Bavarijas Latviesu vestnesis, April 11, 1951

              L A T V I J A Trešdien, 1951^ g. 11, aprni
, 11. ^'^l
BIJ ASV ĀRLIETU VTCBMINISTRS VELLSS APSŪDZ RUZVarU PAR
SAV. VALSTU lESPMDA NEIZLIETOŠANU
Pēc dažiem mēnMiein imāks bij.l dosies ar savām apejam un savu aur
ASV ārlietu vicejEiīnlitri Veltea ar- toritāti realizēt savu viedokli,
politiskā grāmata: Septiņi lēmumu Ruzvelt« bija pārliecināts, ka vi-kas
ietekmēja pasauks vēsturi. Mūs Uas territoriālās nesaskaņas Eiropā
īpaši varētu inter<3«ižl tās grfimatafl ļ var atrisināt ar tautas nobalsošanu,
nodalae, kur autori pi(Mi*aTa« jautā-ļ kas, pēc viņa domām, bija universāls
jumam, kādēļ Sav. vaktis necentās līdzeklis. Viņš bija nodomājis ieteikt
panākt nollgnmuļ m dtāiņ valstīm, tautas nobalsošanas principu tad,
bet sevišķi ar Pad, savienību vēl 2.1 kad pienāks laiks diskusijām ar Sta-pasaules
kara laikā- Baltijas valstu]ļinu par Baltijas valstu nākotni. Viņi
liktenis cieši saiiitlts ar šo problēmu, bija pārliecināts, ka ietekmēs Stali-
Jao lielā mieira konference Vīnē ļ nu tik tālu, lai tas pievienotos starp-
1815. g. un Partzē ISil9, g. rādija .ka tautiski kontrolētai brīvai tautas no-uiverētājlem
jākaro par ieguvumu bal^šanai trīs Baltijas valstīs. Ta-dallšanu.
Nebija nekādia pamata do- gad mēs zinām, raksta Vellss, ka jau
māt, ka miera koiifer^mce pēc otrā Jaltā Ruzvelts pārliecinājis, cik mal-pasaules
kara mUn izvērsties citā- digas bijušas viņa ilūzijas. Staļins
da. To skaidri apliecināja notikumu tur skaidri pateica, ka par šo jau
norise. tājumu viņš vispār atsakās diskutēt,
Kad Anglijas ārlietu ministrs Idens jo Baltijas valstis jau esot nobalso-
1941. g- decembri! <\em uz Maskavu, jušas par pievienošanos Pad. savienT
viņš informēja Vašingtonu, ka saru-1 bai­sās
ar Staļinu im Molotovu katrā zi- Karam turpinoties atklājās, ka dau-ņā
skars ari Ballijais valstu nākotnes dzu valstu morāle sāk sabrukt, ja tās
statušti. Rumltļi, Helli un Vellss bi-ļ nesaņem konkrētus norādījumus par
ja izšķiries par to, ka UelbritēnijasļMvu nākotnes statusu, i Bet reizē ar
valdība nedrīkst atbalstīt Igaunijas, ļ to skaidri kļuva redzams arī tas, ka
Latvijas un Lietuvas galīgu nolikvi- Pa<L savienības apetits aug augumā,
dēšanu. Tas bija %\uMh izteikts vē- Tiklab ārlietu ministru konferencē
stījumā, ko Hells 1941. g. 5. decem- Maskavā, kā ari vēlāka sanāksmēs
brf nosūtīja Idenam. Vēstījumā bija Kairo, Teherānā un Jaltā pieņēma
paskaidrots, ka Pad. savienības, Liel- veselu rindu lēmumu territoriālos
brltānljas un Sav. salstu valdībai Ji- jautājumos par Austriju, Itāliju, Po-vadās
pēc principiem, ko nosaka At- p i ju un Tālajiem austrumiem. Tehe-lantijas
charta- Vi!?pll!r pinns galīgās Uanā tieši Staļins bija tas, kas ap-miera
konferences ne<!rlkst noslēgt galvoja, ka nav nekādas vajadzības
slepem» noltgumuiL Idenam sūtītā runāt par Pad. savienības lerritoriā-vēstule
bija pieturas punkts turpmā-ļfai intere^m, piebilzdams, ka ,.gan
kls sarunās, un lajā iileikto ameri- viņš tad runās, kad pienāks laiks",
kāņu viedokli pilnam atbalstīja ari Vellss konstatēja, ' ka Lielbritānijas
Anglijas valdība. un ASV stingrā nostāja, par ko abas
Maskavā Staļins un Moloiovi ne-ļ valstis bija vienojušās 1942. g. jan
allaidigl gribēja panfikt to, lai Liel-ļvāirl, bija pilnīgi mainījusies Viņu
britinija bez iebiVdmiian atzītu Pad. ļpolitikaa kurss bija pašos pamatos
savienības 1941. g. robežas, kas jau I grozījies un viņi neaptvēra, ka tie ar
iepriekš bija noteiktus Maskavas un I vien ciešāk sapinās reāiitātes pi-
Berllnes 1939. g. s<3ivstarpējā līgumā. I nekļos.
Attieksmē uz Baltija» valstīm, Somi-1 Pirmajos gados pēc iestāšanās karā
ju un Besarabiju Štalins gribēja pa-1 ASV politiskā ietekme bija milzīga
nākt tā stāvokļa aIzBanu, kāĀ bija [bet to neizlietoja. Kad, karu beidzot
Hitlera uzbrukuma momentā. Viņa I nolēma sākt pārrunas par politiskām
territoriālo prasību sarakstā bez tam problēmām, tad Sav. valstu iespaids
vēl bija Polija u:n citi apgabali- Va- vairs nebija izšķirīgais, -~ sak
doties pēc norādijmnim. ko Idens Vellss. Pēc grāmatas autora domām
bija saņēmis no sava» un ASV vai-ļ ASV vajadzēja panākt ar Staļinu no-dlbas.
Pad. savienības prasības Ang-1 teiktu vienošanos pār pēckara polltis-
Ujae ārlietu lnim»trn noraidīja ar ap-ļkām un territoriālām problēmām jau
solījumu, ka turpmik tāis ievēros, tad, kad Vašingtonas ietekme bija
miera līgumus noslēdzot maksimāla. Seit gan jājautā, vai vē-lilenam
algrieJžoti(M Londonā, MasJ^^Jf Amerikas ietekmes sfaira būtu
kavfts spiediens turpinājās. Anglijas P^i^» Pi«*i«^«°»»' nodrošinātu
ārlietu ministrijas ainojumos Vašing-M5<5u līgumu pastāvēšanu ari pēc
tonai skaichri izpauda» ld«ia pāriie-P^J*^
ciba, ka piekāpšanils būtu nepiecie-L,^«^ atbildētu uz šo jautājumu, saka
šama, lai Pad savienība nepārtrauktu y « " « ' i*P«^āk skaidrība par to, ko
atUekioies er rietumiem un nemeģi-P*»!'"*.^^^" uz8katl>is par savu pra-nātu
panākt separālti vienošanos ai ^^^^ minimu. ^Par to varētu uzskatīt
Vāciju. No Vašlngtiona» viedokļa šā- J!^ prasības, ko Staļins lika priekšā
da piekāpība bija neiedomājama, jo [^^I- 9- decembri, kad vācu
tā bija pretstatā Atlantijas deklarē-h"»^^'^ ^^^^i dažu desmit kilo-
^Iļļ^l I metru attālumā no Maskavas. Vie-
Savl pirmajā ViiMnijtonas apcie- P?. S^^'»"? P^^^ib* bija Kersona II-mojumē
ministru prazldents Cerčili^J^J «^^^^««^Vfllss apgalvo, ka jau
apsUprināja, ka ..Balliijdi» valstīm jā- r^P^ ^^^^^^^ etniskiem
paliek suverēnām m neatkarīgām", stratēģiskiem apsvērumiem rietu-
1941 g. 8. janvāia rakstā Idenam «^^^ par dabīgu
Cerčils saka: ,3ēltijaj tautu paklau-1 '^^^'^"^ ^^«^P. P^^^J^ Krieviju.
is padomju
propagandas
melu tiklu
MIUONI AMBEIKAŅU BROSŪaU
18 VALODAS CEĻOS PAlI DZELZS
AIZKARAM
Lai atspēkotu padomju melu pro­pagandu
par dzīvi ASV, ārlietu mi­nistrija
pagaidām 500.000 eksemplā­ros
iespiedusi populāru brošūru par
patiesajiem dzīves apstākļiem ASV
ēlepenai izplatīšanai Pad. savienībā
un tās vasalvalslīs. Izdevumā, kas
bagātīgi ilustrēts un aptver 24 lapp.,
tēlota ikdienas dzīve 1400 iedzīvotā­ju
lielajā Liibanonās pilsētiņā, Ko-netiketas
štatā.
Izdevums sastādīts stāsta veidā,
tēlojot, kā pilsētiņas Jaunākajai pa­audzei
demokrātiskā veidā beidzot
izdodas pārliecināt veco par bērnu
dārza ierīkošanas nepieciešamību.
Klusās cīņas gaita ieved lasītāju gan
pilsētiņas iedzīvotāju pilnsapulcē,
gan diskusijās atsevišķās mājās, pa­rādot
iemītniekus darbā, atpūtā un
sniedzot ieskatu par demokrātiskas
kopības sadzīvi un, metodēm strīdu
atrisināšanai.
Amerikāņu tipiskas mazpilsētas
dzīve tai pašā laikā tēlota vienkārši
un reāli, bez mazākiem pārspīlēju
miem. parādot, piem-, ka ari Amerikā
katra mazākais ciems nav apgādāts
ar visām ērtībām un technikas jau
nākajiem sasniegumiem — kāda na­mamāte
redzama nesot ūdeni no avo­ta,
cita vārām uz parastas krāsniņas
Viens no vairākiem tuvāk pārbīdīta­jiem
raksturiem pilsētiņā ir 70 g. v
Gotlībs Laibrants, kas savu dzimten
Ukrainu atstājis pirms pussimts ga
diem un tagad jau ilgu laiku darbo­jas
par kokgriezēju, pašlaik atjauno
jot pilsētas baznīcas iekšieni. Dia'o
gos un diskusijās skarti jautājumi
kas varētu rasties brošūraa lasītā
jlem Pad. savienībā vai padomju
okupētajās zemēs, kur par šejien
zina tikai Maskavas režīma paustās
nepatiesības.
šana Pad. savienKbai prat viņu pašu
gribu būtu pretstatā visām tām ide
jim, par kurām mēa cītiāmies šai ka
rā..> Bet katrā ziijā robežu noteik
šana nedrīkst notikt pirms miera kon
Ruzvelts un Cerčils tam pievienojās
ari Teherānā. Besarabijas un Buko-vinai
jautājums, kas bija nākamā
Maskavas prasība, nebūtu sagādājis
pārāk lielas grūtības, domā Vellss.
ferences." Vienu mēieii^i vēlāk, kad Amerikas viedokļa vienīgā Sta-
Sav. valstis bija ieutājušfe karā, Va- M^"» prasība, kam nedrīkstēja pie-šingtona
un Londona vienojās par to. ^^i^ Baltijas valstu galīga
ka piims miera konferences nepie- 1^1»;"^*^» P»^- savienībā. Vellss
ņems nekādus lēmumus politiskos un U^^^'^^^'J*^ P«,^ ''^^ 9- z^^mā
territoriālos Jautāļumotii. ^"^^ P^^^^^<^ nelokāms šai jau-
Vellss pisBimē., kit 2 gados p ē c ^ i ^ ' ^ -
Perl Hartoras viņš daudzkārt mēģi-ļ Vellss pārliecināts, ka šo vienīgi
nājis tikt skaidrībā piar to, vai ASV principiālo grūtību varēja sapratīgi
valdība neizlaiž 110 rokām vēl nebi-ptrisināt, ja tā būtu aizkārta kopīgo
jušu iespēju panākt tildu mieru, kādu militliiro operāciju sākuma posmā.
vēlas amerikāņu tauta. 1943. g. Sav
valstu ārlietu miniitrija sāika inten­sīvi
pētīt politisko uia territoriālo
problēmu iekārtojuma iespējas pēc
kara. Nodibināja pait Pēckara ārpo­litikas
padomdošaita» komiteju, ko
vadīja pats Vells!^ Viņš kā priekš*
sēdie vairākkārt ieirosiniijia jautāju­mu,
vai nevajaickēlfu nekavējotiosi
sākt pētīt pasaules nākotnes struk»
turas problēmas, lai, karam beidzo»
ties, bex vikināšanāii; varētu miera
konferencei likt priekšā skaidrus
viedokļus un polittekos principus,
par ko jau iepriekš būtu panākta vie«
nošanās. Komiteja sava priekšsēža
priekšlikumus atmina par lietderigiem,
bet Ruzvelts tos noraidīja.
Apvienotā štāba vadība brīdināji
Ruiveltu, ka atrisinājumu meklēšanai
territoriālām problēinēim jau kara lai­kā
var radīt nesaisaskaoas ar Pad
savienību un izraisīt Slailina agrāko
prasību atkārtošanu vai pat separāta
miera noslēgšanu Mlaskavas un Ber­līnes
starpā Arī Helis no savas pu­ses
noraidīja tādu problēmu risināša­nu,
kas varētu radīt konfliktu. Viņš
tāpat kā Ruzvelts baiidīiās, ka Poli­jas
nākamo robežu. Baltijais valstu
statusa un citu Austrumeiropas prob­lēmu
aplūkošana var i?raisīt negatī­vu
reakciju tajā ASV iedzīvotāju da­ļā,
kas cēlusies no Austniimeiropas
zemēm. Ruivelts nevainīgi cerēja
ari, ka miera konferenicē viņam
Pie šī atrisinājuma, bez šaubām, va
jadzētu Staļinam dot garantiju pret
iespējamiem vācu uzbrukumiem vē-lāko
«i gados- §ie draudi baidīja Sta­ļinu
un diktēja viņa nostāju pret
sabiedrotiem. Ja nu Staļins būtu
palicis nepieejams visiem amerikāņu
ieteikumiem, kādu kursu tad tas būtu
ieņēmis 1943. g. ziemā, — jautā
Vellss. Nekādā ziņā viņš nevarētu
atteikties no amerikāņu un angļu pa-lldfzības
un sadarbības, jo pretējā
gadījumā rezultāts būtu skaidrs —
Pad. savienības zaudējums, Londona
un Vašingtona baidījās, ka Staļins
parakstīs separātu mieru ar Vāciju^
bet tagad ir skaidri zināms, ka Mas
kava savukārt baidījās tādu pašu
soli no rietumu sabiedrotajiem. Bez
tam iiav zināms, vai Hitlera priekš­likumi
nebūtu tikpat sāpīgi, kādi
bija IBrestlitovskas miera līguma no­teikumi
pirms 25 gadiem.
Bet apstākli ātri mainījās Stalin-gradai
sekoja vāca armijas atkāpša­nās.
Sarkanarmija okupēja tos ap­gabalus,
ko Staliiis pieprasīja sev
Līdz ar to bija nokavēts īstais brīdis
sarunām. Vienlaicīgi pieauga ar
Pad. savienības militārais spēks, be
samairinājās ASV ietekme; bija par
vēlu Kremli piespiest uz piekāpību
Pad. savienība pārvērtas par lielāko
ispēkiii Eiropā un Azi;ā. un tās am-bicijas
kļuva arvien plašākas.
(V. Ē-)
Latvijas evangeUski luteriskā
bajoiica komunisma žņaugos
Ziņas par baznīcas dzīvi Latvijā ir
ļoti drūmas. Jaņ tūdaj pēc otrreizējās
Latvijas okupācijas komunistiskā val­dība
nacionalizēja lielāko tiesu diev­namu
un izlietoja tos gan militārām,
gan* saimnieciskām vajadzībām. Vēlāk
gan vienu daļu dievnamu atdeva
draudžu lietošani pret augstu īres
maksu. Tā par elektrisko strāvu, ko
izlieto baznīcas un mācītāju vajadzī­bām,
jāmaksā 14 reizes vairāk par
normālo tarifu.
Vissmagākā ir mācītāju problēma,
jo garīdznieku trūkums ir liels. Dala
mācītāju ir ārzemēs, dala palikušo
apcietināta, deportēta vai noslepkavo­ta,
un šos zaudējumus nav iespējams
kaut cik aizpildīt, jo slēgta arī teo­loģijas
fakultāte. Kādu mēģinājumu
— sagatavot mācītājus privāti —
valdība apspieda jau pašā sākumā.
Un tā vienam mācītājam jāapkalpo
4—6 draudzes. Bet tā kā pēdējā lai­kā
izdots rīkojums, ar ko mācītājam
aizliegts atstāt draudzes robežas, tad
daudz draudžu palikušas bez sava
dvēseļu gana, un tās apkopj ķesteri
un draudžu vecākie.
Baznīcas dzīves pārraudzība uzticē­ta
valdības pilnvarotiem. Sākumā
mācītājam bija jāiesniedz nākošās
svētdienas dievkalpojuma program
ma, bet tagad pat svētrunas teksts.
Reliģiskā publicistika pilnīgi aizlieg
ta. Valsts spiestuvju pārvalde pat
likusi savākt un sadedzināt 18^000
dziesmu grāmatu.
Kara sagrautos dievnami^ neatjau­no.
Sevišķi smagi cietusi Vidzemes
Maliena, kur Aiviekstes labajā krastā
bija sagrauts daudz saimniecības
ēku. dievnamu un arī tiltu. Pēdējie
atjaunoti, bet sagrauto dievnamu
mūrus izlietā kolhozu ēku celšanai.
Sajās „agropilsētā5" dievvārdi vairs
nav dzirdami, jo kolhozu ēkās garīgas
sanāksmes noliegtas.
Mācītāja eksistence ir loti grūta.
Arī par kultisko darbu, kā kristībām,
iesvēti un laulībām, nav brīv saņemt
jebkādu atlīdzību no draudzes locek­ļiem.
Tāpēc garīdznieki spiesti no­drošināt
eksistenci fiziskā darbā, kas
uz laukiem pilnīgi neiespējami, jo
kolhozos kaitniekus' neuzņem Vē
vairāk — kasuālijas apliktas ar aug­stu
nodokli. Par kristībām un ie­svēti
jāmaksā 1200. par laulībām
1500 rubļu, kas ir vienkārša strād­nieka
3—5 mēnešu alga. bet mācītā­jam
šo līdzekļu nav. lesvētes mācī­bas
laiks samazināts līdz vienai ne­dēļai
jo jaunatni ilgāk nedrikstot at­raut
produktīvam darbam. Tagad
vairums jauniešu iesvētās virs U
gadu vecuma, jo valdības piln­varotie
jauniešiem līd? 18 g. liedz
piedalīties baznīcas dzīvē un apmek-i cītājs Eiche.
Ko UNRRA atzinusi par labu
Komimuma propaganda ar starptauHikai
paUdalbaiorganizacJļai aibalstu ^
EKSKUtSIJA KADAS PSEIDOVARDNiCAS DŽUNGĻOS
Mūsu rokās nācis kāds izdevums ļ eņģelis) pārvērties par Archangejtkas
- Angliski-krieviska vārdnīca (Eng- pilsētu; no vārda arms (ieroči) atvj.
ish-Russian Dictionary), kurai nav ne sināts ne vien sauklis „pie ieročiem!"
autora, nedz izdevēja resp. grāmatai bet arī ..iepriecinošais" konstatējums
tie nekur nav atzīmēti. VienI0 tiliil- — veselas provinces pārņēmu^
lapā zem nosaukuma tikpat lieliem šanās; banner (karogs) dabūjis pi,
burtiem iespiesto „Approved bY skaidrojumu — zem marksisma kiio.
UNRRA" kas nozīmē, ka minētā or-ļgaj bolshevik saistlU ar — boļštvli.
ganizācija atzinusi šo grāmatu pat la-ļUskās attisfibas tempuj buhraik ho.
bu, reizē arī atbalstot tāt Imākšanu lis, balsts) — Pad. savienība ir sodi.
un izplatīšanu ārzemēs. Par to jau nu l^ma balsts, kamēr butler —
vēl nebūtu daudz jābrīnās, ka UNRRA i kais sulainis buržuju mijās...
blakus saviem bēgļu aprūpes uidevu- ļ Vārds central atradis cienīga «p.
miem nodarbojusies ari ar krievu va- gaismojumu — partijas CK| tm^h
lodās popularizēšanu angliski nmājo- tar (angļu valoda gan p aM ttii
šās zemēs tais gados, kad rietumu pa- commissioner) — komkāi» PSRSi | k
saule vēl loloja ilūzijas par ..draudzi- vārda congress blakus ASVkcmrssiit
gu saprašanos un sadarbību" ar Pad resp. parlamentam nostādīts ha^
savienību. Bet iepazīšanās ar šis temes vispasaules kongrets; tos^
grāmatas saturu mūsu izbrīnu sakā- tute (nodibināt, iecelt, sastādīt) msJ
pina līdz sašutumam, jo i2rādās. ka lldii jLumeļkāju" — sociāliaas ir ko»i
nevainīgas vārdnīcas vākos ieslēpts mūnisma pirmā faie; council — tithj
neapšaubāms komunisma propagan-1 tas komisāru padome (sovnarkon^, oa i
das izdevums. pāi Heta būtu pavisam skaidra, tu
Sai 448 Ipp. biezajā pseidovārdnrci f*^» ^'^āstlts aii iniciāļiem C J X
gan atrodam tādus angļus" kS En- ^^.ļļ'^^^ o Peop e s CommissanJ^
gelss, Markas, Uņins un Josifs Sta- PāUk jr V^f^^lTr. ^^^^^^^
lins. bet veltīgi meklēt kāda anglo- P^^ķši Lielbritānijas .Vlss^halJ
sakšu sabiedrisko zinātņu korifeja vai »>~^ ASV komunistu mm
izcila valstsvīra vārdu; ievērību R»^* J!<>»^«^^70^«J. -
nav izpelnījies pat Staļinam tik iab.h^»P»[«Jf,^k^^^)'^^^^
vēlīgais prezidents Ruzvelts. nemai Pr^«^5'««*« _d
nerunājot par/-alljas karali Dior- J*',^l«"^^?
džu VI, Cerčii ttc. Se neatrast ari ^ ^^^^
Baltijas valstu, kas nefigurē pat kā ^olūcijas laiku, kajit gan
padomju republikas, lai gan uiskai- P^J/^v^Jf cija un S^^^^
titaa vi^as pārējās līdz Kirgīzijai, Ta- devusi tA daudt emtgfl«d
džlkijai un Uzbekijaij tāpat nekur Mi* " ^•^f*" pārplīst ne ^
nav pieminēti vārdi ~ igaunis. Ut- Pfļi^ciju. bet vēl ari dažu citu irtfadJ
vietis vai lietuvis. (Drošs paliek " P ļ ^ izdaiļots ar piekabi - tUdliai
drošs, - zagtu rubuli saujā neērti P»'' komunisma lietuj tipat niv ail
turēt, - var vēl atprasīt!) Bet tie jau «^zmirste Five-Year Plan piecgiM
vēl tikai ..sīkumi". mdependent (neatkarīgs, patstāvM
Šķirstot Š D propagandas «devumu j!^»/.^^^^
'^^^^^^^ ?nSLrn"o?^
d^udl^^^^^^^^ " MOPR's un 1 komūniitiid
Sna^?n.7w.^^^^^^^ l^nmf T"**'««^i<>n«^«^ Vārda JēZUS ,Vlr(fl
iznicināt) paskaidrots ar teikumu — |-T-X.. v. . « 5 » rn*»«« * . i r J n .
kapitālisin* iinīcinJl, Pad. ••vienlbJ, „,fn«. Lvi.'*
^ ļ-- satrunējušais liberāl»mS} meml
(loceklis) nav nekas cits kā — komi
nistu partijas biedrs? politicai —
lltbirojsj pro — steidzini piekablnit
pro-Soviet ar paskaidrojumu ^ bf
padomju varas piekritējam; quil
(kvalificēt, noteikt) jāsaprot tā. ka
padomju politika ir mier^ poUtlki
lēt dievkalpojumus, pamatojot šo aiz-1 vārdam range. kam turpat 20 dall(
liegumu ar nepilngadību, kad jaunie-, nozīmju, starp citu ari: stāvēt rii
tis pats nevarot „brivi izšķirties par ierindoties, pievienota ilustrācija
savu rīcību". Kriminālkodeka 112. i nostāties komunistu partijas p
pants nosaka, ka reliģijas mācīšana red izrādās ir ne vien sarkans/
skolās nepilngadīgiem bērniem so- ari revolūcionirs, kam vēl lieli
dāma ar spaidu darbiem. Turpretī ko-1 skaidribas labad pievienota sarķi
mūnistiskā jaunatnes organizācijā, ts. I armija, revolucionārā dziesma „
komjaunatnē, kurai valdība piešķir 1 kanais karogs" un arodbiedrību
plašus līdzekļus, piekopj stingru pret- vienības sarkanā internacionāle,
reliģisku propagandu. Tomēr latvie- Netrūkst ari tik ..pilnasinlga an
šu jaunatne ari šai ziņā ir atturīga. I k i stakhanovite — stachanovieti
Tā kādā Ventspils pamatskolā no ^ nabaga the saliedēts ar the c
skolēniem tikai 12 iestājušies pionie- munist, uzsverot, ka komunists
ros. īstens cīnītājs par darba laužu la
Ticīgie, kas apmeklē baznīcu, ofi- klājlbu; time izraisījis ,.lieama:
ciāli pielīdzināti kulakiem. Valdības sajūsmas" pilnu izsaucienu — dk
pilnvarotie kontrolē visus dievkalpo- nišķus laikus vada PSRS darba lio
jumus un ziņo darba vietas vadībai, masas! Transition (pāreja, plisj
kādi darbinieki manīti dievvārdos, periods) ir nepārprotame pārejai p
Baznīcas svētku Latvijā vairs nav. riods no kapitālisma uz komūniim
Ziemsvētku vecīti nomainījis Sala tē- vārdam unit (vienība) veikli pl^ū
tiņš, kas vecā gada vakarā izdala komunistu l o z u n g s v i s u zemju pr
bērniem dāvanas, ko sūtījis visu tau- letārieši, apvienojieties! Un lai *
tu skolotājs un tēvs. Tā tad Sala tē- izskanētu jo skaļāk, to pašu lai
tiņš Ir tikai Staļina izsūtāmais. Egli- ari aiz worker (strādnieks),
tes dedzināšanas tradīcija gan pa- Ne angļu presē, ne literatūrā n
turēta, bet pārcelta uz vecā gada va- nav redzēti misteriozie Y. C l.. bet
karu. Ari Ziemsvētku svecītes dabū- tie atraduši cienīgu vietu līdz ar
jamas tikai sākot ar 27. decembri. skaidrojumu abās valodās: YongC
Redzēdama, ka reliģiju nevar tik munist International — komūniitisk
viegli izdzēst no cilvēku sirdīm, par- jaunatnes internacionāle» tāpat lai
rija pēdējā laikā cenšas baznīcu pa- tājus iepazīstina arV.CL. (Ya
darīt par savu ieroci, kā tas noticis Communist League) — komjaunatni
ar ortodokso baznīcu Pad. savienībā, organizāciju (komsomol). Turprt
Mācītājus ar draudiem spiež parakstīt anglosakšu pasaulē tik popuU
un propagandēt Stokholmas „miera YMCAs un YWCA's organizāciju "
punktus", slavēt no kanceles komū- pseidovārdnīcā nav, un — kā par
nisma režīmu, rīkot pateicības diev- smieklu — nav ari pašas grams
kalpojumus revolūcijas svētkos, Lat- „krustmāte8" UNRRAs. Toties sfl
vijas aneksijas gadadienā utt. Par jošo gramatisko paraugu virknē f
spiti visiem spaidiem, dievkalpojumi, sastādījusi l A. Gruzinskaja) Ur
kur tie vēl notiek, ir labi apmeklēti. .,Kapitālistu zemēs vara pieder ba
JO tiesīgi apspiestā un pauperiiētā niekiem" un ,.Bezdarbnieki orga
tauta vienīgo mierinājianu atrod re- bada demonstrācijas" (431 Ipp.).
"«Ll^- . " , mēr ,Maskavā uzcelts daudi Ji
Ta ka mācītāju dzīvi un darbu iz- brinišķu mūra namu (455. Ipp.).
seko partiju adenti, tad viņu stāvok- Ja nu savelkam kopā visus
hs ir ^oti nedrošs. Par to liecina mā- „filoloģiikos šedevrus" un vēl .
citaju-moceklu pulks. Kā sarkanā te- metinām, ka ari grāmatas tedinif!
rora upuri otrā komunistu okupād- apdare turas pirmās šķiras mak '
ja6 laika J « f n Rīgas mācītāji prof. turas līmenī (daudz lapās teksts t l
A. Treijs^ Silķe. Dunis. Odris un Spek- salasāms vai pat „izdzisis". bet cH
roanis^ Pedejo ar sasietām rokām če- krāsae pieticis ar traipiem; vairf
kisti dzinusi pa Rīgas ielām, kas at- U p o tekstiem triikst augšas, citiem
gadmajis knstigo vajāšanas skatu kal nogriezta apakša), tad nav v
Nerona laika. Komunisti viņu apvai- ne mazāko šaubu, kur ,.vārdnīca"
nojusi slepena raidītāja ierīkošanā stādīta un iespiesta. AtklāU p-
Pavīla baznīcas tornī. Ventspils mā- tikai jautājums - kādi UNRRAs
Cl ajs Grivans apcietināts par to. ka rēdņi saņēmuši oadomju ordeņus
atlavi6 dievkalpojuma laikā dziedāt l prēmijas par šo .nostāšanos kom'
Latvijas himnu. Ta kā viņš iepriekš
iesniegtajā programtaā to bija uzrā­dījis,
gan kā tautas lūgšanu, un prog­ramma
bija apstiprināta, to atbrīvoja.
Be; drīzi tas atkal pazuda un šoreiz
bez vēsts. Mocekļu pulkam piebied-rots
ari s rraais Dubultu draudies mā-
A.Uepi9i
tu partijas pusē zem marksisma
roga". Katrā ziņā ari to UNRRA
zinusi par labu. jo vēl līdz š<d
nai nav dzirdēts, ka kāda no šli
ganizācijas vadītājām personām b(
nosodījusi šo pseidovārdnlcu uo
akceptētājus.
A. GārtaidKi
«bi aprīli W^ H£ Stviišus^re-mm
Pro
nās
neri
tači
slai
jauj
B I
Psi
Višķi
jZieiivto kaiijSs ' TireV
,ļoket§ju. kalna rajonā,
ļipbilvote'ar visiem krie-lor^
iem lldlz Vladimira
Iļk par' M' Ieaujam ar
k M bet par 1917. g. jan-paaugstinSts
par ģene-j.
Im. Auzāns atgriezās
, „ biļi kara padomes lo-
[UMlfTScel^ p«r gal-pjai
daļas priekš-bn
«pKi karaskola,
iiakjfa topogrāfu kursos.
Ji zioatniskus darbus, kas-i'lidedii
im atsevišķos- Iz-ilil
W frapsnti im dati- no
UA 00 U em bagātas dzi-i
ttto bija lēmis viņam re-
Miiftitruiiieku sapņu un ie-
Ifcfiltiaanoi; ~ Latvijas
ik uzplaukumu, bet
Jpiian. tautap ndkļūša-1 vis
MBfl #dzlb3, pašam ejot un
P p i i .^ No sirmā ģenerāļa Jo U
' ļ ^ p ^ r ^ atklā- kopS
^ļj^ttjas virsnieka acis, sen6
j l H w zaudējušas, vas
fj?l. desmita strau- parSc
mfm^^ notikumiem, smās
ffii runā- par'
P"'^^^ Tlreļpurvā tā
F l ^ * .Es toreiz teicu dzie
r?««witeam un dzejnie- māci
g^.taka girmais.kaujuLveic:
C « nu rakstīt Latvijas lab'
ŗj«l!at.-plc,35 g
l^7^^3u paaudlu tām.
«ftiivi^ .f^^nieku aiz- gra)a |
h%,vaS^l^^^^^iM^ t3
K.T . "^^"5 ne- ceļ eai
C^K »tfēl. tauta,'
Lf'^lM mēs stibu.