Bavarijas Latviesu vestnesis, April 11, 1951

              t. •
6
>ifr
mi
ķtis
isai
»
isi
li-m
li
DAŽOS
mm «tkal denonifri.
pret tramvaju tarifa n».,^"* Ste
Ail «treikii turpinās f^'^^'^'^Hj
paaugstināt' algas nav aJ?^»S
Piidit»« pleņsmun Tl'^'i
projektu, ķo iz8trādā1u8»;*^"'«»i i*
UAtpa Stefiins VisinstT'«Sh?
formētas, aprindas domS J * ^ '
nieki gribēl^ Panākt,T Lj^ Wl
ras-Nelses robežu. ' Piv--'^ «
ViiUtons CerJlli
vlnijas uiiiversitātes 200 g
' ^ -I
It
ta
) ^
te-li
It
i t'
liii
• t
lap
>et
bās $. maijs.
Irmi «4cha brālis «rinM. . i
IJjdilevi ārstniecība, ^
rfipmecibtt, ja ārmju *51AS*»L
tai lattktfs apsaimnieko,
skaidroja lītākas «'^ru nf^^
m§mn Pad. savienību
lielbritSnijas ārlietu
rlsoBis savā pirmajā lieis J«..*?^
Dedm,,.l^av tād^probl^fel
risitolt «ruriu .celā,••^:?;*»^N
Suecas kenā)a nacionlMrit.
pageiidēt ēMeši, Iran^^^^
^ riijo Londonas DailyXrap^^*^
Hmu par mlUu naftu a«J.
Austrālijā izplatījās sSSi « ^J
f4d. savienība piedāvāju,! u
7 *paaiņ?i pret Voncesiji»
issrakteņu iemantošanai TraviJojļ'
Fmit r t i Bianevrtem }^uhtu^
^ r ^ r Jugoslavijas robežfimTj
pieliki' rezļarvistu iesaukumi ^
Kglitārāf (Operācijas Tiheti «nni
Utt er ķlhieSu komunistu kZS
gajieŗn f^dējumiem Korejipff,"
ttotiek sarunas ar Dalailamas B£2
Tļrdsjiiecliias līgums starp
88 W . itVlenlbu šim gadam
kaVfi. Pēc SI līguma Pad. uvļnR,"
Cechoslova^ijai naftu, ķlmil[alij„V
ciniskos preparātus, k| ari n i
150.(100 t ķl^Ibas, apmaiņā pret cH
precēm, tekstilijām un maShk'l
'Maskavā parakstīti Uguni ar Rv
l Vācijas ^strumjoslu par pteh
'un maksājumiem šinī gadS.
)Pipļft;^^tei«i itraujās ķāpSaautfi
]i;till Iroākš^nu trīs dienas laikralui
Dānijas pŗ<ļvince8 pilsētai.
tldtlSi La Prensai Argentīnu
boikotu pieipiedusi pārtraukt iig|£|
dobāt neatkarīgajam laikrtkitiiUr
InteHbr. ļ
noe daUtolekn pleteikiillei . „
ļauft' t4vtai i tērpu festivālam, kuiS|
i^rsvētkosļ Konstancē.' :
Jāiiņiii Vājcljas toto iimikiu vHm
iniegusl Iļ;ilenvidrietumu totoublejilk|
migaii vinbētājs, pēc profeiijit.i
i . langā laimējis 244.525 DM. Bata]
lajā paSfiļ isaceņsibā „desmltnitltt
iegiivis divļis 1. ranga izmakitt, L
DM 1$.34S,' un piedevām vil viniļ
2» tfOSfa ^ļķinaksu DM 2778.
Mechilttlskf deguns Izgudroto kf,.
kal saož rievien indīgās gizM, kli
smaržas, šniakas un gaisa nīSiftii
fTabrikās, kur šo jauno izgudroļm]
visplašāk, tas konstatē attlrlbotai
Oijā 1/100 uz vienu mlljondaļu giin.
teātra mjiksla palldtēia hUflt
t\imniekam i no Trinidadas cletm
diāto teātra' trupa uzveda lugu, ksļll
Citiitinittiekani'bija jātēlo policiiU.Tl
loniu noteit!)ja tik labi, ka otroiHr
ttftģiibēja tēlot uz skatuvei, tMt 0
iOfS- mifetigi devās ārā pi di»
firi Balilļas Jfiral ux SkandiuMļi"
galveriokārt Zviedriju un Mlļm
beigām no Aīistrumvācijai aiiMSiar
personas, ļ I
Nobela miera prēmijai par 81
datiem lldzāis Morālās apbru?»
bas tēvain' Frenkam BHchmenao i H
ari Argentliļias> valsts galva hm
Bulgārijā saieļšanās - apgļw J
balstoties uz 'pārbēdzēju jniegtiļj^
Biģļu ikaitk tagad MWi«J«i«.'S*
mitus dienā!;' to vidū ir komōnjto
komjaunatnes un militāru onvm
un amatpersonas. _
Nafta 13 gadiem ir krfiju»? ^J.
rojis Naftas pārvaldes aiziariffl
Brauiis. . ,
Ipalu pastmarkas, kā ari HTO
stādi ASV atļāvušas iekšrtot UN
trfsreix vairāk ^«^«ro ^ Anglijai «I
•kopš tā 1949. g. iedarīja B W
•āciju. .
Miris Anitas Paukeres tin
binsons, 88 g. vecumā ķSdaJ^J^
nicā. Viņš visu ^?\Vfffl
par savu m^itu. komūn»tu
?ei2ējo Rumānijas ārlietu mm
cies zinis jau ilgus gadus.
Jauna veida govs "dltiJPlJ
krustojot pirastp Pado»J«
Jaku, ziņo Maskava». T^^^^^^
esot visai zturigi, «pS'J^if^fl
atvairīt pat! vilku u^btukumw.I
laikā ļaujoties ari pieradināties
Pasargāt io vajāšanSm tn#^
kaza un citos Pad. " V i e n f t « ;^
balos nometinātos ^ ^
apvienība Jana Witaķ ^«J^ŗsiiļ^
valdībai Karači. . . P . ^ "^
Husains paskaidrojis,
lietu UN. ! , „^
patok atrodas R^^^^f t tbt»»'
dāļājām Bonnas valdības
visain 47.575.000 iedz^vot^^";,,
Atombumbu i'»f «fJ^Sj!
mājams Aleutu "^^s. uv»
mājušas izdirit ASV, Ue" ^ļj^jļ
ieraktām atombumbām. JJ^ŗfcj^J
no lielāka i^^g^^^^^l "SkP'ffl
blbu.^ Klimats un citi jP'^kii^
par vislīdzīgākajiem t^l^' ^^t^
būi jārēķinās varbūtēja
Pad. savienību. ^^aetMJļ
, Par ,.Stalina mllako J ^.^.M
Maskavā dzimušā ar ^jj
Londonas tiesa n^sen «0° ļj^U^I
cietumā par drānas baĶ«
kalā. ,^ , ,-vieB
Austrālieši klS» «2.
paskaidroja Sidne^ P^ ,
tie ēdot pārāk dauds 9*1^^,^
m
m
•ar
Ijr
lat-:
His:
„Becepgū dienests
Vīnē, k^r ģimenes ^
tālruni bez maksas .
^ ^ s ^ ā s a i n a s
:gad ieguva Btaueru i^^.,
Staltā, jo Braueram ļ» «^jvi^/a
viitu sugu krustošanā Jļ^^ ^
viņa vistas dēj olas
olivkrāsas pasteltoni. itltf-^n
zinātnieki Aļaska P^^^isķoš j»l
arktikas dzīvnieku dab'^^^idļi^^
ļus un veidus, kā
uztur aavu ķermeņa i»**'
UTVIA
Latvian New8|iaper
Hl. 28 ^472), A p i i U, 185i
Poblifber: Jānis Niedra, August-dorf
b. Detmold, Liigeirr Germany,
Plione Augvistdorf 02.
Editorfal and Business Office;
Grafenaschau, Obb., Regierungs*
lager, CeTmanj.
USA Office: 102:"1.'J, 8,5th Drive,
Ricbmond HIU 18, K. Y., Phone VI
9*7778. Subscripti(»n rātes USA:
I 2.— or liO rac»athly.
Printer: Weilheiitt<!r Druckerei,
3.m.b.H., Weilheim/Obb., Germany.
Publ. twice week]y. Circul. 11.000.
Sponsor — IRO. LATVIAN NEWSPAPER
Nn 28 (472)
TreSdlen, 1951. g. 11. aprlU
Iznāk trtidlenās oa sestdienās.
Izdevējs: UtrieSu Ceatrālā Ko-mitefa*
Galvenaii redaktors: Mak*
tit CoIItis, oalv. red. vietn V
Lesiņl Redaktori: G. Grlnbergs,
P. Klins. £. Miesnieks» L Svarct.
Apgāda saimniecības vadītājs P.
Balodis Apgāda ua Tedakdju
adrese: (13b) Grafeaatebau, Obb.,
Uger. ASV ledakc. vad.: A. Klāv.
Bons. 319 N, 22nd Ave W, Dulutb.
Mlnn., USA. Anstrālijas redakc
vad.: A. SmiU. 21. Unden Ave*
nue, Wendouree, BaUarat, Vic,
Australla.
aeaani aiclaiMM
emMrācllai aarhanJēīi
- VAR piFrareras AM JAUNZKANDEI - lavroEs^^As
Britu joslas DP tautību pārstāvju konference E O
mītni Hamburga
Salkanā ar pleņemtaj^^^^^^ apsUprinātajieni grozījumiem ASV lek-
IJās droilbas tiknmli Vašingtona parakKUts rīkojuma, kas padara Iespē­šu
leceloianu Sav. valstis blj. baltleJu leģionāriem un daiu dtu ārzem-ekn
foraidju bij. dalībniekiem. Sādo telegrāfiski no Va&ingtonas sa-enta
Informāciju IRO pārstāvis paziņoja angļu Joslas DP tautību pār^
lāvju konfei^cg W««burgā 4. apifll, kur latviešu grupu pārstāvēja LCK
toceUis J. Niedra. IHO darbinieku paskaidrojumos un atbildēs uz tautību
āMtāvJu Jautājumiem noskaidrojās vairāki Jauni apstākli emigrādjas,
lometņu pārkārtošanas un dtos Jautājumos* ^ > »
Britu joslā fežt»ruārl pavisam vēl
)lja 74.211 DP, pi<» kam šai mēne«i
jcelojušafi 2408, bet repatriējušās 10
wnu. IRO pārstāvji norādīja uz
īpstākli, ka no 1B70 personām, kas
licinātaa ierasties m emigrācijas pār­baudām,
ne mazāJL kā 366 lūgušas
iņu izceļošanu atlikt. Tādu stāvokli
levar pielaut, kādē} dotas stingras
istnikcijas tā novēršanai.
Latviešiem Ipaiu svarlg» bija IRO
^tošanas daļas vadītāja angļu jos­lā
Mr. Seligmana paziņojums, ka,
ļaskaņā ar telegrāfisko paziņojumu
to Vašingtonas, turpmāk iecejošana«
rlws Sav. valstīs DP likuma ietvaros
rarēs saņemt ari bij. leģionāri, ja
iņi visādi dtādi atbildīs ieceloša-las
noteikumiem. Tagad jānogaida
II jaunā rīkojuma praktiskā piemēro-ļana,
ko sagaida drīzā laikā. IRO
Igusl DP komifiiju vispār paātrināt
Kceļoianas procesu, citādi nebūs ie-iljMns
laikā izskatīt visu emigricl-is
kandidātu lieta»' Novērots ari, ka
iiidis, kas pāri«t no viena« okupāci*
|ae joslas otrā, DP komisijā vai citās
itiincās noslēpj patiesību* Tāpēc
;e}ošanai jānotiek no tās joslais,
tur saņemts emigrācijas numur».
Svarīgs ir arī paziņojums, ka Aii«-
ļrālija atkal atjaunojusi izceļotāju
ļieņemšanu. Pagaidām gan ir maz
tandidātu. Sevišķs atvieglojums ir
ļas, ka Austrālijas komisija turpat
K vietas Blankeniē transitcentrā
iieņems tos kandidātus, kas „izkritu-fl
cauri", citu emigrācijas valstu ko-lisijās.
Tiem tātad nemaz nebūs ie­priekš
jāatgriežas savās pamatnomet-nSls.
Kanāda joprojām uztur spēkā masu
izceļošanas schēmas jau noteiktajām
arodu grupām — mecbaniķiem, tek-stiilstrādniekiem
utt. Anglija sastādī-
(Turpinfijums 8. Ipp.)
tumainas
kustības Nandžiirijā
Višlngtona (el). — ASV tautas viet­nieku
nama priekšsēdis Sems Rei-berns
debašu laikā par jaunkareivju
iesaukšanu paziņoja, ka, pēc viņa
rīcībā esošām ziņām, ^4andturijā no­vēroti
stipri karaspēka koncentrēju­mi,
— turklāt tādas vienības, kas ne-ietilpst
ne Ķīnas, ne ar! ziemeļkore-jiešu
karaspēkā. Tuvākus paskaidro­jumus
Reibems nedeva.
Ar! ziņas, kas saņemtas Frandjas
galvaspilsētā, apstiprina amerikāņu
tautas vietnieku nama prieksēža in-formāciju^
Francijas valdības pārstā­vis
reizē ar šo informāciju paziņoja,
ka komunistiskās Ķīnas valsts galva
Maotsetungs marta otrā pusē vairā­kas
dienas uzturējies Maskavā, acīm
redzot, lai panāktu lielāku Kremļa
atbalstu Korejas konfliktā. Ziņas no
Tālajiem austrumiem liecinot, teica
franču valsts vīrs, ka ievadītā mobi­lizācijas
kampaņa Ķīnā, bet jo sevis-
Organizēta partizinu darbiba
sarkanajā Ķtaiā
CANGKAISEKA ARMIJU KODOLS DOSIES UZ ĶINAS CIETZEMI TAD.
KAD TUR SĀKS CIŅAS UN KAFASPBKS
Honkonga (a). — Komunistiskajā Ķīnā plosās asiņains terrors, kas,
vēršoties plašumā, rauj iznīcībā arvien jaunas ļaužu ^ s a s . Komunistis­ki
noskaņotie Honkongas laikraksti katru dienu ziņo par jaunām masu
nokušanām vai pakāršanānt Pag. otrdien tie vēstīja, ka tautas tiesa
Cungklngā piespriedusi nāves sodu 30 personām. Ar! Tlontsinā „tauta
priisijusl" lielāka skaita nodevēju nošaušanu. Paši kdmfUilsti ziņoja par
18 pakiriana» gadljumi(ļm Kantonā un 9} gadījumu Sangbajā* Kopskaitā
pēc sarkanās Ķīnas intervendjas Korejā pakārti vai.nošauti vairāki tūk­stoši
politiski H^aublgu" ķīniešu. Fravda afiņo, ka ZfeAieļķM vien
19S0. g. likvidStt 3794 „aģ©ali\
ioslovakiju diplomātu
vieta turpmāk pārstāves
strādnieki
Prāga (kd)- Visus Ceohoslovakl-is
profesionālos diplomātus ārvalstīs
rīz nomainīšot vienkārši strādnieki,
^am gan trūkst diplomātu darba pie-pdzes,
bet toties mitrūkst uzticības
pmūnistu partijai, — paziņojis če-boslovaku
parlamenta priekšsēdis
^aclavs Davinds. Sis paziņojums se-lojis
pēc tam, kad uz Prāgu atteicās
ļtgrieztiea Cedioslovakijas sūtnis In-ļijā
Or. Kratočvils un sūtniecības
Sekretārs Šveicē. Pārējie no ārval-
[tīm atsauktie diplomāti Prāgas rīko-indem
paklausīja, to vidū līdzšinē-ils
sūtnis Londonā Dr. Bistrickis,
ļas Angliju atstāja jau pirms septi-wm
nedēļām. Kā ziņoja Daily Te-psiaph,
uz Prāgu dodas arī Bistric-ļa
ģimene, bet viņu mantas izvāktas
10 sūtniecības un nodotas glabāšanā
lādā noliktavā. Tāpat vēlākam trans-
|ortam uz Prāgu izvāktas čediu mi-
)tārā un aviācijas ataileja pulkv. Lan-
^ra mantas. Langera atsauca reizē
f Btetricki- Bistricka galvenais
fāks, domājams, ir tas, ka viņu ie«
pla amatā nolikvidētais ārlietu mi­nistrs
Klementiss.
»irh(iiKals isma
t 21. Amerikas kont enta ārlietu ml
litru konference beldiās pag. sestdien. Pie
ftmtajft gala komunikē niHnēUs 24 dažāda»
totSciJas, kurās noteikitiis vadlīnijas po*
ittajā, mlUtāraJā, Iekšpolitiskā un salm-laciskā
plāksne.
jlļ Tilo decentHLUzSJls savas zemes pār
'lai, aUalžot 16 ministrus «u citus augstā*
< valdības Ierēdņus. Notu. apmaiņa stari»
»if?'^f7*^" nn kominforma valsum pag. ne»
m kļuvusi loti nopietna»
* Ubl Informētās poHUskās aprindā»
^«siagtoiiā runā par nesasliiaņām Trumena nn
Makartura starpa. Prezidents pag. c©«
inaiei apspriedās ar alisardiibas ministni
Wala un armijas štāba priekšnieku Bred-
P«' ien. Mekartura politisko Izrīcību
aīajos austrumos. Esot pat pārrunāta le
>PeJa par tea. Mekartura atsaukšanu.
Pēdējās publiskās nāves sodu izpil­dīšanas
uzskatāmas par izmisīgu
pretakciju pieaugošai partizānu ku­stībai.
Korejas neveiksmju iedrošinā­ti,
Maotsetunga valdīšanas paņēmie­nu
saniknoti un Amerikas balss pār-raidījumu.
iedvesmoti, ķīnieši arvien
lielllkā skaitā pievienojas nacionāla­jai
opozīcijai. Naktīs uz pilsētu namu
sienām parādās pretkomūnistiski pla­kāti.
Uz vientuļajiem mežu ceļiem
bez vēsts pazūd partijas funkcionāri,
kas staigā apkārt pa sādžām, lai no­teiktu
rīsa nodevu lielumu. Galvas-pilsiHā
Pekingā notiek sabotāžas ak­ti
faibrikās, un nesen sadega 59 tram­vaja
vagoni, kas bija pārbūvēti pēc
padomju paraugiem.
Pret Maotsetungu vērsto opozīciju
organizē un saskaņo CangkaiSeka pa­grīdes
cīņu speciālists Cengkaimins
no Formozas- Ar amerikāņu raidsta­ciju
palīdzību un no Vašingtonas uz
Formozu pārceltā spiegošanas un sa­botāžas
speciālista eksadmirāļa Čārl­za
Menarda Kuka atbatetā Cengkai­mins
veido sistemātisku pretestības
kustību aiz „bambus priekškara".
Maotsetungam šī pagrīdes organi­zācija
nebija pārsteigums. Amerikāņu
politiķi.un karavīri atkārtoti draudē­juši
ar iekšējās frontes radīšanu pret
Ķīnas komunistisko režīmu. To vēl
pasvītroja arī Mekartuis, kad viņS^
piedraudēja ar cīņas pastiprināšanu
miera piedāvājuma noraidīšanas ga­dījumā.
CangkaiSeka informācijas ministrija
pratusi labi izmantot asiņainos noti­kumus
Ķīnas iekšzemē. Ziņojumi uz
ASV sastādīti tā, lai lasītājiem rodas
ilūzija par Pekingas režīma drīzu sa­brukumu.
Tādā ceļā ģenerālisims
Can(irkaišek5, ko amerikāņi priekš
kāda laika bija jau gandrīz noraksti-juši
zaudējumos, saņem jaunus kre­dītus,,
Taipecha (CangkaiSeka galve­nā
mītne) par saviem „u2ticīgajiem
sabiedrotajiem" Ķīnas kontinentā uz­skata
visus tos, kas noskaņoti pret
Maotsetungu. Patlaban pēc Taipe-chas
datiem, opozicionāru skaitā ir
1,5 milj- partizānu un 4 milj. «polī-tisko
pretinieku". Turpretim lādu
skaitu, ko paši komunisti uzskata par
saviem pretiniekiem resp. neuztica-mieoiu
ar nesa.līdzināmi Māks, jo
Dienvidķīnā vien likvidēto polīUsko
pretinieku kopskaitu vērtē uz 3 milj.
Taip««±a šo skaitli paaugstinājusi pat
uz 7 milj. un ziņojusi UN. ka Mao­tsetungs
esot nodomājis no 475 milj-ķīniešu
likvidēt 150 milj., lai vieg­lāk
varētu savaldīt atlikušos.
Pirms Korejas konflikta sākuma
spiegošanas un sabotāžag centra va­dītāja
Cen^aimina darbība bija no­slēpumā
tīta. bet tag^ Pekinga ļoti
labi informēta par visu, kas notiek
FoimozU. Cangkaileks patlaban tur
ļoti rūpīgi atjauno un reformē savu
600.000 viru lielo armiju- Viņa ka­ravīri
saņem labu uzturu un kārtīgas
algas. Amerikāņu novērotāji ziņo, ka
Formpzas nacionālās armijas morāle
un disciplīna ievērojami uzlaboju­sies.
Korrupcijas balastu Cangkai­leks
esot atstājis' Ķīnas cietzemē.
Arī savu cīņas degsmi ncionālās
IĶīnas virspavēlnieks pratis apvaldīt
Generalisms vairs neplāno drīzu mi­litāru
invāziju uz cietzemi. Iepriekš
Formozā jāsagaida lielāki amerikāņu
kara materiālu sūtījumi, lai kārtīgi
apbruņotos. Tāpat Cangkaišeks ne
(p'ib savu bruņoto spēku kodolu laist
cīņās, iekām operācijās pret komū
nistisko Ķīnu nepiedalīsies arī visas
tās UN valstis, ieskaitot ASV, kas
cīnās Korejā. Tādēļ tas izšķīries vis
F^irms sarkano Ķīnu „padarīt mīkstu"
ar partizānu cīņām.
Tai pašā laikā Maotsetungs ķēries
pde radikāliem pretlīdzekļiem' Pie­augošās
partizānu darbības apkaro
šanai patlaban top stipri tautas mili­cijas
spēki, kuru kopskaitu vērtē uz
daudziem miljoniem. Tāpat nāves so­du,
ko līdz šim piemēroja vienīgi
„reakcionāriem elementiem", turp­māk
varēs piespriest 20 dažādos ga­dījumos,
arī par baumu izplatīšanu
iifvairīšanos no nodevām u. i t. Ties­lietu
ministre „biedre" Cilianga, ka
rai lielāko baudu sagādā pīpes kūpi
nāšana, savā jaunākajā apkārtrakstā
deklarējusi: ^Nekāda līdz šim bieži
lietotā personīgā tolerance turpmāk
vairs nav pieļaujamai"
Negadījums uz juras
ar General Sturgis
Ņujorkā (al). — Amerikāņu armijas
transporta kuģis General Sturgis ie­brauca
Ņujorkas ostā ar 15 pēdu ga
ni plaisu promenādes klājā. Kuģa
kapteinis Nērings paskaidroja, ka ne­gadījums
noticis 450 jūdžu attālumā
no Ņujorkas, kad kuģi satricinajuš
2 ārkārtīgi spēcīgi vijņi. Mirklī, kad
radusies plaisa, atskanējis eksplozijai
līdzīgs troksnis. Plīsums klājā pakā­peniski
kļuvis lielāks, sasniedzot 15
pēdu garumu. Rūpīgā pārbaudē tomēr
nokaidrojās, ka kuģis var turpināt
ceļu saviem spēkiem, tādēļ arī palī­dzība
nav aicināta. Pēc 1300 DP iz­laišanas
krastā General Sturgis ie-birauca
Bruklinas dokos remontā.
ķi Mandžurijē, neesot devusi cerētos
panākumus.
Angļu Tālo austrumu lietpratēji,
comentējot šīs ziņas, apstiprina, ka
ķīnieši pēdējos mēnešos saņēmuši
3000 padomju lidmašīnu un ka vispār
esot novērojama Kremļa gaisa spēku
pārvietošana uz SIbirIju un Mandiuri-ju.
Ja tagad novēroti ar! kājnieku
karaspēka koncentrējumi, tad tas to­mēr
vēl nenozīmē, ka Pad savienība
nodomājusi iejaukties Korejas kon­fliktā.
Ir gluži saprotams, saka kāds
angļu Tālo austnunu spedālisti, ka
UN panākumi Korejas frontē un bata
par to, ka kara darbība varētu pār­sviesties
Ķīnas territorijā, radījusi
trauksmes stāvokli padomju Tālo au­strumu
bruņotos spēkos.
Par Reibema apgalvojumu, ka Man­džurijē
novēroti lielāki padomju ka­raspēka
koncentrējumi, preiidents
Trumens pag. nedēļas preses konfe­rencē
atteicās sniegt tuvākus paskai"
drojumus* Žurnālisti prezidenta ap­stiprinājumu
šai ziņā tomēr saskatī­ja
viņa vārdos: „Reibems ir dlvēks,
kas mīl patiesību."
Par padomju militāras akUvitātes
pārsviešanos uz Tālajiem austrmniem
liecina ar! Jaunākajā Military Revierw
publicētais raksts par drudžainiem
būvdarbiem Dienvidsibirijfi. Lielais
Sibīrijas dzelzceļš niodernizēts un
pārvērsts par dubultsliežu ce|u. Jauna
līnija izbūvēta uz Ārējo Mongollju
— tā sniedzas 375 km ārpus Pad. sa«
vienības robežām. Ar Maskavas at­balstu
jaunus dzelzceļus un šosejas
būvē ari Mandžurijā. Plašs lidlauku
tīkls imldols ZiemeļsibtrIJi, tin dau­dzos
Ļenas ielejas lidlaukus ar di^i»
ceļstacijām savieno jaunas šosejas.
Padoinju ziņu aģentūra Taas svēt<
dien paskaidroja, ka ASV tautai
vietnieku nama prlekšsēia Relberna
apgalvojums it kā Mandžurljā atras­tos
padomju karaspēka vienības, esot
pilnīgs izdomājums.
Zemes lodes ied^votaju
skaits 100 gados
divkar%)sies
Ņ u j o r k a fle). - Pmilet ledzlveti|ii
kopskatu no im ffdz IMS. §. pleaidzls
par 544 miij. (no 1,SS us 2,S7 asll|ardle«|
teikta UN demograftskall gada griaati. Tā­dam
pašam pieanguna procentam pletarettes,
zemes lodes Iedzīvotāju akalU lOl gadM
divkāršosies. >
VlsUeUkafs teds!voti|v skaita pleangnas
vērojams Dienvidamerikā, lietpratēji aagsfo
dzimstības Umral Uskeldro ar dzīves sien*
daru pakāpeniska pieauguma. Pa koaUsca
tiem pasaules ledslvotlla skaits sadaUs lā<
dl. Eiropā 593 mUl., AzlJā 1354 BIIJ., A M»
106 mU|., abos Ameriku kontinentos S21
mllj. un AustrāUJā er Okeānija 12 Bril|.
Svarīgs
paziņojums
studentiem Vācija
Latvieiu studentu tratrill
savienība saņēmusi infonnfid-
Ju, ka tuvfikē nikotnē var ras­ties
iespēja Izcejot no VBdJas
uz Zviedriju studenttem (ar!
pašlaik neaktīviem)/kas slimī­bas,
InvaUditites, Izskrlnēia-nas
vai dtu iemeslu dē| nevar
izceļot uz dtēm zemēm. Zvied-rijfi
viņiem ttktu dota Iespēja
nobeigt iduidēmlsko Izglītību
un eventuāli paUkt tur t» pa­stāvīgu
dzīvi.
LOdzam Interesentus rakstīt
A. Freimanim OSCS), (24a)
Hmnburg 38, Wohnlager Zoo
3/A.
LCIdzam turpat pieteikties
ari visus latvieiu studentus,
kas atrodas sanatorijis, Ugiko
laiku slimnīcai un tamL, even­tuālas
palīdzības saņemšanai
no Zviedrijas. Vēstulēs (latvie
iu valodā) ladzan uzdot paras­tos
personības datus, ziņas pai
akadēmiskās iz^tlbas pairel-zējo
savokll, 00 Ieejami
siki Informēt par stāvokli Iz-celoiaoas
lietās oo arteriāla­jiem
apstākļiem.
Latviešu studentu centrālā
savienība
Musu sabiedriska
staia emigraciia
Latvieiu pmē un sabMrIbā Jau
vairākkārt rooāts par mdso sabiedris­ko
ttāju ealgrādjā. Tomēr vēl ar­vien
oeooriasl ziņas par atievliķu
tautiteiu negatīviem iilēdeolem Vā-djā
uo aliJBrat lemēs-
Daži gan donā, ka mua» pafiem
oevajadiēto celt atklātībā savu k|Q-das,
lai nedoto vielo Qelabv9lea lat­viešu
nomeUioianaL Bet dail, tur­pretī,
domā, ka mēs nedrlkitam sevi
tikai slavUiāt vien, tā paliem leml-ināUes
pārāk labās domās, bet ka
mums atklāti Jārunā ari par savām
klādām un Jābrīdina lauUeil no vleol-prātlgas
ui lsred|Igu ncibas stbie-driskaja
ddvē un no tās ļaunajām
kām. Man!:prāt, idt bālu ejams vl-dnscieli:
Izcelt un pozilM novērtēt
visu, kas mums labs un vērtīgs, bet
nesandtlgl apkarot to, kw slikts. Ja,
negāUvās Ipailbaa atklājot, mēs bātu
dttautleiiftm parādijoil māso ēoas
puses, tad tomēr viņi rtdiēto oo u-prasto,
ka mēs tās nesedzam, bet oe-ludlilgl
apkafojam oo pUI caoiamles
Izravēt visas oesāles.
Kāda tad no iobrld Ir māto sabie­driskā
stāja sveiumāf Jāsaka, vlso-mā
vēl pozIUvI vērtējama. Latvieio
vārdam Ir laba skaņa. Visās mļēs
mfU Jao pazīst kā čaklus. atUsUtus
un Izveicīgus darbā, ar caonoM aog-stu
lotellģeod on ātrām plelaikdtai-nās
spējām ari dsivē. Mts pitl^ kā
koltnŗālo taoto, kas vHor ceoiu oo-dlblnāt
savu skolas, orgaolsēt kor>
•oi, didedāttjo koros oo drāmallikās
trupas. Mēi rīkojam Isstādea, koocer-tui,
teātra 00 baleta Izrādu ar aogit*
vērtīgiem solegumleaL bdodam vēr-
«gos laikrakstu, grāmatu o* i t —
viso to veicot trādgos on gititoi trim­du
apstākļos. Tu JāaUlst katram 0b-
Jekttvam vēroUJam, oo to fai atsl-ooil
daodtl promlneotl dtlaotlail
dOādāiZMēi.
Bet mēs oadiIkMm mmU^ pt»-
tnlagt ada oo ttavērīgi paiet ilarāai
ul mūmt negāttvajim IpBiiUnir^^ Ui
tālu k ^ vifpkm nel(K!i4itlba,
oovidibi on „laotlskals kaiķlt", kas
v l^ laiko bIJIs vērojans oa vien
„barakn Ikdienā", bet ar! rnāso daiā.
do orgaolzādjo, vadību orgaoo, bl-
Joio «n esoio amatviro oo pat diplo­mātu
starpā, kā Vādjā, tā dUs ze­mēs.
Vēl {auoāk Ir ar llelmaolgo p)ēgu-loiaoo
uo morālisko izlaidību. Par
spIU trādgajiem materfālajiera ap­stākļiem,
mēs pārāk patēiēfam rislbl-nātājus
dzērienus un pēc tam neapdo­mīgi
un lielmanīgi laižam savu bal.
sIs un ari roku darbā. Ar skaļumu
Un trekolem vārdiem bieti Iraocējam
un apvainojam dtus cilvēkus, sevii-ķl
zemēs, kur dtfds dzīvu stils, un
tā dttautleil gOst par mums visslik­tāko
Iespaidu. Ari morālisU izlaidība
mūsu starpā nav noliedzama. Tā
sauktā dvillaullba ir Jau paruta pa­rādība,
pie kam to ne reti atļaujas
partneri, kas nav vēl iķiruiiu no sa­viem
agrākiem laulfitien» draugiem.
Mēs pali gan zinām, ka ils nega­tīvās
parādības nav mflsu tautas rak­sturā
— daudz ku aizgOts no dtām
tautām nenormālajos kara laiku ap-siākloH,
un daudz kas ar tiem attāls-nojani
»* Cilvēki, kas visu zaudējuši,
bezgala detuil, mētāti visos vējos,
terrorizēti, dzīvojuši bez kārtīga pa­jumta,
bez dtu līdzjūtības, — nav
vairs tik stipri, kādi viņi bālo nor­mālos
dzīvu apstākļos. Bet dttautie-il,
diemžēl, ne vienmēr to taprot nn
zina.
Kad vēl bijām dzimtenē, dzīvojām
savā zemē, savos |audl*. kas pazina
māsu tikumus un ar! netikumus, mflsu
sabiedriskai stājai nebija tft Īlei
nozīme kā iodien. Tagad mēs klīstam
pa svešām zemēm, starp sveiiem ļau­dīm,
kas oepazlst ne mOr, ne mflsu
tautu; dttoutieii to novērtē pēc katra
mflsu Invidlduālās stājas. Mēg katrs
zināmā mērā esam latvieiu tautu un
Latvijas valsts reprezentants. Tāpēc
nav vienalga, ko citu tautu dtās
zemēs par mums domā un runā, —
sevliķl tagadējā bridi, kad vēl dau­dziem
tāli celi veicami uz alzjflras
zemēnt Katra tauta un valsts grib
pieņemt tikai garīgi un fiziski piln­vērtīgus
dlvēkus, ar labiem tikumiem
on nevainojamu sabiedrisko uzvedī­bu.
Un tā Ir paluprotama lieta iicīs
materlāllstbkajos laikos. Tāpēc mums
visās zemēs odlkts liels on atbildlrs
ozdevoms — ar krietnu darbu un Icbu
sabledrbko stāju Izcelt mflsu tantes
spēju oo pozitīvās īpašību. Tu no-droUnās
mflsu individuālo labkUllI-bu,
vieglāk pav^ ce|u vēl daudziem
Uutieilem tālākā enigrSdJā oa reizC
darīs godu visai mflsu taotaL
Raits Ritoms