Bavarijas Latviesu vestnesis, February 15, 1949

              #X)pO dolarg
ā
1/
Žvi«dpi|«s futbola valsts vienTho .
irti««ako: ^att^^^ Gunārs Sil^vok
|ļ*$pēJot solījumos, VisSroslk «h
m
I M ^ s F. C. pārstāvi. ^^'^«8%^
I iCjĶMN^^^ itāliešiem makoo.
bi%r50W.dolāra P^Ss
f g A jicarftst uzzināt Z v i e d S i?^^ %
l l ^ ^ V i g f o r s , jo tad pu^Xtu"*"^^
- ^' labātois centra uzbruSl""^K
ImfelJOO kronas m^nesM^^S^JfnS
^y^k|^ Miiana, Fiato sporta vE?^"'%
^ ļ p l t f t l p o n i par brivu. JuJj'Nii
feprdp^,' No atzinies:
Vilinošs, lai spžu t o " ^ *
^ ^ d o s varēšu nodroC visii
^īSiC^duav^cā, Gunāra Nordā»»
pa^^iitestāvēiis 32 valstu 8aSēf'&
| | ļ » t e ^ vienības s i &
' ^ * p j L . c e i i t r t i uzbrucējs. N o r S fe
ŗm;Mt «!lta medaļu o l i m p i i f f i ?">tt«
iiļii «II|, Tvti^*itn o mpu;ibuQ. utztTric*etuat ztztbi mc &v, ^r ^\
ĶiftedHJfctodzes tagad vēl vairākT'^
i l ^ Jō ^ r i z c s ' Vienība Stade S
tfli^davrl karlsomi un ļoti^sS^"^
mk^. V sievas ^esot noslS ^
Hgtmitt, braukt uz ItaliUi reizKS
ii-a^itan 'lauvis jau • MilUnas skaii
llfe#J*ŠJft8aldaanaJVVilānā izvērsumi»..
f^^^^ • Tūkstošiem S|
Itt jl^radilšiei ar karogiem, tromosS
I i » 2iedu klēpjiem.' Dažas S
K^rd^Jļ,.triumfa gājiena'' l £ I p ^ ti la^bMucia ?epino Meača"^S T
r ^ i ļ V j m t ^ ^ ^ tumšmataino 2ittt(,
Cfl, s T i i ^ Šoreiz Meacū pavadīja vļejiii
- p a Ķ i e d m g i . ..Vai Zviedriji, z2
Mut debesis nenorietēs tikpat ātfi?\
jOunapsNordals i r futbola mm
-Milānas kluba «kase? hirStijj"
Nordāla piedalīšanos ielji
ļW|Ontti ttru bruto ieņēmumus. Nornii
* l^ļc^iaiis pēc spēles skaitījis 3 IHH
Noi:d.aia uzstāšanos teklojiijhl
ij|tt reportāžu uz Stokholmu Ž5
stjam sporta: laikrakstam
^f^:«ai(ļflzi8 vicn^ cits, kā ilggftfjlgaisjt»
« i vienības trenētājs un mm^
Hkoii Viņa slēdziens - NordSli l|
j u k u m i . Nordāls nav; A
aiNd. vienībai. Katrs tak p i i l i
jC(rii9toft Imlponēt.ar vārtu guvmlti
' l i vairākkārt atteicies no iziltvibb
'Iraibti Hdzspēlētājiemf kas ittift
iOcfif^kā situācijā. K a d t t»
ptits bijis «spiests" Ieraidīt to
tinii iļ^ļpreļos, lai. gōtti m
dttbfii Modri ar i$ttt dieovidnlNlih
Jti Nordaitt apkniiituSi un uz rok§i&ii>
|.a^^^k4 Hds laiucuma centram, t
jEviedflfas smagā svara mejit^
r i^ieno^ uzvarējis tmM%
Jfism ^tiesību sacensties, par &
fifftta^oimukum^
, i l i i f t aif»;« ievadījusi šķiršsnis 0 iiiaiAi^ mei'dtars dol&rni im
i ^ i s . Pēdēja sarlkAjm^risiHn
Im i^jtr&dajia tik pamatīgi, h IM Dlul 10 toinŪtēm un ievietotie
'ii 1:
M
•I
m
m
u
mm^f Vaciļas . ,
turpmal^ startSs no m
S T ^ r d t t 1000 1» r'-"'
^l^vSJai vajadžlija daiidJ ii»jM
ifc Vptorevijas kos^^^ vien
u idlartt. * jki
- sacensībā pēc tam lep»«
ā
•vi
QABŪJAMAS:
viŖ'dntca • $ • • ' j
ļ t i ^ tabulas . . • •
ita^ tesata uz pēcmaksu
: 8eiigwardeiĻ
iļiiniiii
it mfisn
PoJaiB» piedāvā „ , „ . f l l j|
DAUGAVAS VANAOVļ
, cmSMATN^
(13a) Nūrnberg 2
• A /C Valto-i
i i i ii
L A T VU
Poblished onder eUCOMOvit
Affairs Divisioo Autfa^risation
^iumber Ur0P 190. Pubtisber
and Edftort Kfirllf ftabāes.
DP Catop KleipkOtz near
GiUUtfurJS/D. FHiiter:,,Setiwab.
VolkfbK*' GDnzburg^DM Bgm.-
Undm^'P)-1 Circulation: 4000.
Fubfisbed thrce timf< weef(fy.
M t o r i iU oHice: CtozbuTg/Do,
m II mmm II MII III II
Nr. 18 {m) •
tnAk trit f^aaa ttdiil, Isde*
vēis; f at!^iS« pftSM daritnit-ka
ladarblbat kopa; kopāt vt-elkaia
M. CuUt^t. Oalvenais
redaktors'K.^ fablts (Sobrfd
darbā neatrodas); ealv. rtdak*
tora >Hein.' M. toditis. Re^
daktori: L. BēniņiS, B.
ĶlseUs. A.. H. Minden-bergs.
Adrese: Ofiniburg-Do.;
r«d.: Dominikus Zimmtrmann
Str, 2 Oālr. 50).
liirciia sāk ASV kaŗaspčku ļUngārija prasa atsaukt
juras
rieiutnu pasa^le gatavojas komu-
Disiiia
no anas
neatvi
Amerikāņu arimjas ministrs
ļRojals atceļā no Tdsio Honplulu,
Havajas salās, preses pārstāvjiem
AtlantUas okeāna abās pusēs pagājušajā nedēļa bUa vērojama ^e-1 Savienotās Valstis
višķa rosība. Svarīgas apspriļedes notika gan VaSingtona. gan LondonāJ okupaajas kaŗaspSm no J a -
Tām tWS»P y^ — tovddot Rietomeiropas aiisardabn tik Panas neatvilks. ar to at-efeMiviii^^^
kontinentam neuzdrošinātos uzbrukt neviena sauca kāda valdlbiis pārstāvja V a -| I ^ ^ S ^ ^ f ^ Sķiet.^ In1^n«^ šingtonā izteiktās domas, ka Japānai
pā, iĶindona lan 4 Iliŗcijas arketu ministrs Sadaks, kam pirm- L , , . . . , . , .
dlwi paredžeiaš švarig^s apspriedes ar Bevinu; īai paSā dlei^ britu ar- T^^^^^^^ ^ mazsvarīga, ka-politikas
vMitāJu apmeklēs arļi Norvēģijas ārlietu ministrs Lange, kasiP^^ amerikāņu armjijai tur nav no-ā1^
e2a$ i^o Vsfiingtonas ar si^ariģām ziņām. Šonedēļ O9I0 paredzētas zimes palilrt. Sis paskaidrojums ra-
SkaiidinSvUas valstu apspriedes par izjukušo aizsardzības paktu. Idija zināmu nemieru Kanberā. Aus-vispareļa
šana a
Kardināla Minc^U notiesāšana Ungārijā ievadījusi jaunu krisUgās
baznic^ vajāšanas vilni Austrumdiropā. Tuvālcā nftkotoiē Bulgārijā
sāksies priiva pret 14 evaņģēliski» baznlias auģstSklm vadītājiem; ku­riem
piedēvē tos pašus noziegumus komicenti - nodevību, splego-šanu
M speknlādju ar valfitu melnajā tlrgfL Polijā apdetināti 8 ga­rīdznieki,
kas bija uzdrošinājusies nolasīt no kanceles Ratovlcu ardii-biskapa
gana vēstuli Rumānijā izdots rīkojums, kas psOdauJ v^sts kont.
rolei ^su3 baznīcu ieņēmumus.
, ^i^o^tlsKās valsti.ļvukirt>^,a^ pa daļai garantē J a u O f ^ - f ! ^ C»W«|koSSffifiSr,£1^^
gribu kā šobrīd. Dairba 'kārtM; irļaptvers, vēsturē vel, nepieredzēta
svarīgais Atlantika pakts, lUetum^r aizsardzības sistēma: no Spi^berge-elrc^
SbS padome, izjukušas sarunas to līdz īblrijas pussalai un no A n -
paīp Skandināvijas, aizsardzību unļķāras pari Atēnām, Rp^ai, Londo-no
jauna nāk klāt vel necflāt^ kpm-fļhai \MS Otavu uh Sanfrancisko stiep»
•^poņeiits - - V i d u s jūŗa§pakts.^fo valnis, kura uzde-
• pat to jmi rakstīja ari, agrāk, betl bus — atvairīt komunisma
visas šis ziņas lielākā vai mazākā agresiju. Ja vēl Atlantika paktd sai-mērā
bija. tikai minējumi un ierobi- ātis arī ar .Panamerlkas ūniju,
nājftmi. Tagad ideja par Vidtis jū-ļ drošības sist&na^ tikis pagarināta
ŗas dernoķr^jskĢ valstu apvienību lidz Uguns zemei Dienvidamerikas
sāk pieņemt iMk c l ^ i j Turcija ļ kontinentā. Saya laika Rietumeiro-oficiāļi;
ietosļnā|tJ(sj;(^^;|^^ Apvienojās, lai Krusta
Arrļai ; ^ t ŗ ^ t ^ ^ apga-ŗkaros stātos pretim musulmaņu
. bs^iS. 1^^^ ārlietu agresijai,^ divdesmitajā gadsim^cin!
^iņiijjslrd^^^dgks tāpēc ieradies pasaule sagatavojas ^ēl nebijušai
tcļi^pņl, W dsai^ cīņai pret komi^nsmu.
'aix;*ii!iemtu tā e v e n t i i S i u . a t ^ So jauno konsolidēšanos labi
-Ŗ^ .p^as Turcijas Vidus jūras | saprot ^arī ^Maskava, 30, kā priekš
pakts varētu iesaistīties vēl ĢriejjJi dieaām izteicās FosteK I>al-jJa,
ItalŅa un varbūt ai?! Ēģipte^^^ Padomm Savienoja zina. ka
bSgJ,: ķa par Jauno valstu a.pvienlbu bez v a i ^ lidze'kUdai tā nevarēs pie-i
visvairāk ieinteresēta i r ' s a v u s itiērķits; TŽpec padon)3u
tomēr atteicās sniegt Jebkādus p a - U ^ ^ ^ ' ^ ^ ^ j ^ t ; ^ ^ ' ^ ^ ^ „ ^ ^
da-ļdējās ppozicijas, kas vēl uzdrošinās
aizstāvēt* cilvēka tiesības. Tā ir
BBC
prastu,.<cik,syaligā Oslo atbild^ uzO^a-
\itāte; u^^ miers SliV; ' b ^ e i h l Kopš domjii Savienības, pirmo notu
otra pasaules kafa beigto dabigais^ ņeapmie'jai, i) krievi ,4ievar
līdzsvars Vidus jtifas telpa lielā sa|)rast, vai! Norvēģija nodomājusi
mērā sašķc^jies. Ja līdz 1940. ga- nddot atbalsta punktus savā terri-dam
Londona savu.draugu pusē y4-ļtorij citām valstīm vai iiē".
rēja pieskaitīt Dienvidslāviju unļKremļa ierc^sirtātals neuzbrukšanas
Rumāniju, bet pie neitrālajām vai- pakts šo neskaicjribu varētu novērst
.Btiih Bulgāriju un Ungāriju, tad ta­(
Beigas 3. Ipp.)
gad stāvoklis krasi mainījies.
Vldiis jūras baseinā parādījies
jauns, spēcigs faktors — Padomļu
Savienība. £ai §ari Dardaneļu kon­vencijas
dēļ Maskavai tieša pieeja
§ai gtratēllski svarīgajai jūrai slēgta
un konflikts ar Tito vismaz pagai-»
dām neļauj izmantot Dienvidslāvi­jas
territorlju, lai izlietotu apkārt­ceļu
catu'. Acb:ijas jūru, tomēr ne^
var zināt, vai komunistiskās valstis! Ko^ Cangkaišeka'kundzes apcie^-
kādā dienā savu taktiku atkal ne- mojums Vašingtonā izrādījās veltīgs>
main^a. Visvairāk ajpdraudētā valsts ģenerālišims atteicās no savām piln-
Vidus jūras baseina vienmēr. bij;usi varām un komunistu militārie pa-
Turcija. Tāpēc, saprotams, ka. Uešl nākumi Ķīnā vairs neradīja nekā-tā
ierosinājusi kopīgu aizsardzļbu das šaubas par notikumu tālo attis-un
uzņēmusies iniciatīvu. . tlbu, amerikāņu atbildīgajās polī-
Tuvo Austrumu naftas dēļ Vidus tiskajās aprindās sāk izpausties uz-jūŗas
telpā svarīgas intereses ir arī Ukats, ka ir pēdējais laiks apturēt
Savienotajām Valstīm. 30, kā savāļpadomju ekspansiju. Ar plānu, kā
laika Ķlemanso teica, piliens deg-ļ to panākt, šinīs dienās senators |Ke-vielas
ir tikpat nozīmīgs kā piliens reņs iepazīstināja kongresu. Mili-asii;
iu. Tā kā Tuvajos un Vidējos tāiro operāciju atbalstīšanai Ķīnā
Austrumos „melnā zelta" bagātības viņš prasa 600—700 milj. dolāru, ar
aplēstas vairākos miljonos tonnu.un ļ noteikumu, ka jāpārveido Ķīnas
ASV naftas avoti pamazam izsīkst, j centrālā vadība. Ķīnas saimniecības
Vašingtona par katru cenu pūlēsies - ' • — . 1 - « - r.
aizsargāt savas intereses Irānā un
Irākā. Un šīs intereses vislabāk no­drošina
miers un stabilitāte, ko sa-čeaetilis
Ei^eoliatters
ne jaima
kristīgā, baznīca. Ar lai<ftgo opozī­ciju
komunisti tikuši galā jau labi
sen: Bulgārijā vairs nav Petkova,
Rumānijā' Maniu. Ungārijā Kovača,
vienīgi Mikolaičiiķam izdevās izbēgt;
no Polijas, Bet toties apcietināti un
pazuduši 'Viņa tuvākie llidzstrādnie-ki.
Tagad'.pienālņasikāria^ baznīcai,
ar ko totalitārajam režīmam cīnī«
ties daudz ^ūtāL.
Komunisti zina labi, ka katoļu v i ­sā
pasaulē ir vairāk nekā 400 miljo­nu,
lielu skaitu sastāda arī pārējo
isristīgobajinicu.piederīgie, tāpēc tie
par visu vairāk baidās padarīt tie­sājamos
pār mocekļiem. Kardinā-
1im Mincenti piedēvēja smieklīgus
apvainojumus'par spekulāciju mel­najā
tirgii un s!t>iegošanu, kas nav
savienojama ar viņa augsto stāvokli
Sos pašus noziegumus min arī So­fijā
gaidāmajā prāvā. Kāds britu
ārlietu ministrijas pārstāvis, komen-tēdaiios
informāciju^ par protestantu farīdznieku:. tiesāšanu, i^eicā$,
.iel|>rltantla
j i ^ i bet btdgārti' valdība už šiem
pieprasījumiem\ nav nemaz atbildē- ^
I jusi. Londona pārliecināta, ka Aus^
trumeiropā sācies vispārējs uzbru-ķunis
baznīcai, jo arī apsūdzftas ar-ģimienti
i r |ieni un tie paši.
Savienoto Valstu ārlietu ministri­ja
apsūdzību Sofijā nosa\ikusi par
fantastiku, norādot uz apbrīnojamo
ļ līdzību, kāda jau dzirdēta Mincenti
prāvā BudapeštI. Bulgārijā tiesās
kongregācijas baznīcās galvu Vasi-liju
Cjapkoyu metodistu superinten-dentu
Janko Ivanovu, baptistu vadī­tāju
Nikolu Midiaiiovu,/Vasarsvētku
basmīcas galvu Georgiju Cemovu un
11 citus priesterus. Ziņa par gaidā-fho^
prāvu Sofijā radījusi lielu sašu-
L , - A , ^. , .itumu visā Amerikā. Ņujorkas llel-bpi^
ienu uz parejaiiĻ vēstīm, lai vecākais izteicās, ka komunisti Aus-panāktu
komūmstistou5;^Ķmas a t z l - ļ ^ ^ iznīcināt pēdējās
šanu Ievērojot aik^ paliekas. Protestan-kapitāla^
ieguldījumus Ķma, Pa- tu bazriīcas un draudžu locekļi pie-domju
Savienībai nenaktos grūti g^^a ārlietu ministram Egonam
ieinteresēt upemumu , īpašn^^^ j^^āties
par ^saimniecisku sadarbību" ^e- ^ kristietību.. Liverpūles katoļu
meppna. . vro^ 1
Prezidents Trumens uzaici­nājis
bijušo sabietirptp invāzijas
karaspēka virspavēlnieku ģe­nerāli
Eizenhaueru par savu pir­mo
padomnieku militāros jautā­jumos.
Kopš demobilizācijas ģe­nerālis
bija Kolumbijas univeŗši->
tātes prezidēts. Už priekšu E i -
zanhauers vadīs visas apsprie-.
des par bruņošanās) jautāji)^
kaŗaspēkši ^māctl^u im stratē­ģiju.
K9 prezidenta padomnieks
viņī^ ] ^ d ^ ģenerālštāba
a^|>ri«^ Sšvtienoitajās Valstīs
a t ^ K i f t a ^ V^ijcidzīga Vlēn-
Sfrvs^ šļtSba pil^kli!ļiieļžs' a^
avišeijai un flaļiji, kbpījgaJās
apspriedies līdz Šim prezidēja
katrs pec kārtas Ģenerālis E^-
zenhauers jau sācis priekšdarbus
svarīgāni militārām konferen­cēm.
AB
dināli Mincenti un gatavojis tā bēg­šanu.
Savienoto Valstu ārlietu mi­nistrija
šo prasību ieraidījusi, pazi­ņojot,
ka savam sūtnim tā pilnīgi
uztļ9as. Pret Ceiii>inu vērstie apvai­nojumi
esot vienkārši smieklīgi.
Sūtnis devies uz Vašingtonu, lai
sniegtu ziņojumu un apijpriestos par
eventuālu riļclbu.
Kar^Sļu koUēlljā bēgusi no
baznīcas \d8a^'tis p^^ kas pie­dalījās
M n i f i ^ Polici-jas
i e r l ^ , kts de^^^^^r^^ un
piedalījās kai^inl^i^ ap<Hetināšanā,
dcskosnūnik@d j i ^ ^ ^ ^ l ^^
Vēstulē katoļu bīskapiem visā pa­saulē
pavēsts HJs XII aicina aizlūgt
pret basnlcas vajāšanām un kardi­nāla
Mtnoenti notiesāšfuniu. 3. aprīlī
garidznieki noturēs divas meses.
BBC. AB
attieksmes 4r Unžaii^
ttZ
savam
liktenim
PĒKŠŅA tZSKAiŗU MAI^A ASV POLITIKA
i
MEKLfi: m\
m i č u ; Vilni-Balodi, («•«'jt
Jelgava» aJM-.; AlviM ^^-j
tata vāci u ; AstrW'„^ ļ. 1942/, Kummē; G«n»v«
« h i s ; Arni Kfluli^^'KdŠu,'
ivas pag., no Ŗgas, ^
Klētolcci, • dz. 10. 8.1^. (Hel«^»
d2, 189S.
Krievi veļas izmērdēt
ari Berlīnes bērnus
Zviedrijas Sarkanais Krusts līdz
§im piegādāja Berlīnei produktus,
no^ipŗiem bija iespējams izgatavot
vienu maltīti dienā apmēram 40.000
bērniem. Krievu iestādes atļāva
zviedriem izmantot dzelzceļa sa­tiksmi
un smagās mašīnas cauri sa­vai
okupācijas joslai. Tagad pa­domju
militārā pārvalde paziņojusi,
ka tā aizliedz produktu pievešanu
Rietumberlīnes bērniem. \ Amerikāņi
un angļi apsolījuši Zviedrijas Sar­kanā
Krusta ricibā nodot lidmašī­nas,
lai nebūtu jāpārtrauc pasāktā
palīdzība.
Poļu militārās misijas v i r s n i e k i^
Berlīnē pagājušajā nedēļā bijušas
vairākas nebficiālas apspriedes ^ar
sabiedroto pārstāviiem. Poļi paskaid­rojuši,
ka nesaskaņas austnmiu un
rietumu starpā nav nepārvaramas.
Ģenerālis Klejs izteicies, ka minē­tās
apspriedes bijušas neoficiālas,
^ poP tajās pauduši vienīgi savas
balstīšanai Kerens grib 200—300
mflj: dolāru.
Sagaida, -ka šī politiskā kur^a
maiņa izpaudīsies šādi: 1) ASV ne­atzīs
Ķīnas komunistisko valdību,
neatkarīgi no tās militāriem panā­kumiem;
2) tādā -kārtā padomju
bloks UN neiegūs cerēto jauno balsi
Drošības padomē; 3) ASV neat­balstīs
tos iCiropiešu un amerikāņu
tirgotājus, kas parādījuši interesi
saimnieciski ssdarboties ar komū-ņistim;
4) Ķīnļas dienvidu provin­cēs
laikam izveidos jaunas aizstā­vēšanās
pozi(:ijas.
Senators Kerens savu militārās
un saimnieciskās palīdzības program­mu
pamatoja ar to, ka jau Japāna
1931, g. atzinusi, ka Ķīna ir Āzijas
atslēga ' Amerikāņi esot cīnījušies
lai aizkavētu Japānas izplešanos
orientā. Tagad Padomju Savienība
cenšoties panākt to pašu, kas Japā­nai
neizdevās. Pēc tam, kad būs
konsolidējušies Padomju Savienības
pārvaldītie apgabali Ķīnā, sagaida
ka Maskava pieprasīs komunistiskās
Ķīnas uzņemšanu UN. Lai šiem no­domiem
aizsteigtos priekšā,' ir ne­pieciešami
rūpēties par tik lielas
nacionālās Ķīnas territorijas sagla­bāšanu,
kas attaisnotu tās politisko
atzīšanu.
Apstākļi^ pazinēji sagaida, ka Pa­domju
S^Piiinīl^ isāasīB ārkārOgu
/
NZ
Vai Atlantija pakts
kavēsies
archiblskaps svētdien teiktajā spre­diķī
prasīja, lai rietumvalstis bei­dzot
dara galu btiznicas vajāšanām
aiz dzelzs aizkara.
liekas, ka kardināla Mincenti lie­ta
tomēr nonāks Apvienoto Nāciju
forumā, jo Kolumbija uzdevusi sa-
Pēc Norvēģijas ārlietu ministra vam pārstāvim to oficiāli ierosināt.
Langes aizbraukšanas no Vašingto- ļ Ungārijas ārlietu ministrs Rajks pa-nas
ASV senātā Dīnam Ečesonam ziņoja, ka viņam pret šo ierosinaju-pārmeta
kavēšanos Atlantika ps^ta niu nav iebildumu. Savas valdības
veidošanā. Uz to ASV ārlietu mi- vārdā viņš izteica ^vienīgi jŗisasāko
nistrs atbildējis, ka Vašingtona ne- ^ « ^ f j . f ^
jd oma- dj Mik- *tsēxt un l• e* te^ t,^oXAe. t / Itr? 4o*p« «a«s« lI ār^l^ie^tu^ ^i^m^njl^st^r^a^ E^c esonMai nicmen tBi epvirnāa-valstu
politisko attīstību. Senators ^as, nosaukdams tos par „nepledo.
Fulbraits Ečesonam pierakstīja „Ei- damu iejaukšanos Ungārijas iekšē-fopas
nacionālisma kultivēšanu", jās lietās*'. Ungāru ārlietu ministri-
„Mūsu uzdevums", atbildējis Eče- 1a oficiāli pieprasījusi Vašingtonā,
sons, „ir palīdzēt un atbalstīt, nevisļļai jā atsauc ASV sūtni ^Bukarestā
tiesāt un diktēt". ' ' ' '^'^
Vašingtonas polītiskās aprindas
vienprātīgi atzīst, ka Ečesonam lie­lākās
grūtības Atlantilca pakta.re­alizēšanā
sagādā senāts,, kas nepie-vlenodas
tūlītēju militāru garīantiju
došanai Atlantika pakta, signatārval-stīpi,.
baidoties no sekām saspHētā
pasaules stāvokļa dēļ. Bez tam se­nā^
prasa, lai pakts un tā militārās
„Herald Tribune" speciālkorespon^
dents ziņo, ka Izraēlas \m IJngārijas
nesenais jtirdzniecības līgums dreiud
izjukt, jl ungāru komdnistu valdība
nepilda solījumu izlaist Visus žīdus,
kas grib izceļot uz Izraēlu. ;,Kā pirms
gada mums vajadzēja ieročus, tā ta­gad
mums trūkst ieceļotāju," teicis
jaunais Izraēlas sūtnis Prāgā Ehuds
Iberalls, kam nodotas ari rūpes par
Ungārijas žīdiem. „Vlsdrīzākā laikā
mums vajaģa vismaz 2 miljonus ie«>
ceļotāju. Mēs bijām nolīguši ar B u -
dapeštas v a l d ^ , ka maksāsim
skaidrā naudā par katru žīdu izce­ļotāju
\m kabez tam neviens žīds,
piombraucot no Ungārijas, neņems fdz skaidru naudu. Tagad Rakoši
aldība solījumiis vairs nepilda.
Mēs laikam būsim spiesti pāriraukt
visUiB ievedumus Ungārijā," teicis
Iberalls.
NYHT
Ceiipinu, jo viņš esot atbalstījis kar-
Padomju Savienība
iesniegusi asu
protestu Irānai
Maskavas sūtnis sestdien iesnie-gairantljas
stātos spēlcā tikai pēcļdzis Irānas valdībai asu protesta
tam, kad visas parakstītājas Valstis notu. Padomju Savienība uz noteik-būs
ratificējušas līgumu. ^ Laii pa- tāko prasa atsaukt kāda pariamen-ātrinātu
Norvēģijas un Dānijas iz- ta deputāta paskaidrojumus, ka pie
šķiršanos. Ečesons ierosināja pakta atentāta sarīkotāja, kas pirms trim
iedarbības garantiju jau tad, kad ļ nedēļām šāva uz Irānas šadiu, at-tikai
puse dalībnieku to būtu pa- L^sta kāda zīmīte, kas liecinājusi
rakstījušas. Bet Norvēģija un Dā* par viņa sakariem ar Padomju Sa-riīja
nevar paktam pie\ieņ0ties, ie- vienību. Notā atentātu nepiem^,
kām to drošība pihet Padjāiju Sa- bet vēršas pret apgalvojumu, ka
vienību nav k\}xvM īstei^f. Tādēļ Padomju Savienībai būtu tieši sa-var
sagaidīt, ka Atiantikl pžikta pa- kari ar kādu Irānas politisko parti-rakstīšana
ieilgs. ^NBC.DM ļju, kas mēģinātu jaiikties šīs valsts
ifikš^ās Uetās". EBC
Krievi atklā-i
ari
PADOMJU ĢmOMFl PRASA
ANTARKTIKU
Ļeņingradā notikusi Vissavie­nības
ģeogrāfu sapulce, kurā tās
prezidents Sergejs Kaļesņiks uz­aicinājis
visus Pad<miju Savienī­bas^
ģeogrāfus un pdlārpētniekus
pievienoties iesniegumam valdī­bai,
k u ^ pieprasīta Padomju Sa­vienības
tiesību atiešana uz
Dienvidpola apgatoldu.
„Dienvidpola apģs^ali kopā l i e ­lāki
kā visa Eiropa. Tie glabā
neizmērojamus ogļu, naftas, zel­ta,
svina, sudraba, volframa un
laikam arī urāna krājumus. An­tarktikas
salās iespēļjama ziemeļ­briežu
un pat altu audzēšana.
Sos apgabalus 1819. gadā atklāja
divi krļjpvu polārpētnieki BeUing-hauzens
un Laearevs", ziņoja K a ­ļesņiks.
„Mūsu iesniegumu valdībai vir­zīs
tālāk starptautiskā forumā.
Pasaulei jāatzīst Padomju Savie­nības
'taisnīgās prasības pēc
Dienvi(](PQla apgabaliem. Mēs
esam carij^ās Krievijas vienīgie
mantdnieki arī šai zemeslodes
daļā. Mums jānoraida katra
starptautiska konferen.ce par A n ­tarktiku,
ja tajā nepiedalās Pa­domju
Savienība,'* deklarējusi
Ļeņingradas ģe(^rafu sanāksme.