Bavarijas Latviesu vestnesis, September 22, 1951

              MOŌO jaunu eirōj^esusōstōpōsReiņas
kMōš - īnkrvļn arļķopas padomes
prezīdmtuopaku
Mūsu l!DZSTBāDN!BSA
SPECaUUSrOJVMS
?AB mō9kŠ SkVfikfm
GkvAiU vai tai pa­šā^
idieni; Md ^brl*
vff' p^omju tm tau»
tas republiku jau-natnid
kliedza līdzi
skaļn^: dikiSliajim 8&ukUei&» vī­na
kalnu fspņmiU. Reinas krastos
m teiksnial^ls Lorelejas klints
āļaslt uisvlj^. apvienotas Eiro­pas'
karogs —^ liels ztļi B balts
a§ttk8. Zem i l karoga' jau šodien
lt5y viisi tie eiTopifšif kem api^cis
.izpildīt neskaitii&as vddlapas m de-klaTicijas,
lai varētu aizbraukt no
Hambu;ga6 līdz Homai vai no Helsin­kiem
līdz Kaimēm. Zem šī karoga
ar lielam cezibim m sajitou jau šo­dien
ffulc8ja%visi, kas ilgbjas pēc
politiski vienotas, ^imnieciski un mi­litāri
atipras ^ppas. Un šoreiz šo
karogu uzvilka Eiropas jaunatne, kas
bija puķēji^es draudzīgā nometnē,
lai no sir js uz sirdi celtu sapra&aņās
un draudzības tiltus, kā ^o jau 4a-rSjuil
tālredzīgi valstsvīri, politiķi
un saimni^iskie lietpratēji
Virb0t Henna Sulee no Ķelnes^
28ns Ptlts no MsTšelas, Andrē Zoli no
Brisdes tm DSons Smits no Miinče-stras
šai nometnē redzēja ieipiju
iepazitiies ar citu tautu launieiiem
(sevišķi prftējii dzimiisia), k i ari iz-devAu
apskaitīt skaisto Reinas^ ie­leju
V, sm. pavadīt ddezgam raibas un
inte^sahtas^ brīvdienas}' bet trimdl-nioks,
kas ar vteii savu^ b&ti stāv. šq-iiienas
v<^a^]i 'idedloģiju cIņS, te
ieraudzīja jpavisasn ko citu. Viņam
i l 10.0tfO Žropas jauniešu i^āksme
5 d^SdSs; no 22. jūlija līdz 6. sep-
^briJŖĻ n^Ja nekas dts kā gran-
. # 1 ^ divkauja» 'ko Heitiusaiu pasaule
izctns ar komtlnifmiu»
Sal divKaujI galvenais rietusnu ia*
locis H brīvība Mais pozitīvais,
ko aitmtirite dot, lai nesabruktu
:viņu\Vatis §ka, kas balstās uz verdzl
bu un terroru; TS^{ noti^tnes gal
VeM^ sauklis; ko dzirdēja ik uz sola,
n^tja vi$ ofldfio runu baigās uz
sauktas: „tai ^Ivo Eiropa!" bet gan;
«Brīvībai"
ĻorelejBs: nomietine blj« Oirģanizlta
dažādie d a i^ grupās: politika, saim
niecība, sodSUe janitSjuml, tautas d^
Jas, dziedāSaba^ prese un radio, foto­grāfija
un {Ilma, daliās mākslas un
sports; kur ikviens no 12 dažādu tau
tlbu pārstāvjiem varēja atrast sev
tuvo. Kamēr dienās darba grupas
diskutēja ievērojamu zin^tnl^ku un
politiķu priekšlasījumus, iestudēja da
mn tautu dejaa un dziie^as, tikmēr
vakarbs, demonstrēja patiešām augsi
vērtīgās filmas, uz brīvdabas skatu
ves uzveda ļoti interesanituš teStŗa
ič^tu^ēlumius (pieim., Šekspīra ffiv-padsmito
mikti un Molj^ra Dižciltīgo
pilsoni), vai .ail sniedza koļra vai 6r
ķestra koncertus. Skaļruņi pSri vi
siem 7 talšu un l^lokēku ciemiam ral
dīja labu milziku, un Lorels)as radio
tkvakaru beidza programmu ar Mo­carta
Mazo nakts^ mOziku. Ļoti vēr­tīgas
bija. ari divas bibliotēkas; no
tām viena jaunatnes UterSt&rai. Abas
saturēja tiešām vērtīgas grāmatas
vācu, ang)u un franču valodai tāpat
pie ^ abām bija ierīkotas mājīgas la
sāmtelpas tiem, kam teltī vai blok
SkS kņada par lielu.
Bet divkauja ar komunismu neno
tika tlk^i ar tādiem miiermīllgiem
ieročiem kā filmām un grimatlm.
Pavisam asi to pārdzīvojām kādu die
mimiHnmiīnmnmimHiimilinnnininiiiniīnlimnni
„Dumpis" 5Iei$heimas
DP nometne
Steillheimas DP nometnē, kur mīt
ap 4500 bēgļu, pag. nedēļā izcilās ne
mieri, piedaloties ap 600 nometnes
iemītniekiem. Viens DP sadursmēs
ievainots un 3 apcietināti, to vidd
ari Ievainotais. Nemieri ilga 3 stun
das, un to likvidēšanai izslEkuca 50
militāro policistu. Sadursmes ii^cēlās
iemitniekksn protestējot pret rīkoju
mu p8f 600 DP pārvietošanu uz icitim
nome^D^ ikām^ lai atbrīvotu vietu
tikpat daudz izceļotāji^ no Mindie-nes
Fui^izannito, kas pastiprinfiti
izceļošanas p(roc^a dēļ pSipih&tas.
mo iestld® paskaidroja, ka izceļo­šanas
procesi iesaistītie DP bija jā
patur vienkopus Minchenes tuvumā
kādēļ arī bijis nepieciešams atbrīvo
daļu ēku SleisheimIl
nu, ķad sķaļniipd
paredzētā un nepa­rastā
laikā aicināja
nomelnotājus pulcē­ties
lielajā sanāks­mju
teltī, lai tur diskutētu par
tik karstu lietu kā vScii pie
dalīšanos Eiropa*s aizsardzībā. So
autSjum?u sevišķi interesantu darīja
divi apstākļi: pēc vāciešiem otra
a^ ir dedzīgākie Vācijas apbruņoša
nās pretinieki?^otrkārt, diskusijas kā
referents piedalījās kristīgo sociālistu
dnijas deputāts Srauss un komunistu
deputāte Tīle.
Uz asumieni ilgi nebija jāgaida.
Tie sākās jau pēc pirmā diskusijas
dalībnieka runas, kas domāja, ka Ei
ropai nemaz nevajadzētu apbruņoties,
(Torpinfijums 4. Ipp^
Lasot avīzes, dzīve bieži vai likfi
i^na kā poda dlb«a$. Bez
pusēm, bez izredzēm, bez kā.
Morāle visā^ zemēs grimst
gaii
Ck
No 18.—26. augustam KēnigsVinte-ļkomiinisms, iznicinot iiidividuāļo a p - ļ ^ līgumus neviens.vairs nīsiem
fā, Vācijā, notika Pax Romāna sodā* ziņu, radīja akli paklausīgu masu ar P^^»^' ^^^^^ un ogles itlt b
lo lielu sekretariāta rīkotā 3. starp- ..proletariāta apziņu". Un tas ir ko- M^^^^^^^*^-.^^^^^^^ vairojasļ tē^
tautiskā, studiju nedēļa, kura piedallr munisma sUprāķais .argum^nte. To at-J kiir likties. Slalte, par spjti
jās 75 pārstāvji no Eiiopas valstu spēkot var, ka katr^ cilvēks ir indi-p^^J^^^ nemirst, bran^rlm
studentu organizācijām. Par šo sa- vids ar savu vērtību. Strādniekam IJn, ņemdamies at
n&ksfei latviešu katoļu studentu ap- jāatdod komunisma nolaupītā cilvēka skaldīšanu, cilvēki beigās pārsk
vienības pārstāvU stāsta: - Studijuļdeņa. Viņš jfiaUa«|ina no masu do-M^s visu rnūsu planētu kā; kķrt
dienu uzdevums galvenokārt bija pē- māšanas. Viņā jāveicina petsonībasP^ 9^ Pavisaiŗ '
tīt veidu, kā ātrāk un labāk atrisināt ļ izveidošanās. Viņam jāparāda matē- ^^^^^ . '
daudzus nenokārtotus Jautējianus so-ļ riālisitiskās pasaules dumbrājs un jā- L.J®^ T : ^ 'ī*^ ^
ciālā laukā. .Pazīstama sodologi no māca atrast gadgā vērtība, ^^^^ "^^^ ^^^1*
^'^u ^'"fAnglijas, Francijas, Itālijas un Vāci- Mums, kas komunismu ^m'skati- P^^^^^t Harvardas universitā
jas savos priekšlasījumos uzsvēra, ka juši vaigā, daŽkērt liekas nesaprota
šodien neesot nozīmies teorētizēt par [mi; kā rietumu ^ ^ s to mēģina ap-to,
kas būtu jādara. ^ Laiks un pie- karot savā skatījumā. Bieži aizmirst,
redze bijusi labi. skolotāji, par to U|i kopiJnisma sakne ir austrumos,
šodien visa kristīgā pasaule ir vienis |jj^^^ atvases sazēlušas visās pa-pratis.
Ja līdz šim daudzi sociāU jau-Lj^jes valstīs. Parastt cīņu vērš pret
tājumi palikuši' neatri&inSti, tad isnUfa atvasēm, tāpēc nav jābrīnās, ja
denta, plaši pazīstamā zinā
Džēnīisa Konenta pareģojuma
kal varam just jaunas cerība
I^ādās, ka^ pasaņli^ n
vis ^ atombumba^ un cilvēce^
izeju no atombriesmām. Lētu
ju 'iegūs no saules, kas kļūfc
eka
i
meslā taa bijuks nesaskaņas metožu sekmes n?v llelM. Seit jSMka, i^T^&iJ^S^Mi
mm. Sekas - sadatblfas vietā t r i ^ , e k „ ^ormStTvā mtelja « e ^ ^ ^ ^ f J t M M ^
mākslīgi izkurināta šlMru Cņa. n\y ,elg^ , hg^
Jāpaplašina im ]apļeļ«ņo paķeiŗ j , ; ^^
]am praelbam. If^ VaiŽ i^^^^^
mnsare? saņemtie brošūras, kas'pērisļj^.^^^ • r v}/..::-'-^^^^
mirkļos tika izd(#^ j^^^j^g dala bSid;
LATVIEŠU KATOĻU DIENAS ClKAGA I ^^rd^^^P^^^ pat /«^^J vērsta. Nav bēdu W hkt hM
\ st^<J«?tam ii tikai pa¥irfe ieskats šai ^ j^ivotāji varētu ^1 aa-^^^
latviešu sabiedīiskā darba aktīvizēša- jautājumā, nemaz nerunājot par at* L^^^ sākti v i m b t r t i f f l^
nu, rakstnieku Vakar^«ankošanu, k^ tālā^
arī vienojžs par pindā vispārīgā lat- vis pārrunas visa studiju dienu laikS» vg^^tu pasaulē iedzlVoS^.
viešu katoļu kongresa sasaukšanu bija j $ a l b i l d u z ; i ^ J^^^^" ciju, pat ba«ilt^ ( r t e ^
Cikagā^tuvākS laikā. pajkdmuņ^ un m e - L ^ j ; , , - ^ ^
Latvl«.su katoļus, studentu apvieni- h<>fl«» pi^i^skara. Bet cik driz tas^^^T^^^^
bas Dzintars Amerikas nodaļā ir 67 Izradās, ka rietumu pasaules In- ļ^ti Kohefita pi^^i^
studenti ar senioru J. Valaini priekš- teliģend ļgalVenokārt interesē — nākošiem 50 >^ac^,iļ^^
galā. Apvienības centrs vēL atn^as kādā veidā sekmīgāk ciņītleļs pret ko- atklājumus viņš nptdk^ | | ^ : ^
Beļģijā, kur vienkopus ir prāvāks mūnismu, tāpēc mūsu Informatīvais ļ ga^^jj^j,!^ Q^ŗg ^ģ.^^^:^^^
skaits studējošo un bīskaps prol. B. da(rbs jāpaplašina šai virtienā. Ļoti konenta pareģojtaiu
Sloskāns. Studentu saime bess savu nepieciešami ir informadjas materiāli ļ vēl septītds: HAtl^Oka^^^
interno problēmu kārtošanas pāTŗu- franču valodār jo_ angļu valodā tieļ^ij^ izdosies pārkedņSt>adāiC
nāja cwrī veidu, kā aktīvāk iesaisti- nav pieejami latīņu, zemēm. LīdzLj^j^^^ nevar būt M
ties cīņā par dzimtenes atbrīvošanu, šim vairāk esam devuši vēsturiskus j pastaigas gājienu līdz l
Katoļu studentu Aiērķi ir kalpot tau^ apskajtus^un ģeogrāfiskasrZiņas. Sāku-Lg^gjj^.. Protams^ tas w
tai, tēvzemei, baznīcai un zinātnd. mā šis darbs bija neplfdešam$, bet nomierina, ja zināii, k^^^^^
Katoļu dienas noritēja vienotā, tas šāvu uzdevmu ir veicis. Tagad ir L^jg^ gadsimta^t^^
draudzīgā, garā. Atmiņā paUks gadi- JS^^a n^^^ - jāaprāda veids unU^viki jau būs parlīēdnātļ u^^
jums, kad tautietis P. no personīgiem M^zekļi, kā cīņā pret komunismu sa- ^^^^ uzvesties pieklljīp^ 1 ^
līdzekļiem pasniedza rakstniekam Fr. sniegt labākus rezultātus. Mums it gadam tātad viss liūs kārtībā/l*t
Murānam 200 doL studiju nobeigšanai, pieredze, ; tāpēc vajadļsētu būt arī 49 g^j. Paldies, l^ter'^ i
priekšlikumiem. Mormātlvais darbs Ua^;^!^^ p^ii^^^^^
No l.~-3. septmbtlB Cikagā notika
latviešu katoļu dienas ar studentu
saim^ Dzintars kongresu un rakstnie-hii
žurnālistu un sabiedrisku darbi-iiieku
apspriedēm un referātiem, kur
pirrunija daudzas latviešu katoļiem
svaafgas problēmas. Katoļu dienas
bija pulcinājušas Uelāku skaitu ka­toļu
pat no tālākiem ASV apgabaliem.
Reģenti savos priekšlasījumos no-ildlja^
ka mēs atrodamies totālā cl-ņS
par pasaules brīvību, no kuras at­karīgs
^ļfirl mšiisu dzimtenes liktenis.
Rakstnieks./. A. Rupainis ierosinjlja
ASV izveicot latviešu centrus. Lielā­kos
cenitsros varētu sekmīgāk veidot
siiūsu kulturālo uņ sabiedrisko dzīvi.
Rakstnieks J. Klīdzējs nolasīja refe­rātu
par studējošo darbošanos presē
un aicināja studentu saimi aktīvi rak­stīt
laikrakstos un žurnālos. Debatēs
izkristaUlzējās vairāki atzinumi par
trimdas laikrakstiem, grāmatu apgā­diem
un grāmatām.. Pārrunāja, aiī
11
m
A. fiaidoDlB
Pedejassalas(3)
IESPAIDI SLEZVIGAS-HOLSTEINAS BEGĻU NOMETNĒS
jāapvieno ar kombativo, reizē patUTO^
prātā, ka ar to vien nepietiek, ka
komunismu a]^trādā|am stipriem vār-diemi,
jo ugi^nl nevar izdzēsi >ar ugu­ni.
Paviršs komiūnisma pazinējs galda
atbild^ us^ daudziem Jautājimiiein un
vēlas, lai ti^ pārliednātu viņa prātu.
Servišķl tas sakāms par akadēmisku
1 t V
Sļkās
Idelbtitānij'as s^p^
Dievka,(po]umi
Kas diisnvldoi dzīvojošiem tautie­šiem
savā laikā bija Eslingena, tas
ziemeļos mītošiem Ubeka. Ar savu
latviešu teātd, prāvo mākslinieku pt^l-ciņu,
slimnīcu, dažādiem kursiem,
darbnicāfici un apgabala pārstāvību tā
veidoja centru, ko kādreiz, rakstot
trimdas vēsturi, pieminēs ar izcilu
nozīmi.
Šodien no visa tā palicis niecīgs at­spīdums.
Un tomēr par abām noviet­nēm
— Mēzenes un Artilērijas kazar­mām
vēl ir lielākais latviešu skaits
vienkopus apgabalā — kādi 500. Tie
ir galvenā kārtā Vācijā palicēji, ve­cie,
kara invaKdl, tbc slimie, ģime­nes
aļr daudz mazgadīgiem bērniem,
izskrīnētie un vēl lādi, kas šeit at­raduši
darbu, un arī uz priekšu cer
ar to savu eksistenci nodrošināt, ne­baidīdamies
eventuāla bruņota kon­flikta,
kaut Libekā padomju joslas
roil^ža pienāk tik tuvu pie latviešu
nomietnes kā nekur citur. Libekiešu
dirošību vēl ceļ divi apstākļi: ASV
karaspēka sūtīšana uz Eiropu un pašu
vāciešu apbruņošana. Priekšpulki ra­dīti
un, ietērpti robežsargu policijas
formās, pastaigājas arī pa vēstu­riskās
Hansas pilsētas ielām, kādēļ
V8kar<^ var atkal redzēt „vecās ai­nas"
^ vācu meiteni zem laternas
dungojam Lillī Marlēn un gaidām
savu unifoimēto zēnu.
Kad likvidēja latviešu slimnīcu, sā­kās
arī tās petsonāila izklīšana. Direkr
tors K. Lediņš nesen aizbrauca uz
Angliju. Uz ASV devušies doc. Dr.
med, A. Alksnis un doc. Dr.^Pavasars.
Dr. Vanadziņš un Dr. 0. Lediņš ar
kundzi zobārsti atraduši mājvietu
Zviedrijā, bet Dr. Pakalns pārcēlies
uz Fareles veco ļaužu mītni. Tāpat
maz vairs uz vietas no māsām. Pirms
dažām nedēļām no tām veļu valstī aiz
gāja Olga Jansone. Pavadītāju bija
sarādi^ liels pulks. No LCK ziedus
nolika apgabala pārstāvis Aug. Va
nags, bet no LSK E. Brice. Tagad
visi ārstniecības ziņā pakļauti vācu
noteikunuem, un vairāki tbc slimie
vēl atrodas Libekas„Ost" slimnīcā;
'"''bu savās rokās ņēinusi
loiidoiiaB IftivldBu drfndie, pŗāv. S. .
nv t%f>./ļftia 1rA« flr «atf^ftm AA Mtti^rimn I sabiedftbu. ; ļ'Gravesendā, St. James Ijailn., 23. jepl,
DV nodaļa, kas ar saviem 60 biedriem taudeSiem ir akaidrs ««s» Guiiafordā, māc. R.IMUŽIJCS, ķ J
ir spēcīgākā Lļbekas latviešu orgāni- ,^^^f^' mūsu tautiešiem i f skaidrs, ^^^^ ^^^^^ pļauja» W -
zādja. Vēl Libekā turas apdāvinātā atbildīgs mums seit dar- kalpojums, psc tam kopas apspriade
pianista Hesef gleznotāji J.'Soikansr* LCK informācijas nozare Uanas.
unTltaalvTKunrir rēoul^ ««kmīgi veikusi daļu no tā, bet lai to Vldusaņglljas dtaudka. māc. B.SatkJ
un bailgalve-Kuncite. Taču reguian | „O;JJ,TA{ K-I^^VU v&iU^terā, Sv. Marka bara. Beigrav^
kaut ko sarīkot vaUs nav iespējams,h^^,fvajadzīgi līdzekļi. Vel 3^ ^^^^^ ,53^ ^^^^^^^^ lut^rieša^
kaut cUvfekiem pēc labas mūzikas, r'*^^^^ ^® vajadzīgi, lai sagatavotu pojumfi sprediķos vācu dfaudies "
dziesmas, teātra prasība, lielas un šo P^^^S^?f iedevumus, kas noderētu par X^^.nnm.,tr.6ior^^ drandse
trūkumu izjūt jo'sāplgi. Lai apmek- -f^^^^^^^
lētu labu vācu sarīkojumu, bēgļiemJP/®* oietodem. So darbu R^.^ 30. j^pt.,. pi. I3.30.:pļaujas tvatko
trūfeit naudas. Tāpat grūti tikt 3 , 7 ^ ^ [^^ darītajam kalpojums. Pēc ta« s^Utu vakar, ļlri
grālatām, kas dārgas, kādēļ pai vai-M*'^ ^^^^ ^P«J«« pētījumiem un ,J„„,I„S.B. A
rākiem nopērk vienu. No apgādiem Jf^f^^^' Ja latviešu trimdas sa-
KotbtJS, Skoiu bun.; 22i tept., pl.
UbekāpalicU viens - Kursa. Tā P'^"»"* ^^^^ ^ pienāku- 8i,UMjUjM-dt.ndi.. -mlc R. li
Ipalnieks A. Strēmeli», jautāte par h " ' '«^«^Jf ^«^^^ J^^^^^^^^
nākotnes nodomlm. pastāsta, k a / l a l P " , ' ' " * ' !™ daudzajiem valodas unI <«.evk.lp,jun.. jMnakal gro^.
gan ir grStlbas norēķinoties -ar Srie-' trūkumam. J. T.
mēm, apgāds sagatavo un izdod vai­rākus
darbus, to vidū arī kādu par
latviešu leģionāru cīņām pie Ļeņin-gradas
un Volchovā.
Apgabala' pārstāvis Aug. Vanags
šai pašā sakarībā uzsver, ka latviešu,
bet jo sevišķi jaunāko izdevumu trū­kumu,
sajūt sanatorijas un slimnīcās
arējai informācija!
16.15 bērnu dievkalpojums i^ecfikai
pl. 18 iesvētes mfidbar Ndstoaaa biļss;^;
septr pl. 9 jauniešu ieivētes dtevkalpDJi
dievgaldu.
LIdsas draudze, māc,E.dergmanis,
nīdā, St. Peters Parish Chorcb,^ 28, ^
pl. 16} Līdsā, Emmanuel Chureb, t
pl. 16 pļaujas svētku dievkalpojums ar
galdu. Pēc tam draudzes vakars. .1
Skotijas draudze, māc. J. Sapiets^
St.. Cuthbert's bazn., 29. sept., pl. If pļ
C i t i sarīkojumi
latvleSo federailstu kustības
nod. dziesmu oa mūzikas vakars, Qr
skolā. 22. sept., pl. 17.30. Ar dzies
LNP uih LCK ārējās informācijas
fondam vēl ziedojuši: V
Vācijā: DV Augustdorfas nodaļa h^J;^;^^^^^^^^^ ^^^^
gulcfSie tbc slimie. Mēģināts robusļ DM 1, Ventorfas ev. lut. draudze RI, Metodistu bazn., is.ToTp^dlsv
aizpildīt ar atsevišķu apgādu un lab- 54,50, USO UnitMinch.-Gladbachāļ juma baznīcas zfiiē svinīgi aku. Valia
veļu ziedojumiem, bet tas izdevies 3,74, A. Galiņš Hūnā 5i Anglijā: I Vikiriskā draudze un Beveri&as l^oiii
tikai dajēji. Mančesteras draudze 7/15/6 mārc.
Par apgabalā vēl palikušo ap 2100 Stokportas kopa 7/12/6, prāv. Bergs
tautiešu gara stāvokli V.-saka, ka tas (zledbjmmi listes) 15/7/8, Bukbārdis
esot možs. ,,Visi mēģina piemēroties ~/4/—, E. Kadilis-^^^
apstākļiem un cīnās, kur vajadzīgs, vietis IM-, Austrālijā:' Adelaides JSf,:^^"^^^^^^
par savām tiesīliām. Palīdzība no latv. biedņ 14/5/— mērc, K.RInausisļ teu. ar solo dziesmSm B. Kaņepe, taejs
citās zemes dzīvojošiem tautiešiem 1/—/—, A. Bekovs 1/—/—, V. Aker- ļ labprātīgiem ziedojumiem. Vecajieķ
nāk gausi, kaut tai nevar būt tikaiUnie I M - , Melburna, latv. biedri•«S;*^a.rn"S!'ri.^.?^^^^
gadījuma raksturs. Kad izkrislallizē-ļun DV 16/2/9, Latviešu bibliotēkas ļ s t Patrieks ParachaU telpās, New York;
sies, kas būs aizbraucēji lin kas pa- biedr. Pērtā 1/6/-^, Austrālijas, lat-ļ a» okfu pl. is loterija, laimes/akas jw
licēji, tā jāizveido uz labi izstrādātas viešu labdarības biedrība 22/6/-; '^^^ "^^oambe?^^ "^fei '
sociālas bāzes, iesaistot visās zemēs ASV: A.„ Bīlmanis 0,50 dol, Dr. K.ļ Mvle8īg^ v^kar^^^
mītošos latviešus. Vislabāk to, manu- Kaņeps 0,60, J. Kaņepāns 2, A. E ļ Komellusa deju kapella. Savieilgasi
prāt, varētu veikt kāda organizācija. Vilks 5, J. Avotiņš 7,50, K. Sūna 2,50, ""ļ.^"» dejaiifeeja» maksa 3/-.
ja izdotos nodibināt visas pasaules Valecis 5, Mirdza Brašnevlce 60, A\LH^:^^^^^^ sT'fKe^
latviešu apvienību, tad tā varētu ai- Pūriņš 6,60 un Dziesmu koris Vairogs apakšzemes stacija), 22. sept., pl, 18[3Ō.
dnāt ikvienu strādājošo obligāti ie-[ 10; Dānijā: Latviešu klubs Kopen- « J " galds. ļ
maksāt zināmu eumnm savas zemes hagenā 100 kronu. ^^^f"; ^'^ļ!?'^, .T^lf^'t 1
- 4 - - V . , * ^ , . I nouse, North Parāde, 29. sept, pi, 1
pārstāvībai, .kas to savukārt nodotu Minētie ziedojumi saņemti gan uz Boitonas nod. drāmas kopas viesizrado
kopējam centram. Tas šos līdzekļus ziedojumu listēm kā Artava Latvijai ļAiizānes komēdija Dāmu valsis. Pēc
regulētu un izlīdzinātu. Tas prasīs pū- gan kā atsevišķi ziedojumi. Līdzekļu 'tvP Undonas nod. saviesīgs vaka,^,
ies. bet šis pienākums bus jāuzņemas izlietošanā ievēros atsevišķo ziedotā- Refectori telpās (pie Goiden Green sta
un jāpilda, j^ gribēsim pierādīt, ka ju norādījumus. Arējās informāciļasļ Northern Llne), 13. okt., pl. 19. Dažādi pr
mīlam savu tautu un savu zemi - fonda valde izsaka visiem ziedotājiem °®""J*' 1**^"^*' ^oiaim
Latvijul Jānis Sudrabiņš | sirsnīgāko pateicību. ļ dot loterijai manta». ,