Bavarijas Latviesu vestnesis, September 22, 1951

              m
J5
IK '
f * -:
M
m
m
s t Ķ
« i i :
mm
I
1^ -
1
fkx .'i>y}^-~'.'-),''\..:'.''x'
m
M&0
1
m
'S:
T ^\ T T T /\
(TvpiBljnms no 1. Ipp.)
nSjīBoaenĻ kreddta augļiem n t t Ap­grozība
Tin izlīdzinajunss starp saisti-t&
m latit&ainmiecniam kārtojis gan ar
biļaterāHem, tā arī nSaltilateriiiem
darlfua^eni, visuonā izvisidojot orga-n
^ u tin veselīgu brīvas tirdznieci-bos
;im ņand^ līdzekļu cirkulāciju
vi)@pa@aules mērogā! Bez tam angļu
mārciņai arvien bija īpašība nesteig­ties
us mājām, bet, reinvestējotiefi ār­zemēs,
pavairot ārzemju pienākumus
kapitāla pii^ādē pār labu Anglijai;
kas savukārt nodrošināja vajadr.īgo
preču etraumd uz Angliju.
Ked (Mans pāiņēnm vadību, pēdē­j
a šādas organiskas cirkulācijas
trūka un ari nebija vajadzīgo.priekš-noteikusftu
tldai apgrozībai.. ASV ar
savu attīstīto rūpniecību, ar savām
milsIgajSon izejvielu bagātībām un da­bās
bagātību svētīto lauksaimniecību
bija visnotaļ eksportētāja valsts,^ un
tās rūpniecība bija nosargāta aor vis-augstSko
muitas iogu pasaulē. Tur­pinot!^
šād^i muitas politikai, kas
dabl£ļi gāja kopsolī ar valdošo izolā-ciodismiu,
ar kapitālu naba^lzīgākas
zismes pasoulē meklēja un gaidīja
iļsspējas, kā 'sev sagStdāt nepiecieša­mas
dolāru rezerves, jo visiem jau
nācās ,pārkārtot savas eaimniiecibas
uz ;dol9ra bāzes. Organiska mtakeā-šansi
bilance pāT^rozību struktūra
tomēr nenāca» un vienu laiku lāpījās
un stāvoklļ glāba ar kredītiem, bet
šai ;iienormāl«al gaitai reiz bija jā*
sabrūk.
: t a s noteka tai pašā 1929. g., kad
pašas ASV pārņēma sāpīga iekšēja
saasļsiieclbas krize. Kreditu straume
xd irsemim iii^elidzās, vecos kredītus
atprasīja, un vienīgais, ko A S V va­rēja
ņemt un ņēma pretim, bija zelts.
I^ēdējaijt aizplūda uz ASV, un ASV
klientiem atiik<a viBiīgi atteikties vai
ie^mA samiĻZināt dolāru preču pa-i^
Hiu. ""Bet stāvokļa paVeiza izpratne
nenāca ,tik āirl,^ un otrā .pasaules
.kara konjunktūra šīs Heļās problēmas
atrisinlJumTl atļaicināja, - '
Atcerē^es,| ko 1^?^ g. teica
Iverels Jil^iiEiens, tā laika A SV
titdzi^eclbas ndnistm: „Ar to vien', ka
gribām bŪt.lId^jfĻtbildīgd par pasaules
saimlbi^lfl^^ n^a*^ h&ir sasniegts. Sini
sajukuši paeaulē no. mums prasa va-
V dību,. mi |a m$s raisfsimiei vaļā no
etbildlbas p ā f i ^ v&dltlju stāvokli,
^dp^sai^esiN^n^ drīz
viļ^^bljīksE. Citām tauiām nepaliks
Bi&i dta, kā viņu meiņae ār-
^^dzttieclba, ko jau daža k4>a sava
inaimniečiskā vājuma dēļ ir spiesta
Sani Bet tas ir tikai pašapmānišan^s
līdzeklis, kas nevar novērst progre­sējošo
nabadzību un nedrošību. Ar to
tijkai spēcinās neveselīgos politiskos
spēkus pasaulē... Mums musu ār-tirdzniecibas
attieksmes ir jālīdz-svaio.
Mums jādod citām valstīm
ie^spēja nopelnīt vajaidzīgbs dolārus,
lai tās varētu maksāt par mū®u pre­cēm
Un pakalpojumiem."
Art prezidents Trumens ap to pašu
laiku tedca: MMŠS ilgu h i k u ārzemēm
vari^ifh pārdot tikai pai tik, par cik
mēs paši no ānemēm pirksim." Bet
labs saimnieks pērk tikai to, kas vi­ņam
nepli^dešams. Un pašu bagātības
dēļ, ASV ir maz, ko pirkt. Nerunājot
par pieciešamām mantām, kā, piem.,
tualetēm un parfīmiem no Francijas,
ASV gani jau labu hiku kā importē
cinku un niķeU, kā arī citus tēraudu
rūdītājus metalļus; pēdējā laiikā tiem
kftit nācis, arī urāns. 1949. g. iekš­lietu
ministrs kongresam ziņoja, ka
25 gadu liaikā būs galīgi izsmeltas
pastāvošās vaļa, cinka un alvas rak­tuve.
Atzīmēsim arī to. k^ muitas
likmes tur pēdējos^ 15 gados sam»zi-hātas
uz pusi, kaut arī no gadījuma
uz gadījumui uz reciprocitātes pama­tiem.
Bet visumā tas dolāram ne­pieciešamo
apgrozību pasaules saim­niecībā
vēl nedeva, un tādēļ ari nāca
šisvloģiskais Maršala plāns, kura otrs
uzdevums ir izveidot pasaules saim­niecībā
barojošo cirkulāciju.
; Mar§aiia plārls sniedz saņēmējām
valstīm palīdzību, bet līdz ar to uz­liek
arī zināmus pienākumus. Tā da­lībniecēm
ir pienākums llgumiski sai­stīties,
ka viņas atsakās no ikkatras
dokru diekiriminējošas apsaimniekoša­nas^
un «olas nojaukt visus šķēršļus,
kas kavē brīvu 'tirdzniecību un nau-.
das apgrozību. 5 proc. no visa sa­nētā
kopvērtības, jāatmaksā at iz­ej
vi)elām, kas .nepieciešamas stratē­ģiskiem
mērķiem un kas veido tagad
^ „etockpiiing^ Sis „stdckpiling"
dod A S V ne tikai iespēju dsisponēt
JMsi* stratēģiskam rezervēm, bet arī
pasargāt sevi no šo viebi cenu uzpū­šanās^!
kara gadījumā. ICIaUzula, ka
.{iabals^ ļitmiaksājamās daļas atmak­sas
pienikums variējams pēc saņē-
NEDbLAS POLITIKA ĪSUMA
\
VĀCIJA:
Kamēr Vācijas debesis abpus dzelzs
priekškaram ducina zemes okupētāju
varu lidmašīnas un tanki lielo rudens
manevru ietvaros, tas iedzīvotāji var
atviegloti uzelpot un cerēt, ka varbūt
nemaz tik tālu vairs nav brīv^ un
vienotas Vācijas stunda. Vašingtonas
konference visumā devusi Vācijai ce­rētos'
rezultātus. „Mazais mierllgums'',
kas līdz ofidālai miera līgšanai ar
vienotas, demokrātiskas Vācijas val­dību
Ŗietumvācijā aizstās līdzšinējo
okupādjas statūtu, augsto komisāru
kabatā jaii atKdojis Bonnā. Tuvāka­jā
ladkā paredzētas sarunas, lad līgu­mu
varētu parakstīt, kā tas bija plā­nots,
j-au. oktobrī. Par gandrīz ne­ierobežotas
suverenitātes atgūtšanu
jau šajā gadā Bonna revanšētos ar
pievienošanos Smnana un Plevēn'a
plāniem, uzstādot pēdējā ietvaros spē­cīgus
vācu kontingentus Vecā konti­nenta
ads^tāvēšanai.
Vašingtonas \ 5 dienu konlerences
laikā 3 rietumvalstu ārldetu middstri
skāra arī dud. dtu jautājumu, starp
dtu nolemjot .pielikt jaunas vpūles lī­guma
parakstīšanai ar Austriju, Itāli­jas
mderllgumarevizijad, Irānas naf^
tas konflikta atrisināšanai miera ceļā
uri Parīzē drīzumā notiekošās UN
pilnsapulces izmantošanai, lai lik^dē-tu
arī dtus starptautiska saspīlējuma
iemeslus. Vēstiirikā izšķiršanās Vāci­jas
jautājumā tomēr paliek svarīgākā,
un tādēļ nav brīnums, ka KremMs ju­tās
spiests. arī no savas puses iidatlt
kādas koncesijas, vācu tautas un vie­nības
centieniem, kaut vai žesta vei;
dā. Sis žests bija Austrumjoslas
„val<dlbas" jaunais, piedāvājums Bon-nas
valdības sarunām par vienotas
Vādjas radīšanu, ko personīgi Rie-tumvāciJas
bundestāga prezidentam
Dr. Eleram nodot bija ieradies aus­trumjoslas
„tautas kameras" vice-direktors.
Var uzskatīt to vienkārši par igau­ņu
padomju propagandas manevru,
lad miaziņāftu Vašingtonas lēmumu
nozīmi un novilcinātu to īstenošanu.
Bet rietumvalstu kompetentajās ap­rindās
neuzskata arī par izslēgtu, ka
pēc neveiksmes Sanfrancisko un Gro-mikō
izvadīšanas atceļā ar omulīga
milzu pūļa ,.bi8,un bū" saudeniem,
Kremlis nolēmis atkal pievērst šāvu
seju rietumiiem. Izredzes aizkavēt
Rietumvācijas remilitārizāciju ņntam-i
l d z Visas Rietumeiropas konsolidē-šanos
ciešā un spēcīgā frontē pret
boļševismu Maskavai ir pietiekami
vilinošas un daudzsološas, lai upurētu
savu virskundzību austrumu joslā, kas
saimnieriski jau tagad izmantota lidz
pēdējai iespējai, un kuras iedzīvotāji-
Kremlim savukārt politiski varētu
būt patīkamāki kā draugi pa gabalu
nekā ienaidnieki tuvumā. Grotevola
J A U N A S V I S P Ā R Ē J A S V E L E S A N AS
A N G L I J A 25. O K T O B R I
Ministru premdentsEtļijs paziņojis,
ka strādnieku valdība izšķīrusies 5.
oktobrī atlaist pašreizējo apakšnamu,
lai 25, oktobrī sarīkotu jaunas vēlē­šanas.'
Konservatīvo partija, kurai
vēlēšanās paredzama uzvara, lēmumu
apsveikusi/kaut arī īsais laiks vēlē­šanu
kampaņai un acumirklīgie valdī­bas
panākumi iekš- un ārpolitikā dod
lēboristiem labas izredzes saglabāt
strādnieku partiju vismaz kā iespai­dīgu
opozīcij as faktoru.
piedāvājums šoreiz vairs nesatur ne­pieņemamo
prae^bu radīt ,^Visyācijas
satversmes padjMtti"^ ķufā nepilni 17
mdlj. diktatūras žņaugiem pakļauto
Austrumvādjas iedzīvotāju un gan­drīz
50 milj.vādešu dembkrati^ajā
Rietumvācijā būtu pārstāvēti ai vie­nādu
delegātu skaitu. Formāli
nais piedāvājuma būtu Bc^^^
mams. Lielai^ un izšķirīgais „bet" i r
- - k ā savienot, rietumu un austnimu
izpratni par brīvām un demokrātis­kām
Vēlešanimvnuzijasšaŗ^
mā nelolo neviens Rietumvādjas po-lītiķisi
tādēļ Berlīnes senāts uzaici-nāfaGrotevolu
un Pīku pierādīt sav^
labo gribu ar darbiem^ vispirms sa^
rīkojot brīvas,im demokrātijas vē­lēšanas
visā Berlīnē. Atbilde bija no­raidoša,
a ^ ierosinājumu par
..smieklīgu pretargumi^
Sarunvezi
Teberanas nostājas maiņa būtu sa­gaidāma
vienīgi, ja Musadeku amatā
aizstf tu kāds no līdzšinējās bēdīgās
pieredzes mācījies irāņu reālpolītiķis.
Taču Musadeks šķiet cieši apņēmies
palikt amatā arī pēc jaunajām parla-mienta
vēlēšanām, kam jānotiek laikā
starp noveinbri un nākamā gada feb-bruāri,
un sava mērķa sniegšanai
izlietot visus rīcībā esošos līdzekļus.
Ļoti iespējams, ka pret viņu it kā
plānotais pučs būs piemērots iemesls
vaTbūtējo opozicionāru izskaušanai.
KOREJA:
Pēc mainīgas cīņu norises
gaitā austrumu sektorā komunisti lie
toja „katjušai" līdzīgus raķeša-rtile
rijas šāviņus, kopš daļējās sabiedroto
OTAVA:;.••^;-;r:;;:^^v.>^
Vašingtonas konfērencOr^^k
ņemto lēmumu rezultāti vēl nav pār­redzami,
bijā tikko beigusies, kad
rielnpivātetu; ārlietu^^^1^
tālāk uz Otavu, lai kopā ar 9 citiem
kollēgāih piedalītos Atlanttka pado
mes 7. sēdē. Pirmo uzklausīja im^
tirzāja ģen. Eizeņhauera prasību drl-zuinā
nosūtīt uz Ēif(^^^^
spēk^ kbiitaniļīMitus; t^^^^^
ministra Ečesona priekšlikumu uzņemt
Grieķiju un Tiitdju par pik^
Atlantika pakta loceklēm Attiecīga
lēmuma ļneiļiiemšanu tt^
vienīgi |)āniia^
šanās ieprieļ^ vēl sazināties ar savām
valdībām. Tālāk mdnist^^^
sprieda IttoKjāslūgrunmpe^
ma revīzijas, uzņemšanas U N un Trie-stas
jautājurna "^drīzas nokārtošanas
Itālijai un rietumu aizsardzībai pie-ņemamā
garā.
IRĀNA: •'./-^•.'••^^
Kad • miņistni: preaSdentam^
kani trii^t^zes p
iegūt parlamenta akceptti ultimāta
no$ūtīšan|i uz Londonu, viņš. nolēma
rīkoties bez. tā. proti — izmantojot
ASV speciāļplrivarotā^^^^^^^ H^^
siarpniecibu.' Heriniiins atteicās, no
rādoti fea' Tehetanas nota tikai at
tālina nō atrisinājumia, un uzaicināja
notu vēlreiz pārbaudīt. Kā ziņo Daily
Teliegrāph, ultimāts jau saturējis da
žus jaunus priekšlikumus un koncesi­jas,
starp citu paredzot starptautiskas
transporta un tirdzniecības sabiedri
bas dibināšanu naftas sadalei, pie kam
Lielbritānijai būtu neierobežotas
priekšrocībās tiesības, tāpat atlīdzību
par nadonālizācijas dēļ radušainies
zaudējumiem, bez tam britu speciāli
stu paturēšanu atbildīgos amatos. -
Nav izslēgts, ka Musadeks tagad ulti
mātu nosūtīs tieši, dodot 2 nedēļu
termiņu sarunu atjaunošanai, drau
dot citādi tūliņ atsaukt uzturēšanās
atļauju 300 britu naftas spedālistiem
Abadanā. Briti savukārt nodomājuši
septembra beigās uzteikt darbu ap
20.000 irāņu ierēdņiem un strādnie­kiem,
paturot tikai iestāžu ierīču uz
turēšanai kārtībai nepieciešamos 7000
un tādējādi mēnesī ietaupot ap 500.66o
angļu mārc. Teheranas valdības pa
ziņojums par drīzumā sagaidāmo
tirdzniecības līgumu ar Padj saviē
nību, Londonā uzņemts īstā „britu
mierā", Ministruj prezidents Etlijs
Folejā, Southemptonas tuvumā, atklā
jot lielāko naftas raftnētavu Eiropā
teica, ka tai jāaizpilda robs salu
valstS; apgādē ar degvielām pēc Aba-danas
zaudēšanas. Etlijs uzsvēra, ka
briti neļausies iebaidīties un ka Irā­nai
pašreizējo ^izspiešanas politiku"
var nākties rūgti nožēlot. — Radikāla
mējas valsts „trūclbas un cienības",
dod ASV lielu ietekmi un nodrošina
ceļus, savu saimniedsko plānu reali­zēšanai.
Ienākumi par Maršala plāna
kārtībā saņemitam precēm, kas sa­krājas
saņēmēju valstis vietējās va­lūtās
un noguldāmi speciālosv fondos,
uzskatāmi tikai par daļēji nodotu
īpašumu, jo ASV arvien ir zināma
ietekme uz šo līdzekļu izlietošanu.
Pēc otra pascmles kara ir pienācīgi
saprasts tas, ka pasaules saimniecība
nav vadāma ar spiedieniem un līgu­mu
paragrāfiem vien, bet ka tā vis­notaļ
atkarīga no organiski veselīga
līdzsvara visu valstu saimniecībās.
Kārtējo ieņēmumu pārpalikums de-šams
tikai tiktāl, cik šo pārpalikumu
saprātīgi var atkal investēt ārzemēs.
Amerikā šo uzdevumu tālredzīgi kār­to
vadošās bankas — Eksporta-im-porta
banka un Pasaules banka, ku­ras
par krecHtfšanas pamatprincipu
likušas atzinumu financēt tikai pro­duktīvus
pasākumus, kas ārvalstīm
dod iespēju vai nu sagādāt dolāru
ienākumus, vai iet»uplt dolaiu i ^
devumus.
Šodien Maršala plāns var jau at­skatīties
uz krietnu ceļa gabalu, kas
nostaigāts ar spožām sekm&n. A r vie­nīgi
amerikāņiem piemītošp spraigu­mu
un sīkstuņHi šis lielais saimniecis­kais
pasākums ir nomodā par visas
brīvās pasaules labklājību, iejiidzas
visur: tur, kur perādās trūkun^ un
sastrēgums, un realizē visus savus
uzdevumus^ ar apbrīnojamu elastīgu­mu
pēc katrreizējas laika un vietas
konjunktūras. t. P.
ofensīvas tomēr zaudējot 20 reizes
vairāk vīru nekā^^^^^Ū^^
dienas rītā Kaisongā uz^eksterritoriā-lā
Panmunjonas tilta' atkal satikās UN
un komunistu spēku pārstāvji, lai p|c
pēdējo lūguma turpinātu vairākas ne­dēļas
pārtrauktās sarunas par/pamie
ru. Sanfrancisko konference ir bei
gusies, , iebaidīšanas manevrs izrādi
jies par visai neiedarbīgu — varbūt
tiešām atkal pastāv izredzes uz mie­ru
šai vietā, īpaši, ja komunisti jau
izvēlējušies jaunu vietu, uz kurieni
šo r^zē karsto un auksto karu pār
n®t. Pēc ticamām ziņām no Japānas
Kremlis drudžainā tempā izbūvē at
balsta punktus un ceļus Kuriļu salās
Sadialīnā un citos Japānas kaimiņ
ņov&dos, pār^^
diennakts darbā uz turieni jaunas
bumbvedēju un iznidnātāju formāci­jas,
tāpait izpletņu lēcēju vienības
Padomju nervu kara galvenais mērķis
tālajos amistn^
bas ikļui/ļufi^
1ām; kuru tālāko punktu no Hokaido
šļļiŗ tikail
Var terrorizēt iedarbīgāk nekā, pie
mēram, no Korejas. G. Ģ.
Dr. Frensisa Mūra 1697. g. nodibi­nātai^
gaišreģu almanachs jaunākajā
iždevūniā p^ pāreģŗo
jumiem nākošam gadam parasto dažu
rindiņu vietā šoreiz veltījis veselu
lappusi, paredzot grūtībias Ķīnai
Krievijai vispār, bet Jo^ifam Štaļi
nam atsevišķi; Mūra almanachs, kas
pats savu lasītāju skaitu aplēš uz 3
miljoniem, arī sakās esam pareizi pa­reģojis
Anglijas lielo ģenerālstreiku
1926. g., Austrijas „anšhisu", atom-buīnbM^
virs Japānas, ka
raļa Edvarda V l l l atteikšanos no An
glijaa troņa un daudzus dtus izcilus
ņotik#nis.;^--';;.;.
Visas pasauies miers šķiet atroda
mies viena irīra — Staļina rokās, —
tdkts alnwnachā. Siaskaņā
lina dioroskopu, >viņu sagaidot lielas
grūtības, pie kam 1952. g. jūnijs varot
būt liktenīgs. Šai periodā Staļinam
varētu atgadīties pat pats ļaunākais.
I^rievijā paredzami lieli nemieri, īpaši
Maskavas apgabalā; nav izslēgts iek­šējs
konflikts. Pēc tam nākamo 2
gadu laikā Staļina likteņa līkne no
liekšoties līdz kapa līmenim, tā ka arī
fiziski viņš ilgi nepārdzīvošot savas
politiskās karj ēras sabrukumu. Nā
kamā gada pavasaris 13 vīriem Kremlī
būšot smags un bīstams periods.
Kā ziņo Brīvās Eiropas raidītājs,
Čechoslovakijas slepenpolicija algo
spiegus, kas piedāvājas pārgādāt pāri
robežai uz rietumiem čechu pārbēdzē­jus,
bet tad nodod polidjai. Viens
šāds aģents apsolījies nogādāt pāri
Dona vai uz Auslr^u kādu bagātu ģi­meni
no Bratislavas, iekasējis atlīdzī-bu,
bet, bēgļiem ^ot Donavas tilta
vidū, sacēlis trauksmi.
..Brīvības vēja" ietvaros uz Cecho-slovakiju
aizraidītie lOibOO balo
apm. 10 milj. skrejlapu čechu iedzī­votājos
uzņemti ar sevišķu sajūsmu,
un daudzi pavadījuši ārpilsētās visu
nakti, lai notvertu kādu skrejlapu.
Prāgā skrejlapu teksti pavairoti un
drķulē iedzīvotāju vidū. Prāgieši arī
lūguši Brīvās Eiropas raidītāju nāka­mās
skrejlapās sniegt informādju par
pārtikas un patēriņa preču iepirkša-
Vi
I « 5 nas iespējam uņ cenām rietumos.
JugoBlavlja apsadsējnsl Albāiilla U N
robežas aizkārumu, albāņu karavīriem ^
ejot robežu un nonāvējot-kfidu jugļslļ'
patruļas kareivi. r
NopietnSko pārtikai kriii kopS kaŗ^Nļļ^ļ
gām pašreiz pārdzīvo Polija, ziiļ^o di^iļiļi'
tiskas aprindas Vīnē. Visā valsti
gaļas, sviesta, siera, taukviela un zivju,
namamātes 24 stundas no vietas velU 8tS<
rindās pie veikaliem, jo pārtiku sadalei
rāts galigi sabruds. . ^
ApvlenoUes ar katoļu batalcb dņal
ļcomūnismu un kristīgo vajfiSanāin visus
stiešus aicināja pāvests Pijs:Xn vispua'i
enciklikfi.^ ^ļ-,^ ' '
Par komŪDlsto karaspēka ietelaBQ
Tibetas galvaspilsētā, ziņoja Peīļingas r
Tas esot darīts saskaņā ar martām pē(
mēnešiem, parakstīto ,,vienošanos"
Pekingas un Tibetas valdību.
170.000 SED biedm izslēgti no jiartija^^
mēnešu ilgajās ,,tīrīšanās". AtUkuSeis >i|ģi
skaits esot lifi milj; Daudzi ,,iztWtU'?f^^
sūtīti uz urāna raktuvēm,^'zaudēļi^ipai
papilddevas uc, priekšrocības.'
Vēl 1332 čechu lerēdņM^^l^^ iōpL^^
beigām pārcels rūpniecības darbos. I^feSI
tirdzniecības ministrija no birojiem uz Jaf
kām pārcēlusi pavisam 37 proc, darbiiiiļ
Valdības gāšanai Grieķijā
Cechoslovakija, Ungārija, Ruininija, Polijl
. Albānija un Bulgārija, iefiltrējot pārl-'^™^
žai bruņotas sazvērnieku grupas,
UN pastāvīgā uzraudzības komisija \jūrii^
„Slepeni fašistu sazvērnieki" hillhn^ļļ^*-
radio propagandistu Martiķu, k a |
ilstaras ar savu pretpropagandu 'pret 4
rikas baisi un BBC. Nāve N % t ^
spriesta slepenā pagrldM MbunjŠiā,^^^ "
cējs svētdienas rītā piezvanījis
dzīvokļa durvīm un.iztukšojis p
vai pistoles^magazīnu.
tirdzniecība ar padomju bloka
glijal tomēr esot nepieciešama,
ārlietu ministrs Morisons. VaSiH^oņfiļ; 1^
tā nespēšot nest sjsvas nas^s^rietiii^l
bruņošanā. Pārtikas ininistrija, ifikof" '
paredz importēt no ;Pad. savienif^es ļ
labības, ^
Sabrūkojt kiBoteātrio Sanpaulji; • B r ^
nonāvētas 22 un ievainots 500 ļpersoļliti.
19. cilvēku, pa lielākai daļai 5 bērni/ d |
galu Kolorado. Statā, kādai; Udm4§t|^ti|
žoties aviācijas skates apmeklētāju pūlī,; i
.42 ievainoti satiksmes lidmašīoļisļi
Čikāgas!tuvumā. • ' : ' : . : > • 4-%'
30 bij. padomju virsnlekn Hiim^irgl
dibinājuši pretkomūnišU6ku,>tiēc)u
domju bēgļu biedrību" i^ij. pulkvēll^^
JerSova vadībā. Biedrība aicina vliui
bēgļus informēt rietumus par patļiesajie^
stfijcļiem Pad. savienībā.
pie'
it
•alBOiK
115 g. veeumā «Iris Tangaiijikas ļedļ^
tājsSaidi Sēpija.
•••:jff%
Apvienotās Eiropu pasUnarkts^ i i ]»|
laidīs apgrozībā lukļsembiirņa, ^
„Edlnburgas zaļā" nn ..Bļjzit» leil^ro^f
divas jaunas krāsas, kurām ,,kri8lībast'
vusi Anglijas princese Elizabetei^ ^ ^ ļ ^
savu" gaidāmo ajpciemojiiiAu, ASV us j^i
Krāsas, apstiprinājusi Britu icrāsup|wddi^
285.000 kartonu cigareiii . a^fāi^ļ
muitnieki kontrabandistiem Konst vmi
rajonā. Domā, ka runa ir par/'ttj ^,
baŗidu, kas no Šveices ievedusi vifclj^iS^
mārc. kafijas. Kontrabandā IiJwktlvviM
vācu muitas ierēdņi^ - "^'^
Nimbergas garnizona labākā lSvl|iv^'
nonāvēji negiābjain^sasļiinoSfic^^
lauvu Leo, kas ar savu trakošanu un. t
hlem aizbaidīja simtiem tāiitis
meklētāju. .
32 milJ. dolāru ŗiopeļiiīļusl sa —
viltojot amerikāņu naudas ordruļs - uti I
apgrozībā Austrumāzijā.
Gribēdami iznīdēt blakUs, Veimairōi
jaunieši nodedzinājuši vēstiļrisko
pili. Dodamies ] Uz kdmCļnistislto
festivālu Berlīnē, viņi pa tp latiņu gillŠ;
iznīdēt .parazītus, bet šim i o l ū k w bljat'
tojuši kādu degamu ķīmikāliju no
pils naktī I aizdegās un galīgi nodegam
Slepenā konferencē Kremli, pē
Maskavas; nesen satikušies lep
maršalu un ģenerāļu;
Turcijas valdības partija nzvdrējusl
notikušajās papildvēlēšanās, iegflstot ii
20 vietām. . Z::.:''-^::^
Apstrīdēt Grieķijas vēlēšana MiolMlt^^
maršals Papagoss, lai iegūtu absolūto f
kurnu parlamentā. "^-^M
Ar kājām uz mājāin nāktu daudzi Vfictl
nātnieki no ārzemēm, ja vien varētBļ
deklarējis prof. Oto Hans.
Pirmo reizi kopš 1918. g. ar ofi ciālui dļĒrtiļļ
rāciju pie bavariēšu tautas griezies
princis Ruprechts.
Smagi sodi garīdzniekiem no jauni
spriesti Rumānijā, it kā par splegoSaniļi
neatļautu tirgošanos ar valūtu. :
Pret Eiropas armiju nepieredzēti «tl
runā vērsies ievērojamais degolist^ PaJ
levskis. • : ; V ; ; ^ > ; -
Mekarluru par vlīsliaeku JapāBS l e c i^
rosinājuši divi AŠV senatori. /f |
No Jauna sastādīt valdību uzdots nu^^^
misionējušajam Somijas premjeram Ke
nam.
Par apstrādātas zemes īpašniekiem ar Vļ
Savas dekrētu kļuvušiļ Polijā .dzīvojošii
lauksaimnieki. - ' \, ^ ]
Tagad ari otrā palātāN^^leņ^ts ^ a n d l
skolu likums, kas pare^s^bsidļljas kM
privātskolām. ' _.y,, /-ri-.
Gājiens pāri Beiņal būš svarīgākai!
grinājums vēlā rudens manevros Ri
Firmā tālvadāmo bumbvežo eskadrt|a
sastādīta līdz 1. oktobrim Ploridā.-'^'^^
Gaisa satiksmi ar Prāgu pārtratkuil Pf.
cija, pievienojoties sankcijām pret OUsa W
atbrīvošanu. /, I
154.353.000 iedzīvotāju, pēc valsti stati
biroja Vērtējuma, bija ASV uz š. g. 1.
ieskaitot bruņoto spēku piederīgos fii
Pieaugums kopš 1950. g. aprīļa tautas i
tīšanas — pāri par 3 milj. | ' ;
Kā pārvietotā persona ASV ieradusies .1^
Nadija Rimskija-Korsakova, s l a v ^ krie?"
komponista mazmeita, kas pēdējis 3 gōdļ
darbojās par IRO nometņu ārsti Vācijā, ļ
Iegūt urānu no gluži jaunieBi ivo
drīz varēšot ASV, ziņo New8week. Ur
iegūSot no fosfātu iežiem, kā mākslīgo o^sļ|
rūpniecības blakus produktu. Jau tuvākkjS;
laikā izbūvējot vajadzīgās fariikas, M
būtu sevišķi svarīgas, pārtrūkstot j urāna rŪH
das piegādēm no Beļģijas Kongo.
Aviācijas bāzes kuģi Grtf Zep|icUa; M
Daily Graphie ziņām, krievi atjauno ĻeņlBJ
grādā; Saskaņā ar Potsdamas nolīgumu* ii§
25.000 t bij. vācu kuģis bija jāizārda lūžņos
L ^
tr mm
V-.-.: \ ' / - -^
m
M i w P
.un
™,, . i V..Jani
is
ļ?« latviešu I
Ii E.