1951-10-20-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
laMfss ev. lai, madfāļu kōJ^ence^Sslingmā mm ( M \ V B L VARBTU IERAKSTĪT. . . i ArchibfekVpa pfot» Dr: T. drlnbeKļa .aicināti, Eslin^nā bija sapulcējušies y;$i ys<;ljas' rieļļimjosl^ dzīvojošie mācītāji, lai nospraust darbībai plānu nākotnei. Konferenci ievadīja ar-chibjfikaps ar avētbrldi. Huŗfi aicināja mācitijul ^ a b l t . stiprad «irdis: ^Stipras sirdis ir tās. kas uzticas Die-va vadībai» kaa ir baglias ttctbl un mģianas spSka nn kas bruņotai pret iaubim; kIrdinISanIm. Kriitlgai I ^ u i 0 i ^ I j l J a i k S :m%\ sUprii ai^, Jo dbticTba au§tisi U#|i#l.; To«^ in«r,visH0l|ķati ļaunuma ir^^dAald8t«< —^ ^ ^ ^ ^ ridoit» ka Viņa 0r9i!#^ m 4ikai!,d|^lI4|ia ^ l^tvie^^^ mācītājiem 'b^itrdsžidd.problēmm ntrtsi&āianāt palldžfgu roku. ir pi^ācis laiks, kdd •daiSIdo Vicij^s ev» listi basm^co Jocek}i^ ir iiizyei« do vlscl^ākā sadarbība savi starpa. \ a t r o d i ^ S O » ^ ^ ^ ^ ^W 1 l i i i l l i i • ^ tā, Vā)ciji». Si okitobri indris k a p t ^ i ^#likii Jraveli®,: Aiigijiji^ > i^tējfs 9.^Sl0ctldaitklliu pulMI t l lormU^nag UiH \9l9i ļ{ 20«! jtln^JI.< Un kop^.ar )>^lku IsM^ifajal^atvijaa; atbrlvoļaioas ciņu^ffiitai Miera laiki bija: pulka ,ia{mis|ie<^99, dālas darbvedis. Otrā |^a^autW%rfe^^^^ le^o^ n% i^^mis n^!i^editiāfKiu slimību, kas yfņu iļlz^edusl a!«aulS. Ne ialļtii bija; apbalvots ir frl^yai§lņu un Viestura ordenii, DienesU biedri viņu atcdrai k8 fllaS kluM un no , sVSrtu k o l l i ^ ; ku-fa dzīve pledērijuai pulka8n..vle9tar»ltus ^eSajā ismk\ m. GADA ALOAS NODC^KĻA ATMAKSA -AT IdSO. g. 24. marta likumiu (Ōesetz , m ..PurdifUbrunig 4er.^ ^inkommen-» it0Ufrveranilasunfeii fiir die Veramla gunpiftitrlume vom 21^ 6, 4& bis 31. i2» 40) ,m public&ts Bundei&^setz Odfitt.m Nr; 13j ir m^teikta tf spSja saņssoft atpina) parastā algāa nodokļa atmiaksas kSitlbā. algas po-dokli par 1948, gada o<tTo pusi. ŠI tie- . ilbmk gleidhzustelilende Personen). $SlDt,peirsontt apjoms tētt^Mōtš ar to l^a at^iaksu vair sa^eini ja nodokļiem . paīcļauti alļia par \iM no g. 1, Itdsš 21. A^lrstiii^ tu 12191^1500 čauira^ra apmēram ItKi 2b0 mUdt . Aittieļplga^ nodoktu pltvālifS saņe mam v ^ a ^ , knīpai }api(i^e!uy dar ba n^tm fi^ieetba. Apliecība ]t k t leirakatftal algai f&t laikii no 1948. g. 1; janv. Itdz 1948. g. 21. j&n rdAsimarkas, bet n6 1848. 21. jUn hdss 19^. g. 31. d^. vācu mst^la (DM), it^ ar atzimrf pa^r algas ntn dolļe lielmu 1948. g. otrā pusē ; resp, pēc valūtaf reformai, Kam ir i tiem jāpievieno-^ļtectt^^ ^ noraksfe,' bet^ ķ|m Jtda nav, jāia-si4f^ pierādijumd, ka ir IRO ti^ : si^a ļilzsni^IbS un tiz^k^tānia pir be^^umitenes Irz^miieku, sakara ar i Jatmd likmnu par* Rechtstellung der \ bapatļeaen Auiiiander, kas pubUcēta f ait'lAtvija. Bez tam jāuzdod džlvss I v i ^ t |9%^.^ 10. oktobri, i - Ka; ^rViin,, s^.ar! šinī lieta radīsies rūpe uzdota 3 latviešu mācītājiem. Vērojama vispārēja tendence — Iz* beigt nometņu dzīvi, iesaistot bēgļus darba un m' tsmitinot darba vietai tuvumā. Bavārijas valdības nodoms Ir celt Valkas nometnes tuvumā jaunu fabriku» kur nodarbinās tikai no-, metnes iemītniekus. Latvijas un Bavārijas ev, lui basnicas starpa ir parakstīts līgums, kas latviešu ļiēgliem garanta garīgo aprilpl mBtes valodā. Kut litvieto mācītajā trfikat, tur katra laika var griettiei pis vistēja vācu l(aiGttaia.'Sadus^lfguļ&us Latvijas sv. lut basfil?w vWyaWe cer^panaķt ari a r | l{^.^a^ am|u bazftīe&n. , vjiiifl»w^ ļtoāli^sltii^ t» IteM Hilibil5u#li^ IHp^^iliiīiiie :bttto^ 0 i ķ Iļ^tuil9* DatlniganB pli Ura-chas atrodas veco laužu mītne, kur ismitmatd arī 40 latvie^. Mac. Ķ Langem izceļojot, par angļu Joslas gartglš. dzīvas vadītāju izraudzīts māc AI AbakukSr kas arī snie-^ d2a referātu. Angļu josla vēl dzīvo ^ latviešu,: kurus aprūpē 4 mācītāji. Tiem čakls\ palīgs ir stud.. theol. | | i r z ^ kas .ga^īge veldri sniedz. sar-b| i*Para,d26ti ur iingiu joslu darbā pārcelt arī māc. V. Sproģi. fli^flas virsvaldes loceklis K. Kal-nip- r^erēja par LWF atbildīgo dar-^ bii^eķu, konl^end Garmi^ā-Parten-; kir^hļ^na. LWP tiirpiniSs emigrācijas daifbli līdz tā no/beigumam. Tā pa-; liki noiņpdSt lai Vācijā palikušos bēg- }ui novieto^ dlvSclgos apstākļos, un pStīe iesējas, ka nodrošināt tiem ekiisttnciv.IftO izbeidzot!^, LudvigS-burgas, apkaliņē dOO bēgļu paliek bez darba.. II^O projektē iekārtot veto ļfkužu, .mītni,,Neiltatē,pie Dohavasi L^F studē jautājumu par Štēfenfetsas piis tsģūša^u pie Hetlbrontias, lai tur novietotu ^ . lut. biglus. kam vajā dziģa palīdzība. LWP ieteic vairāk vērības veltīt mdsu jaunatnei, i^vei dčjot dežu sadarbību ar vIcu baznī cas jaunatni. Vacu saimniecīb^a iz vietotiem bžgiiem LWF oifganJzs mājas darbus, lai tā uzlabotu viņu eksi^ stences apstai:{us. Vācu invalidu pāi-skelošanas eentram (Merzogsagemiihle) IRO piešķīrusi DM 400.000, ar ko pa plaSlnat a'kas, lai tu'r varžtu usņmt arī 100 DP invalidu. P8c ihac. R Roziša referāta par LWF eksekūtivas komitejas darbu 2enlvl, konference izteica dziļu pateicību archlbīskap^m prof. Dr. T. Grīnber gam par vit^ia nenogurstošām cīņām Un panākumiem Latvijas'batnīcas un tautas laba. Nolēma pavaiirot Dziesmu grāmatu 5000 eksemplāros. Izbeidzo ties nacictoSlajšm skoiam Vācija, liela v8rība tagad jSveltt svētdienas sko lam, ktii jimača nē tikai ticības mā !cībai bet ari naciOnilie priekšmeti, 'Tai latvju jaunatni saglabitu savai .^Jtouf§rettd ndija ardUbīskapsrprof. Dr. T. Grīnbergs, un tS noritēja vis lielākā Vienprātībā. Kalpot saviem Vacija palikušajiem tautieliem bija mācītāju skaistākā tieere un apņē mfbs. Konferenci beidza archibiskaps air IflgSaņu un švētilanu, pēc kam prav; Dr. V. šanders konferences dalībnieku vārdā svētīja mūsu baznīcas augsto ganu viņa lielajā un atbildības pilnajā darbā trimda A. Liepiņš l l ^ l ā : li;SaVupl^ii^pip-: Lilļiliit}^ i l ^ i i b c i b n ā i a i i p J I i ^ V ā c i i ^ patigavas Vana# \erg.^ifefja pa4vK8dāEwi>asieder8ļi|tua^^ sķaidr<^t, ^'i^ļa- : lori manitš^rfa,'*is. politiskas -cīņas Daugavas Vanšg^Rietum^^ de-ļ apvienības c^tojošā izstāde apmeklēs legātu^lnsapuice š. g.la. augustā 65 Rietumvācljaa pilsētas. Tādēļ bija atzina par'pareizu organizācijas va^parsteigums. ieraudzīt šo izstādi Ba-dlbas nostāju latviešu tPUttdas orgāni- vārijas mazpilsētā Murnavā, jo Rie-zidju veidoSani.it sevišķi Utvtjas tuŗnvaclja taču litlpllsētu vien ir vai-atbrīvošanas komitejas Eirt^as cen- rāķ nekā 65. • tra nodibināšanu Londonā, kas sa-l fetādes telpl. sastopu tikai divi skaņotu m vadi^ niusu polltiskp.cīņuf apa^^iitajus: |sdu .vecāku viru un, _ šai koņtin^ta. Ti4u pat nžrstlju pit-Up 18 4 v. :zWUi. IHninais .bitades ^^^^a. Arī tur nav Baltijas vels ņēmusi arī mūsu organizācijas lie'SkāLļagrammas un plakātus apstaigā Iestādes rīkotāji BalUjas v|ih| daļa ^r- Daugavas^ Vanagu fottds An- yiens/ bet zēnu pavada kāds izstādes norakstījuši zaudējumos, vai erl' ^ .glija. ' ' darbittlttd' un Medz tam pai^Md^^ ^^das pastavējušaal Latviešu ņa<abnalas padomes pre-ijuai^^/icas, s'ķiet, parāik gudW žēnap?<*», ^e bOtu atbilde, ialtij^š i zidija izdarīta aptauja pie* d^ādu vecumam un Jausniņo apmeklētāju re- ķeglis izstādē jūtas rūgti vīlies. ^ ; zemju latviešu organizācijām rādIja,,Uajaji garlaiko. ^ . Pie Izstādes ieejas grāmatu un '' ka visas šis, organizācijas atzīst vie- ^^^^ ^^...^ visu sūru galds. Ieejot pagSju tarngi nota latviešu centra nepiecie^^^ Tel* netraucitš, bet izejot mani visā pasaulē, un tikai Francijas erga* ļ ^stādīta, liela Eiropas mi kāds vecāks kungs, lūdz nopirkt I laksturo attiecīgās zemes ļaudis. A" zīmētas^ ari .valstu robežas, bet Bdl jas valstu nav, — ir tikai Pad. savi nība. Baltijas valstu telpai tuv|ļ( cilvēka figūra ir klds krievs ar bffl laiku pie Ļeņingradas un drusku lii/^ „kazačoka" llcejs MtDiOm vu)nā. Uz kāda finiera gabala izs) des ieejas tuvumā sarakstītas vals kas tagad atrodas Maskavas iespņ' nizācljas atrina, ka par šadu ^f^^^H karte, kur katrS val$tl iezīmē* ļ brošūru un apjanitājas, ka pttids. . zāclju paturama Latviešu nacionālaL_'.^^ .^^^ t nadome padome. BBeett vvēēllāikk arī FFrraanncciijiaass T^'^* ^^^t!^:^^^^^^^ Nepatika." dm pārstāvji, piedaloties LAK, Eiropas centra dibināšanas sanāksmē Londo nā. pievienojās pēdējam. So apstākļu, gaismā Daugavas Va nagi LNP š.gl 23. sept. sēdē aizstā Vēja rezolūciju, ka tās darbs nododams Latvijas atbrīvošanas koma'tejas Eiropas centram. Tā kā šī rezofilcija neieguva statūtos paredzēto 2/Z balsu vairākumu, betp^r to izteicās vien . 1 . u - j i i ..Nepatika," atbildu, varbūt ras, kas naciotiaios tērpos vai Citādi ^^^^ ^ ^ ^ ^ ^ ..I : • i-iMi -I, ,1 1» --i.i-.,n,... J\m iriņ^ |niitl!' „ffnd^1?" - Atbildu, k r (^Uiu Jatvļ^s | | | mājiu^is latviešu feap^^ ta ciēnlģa p i e^ ka Laibrija^ t^ stis pelnījilšai; 1^ saprot traģisko^ likteni<^i^ Kultūras autonomija Pārpratumfu novēršanai gan mu^^^ jāatzīst, ka ir formaia starpība starp vel skaidri zinamis; Kāpēc ņavj; kārSs v>airākums delegātu, šo resolū-ļ minoritātēm un bezdzimteiies }audlm. mas Baltijas valstu robelas. tUi | clju noraidīja, ^ ' Pirmie ir tās pašas zemes pavalstnie- dēļ tas: nav minētas ?ad. savliaib Daugavas Vanagiu organizācija at* kļ^ otri tādi nav. Nlēs, Vācija!, esošie okupēto vaistu sarakstāt - zina, ka tai nav iespējai^ reizē at- latvieši, nesastidim minoritāti šī jS- j^r ^^^^1^^, j balstīt divus latvju poli^^^^^^^ ,,ozīmē, nedz arī L , \ , i^oŽcmt. Viņš gS vi^libas orgānus Eiropa, ka šadu divu ^ .^^.^^^^^ ^g^. ^^^^J^^^^ j^^^^^j^ V!mTm SSfa^^^^^^^^^^ Ja uatapēc būtu saprotamāk laua^ stājas no Latviešu nacionālas padomes. atgādinām dažādo pieeju saskars- tes ito komunistu okupēto ^Istu nv iii.»umvS/"J«5«; nH.vfi.adu iedzīvotājiem, tad Ukstā trūktu iibamjas, k^r kult^ Imi^l ' ^^8» ^^'^^j «^^^ l^^tm. Bet izstāde e s o t » jekretSrs ' ! 1 ^^^^as Uk^ekļu vsijadzības tm' jtas at- stMga, un tad nu tā iznācis «vv balstījuši tfta humanima vārdā. To pieiet pie bijušo b]ļīv()Bbr^fi Izteica Visai spilgti bij. Latvijas itglī- sariftjitr^ tības ministra prof. i . Ziemelis savi ļņiju^ atbildes runi mflsu z^es ininorita- telpa, te mēs ierakstīsim wyj( Esiingehā 12. oktdbrī rjiiris Latviešu! t6m skolu autonomijas desmit gadu vardu." nacionālās padomes loceklis un bij. pastaviSanas jubileja, teikdams, ka ļ , ^,Un kuT Igaunijas un Ustuvasl" Saedmas deputāts Validis S^akan^. Ne-1 latvieši, «inBrn, ko nosīmi, macī-laiķis bija jaunkaimmieku partijas dat tles sveša skolā, jo to esam paši pie binieks un tās pārstāvis Latvijas centrālajā padome. ' j miiii)itHimiiiitiitiitiitiiifi()iiHiiiiiiiiiiifiii(ii^ I I t!lB$ Jautāju. „Jā, vairāk brīvas viet&s gan nav • . s k a sn atbilde. „Bet jūs J esat l a t v i e t i s . " ^ . ^izejot n»an ^ ū ^ jāpasmaida. Var pieteikties Ingol* States arodkursos Ingolitates arodskolas (Berufsschu-le) arodapmācības kursos Var pieteikties Bavārija dzīvojošie DP, kam ir IRO identifikācijas karte. Nākošo kursu sākums S. novembri Lūgumi jāiesniedz ^vietējai vācu ^labklājības organizācijai. Paredzēti kuisi kalējiem, virpotājiem, melderiem, metinātājiem (eL un autog.j.automecha-niķiem, autoelektriķiem, elektrome- ;grftfiMls<( bet tēs iepriekš patedzēt i chaniķiem, radio mečhaniķiem, mūrniekiem, apmetējiem, namdariem, galdniekiem, techn. zīmētājiem, mašin-rakstītajiem, šuvējām, drēbniekiem, kurpniekiem uc. neVar.^ <^Man ir zināmi vairāki gadl- ^^jiŽ^lIlilr^M k a p ī r i . kas pievieno i atļ$iS^a$: ni^rakstu, naudu sa- ! ņēurtlšl V . Mag. iur. J. Klucis REDAKCIJAI' VAI ROMĀNIEM* VAR PIEŠĶIRT PAKTU MATERIĀLA TICAMĪBU?. TSds jautājums rodas, lasot prof. E. Bleses rakstu Par mūsu taiutas raksturu, jo tanl profesors uzskata P. Aigara romānā minēto latgaliešu puisi it ka par vēsturisku personu, kas, p8c viņa doimāffi, pareizi raksturojis latgaliešu nihilistisko filozofiju. Man gan liekas, ka tads Benedikts un viņa teiktie Vārdi ir eksistējuši tikai P. Aigara fantāzijā, un tāpēc jānožēlo, ka prof. £. Blese ar šādiem trausliem pierldījumiem it sabojājis ticamību savam rakstam. A. Cdlune, Beļģija IIIIIHlHUlUltlIlIHlliHiliniltUIIIUIIItllHlllllfltlilllltUllll Šikas Lielbriiini/ās zipās D i e v k a l p o j u m i tstvieStt Slieta dfaudsa lofidosā, prav. B. B6tgs, Holb6tn&s H6lyTrinitybftzn«, Reformācijas sv., 28. okt.,Rl. 17. ^ tidīnelfinglfJas-BiradtOrddt drdUdiee, ffilo. k. Āboliņš. DStlifi$tonS. / ^Hisaifle ffietddistu basu.,. Pļaujas sv. dievk. 21. okt., pL 16; draudze» vakars baznīcas zSl^. — Bradfordl. Lūkasa bazn., RefortnSdjas sV., 2d. dkt ^ pl. 14. Kfistttat tnata <^iķd. UulStit Modris Toža ar Ifinu Abdlu.* Maačestftras draudze, māc. P. Namģauds. Alsagerā, Excalibur ģimeņu nOmettiē, 21. okt., pl. 15; bērnu dlēvk. pl. IB. ManCesterfi, Sv. Annas bm., Reformācijas |V<, 2d* okt., pt. 15. RietamasgUlfts draudze, mSc. R. Mužiks, Wiwel!scombe nomctnSr 20. dkt., pl. . 1 6 .^ fSTuportā, St. Mft's' Pātisli MaU, 21. oķt.. pl. 10.Swansea, 27. ōkt« ^ Vestvelsai ģimeņu nometnē, 28. okt., pl. 15.30. SkoUjas draudze, mic. i . Sapiets, Cdin-btirga, Ločhend bazn.,- 27. okt., pl. 17. — Karldiia, St. CUthbert'S batn.. 28. okt., pl. 15. Kflderas Mežinieku nometnē, 4. nov. Katoļu dievkalpojums 21. okt., pl. 12, sv. Misa St. OsbufgR.-katoļu baznīcā, HilI Street, Govenlry. Pēc dievkalpojuma St. Osburg draudZes^zālē tējas galds un priekšasījums sakarā ar tkSt 4. gada dienu. f\: 1? St. trinity zālē teātra viesizrāde R. Baumaņa Pazudušais dēls* Svētdien, 2l. okt., pl. 12, sv. Misa St.ioseph bazn., Midland Road, Bed-fordā, Beds.. 26, okt., pl. 12 šv. Misa St. Cuthbert R.-katolti bazAi, Wilmer Road, Brad-fordā. C i t i s a r ī k o j u m i ' LBl literārs vakars Draudzes mājā 55, Hans Road. London S. W. 3,20. okt., pl. It lāsts rakstnieks V. Dambergs par tematu „Mfiksla tautai un māksla slavai". Anglijas latviešu meistarsacīkstēs un Leed-sas LSK ceļojošā vairoga svaru celšanā izcīna 20. oki.. pl. 17, St. Patrick HallJaunai-nes kluba telpās, New YOrk Road, LeedS 9. ko es. tad Eiropas federaīistu' ceļojošās iestādes kungs bUtu tam solījis ierakstīt starp AlbSĀ^u!;' Bulgāriju Igauinijas vsil, Lletu^ vārdu. .Tag4d ierakstīs Latvijas.*# Nett Un ja arī, ļ— vai .uzzīmēs us Ue kartes arī l<ijas valstu r;obeiaSi Eiropas ģeogrāfijas un vēstures, cigāki zinātāji nedomātu, ka Balti sevis izjutuši. So skolu autonomijas likumu tadai neesam devuSi^ lai lepo« tos citu tautu priekšā, bet gan, lai neaizkavētu citu tduit» blrnu itttstfbU., , . . , ^ . Pieraduši pie šādas pieejas, mēs tagad /J.^ {l^, ^ brīnāmies, k(^ lielajam tautām' ir citi apmeklējis kSds ig principi, utt ^1J6 vairāk, - ka tiem ^ ^"^^^ rup trimda esoSo politisko bSglu a s i m i l ā c i j a . Ar atzinību lai tom^r minam Lejas-saksi jas iekšlietu UU i2iglltības pārvaldes, k^s apsver iespēju baltiešu Sapulcināšdnai lielākos . centros, kas arī atvieglotu miisu izglītības m kul« turas centienus. Tam par IcibU jā* 'piebilst, ka mums nav pattkama tu^ kla musu ei veku «ajauksana^r slavu ^^^^ ^ ^^^^ ģeogrāfiski. vS. au u paederigajiem, kam jr cita men- ^ etoogrefiski iederas tanī valstī, lahtata m citi dzīves paradumi. balalaiki^s «tiinkšķinltli» Sava nelieli ikalta dēl mēs neesam ..kazačolca" lēcēja? nekāda Uela problēiria Rietumvāci jas I , Mttrnavas Eiropas ted«rll iestādēm. No vienae puses tas no- ūnijas ceļojoii izstāde «Eiropa fe iime. ka nevaram presit, lai (ur musu tida pat, kāda atbtatte»/ vajadzībām, pfirāk daudz nodarbotos, aeiegpaidlfla m nepareiza^ k i bet no otras puses tas norāda, ka no plakāts, mutns kS eveša tautības el^eitta tav ko baidīties. Ja Bonnas iestādes tomēr bfitu no savas puses izrādijulae interesi kādreiz «psprlest pi» Viena ^alda mfisu nelielās vajadjsibat, mēs tām bfitu bijuši pateicīgi. Līdz iim mēs esam atraduites tikai aizbilstamo stāvokli. 25. aprīļa likuma deklaratīvie principi ari mums sola inaz, ja, . . , ^ tiem nedod konkrētu «turu. Upstā- . . " " f " " » īizmm dienu MflMl, jotles ioreit kaut tikai pie skolu fj't lietām, jāpasvitrd, ka mums nedod | ^^'''i.^^J^ pie»8m noriķļ neko Sī likuuA 14. § 3. Bada)a,|kur runāts par privātu skolu ieriko^nas ie-i r^T'"!? ' f /« ' «pējāto, j4 mums viscauri noridits, ka "«""«is* <la»Ml)u tl^o « A. «is skolM nesaņems nekādas «ubsl- ^" «ganirtcljas koaUej dijas. Ievērojot to, ka pēdSjfls izpilda ToiL^tllfS likumā paredzēto prasību par obl^ito i^J.^ o^^fM^I^^'J**"^? ^iS. Skolu apmeklēianas pUnfkumu. 1ām S Ž,^^^^^^^^^ gan būtu tiesība uz iādām «ubsidljim. S ^ J ; T f . . . . . . . . . . . Dziesmu dienu priekSdar Mēs patiesi biltu pmecigi, iegūdami vefkJanal. Nākamos Dziesmu sv kultfiras autonomiju Vācijā, pat tikai kua padomā rīkot 1953. g. Sanāks^ Skolu autonomija nozīmētu mums loti pievēma ari Dziesmu dienu orgāni daudz bet pašreizējais stāvoklis rSda. cijas komitejas statūtus.' Slte t^u isatprfaš^anā.s fatftīsļtī'baf» rp osmam 'v'it! hpā r«'t lvi» un *pa vienadmlr iDīeVn tuinj ko S J aekad delegātam. No diriģentiem komlt^ neesam apšaubījuši Vācijas kanclera ievēlēti Baltiks, Jēroms, Zuika labo gribu Eiropas lajftu solidaritātei. Vhols, no kori»; - Pokers, bt kadei gribam- ticēt ka viņa atbilde nlzadjas savus pārstāvjus izM musu Amerikas tautiešu iesniegumam Vēlāk. Revīzijas komisijā ievēl sola jaunu pieeju «ūsu. vajadzību iz- Ampermanis, Bukovskie un Purvs, pratttēi. Londonas Dziesmu dienas devušas 243 mārc. klikum
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 20, 1951 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1951-10-20 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari511020 |
Description
Title | 1951-10-20-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
laMfss ev. lai, madfāļu kōJ^ence^Sslingmā
mm ( M \ V B L VARBTU IERAKSTĪT. . .
i ArchibfekVpa pfot» Dr: T. drlnbeKļa
.aicināti, Eslin^nā bija sapulcējušies
y;$i ys<;ljas' rieļļimjosl^ dzīvojošie
mācītāji, lai nospraust darbībai plānu
nākotnei. Konferenci ievadīja ar-chibjfikaps
ar avētbrldi. Huŗfi aicināja
mācitijul ^ a b l t . stiprad «irdis:
^Stipras sirdis ir tās. kas uzticas Die-va
vadībai» kaa ir baglias ttctbl un
mģianas spSka nn kas bruņotai pret
iaubim; kIrdinISanIm. Kriitlgai
I ^ u i 0 i ^ I j l J a i k S :m%\ sUprii
ai^, Jo dbticTba au§tisi U#|i#l.; To«^
in«r,visH0l|ķati ļaunuma ir^^dAald8t«<
—^
^ ^ ^ ^
ridoit» ka Viņa 0r9i!#^ m
4ikai!,d|^lI4|ia ^ l^tvie^^^ mācītājiem
'b^itrdsžidd.problēmm ntrtsi&āianāt
palldžfgu roku.
ir pi^ācis laiks, kdd •daiSIdo Vicij^s
ev» listi basm^co Jocek}i^ ir iiizyei«
do vlscl^ākā sadarbība savi starpa. \
a t r o d i ^ S O » ^ ^ ^ ^ ^W
1
l i i i l l i i • ^
tā, Vā)ciji». Si okitobri indris k a p t ^ i
^#likii Jraveli®,: Aiigijiji^ > i^tējfs
9.^Sl0ctldaitklliu pulMI t l lormU^nag
UiH \9l9i ļ{ 20«! jtln^JI.< Un kop^.ar
)>^lku IsM^ifajal^atvijaa; atbrlvoļaioas
ciņu^ffiitai Miera laiki bija: pulka
,ia{mis|ie<^99, dālas darbvedis. Otrā
|^a^autW%rfe^^^^ le^o^
n% i^^mis n^!i^editiāfKiu slimību, kas
yfņu iļlz^edusl a!«aulS. Ne
ialļtii bija; apbalvots ir frl^yai§lņu
un Viestura ordenii, DienesU biedri
viņu atcdrai k8 fllaS kluM un no
, sVSrtu k o l l i ^ ; ku-fa dzīve pledērijuai
pulka8n..vle9tar»ltus ^eSajā ismk\
m. GADA ALOAS NODC^KĻA
ATMAKSA
-AT IdSO. g. 24. marta likumiu (Ōesetz
, m ..PurdifUbrunig 4er.^ ^inkommen-»
it0Ufrveranilasunfeii fiir die Veramla
gunpiftitrlume vom 21^ 6, 4& bis 31.
i2» 40) ,m public&ts Bundei&^setz
Odfitt.m Nr; 13j ir m^teikta tf
spSja saņssoft atpina) parastā algāa
nodokļa atmiaksas kSitlbā. algas po-dokli
par 1948, gada o |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-10-20-02