Bavarijas Latviesu vestnesis, October 20, 1951

              laMfss ev. lai, madfāļu kōJ^ence^Sslingmā
mm ( M \ V B L VARBTU IERAKSTĪT. . .
i ArchibfekVpa pfot» Dr: T. drlnbeKļa
.aicināti, Eslin^nā bija sapulcējušies
y;$i ys<;ljas' rieļļimjosl^ dzīvojošie
mācītāji, lai nospraust darbībai plā­nu
nākotnei. Konferenci ievadīja ar-chibjfikaps
ar avētbrldi. Huŗfi aicināja
mācitijul ^ a b l t . stiprad «irdis:
^Stipras sirdis ir tās. kas uzticas Die-va
vadībai» kaa ir baglias ttctbl un
mģianas spSka nn kas bruņotai pret
iaubim; kIrdinISanIm. Kriitlgai
I ^ u i 0 i ^ I j l J a i k S :m%\ sUprii
ai^, Jo dbticTba au§tisi U#|i#l.; To«^
in«r,visH0l|ķati ļaunuma ir^^dAald8t«<
—^
^ ^ ^ ^
ridoit» ka Viņa 0r9i!#^ m
4ikai!,d|^lI4|ia ^ l^tvie^^^ mācītājiem
'b^itrdsžidd.problēmm ntrtsi&āianāt
palldžfgu roku.
ir pi^ācis laiks, kdd •daiSIdo Vicij^s
ev» listi basm^co Jocek}i^ ir iiizyei«
do vlscl^ākā sadarbība savi starpa. \
a t r o d i ^ S O » ^ ^ ^ ^ ^W
1
l i i i l l i i • ^
tā, Vā)ciji». Si okitobri indris k a p t ^ i
^#likii Jraveli®,: Aiigijiji^ > i^tējfs
9.^Sl0ctldaitklliu pulMI t l lormU^nag
UiH \9l9i ļ{ 20«! jtln^JI.< Un kop^.ar
)>^lku IsM^ifajal^atvijaa; atbrlvoļaioas
ciņu^ffiitai Miera laiki bija: pulka
,ia{mis|ie<^99, dālas darbvedis. Otrā
|^a^autW%rfe^^^^ le^o^
n% i^^mis n^!i^editiāfKiu slimību, kas
yfņu iļlz^edusl a!«aulS. Ne
ialļtii bija; apbalvots ir frl^yai§lņu
un Viestura ordenii, DienesU biedri
viņu atcdrai k8 fllaS kluM un no
, sVSrtu k o l l i ^ ; ku-fa dzīve pledērijuai
pulka8n..vle9tar»ltus ^eSajā ismk\
m. GADA ALOAS NODC^KĻA
ATMAKSA
-AT IdSO. g. 24. marta likumiu (Ōesetz
, m ..PurdifUbrunig 4er.^ ^inkommen-»
it0Ufrveranilasunfeii fiir die Veramla
gunpiftitrlume vom 21^ 6, 4& bis 31.
i2» 40) ,m public&ts Bundei&^setz
Odfitt.m Nr; 13j ir m^teikta tf
spSja saņssoft atpina) parastā algāa
nodokļa atmiaksas kSitlbā. algas po-dokli
par 1948, gada o<tTo pusi. ŠI tie-
. ilbmk gleidhzustelilende Personen).
$SlDt,peirsontt apjoms tētt^Mōtš ar to
l^a at^iaksu vair sa^eini ja nodokļiem
. paīcļauti alļia par \iM no g. 1,
Itdsš 21. A^lrstiii^ tu
12191^1500 čauira^ra apmēram
ItKi 2b0 mUdt
. Aittieļplga^ nodoktu pltvālifS saņe
mam v ^ a ^ , knīpai }api(i^e!uy dar
ba n^tm fi^ieetba. Apliecība ]t
k t leirakatftal algai f&t laikii no
1948. g. 1; janv. Itdz 1948. g. 21. j&n
rdAsimarkas, bet n6 1848. 21. jUn
hdss 19^. g. 31. d^. vācu mst^la
(DM), it^ ar atzimrf pa^r algas ntn
dolļe lielmu 1948. g. otrā pusē
; resp, pēc valūtaf reformai, Kam ir
i tiem jāpievieno-^ļtectt^^
^ noraksfe,' bet^ ķ|m Jtda nav, jāia-si4f^
pierādijumd, ka ir IRO ti^
: si^a ļilzsni^IbS un tiz^k^tānia pir
be^^umitenes Irz^miieku, sakara ar
i Jatmd likmnu par* Rechtstellung der
\ bapatļeaen Auiiiander, kas pubUcēta
f ait'lAtvija. Bez tam jāuzdod džlvss
I v i ^ t |9%^.^ 10. oktobri,
i - Ka; ^rViin,, s^.ar! šinī lieta radīsies
rūpe uzdota 3 latviešu mācītājiem.
Vērojama vispārēja tendence — Iz*
beigt nometņu dzīvi, iesaistot bēgļus
darba un m' tsmitinot darba vietai
tuvumā. Bavārijas valdības nodoms
Ir celt Valkas nometnes tuvumā jau­nu
fabriku» kur nodarbinās tikai no-,
metnes iemītniekus. Latvijas un Ba­vārijas
ev, lui basnicas starpa ir pa­rakstīts
līgums, kas latviešu ļiēgliem
garanta garīgo aprilpl mBtes valodā.
Kut litvieto mācītajā trfikat, tur kat­ra
laika var griettiei pis vistēja vācu
l(aiGttaia.'Sadus^lfguļ&us Latvijas sv.
lut basfil?w vWyaWe cer^panaķt ari
a r | l{^.^a^ am|u bazftīe&n. ,
vjiiifl»w^
ļtoāli^sltii^ t» IteM
Hilibil5u#li^
IHp^^iliiīiiie :bttto^
0 i ķ Iļ^tuil9* DatlniganB pli Ura-chas
atrodas veco laužu mītne, kur
ismitmatd arī 40 latvie^.
Mac. Ķ Langem izceļojot, par angļu
Joslas gartglš. dzīvas vadītāju izrau­dzīts
māc AI AbakukSr kas arī snie-^
d2a referātu. Angļu josla vēl dzīvo
^ latviešu,: kurus aprūpē 4 mācī­tāji.
Tiem čakls\ palīgs ir stud.. theol.
| | i r z ^ kas .ga^īge veldri sniedz. sar-b|
i*Para,d26ti ur iingiu jo­slu
darbā pārcelt arī māc. V. Sproģi.
fli^flas virsvaldes loceklis K. Kal-nip-
r^erēja par LWF atbildīgo dar-^
bii^eķu, konl^end Garmi^ā-Parten-;
kir^hļ^na. LWP tiirpiniSs emigrācijas
daifbli līdz tā no/beigumam. Tā pa-;
liki noiņpdSt lai Vācijā palikušos bēg-
}ui novieto^ dlvSclgos apstākļos,
un pStīe iesējas, ka nodrošināt tiem
ekiisttnciv.IftO izbeidzot!^, LudvigS-burgas,
apkaliņē dOO bēgļu paliek bez
darba.. II^O projektē iekārtot veto
ļfkužu, .mītni,,Neiltatē,pie Dohavasi
L^F studē jautājumu par Štēfenfetsas
piis tsģūša^u pie Hetlbrontias, lai tur
novietotu ^ . lut. biglus. kam vajā
dziģa palīdzība. LWP ieteic vairāk
vērības veltīt mdsu jaunatnei, i^vei
dčjot dežu sadarbību ar vIcu baznī
cas jaunatni. Vacu saimniecīb^a iz
vietotiem bžgiiem LWF oifganJzs mā­jas
darbus, lai tā uzlabotu viņu eksi^
stences apstai:{us. Vācu invalidu pāi-skelošanas
eentram (Merzogsagemiihle)
IRO piešķīrusi DM 400.000, ar ko pa
plaSlnat a'kas, lai tu'r varžtu usņmt
arī 100 DP invalidu.
P8c ihac. R Roziša referāta par LWF
eksekūtivas komitejas darbu 2enlvl,
konference izteica dziļu pateicību
archlbīskap^m prof. Dr. T. Grīnber
gam par vit^ia nenogurstošām cīņām
Un panākumiem Latvijas'batnīcas un
tautas laba. Nolēma pavaiirot Dziesmu
grāmatu 5000 eksemplāros. Izbeidzo
ties nacictoSlajšm skoiam Vācija, liela
v8rība tagad jSveltt svētdienas sko
lam, ktii jimača nē tikai ticības mā
!cībai bet ari naciOnilie priekšmeti,
'Tai latvju jaunatni saglabitu savai
.^Jtouf§rettd ndija ardUbīskapsrprof.
Dr. T. Grīnbergs, un tS noritēja vis
lielākā Vienprātībā. Kalpot saviem
Vacija palikušajiem tautieliem bija
mācītāju skaistākā tieere un apņē
mfbs. Konferenci beidza archibiskaps
air IflgSaņu un švētilanu, pēc kam
prav; Dr. V. šanders konferences da­lībnieku
vārdā svētīja mūsu baznīcas
augsto ganu viņa lielajā un atbildības
pilnajā darbā trimda
A. Liepiņš
l l ^ l ā : li;SaVupl^ii^pip-: Lilļiliit}^
i l ^ i i b c i b n ā i a i i p J I i ^ V ā c i i ^
patigavas Vana# \erg.^ifefja pa4vK8dāEwi>asieder8ļi|tua^^
sķaidr<^t, ^'i^ļa- : lori manitš^rfa,'*is. politiskas -cīņas
Daugavas Vanšg^Rietum^^ de-ļ apvienības c^tojošā izstāde apmeklēs
legātu^lnsapuice š. g.la. augustā 65 Rietumvācljaa pilsētas. Tādēļ bija
atzina par'pareizu organizācijas va^parsteigums. ieraudzīt šo izstādi Ba-dlbas
nostāju latviešu tPUttdas orgāni- vārijas mazpilsētā Murnavā, jo Rie-zidju
veidoSani.it sevišķi Utvtjas tuŗnvaclja taču litlpllsētu vien ir vai-atbrīvošanas
komitejas Eirt^as cen- rāķ nekā 65. •
tra nodibināšanu Londonā, kas sa-l fetādes telpl. sastopu tikai divi
skaņotu m vadi^ niusu polltiskp.cīņuf apa^^iitajus: |sdu .vecāku viru un, _
šai koņtin^ta. Ti4u pat nžrstlju pit-Up 18 4 v. :zWUi. IHninais .bitades ^^^^a. Arī tur nav Baltijas vels
ņēmusi arī mūsu organizācijas lie'SkāLļagrammas un plakātus apstaigā Iestādes rīkotāji BalUjas v|ih|
daļa ^r- Daugavas^ Vanagu fottds An- yiens/ bet zēnu pavada kāds izstādes norakstījuši zaudējumos, vai erl' ^
.glija. ' ' darbittlttd' un Medz tam pai^Md^^ ^^das pastavējušaal
Latviešu ņa<abnalas padomes pre-ijuai^^/icas, s'ķiet, parāik gudW žēnap?<*», ^e bOtu atbilde, ialtij^š i
zidija izdarīta aptauja pie* d^ādu vecumam un Jausniņo apmeklētāju re- ķeglis izstādē jūtas rūgti vīlies. ^ ;
zemju latviešu organizācijām rādIja,,Uajaji garlaiko. ^ . Pie Izstādes ieejas grāmatu un ''
ka visas šis, organizācijas atzīst vie- ^^^^ ^^...^ visu sūru galds. Ieejot pagSju tarngi
nota latviešu centra nepiecie^^^ Tel* netraucitš, bet izejot mani
visā pasaulē, un tikai Francijas erga* ļ ^stādīta, liela Eiropas mi kāds vecāks kungs, lūdz nopirkt I
laksturo attiecīgās zemes ļaudis. A"
zīmētas^ ari .valstu robežas, bet Bdl
jas valstu nav, — ir tikai Pad. savi
nība. Baltijas valstu telpai tuv|ļ(
cilvēka figūra ir klds krievs ar bffl
laiku pie Ļeņingradas un drusku
lii/^ „kazačoka" llcejs MtDiOm
vu)nā. Uz kāda finiera gabala izs)
des ieejas tuvumā sarakstītas vals
kas tagad atrodas Maskavas iespņ'
nizācljas atrina, ka par šadu ^f^^^H karte, kur katrS val$tl iezīmē* ļ brošūru un apjanitājas, ka pttids. .
zāclju paturama Latviešu nacionālaL_'.^^ .^^^ t
nadome padome. BBeett vvēēllāikk arī FFrraanncciijiaass T^'^* ^^^t!^:^^^^^^^ Nepatika." dm
pārstāvji, piedaloties LAK, Eiropas
centra dibināšanas sanāksmē Londo
nā. pievienojās pēdējam.
So apstākļu, gaismā Daugavas Va
nagi LNP š.gl 23. sept. sēdē aizstā
Vēja rezolūciju, ka tās darbs nodo­dams
Latvijas atbrīvošanas koma'tejas
Eiropas centram. Tā kā šī rezofilcija
neieguva statūtos paredzēto 2/Z balsu
vairākumu, betp^r to izteicās vien
. 1 . u - j i i ..Nepatika," atbildu, varbūt
ras, kas naciotiaios tērpos vai Citādi ^^^^ ^ ^ ^ ^ ^
..I : • i-iMi -I, ,1 1» --i.i-.,n,... J\m iriņ^ |niitl!' „ffnd^1?" -
Atbildu, k r (^Uiu Jatvļ^s | | |
mājiu^is latviešu feap^^
ta ciēnlģa p i e^
ka Laibrija^ t^
stis pelnījilšai; 1^
saprot traģisko^ likteni<^i^
Kultūras
autonomija
Pārpratumfu novēršanai gan mu^^^
jāatzīst, ka ir formaia starpība starp vel skaidri zinamis; Kāpēc ņavj;
kārSs v>airākums delegātu, šo resolū-ļ minoritātēm un bezdzimteiies }audlm. mas Baltijas valstu robelas. tUi |
clju noraidīja, ^ ' Pirmie ir tās pašas zemes pavalstnie- dēļ tas: nav minētas ?ad. savliaib
Daugavas Vanagiu organizācija at* kļ^ otri tādi nav. Nlēs, Vācija!, esošie okupēto vaistu sarakstāt -
zina, ka tai nav iespējai^ reizē at- latvieši, nesastidim minoritāti šī jS- j^r ^^^^1^^, j
balstīt divus latvju poli^^^^^^^ ,,ozīmē, nedz arī L , \ , i^oŽcmt. Viņš gS
vi^libas orgānus Eiropa, ka šadu divu ^ .^^.^^^^^ ^g^. ^^^^J^^^^ j^^^^^j^ V!mTm SSfa^^^^^^^^^^ Ja uatapēc būtu saprotamāk laua^
stājas no Latviešu nacionālas padomes. atgādinām dažādo pieeju saskars- tes ito komunistu okupēto ^Istu
nv iii.»umvS/"J«5«; nH.vfi.adu iedzīvotājiem, tad Ukstā trūktu iibamjas, k^r kult^
Imi^l ' ^^8» ^^'^^j «^^^ l^^tm. Bet izstāde e s o t »
jekretSrs ' ! 1 ^^^^as Uk^ekļu vsijadzības tm' jtas at- stMga, un tad nu tā iznācis «vv
balstījuši tfta humanima vārdā. To pieiet pie bijušo b]ļīv()Bbr^fi
Izteica Visai spilgti bij. Latvijas itglī- sariftjitr^
tības ministra prof. i . Ziemelis savi ļņiju^
atbildes runi mflsu z^es ininorita- telpa, te mēs ierakstīsim wyj(
Esiingehā 12. oktdbrī rjiiris Latviešu! t6m skolu autonomijas desmit gadu vardu."
nacionālās padomes loceklis un bij. pastaviSanas jubileja, teikdams, ka ļ , ^,Un kuT Igaunijas un Ustuvasl"
Saedmas deputāts Validis S^akan^. Ne-1 latvieši, «inBrn, ko nosīmi, macī-laiķis
bija jaunkaimmieku partijas dat tles sveša skolā, jo to esam paši pie
binieks un tās pārstāvis Latvijas cen­trālajā
padome. ' j
miiii)itHimiiiitiitiitiitiiifi()iiHiiiiiiiiiiifiii(ii^
I I t!lB$
Jautāju.
„Jā, vairāk brīvas viet&s gan
nav • . s k a sn atbilde. „Bet jūs J
esat l a t v i e t i s . " ^ .
^izejot n»an ^ ū ^ jāpasmaida.
Var pieteikties Ingol*
States arodkursos
Ingolitates arodskolas (Berufsschu-le)
arodapmācības kursos Var pieteik­ties
Bavārija dzīvojošie DP, kam ir
IRO identifikācijas karte. Nākošo
kursu sākums S. novembri Lūgumi
jāiesniedz ^vietējai vācu ^labklājības
organizācijai. Paredzēti kuisi kalē­jiem,
virpotājiem, melderiem, meti­nātājiem
(eL un autog.j.automecha-niķiem,
autoelektriķiem, elektrome-
;grftfiMls<( bet tēs iepriekš patedzēt i chaniķiem, radio mečhaniķiem, mūr­niekiem,
apmetējiem, namdariem,
galdniekiem, techn. zīmētājiem, mašin-rakstītajiem,
šuvējām, drēbniekiem,
kurpniekiem uc.
neVar.^ <^Man ir zināmi vairāki gadl-
^^jiŽ^lIlilr^M k a p ī r i . kas pievieno
i atļ$iS^a$: ni^rakstu, naudu sa-
! ņēurtlšl V . Mag. iur. J. Klucis
REDAKCIJAI'
VAI ROMĀNIEM* VAR PIEŠĶIRT
PAKTU MATERIĀLA TICAMĪBU?.
TSds jautājums rodas, lasot prof. E.
Bleses rakstu Par mūsu taiutas rakstu­ru,
jo tanl profesors uzskata P. Aiga­ra
romānā minēto latgaliešu puisi it
ka par vēsturisku personu, kas, p8c
viņa doimāffi, pareizi raksturojis lat­galiešu
nihilistisko filozofiju. Man
gan liekas, ka tads Benedikts un viņa
teiktie Vārdi ir eksistējuši tikai P. Ai­gara
fantāzijā, un tāpēc jānožēlo, ka
prof. £. Blese ar šādiem trausliem
pierldījumiem it sabojājis ticamību
savam rakstam. A. Cdlune, Beļģija
IIIIIHlHUlUltlIlIHlliHiliniltUIIIUIIItllHlllllfltlilllltUllll
Šikas
Lielbriiini/ās zipās
D i e v k a l p o j u m i
tstvieStt Slieta dfaudsa lofidosā, prav. B.
B6tgs, Holb6tn&s H6lyTrinitybftzn«, Refor­mācijas
sv., 28. okt.,Rl. 17. ^
tidīnelfinglfJas-BiradtOrddt drdUdiee, ffilo. k.
Āboliņš. DStlifi$tonS. / ^Hisaifle ffietddistu
basu.,. Pļaujas sv. dievk. 21. okt., pL 16;
draudze» vakars baznīcas zSl^. — Bradfordl.
Lūkasa bazn., RefortnSdjas sV., 2d. dkt ^
pl. 14. Kfistttat tnata <^iķd. UulStit Mod­ris
Toža ar Ifinu Abdlu.*
Maačestftras draudze, māc. P. Namģauds.
Alsagerā, Excalibur ģimeņu nOmettiē, 21.
okt., pl. 15; bērnu dlēvk. pl. IB. ManCesterfi,
Sv. Annas bm., Reformācijas |V<, 2d* okt.,
pt. 15.
RietamasgUlfts draudze, mSc. R. Mužiks,
Wiwel!scombe nomctnSr 20. dkt., pl. . 1 6 .^
fSTuportā, St. Mft's' Pātisli MaU, 21. oķt.. pl.
10.Swansea, 27. ōkt« ^ Vestvelsai ģimeņu
nometnē, 28. okt., pl. 15.30.
SkoUjas draudze, mic. i . Sapiets, Cdin-btirga,
Ločhend bazn.,- 27. okt., pl. 17. —
Karldiia, St. CUthbert'S batn.. 28. okt., pl. 15.
Kflderas Mežinieku nometnē, 4. nov.
Katoļu dievkalpojums 21. okt., pl. 12, sv.
Misa St. OsbufgR.-katoļu baznīcā, HilI Street,
Govenlry. Pēc dievkalpojuma St. Osburg
draudZes^zālē tējas galds un priekšasījums
sakarā ar tkSt 4. gada dienu. f\: 1? St.
trinity zālē teātra viesizrāde R. Baumaņa
Pazudušais dēls* Svētdien, 2l. okt., pl. 12,
sv. Misa St.ioseph bazn., Midland Road, Bed-fordā,
Beds.. 26, okt., pl. 12 šv. Misa St.
Cuthbert R.-katolti bazAi, Wilmer Road, Brad-fordā.
C i t i s a r ī k o j u m i '
LBl literārs vakars Draudzes mājā 55,
Hans Road. London S. W. 3,20. okt., pl. It
lāsts rakstnieks V. Dambergs par tematu
„Mfiksla tautai un māksla slavai".
Anglijas latviešu meistarsacīkstēs un Leed-sas
LSK ceļojošā vairoga svaru celšanā iz­cīna
20. oki.. pl. 17, St. Patrick HallJaunai-nes
kluba telpās, New YOrk Road, LeedS 9.
ko es. tad Eiropas federaīistu'
ceļojošās iestādes kungs bUtu tam
solījis ierakstīt starp AlbSĀ^u!;'
Bulgāriju Igauinijas vsil, Lletu^
vārdu.
.Tag4d ierakstīs Latvijas.*# Nett
Un ja arī, ļ— vai .uzzīmēs us Ue
kartes arī l<ijas valstu r;obeiaSi
Eiropas ģeogrāfijas un vēstures,
cigāki zinātāji nedomātu, ka Balti
sevis izjutuši. So skolu autonomijas
likumu tadai neesam devuSi^ lai lepo«
tos citu tautu priekšā, bet gan, lai
neaizkavētu citu tduit» blrnu itttstfbU., , . . , ^ .
Pieraduši pie šādas pieejas, mēs tagad /J.^ {l^, ^
brīnāmies, k(^ lielajam tautām' ir citi apmeklējis kSds ig
principi, utt ^1J6 vairāk, - ka tiem ^ ^"^^^
rup trimda esoSo politisko bSglu
a s i m i l ā c i j a .
Ar atzinību lai tom^r minam Lejas-saksi
jas iekšlietu UU i2iglltības pār­valdes,
k^s apsver iespēju baltiešu
Sapulcināšdnai lielākos . centros, kas
arī atvieglotu miisu izglītības m kul«
turas centienus. Tam par IcibU jā*
'piebilst, ka mums nav pattkama tu^
kla musu ei veku «ajauksana^r slavu ^^^^ ^ ^^^^ ģeogrāfiski. vS.
au u paederigajiem, kam jr cita men- ^ etoogrefiski iederas tanī valstī,
lahtata m citi dzīves paradumi. balalaiki^s «tiinkšķinltli»
Sava nelieli ikalta dēl mēs neesam ..kazačolca" lēcēja?
nekāda Uela problēiria Rietumvāci jas I , Mttrnavas Eiropas ted«rll
iestādēm. No vienae puses tas no- ūnijas ceļojoii izstāde «Eiropa fe
iime. ka nevaram presit, lai (ur musu tida pat, kāda atbtatte»/
vajadzībām, pfirāk daudz nodarbotos, aeiegpaidlfla m nepareiza^ k i
bet no otras puses tas norāda, ka no plakāts,
mutns kS eveša tautības el^eitta tav
ko baidīties. Ja Bonnas iestādes to­mēr
bfitu no savas puses izrādijulae
interesi kādreiz «psprlest pi» Viena
^alda mfisu nelielās vajadjsibat, mēs
tām bfitu bijuši pateicīgi. Līdz iim
mēs esam atraduites tikai aizbilstamo
stāvokli. 25. aprīļa likuma deklara­tīvie
principi ari mums sola inaz, ja, . . , ^
tiem nedod konkrētu «turu. Upstā- . . " " f " " » īizmm dienu MflMl,
jotles ioreit kaut tikai pie skolu fj't
lietām, jāpasvitrd, ka mums nedod | ^^'''i.^^J^ pie»8m noriķļ
neko Sī likuuA 14. § 3. Bada)a,|kur ru­nāts
par privātu skolu ieriko^nas ie-i r^T'"!? ' f /« '
«pējāto, j4 mums viscauri noridits, ka "«""«is* <la»Ml)u tl^o « A.
«is skolM nesaņems nekādas «ubsl- ^" «ganirtcljas koaUej
dijas. Ievērojot to, ka pēdSjfls izpilda ToiL^tllfS
likumā paredzēto prasību par obl^ito i^J.^ o^^fM^I^^'J**"^? ^iS.
Skolu apmeklēianas pUnfkumu. 1ām S Ž,^^^^^^^^^
gan būtu tiesība uz iādām «ubsidljim. S ^ J ; T f
. . . . . . . . . . . Dziesmu dienu priekSdar
Mēs patiesi biltu pmecigi, iegūdami vefkJanal. Nākamos Dziesmu sv
kultfiras autonomiju Vācijā, pat tikai kua padomā rīkot 1953. g. Sanāks^
Skolu autonomija nozīmētu mums loti pievēma ari Dziesmu dienu orgāni
daudz bet pašreizējais stāvoklis rSda. cijas komitejas statūtus.' Slte t^u isatprfaš^anā.s fatftīsļtī'baf» rp osmam 'v'it! hpā r«'t lvi» un *pa vienadmlr iDīeVn tuinj ko
S J aekad delegātam. No diriģentiem komlt^
neesam apšaubījuši Vācijas kanclera ievēlēti Baltiks, Jēroms, Zuika
labo gribu Eiropas lajftu solidaritātei. Vhols, no kori»; - Pokers, bt
kadei gribam- ticēt ka viņa atbilde nlzadjas savus pārstāvjus izM
musu Amerikas tautiešu iesniegumam Vēlāk. Revīzijas komisijā ievēl
sola jaunu pieeju «ūsu. vajadzību iz- Ampermanis, Bukovskie un Purvs,
pratttēi.
Londonas Dziesmu
dienas devušas
243 mārc. klikum