Bavarijas Latviesu vestnesis, December 17, 1946

              j o n ä s s M t e s n l e ks K D z l J l e J a
(Turpmäk beigas)
Kur miers?
N§k uQ ^ e t ^ds pee fada -r»
Un tu ySl aryienu maldies?
Vai tu Peram Qintem radat -
Pogu 13]e]s uzsauki: valdiesi
V, S o m e r s e t s Momg
(W. Somerset Maugham)'
Jau trlsdesmit gadu esmu petljis
dtus dlvekus. Neka daudz par tiem
joprojäm nezinu. Es noteikti negri-betu
pieijemt darba kadu kalpotäju
tikai tapec vien, ka vi^a izskats
man patiktu, un tomer man' S^iet,
ka me9 visi vSrtejam cilvekus, ko
„Vii^ bija pa^eSam ieviro; ama
speleti^s. Ldkäs, ka vi^ara butu
kärSu instinkts.^^^^^ neticami
Speleju ar viiju Joti bieä, V i ^ bija
Kobe labu laiku," ,
Bertons iedzera.
„Tas patiesib§ ir interesants
(2. turpinäjums) | jas, reizi Jäizsipejas, reizi jSizplo-
N§, nav spgka, kas iznicinä.h^^^ ^Jf^f?» ^.^^^ P^-
tu musu sirdis /pie]j:er5anos ko-hj^^^^:!» ^l''-»ads ^ P^^^^^^
Sem un ärem; debesu gai§ajam I ^ '^^^^^^^^^
Skam, saulei uii zväigznemT yejiete P^^^ V^^J^^ f.?f« w i l i c '^^^
un veja gaudäm. Tie mus pavada no Jff ^^^^^^^^ ^^f ^^^^^ - J . ^
musu mäjäm, un ne skolai un tas f^^^, .^^^^
mäcibäm tos uzvark Mes , sezamL^.^^^^T,
SavÄka zirgos ^-nujä?, i k u - ^ ^ ^ ^ ^^^^^^^^ f^T Sm esam izaujojuäi izcirtumu i - ^^^PJ^"^/ »^^^ f P f ^ l ^
giumus, t>uru ^tius, kalnus^un le- ^ sap^^
n^f^Ävi - ^ Pl^ta vala spämus Udojumam,
protesta gars lai nu käds izräditos pats Udojums,
IVfösjr ^tanu Jani, Pi*u^Peteri,lpie^emams vai atmetams. No täs
Vindediu Klavu, Sera Emm, to pa§u reizes mes säkäm skolotäju cienit,
Höi?, kas pavada gu^amistaba visus Uet vi^ mus ieverot Ne, pat lau-briVlaikus,
lai neizspruktu käda lat- ^ ^ J J ^ g (jaireiz atnes savu labumu,
vleSu välodäjj skaijia klase, l^ildoja- ^ri staigääana pär likiäm , ; .
mies^un kaujamies, bet mes kopä
arl cieSam1)edas un postu, kas bruk
VlrsQ ar jäzei^iem un äbramiem. Mes
ialiedSjämies naida' un draudzibä,
spxtl un lepnibä par ko vienrelzgju,
un nav speka, kas sarautu milsu sa-zvSrestibu,
musu drauäzibu, niusu
kopibu. Mes to panak^m viens otru 1 ^ SAKUNA AR DZIEDÄTÄJU EERTU^^^ 1^^
piezobodami, viens btram izpalidz§- • / ^ ;
ilaihi gan „spikeriem", gan ar priek- Par Hertif Lusl domäjot, tuliijL jä-1 Pec pSris meneSu hodzi^ j bija
,Sä saciSanu,'un mQsu vida nav ne-|dömä par musu Operu; jädomä par bancigä, trontei tuvojoties, to
Viena nodeveja. s ; . vienkärSi sviriigo tJniversitates aUlu, tiska bijusi begSana uz PlensburguJ maz, bet vii:i§ mani interes^ja ;täpec, ien^sla dej, ka mums vienädi uz-
Pogu Igjej, näe, es vSlos,
Velreiz pärkause man sirdil
Vei tik driz tä neizkvelosi
Tirs lai Soreiz ISjums, dzirdii
satiekam, visvair^ pec sejas. Mes stästs/^ vöjÄ sacija. ,,9ertons nebija^
sprieiam par cilv§ku pec .vi^a zoda launs; Vienmet bija labl tin gliti
apveida, pec vi^a iacu skatipna, pee ierbies. Savä zii;iä vii>S bija; pat
mutes linijäm. Man §kiet, ka mes skaists. Sievietes par vii^u runäja
diezgan bieii /inaldämies. Romani Joti daudz. V i i ^ nebija launs, zinat,
un lugas bieil vien tik maz atbilst tikai nesavaldigs. Pro dasera
istenibai taisni täj)ec, ka rakstniefci päräk daudz. ^To tadi puiäi yienmer
— varbut gan nepiecieSamibas dara. Katru monesi vi^S d&baja
spiesti darina savu varoijLU rak-1 kadu nieku naudaa no mäjäm, tm
sturus no viena gabala. Vii^i nevarlkädu nieku vi];u§ piepelnija ar bri«
atläuties rädit. pretrunigus rakstu- j dzu. ViijS ari man > nominia labu
rus, jo tad tie Ijdatu nesaprotami,^^^^^
bet.tomer mes visi patiesibä esam Bertons laipni pä^ejäs.1Ss zinäju
apveltlti pretrunigäm ipaälbäm. Mes nö paSa piedzivojumi^ ka vifi
esam jucekligs nepastävigu ipaSI^^
murskulis. ^ - fVi^ä hbbraucija gludi skäto zodu
Sis pärdomas män uzmäcSs täp§c^^ Venas Izspdödäs mi
ka Sorit laikrakstä izlasiju, ka Kobe 1 rpka §kita gandrlz caurspidiga.
miris Edvards Haidjs Bertons. ViiiiS ,,Bomäju, ka tapec vipi ati:? näca
otajs' un darbojäs Japänäl^
Velreiz jaunäcelä dodos, •
Izrakstitus groius valdu.
Heisäl Traucos es kä godos,v
Mielastam kur kläj jau galdu.
Sapipiotajs es bijis — buäu,
Ilgotles man-nav vei gana*
Mieru sirdij vai kur giiSu?
Mieru tikai ^ kakiä zvana.
4»
NäkoSu hakti bus stäigä§äna pär Ääjigo Konservatorijäs jvai-^ezno kur d2dedone sagaidijusi vsabiedK^
xJieml" pa^no Kitänu Jänis. j,Ti- Jelgävas LauksaimiUecibas"- akaäe- spekus un pec tätm daudz konr §o stasti^ dzirdejis no vii;ia paää^ ne-a^manis käntori un praslja ; darbu.
kS muti turet" niijas zäli, kur gan prieka, gan bedu certedstma, noc^zivöjusi lidz pag. kad neto^^^ ticejis, ka vii?s spejigs Blju Jöti pärste^^^
. Idienäs skan§jusi Hertas Luses balss.[gada oktobrim, kad
•^si jau gulanlisjabä aizmigu^i, 1 .p^^ dziedones mäkslas unpersonibas Zegebergu, bet pirms d a z t o inene- taäbijatapec^kagan pec izskata, gto gribot stradät Jautäju, dk vii?i
bet.te tuipsä pek§iji:1^5 säk^s. Tas k^^Q^^^^ klausijuSies iukstoäi un §iern mä jas vietä rasta :>Blomb^^ ^ ' • • ^ .^^^^
Ir dvimpla pret nagu pucesanu, vien-1 ^tkal tökstoSi, gudami speku dazai Seit, kä ijieikuäies augsti angl^
ko esat darijis Hdz Sim?" ea
sev M vij^ atb^
pret dzives aögarnibam. I^s isti tas cenzQras un nebrivibas . SvSuiife paväditajä^^^^^ .
Ir, neviens nezina,^tikai t^msa at- ^^^g^ bet. Luses kopä ar Adölfu köncertu bijis loti daudz, un tie visi^^^^ Nevafeju nesmieties.
skan i w u Petera balss: „z;em,'pie- u ^ ^ ^ un Marisu Vetru ' dziesmä ari pa§ai dziedonei devu§i priekSi un «^aj^» viijam bija ^p seädesmit, „Baidos, kä tagad uzreiz. nevareSU
sargiet kajas! \. • nebaidijäs pateikt to, ko caomäja un hekäeju speku; kaut a i i d ^^
Säkas staigäSana ^pa gultii;iu k a ^ juta nevien viiy paäi, bet visa^ lat- dzied tädos apstä^^^
«aliem, kas atrodas viens.preti ot- vie§u tauta. mäjäs ne iedomäties nevarejäm. «a^
tam un kurus ä^ii* paäaura^eliija - Savas latyiskäs pärliecibas del Pirms meneäieth divie^^ koncer-.
celä uz kräsni vii;iä istabas galä. Sä- Herta LUse tagad staigä trlmdas ne- tos dziedäjua ari tautieäu nometnes^^^^^^
kas prote^s pret absoluto skölotäja Hdzeno celu. Un ari §eit,\^§ä amerfeäi;iu jodä'^^!^^^^
vienaldzibu pret mums. Tas ir Izai- zeme un sveäos laudis, nav apklu-J vei citas vietäs, dziedone äpsplane-^^^^
cinäjums. Negants un trok§i>ains. susi vi^as dziesma. vienu hepieviit,; jo tiomäjöt velrek
Neredzets un neiespejapis. Isti Bä- Ari paäreiz .dziedone ir l^oncertu braukt uz musu pusi. | ar Bertonu. Mes köpa spelejam | un aptints. Nu viijiam nebija ne pe-bele.
Tris lieläkie zeni, - bet to 1 braucienä, kad, sagatavojies daudz 1 ^-^^^^^ un I nija. yii;i§ bija i^ljinäjis visu, kas tam
sa-cinitäjs,
tlk skatitäjs, säk tiimsibä krusto ziimäUsts. ATuepicchi maarm ^, ^Ri u^ §ev,i c^uv,m tVcmm. ertu m ne tad, ne ari veläk, kad ledzSräm, maksat vi^snicas rel^u, un vairäk
gäjlenu rio Viena gulamlstabas gala ..Paldies, iet jaulabi", sakk dde- g ^ ; ^*
gUadlzie mot.r aPma S« uäsn gautlptal^kaasl pjoa cgiieu Slti^ V kieänja- nkd aonu4te ,. vJaä•i. tk1iaf-cja.aim- ti«"k TtuUT nu zv imi^ aäs j äva-murA,dlo stIL tDj^uaju^Kd z^ ^dzSieSdä^juasri ia'rai ^a nglu* karavi- hu. bu,-tad^^ a ^
otrai lidzäs, jäpärlec tik ieilij;ia vie-lizskan visu musti Ugas un velejums.|yj|^j^^-y^^^^^|^^^^^l^^^^
nä galä, lai izijemtii cauri tos otrasl Pirmais
gidtu rindas käjgalus^^^^^^^^ k ^
vli^ä pusg teM^ai.^ gandriz vienigä manta. Jo 1 Ä^^^^^^IÄ^^^^ tijia ar troksn iebruk, apgaias v^^^^ Vacija maksHniece atvBsta tikai ar sekojuäi ar aizturetu elpu.
Qtra vannite^kura. stä5^45ajgala zwn divi kofenem To stastot vwa Ari latvieäu mözika s a j ^ ^^
guUi^as. Hdo cisu maisi, pludo skvm^^ pasmaida par da2am s a v a m ^ g i u s - M^
ädens, raud, kHedz^ smejas. Visagu- k ^ ^ kas ne P a r ^ nevarejuäas
k m i s ^ - - . t e g i a t & z e n l ^ ml^x lekärtotä dzivokla g^^^^^g^>^^^
$as kä raganu rijä. Reizi jaiztrako-1 un mäjas ertlbam. ' ^ *
jäs, ka abr esam apmetusies Gran- par viijiu tik daudz vaiirs nejusrhotu,
hoteliA ifako|§^^^d^^ vi^s i^luidk^
o^+n.,, ' «i^,v,. » ,jjajji," es tad^ t^
§u speles n^ko citu rieprotat?"'
,,Mäku»peldet," vii^S atteica.
mani pusdienäs. Satiku vi^ä sieVU,
resriu, pavecu un smaidigu, un di-väs
meitas. Tä nepärprotami bija
vienota un sirsniga ^mene. VMan
liekas, ka svarigäkais, ko pie Ber-
„Peldet?"
pdvaditäju, pie kani pavadijums^^^^^^^^^ Läga negribeju saväm ausim t i -
Petetä Erm&jjtä surfimäSäm
bijis nevainojäms.
Hamburgä Luse pärpilditä
devusi koncertu ari väcieäiem un sa-
Jaemusi v§r citiis aicinäjumus,
maigajäs zilajäs acis bija kaut--
kas loti pievilcigs. Vii;ia balss bija
lc|;i mikst^. Nemaz nevareju iedo-mäties,
ka tä spetii izteikt dusmas,
vi^a smaids bija labsirdigs. Täs bija
v,Biju savä augstskolä labäkais pel-
' Saku sap^ast, ko vii;iä grib. Esniu
psfeinis tik daudzus virus, kas augst-mazi
dievini un nevar to
, ÄtziraSjot rakst^eka un literätu-
. ras vestumieka Petejä Ermai;ia 35
\darb?i gadus, Vircburgas latviöSu
'teatriis 10.: decembri bija sarikojis
svinigu ätderes aktu. ' Kupla skaitä
pulcejuäies Vircburgas latvieSu no-metjLU
kulturas un sabiedrlskieiidar-binieki
aplausiem^ sagaidija jiitiiiläru
ai? dzives^biedrl Pec Rasmas Gale-nieces
rakstniekam veltitä dzejola
noläsiSanas, Andersons plaää refe-
' fätäy raksturpja iezimigäkos pösmus
dzejnieka personibäs attistibä. Va-kara
turpinäjumä dziedäja tenors A,'
LScis, pec kam pats jubilärs dziVl
iin iejusmigi noskandeja vairäkas
savas värsmas, bet Vircburgas lat-vieäu
tQätpa aktrise A. Skurstjsne
nolasi ja P. Ehnaija almi^u frag-mehtu
un O, Adiane — divi dze-
, ^ Pirmais jubiläru sveica vakara.
sainmieks, Vircburgas latvieäu teätpa
direktors Qirts galnais. IProf. Dr.
^ Phil. J, SiUi>ä bveicinäja no Virc­burgas
Tautas augstskolas, bet no
Centräläs nometnes komitejas ap-loksni
un velti pasniedza E. Arnol-dijs,
noveledams jubiläram dievpa-ligu,
veselibu iin speku turpmäkä
dzive. MeneSraksta „Celi" redakto^rs
^ mäcitäjs V. Mezezers jubiläram pa-räkkärt
vi^a aicinäta dziedät ari
•Hamburgas yäcu. raiditäjä, bet nei yirg^ ^as saistijä uzmanibu, jo. likäs 1 aizmirst.
kä latviete Herta^Luse, bet vienigi skaidrs, ka tas ir^ cily§ks, kas mii „Es' pats jaunibaä dienäs biju itia
kä Herta Luse. Sadu piedäväjumu citus cilvekus. Vii:kam bija §arms. labs peldetäjs," es atbildeju. '
£?iStai^v?§^^^^ nepieijemusU PiepeM man radäs ideja.
q ^ f l ^ P i K ^ ^sEs §eit neatrodas lai slavena paspelet kärtis un iedzert, mäceja Bertons pärtrauca stästu .un pa-
J u r i s Mädars redäkcijim un rakstnieka cienitä-jiem.
Beigäs Q. Salnais norädija, ka
dzejnieka 35 gadu darbibas apcere-
§anai bötu nepiecieSami pla§i peti-jumi,
bet m§s esam pateicigi, ka
dzejnieks s^tkal devis jaunus darbus,
ka trimdä piedzivotais ir pärvarets,
un Sis speks, kas layj pärvaret gfu-tumu
im nebrivibu, ir tas, kas ari
näkotne aizvien spes atjaunot ticibu
musu dzimtenei. Ermanis ar saviem
darbiem ir pierädljis dzejnieka su-tibas
nozimi tautas diive un vi^a
vi^ä bijis krietns sportists. Viijiä bija 1 „Vai pazistat Kobu?" vii:i§ jautäja.
bagäts virs, bet katru peniju bija „Ne," es ätbild§jU. ,„Vienreiz bijU
nopelnljis pats är savu darou. Man tur, bet tikai pärnak§i;ioju:"
§kiet, ka viens iemesls, kädel vii?ä „Tad jös nepazistät Sojas klubit.
§kita tik simpatisks, bija ari tas, ka Kad biju jauns, tad no turienesi pe!?;
viijiS bija jtik mazs un sik§; tas i z - deju apkärt bäkai un kapu mala Ta-raisijä
v^eäanos aizsargät vi^u^ L i - rumi ragä. Tas ir tris judäu gapS
käs, ka villiä neväretu nelaipnibu cel§ un visai gföts straumes del, Iz-paciest
' stästiju saväm jaimäkajam värdä
V
AIZRÄDIJUMS
Pär3;^emdämi Bavärijas apgabala
Latviesu komitejas agräko laik-
^rakstu „Bavärijas ^ LatvieSu ;Vestne-sis"
ar tä nenokärtotäm a^onementu
saistibäm, sazi^ä ar BALK uzaieir
nam lidz §. g, 31. decembrim visus
täutieSus, kas iemaksäto aboneSanas
maksu apmeros„BaväTijas Latviesu
Yestnesi" nav saigiemsi, un nav at-
Iiiras][ju§liemaksäto abone§anas nau-du,
^ pazi^ot „Latvijas'' kantorim
(Burgermeister Landmann Flatz 7,
Giinzburg/D., Bayern» 13b) savas ta-gädejäs
adreses, pec kam tiem neno-kärtotäs
summas apmeros piesutisim
laikrakstu „Latvija". Lidz Si^ gada
31. decembrim nepieteikfös un neat-maksätäs
»jBavärijas Latviega Vest-nesa*'
abone§anas maksas BALK uz
skatis par ziedöjumu komitejal.
«Latvijas" kantoris
Kadu pecpus|dienu sedeju Gran- brälim^par to un piebildij ka do§u i
Romänu 27 sSjumos pabeidzis 1 hotela terase. Tas bija pirms zemes vii;iam^ darbu, ja vii;i§ §o peldejumu
frariöu rakstnieks 2ils Romens^ äzi- trices im toreiz ve^ bija ädas at- veiks. r : ' .
vodams ASV.' Romänu cikls saucas zvelti:d. No terases bija lielisks skats Eedzeju, ka. vii;iS^ satrukäs.
darbu t l s i r m u r s ^ i r I „Cilveki ar labii gribu" (Les. hom- uz ostij, un satiksmes burzmu. Tur . „Jus apga^ojät, ka esat pelde-
P a t e i d a S s Ä ^ bija lieU tvaikoi^i celä uz V es telai. i ^
a t S f f Ä ^^^^^^^^
vei äizvien uzskatot par avansu, käs ASV sasniegusi Erskiria^^^ i ^ ^
jäizperk ar turpmäkiem darbiem. luga„Tabakas cel§" (Tobacco.Road).P^5 4. W n I Ä Ä v 2 MSä^^^
Bet la| to spetu, vispirms nepiecie- So rekordu, §kiet, driz^^p
Sami,lai mes atgutu musu mUo varda Lindseja Busela Kruza^^^^^
sveto Latviju. S. iBr. ,J3zive ar tevu*« (^^^^
Tkmp iWzrr5ardiaa ijaatui aa<sttoottoo fgfaaaduu nnoo vvileettaa^s^.1^ P ^ Ta bija drudzaina, nemieriga lai peiauf
Par Franöu akad§mijas locekli mi- mierinäja nervus. Tä bija rorpantika 1 desmit.
määyesturniekr^Obri vietä i ka vajaga tikai pasrdegtV^^^,^^^
bij, Francyas Mrlistru
- pusvienos un satikSii jus tur. Atve-diiu
jus atpakal uz klubu, lai varat
ap^erbties, tad kopä iekodisim."
^orunäts,*^ vii?S p i e ^ V
Sarikojämies, noväeju vi^am labu
un kur? kreiso republikä^u önijas
sedis Eduards Erio. un lerauf,
bla-
Bertons ienäca terasf
dzija mani. VipS apsedäs
•kus;man.-
; ^,Kö jus teiktu par kadu gläziti?"
Vir]i§ paplauk§l^iiläja rokas un
ar roku.
„Vai.jus pazistat Temeru?" jau-täja
Bertons, kad es atmäju sveicie-näm.
;^ -^^'^ <• '
,,Si0tiku viijLU kluba^v Man stästija,
pa ielu un, mani ieraudzijis, pamäja | tikt lidz pusvieniem uz Tarumi ragu,
Bet biju steidzie^ velti. ViijÄ^^^^^^
kad neatpeldeja" v :
„Vai vii?§ pedeja mirkli nobiJäs?V
es jaut^ju.;: •/. \ •:
„Ne, Vii^iS nenobijäs via ViijtS s ^
Rakstniece Rita Liepä strädä Hei- Starptautiska d^ola^
delbergä iaikraksta „The Heidelberg baudenolemta' UNESCO; Pärbäudot
Post" redakcijä. Rakstniece vairäkus skolas gramatas visä pasaule, no, - - .. . . . - , - , . . _
savus darbus pärtulkojusi anglu Va- täm svitros vIsus vestures tekstus, lika.bojam atnest divus dXinus. Kad veiksmi un- vii;iiiaizgäja. Man torit
lodä un par tiem ieinteresejuääs lie- kas var radit neuzticibu, naidu vai tos-atnesa, käds virs pagäja garäm [bija daudz darba un tikko paguvu
lo arherikä^u laikrakstu_redakd3as. pamudinät uz k UNESCO p a - ' ' " " -^--^ «--«^^^^^f^- *,«ws4«
Apgäds „Mära" Bernsene Skolu redzets dot tiesibas.§^^
bibliotekas serijä izdevis Poruka käpumus nodpt UN pröäibas pado-stästu
Bruklenäja vainags ar iejuti- mei izlemäanal ' '
gu J. Rudziäa Poruka personibäs un Väcu dziedonis Richards Taubers
mäkslas uz^icejumu. IPJujprkä uzstä|as oper^tes • un koh-
Apgäds „Kursa" Gesthachtä izde- certos Brödyejä', lai pie tam d^^
viö Emila Skujenieka stästu un no- uz AngUju.^aubers ko
velu kräjumu Sikäs klumes ar B. .ArigUjas pävälsthieks un kara lai^
Streimaija zimetu autora ^metni. piedalljies^d^^^
Sis pats apgäds sola izdot ari Min- Tai^ers ari pats komponejisopere^^^^^^ neteicii nekäl Bllu
tauta EgliSa grämatu Meistara Cel- „Vecä Celsija" (Old Chelsea) par „To viiji visi prot^Pern te bija diezgan samulsis Tad iadtähi Ber-ma
kapella un Pävila 'Gruznas Lik- Londonas .bohemu. Anglu Suberta viens täds puisis, sagadiäanäs pec ^nam-^ * M*JU o
teoi. mmä ^ l o ^ ^ ^ vi^§ tgloja m a n s^
Augusta Ozoliijia apgäds Augsburgä ur^iomu. , kais bridia speletajs, kadu ]ebkad Ujuv jus jau sdnajät, ka yii^dS no-izdevis
A. Baumaija redifeeto Latvie- Amerikä^u rakstnieks Dions dos esmu sastapis. Varbut esat vii;iu siiks?" '
§u kalendäru 1947. gadam, kupä bez Paäos, kas kluvis pazstams p§c kädreiz. Londonä saticis. Vii;i§ sevi vii^ maigi pasmejäs, uzlukoja
kalendäriju ari Ed. Patvaldnieka, K pirmä pasaules kara ar saviem loti sauca par Leniju Bertonu. Domäju, njani saväm zilajäm acim un no-
Mikelsones, R Ermapa, Mlrdzas'reäH^^
ka vi^ä esot virs, kas Mzivouz pa- peldet. Bet saprotams, ka vi^is dzer-räda.**^
K I dams un neguledams bija novärdzis.
,,Laikafh gan. Mums te daudz^^^^
ädu/* • ni.
Tii;nmas, K. Lesi^a, K. Dales un K.
Dzilleja dzejoU un stästL
sarakstit darbu par Nimbergas
prävu.
„Man §kiet, ka tadu värdu gan
neesmu dzirdejiis,"
„Jä, bet man tobrid nebija nevie-iias
brivas vletas u z i j ^^