Bavarijas Latviesu vestnesis, June 18, 1949

              I LATVIJA Sestdien, 1949. g. I8.](a^|g
Likvidēs Fisbachas, HerS'-
brukas u. c. nometnes
Nometņu konsolidēšana jūnija
otru pusē vissmagāk skars latviešus.
FSc pēdējā mo pārskata, līdz ši
mēneša beigām paredzēts likvidēt
Filbachas nometni pie Nimbergas,
Katanas nometni Hersbrukā, Hin-denburga
kazarmju nometni Ans-bachā,
Fichtenblles nometni Veldenē
un Maka nometni Baireitā, kas vi-lai
bija gandrīz tikai latviešu ap-*
dzīvotas.
Pēc pēdējām ziņām Fišbachā lat*
viešu bija ap 1200, Hersbrukā ap
eOO, AnsbachS^ ap 1000, Veidenē
Flchtenbllē ap 450, Baireitas Maka
nometnē vēl nesen bija drusku vai­rāk
nekā 300 latviešu.
Paredzēts lilcvidēt Senfeldas no­metni
ar 800 lietuviešiem, Vindhei-mu
ar 900 židiem, Firtu ar 500 iU
diem, Klelndomas nometni Ansba«
chft ar 500 židiem. Kanagas un Nei«
marktas nometni, kurās katrā bija
ap 600 ukraiņu un vēl vairākas Jat^u tautību noibetnes 4. apga*
»alfi.
Pēe tā paša ziņojuma spriež, ka
Jūnija pirmajā pusē likvidētas 8 no­metnei,
to Vida Sillenbuchas nomet­nei
kur dzīvoja ap 800 latviešu un
lietuviešu, Markenberga Kaselē ar
2000 un Gleidoma Fuldā aŗ 1000 ie­dzīvotajiem,
poļu nometne Ve^idenē
ņn Stutgartet rietumu žīdu no­metne*
I 8o nometņu maksimālā kapacitāte
Dija vairāk nekā 10,000. Jūnija otrā
pu«ē nolemts likvidēt 24 nometnes
un iUmnlcas, kuru kopīgā maksi-mflla
kapacitāte 23.765. No lielākām
dttautu nometnēm šai sarakstā min
Hohenfelsu, kur dzīvo 300 lietuvie­šu,
Jēgeru kazarmes Fuldā ar 2500
Žīdiem, GIbelštati ar 900 žīdiem un
Zeligenštati ar 7(M) lietuviešiem.
ROMĀNA FRAOMFNTS
Kā ASV vāc maļeriālu un faktus
par zemēm viiipus dzelzs priekškara
Ari merbekiesi sak
izklist
Mākslas, garīgās un sabiedriskās
dzīves zlosiba Blombergas latviešu
nometnē pēdējos mēnešos ir sevišķi
dzīva, pie kam jūnijf iezīmējās ar
sevišķi Izciliem sarīkojumiem. Jū­niji
pirmajās dienās notika Ingus
Mliruna ar interesi gaidītais un ar
atzinību, pat sajūsmu uzņemtais
ēello vakars, tad Veras Vilkās-Ve-
Cerokas un tenora Padoma-Sarmas
koi^Igl rīkotais dziesmu vakars*
P r ^ Edmunds Smitflf nolasīja r ē ^
ritu Autoritāte un audzināšana.
YMCA8/YWČA8 vadītāju sanāksmes
nobeigumā lielu interesi radīja sa­rīkotais
koncerts ar latviešu un
Igauņu mākslinieku piedalīšanos.
Pēdējo reiz šinī iestudējumā no­tikusi
Mērbekas latviešu teātra iz­rāde
Inspektors nāk. Tā bija arī šīs
lugas 30. izrāde pēc notikušajām
turnejām pa angļu un amerikāņu
zonu, kā ari teātra 440. izrāde vis-p8r.
Aktrise Alma Mača, kura šai
lugā veic atbildīgo rūpnieka Vlr-
Unga kundzes lomu, līdz ar šo iz­rādi
atvadījās no latviešu skatītā­jiem
un saviem darba koUēgām Vā­cijā,
kuŗ kopā aizvadīti gandrīz jau
4 gadi. Tūlīt pēc Jāņiem A. Mača
dodas tālākā emigrācijā uz Kanādu.
Pēc 13. Jūnijā notikušās izrādes
Blombergas latviešu komitejas
priekšsēdis Dr. K. Karps nometnes
vārdā atvadījās no latviešu māksli­nieces
un pasniedza adresi, bet no­metnes
izglītības daļas vadītāja
Bratiņa ziedus, no kopīga darba
līdzgaitniekiem aktrise M. Zllava
nodeva tautisku spilvenu un kollēgu
atvadu sveicienu izteica V. Strēler-tes
vārdiem:
Kur mēdīsimies, kādā svešā pusē?
Kad balsis klusē, runā skumjie skati.
—* Cik tavi ceļi. Dieva zeme, plati!
Tautas sēru dienā 14. jūnijā no
rīta notika protestantu baznīcā ko­pīgs
latviešu un igauņu sēru diev­kalpojums,
ko vadīja vietējās lat-virtu
draudzes mācītājs T. Vējiņš
. kopā ar savu igauņu kollēgu. Lietu-vieSi
tanī pat laikā pulcējās katoļu
dievnamā. Pēcpusdi^ā notika visu
triju Baltijas tautu vienota protesta
sanāksme Blombergas mākslinieku
mājā. Pēc tam kopīgs gājiens uz
vietējo protestantu baznīcu, kur va­kara
stundā sevišķi svinīgi izska­nēja
Blombergas baltiešu māksli­nieku
koncerts.
Vēl pirms Jāņiem paredzama bei­dzamā
Skapēna nedarbju izrāde
Blombergā, kurā pēdējo reiz uz
trimdas teātra skatuves Vācijā pie­dalīsies
Šī teātra režisors un Ska­pēna
lomas tēlotājs Osvalds Ur-
Steins. Pēc tam viņa ceļi Bdz ar
kundzi — aktrisi Hildu Princi ved
m transitnometni, lai ceļotu uz
ASM
Jāņos paredzama kopīga nomet­nes
līgošana un Jāņu vakara svinē-iauļa.
Tā notiks kādā no Blomber­gas
tuvākās apkārtnes gleznaina­jiem
pakalniem, kur labvēlīgā laika
gadījumā Jau agrā pēcpusdienā pul­cēsies
nometnes mazie līgotāji —
bSplrii, bet krēslai metoties arī visi
pārējie. Tūlīt pēc Jāņiem paredzēts
T. Vestenes un E. Lesčevska baleta
vakars, kam Jūlija sākumā pieslēg­sies
Zaļās krūzes pirmizrāde Mēr-b
^ s teātra uzvedumā. B.
Kas īsti notiek Pad. savienībā?
Ko plāno Krievijas vadītāji? Kā
tikt pie tiem avotiem un informāci­jām,
k6 Kremlis tik rūpīgi slēpj no
pārējās pasaules?
Ar šim problēmām kopš pagājuša
kara bijis jāsaduras daudzām val­stīm,
bet vislielākā vajadzība un
nepieciešamība pacelt kaut vai ma­zu
maliņu dzelzs aizkaram bijusi
Sav. valstīm. Vašingtonā līdz pat
1945. g. nebija tikpat kā neviena
Pad. savienības speciālista. Dīvainā
kārtā ārlietu ministrijas noteiktajos
diplomātu pārbaudījumos bija pā­ragrais,
kas neļāva uzņemt kandi­dātus
ar krievu valodas zināšanām
vien. Obligātoriskās valodas bija vai
nu franču, vai vācu un spāņu.
Aukstais kaŗS arī šeit radījis
gluži citu stāvokli. Kā News and
WorId Report ziņo, šai pavasari
vairāk nekā 100 ASV koUedžās un
universitātēs par mācības priekš­metu
ievesta krie/u valoda. Pag.
gadā to mācījušies 85.000 ameri­kāņu.
ASV šodien nav neviena
krievu valodas skolotāja, kam ne­būtu
darba. Pieprasījums pēc tiem
lielāks par iespējām labus skolotā­jus
sagatavot. Varētu teikt, ka krie­vu
valoda ASV pašreiz ir lielā mo­dē.
Nevien valsts iestādes, bet ari
privātas firmas, lielie uzņēmumi un
daudzas mācības iestādes sistemā­tiski
pūlas atrast cilvēkus, kas ne­vien
pārvalda krievu valodu, bet
kam arī pazīstama Pad. savienības
mentalitāte un tur valdošie ap­stākļi.
Pēc oficiālām statistikas zi­ņām
šādu brīvo krievu valodas ka­tedru
ir 50.000. Tas nozīmē, ka vis­maz
250.000 amerikāņiem būtu tūlīt
jāsāk mācīties krieviski, jo piedzī­vojumi
rāda, ka tikai katrs piektais
šo valodu iemācās pilnīgi.
ASV vajadzīgi arī cilvēki, kas
prot pareizi interpretēt materiālu,
ko pa visdažādākiem ceļiem .savāc
no Pad. savienības. „Staļini3kā do­māšana"
caurmēra amerikānim ir
pilnīgi neizprotama. Tāpēc valdība
kopš 1945. g. sadarbībā ar Rokfel-lera
institūtu un dažādām privātām
drientācljām rūpīgi vāc katru ie-vienlbu,
sistematizē un klasificē to,
lai tad kopsavilkumus izdotu grā­matās.
,»Ainerican Counsil of Lear-ned
Sodieties" Vašingtonā saņēmis
100.000 dolāru no Rokfellera fonda
tulkojumu izdošanai no krievu va­lodas.
So darbu vada Mr. Chapin
Hunnington, bij. ASV tirdzniecības
atašejs Maskavā. Viņš izdevis līdz
šim 24 grāmatas, to starpā Andreja
viSinska „Pad. savien. likums" u. c.
Amerikāņi izmanto katru iespē­jamo
avotu, sākot no slepenā die­nesta
ziņojumiem līdz kara gūs­tekņu
un DP stāstiem par to, kas
risināS| Pad. savienībā un tās oku­pētajos
apgabalos. Bez oficiālajām
iestādēm ļoti rūpīgus un svarīgus
pētījumus izdara privātas sabiedrī­bas,
Tā, piemēram, vārdā neminē­tas
privātas organizācijas pašreiz
vāc materiālus tik speciāliem dar-bienf^,
kā „Pad. savienības dzelzceļu
politika^* un „Urāna depozīti Pad.
sivienībā,"
Nesen Kolumbijas universitāte
n9dibinājusi speciālu Pad. savienī­bas
institūtu. Līdziguis Institūtus un
katedrgļs pašreiz dibina pie Vale,
Princeton, Stanford, Comell un Ca-lifomia
universitātēm. (Ar nolūku
sniedzam šo universitāšu nosauku­mus
ori^inālrakstībā, jo droši vien
dažam labam latvietim šeit var ras­ties
iespējas atrast^savai specialitā­tei
piemērotu darbības lauku. Red.)
ASV viena no raksturīgākām ie­zīmēm
ir visu plānu sagatavošana
iiz statistisku datu pamata. Sl ame­rikāņu
īpatnība dažam labam starp
mums likusies neizprotama un pat
aplama. Zinātniski pētījumi pierāda
pretējo. ASV ziņu dienestu eksperti
ir pārliecināti, ka amerikāņiem vēl
laika diezgan savākt pietiekami
daudz materiāla par Pad. savienību.
Tie netic drīzai kara iespējai. Tais
aprindās, kas nodarbojas ar siste­mātisku
drošu faktu pētīšanu tm
klasificēšanu par ASV, valda vis­ciešākā
pārliecība, ka Pad. savie-.
nības vienīgais mērķis nākošajos 10
gados ir drīzāk nostiprināt savu līdz
šim pasaulē izcīnīto stāvokli, neris­kējot
ar jauniem bīstamiem paņē­mieniem,
kas varētu Maskavas im-
Alfrtas Dziļums
spējamo informāciju par Pad. sa- i perijai kļūt liktenīgi.
NAV TĀ, KA IECEĻOTĀJUS ASV
SAGAIDA TIKAI DRAUGI
Latviešu trimdas presē jau atzī-mētsļ
ka ASV tautas vietnieku
nams pieņēmies valdības iesniegto
likumprojektu par 339.000 DP ielai­šanu
tuvākos divi gados. Kā zināms,
prezidents Trūmens jau tūliņ pēc
tagad spēkā esošā likuma pieņem­šanas
to noraksturoja kā „neiecietl-bas
un netaisnības paraugu", kas
būtu labojams. Vēlāk arī ASV val­dības
ieceltā DP komisija atzina, ka
likums «neiedarbojās" un atbalstīja
tā pārstrādāšanu. Ka tā tomēr nav
tik vienkārša lieta, pierāda debates
tautas vietnieku namā, apspriežot
valdības projektu par ielaižamo
personu skaita paplašināšanu.
Nedēļas laikraksts Time (13.8.)
ļoti raksturīgi atzīmē, kādā veidā
jau debašu sākumā izpaudies šis
„neiecītības un netaisnības gars",
gan citādā virzienā, nekā to savā
laikā bija domājis prezidents Trū­mens.
Ļoti neiecietīgu un DP nai-
„LATVIJA8" ABONEMENTS
pasūtinot laikrakstu pa atsev.
eksemplāriem (līdz 3 eks. ie­skaitot),
maksā DM 3.— mēn.
4-DM 0,50 par piesūtīšanu; pa­sūtinot
koUektlvl vairāk par
3 eks. — DM 3.— mēnesī par
eksemplāru; pasūtinot uz iir-zemēm
un maksājot Vācijā
DM 3 mēn.+DM 1.30 par pie­sūtīšanu.
Sludinājumi maksā
DM 0,10 par viensl^jīgas non-pareille
iespiedrindas aizņem­to
telpu. Darba meklēšanas
sludinājumi par puscenu.
Abonementa pieteikumi, slu­dinājumi,
naudas pārvedumi
un korespondence adresējama
..Latvijai" (14a) Esslingen
a. N., Ublandstr.8.
dīgu runu teica Teksasas štata de­putāts
E, Gosots: ..Valdības jaunais
lirojekts ir balva tiem, kas to vis-mazāķl
pelnījuši, kas vismazāk vē­lami
mūsu zemē un mūsu valstij
visbīstamāki. DP nometnes jau sen
nokrejotas un tur atlikušies vienīgi
padibenes un mēsli... Visi DP ir
ārzemnieki, gatavi spiegošanai un
sabotāžai... Par to maz runā, bet
cik daudz Šo DP vidū nav tādu. kas
nosūtīti uz nometnēm nolūkā iefil­trēt
tos vēlāk mūsu zemē. Tie ie­brauc
pie mums ar savu valdību
svētību un atbalstu, kaut gan ap­galvo;
ka bēguši no sarkano varas.
Viss, ko stāsta par šiem nelaimīga­jiem,
kas itin kā savas dzīvības
glābjot nevar atgriezties dzimtenē,
ir tīrie nieki un pasaciņas..."
So uzbrukumu atspēkošanai tad
cēlās kongresa locekļi, kas pagāju­šā
vasarā personīgi apmeklēja DP
nometnes Eiropā. Pensilvānljas pār­stāvis
Džems Fultons pateica* ka DP
Eiropā uzvedoties pat labāk par
ASV karavīriem. Ņujorkas deputāts
K. Kētings deklarēja, ka viņš ne­kur
neesot sastapis tik konsekventi
pretkomūnistiski noskaņotus cilvē­kus,
kā DP nometnēs. Bez tam kat­ram
ieceļotājam pirms izbraukšanas
jāiziet caur; mazākais piecu dažādu
skrīninģu labirintiem. Kentukl Stata
iedzīvotāju pārstāvis F. Celfs pie­zīmējis,
ka apmeklējis 200 nomet­nes
un tikai vienā pašā atradis
vienu apcietinātu DP; par sievas­mātei
iecirstu pliķi. So paskaidro­jumu
rezultātā tautas vietnieku
nams projektu pieņēma ar lielu
balsu vairākumu.
ViņS īsu brīdi paraugās apkārt,
lai pārliecinātos, vai viņi cīnījušies
tikai divi. Paldies Dievam, atskaitot
tumsu, kas brūk virsū arvien bie­zāka
un necaurredzamāka, svešajā
mežā neredz neviena liecinieka. Un
Mieturis atceras savus malu med­nieka
niķus no Jaunības dienām,
kad viņš dīkdienīgās rudens nova­karēs
slepeni aizlīda gar mežsarga
māju un nozuda jauno priežu audzē
viņš izrauj no bikšu kabatas savu
lielo, saliecamo nazi un veikli ie­grūž
apdullinātā meža kuiļa pa­kaklē.
Viņš strādā ātri, netaupīdams
ne savas bikses, ne rokas, viņš uz­krīt
pieveiktajam zvēram kā badā
izkāmējies krauklis. ViņS izgāž sū­nās
cūkas iekšas, izrauj sirdi un
aknas, nogriež galvu, bet paSu lopu
sacērt gabalos, ar īsta miesnieka
veiksmi. Tad viņš nocērt divas slai­das
priedites, apklāj tās ar egļu
skujām un sakrauj uz nestuvēm
visus četrus SķiņķHS, vidučus un
beidzot uzliek virsū asiņaino cūkas
galvu.
Tad ari tumsa Jau sabiezējusi
naktī. Mieturis ar pūlēm atrod cirvi,
ietēš tuvākos kokos baltas zīmes un,
labi ievērojis vietu, viņS pamet
cīņas lauku. Skujās ietītu aknu saini
viņš nes kā uzvaras zīmi līdzi uz
grāvraču nometni
Pie vada telts durvīm viņš īsi pie­dauza
ar pašķīdušo zābaku pumu.
Baigais Žanis, izpildīdams vada ser­žanta
vietu, un visu laiku nemie­rīgi
pētīdams telts durvis, pēkšņi
pietrūkstas kājās.
Beidzot Mieturis stāv vaļējās dur­vīs
mēms un pašapzinīgs, tikai svai­gās
aknas skuju iesaiņojumā runā
skaidru valodu.
,J^ozorģēji — ?" Baigais 2ani8 iz­stiepjas
garāks kā parasti
,iNostrādāju uz goda —" tikai pēc
laba brīža Mieturis atgūst valodu.
„Veči, kas nāks līdzi?"
Pēkšņi sakustas viss vads.
Bet šoreiz noteic kārtību 2anis.
Viņam saskrien mutē siekalas, viņš
spētu norīt jēlo gaļu kā izkāmējies
krievu zemes vilks.
„IekŠ viena miera! Es pats iešu
un vēl divi nāks mums Udzi. Tu,
Cigoriņ un tu, Gvido! Un pārējiem
turēt mutes! Citādi vēl saies dēlil"
Nozīmējis kādu kaprāli vada ser­žanta
vietā, viņš nozūd līdz ar Mie­turi
un diviem puišiem rudens
nakts tumsā.
Tajā pašā brīdī virsleitnanta
Ziemeļa rotas pirmā vada teltī sā­kas
neparasta dzīvība. Vīri sāk
naski cilāt katliņus, pannas, berž,
mazgā traukus, skalda malku, kuri­na
uguni un čurkstina svaigās me­ža
kuiļa aknas. Pat karstākie kāršu
spēlmaņi pamet kreiceni, aizmirst
rēķinus un iemaksāto dalības nau­du.
Neviens vairs nevērtās guļvie­tās,
visi lokās ap krāsni un kvēlām
acīm vēro telts durvis. Novājināto
puišu sejās atmirdz svētku gai­šums.
Beidzot viņi izdzird pazīstamos
soļus, telts durvīs nodārd kājas
spēriens.
„Laiž iekšā!" i
Līdzi mežiniekiem ieplūst svaigas
gaļas smarža, vīru nāsis to uztver
ar izsalkušu suņu ožu.
..Tais* durvis ciet!"
Bet nelīdz. Tikko gaļa sagriezta
un sāk čurkstēt uz pannām, svaigo
tauku smarža kāpj augšup līdz ze-majiem
telts griestiem, spiežas W
kā pa spraugām un' nosēžas vitoi
meža nometnes stūros.
Vīru sejās ievelkas rūpes,
liet nomierinājuši izsalkumu.^
iziet no telts, apstaigā nonietnl 2
osta gaisu. Jā. jā. gaiss smario S
kairinoši, mazliet pēc sipSuem S
piedeguma, šķiet, pats veci toS
gars atriebdamies lien katri ^
un stāsta par lielo slepkavību, kii
šovakar notikusi Polijas meloi.
Beidzot neparastās smaržas itte
arī bataljona komandiera teltī.^
nodevīgi stāsta, ka viņa vīri ĶM
ignorējuši vācu pavēles un MUti.
rakstus, kurus viņš pats bija QO»
lasījis ierindas priekšā. Bet MKU
pulkvedis Klijāns pats tikko nmj
kož mēli, kāri ostīdams mazliet liii
svilušās cūkgaļas smaržu. Pat &
mas izgaist, tikai ziņkāre un
Sama ēstgriba uzrauj sirmo vīni M
gultas.
Bataljona komandieris aizcērt^
sevis virsnieku telts durvis. Ar bi
salkušā suņa apetitu viņi staigt iS
telts uz telti, viņš ošņā gaisu uaiAt
apkārtni Bet šobrīd iRņS n«
nedraud nevienu iedzīt zend,
labprāt izvilktu no pazemes Ķ
to pārgalvi, kas iedrošinās SajI £
da zemē ar cepešu smaržu uitradrt
visu bataljonu.
„Pušelnieku" telts vīri patUta
cērt atlikušo gaļu gabalos ua 4|.
vīgi to dala savā starpā, kad b|i
taljona komandieris atver durvb
un apjucis, neviena nemanīts,
liek puskrēslā stāvot.
„Mieturim visvairāk," puill MIĶ
viens par otru, atdīrādami ittt|.
raino ga U no spalvainās m ^ katļi
ādas. ..Viņš izcieta dzīvības briH*
mas, viņš pelnījis viens veida
cisku!"
„Cisku-? Tik vien-?" daii tam
ģiski atsaucas pretī. „Vlņl i a | i^
jis visam vadam aizdaru, pa^btu
svētku dienas, lai pats apmieriali
ar vienu šķiņķi! Es lieku priddli
viņam atdot arī visus taukus!**
Mieturis smaida. Viņam pMŠ
dzirdēt uzslavas, bet gaļas ^^ŅKĶ
tiešām tik daudz nevajagot, notlU
nē. „Lai tiek ari Antonam, tai tik
pavājāks," Mieturis līdzjūtīgi ao>
Tuc
„Nerunā, vecīt! Tu esi pelnlUfc
Un Baigais 2anis ar'! Un vitĻiš
nesa mājās!"
Nevienam šobrīd nav gaļai H,
visa plīts noklāta ar pannām,
liniem, tur garo, kūp un' imaiio^
turklāt uz grīdas vēl guļ veidi
kaudze svaigas, asiņainas gaļai, ir
devīgu roku to var dalīt visiem, ku
pelnījuši
„Mīļie radiņi, bataljona koroin-dieri
ari nedrīkstam aizminU*
Zvaigžņu Vilis naivi iesaucas, »
labsirdīgo smaidu apgalsmodasi
visu^ telti. Dievs zina, vai biedri la^
jā aizņemtajā brīdī gaiši vidUIB»
nieka smaidu pamanīja, bet pulkvi*
dis Klijāns gan.
„Tam—?" Irsts saīdzis atstucU
aiz citu mugurām. „Es gribu redA
kuŗS nesīs! Iedzīs stāvu zemi
visu stilba kāulul"
Pulkveža raupjie sejas panti Ql-gribot
notrīs. Nē, viņš nav nficU,»
slepeni klausītos savu kaŗavīruj^
pās. Viņš pēkšņi izlien no krtllll,
viņa lielais augums pārliecas l *
izbifedžto vīru pleciem kā saitlņd»
klinšu kalns.
(Turpinājums sekos).
gaui^
]M 55, tam n»
visu
samīdīs le
LatrlJtt Jaun
^pSforos,
IHifiļfnl!
fum Brivkaln\
pļ^ Brivkalne - Oldei
ļplitvlelu soprfins,
P liibteresantākā Saloi
gAi^^" raksta ..Nļ
JM viņa dziedi
ļginkti operā, viņu
littuniftU panākumi
l'MffIdi, viņa šķietami
IgAI uD instinktīvi ^ v\
MļsBiB ua tšlojjama viei
li^itņļSJa ņepar^^^^
itNfribot vai negribot
j/btii Pēc speciālas
iiMIrtai v61»anfi8 Paulai
II.tMKs Salomi arī Blcj
lia ivitku nedēļā Bai
kas tādējādi atl
itol K. dzimšanas dienu.1
Um IESTUDĒJUMI
iWtM latviešu teStŗa
;*ieilud8]um8 ir Mārtiņa
tļJNi komSdlJa Zaļā !
[JMJ darbojošās, M. Zl
JJJttio lacerējuniiem tl
I PPi Wi panonas ^ mēr
J 2 « ^ teiog: Maiga Da
JOtee un Rūdolfs r
^2^«^ļ^a ^7^ ^Jā ņa ZDariņaa ju
r^^.Pfc tam, ar šo lat
22^ jundarbu, teātris cen
S?«^^ 88VU9 Bkatitājus
7 latviešu nometnēs
^Sj^ia teātra
gatavo
MUd
Farvedol mams nauda pa pasta,
neaizmirstiet os pārveduma talona
otrā pasē atsimēt, par ko Jus
m a k s š j a i
8252. Latviešu inženiepi rotas vīri izsludina rakstu sacensību
par tematu
Godalga 500 PM.
Rakstam, kas domāts tulkošanai angļu un franču valodā, var
būt politisks, juridisks vai aprakstītājs raksturs. Rakstam jābūt
vispārēju interesi modinātājam.
Sacensības raksti iesūtāmi mašīnrakstā, līdz 1949. g. 1. augu­stam,
ar titullapas atlocītu un aizlipinātu augšējo labo stūri, kur
iekšpusē ierakstāms autora vārds un adrese.
Raksti adresējami (16) Bad Nauheim, Continental Hotel, 8252
LSC, Headquarters.
Lai nebūtu pārpratumu — viens
no viņiem ir kaķis, pareizāk sakot
kaķe. Bet emigrācijas ziņā viņas
liktenis neko daudz neatšķiras no
cilvēku likteņa — emigrācija ir jau­nas
dzīves sākums un vecās dzīves
gals. Arī viņai — Kačai ar sarkano
kažoku.
Kad viņas saimnieks aizbrauca uz
Takomu, Kača dažas dienas stai­gāja
skaļi vaimanādama un lūko­jās
cilvēkos kā jautādama, kā bries­mīgi
apsūdzēdama, kā norēķinus
kategoriski prasīdama^ Neviens ne­prata
viņu mierināt, un daži dzina
pat prom, uzkliegdami — Skici Tad
Ozoliņa kundze nolika viņai bļodi­ņu
piena, un kad Kača iemērca tur
savu aso mēli, noglaudīja tai arī
muguru. Noglaudīja un paturēja pie
sevis. Kopš tās dienas Kača nevai­manāja
vairs. Viņas kaķa dvēselē
bija notikusi kāda pārvērtība^viņa
sāka medīt. Ik rītus uz Ozoliņa
kundzes sliekšņa gulēja pa beigtai
pelei, dažreiz gadījās arī pa žurkai,
un Kača neaiztika to, kamēr Ozo­liņa
kundze nebija modusies. Kad
pavērās durvis un Ozoliņa kundze
uzlielīja viņu, Kača izslēja kūkumu,
izslēja asti, dikti murrāja un stai­gāja
ap medījumu lepna un pašap­zinīga.
,JCS var nabaga lopiņu pa­mest
savam liktenim," sacīja Ozoli­ņa
kundze, un Kača saprata.
Mazgājamā telpā, kur cilvēki Uļi
rīta stundā posās un skalojās, vl9«
—zem sola nometusies, apēda IttH
pījumu. Viņa to darīja ar gārde»
rūpību, smalki izsūkādama pgj
kauliņus, kas kraukstēja gluži Wļ
kā tad, kad cilvēki lupina un IW»
vēža ļipu. Un tie, ko gaidīja karrti
kafija ar sviestmaizēm, nejutfti
savā ērstgrlbā neko stiprināti,^
kaķei to piedeva — taču viņa olJJ
lopiņš, ko saimnieks atstājis pa»
Kādu dienu Ozoliņa kundze saņē­ma
afidevitu uz ASV, un tūliņ IJ;
domājās Kaču. Tas bija atkal ww
sākums, kas varēja nozīmēt ari S»*
lu. Jo viņa nospried^ ka k^**,J:
okeāns ir gluži nesavienojam^ lie­tas.
Un nebija arī zināms, M
tāds kustonis panes jūfas sUmi^
Bet Kača neprata lasīt cilvēku^
mas. Citādi viņai tūliņ būtu jas»
atkal vaimanāt. ,
Jo emigrācija taču nozīmē Jauna*
dzīves sākumu un vecās dzīves
lu. Arī viņai — Kačai.
Tas viens bija saimnieks^ ^
tas otrs - saimnieks Nīkrācē. 5W
abiem pagastiem gulēja vism^
kilometru mežu, lauku un TOK
un abi zemes rūķi ne reizes W F
H^^^ pateikt,
•ŗ» «0 iet ganos.
8al,
1^ Vai
S>irtii . f ' ° Ausmas
i ^ M ; Ogres
to pasi* f
>«S fi' «"?oda
tvllas,
austrāl
«.ka
?*«l«t,r„fL5«n Jau
un