Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1949

              _
1949. g. . .
SO(3)
Jaiss virmoja fantastisks ^
bmirdzets gaišs zalumg
ba? Uesmas šāvās no a^^v,
•ļUgšu kā milzīga ugm,« K , * ! " *
N s spektra krāsaf^ļ^!?''». .
k aiz otras pārk §^7^ «^
fibenīgā ātrumā vSfeti,
Nres dibenam . ļl, ^
krebējās. un tad 'siSf L^"»* I
rkāns,, kam sekoja Szi!."^,
biens. Zeme drebēiaks « ?* '
smertrices laikā. 4u J'5«
fei^ ^n^?^
.Sakarsētais vējš nesa Dr P I^»
lai pāri necaurredzamus nn!^^
kākoņus, kas b i j a ^ L W ^
ģ^,ĪJ2^-āju^ru^^
Ss birstalas augsnes. IeķerieS
bkSm zemē, Dr. P.
[bena ka nevarīgs putekUs S
feapreķināmo un mežonigolZ
krā. Vlenā^, triecienā bija iS
ta vesela pilsēta ar visām fab^^
kārtam un pētniecības sasfi
leSa?" *^ P^^«w!t
ĪSI» katastrofas pēdas bija vlHi^
?Jfi apkaimē apdegusi zeme. kurae.
sreja atrast nevienas drivai 1%
[?em gruvešiem, pelniem, pāroglotii
hi salauzto koku $tumbni j ūA
istlgl gulēja Dr. P. Apkārtni k i i
'"-I un pelni. Viss šķita miriiH
brīnums bija glābis Dr. t. ^
)U. Pec ilgāka laika viņšatgim
laņu un drebošām rokām tausti.
- uz augšu, meklēdams priekiio».
ļs kur pieķerties, Iļai vārgtu laSpi
ķs no slēptuves. Pamazām vlijao
Ievās atbrīvot sev ceļu koki
imbru jūklL Beidzot, joproļfa
l pussannaņas stāvokli, vācuiloMi^
»ks izkļuva no bedres. Streipuļo'
^pa karsto zemes virsu uz prieSi
* redzēja šur tur vēl kvēloJoJa
j stumbrus vai sataustīja
.stus akmeņus, kas bija acīm i»»
)t atmesti šurp no katastrofas pil»
is. ĪCad Dr. P. pilnīgi attapķ
A- konstatēja, ka nebija ievainoti
ilīgi Dr. P. raudzījās visapk§rt,ji
^§ iedomājās par urāna ekspW
Izštrāvojumu ietekmi No Sft le»
mes vajadzēja izbēgt visdridl
cā. Laimīgā kārtā viņa iz0^
i vieta atradās paaugstlnājiud
i i lepržtim Katapulskai - \M
ļtamākās ķēdes reakcijas sekai
ļa pagājušas garām ielejās pi
|lsi tm pa labi.
Pēkšņi Idnātniekam ienāca prfift
viņš tikko, bija peldējies klif
un rāmā ezerā. Tur, kur pli^
lām stundām atradās m
bis virsa, tagad rēgojās mežonlp
Vu stumbru, akmeņu, sētu un
• drupu jūklis. Viņam kļuva b#
•laiks bija dārgs. Vajadzēja tl»
ļjām.
fākamā numurā - Fantastisl»
, izglābšanās).
lAVmA
vairāk personīgas
iniciatīvas galvojumu
jāde
fXX P*"*^^^^ H.Klarka
--4jbS Imb«l:fca^«nā, pārrunājot
Llgraclja» Mm nolēma aeleģēt uz
S«jdju HW wllsu pārstāvim A.
Iķjtteram 1X1? jriekSsēdi H. lUar-vyļ
larunSna ar irrancija^ val(}ibas
ieiUdim Mtvletu pārvietošanos
skattā iļiz Fifanciju. T. E n -
Sierosfcaājii lioiiķaidrot izceļoša-
^[^s^iBsM luB PortugaU un Spā-jiUa.
Nolēma d^iņU mūsu tautiešus
^ r l k ar p®Ju bmonisko iniciatīvu
li^ieUes jialh^ojumu sagādi un
ni^iiittttei tlliiil uz organizāciju
veiktibn emliprllcļijis akcijām,, kas ne
vatm reālļzlljai tā, kā šis or-
MOtiddjas to līiSDneikš paziņojušas
j^^adljumo»^ kad galvojumi mek«
ļjti at vairlku organizāciju pali­j
u viena ga|vi»)uma saņemšanas
lii^jttml o b l i j g i i i ir Jāpaziņo
Mflm organIsA'iJSm, lai pārtrauc
{S&o galvojwi meklēšanu.
l Lavenielcs referēja par veco
tm emlgrācljad n^dkīgo ļaužu
lijiMnāko likteni un palīdzības orga-jliaanu
tiem. L C K nolēma lūgt L CP
pidcrilanu (tāda airK dota) bloķēt v i -
iu$ pa{palldz)lba{« fonda līdzekļus to
iļ^^ iļ>rūpel, Itas pēc IRO dar-tfbu
izbelgian^s paliks Vācijā bez
idUii aprūpei!!.
Apsprieda lllg»a Filmas juridisko
itiirĀU un sairiaņiecību un konsita-ttja,
ka Rfgaa Iļitļma ir Latvijas
\alfti Ipaluma.
IeeSla par hOt Itancelejas prieM-olelro
emlgrējuSS ^h Vennera vielā
tCP sekretāru JE^ēteri Greizi. Ko-lōandēja
prot P. StiU'cu uz Austrijā
BOtiekoSo Starptautisko lauksaim­niecības
kongresu p«ir referentu pa­domju
zemes, kollektīvizācljas jau-rtjumos.
Atbrīvoja A. Bērziņu no
laMeitt aporta vadītāja pienāku^-
ūnistus
omelnei
Ciņa ar baznicu turpinās
Priesteris komunistei liedz sv. vakarēdienu
Angļiem u dokumenti pat 127.00Ū
nomocītajiem darba vergiem
Amerikāņu filmu fcsti-'
valagodalgolaDP filma
filma ,J)P atbildei Annai", kuras
ivirigSkSs daļas ussņemtas Vācijā un
|aIv<»Ss lomas tēloja paši DP ak-tlefi
— atzīta par labāko reliģiska
Oiiura filmu I. g. Oķaio filmu festi^
vSII un apbalvota ar populārāko
imerUcSņu goclalgii ^ „Zelta Os­karu".
Godalgas JSgada le«stivālā pieSķir^.
tu par labākajām filmām U noza-ihi
Vienīgi skolaii mļScIbu ālmu
gnīDl sacensība bijusi sīvāka nekā
idljlsko filmu grupā. Žūrijas koml-iilļd
fināli bija jllziiķiŗas starp 21
nblu filmu un 13 reliģiska satura
litoim. «Atblldo tonai", par ko
Utvijā ziņots jau i^igrāk, š. g. kon-hrtf
guvusi Izcilus panākumus. F i l ­mu
lika uzņemt I^iiterlņu pasaules
feteāclja un tā jau Izrādīta dažā-amerikāņu
draudcēs. Filmas sa­turā
parādīts, kā ŗnazS amerikāņu
ttdtene Anna jauts, kas, i r DP, un
Mpļc daži nevēlas ielai&t tos Ame«
tftl Seko DP nometņu dzīves attē­lojumi,
norādot, kai& ir DP un ka tie
biltu derīgi pilsoņi ilUnerlkai.
Zenēvi (A) UH saimniecības un
sociālā padomē otrdien turpinājās
pārrunas par piespietiu darbu nomet­nēm
un vergu sistēmu Padomju sa­vienībā.
Angļu gaivenais delegāts
Kolijs Smiss turpināja savu pag.
nedēļā ievadīto uzbrtokumu un pie­prasīja
skaidru atbildi no padomju
delegācijas, vai tā dos atļauju UN
izmeklēšanas komisijai ierasties P a ­domju
savienībā, lai pārbaudītu u i
vietas ziņas par 10 miljoniem vergu
vai ne. ?
Pēc angļu delegācijas iesniegtā do­kumenta
public^artai; par Padomju
savienības piespiedu darbu sistēmu
visā pasaulē ar inteiresi gaidija šis
pasāktās cīņas turpinājumu UN saim­nieciskā
un sociālā padomē. Treš­dienas
priekšpusdien<is sēd§ Angli­jas
delegāts Smiss teica gapāku ru^
nu, kurā atgādināja padomju dele­gācijai,
kāds bijis balsošanas rezul­tāts
pagājušajā nedēļā un pieprasīja
„a 6traight.answer** — skaidru at-?
bildi, vai Padomju savienība pielaiii
dis principā izlemto UN delegāciju
padomju territorlja vai ne. Smiss no
jauna aizrādīja, ka Padomju savie­nībā
neiedomājamos apstākļos no^-
darbināti vairāk kā desmit miljonu
darba vergu un ka piespiedu darba
sistēma i r arī galvenais iemesls mā­su
bēgšanai no austrumiem cauri
dzelzs aizkaram. Sis bēgļu skaits pē­dējos
mēnešos sniedzas līdz 50.000
mēnesi, jo Padomju savienība savu
vergu darba sistēmu ievedusi arī sa-telftvalstfa
un tās okupētajos apga­balos
Vācijā un Austrijā. Atbildē­dams
Polijas delegātam, Smiss teica?
„Polijas delegāts pieprasījis, lai L i e l ­britānija
savus apgalvojumus par
piespiedu darba sistēmu Padomju
savienībā dokumentētu, tāpat kā vē­lējās
no mums plerādljunius mūsu
aī,)galvojumam, ka Padomju savie­nībā
tiek nodarbināti arī^ anektēto
vai uz laiku okupēto vialstu un ap­gabalu
pilsoņi. Viņa majestātes val­dība
ir pārliecināta, ka ar pag. ne^
dēlā iesniegtā 147 pantus aptverošā
piespiedu darba kodeka publicēšanu
pierādītas vismaz 3 patiesības: 1) ka
Padomju savienībā katru pilsoni i e ­spējams
nosūtīt piespiedu darbos bez
tiesas sprieduma, 2) ka Padomju sa^
vienībā ar piespiedu daicbiem'vergu
nometnēs tiek'sodīti ļaudis par to
vien, ka viņu politiskie uzskati nav
savienojami ar oficiālo valsts dogmu,
un 8) ka Padomju savienība resp.
tās iekšlietu ministrija ar šādu ver­gu
sistēmu sagādā sev lētu un katrā
vietā nogādājamu darba spēku. Kas
zīmējas uz Polijas delegāta piepra­sījumu,
tad mēs varam publicēt, ja
vajadzīgs, vārdiskus sai'akstus par
personām, kas mirušas no bada un
pārliecīgas piepūles, kā arī mežonī-gasi
apiešanās Baltās jūras kanāla
rakšanas darbos un pie Maskavas-
Volgas kanāla konstrukcijas dar­biem."
BBC ziņoja no Zenēvais, ka Smisa
rokās atrodas dokumenti par 72,000
mirušajiem darba vergiem Baltās
jūras un 55.000 Maskavas-Volgas k a ­nāla
darbu upuriem.
Ļoti asā tonī Smisam atbildēja
Padomju savienības delegāts. J?a-domju
savienībai jākonstatē, ka L i e l ­britānijas
valdība izmanto* šīs UN
padomes sēdes, lai ievadītu pret P a ­domju
sociālistiskajām republikām
īstu karagājienu. Apgalvojumi par
necilvēcīgajām vergu nometnēm ir
no gaisa grābti. Ir tiesa, ka Padomju
savienībā pastāv darba audzināša­nas
noņietnes, kurās par tādiera pat
pārkāpumiem kā citās zemēs atro­das
zināms skaits ieslodzīto. Sīs no­metnes
tomēr i r vishumānākais i e ­slodzījuma
veids visā pasaulē." Pēc
tam Padomju savienības pārstāvis
sēdes noslēgumā iesniedza oficiālu
priekšlikumu nodibināt UN komisi­ju
verdzības un ieslodzījumu ap­stākļu
pētīšanai Lielbritānijā un tās
impērijas kolonijās,
i i BBC savā komentārā cetmrtdien
uzsvēra, ka ar šīm debatēm pirmo
čTelž Padomju savienības oficiāls pār-
' 81āvis oficiāli atzinis darba vergu
nometņu pastāvēšanu Padomju sa­vienībā.
Sagaidāms, ka debates tur­pināsies,-,
jo apspriežams formālais
Padomju savienības iesniegums par
komisijas sūtīšanu uz «kapitālisti­skajām
zemēm", Daily Telegraph
ceturtdienas izdevumā raksta: «Va­kardienas
debates 2eņēvā rāda, cik
ļoti jūtīga Padonaju savienība ir pret
katru mēģinājumu nosūtīt, neitrālas
delegācijas soda nometņu eksisten­ces
pārbaudīšanai. Maskava maldās,
ja domā, ka šī mūsu vēlēšanās i r an-tikomūnistiska
kampaņa. Tā i r mū­su
sabiedriskā doma, kas prasa skai-ļdrību
šajā necilvēcīgajā problēmā.
Mums jau sen vairs nav šaubu par
to, ka tādas vergu nometnes pastāv.
Pat ja līdzīgi iekārtojumi Padomju
savienībā neeksistētu, tad komuni­stiskajai
sistēmai bfitu bijis vaja­dzīgs
šādu darba un sodu sistēmu
radīt, jo bez tās Padomju savienības
saimniecība nespētu pastāvēt,"
APLAUPĪTS B A G S T ^ A IS
CILVĒKS PASAULE
'Nicfe (C). — Trešdien apbruņoju-išies
un maskojušies bandīti franču
Rivjērā aplaupīja multimiljonāru
Agha Kanu un viņa sievu, kad tie
i automobilī devās ciemos pie prinča
Ali Kana un princeses Ritas, bij.
filmaktrises Ritas Halvortes. Uzbru­kums
notika dažus kvartālus aiz 74
g. v. miljonāra vasarnīcas Nīcā. Lie­lajam
Rollroisa limuzīnam ceļā aiz­stājās
3 vīrieši. iSoferis mēģināja iz­bēgt,
bet gangsteri, kam bija ātrāks
auto, panāca Agha Kanu un nolau­pīja
viņa sievai briljanta kakla ro­tu,
kā arī citādas rotas un vērtslie­tas
kopvērtībā par 200 miljoniem
franku. Policija veltīgi meklē vai­nīgos.
P f i g a (A). — Prāgas raidītājs
trešdien ziņoja, ka ASV uzturot
Ktterroristu un spiega organizāciju
mūsiļ komunistiskās iekārtas gāša-nai**
un ka amerikāņu aģenti darbo­joties
ne vien vIsS Eiropā, bet ari
dtos kontinentos, kur vien atrodami
Sis ziņojums, ko savos raidījumos
pārņēma ari A F N , izraisījis uzma­nību,
jo tas i r pirmais Prāgas aplie­cinājums
čechu bēgļu organizāciju
sekmīgai darbībai. Līdz šim komu­nistiskā
režīma pretinieku darbība
atklātībā nav Izpaudusies, un par to
runāt atturējušies tiklab oficiālie
Prāgas, kā ari amerikāņu avoti. A t ­skaitot
spiegu prāvas, kas pirms da­žiem
mēnešiem notika Minchenē un
vairākās Cechoslovakijas pilsētās,
par čechu pagrīdes darbību runāts
maz. Skaidrs tomēr, ka izdevīgā ģeo­grāfiskā
stāvokļa un īpatnēju
politisku apsvērumu, dēl ame­rikāņi,
kaut arī pilnīgi neoficiāli,
Hitlera aktīvisti var
pieteikties komuaislu
cīnītājos
Nesen ziņojām par krievu^
iatriācijas apustuļu i^^vilpS^*
Ķā(te "DP nometnē Dānija.J^^
ālē\uz „mītiņu" nebua
levi^ns cilvēks, bet ap 90 IJ
^ viešu un cftu tau ibuJ
ārpusē sarīkoja J
cērtu." Sī mūsu ziņa J
prasa nelielu papi f J
U ā c i j a s žurnāls Der 7
plē uz padomju ,^^ļ%Ļ
Vāvja biedra Kasjina.vestn^^^^^^
U9 ēsrk ābidjas i eprolaisf . sV iņšSb^i^ja^i^
zēries. (c)
Sī slepkavība nema^^^^^^^^^^^^^
una. - tāds bija f ŗļ^rissii
Urna Rokhauzenas saDi^
fcmas spriedums_ par
Lr.kāds vietējais gļj
fjs ar lāpstu nosita kadu
L i e t i un pēc ta« J ļ r i e^
trgrleza rikU. ini-Ļ
gai dzimtenes un a^.^^
ļipalīdzības fonda ' ^^sl f
I Vilciņu. A P f " ? ! "V^
ļciņš ,,pašpal"l^^'^f tiic se^t [ā taču d a r b o ] ; s ' V^
laikam p a t a r t g ' s , . ^
Ipārībai nekas
Klusi savas ģimenes vidū, dēlu nesagaidījis, acis slē­dza
uz mūfību
pulkvedis Augusts
Berlīne (SN). ^ Lielu ievērību sa­cēlis
vācu S£D partijas valdes lo­cekļa
un komunisma teorētiķa Val­tera
Ulbrichta aicinājums bij. vācu
nacionālsociālistu aktīvistiem tagad
pieteikties aktīvai darbībai komū
nīstu t. s« nacionālajā frontē. So a i ­cinājumu
Ulbrichts izteicis plaši i z ­platītā
preses intervijā, kas sevišķi
ievērojama tādēļ, ka pats S£D
priekšsēdis Pīks vēl pirms dažām
nedēļām kategoriski apgalvoja, ka
visi padomju zonas agr. aktīvie na<*
cionālsociālisti izolēti koncentrācijas
nometnēs.
Padomju okupācijas orgāni un au
strumzonas vācu komunisti pašlaik
kļuvuši sevišķi aktīvi arī luterticīgo
un to mācītāju piesaistīšanā šai pa­šai
nacionālajai frontei. A r to tie ie­domājas
izolēt viņiem nepatīkamo
luterāņu Berlīnes bīskapu Dr. Dļbe-liusu
no viņa draudzēm. Ap bīskapu
Dibeliusu, kas vairākkārt un asi pro­testējis
pret dažādām nevēlamām
parādībāra^ padomju zonā un bauda
savu draudžu vislielākā uzticību. Iz­veidojies
berlīhiešu galvenais prete-»
stibas centrs cīņā ar komunistisko
sistēmu. Pēdējos mēnešos bīskapam
tādēļ regulāri uzbrūk visa komu­nistu
inspirētā Austrumvācijas pre­se.
Pagaidām nav manāms, ka ga­rīdzniecība
padomju zonā tiktu v a ­jāta
vairāk, nekā pārējās profesijās
nodarbinātie. Pēdējo divu gadu laikā
apcietināti tikai kādi 40 luterāņu
un katoļu garīdznieki, ko apvaino
noteiktos politiskos pārkāpumos, Ber­līnes
policijas centrāle izdevusi rī-kojumļi
par tā šautās Bībeles pētī­tāju
biedrības locekļu sarakstu sa­stādīšanu,
Sie saraksti pēc tam pie­sūtāmi
padomju okupācijas orga-niem.
Atzīmējams, ka Sī organizā­cija
bija noliegta ari HiUera laikā.
Cechoslovakijai pievērsuši Uelāku
interesi nekā pārejām zemēm, ko
Padomju savienība paguvusi ievilkt
sava iespaida sfairā.
Prāgas ziņojumā trešdien piemi*
neja, ka ,.ASV militārās iestādes ne­žēlo
līdzekļus, lai provocētu pilsoņu
karu Cechoslovakijā. Amerikāņi uz­turot
visciešāko kontaktu ar perso­nām,
kas „kriminālu nodarījumu
dēļ vai, lai izbēgtu taisnīgām tautas
dusmām", pametuši savu zemi. īs­tais
ASV sabotieŗu centrs tomēr ne­esot
vis meklējams okupētajā Vā­cijā,
bet gan Ņujorkā un Vašingto­nā,
Revolucionārās čechu organizāci­jas
smadzenes un īstie pavediena
raustītāji esot pazīstamais kardinā-lis
Špelmans un Elens Deless, pazīs­tamā
republikāņu politiķa Džona
Fostera Delesa brālis.
Turpinās arī komunistu ciņa ar k a ­toļu
baznīcu. Zīmīgā kārtā kardlnā-
1im Beranam komunisti neķeras
klāt, jo, acīm redzot, sekas Mind-centija
procesam bijušas tik nepatī­kamas,
ka Maskava nevēlas Buda-pestā
pielaisto kļūdu atkārtot vēlreij
Prāgā. „Rude Pravo'V otrdien ziņoja,
ka Olmicas bīskaps ekskomūnlcējls
pāteru Volniju, kas esot «pildījis
savu pienākumu pret valsti un savu
draudzi". Komunistu laikraksts ap­sveic
patera Volnija eskomūnikāciju,
solot viņam visu- palīdzību sava
dvēseļu gana pienākumu pildīšanā.
Ceturtdien Prāgā paziņoja, ka vai»
dība sodījusi ar 8 g. cietumā pāteru
Aloisu Fachtlu par to, ka vlņS kā­dai
komunistei atteicies pasnieg^
svēto sakramentu miršanas stundi,
Meklojs nodibina
gavu kabinetu
V
dzim. 1887. g. 25. sept. Jaunpilī, miris 1949. g. 21, jūlijā
Bodenlieimā'Rh.
Skumst pēc aizgājēja
sieva, meita, znots un
Mūsu dņu līdzgaitnieks
pulkvedis Augusts
dz. 1887. % 25. sept., miris §. g. 21. jūlijā Bodenheimā/Rh.
Plkv. Kalpaka bataljons.
1949, g, ŽO, Jūl. Ambergas sanatorijā pēc grūtām un
ilgām ciešanām no mums šķīrās
M a r t a B i s t e v i nš
dzim, mt % 10. jūl. Ainažos. Kremēta š, g. 23. jūlijā
Nimberļijā,
Viņu miļā piemiņā paturēs
Ambergas IRO sanatorijas latviešu kopa.
^vērpjama JaunatM literatūras rakstnieka JAŅA StRMAŅA (Dadiu Jura.
' ^ f i a , Pikstites uc; darba autora) Jaunākais darbs ,
V
iznācis plrmlesptedumā
DM 3.-. Fleprasielt visas nometņu «rfimatnfcās un pie ģenerālpārstāvja
J^AUGAVAS VANAGU GRĀMATNĪCA, 03») Nūrnberg 2, DP Camp Valka,^^^
iukmuentii fotokopijas nu ģimetnes
ĻOTI IZDEVĪGI IZGATAVO
Foto R STURM, Ichenhausen/Schwab. (210)
IZNĀKUSI
Ierobežota skaitā dipi, māksl-graflķa
F. V ī k s n a s frfimata rokdarbiem un
auSanal
Be^sku āu9umu paraugi
S£|'turā: spilvenu, galdautu, logu aizkaru,
sienu segu utt, gatavi paraugi vistīrākā
latviešu ornamentlkā. Grāmata liela for­māta,
maksā DM 10.-; aUalpārdevējiem
ar uzliktu pēcmksu pastā 20 proc. aUaide.
Pašūt.: F. V l k s n e , (i3a) Namberff 2.
DP Lager Flsehbach; L. O o 1 b e,
Wawa A. C. B. Post Office. Ontario,
Canada; E, G r a u b l c a, c/o Mr, J,
Cayner R 2, Wayne8boro, Va.. U . 8. A.
(198)
H a m a mātei!
ļ Atkal dabūjama
Vilmas B l r t l ņ a s grāmata
Mijas cepumi
DM 2.eo; izsūtām arf ar pasta
pēcmaksu.
Daugavas Vanagu grāmatu.
(laa) Nurnberg 2, DP Camp
(mv valka.
^ « ^ t un plaS!lkS grāmatnīca trimdā piedāvā plaSā Izvēlē
V I S U S T R I M D AS
Vācu grāmatas par lzpārdo5anas cenām!
H^SjPiepŗasit kittalogm
L. RUMAKA ORA!klATNlCA,
(13a) Nūraberg 2, .,Valka'«
aso)
Eiien Ļeščevski. lūdzu raksti tūliņ
pēc tam, kad izlasīsi šo sludina-jubu.
Ļoti svarīgi! J . Elerts, Park-side
House, Maple Str. Hudders-field,
England. (208)
niMMiatEitts
, LATMETE!
Ja vēlies izcelot uz kādu no aizjūras
zemēm, atsaucies 30 g. vecam tautie­tim^
Atraitnes un Šķirtenes Udz 30 gadu
veclīmam netiek izslēgtas. Rakāti Bro­ņislavam
S., St, Lambert HaU, We3ton
Spalding, Llncis, Ensland. {m)
I I
VII dabūjamas
Zentas MAURIŅA8 esejas
S I R D S M O Z A Ī KA
B r ^ . DM 4.-; Iesieta DM 5.30.
Daugavas Vanagu grāmatn,,
(13a) Nttmberg 2, DP Camp Valka
IRO STARPTAUTISKAIS M E K U B S A N AS
DIENESTS A R O L S E N A MEKLfi:
n e * ' ^ ^ - ^ ® ^ . " Ā b o l i ņ u , dz. 1905. g.
23. 7., dziv. Zentenes pag.. pSd. «Iņas
ņo Ventspils konc. nom.; M l r d au
M a r t u B u ā m a n i . dz. 1933. g. 2. 8,
Liepāja, dzlv. Berlīne, alzbr. uz Aus­triju;
K r i s t a p u . E b e r h a r du
A l e k s a n d r u E v e r a t e t u , dz.
IBM. g. 14, 1. Liepāja, deport uz Krte-
81. 9. Rīgā, iespējams, ka uzturas KeU
nes apkārtnē; K a m l U u O e o r a e v -
tSi'B 1887, g, U . 8,
viiņā. pēd. z. no Lobosicas; A l f o nu
K a š u , dz, 1916. 4. 4. Baltinavas pag.,
Pēd. 8. no Bērentas; A n d r e j u ^ l -
pajā. iespējams, ka atrodas Vācijā; L a i -
m o n u M e d n i , dz. 1923. g. 20. 7 RIgā.
pēd. adrese: ESSR. Kuvinome, Vlrumaa
H Miezīti
1888. 24. 12. Kalsnavas pag., dzlv
Rēzeknē, pēd. z. no Hamburgas; H u s o
N ā g e l u , dz. 1022. 10. 1 Rīgā. p ē d . ^
no Brno, Cecbslovakijā. (leS
82
Geii, HauMJa atstāj Berlīni
Berlīne (C). Parunai, ka Jauna
slota tirl slauka, seko ari Jaunai»
ASV augstais komisārs Vācijā Mek­lojs.
Pagājušas tikai divi nedētas»
kopš viņS ieradies Vācijā, bet ar
šim nedaudzām dienām pieticis» lai
pilnīgi reorganizētu visus amerikfļ*
ņu militārpārvaldes Iestādījumus»
kas Vācijā bez lielām pārmaiņām
bija pastāvējuši 5 gadus. Oirdien
oficiāli paziņoja» ka no sava podteņt
atkāpies ari Berlīnes komandanti
ģen. Frenks Haulijs. Zinfitāji saki*
ka šis Jauneklīgais ģenerālis bijli
īstais amerikāņu »,dūre3 poliUkas**
nodibinātājs, un ietekmējis ģen. Klelu
stingrai un nelokāmai pretestībai
krievu mēģinājumiem Izspieit rie­tumniekus
no Berlīnes. Tāpēc ari
Hauliju Maskava bija isaludlnljusl
par lielāko ^kapitālistisko agresoru**!
un komunistu ietekmētā prese ne«
pārtraukti par viņu iespieda gan
zobgalīgus» gan nepieklājīgus rak*-
stus. Sinl pavasarī Haiilljs pub­licēja
rakstu „Kā sadzīvot ar
krieviem"» kurā attēloja savas
nemitīgās cīņas pret krievu i i -
spiešanas metodēm un cilvēku lau­pīšanu.
Lai demonstrētu amerikiņu
nostāju. Haulijs ari viskritiskākajai
dienās paturēja Berlīnē savu ģi­meni
— sievu un 4 mazus bēmui.
^ Bez ģen, ģen. Haulija lugumua at­brīvot
no ieņemamiem amatiem
Meklojam iesniegusi vesela rlndft
augstāku amerikāņu virsnieku. Gan­drīz
bez izņēmumiem šie lūgumi ari
pieņemti. 1, augustā Meklojs pazi­ņoja
reorganizācijas plānu pamat­vilcienos.
Līdzšinējās sarežģītās m i ­litārpārvaldes
vietā stāsies 18, Mek­lēja
kabinets, kas sastāvēs no 1Q no­dalām.
Svarīgākās nodaļas bOi
saimnieciskā un politiskā, Pēdējai
piekritīs arī preses un sabiedriskās
dzīves kontrole. Lai gan iecelšana»
nav vēl oficiāli notikušas, sagaida, ka
par Mekloja saimniecisko ministru
naka Maršala plāna padomnieki
Normans Kolisons, bet par politis­kās
nozares vadītāju Džēmss Rldle-bergers,
kas ilgus gadus strādāja
kopa ar ASV vēstnieku Merflju, Bes(
tam Meklojs paredzējis Bavārija».
Virtembergai-Bādenei un Hesenel
Iecelt atsevišķus augstos komisārus.
Dzemsam Ridlebergeram resp. po­litiskai
nodaļai bus pakļautas ari v l -
i^T?^^?Ji^^^^* §im piekrita
EUCOM HQs Civil Affairs Divlslon
PASKAIDROJUMS
Paskaidroju, ka Bad Olnhauzenas
latviešu festivāla vadītāja i . g. 28.
maija 5. apkārtraksta 5 p. teiktais
par latviešu centrālo organizāciju
nelabvēlīgu nostāju festivāla rlkoša-nas
hetā dibinās uz pārpratuma, un
to ka nepamatotu atsaucu.
Hugo Skrastiņš
«LATVIJAS"
abonements
pasūtlnot laikrakstu pa ataev
eksemplāriem (Udz 8 tks, Ie­skaitot),
maksā DM 8,- mēn.
+ DM 0.50 par pleaOtlSanu;
pasūtlnot kollektīvl vairāk
par 3 eks. DM 3.- mēnesi
par eksemplāru; pasOtinot uz
ārzemēm un maksālot Vācijā
DM 3.- mēn. + DM 1.30 par
piesūtīšanu. Sludinājumi mak­sā
DM 0.70 par vlenslejliias
nonpareille. lespledrindas aiz­ņemto
telpu. Darba meklēja»,
nas sludinājumi par puscenu.
Abonementa pieteikumi, slu­dinājumi,
naudas pārvedumi
un korespondence adresējama
nUtvijai". (14a) Essllngen/N.,
Uhlandstrasse 8.