1949-08-06-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
dzelzs aizkara" ngtona -a iezImSjas arvien «kaldrSk « • mmaassoonnuu lloožžaa»s jluubhnil^e»ja» Cik»», ^ askaldrojumiem senātā par p , • ^jamo agresiju Eiropā, t omeņtātors Pirsons un Kans. ^ īgtonā lietošanā parādliusTeļ"*- 1os: ..ASV robežas ir ^ lehkums". "alvenokārt IzcUa ar dr«.rfi.u blldzinājutniem un lleSf**^'*»»»* tiesājos vārdos. S f t ' n f c is_ attīstības noskaņimstt"^ onā mainījies galveUsrt eāllem laktiem; ksm blM^f Itl pēdējos aksardzib ra?" savienība un \ f Zīmīgi savu jaunāko politiska ka u iesāk arī 1. augusK^^^^ t teikumu: «Savienotās vairtL1^ zelzs stīpu apkārt dzelzs a SVnav citas alternatīvas 911 gada slēguši nolīgumus a r? m valstīm tikai tādēUai tos'Lt ijdiemza^ ir dziļa p a t i ^ f e deļ izlēmušas, ka tām nepleT ms^ uzņemties brīvo demokra t dibu un radīt pietiekami Z ala speķa, lai nodrošinātu pasS S mieru. Ja mēs tā nedarītu, tad .ums vajadzētu ievilkties kā gļit iežiem savās čaulās un gaidīt, kad pasaules gals, kas būtu ari psejals." Lai gan republikāņu senatori ar ļžonu Fosteru Dallesu priekšgala bšauba, vai Rietumeiropas apbru- )šanai jāizdod 1450 miljoni, Trfl. ena prasību izpildīs, ja vien kon-tess vasaras atpūtu uzsāks vēlāk bkā paredzēts un tam būs iespe-ļms iepazīties ar štābu priekšnieku Vojumu par Eiropas apmeklgļuma^ zultātiem. No tā būs atkarīgi bal- [jumi. .Triju ieroču šķiru štābu ļiekšnieku atgriešanos Vašingtona [gaida pēc 10 dienām. Tad būs id-' ļimi arī Eiropas aizsardzības pado- Ss un triju Rieļjiimeiropas valstu 3ku — Vidusjūras, Beneluksa un tiandināvijas — atzinumi par ne-feciešamākajiem ieročiem un vājā-bām vietām aizsardzībā pret Mas-agresiju. Vašingtonā vērotāji atzīmē arī kā-citu politiski iezīmīgu aizkulišu 'ūli kias Var ietekmēt ASV Srpoll- % it Īpaši Azljā. Harijs F. ^rnsi „The Periscope" norāda uz īsinātam attiecībām starp jauno W aizsardzības ministru Džonsonu • ārlietu ministru Ečesonu. ,Ja |jzident$ Trumens drīzumā, nesa-bņos šo abu ministru viedokli - ļ:a Kenis, — tad Šis konflikts eks- [dēs Vašingtonas un Ņujorkas pre-ļ pirmajās lappusēs. Ārlietu ml-ļtrljas ierēdņi žēlojas, ka aizsar-ļbas ministrs Džonsons nemitīgi Icoties Ečesona darīšanās, pār vi-b lietām censdamies iegalvot, ka u jāvada ASV politika Ķīna." in, 0. Bredlijs iepazīstina. M (Turpinājums no 1. Ipp-). B pieredzējusi tādu attīstību, kas [mālos laikos būtu prasījis gad-ļta ceturksni." [ongrese, kam vajadzēja aizieUa-is Ifrivdienās 31. jūlijā, nolemj boties vēl vienu mēnesi. SisK-ng pamatots ar to. ka ASV l atrodas arvien vel kara s Īli jo vispārējs miera liguM j ām vēl nav noslēg s Darb bj raukšana 31. jūlija tu P«'"" obligāta tikai miera laika, ksturigi šinī sakarība^ irAs ijas izlūkošanas dienēta w dnieka ģen. Donovana vard. rikāņu rezerves virsnieku m ā. ka pašreizējais aukstais kP ībā ir karstāks pa k ^ rikāņi uz auksto ^^^Jļ. pašam šķiet," eica s ,ka. tur karstāk nekaene. ns atzinis, ka aŗnenkao » nības gan pieversus. ^r» azāk domājot par pa^" ELA NEG^AOITET FBET -PADOMJU S^^^^^^l^,. dienests otrdien ziOĢ a- j;<ļa alingāams iuznp ldaepto"rtaāc.^^^S^^, ^P^3^d ow vienībā neatlDilstpa»J^3idrot* ārlietu ministnjag'^^jtiei anā žīdu valsts veote'; ^.vieno visām pret un vērstām demonstrac J 5» edraudzīgu,zi.u^jgV esē Publicētaiarrt ce^itii' tācijām uz Sibinju u tuksnešu apgabali^»- tiitKton NewBpaper ļmOtS EŪCOM ctvn rL Dp Cmp Blangan, Nr. 80 (804) Sestdien, 1949. g. 6. augustā iznak treSdienfis tm s^tdlen^. tedevējs: LatvieSu Centrālā Ko. mlteJa. Galvenais redaktora: V. LamDerga: galv. red. vietnieki: ML CuUtto un A. lOavsona. Re- SSktorl: A. BdStelns. Fr. Igi^. j. J&abēoni. F. Krusa. B. Kteelis. H, Mlndenberp, A. OTOSTB. Ralsters. L. Svarcs. BedakcUas adrese: S^s^Sgf^* Uhlanditr, %. ITS». Tito aicina arī Bulgāriju un neldausU Icominform Juroslaviļa atkārtoti provocē s gadi jumus ar Pado .9 saviem SEPTEMBRĪ IRO PALĪDZĪBAS VĀRTI SLĒGSIES UZ VISIEM LAIKIEM Apgabalos dibinās ļaimas daA^^ VAI ANGĻU UN AMERKlŅU BANKAS IZEAISBUSAS UTO A E H - VITAn PRET MASKAVU? BeUratle (A). — Maršals Tito sācis Jaimu politisku ofensīva. UaķedojiIJils tautas republikas 5. gadadienā 2. augustā Skopie 35.000 gkatitajti priekšā maršals Tito dedzīgā runā solīja palīdzēt Bulgārijai un AlbSnijal atbrīvoties no kominforma spaidiem. Viņš uzsvēra, ka nedomā lavo reAtiu pārveidot pēc kapitāUsma parauga, bet joprojām paliks oiticfgs so^plistiskajām idejām. Reizē ar šo zīmīgo runu sākušās pro- TokāciJa» W^ Padomju savienības pilsoņiem Belgradē. Izraidīts padomju gi^isa »atiksmes biroja vicedirektors, un Maskava pārtraukusi gaisa salikumi abu valstu starpā. Jugoslavu prese pēdējās dienās ap-ggds padoniju sūtniecību Belgradē spiegošanā un sabotāfas rikolanā, un pats marSals Tito vairākkārt pēdējo 48 stundu laikā atkārtojis, ka Ju-goslavUa necietīs kominforma gatavošanos ar varu gāzt viņa iekārtu. Staļina 5 punktu programma pasaules mieram „UN WORLD" P U B L I C Ē GRO-MIKO S L E P M A S SARUNAS AR ASV POLĪTIPEM Leikseksesa (A). - UN raidītājs Iļojorka ceturtdienias vakarā ziņoja, ta Vašingtonas diplomātiskajās ap-fi& dis kopš vairākām nedēļām ne-lolias runas par konkrētiem Sta|i-jtt miera priekillikiuniem. Sl ziņa Bede|as sākumā parādījās arī kāda HP korespondenta ziņojumā, un ļMtdien iznlUkušals jaunākais »iUN WorM^ kas tia;skatlms par vienu no ^Ņpaidīgāki^jit^m un labāk infor- Bitijiem ASV poltītiska|iem žur- BiUem» bez sensācijas piegaršas fM^ kāda viErdā neminēta repub-liUļa poUtiķiK rak^^^^ pur Staļina Biera programmu. To īsumā snie- NBC> kā ari UIP aģentūra. Staļina miera i)rogrammu ar ASV politiķiem pēdējos mēnešos vairāk- Mrt pSrrunāJfe Padomju savikibas Irlletu ministra vietnieks Andrejs Cromlko, Programmai 5 punkti: 1) Jauns līgums ASV un Padomju lavienlbas starpā, ar ko tiktu atjaunoti Jaltas un Potsdamas nolīgumi. U reSlists Staļins šo līgumu vēloties slēgt tikai ar ASV, jo, pēc viņa 4om5m, lielbiritiinija un pārējās Eiropas valstis esot pašreizēji pa-laules spēku spēlē bez kādas praķ-ilskas nozīmes. 2) Vienprātību vistu Četru okupā-tijas varu politikā par Vāciju. Staļins paredzot, ka jaimu karu izrai-var tikai, vai .nu rietumu, vai austrumu vadīta m gribēta Vācijas atdzimšana. Kamēr tas nav noUcis, M\x kara briesmu neesot., 3) Rietumu lal)vē'ibu reparāciju «maksājumos Paviom;u savienībai, lai ^fi atzītu krievu tautas lielos upu-rus cīņā prot Hitleru. 4) Tūlītēju sakaru pārtraukšanu ar Visiem fašistiskiem un hitleriskiem «iementiem Padomju savienības iespaida sfairā un ari tiem, kam izde- ^'|es nokļūt rietumnieku valstis vai ««upacijas apgab-ilosi. 5) Normālu vialtnaiecisku attiecība J^tjaunoSanu ar IMaskava, ievadam piešķirot Padom;u SiEivienibč-i aizdeg u 2 miljardui; dohru uz tādiem piem noteikumiem kā Lielbritānijai 1946. g. h ^ ķ beidariba mazini^ sonos un sainnniecibas limena ipSanu ASV ^ojorka (B). ^ Viens no joprojām py visvairāk pārrunātajiem jau- ^jurniem ir bezdarbs un saimniecis- ^ krīze. Kaut ari prezidenta Trū- °^ena ieteikumi bezdarba novēršanai .^kārtīgi lielie budžeta līdzekļi fiaoiedriskiem darbiem nomierināju- I satrauktos pratusi, cenu krišanās ^^.P^odukcijas .samazināšana spiež r^^^eikaliiiekus būt uzmanīgiem, fin t X s^™i<"Cibas līmeni 1939. g. «Pzimē ar 100, lad augstāko stā- ^^-C Savienoto valstu saim- II sasniedza 1944. g. beigās, i ^ ^ 1945. g. in^deksa likne sli- «Kominforms skaita savus cāļus, iekām tie izšķīlušies," zobgalīgā tonī runas ievadā aizrādīja Tito. „Jugo-slavija šodien stiprāka nekā bija pirms gada. Mūsu rūpniecība uii ārējā tirdzniecība pamazām atdzīvojas, un mēs izkļūstam no bīstamā stāvokļa, kādā mūs noveda kominforma Ietekmē esošo valstu nedraudzīgā rīcība. Es ceru," uzsvēra Tito, „ka pienāks laiks, kad bulgāru tauta neveltīs vērību nepatiesajiem apvainojumiem, kādus kominforms vērsis pret Jugoslaviju, un sniegs niums roku, kā tas brāļu tautai klājas. Mēs tad palīdzēsim bulgāriem nobīdīt pie malas visus tos, kas līdz šim kavējuši mūsu draudzīgo attiecību attīstīšanos un stājušies mums ceļā. Sle vārdi zīmējas arī uz Albāniju. Kādā dienā ari Albānijas zemnieki un strādnieki atzīs, ka Jugoslavijas tautas bijušas tās, kas stāvējušas v i ņiem vistuvāk un allaž varējušas sniīģt lielāko palīdzību." Tālākā runā Tito savu palīdzību piesolīja ari Ungārijai un Rumānijai, aizrādot, ka ariiur kominforms tur-^ pina rīdīt pret Jugoslavlļu uil )ca viņš necietīs revolūciju un kara plānu kaldlnāšanu šajās zemēs pretī viņa iekārtu. „Es esmu pārliecināts, ka Jugoslavlja agri vai vēla ap sevi pulcinās draudzīgu valstu saimi, kas visas kopā varēs turpināt tos progresa ceļus, kādus esam pasākuši iet pret kominforma gribu." i Tito runa visā pasaulē izraisījusi lielu ievērību. BBC un ASV raidītāji to sniedza visās valodās un vairākos apdarinājumos, gan Izceļot faktu, ka Tito arī Jugoslavijas Maķedonijas daļā bauda pilnīgu uzticību, gan pasvit-i rojot sensacionālo uzaicinājumu pārējiem satelītiem sacelties pret kom-informu. Si Tito aktivitāte un blanko garantiju izsniegšanā cīņai pret Maskavu nāk īstā brīdī, jo pagājušajās nedēļās padomju prese, kā ari satelītvalstu komūnisitiskie laikraksti draudīgā formā pūlējās atgādināt ortodoksā komunisma mācekļiem, ka Tito ir ķeceris, kas iznīcināms visiem līdzekļiem. Par Tito aktīvo cīņu liecina ari skandāls ar padomju pilsoni Andreju Kuzmicevu, jauktās jugoslavu-pa-domju navigācijas sabiedrības vice-direktoru. Iekšlietu ministrija 2. augustā ziņoja, ka Kuzmicevs apcietināts Belgrades centrā, kur „apvai-nojoši izturējies pret jugoslavu tautas pārstāvjiem". Pēc UP informācijas krievs bijis vienkārši piedzēries un sācis trokšņot, bet no šl starpgadījuma Tito valdība tagad nepārprotami mēģina Izveidot politisku skandālu. Tito oficiozs Boi^ba ne tikvien kā plaši apraksta Kuzmi-ceva trakošanu policijas iecirkni un pretošanos miličiem, bet uzbrūk ari pašai padomju sūtniecībai, apzīmējot to par centrāli, no kuras nāk spiegi un sabotieŗi, kas kominforma uzdevumā cenšas gāzt Tito režīmu. (Turpinājums 8. Ipp.). * .,Vēl tikai 31 diena laika atUkusi pārvietotajām personām, lai pieprasītu IRO palīdzību visāda veida aprūpes, repatriācijas vjīi izvietošanas jautājumos. Bēgļi, k^s šajā nolūkā vēl nav reģistrējušies IRO un neizdarīs to līdz 31. augustam, zaudēs jebkādas Izredzes uz IRO palīdzību," 31. jūllļā paskaidroja IRO ģenerāldirektors Vlljoms Hellems Taks. Direktora Taka pazu;iojumu, kas dibināts uz starptautiskās bēgļu organizācijas ģenerālpadomes jūlija kopsapulces lēmumu Zenēvā, pēc tam plaši izziņoja visā Vācijas amerikāņu joslā ar preses, radio un plakātu palīdzību, lai šī ziņa sasniegtu ari tos tūkstošus privāti dzīvojošo pārvietoto personu, kas vēl nav lūgušas IRO aizgādību. Šādām personām jāierodas reģistrācijai līdz 81. augustam vienā no 6 IRO kontrol-centriem, kas atrodas Vlrcbuirgā, Hanavā, NelUngenā, Augsburgā, Mlnchenē un Ambergā. Ģenerāldi- , rektors Taks arī brīdinājis, lai pārvietotās personas neļauj sevi maldināt ziņojumiem, ka IRO padome paredzējusi zināmus izņēmumus arī pēc noteiktā termiņa. Viņa brīdinājumam pievienojās IRO amerikāņu joslas šefs Filips E. Raians, mudinot pārvietotās personas reģllstrēties nekavējoties un norādot, ka tā ir abso* lūti pēdējā iespēja Iegūt IRO aizgādību: Visi DP nometnēs aicināti tūdaļ sazināties ar draugiem un paziņām ārpus nometnēm, kas vēl nebūtu reģistrēji4šii^ un l^iopādlt vi^ ies ClNtlSIES N0VEE8T »JPGDEJX BRIZA» IZSKRINEBANAS DRAUDUS GRONS ņiem, uz sViirig0 31; augOJIta terittķti. Mana. «Vēlreiz aicinu visus žurnālistus," atklājot kārtējo preses konferenci Bad Kisingttiā, ar uzsvaru norādīja Informācijas daļas vadītājs C. tlal-ners, .^darit visu iespējaiiō, lai jūsu tautību piederigie zinātu un saprastu, ka tiesības uz IRO juridisko un politisko aizsardzību, aprflpi^un izceļošanu varēs legut tikai tie ārpus nometnēm dzīvojošie, kas reģistrēsies vienā no 6 IRO kontrolcentriem līdz 31. augustam. Sls termlņS Ir pēdējais, un, sākot ar 1. septembri, reģlstrēšanos vairs nepieņems. „Lai visi savrup dzīvojošie šo svarigo lēmumu uzzinātu, IRO ne tikvien aicina talkā DP presi, bet arī vācu laikraksti Ievietos attiecīgus paziņojumus, un radiofoni līdz 31. augustam katru dienu noraidīs alcl* nājumus reģlstrēUes. Ja ari pieteiktos tikai viena ģimene, mūsu pūles būs attaisnojušās." Tālāk C. Rainers norādīja, ka pēc I RO Informācijas savrup vēl dzīvo bēgļi, kas savā laikā bija reģistrējušies U N R R A un vēl tagad uzglabājuši «rozā reģistrācijas kartītes". Tās sen jau Izsludinātas par nederīgām un bij. „unriešlem", kas vēl nav pie IRO reģistrējušies, pēdējais termiņš ir 81. augusts. No jauna Var reģistrēties ari tie, [ Kā kvalificēs personas, kas būs kas agrāk noraidīti, DP statusu nepiešķirot. Pārsūdzības gan vajadzējis iesniegt 8Q dienās, bet tā kā durvis DP statusa iegūšanai drīz aizvērsies uz visiem laikiem, neviens nevar zaudēt vairāk, kā vien saņemt atkārtotu noraidīšanu, un tādēļ C. Rainers ieteica visiem no jauna reģlsr trētles. Jautāts, vai nav iespējama rakstveida reģistrēšanās, jo daudzi līdzekļu trūkuma dēļ 11^ kontroles centriem nevar alzbrajit^» C. Rainers atbildēja ar noliktu nē. Skrī-nēs tikai tos, kas būs pieteikušies personīgi. Skrīnlngi v^r notikt arī pēc 31. augusta, jo Zenēvā pieņemtie noteikumi paredz ka līdz šim termiņam jābeidz vienīgi reģistrē- Latvijā 1 milļons latviešu, bet e i 1 milļoni iedzīvotāju prez a atzinumi un lēmumi LNP prezidija pēdējā darba sēdē angļu joslā apsprieda starptautisko stāvokli un tā attīstību un pieņēma par to atzinumus. Prezidijs konstatēja, ka Latvijā vēl ir apmēram 1 miljons latviešu, bet 2 miljoni iedzīvotāju. Lielāk^ daļa no Padomju savienības ievesto ir āziāti, kam izsniegtas Latvijas pases ar atzīmi «latvietis". Kollektīvizācija paveikta gandrīz jau pilnīgi, un visus, kas tai pretojas, bez žēlastības deportē uz Sibīriju vai citur. J. Celms ziņoja par savu braucienu uz Zviedriju un tur notikušajām sarunām un organizatorisko darbu Latvijas brīvības labā. Prezidijs atzina, ka kopējo uzdevumu sekmīgākai veikšanai izveidojama cieša sadarbība ar LNF Zviedrijā un citām līdzīgām latviešu organizācijām ārpus Vācijas. Aktivizēs ārējās informācijas fonda darbību. Pieņēma tālākus atzinumus LNP prezidija darbības izveidošanai un prezidija sēdekļa Izvietošanai emigrācijas ietvaros. Konstatēja, ka Kanādas latviešu nacionālā apvienība nolēmusi aktīvi atbalstīt LNP uzdevumus, piedaloties arī pašā LNP un ievēlot par Kanādas latviešu pārstāvjiem LNP Marisu Vētru un KLNA sekretāru Freibergu. Pieņēma atzinumus par līdzekļu sagādāšanu LNP darbībai. Nolēma sūtīt LNP delegāciju uz Eiropas komitejas un Eiropas konsultatīvās padomes sesiju, kas sāk-utna J. Feldmaņa memorands ASV ārlietu ministrijai b i j o latviešu karavīru lieta i .d ējus^i pašreiz īsvārstās ap 160, ^irm • kur tā atradās 1945. g. S r "lenežos pēc 17 miljonu ^P^ijizeto atvaļināšanas no armijas, tūti amerikāņiem ir insti- ^« sabiedriskās domas, politiskās v^PlnāJiunii B. Ipjp,). m Kā jau mūsu laikrakstā ziņots, 28. jūnijā ASV ārlietu ministrs Ečesons pieņēma mūsu sūtni J. Feldmani akreditēšanās audiencē, un abi valstsvīri apmainījās svinīgām runām. Sajā sakarā ir zīmīgi, ka ziņojums par sūtņa J. Feldmaņa akre-ditēšanos un abu runu teksti visā pilnībā iespiesti amerikāņu ārlietu ministrijas biļetenā, kas pasvītro akreditēšanās oficiālo raksturu. Sūtnis J. Feldmanis jau enerģiski darbojas jaunajā darba laukā. Ievērojot grūtības, kādas Jopx>jām ra-i da mūsu bij, kaŗavMem iiece}oā^ ASV, it īpaši Gronas izceļošanas nometnē, sūtnis J. Feldmanis 21. jūlijā iesniedza ASV ārlietu ministrijai memorandu, kurā sīki apraksta mūsu karavīru gaitas un leģiona tapšanu. Memorandā attēlota ari dažādo Iestāžu nesaskaņotā rīcība mūsu karavīru jautājumā, t i . augstāko iestāžu principiāli labvēlīgā nostāja un vietējo amatpersonu, īpaši tieslietu ministrijas pārstāvju Gronā nepareizā pastāvošo noteikumu izpratne un piemērošana. Sūtnis J. Feldmanis lūdz šo mūsu karavīriem aelabv§Ug0 pfaksi novēzsl, - - sies 10. augustā Strasburgā. Dele-ģ^ a arī vienu no prezidija locekļiem uz Londonu dažu jautājumu izkārtošanai. Plaši pārrunāja denunciācijas, kas pēdējā laikā notiek pret izbraucējiem uz ASV un citām zemēm, un izlēma pretsoļus. Prezidijs apsveica latviešu preses apvienošanos vienā laikrakstā un uzdeva Informācijas daļas vadītājam turpināt preses apvienošanas darbu ari ārpus Vācijas. a B i i e i e i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i a i i i i i i i i i i i i i ii Komunisti j^akusi uzbrukumu Dienvidkorejai Seula (B). — Dienvidkorejā sākušās cīņas ar komunistu karaspēku, kas ceturtdien ar apm. 5000 viriem un smago artilēriju pārgāja demarkācijas līniju' — 38. parallēli. Kā zināms, Koreju pēc uzvaras pār Japānu okupēja Padomju savienība un ASV, par joslu rooežu nosakot 38. platuma grādu. Pirms 6 nedēļām ASV savu okupācijas kaļraspck-i atvilka, un tūlīt sākās robežsadursmes un nemieri, jo Maskava no pirmās okupācijas dienas savā ioslā izveidoja padomju režīmu ar Kcmūnisīis-ku leļļu valdību. Zīmīgi, ka komunistu karaspēks ofensīvu uzsāka Cangkaišeku ierašanās priekšvakarā. Ceturtdienas vakarā Cangkaišeks izlidoja noFor-možas uz Seulu, lai apspriestos er Dienvidkorejas valsts prezidentu, Singmanu Rhē par kopīgu cņu pref komunismu. Pēc Cangkaišeka pJāna Dinvidkorejai kopā ar Filipīnām un nacionālo Ķīnu jāizveido Pacifika ūnija, kas līdzīgi Atlantijas savienībai radītu valni komunisma tālākai izplatībai Āzijā. Kā papildus Ziņo,- ciņis komfoni-stu pusē piedalās sarkanarmivas virsnieki. Dienvidkorejieši ziņo ka pret lielo pārspēku viņi cer noturēties tikai dažas dienas. Seulā joprojām atrodas daži simti ASV armijas instruktoru, kas palikuši tur, lai izveidotu nacionālo korejiešu ar-reģistrējušās, bet DP statusu tomēr neiegūs? „Tip nebūs UN DP, bet tomfr bēgļi," atbildēja C. Rainers un pēc nākošā žurnālistu jautājuma — kā šos nevācu bēgļus vērtēs organizācija, kas varētu nākt pēc IRO — turpināja: „Ja tāda vispār būs, tad pieņemams, ka tos par UN DP neuzskatīs." Pārrunu turpinājumā C. Rainers nolasīja DP komisijas darbības koordinatora Eiropā A. E. SkvadrilU atkārtoto brldinājiamu DP — kārtojot izceļošanas formalitātes, nesniegt nepareizas ziņas. ASV imigrācijas noteikumi paredz drakoniskus sodus tiem, kas Ieceļojot par sevi uņ savu arodu devuši aplamu Infornv?- clju. A. E. Skvadrili jo sevišķi uzsver slikto noskaņojumu amerikāņos, kāds rodas, ja kāds, uz ASV izceļojot, uzdodas par aroda lietpratēju, kaut arī lauksaimniecībā, bet vēlāk nespēj uzdotos pienākumus veikt. Tie amerikāņi, kas apņēmušies dot vēl jaunus galvojumus, vērojot DP negribu vai ari neprašanu strādāt uzdotā specialitātē, kļūst atturīgi, un tā aizbraukušo neapzinīga izrīcība var aizvērt durvis uz ASV vēl daudziem Vācijā palikušajiem. Jaunās transitnometnes iekārtošanu Vildflekenā IRO pamato ar nepieciešamību regulēt Izceļotāju sastrēgumu izvietošanas centros un Gronā. 4. augustā Gronā esot bijuši 6000 Izceļotāju, un, lai nerastos tālāki sastrēgumi un nepārtraukti varētu turpināties ari jaunu DP pieņemšana veselības un' konsulārām pārbaudēm, radusies nepieciešamība izvietošanas procesa „vidus posmā" iekārtot vēl vienu starpnometni.. Žurnālisti interesējās, vai nav iespējams pēdējo skriningu, kas, izceļojot uz ASV, tagad notiek Gronā, izkārtot jau agrāk. Sevišķi privāti dzīvojošie DP, kas, uz Gronu braucot, spiesti atteikt dzīvokli un darbu, pēc izskrīnēšanas nonāk neapskaužamā stāvoklī. :C. Rainers atbildēja, ka Gronā, ļneatkarīgi no IRO un DP komisijas, darbojas ASV imigrācijas komisija, kas tiesīga katrā atsevišķā gadījumā t^ikt savu pēdējo vārdu. IRO tomēr centīMes panākt DP veļamāku izkārtojumu. Saziņā ar IRO amerikāņu joslas direktora F. Rajana atzinumu, izvic4o-šanas vadītājs Korkerijs tieši šajā jautājumā sāks sarufias ar ASV pārstāvjiem. Informācijas daļas vadītājs paziņoja, ka visos IRO apgabalos nodi-binata_ s darba jautājumu padomes. Strādātāji DP padomēs ievēlēs savus pārstāvjus un par sakarnieku katrā padome piedalīsies viens IRO pir~ mas kategorijas ierēdnis. Sīs padomes kārtos visus darba, algu un nodokļu jautājumus DP attieksmēs ar IRO un vācu iestādēm. Rainers izteica ^pārliecību, ka šo padon^ju darbs turpmāk atrisinās daud/us jautājumus, kas līdz šim „ventilēil-preses konferencēs. ^ Konferences noslēgumā C. Rainers informēja, ka 16. augustā, pl. 8 50 pec Vācijas laika, notiks pirmais raidījums par „gruti izvietojamiem" Lai ieinteresētu Rietumeiropas valstis bet it sevišķi amerikāņus, sniect efektīvāku palīdzību arī šai DP grupai, IRO ierosmē uzņemtas 3 radio reportāžas, ko tagad noraidīs BBC un vairākas ASV raidstacijas. Otrs raidījums notiks 20. augustā. pL 17 35 I 1. i
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1949 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1949-08-06 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari490806 |
Description
Title | 1949-08-06-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | dzelzs aizkara" ngtona -a iezImSjas arvien «kaldrSk « • mmaassoonnuu lloožžaa»s jluubhnil^e»ja» Cik»», ^ askaldrojumiem senātā par p , • ^jamo agresiju Eiropā, t omeņtātors Pirsons un Kans. ^ īgtonā lietošanā parādliusTeļ"*- 1os: ..ASV robežas ir ^ lehkums". "alvenokārt IzcUa ar dr«.rfi.u blldzinājutniem un lleSf**^'*»»»* tiesājos vārdos. S f t ' n f c is_ attīstības noskaņimstt"^ onā mainījies galveUsrt eāllem laktiem; ksm blM^f Itl pēdējos aksardzib ra?" savienība un \ f Zīmīgi savu jaunāko politiska ka u iesāk arī 1. augusK^^^^ t teikumu: «Savienotās vairtL1^ zelzs stīpu apkārt dzelzs a SVnav citas alternatīvas 911 gada slēguši nolīgumus a r? m valstīm tikai tādēUai tos'Lt ijdiemza^ ir dziļa p a t i ^ f e deļ izlēmušas, ka tām nepleT ms^ uzņemties brīvo demokra t dibu un radīt pietiekami Z ala speķa, lai nodrošinātu pasS S mieru. Ja mēs tā nedarītu, tad .ums vajadzētu ievilkties kā gļit iežiem savās čaulās un gaidīt, kad pasaules gals, kas būtu ari psejals." Lai gan republikāņu senatori ar ļžonu Fosteru Dallesu priekšgala bšauba, vai Rietumeiropas apbru- )šanai jāizdod 1450 miljoni, Trfl. ena prasību izpildīs, ja vien kon-tess vasaras atpūtu uzsāks vēlāk bkā paredzēts un tam būs iespe-ļms iepazīties ar štābu priekšnieku Vojumu par Eiropas apmeklgļuma^ zultātiem. No tā būs atkarīgi bal- [jumi. .Triju ieroču šķiru štābu ļiekšnieku atgriešanos Vašingtona [gaida pēc 10 dienām. Tad būs id-' ļimi arī Eiropas aizsardzības pado- Ss un triju Rieļjiimeiropas valstu 3ku — Vidusjūras, Beneluksa un tiandināvijas — atzinumi par ne-feciešamākajiem ieročiem un vājā-bām vietām aizsardzībā pret Mas-agresiju. Vašingtonā vērotāji atzīmē arī kā-citu politiski iezīmīgu aizkulišu 'ūli kias Var ietekmēt ASV Srpoll- % it Īpaši Azljā. Harijs F. ^rnsi „The Periscope" norāda uz īsinātam attiecībām starp jauno W aizsardzības ministru Džonsonu • ārlietu ministru Ečesonu. ,Ja |jzident$ Trumens drīzumā, nesa-bņos šo abu ministru viedokli - ļ:a Kenis, — tad Šis konflikts eks- [dēs Vašingtonas un Ņujorkas pre-ļ pirmajās lappusēs. Ārlietu ml-ļtrljas ierēdņi žēlojas, ka aizsar-ļbas ministrs Džonsons nemitīgi Icoties Ečesona darīšanās, pār vi-b lietām censdamies iegalvot, ka u jāvada ASV politika Ķīna." in, 0. Bredlijs iepazīstina. M (Turpinājums no 1. Ipp-). B pieredzējusi tādu attīstību, kas [mālos laikos būtu prasījis gad-ļta ceturksni." [ongrese, kam vajadzēja aizieUa-is Ifrivdienās 31. jūlijā, nolemj boties vēl vienu mēnesi. SisK-ng pamatots ar to. ka ASV l atrodas arvien vel kara s Īli jo vispārējs miera liguM j ām vēl nav noslēg s Darb bj raukšana 31. jūlija tu P«'"" obligāta tikai miera laika, ksturigi šinī sakarība^ irAs ijas izlūkošanas dienēta w dnieka ģen. Donovana vard. rikāņu rezerves virsnieku m ā. ka pašreizējais aukstais kP ībā ir karstāks pa k ^ rikāņi uz auksto ^^^Jļ. pašam šķiet," eica s ,ka. tur karstāk nekaene. ns atzinis, ka aŗnenkao » nības gan pieversus. ^r» azāk domājot par pa^" ELA NEG^AOITET FBET -PADOMJU S^^^^^^l^,. dienests otrdien ziOĢ a- j;<ļa alingāams iuznp ldaepto"rtaāc.^^^S^^, ^P^3^d ow vienībā neatlDilstpa»J^3idrot* ārlietu ministnjag'^^jtiei anā žīdu valsts veote'; ^.vieno visām pret un vērstām demonstrac J 5» edraudzīgu,zi.u^jgV esē Publicētaiarrt ce^itii' tācijām uz Sibinju u tuksnešu apgabali^»- tiitKton NewBpaper ļmOtS EŪCOM ctvn rL Dp Cmp Blangan, Nr. 80 (804) Sestdien, 1949. g. 6. augustā iznak treSdienfis tm s^tdlen^. tedevējs: LatvieSu Centrālā Ko. mlteJa. Galvenais redaktora: V. LamDerga: galv. red. vietnieki: ML CuUtto un A. lOavsona. Re- SSktorl: A. BdStelns. Fr. Igi^. j. J&abēoni. F. Krusa. B. Kteelis. H, Mlndenberp, A. OTOSTB. Ralsters. L. Svarcs. BedakcUas adrese: S^s^Sgf^* Uhlanditr, %. ITS». Tito aicina arī Bulgāriju un neldausU Icominform Juroslaviļa atkārtoti provocē s gadi jumus ar Pado .9 saviem SEPTEMBRĪ IRO PALĪDZĪBAS VĀRTI SLĒGSIES UZ VISIEM LAIKIEM Apgabalos dibinās ļaimas daA^^ VAI ANGĻU UN AMERKlŅU BANKAS IZEAISBUSAS UTO A E H - VITAn PRET MASKAVU? BeUratle (A). — Maršals Tito sācis Jaimu politisku ofensīva. UaķedojiIJils tautas republikas 5. gadadienā 2. augustā Skopie 35.000 gkatitajti priekšā maršals Tito dedzīgā runā solīja palīdzēt Bulgārijai un AlbSnijal atbrīvoties no kominforma spaidiem. Viņš uzsvēra, ka nedomā lavo reAtiu pārveidot pēc kapitāUsma parauga, bet joprojām paliks oiticfgs so^plistiskajām idejām. Reizē ar šo zīmīgo runu sākušās pro- TokāciJa» W^ Padomju savienības pilsoņiem Belgradē. Izraidīts padomju gi^isa »atiksmes biroja vicedirektors, un Maskava pārtraukusi gaisa salikumi abu valstu starpā. Jugoslavu prese pēdējās dienās ap-ggds padoniju sūtniecību Belgradē spiegošanā un sabotāfas rikolanā, un pats marSals Tito vairākkārt pēdējo 48 stundu laikā atkārtojis, ka Ju-goslavUa necietīs kominforma gatavošanos ar varu gāzt viņa iekārtu. Staļina 5 punktu programma pasaules mieram „UN WORLD" P U B L I C Ē GRO-MIKO S L E P M A S SARUNAS AR ASV POLĪTIPEM Leikseksesa (A). - UN raidītājs Iļojorka ceturtdienias vakarā ziņoja, ta Vašingtonas diplomātiskajās ap-fi& dis kopš vairākām nedēļām ne-lolias runas par konkrētiem Sta|i-jtt miera priekillikiuniem. Sl ziņa Bede|as sākumā parādījās arī kāda HP korespondenta ziņojumā, un ļMtdien iznlUkušals jaunākais »iUN WorM^ kas tia;skatlms par vienu no ^Ņpaidīgāki^jit^m un labāk infor- Bitijiem ASV poltītiska|iem žur- BiUem» bez sensācijas piegaršas fM^ kāda viErdā neminēta repub-liUļa poUtiķiK rak^^^^ pur Staļina Biera programmu. To īsumā snie- NBC> kā ari UIP aģentūra. Staļina miera i)rogrammu ar ASV politiķiem pēdējos mēnešos vairāk- Mrt pSrrunāJfe Padomju savikibas Irlletu ministra vietnieks Andrejs Cromlko, Programmai 5 punkti: 1) Jauns līgums ASV un Padomju lavienlbas starpā, ar ko tiktu atjaunoti Jaltas un Potsdamas nolīgumi. U reSlists Staļins šo līgumu vēloties slēgt tikai ar ASV, jo, pēc viņa 4om5m, lielbiritiinija un pārējās Eiropas valstis esot pašreizēji pa-laules spēku spēlē bez kādas praķ-ilskas nozīmes. 2) Vienprātību vistu Četru okupā-tijas varu politikā par Vāciju. Staļins paredzot, ka jaimu karu izrai-var tikai, vai .nu rietumu, vai austrumu vadīta m gribēta Vācijas atdzimšana. Kamēr tas nav noUcis, M\x kara briesmu neesot., 3) Rietumu lal)vē'ibu reparāciju «maksājumos Paviom;u savienībai, lai ^fi atzītu krievu tautas lielos upu-rus cīņā prot Hitleru. 4) Tūlītēju sakaru pārtraukšanu ar Visiem fašistiskiem un hitleriskiem «iementiem Padomju savienības iespaida sfairā un ari tiem, kam izde- ^'|es nokļūt rietumnieku valstis vai ««upacijas apgab-ilosi. 5) Normālu vialtnaiecisku attiecība J^tjaunoSanu ar IMaskava, ievadam piešķirot Padom;u SiEivienibč-i aizdeg u 2 miljardui; dohru uz tādiem piem noteikumiem kā Lielbritānijai 1946. g. h ^ ķ beidariba mazini^ sonos un sainnniecibas limena ipSanu ASV ^ojorka (B). ^ Viens no joprojām py visvairāk pārrunātajiem jau- ^jurniem ir bezdarbs un saimniecis- ^ krīze. Kaut ari prezidenta Trū- °^ena ieteikumi bezdarba novēršanai .^kārtīgi lielie budžeta līdzekļi fiaoiedriskiem darbiem nomierināju- I satrauktos pratusi, cenu krišanās ^^.P^odukcijas .samazināšana spiež r^^^eikaliiiekus būt uzmanīgiem, fin t X s^™i<"Cibas līmeni 1939. g. «Pzimē ar 100, lad augstāko stā- ^^-C Savienoto valstu saim- II sasniedza 1944. g. beigās, i ^ ^ 1945. g. in^deksa likne sli- «Kominforms skaita savus cāļus, iekām tie izšķīlušies," zobgalīgā tonī runas ievadā aizrādīja Tito. „Jugo-slavija šodien stiprāka nekā bija pirms gada. Mūsu rūpniecība uii ārējā tirdzniecība pamazām atdzīvojas, un mēs izkļūstam no bīstamā stāvokļa, kādā mūs noveda kominforma Ietekmē esošo valstu nedraudzīgā rīcība. Es ceru," uzsvēra Tito, „ka pienāks laiks, kad bulgāru tauta neveltīs vērību nepatiesajiem apvainojumiem, kādus kominforms vērsis pret Jugoslaviju, un sniegs niums roku, kā tas brāļu tautai klājas. Mēs tad palīdzēsim bulgāriem nobīdīt pie malas visus tos, kas līdz šim kavējuši mūsu draudzīgo attiecību attīstīšanos un stājušies mums ceļā. Sle vārdi zīmējas arī uz Albāniju. Kādā dienā ari Albānijas zemnieki un strādnieki atzīs, ka Jugoslavijas tautas bijušas tās, kas stāvējušas v i ņiem vistuvāk un allaž varējušas sniīģt lielāko palīdzību." Tālākā runā Tito savu palīdzību piesolīja ari Ungārijai un Rumānijai, aizrādot, ka ariiur kominforms tur-^ pina rīdīt pret Jugoslavlļu uil )ca viņš necietīs revolūciju un kara plānu kaldlnāšanu šajās zemēs pretī viņa iekārtu. „Es esmu pārliecināts, ka Jugoslavlja agri vai vēla ap sevi pulcinās draudzīgu valstu saimi, kas visas kopā varēs turpināt tos progresa ceļus, kādus esam pasākuši iet pret kominforma gribu." i Tito runa visā pasaulē izraisījusi lielu ievērību. BBC un ASV raidītāji to sniedza visās valodās un vairākos apdarinājumos, gan Izceļot faktu, ka Tito arī Jugoslavijas Maķedonijas daļā bauda pilnīgu uzticību, gan pasvit-i rojot sensacionālo uzaicinājumu pārējiem satelītiem sacelties pret kom-informu. Si Tito aktivitāte un blanko garantiju izsniegšanā cīņai pret Maskavu nāk īstā brīdī, jo pagājušajās nedēļās padomju prese, kā ari satelītvalstu komūnisitiskie laikraksti draudīgā formā pūlējās atgādināt ortodoksā komunisma mācekļiem, ka Tito ir ķeceris, kas iznīcināms visiem līdzekļiem. Par Tito aktīvo cīņu liecina ari skandāls ar padomju pilsoni Andreju Kuzmicevu, jauktās jugoslavu-pa-domju navigācijas sabiedrības vice-direktoru. Iekšlietu ministrija 2. augustā ziņoja, ka Kuzmicevs apcietināts Belgrades centrā, kur „apvai-nojoši izturējies pret jugoslavu tautas pārstāvjiem". Pēc UP informācijas krievs bijis vienkārši piedzēries un sācis trokšņot, bet no šl starpgadījuma Tito valdība tagad nepārprotami mēģina Izveidot politisku skandālu. Tito oficiozs Boi^ba ne tikvien kā plaši apraksta Kuzmi-ceva trakošanu policijas iecirkni un pretošanos miličiem, bet uzbrūk ari pašai padomju sūtniecībai, apzīmējot to par centrāli, no kuras nāk spiegi un sabotieŗi, kas kominforma uzdevumā cenšas gāzt Tito režīmu. (Turpinājums 8. Ipp.). * .,Vēl tikai 31 diena laika atUkusi pārvietotajām personām, lai pieprasītu IRO palīdzību visāda veida aprūpes, repatriācijas vjīi izvietošanas jautājumos. Bēgļi, k^s šajā nolūkā vēl nav reģistrējušies IRO un neizdarīs to līdz 31. augustam, zaudēs jebkādas Izredzes uz IRO palīdzību," 31. jūllļā paskaidroja IRO ģenerāldirektors Vlljoms Hellems Taks. Direktora Taka pazu;iojumu, kas dibināts uz starptautiskās bēgļu organizācijas ģenerālpadomes jūlija kopsapulces lēmumu Zenēvā, pēc tam plaši izziņoja visā Vācijas amerikāņu joslā ar preses, radio un plakātu palīdzību, lai šī ziņa sasniegtu ari tos tūkstošus privāti dzīvojošo pārvietoto personu, kas vēl nav lūgušas IRO aizgādību. Šādām personām jāierodas reģistrācijai līdz 81. augustam vienā no 6 IRO kontrol-centriem, kas atrodas Vlrcbuirgā, Hanavā, NelUngenā, Augsburgā, Mlnchenē un Ambergā. Ģenerāldi- , rektors Taks arī brīdinājis, lai pārvietotās personas neļauj sevi maldināt ziņojumiem, ka IRO padome paredzējusi zināmus izņēmumus arī pēc noteiktā termiņa. Viņa brīdinājumam pievienojās IRO amerikāņu joslas šefs Filips E. Raians, mudinot pārvietotās personas reģllstrēties nekavējoties un norādot, ka tā ir abso* lūti pēdējā iespēja Iegūt IRO aizgādību: Visi DP nometnēs aicināti tūdaļ sazināties ar draugiem un paziņām ārpus nometnēm, kas vēl nebūtu reģistrēji4šii^ un l^iopādlt vi^ ies ClNtlSIES N0VEE8T »JPGDEJX BRIZA» IZSKRINEBANAS DRAUDUS GRONS ņiem, uz sViirig0 31; augOJIta terittķti. Mana. «Vēlreiz aicinu visus žurnālistus," atklājot kārtējo preses konferenci Bad Kisingttiā, ar uzsvaru norādīja Informācijas daļas vadītājs C. tlal-ners, .^darit visu iespējaiiō, lai jūsu tautību piederigie zinātu un saprastu, ka tiesības uz IRO juridisko un politisko aizsardzību, aprflpi^un izceļošanu varēs legut tikai tie ārpus nometnēm dzīvojošie, kas reģistrēsies vienā no 6 IRO kontrolcentriem līdz 31. augustam. Sls termlņS Ir pēdējais, un, sākot ar 1. septembri, reģlstrēšanos vairs nepieņems. „Lai visi savrup dzīvojošie šo svarigo lēmumu uzzinātu, IRO ne tikvien aicina talkā DP presi, bet arī vācu laikraksti Ievietos attiecīgus paziņojumus, un radiofoni līdz 31. augustam katru dienu noraidīs alcl* nājumus reģlstrēUes. Ja ari pieteiktos tikai viena ģimene, mūsu pūles būs attaisnojušās." Tālāk C. Rainers norādīja, ka pēc I RO Informācijas savrup vēl dzīvo bēgļi, kas savā laikā bija reģistrējušies U N R R A un vēl tagad uzglabājuši «rozā reģistrācijas kartītes". Tās sen jau Izsludinātas par nederīgām un bij. „unriešlem", kas vēl nav pie IRO reģistrējušies, pēdējais termiņš ir 81. augusts. No jauna Var reģistrēties ari tie, [ Kā kvalificēs personas, kas būs kas agrāk noraidīti, DP statusu nepiešķirot. Pārsūdzības gan vajadzējis iesniegt 8Q dienās, bet tā kā durvis DP statusa iegūšanai drīz aizvērsies uz visiem laikiem, neviens nevar zaudēt vairāk, kā vien saņemt atkārtotu noraidīšanu, un tādēļ C. Rainers ieteica visiem no jauna reģlsr trētles. Jautāts, vai nav iespējama rakstveida reģistrēšanās, jo daudzi līdzekļu trūkuma dēļ 11^ kontroles centriem nevar alzbrajit^» C. Rainers atbildēja ar noliktu nē. Skrī-nēs tikai tos, kas būs pieteikušies personīgi. Skrīnlngi v^r notikt arī pēc 31. augusta, jo Zenēvā pieņemtie noteikumi paredz ka līdz šim termiņam jābeidz vienīgi reģistrē- Latvijā 1 milļons latviešu, bet e i 1 milļoni iedzīvotāju prez a atzinumi un lēmumi LNP prezidija pēdējā darba sēdē angļu joslā apsprieda starptautisko stāvokli un tā attīstību un pieņēma par to atzinumus. Prezidijs konstatēja, ka Latvijā vēl ir apmēram 1 miljons latviešu, bet 2 miljoni iedzīvotāju. Lielāk^ daļa no Padomju savienības ievesto ir āziāti, kam izsniegtas Latvijas pases ar atzīmi «latvietis". Kollektīvizācija paveikta gandrīz jau pilnīgi, un visus, kas tai pretojas, bez žēlastības deportē uz Sibīriju vai citur. J. Celms ziņoja par savu braucienu uz Zviedriju un tur notikušajām sarunām un organizatorisko darbu Latvijas brīvības labā. Prezidijs atzina, ka kopējo uzdevumu sekmīgākai veikšanai izveidojama cieša sadarbība ar LNF Zviedrijā un citām līdzīgām latviešu organizācijām ārpus Vācijas. Aktivizēs ārējās informācijas fonda darbību. Pieņēma tālākus atzinumus LNP prezidija darbības izveidošanai un prezidija sēdekļa Izvietošanai emigrācijas ietvaros. Konstatēja, ka Kanādas latviešu nacionālā apvienība nolēmusi aktīvi atbalstīt LNP uzdevumus, piedaloties arī pašā LNP un ievēlot par Kanādas latviešu pārstāvjiem LNP Marisu Vētru un KLNA sekretāru Freibergu. Pieņēma atzinumus par līdzekļu sagādāšanu LNP darbībai. Nolēma sūtīt LNP delegāciju uz Eiropas komitejas un Eiropas konsultatīvās padomes sesiju, kas sāk-utna J. Feldmaņa memorands ASV ārlietu ministrijai b i j o latviešu karavīru lieta i .d ējus^i pašreiz īsvārstās ap 160, ^irm • kur tā atradās 1945. g. S r "lenežos pēc 17 miljonu ^P^ijizeto atvaļināšanas no armijas, tūti amerikāņiem ir insti- ^« sabiedriskās domas, politiskās v^PlnāJiunii B. Ipjp,). m Kā jau mūsu laikrakstā ziņots, 28. jūnijā ASV ārlietu ministrs Ečesons pieņēma mūsu sūtni J. Feldmani akreditēšanās audiencē, un abi valstsvīri apmainījās svinīgām runām. Sajā sakarā ir zīmīgi, ka ziņojums par sūtņa J. Feldmaņa akre-ditēšanos un abu runu teksti visā pilnībā iespiesti amerikāņu ārlietu ministrijas biļetenā, kas pasvītro akreditēšanās oficiālo raksturu. Sūtnis J. Feldmanis jau enerģiski darbojas jaunajā darba laukā. Ievērojot grūtības, kādas Jopx>jām ra-i da mūsu bij, kaŗavMem iiece}oā^ ASV, it īpaši Gronas izceļošanas nometnē, sūtnis J. Feldmanis 21. jūlijā iesniedza ASV ārlietu ministrijai memorandu, kurā sīki apraksta mūsu karavīru gaitas un leģiona tapšanu. Memorandā attēlota ari dažādo Iestāžu nesaskaņotā rīcība mūsu karavīru jautājumā, t i . augstāko iestāžu principiāli labvēlīgā nostāja un vietējo amatpersonu, īpaši tieslietu ministrijas pārstāvju Gronā nepareizā pastāvošo noteikumu izpratne un piemērošana. Sūtnis J. Feldmanis lūdz šo mūsu karavīriem aelabv§Ug0 pfaksi novēzsl, - - sies 10. augustā Strasburgā. Dele-ģ^ a arī vienu no prezidija locekļiem uz Londonu dažu jautājumu izkārtošanai. Plaši pārrunāja denunciācijas, kas pēdējā laikā notiek pret izbraucējiem uz ASV un citām zemēm, un izlēma pretsoļus. Prezidijs apsveica latviešu preses apvienošanos vienā laikrakstā un uzdeva Informācijas daļas vadītājam turpināt preses apvienošanas darbu ari ārpus Vācijas. a B i i e i e i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i i a i i i i i i i i i i i i i ii Komunisti j^akusi uzbrukumu Dienvidkorejai Seula (B). — Dienvidkorejā sākušās cīņas ar komunistu karaspēku, kas ceturtdien ar apm. 5000 viriem un smago artilēriju pārgāja demarkācijas līniju' — 38. parallēli. Kā zināms, Koreju pēc uzvaras pār Japānu okupēja Padomju savienība un ASV, par joslu rooežu nosakot 38. platuma grādu. Pirms 6 nedēļām ASV savu okupācijas kaļraspck-i atvilka, un tūlīt sākās robežsadursmes un nemieri, jo Maskava no pirmās okupācijas dienas savā ioslā izveidoja padomju režīmu ar Kcmūnisīis-ku leļļu valdību. Zīmīgi, ka komunistu karaspēks ofensīvu uzsāka Cangkaišeku ierašanās priekšvakarā. Ceturtdienas vakarā Cangkaišeks izlidoja noFor-možas uz Seulu, lai apspriestos er Dienvidkorejas valsts prezidentu, Singmanu Rhē par kopīgu cņu pref komunismu. Pēc Cangkaišeka pJāna Dinvidkorejai kopā ar Filipīnām un nacionālo Ķīnu jāizveido Pacifika ūnija, kas līdzīgi Atlantijas savienībai radītu valni komunisma tālākai izplatībai Āzijā. Kā papildus Ziņo,- ciņis komfoni-stu pusē piedalās sarkanarmivas virsnieki. Dienvidkorejieši ziņo ka pret lielo pārspēku viņi cer noturēties tikai dažas dienas. Seulā joprojām atrodas daži simti ASV armijas instruktoru, kas palikuši tur, lai izveidotu nacionālo korejiešu ar-reģistrējušās, bet DP statusu tomēr neiegūs? „Tip nebūs UN DP, bet tomfr bēgļi," atbildēja C. Rainers un pēc nākošā žurnālistu jautājuma — kā šos nevācu bēgļus vērtēs organizācija, kas varētu nākt pēc IRO — turpināja: „Ja tāda vispār būs, tad pieņemams, ka tos par UN DP neuzskatīs." Pārrunu turpinājumā C. Rainers nolasīja DP komisijas darbības koordinatora Eiropā A. E. SkvadrilU atkārtoto brldinājiamu DP — kārtojot izceļošanas formalitātes, nesniegt nepareizas ziņas. ASV imigrācijas noteikumi paredz drakoniskus sodus tiem, kas Ieceļojot par sevi uņ savu arodu devuši aplamu Infornv?- clju. A. E. Skvadrili jo sevišķi uzsver slikto noskaņojumu amerikāņos, kāds rodas, ja kāds, uz ASV izceļojot, uzdodas par aroda lietpratēju, kaut arī lauksaimniecībā, bet vēlāk nespēj uzdotos pienākumus veikt. Tie amerikāņi, kas apņēmušies dot vēl jaunus galvojumus, vērojot DP negribu vai ari neprašanu strādāt uzdotā specialitātē, kļūst atturīgi, un tā aizbraukušo neapzinīga izrīcība var aizvērt durvis uz ASV vēl daudziem Vācijā palikušajiem. Jaunās transitnometnes iekārtošanu Vildflekenā IRO pamato ar nepieciešamību regulēt Izceļotāju sastrēgumu izvietošanas centros un Gronā. 4. augustā Gronā esot bijuši 6000 Izceļotāju, un, lai nerastos tālāki sastrēgumi un nepārtraukti varētu turpināties ari jaunu DP pieņemšana veselības un' konsulārām pārbaudēm, radusies nepieciešamība izvietošanas procesa „vidus posmā" iekārtot vēl vienu starpnometni.. Žurnālisti interesējās, vai nav iespējams pēdējo skriningu, kas, izceļojot uz ASV, tagad notiek Gronā, izkārtot jau agrāk. Sevišķi privāti dzīvojošie DP, kas, uz Gronu braucot, spiesti atteikt dzīvokli un darbu, pēc izskrīnēšanas nonāk neapskaužamā stāvoklī. :C. Rainers atbildēja, ka Gronā, ļneatkarīgi no IRO un DP komisijas, darbojas ASV imigrācijas komisija, kas tiesīga katrā atsevišķā gadījumā t^ikt savu pēdējo vārdu. IRO tomēr centīMes panākt DP veļamāku izkārtojumu. Saziņā ar IRO amerikāņu joslas direktora F. Rajana atzinumu, izvic4o-šanas vadītājs Korkerijs tieši šajā jautājumā sāks sarufias ar ASV pārstāvjiem. Informācijas daļas vadītājs paziņoja, ka visos IRO apgabalos nodi-binata_ s darba jautājumu padomes. Strādātāji DP padomēs ievēlēs savus pārstāvjus un par sakarnieku katrā padome piedalīsies viens IRO pir~ mas kategorijas ierēdnis. Sīs padomes kārtos visus darba, algu un nodokļu jautājumus DP attieksmēs ar IRO un vācu iestādēm. Rainers izteica ^pārliecību, ka šo padon^ju darbs turpmāk atrisinās daud/us jautājumus, kas līdz šim „ventilēil-preses konferencēs. ^ Konferences noslēgumā C. Rainers informēja, ka 16. augustā, pl. 8 50 pec Vācijas laika, notiks pirmais raidījums par „gruti izvietojamiem" Lai ieinteresētu Rietumeiropas valstis bet it sevišķi amerikāņus, sniect efektīvāku palīdzību arī šai DP grupai, IRO ierosmē uzņemtas 3 radio reportāžas, ko tagad noraidīs BBC un vairākas ASV raidstacijas. Otrs raidījums notiks 20. augustā. pL 17 35 I 1. i |
Tags
Comments
Post a Comment for 1949-08-06-01