Bavarijas Latviesu vestnesis, August 6, 1949

              j^>Ml«a» 1049
tas bijis SS^lļ
.Jca8 ostā Irljs: fi''«««fc
ŗiKAI AB SADABBlMi
UtvieSl AngUii pgj''^^
,imtociWu/rtjB5
Itātt ^lasāmi liņolumos M
ia_ latviešu vm britu
. • MŪSU centienu! neaBtaTt
«im. Taču. leskatotlenS
at skaidra, ka ari «9 ^
nepaceļ Srtrg moB
ļew. Visa pirkta uz'lSl
Ņāi«n un gadiem Jāat«ltiii|2
m algas atlikuina augstai
parādiem un proļcentlem h
sajuta, ka, pat vienu te
Jotiea no darba, trešdaļa B
lēļa» ikaldris Izpelņaa pagaļu
•HM viena ceļ8 var atbrivetn
liestā atSvokJa: 2emei īpaiimtļ
laniga sludnfljumu pSibanii
d k nesalidzināml dMit
Mmes gabaliņi ar %MA
lemt 200fr-7000 mSrc. Tum
lieUpaSumi ar 100 un vaūkilķ
A tikāt apm. 100 mSrc. akti 1
ta ēkām. Un tomfir taj nilUi
itt kopsummu 10.OOMIIi
c.> ko pat lielēka draugu imi
arfitti savākt. TSdēļ radit #
Ja mās ikviens no liM liM»
) ik mēnesi būtu aied»]ii
t., tad mums 2 gadu laiki Hk
ļtaa 24 lielfarmaa ar visu i a
RC!cliiyo Inventēru. Mdni pts»
un darba «piMra nestu iļwitnl
Ikba augļus. Rastos M Wi>
ii,ŗ ar ko pirkt jaunus ipaiiM
iUt vciBšM nacionSlas a^
ilimos, invalidus, rnOia w
liUtus un visus raditijus ^
CUS. Sajoa centros mums m
kur pulcēties, iepazīti», f
Ķcities, gūt Jaunas ietoanei»
us, uzvest pa izrSdel, piw-rīkot
referātus, pSrrunu m
, legat par draugiem un
lem šejieniešus. Tas
\ no vislielākajam t
fsmSm \m atraisītu mūsos m
VI nacionālo pašapziņu. „
leldzof - varētu Sadas m
izmēģinājuma dSļ BadalHH
m lielos īpašumos un ui »
Mu pārdot jo ieti zemes m
sm. Visiem kop5«i, P " ' ' ! :
ķtojot Šejienes apstākuj 2
e uz šāda zemes gabatapllj
hbu drīz varētu «zceK « S
as mājas, un īsā laM ŗ
S a i atmaksātu arlpar»»)!.''
Iriedojums nedē
ļinātu, bet bū
5 nevienu m
u velclnJUl^
iski m5rķi, i'e^gSu"l-d;:ī:tI»J KJmW|
mūža galam nestujj
us ari ikvienam peraonlsM;,
rmam v;5adzetu ap J ) ^
katrs spētu zifdo» S 7^
ierosmi un Pier5dOuņ«^,^j^
i - mēs jau esam
. - T a s r^ozlmlŗ^ļ^ .otram ne par f » n s u . ^^
a atsevišķais- «P» J ^ ^ . -
I apvienots tas iTm
lisimies katrs atseviJlļ-fonSlie
mērķi sab ak ; ^
,s. Arī žobr"^,"!» f§ P
tikpat ind^dg^S»^ Imtiem. Bet dz"" ^jj
Bkan nekluslņam^as ^ļ^^
DIENESTA VKIJ
jgrācljas ^>?5 fl»
, viri, esam lidz s"" ^ ^
r p e c dienesta 5 «
/tas iespējams i flS„ti^
roSi paļauties nevf \0
tikties «""'«ķtisiti bie» -
nodalās Praff; ,„5!,u#^
alains dienesta P'«', j a»
K ā s satiksmes d l - ^>
L vidū ir daudi W • j^iej
r a & d t | S s £ $
l€8 ,musu
mām?
ļ0ģiim 6. augustā.
^ fizisku darbu Čilē
Ka cilieši ed sniegu un taisa revolūcijas
jjjopā Ieradusies ira darbību
ijķusl Clles imigrādjas komisija.
Ses laimēšu apvlimba Santjago
laiS sakarā saņēmusi daudzus tau-tSu
pieprasījumus, tādiH apvieni-btf
valdes priekšsēdis E. Laipeiiieks
Lļflis sniedz sekojoSor iniormāciju
par dzīves un darba apstākļiem un
Iespējām 5ai zemē.
KlimatiflWe apstāltļļ nevarētu būt
j ^ ē r s l i , izvēloties Clli par emlg-
Sdjas zemi, raksta Laipenieks.
Santjago un Valparaiso klimati ir
M labs, uz dienvidiem no Konsep-ļļ^
as — lietains un imitrs. COe ir
vienīgā no Dienvidamerikas zemēm,
ķur nav moskītu un malidjas. Sajā
gandrīz nemaz nav pārstāvēta
melnā rase.
Atkārtoti jānorāda, ka ar fizisku
jarbu ģimene sev uzturu un dzīvokli
nopelnīt nevar. Tāpat darbu savā
arodā nevar atrast ārsti, architekti,
advokāti Labākas darba Izredzes
jr automechaniķiem, tekstilspeciālis-tton,
kalnu un būvinženieriem, ķī­miķiem,
kā ari labiem amiatniekiem,
kal pēc spāņu valodas iemācīšanās
varētu Iekārtot savus uzņēmumus.
M maz Izredžu ir mežkopjiem m
g^rādjas speciālistieni. Ari lauk-latamieclbā
bez spāņu valodas zinā-ianfim
nav nekādu izredžu atrast
d^ērotu darbu. Laukstrādnieks,
tovojot primitīvos apstākļos un ar
M vienkāršu uzturu, nopelna 12
Mfo dienā. Labas Imtdzes slemie-
Uem un piena produktu izstrādāts-
Vienkāršs strādnieki liepelna 53
^ 6 8 peso dienā, automechaniķis
jaO-200, konditors 120—150, «ald-oldl
ap 100, krāsotfijs 100-120.
BMenierlm sākumā alga ir 150
pesa dienā, testilinženierim līdz
10.000 peso mēnesi; apmēram tikpat
wftu nopelnīt labs sieru speciālists.
SkMotāju alga ir 40--60 peso stundā,
l ^ ^ em par katru ģimemes locekli
pj^aksā 480 peso mtesl. Amatnie­kiem
un strādniekiem jāstrādā 6 d;e-*
fi98 nedēlā pa 8 st; ja nedēlā nav
kftvits vairāk par 2 stundām, tad
maksā ari par svētdienu.
Pārtikas cenu samēri mums ne­parasti.
Cukurs maki^ 8,20 peso par
kfi maize 8, bišu medus 1((, biezpiens
Ķ sviests 96, kartupeļi 2—3, cūku
mi:% žāvēts speķis 6(^-76, vērša
i^a 18-40, jēra 14-40,i cūkas.32-60,
alltt 7,20, risi 8,60 p^s6 par kg. bet
idens 6 peso litrā. Cauru gadu da-bdjami
dažādi augļi; vīnogas maksā
MO peso par kg, 100 gab. apelsīni
SMO peso, āboli druiiiku dārgāki.
Saknes pērkamas bagātīgā izvēlē,
pfikSaugi lēti un ir igalvenais šejie-nieSu
uzturs. Patērē āaudz vīna, kas
Ir labs un lēts, sākot no 2,50 peso
par litru. Degvīns miaksā 32 peso
Btrfi, konjaks 110.
Citas cenas: kungu uzvalks 1500—
ļSOOO, mētelis 1000—2000, sieviešu
tSrpi 800—1800, kungu im dāmu kur­pes
300-600 peso pārī. Labs rokas
pulkstenis dabūjams p^3ir 1800 peso,
velosipēds par 4000, auto par 30.000
līdz 300.000. Ļoti dārgi ir darba rīki,
t5d§ļ ieteicams tos ņemt līdzi. 2—3
Istabu dzīvoklis, atkaorīl^ā no rajona,
maksā 1000—2500 peso mēnesī, bet
atsevišķa mājiņa ar 3—4 istabām
1800-4000 un atseviiiķa istaba no
500. Izdevumi par gāa un elektrību
Ir ap 300 peso mēnesī. Vienam pel-i^
tājam lielāku ģimeni uzturēt grūti.
Sievietei ar šūšanu iespējams mē­nesi
piepelnīt 1000—15(10 peso. Uz-tiirs
izmaksā caurmērā 500^700 peso
^ personu mēnesi. No piedzīvoju-niiem
varam teikt, ka, strādājot al­gotu
darbu, neko iekriit nav iespē­jams.
Nekādi ierobežojumi iirzemniekiem
ōepastav. Saimnieciskāsj dzīves lī­menis
ir diezgan aug$t«. Pastāv na­cionālas
pretešķības, kas izjūtamas,
^akot patstāvīgu uzņēmumu, ka-nav
labu valodas un šejienes
apstākļu zināšanu. Labi ārzemju
speciālisti tomēr iecl^aiti,, bet, lai
dabūtu darbu savā s|pe(;iā]iitātē, var
Wet vairāki mēneši. . CUes latviešu
apvienība iespēju robežās, palīdzēs
ieceļotājiem ar padomiem un darba
sagādi.-.
Dažus tēlainus iespaidus par čīlie­šu
iekšējo dzīvi vēstulē attēlo kāds
uz turieni izceļojis tautietis.
Pašreiz pie mumij ir ziema, rak­sta
vēstules autors. Temperatūra
jWī nokrīt līdz nullei, bet dienu
pd saule un ir silts. Kādu dienu
ļ^fucas pērkons. Kopā ar lietu, kas
līst milzu pilieniem,, nokrita ari
P? pārslai sniega. Čīlieši tās ķēra,
°aza mutē un priecājas kā mazi
o ^ i , bet Santjago ielas pārvērtās
upes. No zemes dienvidiem ziņoja.
l7fiA^^ '^o^rišņu daudzums sasniedzis
J<W mm. Vīri āvas jpamijas zābakos,
sniedzās līdz puslieilem. Zāba-
Snr pieši,kuru r i -
^Pļujl dažkārt līdz 30 cm diametrā.
*«aus ..kavelerosi" nesā arī, kad
platu cepuri galvā un segu
P^^em, Jāj uz saviem noplulcu-
Sajiem, netīrajiem, bet zvārguļiem
greznotajiem zirdziņiem.
Palaikam čīlieši taisa ari revolū­ciju,
par ko runā Jau nedēlu ie-priekš.
Noteiktās dienas rītā privāti
tērpti „džeki" (virsnieki) uz ielām
ceļ barikādes. Policisti viņus sveici­na.
Pusdienas laikā paziņo, ka ar­mija
pārņēpausi varu. Vecais prezi­dents
aizbēdzis, bet jaunais, pilnīgi
svešs, ieradies no ārzemēm. Kāpēc
tā vajaga, nav skaidrs.
Zemē ir nafta. To savāa un pār­strādā
amerikāņi. Bet iezemieši nav
lāga apmierināti, un viņi sāk plānot
pārstrādāšanu pašu sj^em. Atkal
rodas domstarpības un sarunāša­nās.
— Pievakarē laukumos sapul­cējas
ļaudis. Kādā sapulcē runātāj^
saka loti dedzīgus vārdus. Policis­tam
tie liekas pārāk dedzīgi, un viņš
grib dabūt runātāju nost no tribīnes.
Runātājs nav ar mieru un tādēļ po­licistu
nošauj. Pārējie „bobi** atklāj
uguni uz pūli. Rezultāts: 10 krituši,
30 ievainoti Par to ieraksta avīzē.
Jūs Eiropā to lasāt un domājat: iet
gan tur Dienvidamerikā traki! Ci­tādi
tomēr Cllē ir mierīgi. Pilsē­tās
ik uz stūra stāv pa 3 policis­tiem.
Tie Ir labi bruņoti m discip­linēti
Kad notiek futbola sacīkste,
laukumu parasti ielenc ap 50 Jāt­nieku
policistu un ap 100 kājnieku;
tas vajadzīgs, lai dedzīgie skatītāji
nenosistu tiesnesi vai spēlētājus.
S. ¥.
āstrādā amerikapu
veļas mazg'
M fitOSa Ml/i*
,Jyiana sieva tagad strādā veļas
mazgātavā," rakstu vai katrā vē­stulē
draugiem un paziņām uz Vā-dju.
Bet gandrīz tikpat daudz rei­žu
saņemu apm. šādas atbildes:
.,Bet tas taču šausmīgi (?), kā viņa
spēj I izturēt; kā tad īsti norit darbs
amerikāņu veļas mazgātavā; vai
n^ar atrast citu nodarbošanos;
dzirdējām, ka tur visu paveic ar
mašīnām utt" Man pašam lielas
skaidrības par darbošanos tfi sau­camajā
«laundrjr", diemžēl, nav.
Bet, raugoties uz savu „dārgumu",
blj. Latvijas universitātes 3. kursa
jurisprudences studenti, kas, atklāti
sakot, nekad savā mūžā vēl algotu
darbu nebija strādājusi, tomēr ne­kā
„šausmlga" nemanu.
Viņas vaigs «amerikāņu maizē"
pat kļuvis nedaudz apaļāks, arī vi­sādi
citādi tā ir mundra lih žirgta
un neuzrāda nekādas garīgas de­presijas
vai fiziska paguruma pa­zīmes.
Arī mūsu «sabiedriskais
prestižs" palicis absolūti „neiedra-gāts",
bet drīzāk gan otrādi
,lAmerikā strādāt ir gods," kādu
dienu mkn teica ļoti turīga šejie­niete,
kad nejauši viņu pārsteidzu,
krāsojot savu virtuvi No II brīža
ar! sapratu, ka Savienotajās valstis
lauksaimnieku
Dienvidamerikā
Pirmais DP lauksaimniecības koo-'
perfitivs nodibināts Brazīlijā, kur 200
ieceļotāju ģimeņu ieguvušas kopīgai
apsaimniekošanai ap 30.000 ha zemes
Goijas štata vidienē, ap 60 km no SI
štata galvaspilsētas Goijanas. Zemes
gabals atrodas ap 700 m virs jūras
līmeņa, kādā augstienē, pašā Brazī­lijas
un reizē ar to visas Dienvid­amerikas
sirdi. Sešus mēnešus gadā
šai apgabalā līst, un naktis ir auksts.
Otrus sešus mēnešus ir sauss, ar kar­stām
dienām un pavēsām naktīm.
Visvairāk tur nodarbojas ar lopko­pību
un rīsa audzēšanu, bet pēdējā
laikā sekmīgi uzsākta arī kafijas
audzēšana.
30.000 ha, ko ieguvuši DP, ir tikai
pa daļai kultivēti Dzīvojamo ēku ir
tikai ap 20 ģimenēm, bet jau tagad
sākts celt pagaidu mītnes vēl 50 ģi­menēm.
Pastāvīgu ēku būvei saņems
aizdevumus. Kooperatīvs plānojis
celt īpašu jaunsaimnieku ciemu, kur
katrai mājiņai būs savs dārzs un
ēka vienas vai dažu govju turēšanai.
Lauki atradīsies lokfi ap ciemu ar
tādu aprēķinu, lai neviens tīrums
nebūtu tālāk par 8 Jūdzēm no ap­saimniekotāja
mājas.
Iesākumam kooperatīvu financē-
Jusl IRO Brazīlijas palīdzības komi­teja
(IRO-Brasll Joint Committee),
bet turpmāk aizdevumus dos ari
Brazīlijas federālā valdība im Goijas
štata lauksaimniecības ministrija.
Valdība aizdos ari traktorus, citas
smagās lauksainmlecibas mašīnas im
sēkhi, . , .
Valdība, ar kuras palīdzību pir­mais
DP lauksaimnieku kooperatīvs
nodibināts, cer ar šo pasākumu pa­līdzēt
ne tikai pašiem DP, bet ari
vecajiem brazīliešu lauksaimniekiem,
kas no jaunatnācējiem varēs mācī­ties
lauksaimniecības paņēmienus,
kādus Brazīlijā nepazīst.
Lielākā daļa no jaunā kooperatīva
biedriem, cik pagaidām zināms, ir
ukraiņu tautības. (1)
darbus nešķiro «smalkajos" un
«prastajos", kā to parastt dara E i ­ropā,
bet vienīgi godīgos un nego­dīgos,
pie kam par pirmajiem mak­sā
attiecīgu algu, bet par otriem—
soda pēc likuma.
Bet tas jau vairs nav par te­matu,
un tādēļ, lai noskaidrotu, kfi
īsti norit darbs šejienes veļas maz­gātavās,
citu^ neko labāku nevarēju
izdomāt, kā nolntervēt paša sievu.
,J^u Jau būs vairāk par 3 mēne­šiem,
kopš strādāju veļas mazgāta­vā,"
pēc ilgas stīvēšanās viņa bei­dzot
sāka stāstīt, kad noskaidrojās,
ka pa nopietnam gatavojos visu at­zīmēt,
«un esmu ļoti apmierināta.
Patiesībā tfi man Ir Jau otrā no­darbošanās,
un šis ir paaugstinā­jums.
Iesāku ar i 8. pavasara tī­rīšanu
telpās, mazgājot logus, sie­nas
un griestus. Tas bija daudz
grūtāk nekā tagad, veicot «sievie­tes
smSģāko darbu" — veļas maz­gāšanu,
vismaz elropletes uztverē.
Es viena pati nepilnu 8 dienu
laikā (strādājot apm. 8 st.) kopā ar
vīriešu kārtas palīgu pie mašīnām
«apmazgāju" vecu cilvēku atpūtas
nama 80 iemītniekus. Pie tam Jfi-levēro,
ka amerikāņi veļu maina
nesalīdzināmi biežāk nekā eiropie­ši,
Tfi, plem., daži vīrieši bieži vien
dienā savaM virskr^us. Pēc
izšķirošanas — nemērcējot, Jo to
veic ķīmiskie līdzekļi — veļu ie­liek
Vit 15—20 min. mazgfijamfi ma-šlnfi.
Pēc tam turpat apm. 5 minu
notiek ari skalc^ana. Tad veļu pfir-vieto
žfivējamfi rotorā, kam seko
gludlnfišana. To veic pa lielfikal da­ļai
sēžot un strfidfijot ar elektrisko
veltni Vienīgi kleitas un virskrek­lus
gludina ar gludekli, kas Ir ļoti
viegls un ar regulējamu siltuma
daudzumu, pielāgojot to audumam.
Visā Sajfi procedūrfi fiziskā piepūle
ir ļoti niecīga, vienīgi Jfiapgūst va­jadzīgā
maņa, kā ikvienā darbā."
Bet vai mašīnas veļu pamatīgi
nebojā? — ,JDomfiJu, ka Jfi. Se­višķi
Uels «grēcinieks" ir žfivē-tājs.
īpašs kulītē katru reizi uz­krājas
ļoti daudz veļas putekļu, ku­rus
tas «nožāvējis", maļot drēbes pa
apaļo kublu. Bet par to te neviens
daudz nedomā. Jo Ameilkfi veļa ir
patiesi lēta*un pie tam skaista. Pār
visām lietām, lai tautietes Vācijā
nenobīstas, ja viņām piedāvā dar­bu
veļas mazgātavā. Tam šeit nav
nekādas līdzības ar Eiropā ierasto,
un, ja labi grib, var strādāt pat ar
krāsotiem nagiem. Izmirkušas un
sasprēgājušas rokas šajā nozarē ne­vienam
neredz, un par muskuļu vai
kaulu sāpēm arī nesūdzas."
Vašingtonas štatā, jūlijā. C.
MŪSU līdzstrādnieces
vēstule no Kanādas
Aizbraucot no „Funka", kāda lat­viete
lasīja pa zemi sabirušos ka­staņus,
ko paņemt līdzi sēklai, re­zignēti
spriežot: «Es lūdzu Dievu,
lai tur aizbraucot būtu kāds koks,
vai krūms, kāds sunītis, kāds ka­ķītis,
ko draugos turēt, lai nebūtu
gluži viena". Daudzkārt bija dzir­dēts,
ka Kanādā uz laukiem, se­višķi
prērijās, koki esot retums. Tā­dēļ
šī latviete vāca dažādas koku.
sēklas, lai izdaiļotu savu apkārtni.
Ceļā mēs izšķīrāmies, un es nezinu.
vai šī dai
kamā vie
urna alcēja tika sirdij tī­tā
vai arī svīst un mo­cās
kādā atstātā kaktā.
Es nokļuvu vietā, kur par koku
un krūmu nabadzību nevaru sū­dzēties.
Meži, kalni un meži...Bet
ar pirmajiem soliem šajā vietā
jaunais sainmieks man apjautājās:
«Jūs taču mīlat suņus? — Mums
ir divi brīnišķi kustoņi" Sī bija
mana vārīgākā vieta: es loti necie­šu
suņus dzīvokli Pret to man ir
sens aizspriedums, ko nespēju pār­varēt.
Ne acu galā nevarēju ciest,
ka Rīgā vācu jumpravas savus tak-sīšus
rītos veda pastaigāties par
sodību gājējiem/un sētniekiem.
Zemnieka sētC ganos — lūk, tur
suns bija mīļš un tīkams draugs,
un arī es tam nekad nepagāju ga­rām
bez silta vārda vai glāsta. Bet
pilsētā dzīvoklī? — Nē! Kādreiz
mūsu zemē bija pat ģimenes, kur
bērnus uzskatīja par slogu, bets\ms
bija iemīļots mājas draugs. Suns
izspieda cilvēku no viņa vietas. Un
tagad suņi bija manā kopšanā!
Nezinu, vai sainmieks ievēroja
manu sajūtu, kuru centos apspiest,
bet viņa valoda plūda kā salda sla­vas
dziesma par sunīšu mīļumu un
jaukumu. Tādi jauki kustonīši ne­kur
Eiropā neesot sastopami. To­reiz
es vēl nezināju, ka šl ir zeme,
kur suņi tik lielā cieņā, ka reta būs
māja, kurā nebūtu pāris vai pat
vairākL
pirmajās dienās man nelāva mī­ļajiem
kustonīšiem neko dot. Tiem
tļkai lāva īpani apostīt. Bet pagāja
dienas, un mans darbs un pienā­kumi
vairojās. Suņi ir jēru lielu­mā,
tikai apaļāki un trelmāki, viens
sarkanu, otrs melnu spalvu. Melnais
mani skatās, galvu piešķiebis, mel­nām,
nekaunīgām čigāna acīm, ne­kārtīgi
' sajukušu sprogu pār pieri.
Sarkanais atgulās uz muguras, pra­sīdams
glāstus. Bieži viņš pastiep­jas
man pie rokas, lai to nolaizītu.
Sie suņi tomēr mani iemīļojuši, par
spīti manam pretīgumam pret vi­ņiem.
Es nevaru redzēt viņu pūž-ņainās
acis, kas ik rītu jāmazgā.
Vi^ur iet līdzi suņu smaka un pa
kaktiem veļas spalvu kamoli. Pat
ledus skapī nereti atrodu pa melnai
suņa spalvai uz tik rūpīgi glabātā
ēdiena. Ko es te varu iebilst? —
Ik rttu mīluļiem jādod divi vita-niīnu
graudi. Suņiem mute jāatver,
un graudi jāieliek dzlU rīklē, tad
suņa purns jātur ciet un jāmasē
rīkle, līdz graudi norīti Pēc tam
suņi jāsukā. Pie šī darba man bur­tiski
kļūst nelabi Ja, man pāmā-kot,
8Uņi smilkstēdami spiežas klāt.
saimnieks priecīgs sauc sievu: „Tā
Lbfalja tomēr ir labs cilvēks,—redzi,
kā sunīši viņu mīl." Jā, tā dažkārt
cilvēkam sava cieņa jāiegūst ar su­ņa
starpniecību.
Suņi jābaro pL 16. Ne ātrāk, ne
vēlāk. Pa dienu tiem dod svaigus
kaulus, tādus, kādus mēs Vācijā
kopkatlā nekad neredzējām. Su­ņiem
speciāli vāru lielas, treknas
vēršu sirdis ar grūbām. Ēdienu gla­bā
ledus skapī, stikla traukos. Ik
reizes ir jādod no šīs viras, tad pā­ris
gabaliņu asiņu desas, tad jāie-lauž
divi biskvīti un jārīvē klāt
svaigi burkāni. Tas jāievēro sting­ri,
un man allaž atgādina un pār­jautā,
vai tikai sunīši dabūjuši vi­tamīnus
— svaigus burkānus. Gal­da
atliekas suņiem nedrīkst dot, Jo
tie var aizrīties ar kaulu, vai kaut
kas var būt par treknu. Reiz gri­bēju
suņu traukā iemest kartupeli.
Ak. kas tās bija par vaimanām! Su­nītis
kļūs resns,; kā nabadzīgs nē­ģeris...
Reiz saimniecei virtuvē uz grīdas
nokrita cukura grauds. Viņa pa­smējās
un nepacēla. Ari es nē.
Saimnieks, cauri ejot, to ieraudzī­ja.
Ak vai! Kā tas tur, kas to? Ne­kas,
saku, sunītis apēdīs. Vai, kā to
drīkst, no cukura, sunīšiem metas
tārpi
Kas par to. Ja nakti suns nejauši
parauj trauksmes auklu un visa
māja zvana un džingst? Kas par to,
ja tam naktī iegribas riet? Taču
sava labdiena jāpasaka tam tur,
kas ir ārpusē vai otrā sētā. Reiz
melnais bij pārdūris ķepu. To vedu
uz slimnīcu. Atgriežoties suns dus­mīgi
rūca, nelaižot nevienu tuvu­mā.
Es pasmējos, kā saimnieki la­binājās
gar suni Mani aprāja: sunī­tis
ir loti jūtīgs un apvainots, kad
bijis ilgi viens. Lai es nesmejot, jo
citādi tas ar mani divas nedēļas
nerunāšot .
Es rīkotu veselu akciju pret su­ņiem,
kas te ir katrā mājā. Ja vien
to spētu un ja mani par to te neno-linčotu.
Man žēl visa tā labā, kas
aiziet suņu barībā. Cik daudz bā­reņu
ar to varētu uzturēt, cik iz­salkušas
mutes pabarot! Cik palik­tu
laika, ja nevajadzētu ar tiem
noņemties! Gribētos šiem ļaudīm
teikt: Suņu vietā dodiet mājvietu
labsirdībai pret bāreņiem — bēr­niem.
Kopjiet un mnējiet cilvēku
ne kašķainu suni. - Pat nometnēs
bija sācis ieviesties šis lepnības ni-ķīs
— turēt suni. Mīļš un uzticams
draugs? - Bet vai tad cilvēks ne-var
būt draugs, pie kam tāds, kas
runa, atbild un saprot?
V a n k u v e r ā , jūlijā.
Leonija Ozolkalne.
Iece|otfiJI strīdas par to, vai Aastrii-lUS
ir daudz vairāk čūsku nekā Lai-vijfi,
bet čūskas tomēr figitfē dau­dzos
mums no Austrālijas piesūtītos
[ņemamos: attēlā redzam latvieSu
cukomiedriniekus ar ražas sezonfi
noķerta indīga čūsku.
A. Bindemaņa uzņēmums.
iiiimiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii
^Ēižišm^ iāKMa liki
as prese
par DP
Divi Sidnejas laikraksti — Daily
Telegraph un The Sun, kas līdz Sim
veltījuši daudz atzinīgu vārdu iece«
ļotājiem, pēkšņi uzlūkojuši par vaja­dzīgu
nedzirdēti asi uzbrukt lielai
daļai to 864 DP, kas ar tvaikoni Ge­neral
Harrsr Taylor 21. Jūlijā ieradās
Sidnejas ostā. Laikraksti ziņo, ka at­braucēju
vidū bijuši latvieši, igauņi,
lietuvieši, ukraiņi, poļi, Jugoslavi,
baltkrievi, ungāri, čechl Intervējot
dažus kuģa apkalpes locekļus un kā­du
jugoslavu imigrantu, reportieri
atklājuši, ka tvaikonis atvedis kā SS
vīrus, tā komunistus, sievietes biju«
šas ar stipri zemu morālo līmeni,
brauciena laikā DP kritizējuši ASV
un Austrāliju. Daži ieslodzīti karceri
pie ūdens un maizes. Nākošajā dienā
laikraksti gan bija spiesti ievietot
kuģa kapteiņa paskaidrojumu, ka
visiem šiem apmelnojumiem navM-kāda
pamata. Ministrs Kalvels iztel-^
cies, ka abu laikrakstu reportieriem
tiurpmāk aizliegs ierasties uz tvai-,
koniem, kas atved DP.
31 g. V. lietuvieti Stāsi Bartusi de­portēja
atpakaļ uz Eiropu. Bartusis
3 jūdzes no krasta ielēca jūrā. Viņu
neizdevās atrast. Policija netic, ka
viņš būtu sasniedzis krastu. Ministrs
Kalvels paskaidro presē, ka B. de­portēts
tāpēc, ka Austrālijas ārsti
viņu atzinuši par «^btāli" nespējīgu
darbam. Bez tam B. pats bijis ar
mieru, ka viņu sūta atpakaļ — Kad
kāds kādu deportē, tad deportētā
piekrišana vai protestēšana nekā ne­spēj
šai akcijā grozīt, vienīgi — le-lēkšana
jtiŗā, ja tāda izdevība rodas... *
Pamatīgu summu — 4 milj. mārc.
gadā — Austrālijas valdība iegūs no
DP, kas dzīvo tās hosteļos un maksā
2 mārc. 12 šil. un 6 pensus nedēlā.
Aplēsts, ka no 100.000 DP, kas te ie­radīsies
līdz nāk. gada 30. jūnijam,
ap 30.000 dzīvos šais hosteļos. Val­dība
jau izplānojusi 80 šādu hosteļu
ar 400 cilvēkiem katrā. *
Sidnejas, grāmatu tirgotājiem ir
gari saraksti vārdnīcu gaidītāju. Tās
jau labu laiku izpirktas. Daudzas
firmas izdarījušas \ pasūtinājumus
Anglijā, bet paiešot gadi, kamēr va­jadzīgās
vārdnīcas bus saņemtas.
Vārdnīcas izpērk austrāliešu mājas­mātes,
kam DP mājkalpotājas, lai
kaut kā tiktu pāri valodu grūtībām.
Ģimenēs, kur bērni, ieviešas savāds
valodu mistrs, tā kāda austrāliešu
māte saviem bērniem vakaros nesa­kot
vairs ,,go sleep", bet gan DP
kalpones valodā ,,go schlafen". —
«Tās ir labi izglītotas sievietes," tei­kusi
kāda austrāliete. „Mana mājas
kopēja lietuviete bijusi zobārste.**
Kanbērā, Kurajongas viesnīcā, mi­nistru
prezidents Ciflijs sēž pie gal­da
un gaida brokastis. Kāda baltiešu
jaunava pienes viņam tradicionālo
tejas glāzi. Ministru prezidents ska­tās
laukā pa logu, kur lielām pār­slām
krit sniegs. «Nepatīkams rīts.
v^^L^av tā?" viņš saka apkalpotājai
,jŅe,* viņa atbild, „jauks rits, atgā­dina
manu dzimteni." pr—
Redakcija paskaidro
Pagājušā n-ra 3. lapp. ievietotās
vēstules «Dakotas štatā labas izre­dzes
amatniekiem un ārstiem autors
ir mac. R. Krafts. Spiestuves kļū­mes
del iztrūka autora paraksta. Lī­dzīga
kārtā laikraksta 78. n-ra ievad­raksta
«Vai atteiksimies no suvere­nitātes"
autors ir nevis Roberts, bet
Norberts Trepša,