Bavarijas Latviesu vestnesis, August 5, 1950

              1966. g. 5. augustā
" i n i t n ē vel lasījuši
'"^ bfeži ieprie-
_ ieaizmirstama
* Vietde p o nodomu
0m sarīko-
Kvtr-v^- 'i':: E.' Licis
tev
i l n i ^ ļlknma par
'TO;,^ biji profe-lai*
invftUdieiii un
^itoc, darba
W DM,
pfttāk par
pimutren-
Attiecīgi
'kw^nUt«i Me.
ntfddaft ASv.
l^s^e) Street,
iegulta»
"**1tt jldŗefles, k i
j maina. Kor-il^
iĶergaivii,
im^ Stock-
.. 4 A. LQ-
1* j?»< Austra-toā—
' f a b i ^ t r . 38,
[JUM |IIIN|[ Iļjll
j(ailM«kiittni Xat.
Jo|«im un liHilelieēm,
'^lattletliii» jtaif aiejs dē<
~ VMVii b ^
tatl^Tska raksts
tiaa aiiiH^di
)s, -
tradīcijām,
^ Jikajām, Jo tl-tto
tpadlcgu tik.
•^«^.UadJcJJas,
^tihniaika:
dfives vietu,
levlesugas tradici-
Pļl«Ud2gm;« Krls-
Jāa: iamrdSf latvieSu
^4lk«mtts m visspiig-f!
lilt|j|Ii im Rietumkur-
' bamtlcag leipalds bija
^ ^ nikt klajs ar Jaunie-
^.JeHB tatvijas brīvvalsts
* «ei V8I nav ilnāml. Ka
ļlivibai patina ari kato-liedna
tautas dziesmas,
Lainitt, ir Zemes mSti
a I nt e 1 Par pogolmu
minieņa pie Lalmenlt
īleinir^ par katellsma
'elUliterltarairdaude
w>i^it par u iespaida
r i l p a i ^ ir pats psde-ļiStain
alziļiemtoi^ vār-iļhilel
fffltl pat aptu-
, 4 apmamlt pret iatvii»
P»fiijK^|ilslavtt, stani-
«itolavttr\Ambro?IJu,
IPFilp^^ Jezu«
polipamv^L^-,:-^.-,, **^iii»mrii«Iaāa bamlcas
" ^ I ^ I M H I S latiņu
p i i t i * ; i a e . ļ J.U iB u p an a,
pIPI^^AngllJā. •
" " ^ l i ^ i^^I^ATVISItU
' l i i j a karS Korejā. Tas
HtvieSa domas, no Ko-
Jeeindt varbfitēju^ tā-ijiis;
pasaules malās.
II darbu, sarunājos
^lOil ni^kanottt bļ-
5a Jaunas vispā-tadljiiltt&
varbat
kļ^ut tsis ari būtu
««.^^aenie pilna krle-fvai
«abasi^- atpaka} ari
jallkt plrtlelgā sveBat-
|imtiea grutlbas dzimtenei
'-ii kaut dUs labs vienkārSi
^atiftles, ka viņam mSjSs
intajnms neeicsiste*
^^rUlu taiļ»aa lab da|a
ntei|f4Wr*k vai ma-msaVea
«emes 15-
^ J«* t^mtlSkSs apriņas
^ t t i f e i a ^ a visātrāk, Ue-
If^ļNljā^ Austrālijā.
^ M ^ ^ l i ? ? ? - iS-5. augusta
IļHmJLE REDKCIJAI NO ASV
tljgados, kopš latvieši staigā Bos-
- viņu ^ o d a dzirdama ne
^aujajā Helpilsētā, bet ari tās
un v ē s ^ kapu kalnā
Ģetsemene. Te atdusas ap 300 lat-vielu
un tās būs Helākās latviešu
Mp^ s Amerikā. Starp frančiem,
. ^ ^ S i e m , angļiem Ģetsemenē te-
''Iļ^Mv^ nodalījumi, gan ari
-^^^-^ķl kapakmeņi Uz kāda ak-kapsētas
4ibinātāja
a Bmkh^ā^ pieminekļa,
rakstīts: „Uz r e <^
- - - n t ā ! " Turpat ari du^ Oša, Ver-m
Klepa ģimenes locekli,
uzvārdi angUskoti!
uzkopti, bet tajos ir
g t e Mi:tība neka mūsu dzimtenē. Te
J p ) ; i a p u kopiņu,^ b 7āies
naaurs^ pār kuru paceļas tikai plāk-citas
kādas pieminās z l -
CIEMOS PIE LATVIEŠU PURVA STRĀDNIEKIEM SMOLANDE
Ērtais Z^dedrljas dzelzceļu auto-
SIIINtlA8>Pl
m
«Jaži Jaunatbraucēji, kam dzī-
J i i l P ^ i e n s pārtriicis, atdusas šai
kalnā, kur snUlts ir balta, bet
nav dzimtenes smilts. Ģetse-kapl
i r Amerikā slaveni, jo
Nflas uz vēsturiskās Bruka far-pkiem.
Bruka farmā, par kuru
^bēmi visās skolās, veidojusies
j t o i j a un uz ideāliem pamā-
' 'reiz darbojās pirmā „komū-
Valrāku Harvardas profesoru
9mmm^*^': Tagad te bāriņu nams, llill aayā laikā Amerikas latviešu
Sieb^rgs iespieda Amerikas
esi uii cjtus izdevumus,
up^ jūliļi māc. K.* Selmera draudze
#:o3a kapu svētkus. Tajos
ap 250 tautiešu ho Bostonas
ipkārtnes — ,^jaunie" un „vecie".
ho Ņujorkas bija māc. Za-mĻ
kaa teica sprediķi, uzsvērdams,
1 ^^Mēs esam nākuši visi no vienas
mes,'mums i r viena valoda, ticība
cerSja." Dievkalpojums nenotika
i? kapos, bet nelielā birzē, kur jSā-gadijumiem
sacelti soli. Starp
,^,^.fvia<fe^iem redzēja prol Laimiņu^
asperifcas latviešu tēv^ J. Sieber-i
i p r A I / r § priekšnieku 0. Blumīti,
S ^ i l d , J . Pbriett, Bo$tonas latviešu pa­pi
i
Hptelbas biedrības priekšnieku A.
Itoniuc. Kāda tautiete sacīja: „Te
latvieši, kas dzimteni atstāja, bē-
^ ņo cariskās, gan ari boļševistis-pis
Krievijas, tfh ja jāmirst svešu-iiā,
tad šl vieta ir visskaistākā at-
. Jo te jau trūd mūsu senču
feauii un dzīvais latvietis satiekas ar
inīrušp^'V'r^ ' \ '•' 'mi^0MĶt 5,^ jūiiji &eig&; " 4 '
' Osvalds Akmentiņš
buss agra rita stundā rauj immi aiz-v
i ^ dziļāk Ketumsmolandē. Liku-motaU
celS ved cauri biezieiņ egļu
un priežu mežiem, kurus nokalnēs
nomama skābarži un bērzL Vēl tā-lak
uz dienvidrietumiem celS kļūst
taisnāks, izbeidzas pelēkā lai&ak-mens
piesētie izcirtumu džungļi.
melnajām odzēm, m
pavīd klajums. Up turpat" ir ari
mana brauciena mērķis Uelais An-derstorpas
purvs, kurā starp daudz
pārstāvjiem strādā ari
latvieši.
Strādnieki jau sākuši pulcēties,
uzurdu skaļas igauņu balsis, dftjus
Blakus amolUņiem dņi pr«t sar>
UMjIon illane|kore)ieii(ffl (dmte
palīgi bija «ustrilMi. kuru gaisa
Mflm tantten apkalpo kūdras manan.
un norvēģus. Pavīd kāda izteiksmī­ga,
tik daudz redzfta mongoļa seja.
Pēdējais ar savu valodas biedru
krievu, protams, tin machorku. Tur­pat
ir ari latvieši Viens pēc otra
tie ierodas ar savu velosipēdu no
tuvākām vai tālākām dzīves vietām.
Kad stādos priekšā, viru sejas
kļūs nopietnas un pauž nepatiksmi.
Izrādās, ka pirms kāda laika pa­liem
bijušas nesaskaņas. Radušies
latvieši, kas sākuši viens otram
^,zāģēt" un ķildojušies savā starpā,
ķuŗš tiks „kuga" vietā. Toreiz brī­va
bijusi viena priekšstrādnieka vķ-ta
un tā kā latviešu purva strād­niekiem
ir laba slava un arī zināmas
izredzes avansēties, sākušās nesaska­ņas,
kas atbalsojušās pat Zviedrijas
latviešu presē. .
i Kad vairākkārt apgalvoju, ka
Imans. uzdevuips Jŗ, ^rakstīt par .lat­viešu
dzīvi, un, darbu. Zviedrijā, ^ne­vis
meklēt nesaskaņu iemeslus un A^ntM « « * a m .«.igimi r.i
kam ceļu uz pašu purvu. • gtalSot^^Si^J«^^ .
Zviedrijā kūdru kā kurināmo sfi- palmu paēnli. li«tiia esot i «U p a r ā - ļ ^ kiŗo Korejl AustrāHelu Tl.
ka izmantot tikai kara ķikfi. un diba, un. }a Hitot, tad austrālieši iznJdiiātāJu viiaalMpuae aM
pēckara gados produkcija pamazām priec|]ottes k i inaal bēmt l O t i ^ nejidhi. Daudzi, no tl«n Jau guvull
samazināta. Bet patreiz, šķiet, ir redzot t U ^ mltejM. Varbūt Austri^ amerikāņu liup
Tv&Ms S StrS? Sf i ^ ^ ^ Kara aākumā Sidneja, atridnieks
rin* kis bō^? tedS ^ vttiiubiliaiparibjailbum^Mu n.t^^'īt.^l^Ml Slēpotij. Kurt. Liberts, k a . rtridi £ ^ ^ ^ SrtS^T^rSmSL^ «ai»: « o . K ' ^ ^ S t i v ff
kūdras pur- kalno» ziema, ritoa temperitūn wm U|e AuatKllillaa .tHidnieku pttiija.
vos strādādams. Bet tas pr^Ijis ne; nuUe.. Ledu. kārtiņa Oda- S S i S T ^ ^
^ t o S u ener{«u un n e a p r ^ ^ u «ua un orma aedilMnl.^ BiJ, j S S i ^ S nival^T^iSS^
Utru skattU packēriena, lai šo a e z o - & n a . nometne, i t m l t n ^ « n l i S T M ^ ^ ^ ^
nasakorda dari)u irturēUi^ Daudzi KiOnltt., k a . t a ^ un rtridi StipSSn^ ^
me^juši un an iztut€juSl, bet ir Grēta. ģimiņu centrā: ,.Mana «ito 11 .W(JtoStt1!adS ka
daudz ari to, kam ar smagu sirdi ūdeni un dubļu, vien redz.<Korba- Ltau M I U v i ^
bijis jāatsakās. Jo kam gan nav dia. mO kidieisliai. darbinieka AI-velēšanās
algas dienā ar smaidu iz- ber^ Auiilņi: JTau venlu. 3 mine- Kad aubtrUletl aidnik, v t i i at«
kvitēt 1500 kronas kā mēneša atal- l u . netteku ^ nva. mājaa bttvea^lkal^Maie. MVI. ahnila. rindā.,
gojumu, kas kvalificētā fabrikas Katru brivdiemi Aktieri. VIU- ^ ^ / ^ . ^ „
d^rbā nopekiāms divu mēnešu lai- bērt. Stfil. un baaketbolirt. .J^^, J^^troll
kā! Sptoģia nedēļa, beigā. no Sldnejat
Darbi purvā Ir daudz un dažādi vienmēr doda. pie ,ģlm«ii^ kur»
un katra kategorija prasa zināmu mit 40 Jūdžu attālajā Skalvil». Kad Tp vjmtājl «^clna rtrd^ M
veiksmi, kādēļ uz jaunatnācēju bija iertfijie. plūdu perioda 5 J t M b M j » ^
vienmēr skatās greizi Tādēļ l»tra no SkalVllle. ceļi Izridlji. galīgi iz- karaviro apgUl Pfc P^iJtoJd^
grupa turas kopā un deSi iriekopj «irda, aut6bu«i Mtikme pirtriuk-ļgS? " f * ^ ^ fttvowu ^^^ļ^^^^^
veco, atzīto sistēmu: viens par v i - ta, un abi uztieigia ģlnoeņu tēvi Wļ J^l? ! ^
siem, visi par vienu. Ka katra vira vdca kājām, dažreiz oobriAiiie. ^,?^!i"v%I
veic savu noteiktu uzdevumu, var dubļos IMz Joataa vietat ^SJL^
pārUecināties, vērojot tos darbā. Tāda šogad ir Sidneja, un aplOrt- 2»5£.if S
Rakšana parasti notiek ar maši- ne. zl<?ma: Un ko M k a aurtrāUelldSSto^ .^SrKrfm^
nām, bet bieži jāUeto ari lāpsta. Protams, viņi no.kumull Ved laudl. S ^ K a I f t ^ ^ I ^ f f l
Mašīna jēlo n » k sapresē «?J.>«- « n j ^ i l ^ «^^P^MM
dahta uz metru ga^riem dēlttlem, laiku, kad « 4iiena. un vairāk i»!vSS^T^ •«««UTOI «nm
tiek pa „rmbāni" jeb sllddto lentu, vieta, lirt, Iiņ»Uek irf)raukuii4 z l r . ļ * ' * ^ ^ r ^ _
nogādāta tālāk uz ^žāvēšanas vietu, gu akrieianā. rritko. .katitiju «»H *w. . S ^^
Se kūdra ar veiklu roku Jānoceļ un zāk un namamāte. nobažŅušā., ka
jānogāž zemē, dēlīti patuix)t rokā^ atkal paaugrtlnā.ie. MJ[ņu «na^ J ^ ^ ^ ^
NormāU katrs cUvēks. kuru pie no- Ka. vainīgi? Lietu, un
celšanas ir apm. 8, noklāj līdz 2500 ģlskai. biroj.. Pēdllal. Jau kļuvi, m f n ^
dēlļšu dienā. Katrs dēUtis ar kū- par sadnejleiu ap«»iekla objektu,
dnl sver 30 lig. ViegU aprēķināt. dk|»roJiik.pW.d^^
tonnu vienV virs s i ^ s ^ r o ^ dienāļUtt im .fcridra. dabw^^
Pārcilā Sis ir grūtilkai. no vlji^a f J S J ? ' ^ ' ' ^ " SiSu purva darbiem, kuru tomēr iztui«-pūt n e m a l d ī g a m . i v S S i ^ l t o ^
juši daudzi agrāk'^iska darba ne­jtundu
tlalUani. a v M diii. minū-strādājušie.
„Sākumā l)ija grūti Vakaro, d i ­pēja
katra locītava un rokas dega
kā ugunīs, bet tagad Jau pierasta,"^
skaidri un vienkārši liecina taut­saimnieks
V., kam ģimene ar pie-cāpi
galvām.
un H. kaat^ Iticriva tvaikoni, laču lip
braukšana no Sidneju aldcaviji.
par a dienām.
#
Holivudā atgrietlM Sarlatoni. Sld-i
i i i ^ ļ M A i
^ g i ; A e l t e n I t ,
l^laimi pamanīt:
mm tev vaigi,
^ II ķļiļst bai^i?
in koSa,
. oža.
tttiinos Ir titts,
loļnS. vīts.
MM vija. kas C.1I, ^lanati tiit.
il?i tev .raus
. aiē raus,
IM^i tik gaudas,
tabakas baudas.
P . S t a i « s
Rji pamatskolas zēns, >am lāiMz kaiatas oauiia...
Mūsu STUDENTU SEKMES ASV •
Pagājušajā mācības gadā ASV Identi nolasījuši ASV akadēmiskai
universitātēs studēja vairāk nekā 40 jaunatnei vairāk nekā 200 referātus,
latviešu studentu, galvenokārt sti- devuši intervijas presei, radiofonam
pendiātl Tie visi izkaisīti pa dažā- utt., kā ari aktīvi darbojušies akadē-dien^
štatiem un atrauti no pārējās miskajos klubos,
latviešu trimdinieku saimes. Sis ap- stipendiātu materiālais stāvoklis
stāklis .kayēļa latviešu studentus ak- atkarīgs no universitātes. Vecākās
tlvi piedalīties trimdinieku sabied- un bagātākās universitātes, piem.,
riskajā (ļzīvē un izveidot pastāvīgas Harvardas, stipendijas izmaksāja
latviešu studentu kopas, kādas pa- skaidrā naudā, kas pietiekama, lai
stāv gandrīz visās-citās zemēs, Toties «egtu minimālos studiju Izdevumus,
viņu aktivitāte izpaudusies, infonnē- Turpretim līdzekļi personīgajiem iz-jot
amerikāņņ sabiedrību par latvie- devumiem bija jāsagādā pašien>, brī-
Su problēmu, par boļševiku un vācu vajā laikā strādājot universitātes
okupācijas apstākļiem Latvijā un bibliotēkā vai dtur. ASV vidus- un
par E)P un trimdas studentu dzīvi dienvidu štatos ar stipendijām pa-
Vādjā. Pēdējā semestrī latviešu stu-ļ rasti sedza vienīgi dzīvokli un brīvu
uzturu studentu kopmītnēs, bet grā­matu
un mācības līdzekļu iegādei, kā
ari personīgām vajadzībām nauda
j bija jānopelna pašiem. Izdevumus
Francijā pavadīju vairāk nekā 5 paUeUnājk studentu mītņu pi^sības
gadus un man tur bija iespēja iepa- \^ pielāgoties apģērbā un dažādās te-zities
ar dažādiem apvidiem un ie- danbās amerikāņu studentiem. Tā
drivotāju s l & m . Varu teikt pēc sa- kā ASV universitātēs prasa apmek^
vas pieredzes, ka ieceļotāji dzīvot visas kursa paredzētas lekcijas, kā
var puslīdz labi, izņemot laukstrād- ari nepieciešams ^^^^^^^
niekGs. Pēdējiem maza alga, vīrie- papildināšanai, v e ^^
šiem 5000--8000 franku mēnesī ar algotam dwbam laika atlika s^^^
brivu dzīvokli un uzturu, bet dau- maz. Trimdinieka trūcīgos apstākļus
dzās^ vietās dzīves apstākļi tiešām he viemrter saprata viņa ^Amerikas SLšS Rūpnīcu strādnieki nopel- koUegas, kā^^^^^^ Set^Sile'S
na krietni vairāk, vīrieši 14-25.000 UiUiacijas ^a^^ .^^^^^^^^^
fr mPnesl raugoties oēc veicamā raksta, ka viņš aizvien jūtoties „ica
diezgan laipni, samērā laba sociālā Jaludz kabatas nauda . - pie karo
nod^š>nāgana arī dzives standarts šo vecāku nu vai« n ļ v . ..
pēdējā laikā sāka noštabiUzētles un Salīdzinot ar Vāciju, stipendiātu
lēnas slīdēt! bet jau bija manāma dzives standarts ASV augstāks, bet
tendence rācionālizāciias dēļ štatus nesalīdzināmi augstākas an umvcr-samazināt.
Daļu strādnieku atlaida Mtāšu prasības. I ^ * »
un tad parasti pirmajiem bija jāiet pār ir Uelakais f ^ ^ , ^ ? " jt«denta
ārzemniekiem. ienaidnieks, bet latviešu studentiem,
" S r p r o b l ē m a tā. ka no kam laiks JāatHdna vē v ^ ^
nopetaitā gandrīz neko nevārējamie- pUdinaSanal. priekšlM«ui^«n un
taupīt un jādzīvo no rokas mutē. darbam, tā vienm» « J " , ! » " . . "
Tāpat man likās, ka politiskā ziņā Par spīti visiem &em apstātiem,
P r L " a ir loti nestabila un kara ga- pagājušajā semestn latviešu ^ d e n -
dījumā var ātri ieslīdēt iena'dnieka tu' ««rmera sekm^ bija ^
rokās. Visu to apsvērdams, izšķīros paktiem labākas «e^a «nenMņu
86 zemi atstāt un izbraukt uz ASV. studentu sekm^ -JW8m g. ra^
kur ari strādāiu lauksatoniecībā. rfkāņu studaite^caimnera atzīme
Šejienes klimats ir karstāks nekā b!ja 1.455, bet l a ^ d u - l j ^ x a 8
Francijā, kas rada zināmas r ūtn>as. ir ievērojantt centiJ«B ī « o a ^
sevišķi strādājot uz lauka, bet ar ko latviešu trimdas s t a d ^ p i « a «
laiku « ru pie tā p'erast. jis, ka spēj .an « " « i K m ^
V i r d ž i n l j a s štatā, |sf§kļos_spitet_
Pie transporta darbiem Ba$t<yu j ^ g o MOTSAMNIlCaBM
trifes dārbsp mi
mm iir^ftdauSz Jābska; kaut L
'darb^ nav no vi^glaji^fii," viņš aaka. SJ^"^^^^ ip«i-]5^^ ^^"^^
Ja a t l i ^ muguru un ar plaukstu cināja ari grandiozā izstāde, ka. no-ļ , - ^ . • i ^ n . ^ i ..
pie acīm veras pusdienas saulē vir- tika Oksfordā Jūlija sākumā un kuru "»« attmiMdjM
mojošajā klajumā, kas stiepjas des- apmeklēja ari L B L lauksaimniecība. P"'»'*™^^
mītiem kilometru tālu, tad redz sekcija, dalībnieki
ļaudis, kas kā skudras kustas ražu piaši izstādē reprezentēja, mēdia-ievācot.
— Tur vīri kaparbrūnām Uizētfi lautoaimnieciba, rtkot ar HK)-
mugurām un tur līkājas arī sievas I torči^em M^o^atigu kaitētajiem Hdz
baltiem lakatiņiem un bērni. Jā, ir kūlttu sējējiem uh elevātmiēnt 8«-
veselas ģimenes, kas strādā purvā, višķu interesi MirtIJa aiena ttvitaji,
Vīrs sāk parasti sešos ritā, ap bro- ka. zaļo zāli M l a i k i Izžāvē uņ pie
kastlaiku nāk sieva, kas strādā pie I vajaddba. ari ttinnaldha un n p i t r t
kūdras klājiena apgriešanas vai sīko. rulUšo., kaš dod Iespēju vērtl*|
kraušanas. Ja ir bērni, tie var pa-ļ go lopbarību ilgāk lĀ^bāt un vieg^
līdzēt, bet mazos palaiž tuiimt grāv- lāk tranq;)ortēi Ne m a ^ ,lnter#-
malā, lai rotaļājas. Ēdienu reizes santi dažādie elevatori, ka. anden
etur turpat zem klajas debess. i vairāk Ieviesa, latiku ttlmniectbi.,
Kad vīrs beidz darbu pie mašīnas, atbrivojot rtrfidnieku. no magā c d *
tad viņam ir tikai pusdiena, ^o pēc lana. darba. Tāpat motortilt. zāle.
tam Jāiet palīgā sievai .,JāierauJ. i4āvij., kādu varēja redzēt ial Iz-jfiierauj,
kamēr vēl saulīte n>Id'UUMē,tteka., būtu ļoti noderīgi mū«i
Tas ir mazrunīgo purvinieku para4ļ mazajām un vidējām udmniedbfoi
stais teiciens. Strādā un pelni, dk aprtākļoi», kādu. mē. varam viegu
gilbi, bet par to, protams, Jāmakrfl Iedomātie^ kad Utvija bū. atiirlvo-ari
augstiUodokļi. Vēl otras ralze. ta. ^n^Jār, angļu laukMlnmledba
ir, — kā vakarā atšķirt savus bērnu, rtraujl mēchanlzējaa, un zenjoplba.
no citiem? Tie visi kūdrā novārti- minlātrija. plakātijrtida, ķa « vu g-jušies
vienādi! du laikā angļu laukttdmnieki iegā<tt-
Anderstropas, Gislavedas un Bre- Julle. ap W.000 t r ^ r u ^ un pāri
darīdas purvi paņēmuši daudzu lat-121.000 .laucāmo maHnu.
Pēdējo Izvddojumi gūti Jauni un
radikāli uzlabojumi Piena no .lau­pa
degtu vadu autonrntiaki
nonāk dze.ētājā un pēc tam trai»-
porta kannā, alaucēju pilnīgi atbri-vojot
no .laukiana. un piena apkop-lana.
darba. Saprotam., komplicēti
iekārta pran ļoti rūpīgu tirilanu un
mazgāšanu.
Mājlopu iioido. redzēja vi«lažā-dāko
tm riaveniko liellopu, zirgu,
Sidnejā, Jūliji.
89. Ktavņrli
Ijītviete Valentīna A. itriai kadra. pu.
vi un krfij nauau celim na Kanāda.
Jūlija beigās. un konkurēt ar amerikāņiem.
viešu spēkus un sviedrus. Bet daudi.
ir ari ,4zrakts". Un Dievs vien zin'
ik vēl bagātības neizraus!
Zviedrijā. JūUja bdgās.
V. V.
aitu, cūku un mājputnu migu pār-rtāvjus.
Ko lieUopiem apmeklētāji
Mvliķi apbrīnoja izcilo. Imgu un
aberdinu gaļa. un augstro'^/'^o. džer-
Mja., frizu un kerija. nīgu piena
lopu., kā ari perSerona zirgu.. Priek.
redzēt ari iropiira.. hempiira. un
Mfolka. aita. un varenā, baltā, un
melni. cūka.. Puķu .tendo. Mviiķi
izcēla, apbrīnojamā, ndķu rindām
vimiažādākā. lorfisu un smaržu nian­sē.,
kura. izztādlii. A. BroM, k a.
pamatoti reklamēja, par alavenāko
neļķu audzētāju paMulē. Totiemi ar
rožu un orchideju kopējiem, JOfM,
tīri labi varētu ttcenrtie. mūmi palu
tukumnieks Krauze. Augļu un sal
nodaļā kā ūnikum. Jāatzīmē dzelte­na,
k r i m tomāti u n pundurtomāti
"^pm. ķirāu ogu Uekniil
l e v ^ o t mpTlēto potIti.ko . t i l -
vokli, armija ial .katē demon.trēJa
dažādu, ierc^.'s un to darbību.
Dr. agr. & DiiriMi
iMUarsa.
llttm neoieM. II. lai»
i i Hladfiaa. laaktal. kort^
Kaaaaa. latirliN ktaa.
neotraMMi vakara
skaļākai •uļ.darketlei
1. iejal(MBliil| tatvieitt
^ e t i j i nm%. lOet-i
a s n o ^ leaMlettailai»
Viela valodi»
vtetttf. an 4
Vaettiett Mtat^aaflc
veeam» iatUilka «aad*
» » l o ^ i str^ Alfredaai Hari^aa.
Ke tiropa. apmekuiama ātpUtļ Ta-ronto
atnleslei utrijat ieaerttkettMli
Braiseai. VācIJn viņi aav pafavt. ap*
mekllt, kft Uaieai MJto vlaie. pte a i *
le satņa K, Zariņa na fetta ūMigu
vMot vtņa peneaiaal an daiaiua, ki
art Utviein titaifl AatUJi vttpSTnri
vaMot moli tm aa tidka aiketail.
ffo BelUJaii Kaaaa teradla. kātota
priv. Dr. B. Kokla., ka. kriri m a l . va*
lodāt, Vlai diu^otiot Toroato aa aplnUr
poi latriela Itatoitt. Kaaadi. E. BeUU.
.aff.0 tenUaltni UlriJL stadaji. Mnai
«B ttriOlif katoļa teotoģijai soatfairi
LV. BfTfiji kiis midkif iPiki ūUSu
aaivoiaiiti. Itat lornrU fUoiOfUa. āok-toia
nada.
LKAB anillrast prlaUdarka. latvieia
daletaia mUia larfkolaaal Kaaadi IttL
fada viiari. ivltkt aotlkta Votoato, tto-lit
aadoBilte Intido. laiki. Par tvitka
ritsdlrileatv llnaodtftt koat fialt Nof*
vUli «B kec liprieaotajiefli korieni pto*
.raouBi plodaDto. ari Uata. deja kopa
DlldaBcI..
LatvltiB latirilaa draa*
dMi Mdoml PraaeUilo-vllitit
mic. B. tappaķfI
H. PeetauUlt, O. Za|ds,
B. Bovtpa, A. O k ^ i a -
' an Bd. BIrtaUi. -
kat dtffo vraa-
«ņem traļa telda
kriti) ttTMlai
kirtēļat
ffiUtt aa t i .
attaaJaI Itatkani
^ t sada.
atlaajat ttrai&i I
«UiT&e-
BMt Botea. aa H o . ^ apsakalat. knr
vajaMia prefekta plekrilaaa, an privUI*
iMit aHaala. CsUi M i i ) , kara deifm»
Mtaikl. a. U .adioai aa ko Isnioftt ir-
MMnliHiniļ k u Fraacgi pavadUalI aa
V. Zander.
i i
U ' 1
4 i