Bavarijas Latviesu vestnesis, October 18, 1950

              r
I t * - ' " ' -
1.:
l-V
Rakstā Jaunatnes viedoklis Valde­mārs
Kroders starp citu Izsakās:
— Trimda» Jaunieši ir ari sava
l^ikA bēinit ko maitājis un pāragri I bu it kā neviļus pateicis biedrs Ko-attis^
ji» vispinns le^ons u^^ gaisa vaļovs, savā rakstā atzīmēdams, ka
toallgl Atsevišķi te vēl var piemi- Ķina «atbrīvotajos" rajonos atrodas
nēt tādas laikmetu raksturotājas pā- 400.000 bandītu (lasi: pretestības
rādlbjGur, kā dUctātflras. Hitlers Šai kustības cīnītāju) un ka lielas grūtl-sakarS
uzskatāms par ievērojamu bag Maotsetungam rada Cangkaišē-latvii&
i Jaunatnes audzinātāju, jo ka un ārzemnieku realizētā blokāde,
ils nelaimigais fanātiķis parādīja, Tāpēc kolhozniekiem vēl vairāk jā­kur
noved līdi galējībai saasināts strādā un jācīnās par mieru,
vadliinds un pavēlēšanas ārprāts. Reportāža no sakarnieku arodsko-
* Nō-flņa Jaunatne pama«gi iemācījās M?» ^«ijj» P f 3^?^^^ f^^,
• aizdomas pret oratoriem un pavēju « « f » miUtārā stāja. Kad ienāk d i -
d ^ i i e o L Tātad nav vairs ko pra- rektors Golovms, dzirdama komanda
p^vS devējiem ari no pašu augšas h^^apsveik^^^ atbild:
^ - e e n t r i e i . Trimdas*^ n i v e & 'S^'^S'Vi^^^^ Jaunatnai javukārt neviens ivav va-U^oļno ,^u^^^
rējiiafcBUeit^ vērot kā šodien izturas p^T^^l^f"^ «^M^^
SASI^^^T^ telefona un telegrāfa darbinie-vakardienu
dievi. Jaunatne ar '^.^ VUMB n!end7infims 7
skepsi konstatē, ka tie bieži skrej sa^g ^^^^^^ fflSS^^ ņemt pavēles no augšas un bažīgi J f t K S K ^^
vljir^tadltu paši, Jaunatne zina, ka j^s. Dzied krievu dziesmas un krie-viņi
liekuļOr
AINA PAR PADOMJU ARODSKOLĀM UN JAUNIEŠU DRESŪRU -
JAUNAJOS KOLHOZU CIEMATOS IERODAS PIRMIE IEDZĪVOTĀJI -
KA IZVIRZA DELEGĀTUS MIERA KONGRESAM - BRAUC ELPOT
UZSOCIEM
Raidījumā kolhozniekiem patiesi- rita. -Vienprātīgi ftas būtu iedrošina-
^ braukšu atpakaļ uz Latvi-vu
valodas stundās pārrunā „am6ri-kāņu
imperiālistu mēģinājumus k u ­rināt
karu. Katrā darba rezervju
skolā ansambUa „piesņi i pļaski'^
Viens no Jaunajiem kolhozu cle-
2Sf(.v/Jānis Dilāns, kad L^^^^ arlō ēkām jau uzcelts Mal-
Leifai tiesa,viņu sodījusi ar 1 mēne- tas rajona kolhozi ,,Krasnoje ^^^^^
la 8Wttt vai 40 Mliņlem^^M^^ ja". Pirmie Jaunajās ēkās pārgājuši
da par ^to, ka DilSnU, būdami iorei- dzīvot kolhoznieki Gusevs, Gulbi-bUĻ
lilatluda kādā mājā caur logu. ševs un 3 tierkasovi. Cēlēju brigādi
Laikraksts Bolton Evening New8, vada Jegors Michailovs. Kā raksta
kas lO'gadIJtutm atreferē, pieadmē, SovJe^kaJ^ Latvija, kolhoznieki kat-ka
D. Anglijā lodlts jau ceturto rā Tļiņā gribot dzīvot sādžās. Vairā-pojis
obUgāto karadienesta laiku 9
Rēzeknes kājnieku pulkā. Pēc die­nesta
viņu apcietināja par komunis­tisku
darbību un sodŅa ar 4 gadiem
cietumā. Lūk, viņa biogrāfija, to
papildināt vēl varēja tikai izmeklē­šanas
protokoli un Latvijas tiesu
akti. Protams — kādreiz tam visam
nāks klāt bieza un baiga apsūdzība
par boļševiku okupācijas laikā pa­strādātajiem^
noziegumiem pret lat­viešu
tautu, jo Šis i r tas pats Rein­holds,
kas tagad NKVD. dienestā jau
sasniedzis kapteiņa pakāpi, un ko
šodien RIgās radiofons slavina par
vienu no čaklākajiem Staļina kal-rdzL
A t k g t e Cialllte Ievadi Akūti Jau^
tljUsnl i ^ ^ ^ c ^
kās vietās sādžu izbūvē rīkotas tau­tas
talkas.
Uzjsākta delegātu izraudzīšana ot­rajam
miera kongresam. Pats irau-dzlšanas
process mums jau labi zi­nāms.
Lūk, sapulce Dailes teātri.
~ Alf mūlU Uetā Ir starptautis^^ dir. Palkavnleks un
^ ttrthia būt pasau* sakāt , , M u i t o l ^ ^ delegāts
tos teVltiai'^^^U^ 2* "^^^^^ piekritēju
sdit alsotlh^to Tad pieceļas Lilita
k r t i M ^ d t t l j l Tā « i » r e ^ ^ dažus vārdus par godu
miim* «1. ruim^ ierosina sū-
S paliS^l S S tīt % ieroslnālu-ffi
^"^^^ atbalsta, un Heta noda-reiz
biia Reinhofds — viens no tiem
jics ko iebilst?). Tādā pašā kārtā ^^.^^^ latviešiem, kam dzīvē ne-kandidā^
us „izVirza" citas organiza- ^^^^ ar godīgu darbu, un kas
cijas un iestādes. Latvijas patstāvības laikā bija
Arvīds Kalniņš: Panamas kanāli pārdevis savu dvēseli Maskavai. Cē-būvēja
34 gadus, Suecas 186 km ga- j^gg ggļpiis pagastā, kur^^viņa tēvam
ro kanāU — 11 gadu, bet mēs 1100 ^ija lauku mājās, un beidzis pirmās
km garo kanāli Turkestanā uzbūvē- pakāpes pamatskolu, R. bija nokal­sim
6 gados. To prasa lielais Staļins '
( . . . un ēeka viņam palīdz sagādāt
milloniem vergu, kas nekā nemaksā
un ir laimīgi, ka tos tūliņ nevelk pie
kāķa).
Mākslas lietu priekšnieks Fricis
Rokpelnis: Republikas lugu konkur­sā
iesniegtas 78 lugas. Mūsu teātri
uzvedis Valda Graviņa dramatizētos
Mērnieku laikus, šoreiz īstā gaismā.
Tāpat izrādīs Annas Brodeles lugu
Maria, kas tēlo strādnieku ciņu U l ­maņa
tumšajos gados, Elīnas Zālītes
Spēka avotu, kur rādīti komunistis­kās
nākotnes asni un spēkstaciju
būve, Vlļa Lāča Pretim lielajai dzl-veU
kā ari lugu par Karelijas darba
zemniekiem, igauņu rakstnieka A.
Jākabsona Ciņu bez frontes — par
partizāniem utt Būs ari trīs jaunas
padomju operetes un muzikālas ko­mēdijas.
Rakstnieks M. Solochovs: Sadus­motā
cilvēce Trūmena vārdu min ar
nicināšanu. Ironiski jāsmaida, lasot
viņa biogrāfiju, jo viņš i r cļlvēks
bez ģēnija iezimēm.'Lenl virzījies uz
augšu, ne tā kā Staļins (nav vis bijis
bandīts, zaglis un lelauzējs). Pēc
ievēlēšanas par prezidentu Trūme-nam
novēlēts būt labam zēnam, bet
labs zēns no viņa nav iznācis (no
Staļina gani). Viņi esot priekšzīmīgs
ģimenes tēvs, bet viņa bumbas tagad
nogalina, korejiešu ģimenes tēvus un
mātes. Uz kurieni viņš bēgs no lie­lās
tautu tiesas? (Staļina bumbas un
mīnas nenogalina nevienu, tās ir tī­rie
pūpēži, salīdzinot ar amerikāņu
ražojumiem, Ari viņa čekisti ir mai­gākie
cilvēki pasaulē, kas ar saldu­miem
un šampanieti iepriecina savu
«sanatoriju" viesus). f
LATVIEŠU PRETESTĪBAS KUSTĪBAS
CĪNĪTĀJA ATMIŅAS
T trīsētas NKVD priekšnieks to-sākumu, taču mums vēl nebija rf.
nams,* ko jaunā organizācija likusi
savu ideju pamatos. Tādēļ visi TS
locekļi bija brīdināti būt uzmanī­giem
un neatklāt sevi arī tad, ja kā­dam
piedāvātu iespēju strādāt LA. ^
īsi pinņs pusnakts saņēmis jaunus
norādījumus, atstāju mītni ar da­žiem
saiņiem, kurus man vajadzēja
nogādāt uz Rīgu kopā ar kādu citu
TS viru. Lai vēl noķertu Daugav*^
pils-RIgas vilcienu, laika bija atUcII
ļoti maz. Bažu uh satraukuma pilni
steidzamies uz staciju, un es pat ne» ?
nojaudu, ka nekad vailrs neatgriezi*^
Šos uz Šo klinšu alas mītni un nesa^:;
stapSu draugus, kuļ^u sirdis pukstēja %
Latvijai. 1
Kas zina, kur liktenis mani v8l^ f
aiznesis un kādos apstākļos būš }ā»c I
velc. darbs un pienākumi, taču viens;
man ir skaidrs: ticība un griba nav?
jāpamet nekad, jo tās dod H)ēku iz*!
turēt pat brīžos, kad šķieti jau pa«»
guris. Un šī klinšu ala mwi bija tJĻ^
paUS visur un vieipiēr skaidriem
Isitvtešiemun šai ģarii J ā a t i ^ a mū-[Gustavs Celmiņā
su jaunatne ari sveluml. Citādi \ _ ^
muiņa nebūs ndliādu tiesību uz he-atkarigu
Latviju.. . Wm,
p p l ^ sevi
1% k t t ^ krāj spēkus Latvijas nā
k6tftd,nevieir ttķal lielās ar Latvi-.
Jaa neailo liagfltnl.
IV
:/v.
Kāpēc Latvijas un pārējo zemJu
pretestības kustības pārtraukušas
ciņu, kas likāfe tik sekmīga? Pirm- Hn*,, mr.oM «T , ^ ^ ^ T*.*,,i;a
kārt S8i$kaņa ar ievadā uzstādītām i ^^^^ ^I^®"^ ^^^^^^
Kompartijas sekretāra P^lSes ŗ^^^ turēties mežos. Viņus vairs ne­raksts
Oņā atklāj ar pašu komūnl-^^ apgādāt, ne slēpt,
stu ailWru muti patiesību, ka lat- ^JL^^^ otrais «^^^^ neuzkritpšl sanākt
viešu tautas pretestību Ki«mUm nav g;^^^^^ sazināties. Mums vēlreiz Jāizsaka
sp6}lsMau$t ne te^^^ mūsu tautas brāļu vadībai
jtu vēršanās pre^^^^ var būt tikai īslaicīga, l^^^^^^^^
tauhi t l ^ i ) ^ gadus latviešu viri c l n l - f t ^ ^ ^ f ^ ^ 'j????!'^!? J * ^*
ftv^ens,^ La - Jās, gildlja un klausījās.. Lai u^dro- feŽL^t^^^ vi^jurptate ka tie nav j ^ f t
jrteittiautlba^ un savas^tēvujgalo^^ aivus gadus, Jo art J2
Iļtvtetimāzeirf vēl ir S S u ļ S ^^
I«c, ka tas ir latvietis. Sls raksts ir tikai sākumā» Jānr cīņām Latvijā patlaban. Tādu
« i t u ā d J a s r t e K T ^
bSK ^ V ^ * ^ rakstot par S
Kkkits dt» minētā Pelšesriik- £
s^kaav^^^^^^^ ^SL^M^* BāMspskoel^hent ufa ttWa^^^^i^ f ^^"t?^ partizāni okupētajā Latvijā tagad S5L k?s n i n ^ a ^ ^ fiat
ņamšamidari)ā, padomju g a ^ gados i r J^JiJJi I K ^ ^^
Baltijas tdi^kā pad(^^^^^ ««rimstas, vai ari grib paglai-
^s aizsardzības bastionā ari pašā- U o t latviešiem, p^^^ ^^iiKf* B'i''^ karaspēka daļas sniegto palldzibr '
f ^^^^^ f ^ i«^"9U trimdas prese mēdz z l -
mlSisi^Ts^''^^^^^^ •^4^^'.^ *»««^ņot lietišķi vai tikpat kā nemaz, jeb-mēģināt
gāzt ar patSautenēm u» §u Igaunijā partizānu darbībai ir
raisneprāts. Ko līdz patrenkāt kādu lietuvju un It loaš! ukrainti nrfi<Mi
par savas sen ap>
kas likusi pamatu mana takstuti'
Sf vtra sekretāre tad ari bija te-ļrūd«aiiai,,un kirtdināju^^
priekšēiā rakstā minētā Z , kuru to- nu ticību. S i vie^r metusi manā aiiij;|^
brld pats Reinholds bija iecerējis dv svetlima dzutaU, mācīdama maali
par savu mīļāko. Taču ne viņam, ne turēt zvērestu hdz gateņj._
kri viņa amata brāļiem nenāca prā- 3 janvaŗa pēcpusdiena saņSnu^^
tā, ka Si jaukā un draiskā meitene šifrētu vēstuli: ,J)raugs saslimis ar;;
Īstenībā ir krietna latviešu patriote,Uķutu aklās z a r n M leka^umumio.;;
kas ziedo savu jauno dzīvi un dar- vietots^slimmcā. NekavSjoti^^
bu latviešu tautai un tās glābšanai, apmeķtet viļ^,jostSVx^^k^
12. decembri mana tēva lauku mā- dīgs.V Tas nevēstīja n e l ^ l ^ a . m,;
jas bija apmeklējuši vairāki sveš- košajā dienā _^vos uz pilsētu le^i^Ji
nieki un taujājuši pēc manis. Pats f t i e s visu lgāķam_ceļam,nepleds,-
todien biju izbraucis savās, nu Jau šamo, lai vakara galīgi atstetusatM-Ierastajās
darīšanas. Vecāki zināja mājas. Pēcpusdienā pārbrauci» j j »;
stāstīt, ka' meklētāji bijuši no J . MlsStas, jutos /^8uris. Am j » ^ ;
pilsētas, domSjams, no mUicUas, jo it kā ļaunas nojauta A^Jāfe Tād^;
viens no tiem biJU formas tērpā. nolēmu braukšanu dtllķt, Jo ņodpi'
Vēlu vakari piezvanīju pa tSlruni mātais vilciens atgāja Isl piŗmg pui-t.
viņas drives vietā.. Mūsu saruna nakts. ^ _ -
bija loti īsa un nevainīga. Va. r ""^ M»'
„Kā klājas Jūsu māsīcai, - ne- vairākiem mēnešiem dabūju zlnlt,
esmu to ilgi redzējis?" ka tovakar jrfe manis ttaukusleg v H '
«Apmeklējiet mfls rit, ja lespē- kāda telegranuna; ,3ŗaue steidiaml,;
jams - pirms aizejat darbā," skanē- b'ļ^ens uz nāves gulta» un kuru;
ja atbilde. katruvstundu var nomirt,*' bet t l ;
Tas bija viss. mani Vairs nesasniedza un nespēj»
Otrā ritfi agri ierados Z. dzīvokli, U«8lābt< jo Jau pl. W mani apcieH*;
lai personīgi noksaldrotu manis nā ja. A. skola, kuŗā «rados apdēti» i
meklēšanas Iemeslus. _ bāšanas bridi, bija pilnīgi ielenkti»'
.JPaģaldām Jums briesmas BĢ? un luaurtieg neizdevās. PL 23.es Jatti
draud," Z. mani mierināja. „CienI- atrado» Reinholda kabinetā ga8l6^ i,
jan?ie. biedri tjkal grib izpētīt vai ia«a |:oķ6m, ,^ k
J b f t ' i ' M T . nliV^;1ti\?āk(i a t ^ k s m j t i t ; JatuWJ8i,vai Kada ,teb«fja ',
;uri ifal' nepazīšot cil«lfctis; l * s irtoti manas ;atĶie«ļjal«aaa l a i - :
apnieklējuši. Ēsmu pSrlleclhata, fep*.'leptteMēja^M^ dar-
Jūs vēl nteapdetlnās. Jums tomēr de- ba Vietas bijā aizbēgusi mūsu Z. ar
zemē;. Viensaimniecības bija Jfiiz- rētu pašam atnākt pie Reinholda uh svarīgiem dokuwetitiem, sarakstiem
nicina, lai ieliktu Vergu važās pēdējo painteresēties, kfidēl esat meklēts, un ari manu lietu, Viņas nozušana
locekli. - • V .-^ ... .. .
Kāda praktiska iespēja šādos ap-atbllsteSlem
rakstiem vai vienkārši
par liberālu piekāpību ņadonUl ho-skaļotiļ
latviešu labā bargi strostēti
un uz apsūdzēta sola vilkti šādi pa­domju
darbinieki: prof. A, Kirchen-
Ste^liU kā zinātņu ikadēmi^j^ mikro­bioloģijas
Institata d i r ^ r i , i n ^ -
tflta s^retārs blj. veselības aizsar-ds^
tea departamenta vicedirektors
8ku}a un darbinieks Ošiņš, mežsaim-iMedba$
Saksfe, prof. Stāl-bergi,
prot LeJiņS, prot iSndzelIns,
krltUds K. Egle, architekts P. Bērz-kalna,
vēstures instltatli d t r ^ rs
Strazdiņš, pat mākslas lietu pārval­des
priekšnieks Fricis Rokpelnis un
skolu daļas vadītāja Aināre.
ASV imigrantu kustība
pēdējos 35 gados
Clkifa (md), - Chicago Sunday Time»
«nedz sUtisUku pat lecelotiyu kusttbu
ASV kopg mi. g. Sai 85 gadu periodā bi-
Itttt trīs ieceļošana» rekordu gadi ~ IW4.,
H imigraiiii«fc$kaiu «a-
«nifdUs vai pfiraniedzia mooo. Pārējo»
gados līdz 1930. g, ieceļojusi caurmērā
a50»00(>-300.000, izņemot 1921. g., kad Imi­grantu
skaits pārsiUedzis pusmUJonu^ Pēc
1980. i . Iļnļpficija ļoti Btiprl sarukusi, un
U gadu latta Hdz kara beigām caurmēra
«kko jMSiati^ 80.000 personu gadā. Ti­kai
no IHS;?^ plašākai BP un
IMIllu leeepibai, imigrantu skaits atkal
iiinledtii-vidiyM50.000» bet pag., gadā
mooo. Se liptie skaitu noapaļoti pēc
ASV darl^^iiltrljas un imigrācijas un
naturfilitfiois dienesta statistUUUn»
r iiL^i:L^fv^s^^ ffii;
?£iSSy^^^^^ Sf^S?sUļ ^^^^^^^^
tijas tautas pUnigi Pēckara pretestības kustības sate-
Ir vel cilvēki, kas Iedomājas, ka Utu valstis ^ Polijā, Ungārijā, Ru-padranju
vara turas vlenl^ Cechoslovakijā un Bulgā-un
durkļiem Tās rldbā Ir vēl citi rijā Udz šim veikušas loti maz pl
vergu savaldšianas līdzekļi. Viens zltlva. lemesU: šo zemju tautas
no tiem J r kolhozu ^ sistēma. Ir Kremļa patieso seju un nLkus ne-vienpusīgi
uzskatīt to vienīgi par pazina, bet naivā ticībā vairākus L
saimniecisku va pat āgrārpolitisku^^^^^ Izmēģinājās ar parlamentlni
sistēmu, kā to rietumu teorētiķi ne- opozīciju un nalāvās u r r ^ ^S
reti dziļdoml^ iztirzā. Kolho^ le- dlploSK^tS^^^^^^ ^t kad bei-kartes
ne mazāk svarīgais uzdevums dzot atģ dās, bija jau par vēlu \ ^^^T^č^"^ t-^- Kremļa sistēma bija paspēUisi tSr^
visefektīgākā veidā dienu un nakti ņemt kontroli par v^ņu d zM
pārraudzīt visus ārpus pilsētām dzi- votājiem un materiSlL v5^^^^^
voJošos.,Un šāds aplēsums praksē TātanešioSln^^^ J f n n H V .
UellsM attaisnojies pašā KrievljāJ K a s vak^^^^
kur kolhozi i r Stiprākais balsts pS fffi^^^^^^^^
jebkuru sacelšanos vai sabotāžu. mē, ka trešais S u C
Tapec ŠIS sistēmas realizēšanu stel- nav tālu un MlSaS^^^
dzina ari Latvijā un citās iekarotās tem laikam i? j ā ^
Tas viņam patiks, tin ar to novērsi- p K VŌ radīja pilnīgu apvērsumu, Jo
sat aizdomas. Un nāciet jau Šorīt, tūliņ ari atklājās, ka Udz ar už^^
tā pēc desmitiem." mo sekretāil no?uduSl daudz sl€ļō««
Pilnīgi paļaudamies Z., es tā ari nu materiālu,
darīju, noteiktā laikā lerasdamlēs Pats Reinholds Izskatījās klBi trie»
NKVD varasvīra kabhietā. Un tie- kas ķerts, jo viņa'iedomātā mīļāki •
Sāni, — Reinholds mani gan nopra- nu izrādījās sfepenas organizācijai 7
tināja. Uzstādīdams visdažādākos spiedze. Gan tūUņ zvanīja uz visiem-jautājumus,
un atļāva iet. Laikam milicijas iecirkņiem un trenca vīrus
taču mana pārgalvība bija viņu pār- meklēt sievieti melnā ziemas mēteļt^
liednājusi, ka šajā.lietām neesmu le- ar kažokapkakli, raibu lakatiņu un^
jaukts. Jo tādu neprātīgo, kas paši gumijas botes, bet, cik zinu, šai āk-;
dotos čekas nagos, bija ļoti maz. Bet cijal nebija ne mazāko panākumu,^
vai tas vispār nm ko līdzēja un Trīs Reinholda prombūtnes stundai
t ^ ^ ^ * Š55-^^®r ^ mani bija Z. glābušas un atdevušas tai SK^i^'^^^ vē- dzīvei, kurai tā vēl bija ļoti vaja.
lāk pat saņēmu brīdinājumu. dzlaa
uif^teLsTļ^iir^H Rekolda dusmu trakums n u > ^ K & S J ^ M ^ f pa»- galvu. Četras die*^ Setefi^fun nw^^^^^ Pas pēc kārtas iLni pratināja un^ d l J ? K s S ^ S ^^S^ti^s i^sPi^st atzīšanos Ēf a l t t a i f a ^ J ^ ^ gan^fbidcas^a^^
mainījies. Petrolejas SDUICLS un līdzekļiem, taču veltīgi. Bei-mču
tletāS iSo^^^^^ ^^lik^ P^^kšā vēstuH, ko
apgaismošana ^mS^^^^^ Tl' ^
petrolejas primusu pāris. leerS a S'^^^^^^^ ^^^«^
sašaurināta, un tai pierlkots aizvars VT Par manu pagrīdes
Alā tagad Varēja Stv^^^^^^^^ nejaime bija tā, ka
ipaSu zvana signālu, kas bija lekā?- H ^ ^ ^ locekle, un,
tots pāris 10 metros no ieejas; to, P , ^ i f s mājās^^^^^^ 2 saiņi ar
protams,, zināja tikai tie. kam še . ^^^^ lite^raturu un uzsauku*
bija darīšanas. miem.
No Zilupes un Krāslavas btja pie- , .7^^*"^^ "^^M^^ nevarēju, jo uz tāl
nākušas dažas drūmas ziņas, kas ne- n^ļ* "^^ns paraksts, kas pilnīgi H».
liecināja nekā laba. Interesantākais ^^majās manas 13. decembra Izziņai
bija tas, ka Isl pirms Ziemsvētkiem P?^?*^^*am. Protamsļ vēl nebiju istl
darbu uzsākusi kāda jauna pagrīdes P^^^^^i^^ts, ka S. jau apcietināta,
organizācija, kas saīsināti saucās LA, L^^ viņa jau nfedēļas trīs bija Izbrau-un
jau Izvērsa savu darbu pa rajo- p^^^ ^^^^ uzdevumos uz Valku. Tl*
mem. Mūsu centrs bija mēģinājis P ^ i nesapratu, kā mana vēstule no-uzņemt
kontaktu ar radniecīgo pa- M^ākusi NKVD rokās. Bet tā kā ie-
* priekšējā vakarā man Izdevās sazi­nāties
ar blakus kamerā ievietoto
£S/ M A N A VAZmLWV^^^' ^a^^ts viss tai
c , , , , „ . , ^ I pats, kas man, es nopratu, ka visft
Junttts'^ffifuB^^^^^^^^^^ Padom. sļlieta NKVD acīm vēl miglā tīta.,
«;;^®^*«L^|}" ^^^^«^^o'^ari ameri^^^ stingri pastāvēju pie sa-
^^^^8, ka ari mē^parā- viem izteicieniem, un mana ilsā pra-fS
»^.?"* ^"^^^ jāstartē pasaules tināšana, tirdīšana m %if. . T«inA
apUdojumam. Kurā veiks to visātrāk, to vt^^Ctltk ^a un dauzīšana
paaugstināšu par aviācijas maršalu." Reinholdam nedeva nekādus pietu-
Divi lidotāji solījusies darīt visu, kas ras punktus.
J^i'^^^^fP^^^^ P^t Vēl vairāk. Trešais Un tā man? ofi^oi • i j - i
klusējis. Staļins viņam jautājis: mani atkal ieslodzīja kame*
„Vai tu, biedri, nevēlies sacensties pa- .^'n?.^^..*^"^^^ ^ ^ a zināma atpūta sa-sauļes
aplidojumā?" spīlētajiem nerviem un sadauzīta-
«Biedrl, staļin, tu visu progresīvo ļaužu jam ķermenim
saule! Kāpēc man lidot? Tu esi mana p a - ' ^ " " c i u m.
saulei" skanējusi atbilde un lidotājs ātri
apskrējls „tautu tēvam" apkārt.
„Tik ātri neviens amerikānis pasauli
neapUdos, kā tu to izdarīji, biedri! ie­saucies
Staļins, sajūsmā apkampis uzva­rētāju
un bez kavēSanās paaugstinājis vi­ņu
par aviācijas maršalu. Paredzētais l i ­dojums
atcelts, (rs)
Nākošajā turpinājumā:
PIRMS IEPAZĪŠANĀS AR
MASKAVAS METODĒM
ajMmt iBaeiw> i;
Biotivi
. isaloiiiid
tattiMi *
Utm p
ai
jiintft uivv»
sKā!iiBit«M
;a»
llJOL^-
. mi titk
^oi an ne •Mm
iotlvē - tās legflt^ najMM»
!fK£rfi£ī i^lfli^ fitlhfffi
Bet m
papIāSIna
\ CII i3 to ww&
a devīze: tvert ttll irāot, ^ -
luutt Mkd j i r u ^ * V
na un pastibrina savu ķmiM
HdUiUam {««litai itti tifT
papiidiifiilttii dftiidsvMt
/«Tne p l e l S d a i i i l l^
lirai «IIA Ir^tAltiHlflil
liviBci vest ne i»w^?«^<r»vT!
itflktiil ko vlfl^ei, cllV5« [fij^
ris, kāttt vai tāpēc, ka tsi lieki
llrw»|Bt jdM^ « «evar^
ļļwirfe tiīn ne tMai "
'ttIVēf
AfttkVnl Hecflliat>9ff VHRu W| mm w ^ n&v. o\i?ii)fii^«pi4la^neitsitt t ^ l m
^\ \m neapmierUilkirvtam vitasii
leiL mactā ari ti
vlei
lik^ūL ka tam pat maz» — on tā ari tie-|
8fo lifls, man^ nekad nav pletlm'
mi, lIkaļ^l piepildītu takSuma tt>>eezzddUib)eennl.l .B«
Ja cilvēkam Skiet, ka tam pat mat,
tam vijftga viivKrlk mantu, k u vu^
ir vleilslt tītu ļvlttibai, M mkat
aevarli attuirH i^mt HI mantas tur, 1
vi9l tli Nļdz,, la^ittii no tavieai M
^em. la ntt Mz icini 1^
snijMtiļdem prifiMpiam nivam I
met stoietgikii i j r VLm,^^^iMBi^
nQn)S,rtad nav gan nekāda līdzekļa»
furUu «tttttst nosķ99At9ii vlč
leflHIaiAl un tettdil ktlfiolōiM
:&o tā. lai tie neuzbruktu vājākiem
MMokāt^a^^^ it 4ilv#i
Mvaidtļ neioufl mam^
etftuemi ttii liāclonniem iMirltau im Mi
^ Pie vlenmlrļīaiimTfSl^ ļ^l
;Betjltiwirtt,i
gj^gr^as cilvēkiem ir M l
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
Ptsaulei mārn;«"i..'rJ??
'^^«IJtttolpm • ^^«»8 no 5 i d i ^ ^ ^ on