Bavarijas Latviesu vestnesis, April 28, 1951

              PJd?
-* dzīvi I
meitiņa. It
f^!^ nelaba.
ļjunis
•,"'*J'WI nu»
i N t^
pašam Tin i
"*tt aark k
f tellBli r»l
«1 brauc T » * ,
«a viagllk gW
.» un datb» Z,
I atļauti, ^
U'ttt nesamaiiiii'
kapraS
»o i . ipp.)
] liktenia. Ki ^
Imnma itinluiii
ļt sīkstai Soijn
Ilma giliai Uiiii
ari tas, ki m
m\(n mm
, atklitlnīT^
idoiocilUitiiBi
|ttx to,katvi^
|rf«Yi vifi?i(ilii
ievu leskiilot
tā vScn socilU»>
ļDr. ICSOBicta
igl pret kori*
fltia VB ipMlii
Si kaut pinu
)ii viaOf dhlcti
īdzas iffligu i f
^pējlgl vidoļi |it
10. NoviKMa BO
|[8to sodflistB ip*
patieia, Idtliiki
Ļ kai pilidiiii
ļHt no pMji
zaņķa oo lirtti
liotoL T. ?•
dzīve
foU, ka kiiMBM jļ;
Ebām. Tu ilur ul
kas te nesen ieri*
i. Bēgļu noattiii'
Vācu b«8|a bbJ»
ļtmnpeters vadIJ» it-
, viņ§ drlzuni <W»J
. bija iiTitl«i^ ^'
Pjai Bielibergti P
Imltnē iiii«n ŗ
Eveisburgas iaw*
dubultkvarteU, W
I Oldenburgu
b t a i i dubttllkiiitej
I draud ijjttkt-^
• «niltctntrl »
„ Mbledriikai» i«
IsēUs vildis *
Jaji bridi Sanu»
f U bija «P'*
a to inw 1
»*
l a tu bilW
Ibija tJdM "f*
ļpatīfc
catru
gredzeo^
Sestdien, 1951. g. 28. aprīlī
Labklājiba bez
Augstais dzīves siandmis ASVarodbkd^
rību panākums
1 M A R C . M A I Z E S N O P E L N A 5 M I N O T E S BFT LAISTI B A n in
A P A R ^ l T U 2 D I E N A S ^^^^^ ^ ^ ^ ^ 0 '
Dc reizes, kad ASV notiek svarīgas
gerunas saimnieciskās dzīves kārtoša­na
vai draud streiki, nāk prātā noti­kumi,
kas risinājās pirms daudz ga­diem.'
Ari toreiz Baltajā namā iera­da
dažādi pārstāvji ar prasībām. Pre­zidents
Ruzvelts uzsita dūri galdā un
pateica: „Pie velna! Galu galā es taču
esmu Amerikas prezidents!" Bet šie
virl aenobijās. Viņu vidū bija viens,
kaa mierīgi, bet ar uzsvaru atbildēja:
Es ari esmu prezidentsl" Un tāds
viņi bija. Tas bija Semjuels Gompers,
kas 39 reizes bija ievēlēts par arod­biedrību
savienības AFL prezidentu.
Viņi toreiz panāca savu prasību iz-plldlianu.
Ciņa darba devēju, valdības iestā-fu
tm darba ņēmēju starpā Amerikā
nekad nav bijusi mazāk asa nekā cl-
* tis taoUt io ari tur kādreiz bija ne­dalāmi
darba apstākļi, zemas algas,
bet 12—14 ftoodu gaŗl darba laiks.
Kfirstiba bija pat tik liela, ka cilvēka
caurmēra mūža garums Iznāca tikai
34 gadi. Bet kamēr citās zeiņēs strād­nieku
vadoņi pakļāvās Ma'rksa mā-clblm
par šķiru ciņu, atzīstot darba
devējus par darba ņēmēju ienaidnie­kiem,
amerikāņu arodbiedrību vadi-tSji
turējās pie citiem uzskatiem. Tie
atziņa, ka darba ņēmēju un devēju
galvenās intereses ir kopīgas. „Tie ir
kā viri un sieva, kam jāsadzīvo ko­pā,"
viņi centas to izskaidrot vienkār­šiem
vārdiem. „Tāpat kā ražotājs un
patērētājs nav domājami viens bez
otra, tāpat tas ir ar strādnieku un ka­pitālistu.
Vienam pieder darba izpil­de,
otram — iniciatīva." Un, neļaujot
saskaldīt strādniekus ne ar kādām
sociālisma, komunisma un dažādu ci­tādu
politisku partiju mācībām, bet
aizstāvot tikai tīrās aroda Intereses,
arodbiedrības panāca to, ka Amerika
šodien var lepoties ar 40 stundu dar­ba
nedēļu, vislabākajiem dailba ap­stākļiem,
vislielāko izpeļņu un — vis­lētāko
produkciju.
Izvērtējot 1950. tautas skaitīša­nas
materiālus, amerikāņu saimnie­ciskās
dzīves vadītāji dibināti norā­da,
ka tajās zemēs, kas pakļāvās šķi­ru
cīņas mācībai, daudzi darba darī­tāji
šodien staigā skrandās, dzīvo no­žēlojamos
dzīves apstākļos un izdod
Roksberijas
latviešu kalna
VBSTULE LATVIJAI
NO BOSTONAS
Sestdienās no fiostonas plašajām
priekšpilsētām latviešu bērni vecāku
pavadībā dodas uz Roksberiju. Tā ir
Bostonas priekšpilsiēta ar nelielu pa­kalnu,
kas apbūvēts sīkiem nameļiera.
Roksberiju var dēvēt par lielāko lat­viešu
pilskalnu Amerikā. Sākot ar
š. g. simteni, te augusi latviešu emi­grantu
kultūra. Te iznākuši vairāki
laikraksti, piem.: Amerikas Vēstne­sis,
Amerikas Latviešu Avīze, Die­va
Sveiksme, Strādnieks, Prometejs
^ V. c. Te darbojušies arī daudz kul-tOras
darbinieku: Jānis Steiks, Vaid.
Salnais, Milda Salnā, Jūlijs Vecozols,
un no piektgadniekiem V. Dermanis-
Dambītis, Fr. Roziņš-Azis, bij. caris-
Itās Krievijas padomes deputāts J.
Ozolfi u. c. Tas grāmatu, brošūru un
avīžu metiens, kas še iznācis, nav
mazais — ja saliktu tos kaudzē, būtu
vesels kalns.
Bet kur ir šis vecais latviešu gari-'
Sais kalns šodien? — Viens otrs iz­devums
vēl glabājās kādā bibliotēkā,
varbūt tie bija arī Rīgā valsts biblio­tēkā,
bet visumā šis lielais kalns 40
gados sarucis kā nebijis... Piektgad-nleki
bijuši sabiedriski ļaudis un kul­tūras
turpinātāji, tāpat kā otrs spārns
tautiski kristigiej bet pirmie aiz­gāja
maldu ceļos.., Interesanti, ka
viou vadoņi pēc 1. pasaules kara
gan^ atgriezās Latvijā, bet „revoiūcio-
^ārā masa" tiem vairs nesekoja l i -
^^i:" tā iekapselējās savā draudzē un
palika Amerikā, sak*, drošs paliek
drošs ^ „ēdls labāk Amerikas balt-
Diaizi un pelnīs dolārus". Komuni­stam
taču nevar būt tēvijas!
, Un, lūk, netālu no Bostonas latvie­šu
skolas ir kāds namelis, uz kura
Jļ^rvlm angliski rakstīts: Dudley
Club, To neapsaimnieko amerikāņi,
bet latviešu komunisti, kas turpat arī
izdod savu lapeli — komunistisko
Amerikas Latvieti. To zinot, kļūst bai-
9^ par to, ko dara mūsu tautas brāli
svešumā. 20 gadus viņi palīdzējuši
fakt Latvijas kapu un nu slavē lielo
Austrumeiropas tautu kapraci — Sta­ignu.
Bet amerikāņi vienaldzīgi norau­das
šajos ķirmjos.
Osv. Akmentiņš
B o s t o n ā , aprllL
vairāk nekā pusi mēnešalgas, lai no­pirktu
l pāri kurpju, kamēr ASV fa­brikas
caurmēra strlidnieks 1 mārc.
maizes nopelna 5 minūtēs, 1 rnHrc.
cukura 5''j minūtēs, 20 cigarešu 8
min., 1 mārc. sviesta 28 min., duci
olu 34 min., 1 mārc. speķa 38 min.,
1 pāri nailona zeķu 50 min., 1 pāri
kurpju 5 stundās un 26 min., bet labu
radioaparātu — 2 dienās, Katram ce­turtajam
cilvēkam Sav. valstīs paš­reiz
ir automobilis un tālrunis. Cilvē­ka
caurmēra mūža garums, pateico­ties
higiēniskiem dzīves apstākļiem
un daudziem ārstniecības pasāku­miem,
no kādreizējiem 34 gadiem pa­garinājies
uz 67 gadiem.
I)2īves attīstībā gājusi arī citā vir­zienā.
„Ja pirms 50 gadiem vēl viegli
varēja pazīt farmeri pēc slikti šūta
uzvalka un nobristām kurpēm," rak­sta
Harper's Magazine, „tad šodien
daudzus fabrikas strādniekus pēc ap­ģērba
vien vairs nevar atšķirt no di­rektora
un prokūrista. Visas sievie­tes
valkā nailona zeķes. Kā bagātais,
tā nabagais smi§ķē vienus un tos pa­šus
cigārus, skujas ar viena veida
aparātiem, un arī d:nvoklI tiem ir
vieni un tie paši apgaismošanas un
apsildīšanas aparāti. Agrāk zināmu
bagātības pakāpi pauda auto modelis,
ar kuru tā īpašnieks brauca. Tagad
ari šeit nekādas krasas starpības
vairs nav. Arvien vairāk Sav. valstīs
Izzūd ari mājkalpotājs. Mājsoii veic
katra ģimene pati, jo visos grūtākos
darbos palīdz mašīnas."
Amerikā nokļuvušu jauniebraucēju,
arī mūsu tautiešu ziņojumi, bieži gan
ir citādi. Tie ir visādu bēdu un grū­tību
pilnL Bet nav jāaizmirst, ka tie
reti kad ir apstākļu caurmēra rakstu­rojumi,
bet raksturo dzīvi atsevišķās
vietās.
Daudzās farmās vēl šodien, tāpat kā
pirms 10 vai 20 gadiem, spīd vāja
petrolejas spuldze, bet 75 proc, no
visām lauku saimniecībām ir elek-trificētas,
un ir saimniecības, kur
elektrība dod ne vien gaismu, bet
palīdz slaukt govis, dzesēt pienu,
sūknēt ūdeni, zāģēt, malt, kult, maz­gāt
veļu u. t. t. Šķiet gandrīz netica­mi,
ka ar elektrību farmās veic apm.
300 dažādu darbu. Tā kā elektrības
tarifs ir lēts, tad 3800 1 ūdens siik-nēiUna,
ko veic 1 stundā, maksā ti­kai
3 centus. Tikpat maksā 30 govju
izslaukšana vai 40 1 piena atdzesē­šana.
Kad kādam mirušam izcilam arod­biedrību
vadītājam pagājušā gadā at­zīmēja
100. dzimšanas dienu, nezinā­tāji
bija pārsteigti par tām nepārre-dzamām
ļaužu masām, kas pulcējās
šajās sanāksmēs — vietām pāri par
90.000. Bet amerikāņi zināja, ko viņi
dara. Viņi zināja, kam viņi pateicību
parādā par savu labklājību par to,
ka Amerika nav ierauta tādā chaosā,
kādā šodien atrodas kāda cita liela
valsts, kur miljoniem strādnieku kļu­vuši
par vergiem un iedzīvotāju lie­lākā
dala dzīvo nož(§lojamu, beztie­sisku
dzīvi. P. L.
filmē
rauca aicinājums tautiešiem visos
Latviešu filmoperātors Ed. Kraucs
no ASV raksta;
„Ilgāku laiku neesmu strādājis sa­vā
nozarē, jo atbraucot ASV, sākums
pagāja personīgās dzīves un darba
lietu kārtošanā. Taču pa šo laiku va­rēju
papildināt savas zināšanas krāsu
filmas uzņemšanas technikā, papildi­not
Vācijā iegūtās.
Pēc trīs Mineapolisā nostrādātiem
mēnešiem ar mākslinieka A. Bērziņa
starpniecību dabūju darbu savā aro-vietā
esmu nodomājis producēt lat­viešu
trimdas chroniku, šajā darbā
savācot materiālu par mūsu trimdas
dzīvi un darbu. Tas arī dotu iespēju
tautiešiem redzēt, kā mūsu ļaudis
dzīvo un strādā citos kontinentos.
Darbs, bez šaubām ,nebūs viegls, taču
ceru to veikt. Chronikas sagatavoša­nu
esmu jau pasācis. Tās ievads būs
krāsās, un filmas 35 un 16 mm platas.
Sai sakarā lūdzu tautiešus visos
kontinentos, kam vien ir interese un
iespēja.vākt filmu un foto materiālu
Cd. Kraucs lavā elementi
dā un tagad jau sesto mēnesi strādā­ju
lielajā filmrūpniecībā Alexander
Film Co. Se esmu loti apmierināts,
un brīvajā laikā gribu intensīvi un
lietderīgi pastrādāt Latvijas filmu ar-chlvam.
Bij. Latvijas skaņu chronikas
par mūsu trimdas dzīvi, rakstīt man
uz šādu adresi: Ed. Kraucs, 412 W.
Jackson Street, Colorado Springs
Colo, USA.
Lūdzu arī citus trimdas laikrakstus
ievietot šo aicinājumu."
lATVIEil
sardze
VĒSTULE LATVIJAI NO TUNISIJAS
Ir nakts un tumšs kā peklē; tikai nu. Vēl tālāk Karbah — «rabu un
everojams
zinātnieks AS
Pirms 33 gadiem ASV ieradās nm-dālietis
Jānis Akermanis, kas ar sa­vu
apdāvinātību un centību sasnie­dzis
ievērojamu stāvokli. Tagad viņš
ir Minesotas universitātes aeronauti-ka.<>
fakultātes profesors, un viņa va­dībā,
stari) citu, strādā arī beļģu pro­fesors
Pikārs, kas pazīstams ar sa­viem
stratosfairas lidojumiem. Līdzte­kus
darbam universitātē prof. Aker­manis
vada Rozemantas izmēģināju­mu
staciju, kur notiek svarīgi pētī­jumi
kara un civilā aviācijā. Patla­ban
profesors ar saviem palīgiem lū­ko
noskaidrot lielo ātrumu iespaidu
uz cilvēka smadzenēm, aktīvi turpi­nādams
arī darbu savā specialitātē
— lidmašīnu konstruēšanā augstlido-jumiem.
Bez tam vēl profesors vada
savu uzņēmumu Strato Equipment
Co., kur svarīgākais ražojums patla­ban
ir paša Akermaņa izgudrotā tēr­auda
apkakle t. s. dzelzs plaušām, lai
glābtu bēinu triekas slimnieku dzī­vības.
Kaut ārkārtīgi pārslogots saviem
uzdevumiem un pienākumiem, prof.
Akermanis tomēr ir arī viens no ak­tīvākiem
latviešu sabiedriskiem dar­biniekiem
ASV. Viņš bija Minesotas
latviešu pārstāvis Amerikas latviešu
apvienībais dibināšanas kongresā Va­šingtonā
un iir ari nesen dibinātās
Mlinesotas latviešu apvienības goda
padomnieks. KS jau mūsu laikrakstā
ziņots, prof. Akermanim lieli nopelni
ari Mineapolisas latviešu draudzes
organizēšanā. Turklāt viņš daudz pa-
Idzējis latviešu ieceļotājiem.
mūsu G.M.C. staru kūļi taustīdamies
meklē ceļu. Pēc daudzajiem cigarešu
kvēlojumiem spriežot, leģionāru ir
pilns auto. Agri tikām izmesti no sil­tajām
gultām un pat kafiju šorīt ne­dabūjām,
lai jau laikus nokļūtu Tu­nisā.
Tādēļ visi samiegojušies un sa­pīkuši.
Pēc 3 stundu kratīšanās automašīnā
sasniedzam Tunisijas galvaspilsētu
Tunisu. Ierādītajās kazarmās ierīko­jamies,
cik mājīgi vien iespējams.
Katrs steidz arī sakārtot savu parādes
uniformu, jo rīt mums sardze pie mi­nistrijas
nama uz pilsētas galvenā
bulvāra.
Pēcpusdienā visi dodamies ,,brīv-soll"
uz pilsētu. Reti mums uzsmaida
laime nokļūt galvaspilsētā, kādēļ
steidzam izmantot iespēju drusku iz­klaidēties.
Te gan jāuzmanās no mi­litārās
policijas. Nez' kādu iemeslu
dēl tiem zeļļiem jau no laika gala ir
zobs uz mums. Bieži te iznāk sadurs­mes
un kauliņi M.P. un mūsējo star­pā.
Sie vīri vienmēr cenšas sarūgti­nāt
mūsu atvaļinājuma brīžus. Bet le­ģionāri
jau nav tie, kas laidīs sev
„uz deguna kāpt". Bijuši pat gadiju
itāļu kvartāls. Normālam cilvēkam
jau dienas laikā te būtu jāuzmanās.
Ieliņas te tik šauras, ka divi cilvēki
ar grūtībām var iet blakus. Celtnes
sabūvētas cita uz citas. No tālienes
šis kvartāls izskatās kā termītu mā­joklis.
Vienmēr jābaidās, ka kāds ne­uzgāž
samazgu spaini uz galvas. Ie­las
netīrumos savā nodabā rotaļājas
arābu un balto bērni. Bet turpat bla­kus
izkrāsotas „seņoritas" atvērušas
savas būdas, lai sevi piedāvātu.
Rītos uzpošamies uz to labāko.
Mirdz mundiera pogas, patronjostas
un zābaki. Pēc vecām tradīcijām uz
pleciem mums sarkani uzpleči ar
bārkstīm, bet ap vidu zila flaneļa
šalle. Rokās balti cimdi un galvā
sniegbalta cenure. Pl. 7 ir sardzes
maiņa. Leģiona maršam skanot, defi­lējam
gar Nezināmā karavīra kapu.
Ministrijas nama pagalmā nomaina
veco sardzi. Pl. 8 atskanot taures pū­tienam,
uz galvenā bulvāra pārtrauc
satiksmi. Ļaudis godbijīgi gaida, līdz
uzvelk karogu. Posteņiem, kas stāv
pie vārtiem, ir diezgan ko svīst. Viņu
acu priekšā nepārtraukti joņo auto-mi,
kur pāris leģionāru piekauj visu '"kstosjern gajeju jauca* ats
policijas patruļu Paši Tunisas i e d z i . i " " [ c;tu. ka acs klust raibas.
volāj pie šāda veida scēnām jau pie-
^ ^ ^ mainīt nak kada cita karaspēka daļa,
bet mēs dodamies atpakaļ uz savām
garnizonu mītnēm Tunisijas kalnos,
paņemdami līdzi sev jaukas atmiņas
no galvaspilsētas. Rflrlks
T u n i s i j ā , aprīlī.
raduši. Kā pēc burvja mājiena ap no­tikuma
vietu tad salasās ļaužu bars,
lai noskatītos strīdus iznākumu.
Pati pilsēta, ja neieskaita itāļu un
arābu kvartālus, visumā tīra. Galve­nās
ielas katru nakti aplaista. Tās
neslauka sētnieki, kā pie mums, bet
šo darbu veic īpaša arābu komanda.
Tādēļ ari dzīvokļu īrniekiem jāmaksā
par telpām drusku dārgāk, lai pilsēta
varētu algot ielu slaucītāju arteli.
Lielo universālveikalu, kā arī ma7o
tirgotavu skatlogi vai lūzt aiz preču I
pārpilnības. Ielas pilnas tramvaju J
trolejbusu un neskaitāmu „t3ksīšu". i
Elektriskais vilciens savieno pilsētu;
ar pludmali, uz kuru karstajos vasa-'
ras mēnešos dodas tūkstošiem iedzī-;
votāju gūt veldzi Vidusjūras viļņos. |
Vakaros pilsēta spilgti iluminēta.,
Mirgo skatlogu un kino reklāmu ugu-1
ņi. Ap pl. 21 pilsētas dzīvē iestājas |
tāds kā pagurums. Ielas kļūst pus­tukšas.
Ļaudis sēž mājās vai arī pla­šajās
kino zālēs. Lielie kabarejrestorā-ni,
kas te vai uz katra stūra, ir tukši.
Uz paaugstinājuma spēlē frakotas
spāņu džesa kapellas, bet trūkst de­jotāju.
Pat pilsētas naudīgā šķira ne-var
atļauties šajos restorānos dzert
šampanieti par 1^)0—2000 fr. pudelē.
Citādi tas ir mazajos krodziņos, tā­lāk
no centra. Te ir rosība dažkārt
līdz pat rītam. Vīri un sievas te rauj |
tradicionālo karšu epēlī „belod" vai ļ ^
met kauliņus, sūcot savu mūžīgo v l - ļ [
I Ņajorkl 21. marti az le-d
lu tr v i j āB dtivibas zl
1.1. "^ēm itrjuts pag. gada ie-
\ ! V ^ ^ celoJuStiiS rldBi&leks, 36
™ * d i i B t . Nea&kot yit M -
• u ņ i i , viņS tUmnlci ml-
J ' ^ t ^ ^ l e rif. NSves gadījums visai
B l k l t t i i , Jo B. ieprleUe-iā
dlenft iigājit no dxl-vok}
ā. lai dotoi oi koļt
nēģinijoiBti. bet nav tur Ieradies. Brleduins
R!g& studējis UesUetai ua l»ijis korporācijas
Letigalla bicdrt. RIgi B. itfādftiis par trā-matvedi
ua ari l^TuJorki darboļles kādS b^n-k
l . Trindas laiku V i c i j i pAvadlili Ubekft.
kur ari izdevis ua Udu latku rediģēju Ut-vieSu
iaforaidlas biletēou.
• NotlngheBU Iotary kluba rīkoti tzstl-de,
Aaglijā, ar aavlea tutAdlJumlea pieda­lījis
ari nOso tautieti. Ekspoaita tavik-šanu
bija likirtojusl Ipaia koBlteJa A. M u -
jiņa vadībā ar Nolingbeaas DVT os Derlrfjai
IBL atbalstu. TautieSu attaaclba bijusi liela,
jo iistSdIti plrt par SM prlekloietu, kas guva
•nglu apneklētijo vispSrēfa atzinību. Latviešu
novietoļuaiu Iekārtošanu bija veicis olksU-nieki
A. Krūka.
ir Napas pilsētiņas (ASV) latvieši ieradu­šies
Sarkani krusti un pieieikuSies labpritlgl
dot asinlt pretkonilnlfsia clnltiiien. Napas
laikraksts io latvltšn nodoBU aprakstljlt, Ie­vietojot
ar! uzņēmoBu.
-k Clkafai latvl^t ir tiarģlskl a i j n pircēji.
Ir nijas. kofis dzTvo tikai latvieši, un lat­viešu
valoda dilrdasa |oU bieii.
ii Spokā nes laikraksts Tbt Spokesaaa Be-view
ievietojis rakstu par JSriku BlmbauBl.
kas luteriņo un prasbiterioii baznīcu tanik-smēs
un skolu sapulcēs iiolasljnil piecus
priakšluIjuBus par Latvljat {traģēdija. Can-t
r i l i luterāņu baznici iiēc Bimbaunes
priekšlasījuma klavieru aCizlku atskaņojis
Vollgangs DirziņS.
• Flladeltijas 1. latviešu baptistu draudiei
Misu Bisiones biedrība, kat dibināta ISN. g.
aprfU sākuBi alikatijii ui 17 raieniea dar­ba
gadiem.
ir Filadellijai Sv. Jiņa draudzē pašreiz tr
SS4 locekli. 1950. g. draudzē bijuši 64 diav-kalpojumi
ar 5610 baznīcēniem. Luterāņu
draudzē Dr. phil. Nik. Vlkiniņt reltrējli
par Latviski gara pasauli.
ir Viskonsijas Stata pilsētiņā Fond der Uc.
kur dzīvo 22 latvieli. viņu labvēlis lutariņu
B i c i t i j s B. J. Stekers noorganizējis dievkal­pojumus
latvieSu valodi. Pirmo dievkalpoju­mu
vadīja māc. V. Straotmanis.
• Aprija sākumi Oks­fordas
baptistu baznīcai
zilē notika latviešu la-nikiBe,
kurā nolēaa dl-binit
DVF nodalu. Valdē
ievēlēja P. Pjaunlaku
^priekšsēdis), E. Sulcu. J.
Slnku, E. Pfllinu un L.
Lapaini, bet revlzijau ko>
misiji l LuMi, E. Skara-lupu
nn M. Bērzi. Nodaļas .
adrese: The Wamelord HofpitaI, Headington.
Oilord, Gr. Brltaln.
it Latviešu leģiona bij. ģenerilinipektort
ģen. B. Bangersklt no Vicijas Izceļojis m
Angliju.
it Pēc Ugas slimībai Utrechti, Holandē,
miris inž. Keberts Beters. Netalķii dzimis
1882. o. 21. aprīli Zajeniekos. Trtmdi vadīja
Latviešu palīdzības biedrību Holandē.
ir Sidnejas univarsilitē
par mācības spēku salitlti
docents J. Muižnieki. Lat­vijā
M. beidili mechanl-kas
fakultāti, bet Romā
aviācijas fakultāti.
it Sidnejai latviešu av.
Int. draudzei pilnsapulce
ievēlēja P. Plavnleku
padomi nākamajam darbī­bai
gadam. Padomē Ievē­lēja
E. Uepiou (priekiiēdli). J. Liepiņu, E.
Vētru, V. aruli, R. Amoldlju, K. Pijoll un
R. Kraukli. Artava Latvijai lavāktas 160
mārc. Draudzes d l B u komitejā ievēlētas M.
Kraukle. A. Klenšalte, E. Mieze-PlŪBe, V.
Krima, V. Zīmīte. E. RenbuSa, L. Pļaviņa.
B. Engelse un A. BrŪvere.
ir Sidnejā skautu, gaidu un svētdienas sko­lai
audzēkņu vecāku lanāksmē nodibināta
jaunatnes audzināšanas padome, kura sek-mēi
latvisko vērtību izkopSanu un saglabā­šanu
Jaunatnē. Padomē Ievēlēti N. Kalniņš,
J. Masulēns, A. Siksna, nūc. J. KraukUi.
gaidu vad. A. Bormane un skautu vad J.
LiepiņS.
it Melburnas latvieiiu biedrība izsludinājuši
rakstu darbu sacnTh,. launatnei. Jaunatnei
līdz 17 g. sacensības temats Manas atmiņas
par Latviju, bet līdz 13 g. — Mana mīļākā
latviešu grāmata.
palīdzības biedrība ar lat­viešu
ārstu atbalstu noor­ganizējusi
ārstu padomdo-iiana.
Savn līdzdalību ap­solījuši
Dr. V. Kalnioš
nn Dr. l . "i.«<»f««»
ir Mag. iur. A. Kampe
iecelts par lorekU tautn
apvienības cilvēka tiesību
ai^ »misijā, ko
ir Moatreālai latviešu
vada prof. Sangvels. Pārējiia komisijas lo­cekļi
ir kanādieši.
Paziņojums LATVIJAS abonentiem
Tā kā visu pēdējo laiku aealtlgl pieauguši laikraksta raāošanas Izdevumi, tad
apgāds, lai nebūtu jāpaaugstina abonementa aakiai, centai rast Ietaupījumus
pārējos - pārvaldes un pārdošanas'izdevumos. Udi šim ari tā bija izdevies no­turēt
Laiviias līdzSinējo cenu. Pašā pēdējā laikā tomēr lalkrakiita techntskā
ražošana sadārdzinājusies nesamērīgi itrauļl, — cinkogrāfiju izdevumi pieauguši
par 16^20 proc, bet papīrs sadārdzinājies pat līdz 166 proc, un to vispār grūti
dabūt, tā ka ar budžeta ietaupījumiem vien nekādi vairs nav lespēļtams starpību
izlīdzināt. To paSu iemeslu dēļ samazinājuši apmērus vai pat apstājušies daudzi
lail(raksti un žurnāli Vācijā un citās Eiropas zemēs, dti paaugstinājuši cenas,
Vācijas igauņu laikraksts iināk vairs tikai uz divi lappusēm, bet Zviedrijā iznākošā
latvju Enciklopēdija paaugstinājusi abonementa maksu par 50 proc.
Ievērojot saimnieciskos apstākļuf. arī Latvijas apgāds spiests lūgt savus lasī­tājus
uzņemties nest dalu no strauji pieaugušajiem Izdevumiem un, ā k o t ar
1. m a i j u , noteicis jaunai abonēšanas maksas Vācijā, Zviedrijā, Anglijā, ASV
un Kanāda.
LATVIJAS JAUNAS ABONEMENTA MAKSAS NO S. G. 1. MAIJA:
Vāciji: indiv. abonem DM 4.50 mēnesi
kollekt. abonem DM 4.— „
atsev. num. cena DM 0.60 „
Zviedrijā: Kr. 5.50 mēnesī
Anglijā: Sll. 6/8
ASV un KāBidI ar parasto pastu Dol. 1.20
Visiem pārijiem tboseatlaB maksa paliek līdzšinējā.
Reizē ar to paziņojam sludinātājiem, ka ar 1. maiju (frāmatu ap­gādu
un tirgotāju sludinājumiem aprēķināsim 30 proc. ailUldl.
LCK apgāds LATVIJA
3 ^ ,
w
I * vi"
w
i