1951-04-18-03 |
Previous | 3 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Trešdien, 1951^ 5- k l Trešdien, 1951. g. 18. eprīlī m [ik • • I t - . - L A T V I J A saviem be^ Lietas jaskai ? w , no ki macities Valstis I VĒSTULE LATVIJAI NO KANĀDAS « , ^ B K L A J I B A UN LABOS ĻAUDIS i?^' V i « u m ā mēs esam sarūatināti cil-pasaules kara ietekmē Sl^" Jļģi,ļ « Ievērojamu «avas ^^S 118.11». «a tis apdzIvotijilT.'"» 15 dzīves iespēja citr^>ii! •daž-M* Pmicšzimigi, ^'^^4 jajt-p^a ir lī<i2igā stāvokli t,, g»t, mēr nav Vēl līdz l,ro.|«naffo problēmu atris'Si'^''"'» k , iii 11% a l i te- . V. Somija,, kuras iedzīvo» icu pašreiz ir 4 rallj.. a r R S 0»»- P proc. savas territoZ J «n labi nostādītu lauksamln «VI 480.000 i e d z I v o t S i r S t - ^ ' «kaita) kļuva Z 'dSsļ pje tuttn apgabaliem. Ts kā Z m« meju apgabaliem piemīt fii 'Hj;fi«'"«'"«lakai d a l a l M vaUdtem. Un tomēr somi jrt! jautSjumu tikuši galā. Kā? ' Somi arvien sirdij devuii MI.:, ^ vai, nu labprātīgi MBU I ^valsts ttem.atsavināja daluļiop, Uneap^Wēl5« zemes un nodevāt ^ apitrSdāSaiiiai, Ja aŗamzemA bija jāno<lad bēglieih; lielsainiDM nododamas ^zemes proc, attiacld Mmijās. Par atsavināto m IMdmējie īpašnieki saņSma no «Imzibu. paļu jaunapbuves u, puka tieši valsts un uzdavinijj viem daud?: izcietušajiem aia apgabalu tautiešiem. Neviena Somijas poIītiskS pj| Izņemot komunistus, neprotestSļa' zļJMu bēgļu problēmas atrisluS Ta ir zīme, cik vienota var Ijill... ta savāe grūtajās stundās. Dwļ Viduaeiropā bēgļu problēma apmifu rļVSl tikpat tālu no atrisinājumi -jtas bija pēckara pirmajos gado^j! "I cija, kuras liels iedzīvotāju pro^ ir austrumu bēgļi, šai jautajum! tiek nb vietas, jo lielie zemju ķ nieki vis nedomā saprast eavu! m gi piemeklētos tautiešue. ģ^ibi dzivibu Visumā mes sarūgtināti cii Ifēki ar lielu skepsi un tieksmi visas Sj^tag saskatīt tumšas krāsās. Nelai-jie vēl tā, ka ari Jauno pasauli gri- "am vērtēt ar tām mērauklām, ko am paņēmuši līdz no dzimtenes vai |iropōs. Tādēļ rousu vērtējumi ne |ienmēr ir objektīvi. ļ „ViS8 jau būtu labi," saka tautietis anadi, „bet vatets par savu pilsoni tikpat kā nerūpējas... Nav gan-i r l z nekādas aociālās apdrošinašai s . . / ' 3 No pirmS acu uzmetiena tiešām lie- 18, ka teiktais ir neapstrīdama pa- Jesfba. Tomēr i»ls spriedums radies, jpgkatot ēku tikai no ārpuses. Si ir Irīvibas zeme: viilst^ iejaucas saim-ļieciskajā dzīvē tikai svarīgas nepieciešamības gadījuma. Un ja papētām [anadas strādnieka izpeļņu, jāatzīst, ķa ikviens ir spējīgs nodrošināt sarās vecumdiena^s un bērnu nākotni, pomēr ari še valsts nāk palīgā: vēlāki saņem piemaksas par bērniem [„family allovances"), ierobežotā vei-iā darbojas ari vecuma pensiju in-ļtitūts un palid^n}a strādniekiem ne-, (aimes gadljumoii (work compensiation ļct) un tad vēl — apdrošināšana bez-larba gadījumos (unemployment in-lurance). Ļoti labvēlīga ģimenes cilvēkiem ir ail Kanādas nodokļu sistē-la (income tax). Ja arī viss tas, var- )flt, vēl pilnīgi neatsver mūsu Lat-njas slimo kase«„ tad tomēr nav jā-lizmirst, ka augstā iizpeļņa un valsts )alīdzlba ir novērsusi postu un na- >adzTbu šai zemē, un visur redzama Ipirticlba un patiesa labklājība. Dau-fdzi teiks: „Ji5, manta jau mums Ir, )et šo zemi apdzīvo cietsirdīgi, egoi-tstifiki ļaudis. ArF šādi spriedumi ir Ipavitši un pamatos aplami. Caurmēra Ikanadietis ir noteikti labsirdīgāks par ļeiropieti. Jau tas apstāklis vien, cik poti šai zemē mīl bērnus un dzlvnle-te, liecina, ka visumā te dzīvo labi cilvēki. VISS uz KREDĪTA Protams^ ši ir kapitālisma zeme. Dolan ir un paliek daudzu parādību mēraukla. Miljoni sīko noguldītāju rūpēs par savu n^ikotni, sanes bankās un apdirošināšanais sabiedrībās miljardiem dolāru. Noguldīto lldzeikļu kopsumma i i tik ārkārtīgi liela, ka baņķieriem visai grūti šo naudu izvietot tautsaimniecībā un grūti arī izmaksāt noguldītiijiem visai zemo apin. 1,5 proc. augļu tiesu. Bet kapitālisma prin(Sļ)s prasa, ka nauda nedrīkst gulēt banku velvēs. Un te nu redzam, ka bankas visādi pūlas to laist apgrozībā. Tās ceļ milzīgus de-besfilkrāpjus un telpas izīrē. Brīvos llirte" ar komunistiem Kādā citā kūrorta pilsStloS.le sezonā pulcējas viesi no tālam Vi-cij5s malām, pag. vasarā ieradās n kāds no vācu komunistu barveiits Ŗietumvācijā. Neviens viņu ladSfr jōimS negaidīja, kā tieši vācu tif tiju prominence. Rīkojot rautuJi^ braukumus, uzsauca tostus M}^ tautas panākumiem", neaizmirstai pi> minēt arī „sirmo vācu tautas tiw Vilhelmu Piku. Gan pēc šāda< ii' lekšanas viens otrs tirgonis n^l^ pSris sapratīgu pircēju, bet vai tu «pēj atsvērt „tālredzīgo nākotne J> droSinājumu"... Sis ilūzija f HRueckvērsioherung" jēgu un gan <iažam labam no šiem cu saimniecības vīriem sāk jau Ml- HiļiiiiiMiiiiiinnifMiriiiHniiiiiiiniinniiniiiiu' REDM0 'AI MŪSU IESKATI NAV MAZUET V. Groline rakstā Mana atgrleS»»!»^^ JM 4. aprīļa nttmurā r«ome, M jļ Wlt tagad Ir morāliski pajukuļi JJ^ U svaidās starp vērllbāin, nieSeS V Mļu", bet latviaši „«avā vltJUtS'" ^ udt spēcīgāki par gudrajām "«lJ*„tii Neilnu, ni ko autore pa"»'», l«ous attieksmē uz vScu tautj J ^ lēnu par latvieSu tautu viņa J^' ^ to D2 «avām izjutām Lundā. "^«9 ^ ' vienu un celt otru tautu, ^« r Mekas, ka pārāk pavirši «,^,1^ toi riksturojumam un mūsu vllšl"" Ja« ari. no kā secināts, rSMski pajukusl. No kaŗav « " ^, ««slmie» abas okupācijas musuo ari Ufladējo trimdu. Ne viens vi ^ • runā latviski. PornograUsMe^j j 1 Atcerēslmiea Alskulises, Mag«'"j„j, ālns mūsu zemē. Viena ojr* i, aldtlbu pret boļševlsmu? N j n ^ ^ ^ ^ SDitt divreizējai okupācjal. J ^« HeSi dzimtenē tomēr paS « 3 3, treSa» okupācijas. Vai to sprt^ Otām alus pudelēm! Vai ŗ^^jvj t ; Austrālijā, Anglijā, P^L^t^ adā no latviešu puses nav ^fnl; •t Diametrāla .valdīšanas «"ļ^ t Vai mums tās nav? ^Ja fJJjL aofianos mainīgām svešam ļ,^<^^f bm pat pārspējam vāciešus, ^ a p ^ļ •st par tautas vitālitāt «0 koļnmlem. Jāņem attiecības un^^jiKi; diimsllbu ziņā mēs XieJli^'.'ļ am latviešus salIdrinSt af ro ari iedzīvotāju biezība. morāli, neaizmirsīsim vacu P' ^^^t 9 qn musu tukšos dlevnamusi eŠu krogu gaisu. ļAlūC\ J . K a l n i e t i » ' Rā dzīvo f%t% ļ j 0 Ve Ciles latvieši VĒSTULE LATVIJAI NO SANTJAGO Tālajā Dienvidamerikas valsti — Cllē jaunu ieceļotāju tikpat kā vairs nav. Daži, kas se laiku jau nodzīvo- Juši, domā doties no šejienes uz Kanādu, jo dzīves dārdzība pastāvīgi kāpj, kamēr alg\i pielikumi ir ļoti niecīgi. Sabiedriskas clzives rosība kādu vērojam citās emigrācijas zemēs, šejienes latviešu kolonijā nav varējusi attīstīties, jo latviešu nav daudz un tie visi aizņemti darbā, lai nodrošinātu sev eksistenci, Cīles latviešu apvienība saņēmusi no Vācijas LNP sakomplektēto bibliotēku ar vairāk simtiem latviešu grāmatu, kas bija nepieciešamas tautitikS gara uzturēšanai. Lielākās latviešu sanāksmes pie mums ir 18. novemībŗa un Jāņu svinībās. Latviešu mācītāja joprojām vēl nav, un mūsu garīgo aprūpi veic vietējas vācu luterāņu draudzes mācītājs. Gan esam tālu no Maskavas, taču '.tētiņš" mūs nav aizmirsis arī še, atsūtīdams savu pārstāvi, kas nācis tieši no Siguldas spiegu centrāles. Bet ^ai nu tas nav bijis pietiekoši labi apmācīts, vai arī latviešu izceļotāji bijuši pārāk piedzīvojuši un vērīgi — slepenais sūtnis atmasikots. Pašlaik pie mums Cīlē Lieldienas; tās svin 4 dienas, sākot ar Zaļo ceturtdienu un beidzot ar 1. svētkiem. Taču pūpolu mmm šinī laikā nav, un ^av arī bērzu, jo iet jau uz rudens pusi, kokiem dzeltē lapas — drīz sāk-sies lietus periods^ un kalnos būs jau sni^s. Nokopjot savas „dārzsaimnierības", latvieši skābē gurķus un kā-postus, kas le ir liels dārgums; bet ^ārzi pilni vinogārn, ko te ir ļoti a^udz un arī labas un lētas. Neviens no Cīles latviešiem pagaidām vēl nav iegādājis gruntsgabalu, iiedz^ arī sācis celt māju, bet dzīvo Jnierigu un taupīgu dzīvi, krādami "a^idu laikam mājupbraukšanai. Taču ^ēs neesam ne pārliecīgi optimisti, ļ^^ciz arī domājam par palikšanu šeit, ai ar! cik labi m\im& te klājās, Un laikam taču tā ir visprātigāk. Kdg, Laipenieks ^ a n t j a g o , martā. dzekļus iepludina arī lieltirdzniecl-ta un ta veicina neticami plaši izveidotu kreditu sistēmu. Kanāda ir ze-ine, kur visu ko var nopirkt uz parāda. Sagrabiniet tikai nelielo iemaksu dolāros, parakstiet veikalā mazu zīmiti un vediet mājās, ko vien vēlaties. Liekas, tas nemaz nav tik ļauni. Tomēr šī mihigā kreditu sistēma ir izveidojusi ļoti atkarīgu vidējo un mazo tirgotāju un uzņēmēju Iķiru. Par veikalnieku kļūt še ir samērā viegli: jāsamaksā tikai telpas ar pie-mērotu iekārtu un sākuma inventārs. Tad, ja vien ir noņēmēji, par tālāko rūpes jau daudz mazākas: lielo firmu pārstāvji jauno veilkaluieku -ielenc gluži kā lapsenes medus podu un piedāvā visu ar daudzu mēnešu kreditu. Protams, noteikumi jo lab>vēlīgāki, ja jaunais veikalnieks vairāk nosveras tikai uz viena uzņēmuma pusi un izrauga tikai to par savas piegādes avotu. Tieši še arī slēpjas mazā veikalnieka neatkarības saulriets. Ar laiku tas nonāk tādā stāvoklī, kas tikai drusku augstāk kvalificējams par lielās firmas vietējās nodaļas vadītāja posteni. Veikalu skaits te ir neaptverami liels, un šādas parādības sekas mazajam cilvēkam loti skaidri Izjūtamas: milzīga cenu starpība, kas rodas, salīdzinot ražotāja saņemto maksu ar patērētāja samaksāto summu par to pašu ražojumu. Ar vienu vārdu sakot — augsta starpniecības peļņa. Tādēļ nav jābrīnās, ja daudzajās izpārdošanas tik spilgti paveras šīs tirdzniecības aizkulises: kāds veikalnieks piepeši pārdod kādu mantu par neticami zemu cenu. Tāda nu ir Kanādas saimnieciskā struktūra, ar visām tās ļaunajām un labaiām pusēm. Liekas, te valda dolārs, un valda kā pilnīgi absolūts monarchs, PROT CIENĪT SAVUS VAROŅUS Tomēr, tas būtu vienpusīgs spriedums. Ļoti lielu nozīmi šajā zemē ieguvusi arī reliģija, atsaucība sabiedriskām lietām un tēvzemes mīlestība. To gan te neizteic skaļi plakāti ar nodrāztiem saukļiem, kādus esam vērojuši totalitāro valstu celtnēs, ielās, presē un radiofonā, bet gan tieši tautas sirdsapziņā dziļi iesakņojusies pienākuma apziņa, kas piemīt kanādiešu vairākumam. Kā pierādījums noder šāds epizods lielpilsētas ielu dzelzceļā: Ir agrs sestdienas rīts, tikai dažas stundas pāri pusnaktij. Kādā piestātnē, vagona durvīm atveroties, pie vadītāja pienāk jauna sieviete un kaut ko pasaka. Tā ir kā daiļa parādība šai naktsvagonā, kut brauc gandrīz vienīgi strādnieki, savās rupjajās darba drēbēs. Tramvaja spuldze ļauj saskatīt, ka zem sievietes tumšā apmetņa slēpjas baltais žēlsirdīgās māsas tērps. Tad pēkšņi atveras vagona vidus-durvis, un kāds spēcīgs vīrs ienes stumjamos ratus ar jaunu cilvēku karavīra tērpā. Tas ir kara veterāns, smagi cietis Normandijas kaujās. V i ņa krūtis grezno vairākas goda zīmes, Visu acis raugās uz šo neparasto pasažieru. Pusducis vīriešu un sieviešu acumirklī pieceļas un piedāvā savas vietas. Bet varonis tikai smaida un pateicas: viņš paliek savos ratiņos. Atgriezdamies no sava pulka gadasvētkiem, viņš atkal dodas uz veterānu atpūtas namu, kas še atgādina labu Eiropas viesnīcu. Viņš ir apmierināts, jo visur tas redz tikai gādību un pateicību. Viņa upuris nav bijis v e l t ī g s . .. Tāda ir Kanāda, zeme, kas atvērusi savas durvis arī simtiem tūkstošu bez dzimtenes palikušo eiropiešu. T 0 r 0 n 10 , martā. Austrālijas garausim tuvojas gals ūhmta ištļOf no ku\ah irtai mlui miiiontem SPECIALRAKSTS LATVIJAI NO AUSTRĀLIJAS ..Truši ir Austrālijas nelaime. Ik gaduk tie nodara zemkopībai zaudējumus desmittūkstošiem mārciņu vērtībā. Betherstas novada trušu inspektors paziņojis, ka arī šai apvidū truši savairojušies bīstamos apmēros, kādēļ pielietojami visi iespējamie 11- dzekļi šīs nelaimes novēršanā. Aicinām talkā nometnes iedzīvotājus. Ķeriet, sitiet, šaujiet un liekiet slazdus! Nometnē ierīkots sevišķs savākšanas punkts, kur par katru mārciņu ādu maksās tik un tik." Apmēram šāds saturs bija ziņojumam, ko direktors man uzlika priekšā uz galda, piekodinādams, ka tas sevišķi svarīgs un vislabāk būtu, ja to nolasītu mikrofonā vismaz 6 reizes dienā. Tad nu sākās. Bethenstas imigrācijas nometnes apkārtnes lauki kļuva liecinieki īstam „safari". Bābeles valodu jūklī kliegdaimi un brēkdami, jaunaustrālieši bez žēlastības sukāja klajumus vālēm, akmeņiem, lāpstām un mazkalibra bisēm. Panākumi gan nebija tik lieli kā visa šī izdarība, bet viens otrs ieguva pirmos Austrālijas šiliņus. Vakaros kūpēja ugunskuri un cepās medījumi. C blokā pavāri kādu ritu neatrada virtuvē nevienas pannas, nedz podu, ko mednieki bija rekvizējuši, un pārvaldnieks Purviņš man zvanīja, lai pa skaļruni meklējot tos rokā. Tai pašā dienā uztraukti zvanīja ari apkārtējie fajmeri, ziijiojot^ ka desmitiem pašas visdārgākās sugas aitu atrastas nobeigušās ganībās. Tad nu bija skaidrs, ka aitas, neraugoties uz dižciltību, bija nogaršojušas saindētās kāpostlapas, ko „zinātni8ki noskaņotie" mednieki bija domājuši uzsākts latviešu darbs brMbai^ kultūrai un aprūpei Nodibināti Kultūras fonds un Kultūras birojs A M B R I K A S L A T V I E Š U A P V I E N Ī B A S C E N T R A L A S V A L D E S P I R M Ā SEDE lATVIE^I -k Vulverhemptonā, Anglijā, miris Ernests Ķēniņš. Nelaiķis dzimis 1916. g. 14. augustā, Alojā. Aizgājēju kremēts Birminghemā, un viņa pelnu urna nodota glabāšanā Kristus baznīcā. Stokliolraā rīkotais ģeu. K. Goppera piemiņas va. kars bija pulcējis daads dalībnieku. Ievadvārdus teica skautu priekšnieks E. Ragovskis, ar ģen. K. Goppera mūia gaitām at-cerea dalībniekus lepails» lināja vad. J. Leimanls, bet plkv. K. lob© lielos vilcienos raksturoja ģenerāļa personību. 1». Cielēns savā runā Ucēla ģen. Goppera stingro demokrātisko nostāju. Vakaru noslēdza kopīgi nodziedāta skauto ugunskura dziesma. . . \ Kanādā jaci sSknSas ierastlef to 200 tautiešu grupas, kas pirms l^Sda laika or-mālu iemeslu dēl bija alztureU Beļģlia> Viņu pārcelšanās nokārtošanā bijis paHdzIgs Lai-vlias ģenerālkonsuls Kanādā Braisons. ^ ^ ASV paUaban notiek vispārīga Latvijas ev. lut. baznīcas piederīgo reģistrācija. Ņujorkā nodibinājies latviešu akadēmisko sieviešu klubs, kas blakus sabiedriski kulturālam darbam veicinās Interesi par studiju turpināšanu ASV. Klubā pagaidu valdē ie- , vēlētas D. BrlUe, B. Kcgge. 1. Liepa, M. Ro- 1 rfntāle. E. Svūksile, M. Vītola un G. Zariņa. Amerikas latviešu apvienības centrālās valdes pirmā darba sēde notika 7. aprīlī Ņujorkā, priekšsēža prof. P. Lejiņa jun. vadībā. Pēc pārrunām par ALA darbības veidu, E. Freivalds referēja par kultūras un izglītības jautājumiem. Pēc \^ņa priekšlikumu latviešu kultūras vērtību jaunradei un saglabāšanai latviskā garā nodibināja Kultūras biroju. Uz atsevišķu noteikumu pamata pie Kultūras biroja darbojas Kultūras fonds, kura priekšsēdis ir ALA centrālās valdes priekšsēdis, bet locekļi — kultūras biroja vadītājs un rakstnieku, mākslinieku un zinātnieku pārstāvji. Pie Kultūras biroja darbosies šādas sekcijas: 1) zinātniskā — zinātniskā darba atbalstam Latvijas jaun-uzbūves problēmu pētīšanai un tautas Idzlvā spēka saglabāšanai svešumā; 2) mākslas un sarīkojumu — latviskās mākslas un kultūras darbinieku un vērtību apzināšanai, kultūras dienu, rakstnieku dienu, piemiņas dienu, koncertu, teātra izrāžu un izstāžu organizēšanai; 3) bibliotēkas un ardhiva — grāmatu izdošanai, bibliotēku ierīkošanai un latviešu trimdas Amerikas posma archīva iekārtošanai; 4) izglītības un jaunatnes organizēšanas — latviešu izglītības programmu izdošanai un to realizēšanai, latviešu jaunatnes organizēšanai latviskos un kulturālos pulciņos, mazpulkos, skautos, gaidās uc. kopās. Kultūras biroja mērķu sekmēšanai pie latviešu biedrībām, drau- 'k Mineapollsas Centrālajā luterāņu baznīcā vijojmOsIkaB priekSnesumus sniedzis Vis-konsinas valsts skolotāju kolledžas audzēk* nls 18 g. V. Gundars Pone. Centrālā baznīca Ir Viena no lielākajiem luterāņu dievnamiem ASV; tajā vietas pāri par 3000 dievlūdzēju. G. Pone sniedzis ari brlvkoncerlu Centrālajā kapellā. Koncerta sarīkošanā lieU nopelni māc. Langinam. ^ Bulderas pilsētā, Kolorado Statā ieradies māc. J. Cilnis, kas Vācijā pēdējā laikā apkopa Lingenas un apkārtnes latviešu draudzes. Bulderā viņam piešķirta stipendija, lai varētu mācIUes valodu un sagatavoUe» garīdznieka darbam ASV. Grētas izceļotāju nometnēs, Austrālijā, sākot ar 22. martu novietos tikai ģimenes, jo jauni ku ģu transporti (Īrētā vairs nepienāk. Uz Šejieni pār vietos arī Izceļotāju ģl menes no mazākajām nometnēm — Kauras, Juren kvtntijas uc. Austrālijas latviešu luterāņu garīgo aprūpi Grētā un blakus nova dos velc māc. K. SkujiņS. Patlaban vIņS stājies pie Ņūkaslas un apkārtnes latviešu draudzes organizēšanas. # Grētas 2. nometnē jau otro gadu darbojas 15. Lielvāides skautu un mazskautu vienība Strazdiņa un Brēmaņa vadībā. Vadža vadībā nodarbības sākusi arī Grētas latviešu gaidu un gunttņu vienība. ^ Brisbēnā nodibinātās Ventspils 19. skautu un Mežotnes gaidu vienības paredzējušas Iesaistīt arī pilsētā un apkārtnē dilvojošos bērnus mazskautu, skautu, gunliņu un galdu vecumā. Skautu vienību vada E. Kalums, bet gaidu — Skadiņa, trušiem. Atkal vajadzēja klāstīt pa visa šī nelaime! cēlusies no ievestiem skaļruņiem šo nelaimi un noliegt šāda dzlvnriekiem. Bijušas neskaitāmas veida trušu iznīcināšanas akciju. cīņas par „godu"„kam īsi izdevies at- Vēlāk noskaidrojās, ka medības bi- vest uz Austrāliju pirmo trušu pāri. jušas laba skola trušu trapera ama- Izrādās, ka pirmie 5 truši ieradušies tam, jo apkārtējie farmeŗi vairākus jaunajā kontinentā ar „First Fleet" pieņēma darbā. Daži ciemos atbrau- un 3 no tiem piederējuši pašam gu-kušie tautieši stāstīja, ka „džob8** bernātoram, kamēr pārējie 2 viņa štā-esot „uz goda" un varot izpelnīt ba virsniekiem un pavadoņiem. Sie līdz 20 mārc. nedēļā. Visa diena gan gan bijuši mājas truši, un domājams, esot jāpavada zirga mugurā, jo Ipa- ka tie nav vainojami miljonu sav-šumi prāvi. Nesen lasīju laikrakstos, vaļas trušu saimes radīšanā. 1791. g. ka daži trapeŗi tagad pelnot 30—40 ievesti daži eksemplāri no Dienvid-mārc. nedēļā, un trušu uzpircēji ap- afrikas, un vēlāk Tasmānijā un Bas-braukājot farmas automašīnās ar sal- streita salās nometināja nelielus kon-dēšanas ierīcēm. Tas tādēļ, ka sācies tingentus, lai jūras braucējiem būtu jauns posms sekmīgai trušu iznīcina- viegli iegūstama svaiga pārtika. Pir-šanai un var pienākt laiks, kad gaŗ- mās grūtības ar trušiem radās 1844. auši Austrālijā būs retums. un 1846. g, Port Philipp Patriot rak- Janvāra beigās laikrakstos parādi- stīja, ka simtiem garaušu izlauzušies jās pirmā ziņa, ka zinātniskais pētī- no audzētavām un atraduši patvēru-šanas institūts laidis darbā īpašu vi- mu zem policijas ēkes. Tomēr ari rusu, kas rada trušu masu slimību — viss tas vēi nebija īstais sākums Au-myxomatosi8, kas garantē diošu nā- strālijas trušu nelaimei, vi. Interesanti, ka pārējie dzīvnieki Tomasam Ostenam pieder gods būt un cilvēki pret šo virusu ir immūni. par .pirmo trušu farmeri Austrālijā. Panākumi izrādījās teicami, un ziņo- viņš atsūtīja no Eiropas 24 savvaļas jumi no „tru8u mēra" apgabaliem dzīvniekus, kas Džīlongas tuvumā Murejas upes ielejā vēstīja, ka gaŗ- savairojās tik milzīgos apmēros, ka auši mirstot miljoniem. Slimības pats fanneris kļuva gluži mēms. Sešu simptomi ir gļotādu iekaisumi un au- gadu laikā viņš noķēra 20.000 gar-goņi, kas vēlāk pāriet uz ausīm un aušu un tā bija tikai daļa no dzīvajos muguru. Saslimušie inficē veselos, palikušajiem. Truši izplatījās vis-un tā tas iet tālāk, jo truši ir saimes pjnns uz ziemeļiem un rietumiem un dzīvnieki. Nāve gan iestājas pēc da- U p i8?o. g. šķērsoja Murejas upi. žām dienām, un pacēlušās balsis, vai 1879. g. tie jau bija sasnieguši Mu-tas nav pret likumiem par dzīvnieku rejas ieteku. Uzbrukumi farmām bija mocīšanu. Šķiet gan, ka šoreiz bus tik sekmīgi, ka ganības aiz trušu b«- izņēmums, jo postu jau dažkārt var rjem palika kā izdegušas, un šķita, ka novērst tikai ar postu. aitkopībai pienācis gals. Bet nelaime Tāpat kā senāk Austrālijā nebija Ugja tālāk uz Dienvidaustrāliju, Rit-bišu. nebija sastopami arī truši, un ļ tumaustrāliju un Kvinslendu. Bija skaidrs, ka jāsāk domāt par šīs nelaimes ierobežošanu un jāizšķiras par trušiem vai aitām. Tai pašā laikā tomēr radās arī milzu trušu farmas; sevišķi slavena bija Tomasam Hol-tam pie Varenas, bet tā pilnīgi izputēja pāris gados — truši burtiski noēda šo farmu un vēlāk vēl daudz citu. Tā nu tagad truši pārklājuši jau % Austrālijas lerritorijas, un to nav vēl tikai pašos rietumos, ziemeļos un daļā Kvīnslendas. Cik šo zvēriņu varētu būt skaitā, grūti nosakāms. dzēm un kopām vēlamas kultūras bet ja viens pāris 3 gados spēj savai-komisijas. Par Kultūras biroja vadi- roties pāri par 9 milj. galvu, tad jā-tāju ievēlēja vicepriekšsēdi E. Frei- pieņem, ka viņu ir ārkārtīgi daudz, valdu. ļ Austrālijā pastāv īpašas rūpniecl- Valde aicina latviešu biedrības ļ bas nozares, kas ražo materiālus tru-draudzes un kopas ik gadus janvārī šu nelaimes mazināšanai. Ja patiešām vai februārī rīkot ASV latviešu kul- izdotos trušus izskaust, atkristu stie-turas dienas, iemaksājot sarīkojumu puļu žoga vajadzība 300.000 jūdžu atlikumus Kultūras fondam, kā arī garumā, kā vienmēr pietrūkst un kas apsvērt iespēju arī no citu sarīkoju- izmaksā ap 50 milj. mārciņu. Ja pic-mu ienākumiem kādu daļu iemaksāt ņem, ka 6 truši noēd un nodzer lik- Kultūras fondam. pat kā viena aita, pilnīga trušu iz- H. Uelnors referēja par latviešu Pļ^^lļ^^^^J^^^^^^^^^^ ^^^^ aprūpi ASV. Daugava Vanagi un f aitu ^^^^^^ Latvian Relief Inc. tiešo aprūpes ^f^z 140 milj. galvu un liel-darbu jau veic, bet apvienībai būtuP^P^. .f^aitu lidz 14 milj., kas pie ta-jārūpējas par tautiešu novietošanu U?dejām augstp vilnas un gaļas ce-piemērotā darbā, apdrošināšanas, so- ^am dotu īpasus miljonu, mārciņu, ciālās likumdošanas un aizsardzības Bet austrālieši doma ari par otru jautājumiem. Valde pilnvaroja H. P^^- Pats par sevi ar bijis Lielnoru pētīt šos jautājumus un iz-Unipnieciba , jau no laika gala nestrādāt aprūpes biroja darbības pro>o^ ienākumus B ^ l O m i l j . marc. ga-, jektu dā. Trušu gaļa ir vērtīgs uztura l i - A. Bērziņš referēja par informāci-Mze^li^'^?vien pašiem jas darbu ASV. Informācijas dle-1 ^^^^^ f/^^ «"^^^^^ nesta uzdevums ~ cīņa pret boļše- 1948749. g. 50 milj. saldētu trušu eks-vismu, cīņa par Latvijas brīvību un P^^^ «ejiesa pari par 4 m i l j . mārci-latviesu saturēšanu pie latvietības. U^' Trušu adas kara un pēckara ga- Amerikāņus maz interesē brošūras M^^^s sagādāja lidz 10 milj^ dol no par Latvijas vēsturi un tiesību jautā- ^SV. 8 platmaļu firmas 1947./48. g. jumiem, bet nepieciešama faktu i n - ^ f ^ P^^^I^/ ^'^^ "i^'^^^'f/* formācija par tagebdējiem notiku- R. ^ ^ ^ l ; adu aizgāja Austranas ar-miem. Pēc debatēm valde nolēma, h^lf* sU^enajāmplatm ka apvienības informācijas darbs h«^f ^^^^ ^^^^ tālāk studējams un veidojams, un uiA^}^^^' ^ ^ P ^ i f ^ ^^f^^n vienoju-licēja A. Bērziņam vadīt šo darbu, ^^^^ par līdzsvara ieturēšanu trušu tuvākā nākotnē izveidojot apvienības h^^^^f' ja jaunatrasta trušu .er-informācijas biiY)ju. Valde konsta-U?^ ^ ^ l ^ P f ^audz spēcīga, to vatēja, ka tās reprezentācijai pie val-h^^" ^ " nobremzēt, dības iestādēm Vašingtonā piešķīra- Visa šī trušu sērgas lieta radīja ma izšķirīga nozīme. Austrālijā arī milzīgu satraukumu. O. DBil,u- .m« 7 »t;i>s, un un . TL,i'enlin«o« rrsc ^zmi ņn iofjl a ļT. .is_š l , MUdu,r ss apk1ā r•t nē»,i .i=M4iu r^e«ja.us^ »i^e - par 14. jūnija dienas alzīmSšanu H"' P ' ™ \ ' , ' ! '"i'? i f stonā un Ņujorkā. Bostonā notiks «^rusu«ērg^bad^^^ ielu demonstrācijas, dzīvi attēlojot «^.«P™»'^ .^'"^''^«''V^i^f,.*"'?^^ a. Jm^ e. in\ kr ^arņs_i ire. mr ^ ^^1l4 >.i J^i «^nj iij«a ^n«aokvt»^ ^^«n/o^tf^ik^u„ -ļ ^H tis, uvTii ettōēlj o piaerd zīuVpoutrālj uk. rRitaa dāvs asirpāēk-i mus. Amerikas prese apsolījusi pla- 3u atbalstu. Ņujorkā noliks akts ar IF'^' "8, 1 , ™ ^ ™ ! . ? .' ASV kongresa un DP komisijas lo- 'i'."'». « ° «ērna myxomatoi s. TekUi runām. Valde nolēma IQgt vi- Z ' " « ' " ' t , , f " P.f.^fJ»','^» SOS latviešu centros rīkot 14. jūnija ' ^ ' S " <=','^.f««> Pji"'^. upuru piemiņas aktus un d e m o n s t r l h " „ / t lf c i j a . Par ALA pārstāvi Bostonas ?f.'ff" P^'^f»^' «1»?''°^^ sarīkojumā komandēja vicepriekš- ^ ' i ' ^ ' *«^> '«P»'^)"^'' P^'"'» ^ez se-sēdi V. Lambergu bet Ņujorkas sa- . rīkojuma vicepnekšsedi A. Bērziņu. . . . ^ . 4,1^:^;: ^ , ļ jis jaunas pārmaiņas, kas tālejoši LNP,prezidijs bija lūdzis ALA do- ietekmēs nevien zem- un lopkopību, mas par LNP turpmākā likteņa iz- bet arī uzspiedis zīmi pilsētniekam. lemšanu. Valde atzina, ka mūsu ļ Uzzinājuši par sērgu, amerikāņi ple-nācijal svarīgu problēmu risināšanā dāvāja milzu cenas dolāros par tru-būtu nozīmīga visu brīvo latviešu ļ š u ādām, un Anglija, baidoties, ka organizēta iestāšanās, bet pirmā kār- truši varētu izmirt, pieprasīja tfiksto-tā izveidojamas spēcīgas atsevišķo ļ šiem tonnu trušu konservu. Austrā-zemju latviešu centrālās organizāci-ļ liesi gan tagad ēdīs trušu gaļu vēl jas. Līdz tam laikam kopējie latvie-ļ mazāk nekā līdz šim. baidoties no šu uzdevumi visā brīvajā pasaulē smadzeņu sērgas, bet toties traperi veicami korespondences ceļā, saziņo-ļ un farmeri ķers, sitīs, šaus un indēs ties un darbībā saskaņojoties at-| trušus ar divkāršu sparu, lai vēl pa-sevišķo zemju centrālo organizāciju ļ spētu ievākt ražu, pirms pēdējais vadītājiem. Kad pienāks laiks, LNPļ A u s t r ā l i j a s garausis būs „atstiepis vietā būtu radāms pilnīgi jauns or-ļļipu". Aleksandrs Bundža 1 gans. ar sēdekli ASV. V. L, ! S i d n e j ā , aprīlī. i i '•H * :
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 18, 1951 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1951-04-18 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari510418 |
Description
| Title | 1951-04-18-03 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
Trešdien, 1951^
5- k
l Trešdien, 1951. g. 18. eprīlī
m
[ik
• • I t - . -
L A T V I J A
saviem be^ Lietas jaskai
? w , no ki
macities
Valstis
I VĒSTULE LATVIJAI NO KANĀDAS
« , ^ B K L A J I B A UN LABOS ĻAUDIS
i?^' V i « u m ā mēs esam sarūatināti cil-pasaules
kara ietekmē Sl^"
Jļģi,ļ « Ievērojamu «avas ^^S
118.11». «a tis apdzIvotijilT.'"»
15 dzīves iespēja citr^>ii!
•daž-M* Pmicšzimigi, ^'^^4
jajt-p^a ir lī |
Tags
Comments
Post a Comment for 1951-04-18-03
