Bavarijas Latviesu vestnesis, April 18, 1951

              8 L A T V I J A Trešdien, 1951. g. \B. aprīli
nŗš scvi
ransdf aiz astes-
BRITIJ LAUVA VAI PADOMJU
LĀCIS?
Streiku un nmieru izplejianā« ha­ni
splet britu valdību apsvērt 'alā*
ku8 loliis »avu interešu sargāšanai.
Ari ASV ar bažām noraugās bīsta­majā
notikumu attīstībā, m līdzšinē­jā
» neitralitātes politikas vieta vē­rojama
tendence aktīvi palīdzēt rast
nokārtojumu, kas lai telpā vairāk
vai marāk saglabātu status quo.
Par spīti izņēmuma stāvoklim na as
laulcos, komunistiskās tudehu parti­jai
organizētie streiki un ntnnieri jau
prajsljītši pāri par 10 ārzemnieku dzī­vību,
nm nacionāli ekatrēmā fadaijana
eekte savukārt nogalinājusi vēl vai­rākas
pmu personības, kas bija par
iecietību pret ārzemniekiem.
Anglijas aizsardzības ministrs Sin-vel
» apakšnamā uzsvēra, ka britu
lauva nCi|aušot sevi raustīt aiz astes.
Demonstrējot, ka tas domāts nopietni,
80{H) t kreiserim Gambija pavēlēja
nekavējoties doties no Maltas uz
pas^iules lielāko nafta« rafinētavu
Abadanii, bet britu valdība centās
pārliecināt Balto namu, ka konflikta
nokārtojumā lielā mērā ieintereaētas
arī ASV un visa brīvā pasaule. Lai
novērstu Vašingtonas aizspriedumus
un bažas par i<5spējamo interešu sa-durēmi,
Londona pat piedāvāja kopē­jas
britu, amerikāņu un franču Vidējo
ausirumu naftas lielsabiedrlba« radī­šanu.
Nesenajā Vašingtonas konferencē
britu un amerikāņu Vidējo austrumu
politikas un saimniecības speciālis­tiem
bija izdevība apsvērt, kā vis-labilk
aizkavēt Irānas un, varbūt, arī
citB apkārtējo valetu naftas produk­cijas
zaudēšanu. Enerģiskais ASV
ārlietu viceministrs Mekgije mudinā­ja
brilu» beidzot samierināties ar naf­tas
lauku nacionalizāciju un pārāk
necerēt m šl lēmuma atcelšanu Te-heranil
vai Hāgas starptautiskajā
t!e«;3. Tā vietā viņš angļiem ieteica
savlaicīgi nākt klajā ar izdevīgiem
priekšlikumiem, kā līdz šim n«atka-rigli
Anglu-persu naftas sabiedrība
arī pik nacionalizācijas varētu val­dības
uzdevumā turpināt darbību uz
lldiJšinējiem pamatiem.
Briti visu laiku uz notikumiem
Irānā raudzījās samērā optimistiski,
nedomājot, ka būs nepieciešama bru­ņota
iejaukšanās, un cerot, ka kaut
kādā mifitiskā, pašiem vēl nezināmā,
veidā laika rat« pagriezīsies atpakaļ
un atdos „veco6 labos laikus". Viņi
— un vēl vairāk amerikāņi — vēl
pagijiiišajā rudeni visumā lāva no­tikumiem
savu gaitu, kaut jau toreiz
skaidri iezīmējās dīgli stāvoklī, ko
tagad pat optimistiskā Londona epie-sta
ap7-īmēt par loti nopietnu. Pa­domju
vēstnieka Sadžik^vs pa tam,
gan ar Izšķērdīgiem rautiem, gan sle-penlim
pieņemšanām lēnām auda ne-r€
tdzdmo6 pavedienus, kas tagad sa­sējušies
par tēraudcietu Gordija
mezglu.
Rietumvalstu spekulācijās par ie­spējamo
attīstību Irānā nebija pa­licis
nepamanīt* fakts, ka Maršala
plāna KtMnes pašlaik saņem no Vidē-j!<
lni austrumiem par brīvu 75®/o va-jadiigls
naftas un ka tur pašlaik ie­gūst
17^ 0 no pasaules naftas produk­cija
» resp. tikpat daudz, cik visās
pārējcii«i valstīs pasaulē, atskaitot
ASV un Venecuēlu, kopā. Tāpat spe­ciālisti
atzīmēja, ka vēl vairāk Kremli
varētu interesēt atraut rietumiem še-jien
«)5 naftas rezerves, kas sastāda
pat 'i6% no pārbaudītajiem rezervju
krājumiem pasaulē. Ar Pad. savie­nības
bruņotu iejaukiianos tomēr ne-rēķinājās,
pieņemot, ka pēdējā pa-sauless
karu pašlaik nevēlas. Bez tam
argumentēja, ka — technisko iespēju
trūktima dēl — Kremlis šejienes naf­tas
flivotus tuvāko gadu laikā tikpat
kā n«$p6tu izmantot, izņemot pa­domju
speciālistu kara laikā uzietās
naftas remves Pad. savienības kai­miņos
— Irānas Azerbaidžāņa. Dažas
balsis brīdināja, ka Irāna, ja vien
Maskava to gribētu, iekristu kā no­gatavojies
auglis tās klēpī bez ne­viena
šāviena. Vairākums tomēr pa­ļāva
»!, ka Pad. savienība arī še nā­kotnē
paliks šķietami pasīva un no
tiešas iejaukšanās atturēsies.
Driiz vien notikumi rādīs, kam būs
bijusi taisnība. Pašreizējais sauklis
Irānā ir — jūrā visus ārzemniekus,
un tāds liktenis varētu draudēt arī
padomju režīma pārstāvjiem. Bet
nedrīkst aizmirst, ka pašreizējo ne­mieru
im streiku organizētāja — tu-dehu
partija ir vismaz pusmāsa Vis­savienības
kompartijai. Ttidehu ie­tekme
ui tautas masām varētu vienā
nakti vēl divkāršoticss, ja nule par
Centrālās Āzijas frontes virspavēl-nrekii
ne jau nejaijši — ieceltais
bijušais padomju ģenerālštāba priekš­nieks
ģenerālis Stemenko kādu dienu
iedomātofi persiem atgādināt, ka 1921.
gadā viņu valdība noslēgusi ar Pad.
savienilni kādu līgumu. Un tas at­ļauj
Pad. savienībai aktīvi iejaukties,
ja kžida valsts izlieto Irānu par bazi
uzbrukumam pret Pad. savienību vai
apdraud tās drošību un neaizkāra-!
mlb\&. I
Ienaidnieks klust par draup un sabiedroto
mīkstu'' miera ilgumu, lai radītu pretspēku
Padomju savienībai
„Nicijām nav pastāvīgu draugu.
Tikai to intereses ir pastāvīgas". —
šo atziņu britu valstsvīrs formulējis
jau pirms gadsimteņa, bet praksē tā
izpaudusies daudz agrāk un spilgtāko
iemiesojumu ieaust mūsu dienās. Pag.
rudenī Sav. valstīs skali atskanēja ie­teikums
apbruņot Rietumvāciju. Jā­domā,
ka š! iespēja joprojām nav at­mesta,
bet par to vienīgi vairs neru­nā:
Francija vēl nav kļuvusi tik sa­pratīga,
lai bez bažām noskatītos uz
vācu divīzijām, un pašās Sav valstīs
ir ietekmīgi cilvēki, kas vāciešiem
neuzticas. Bez tam komunistu virsva­dība
dekl ējusi. ka „necietTs" vācie­šu
militārisma atjaunošanu. Drošs pa­liek
drošs! Vāciešu apbruņošana pa­gaidām
atlikta.
Toties pilnā gaitā miera līguma sa­gatavošana
ar Japānu, lai tā pati rū­pētos
par aizsardzību. Priekš nepil­niem
četriem gadiem kareiviskā salu
valsts pieņēma jaunu satversmi. To
pieņēma stiprā ģen. Mekartura ietek­mē,
un tā deklarēja: Japāņu tauta uz
visiem laikiem atsakās no kara ..
atsakās no citu valstu apdraudēšanas
un varas lietošanas. Tagad Jnpānā,
līdz pat pēdējam laikam vēl tā paša
ģen. Mekartura ietekmē, notika
priekšdarbi armija^ atjaunošanai. Jau
pag. gada jūlijā Mekarturs pilnvaroja
Japānas ministru prezidentu „nacio-nālās
policijas rezerves" radīšanai,
un pēc pieciem mēnešiem šai rezer­vei
jau bija 73.000 vīru, kas vingri­nājās
saviem uzdevumiem 30 apmācī­bas
nometnēs. Viņus apmācīja pēc
amerikāņu reglamenta ar amerikāņu
ieročiem, un apmācības pārraudzīja
amerikāņu padomnieki. Puse no šiem
vīriem ir pēdējā kara veterāni. Tos
sagatavo par instruktoriem un virs­niekiem
jaunajai japāņu armijai.
Kamēr miera līgums nav parakstīts,
tikmēr armijas atjaunošana nav ie­spējama.
Bet pamats domāt, ka Ja*
pana miera līgumu dabūs jau šai va­sarā
un tas būs „mīksts" miera lī­gums.
Mekarturs to visu laiku stei­dzināja,
jo gribēja visā drīzumā at­griezties
Sav. valstīs, kur nav bijis
vairāk par desmit gadu. Stingrais,
71 gadu vecais vīrs gan gribēja sev
atļaut atpūtu, bet tikai pēc pabeigta
darba — pēc miera līguma ar Japā­nu,
kam bija jāvainago viņa lielākā
uzvara: ienaidnieka pārvēršana par
draugu un sabiedroto. Tagad viņa
pasākto darbu turpinās ģenerālleit­nants
Ridžvejs, kas jau paspējis no-deklarēties,
ka viņš darīšot visu,
lai ar Japānu liktu parakstīt* miera
līgums cik vien ātri iespējams.
Ka mierlīgums ar Japānu ir ar
pirmšķirīgu politisku nozīmi, kas Jā­nai.
Bet saprotamas ar! kaimiņu ba­žas.
Japānas gadījumā bija jānomie­rina
Austrālija, Jaunzēlande un Fili­pīnas
un arī Anglija. Jādomā, ka
ASV republikāņu politiķis Džons F.
Daless to daļēji jau veicis savā ne­senā
ceļojumā. Atlikušo daļu nolīdzi­nās
ASV diplomāti — visas šīs ze­mes
vēlas redzēt ASV spēku savā
pusē, bet ASV savukārt vēlag miera
līgumu ar Japānu „jo ātrāk, jo la­bāk".
Ķeliariskās Japānas nesenie karavīri labprāt fotografējai }auna}is unllomās, kas redzami
liecina par amerikāņu ietekmi. Uz TS.OOO ..policijas rezerves" vietām īsā laikā pieteicās
375.000 brīvprātīgo. Armija varēta ātri atjaunot bei leiaokiiBU — vienīgi ar brīv­prātīgajiem.
realizē ārkārtīgā tempā, to liecina
arī Tālo autsrumu speciSlpilnvarotā
Dallesa steidzīgā ierašanās Tokio.
Lielās steigas galvenais cēlonis ir
politiskā situācija Austrumāzijā. Tur
jārada pretspēks komunisma ofen­sīvai.
Kā Rietumeiropā vācieši, tā
austrumos japāņi ir pārbaudīti ko­munisma
pretinieki. Abas tautas
bijušas labas karotājas, ^ām
bija augstvērtīga rūpniecR)a, un
abas tiecās pēc. . . dominējo­šā
stāvokļa savu kaimiņu vidū.
Tās vajadzīga» komunisma atvairiša-
Manani un Kuki ena par
Itālijas kompartijas kongresu
PARTIJAS ĢENERALLINIJAI UZTIC tGIE KOMUNISTI MĒĢINA ATKRI­TĒJUS
PARMAClT
Roma (ip). — Kā ziņo no Feraras,
Itālijas „titoistu" deputātiem Maņani
un Kuki, atstājot kāda drauga namu,
no paslēptuves uzbrucis lielāks skaits
partijas līnijai uzticīgu komunistu.
Piesteidzoties trauksmes pol^cijafe
vienībai, kas kopš Maņani un Kuki
izstāšanās no komunistu partija^ vien­mēr
uzturas viņu tuvumā, agresīvos
demonstrantus izdevies izklīdināt
Maņani tomēr jau bijuši nodarīti tik
smagi miesas bojājumi, ka viņam
vismaz nedēla jāpavada slimnīcā.
Pēc izstāšanās no partijas, publicētā­jā
brošūrā abi deputāti bija rakstu­rojuši
terrora metodes, ar kādām par­tija
Itālijā, īpaši rūpniecības novados
zemes ziemeļos, mēģina uzturēt savu
kontroli pār biedriem, uzsverot, ka
viņiem sakarā ar izstāšanos draud
dzīvības briesmas.
Romā tad tikko bija beidzies 5 die­nu
ilgais Itālijas komunistu partijas
kongress, kurā, lai aizkavētu Maņani
un Kuki gadījumu atkārtošanos, no­lēma
nākotnē stiprināt partijas dis­ciplīnu
un veltīt lielāku vērību
biedru uzraudzībai—- īpaši tādēļ, ka
pēc atgriešanās no Pad. savienības,
daudzi partijas biedri slēgtās sanāk­smēs
bija pauduši satriecošus iespai­dus
par stāvokli tur izglītības uc.
ziņā. Partijas vadītāja Tolati uc. ofi­ciālās
runas tomēr atspoguļoja nelo­kāmo
paļaušanos Pad. savienības va­dībai
un aicināja biedrus uz neiero­bežotu
lojalitāti pret to, uzsverot, ka
tajā neesot valdošās šķiras, kas vēlē-tos
karu.
Maņani un l^tki. kas bija aicinā­juši
vajadzības gadījumā aizstāvēties
arī pret padomju iebrukumu, norādot
uz šo draudu realitāti, Tolati apzīmē­ja
īpar „dažiem nožēlojamiem renegā-l
i e i Q k u r u s Itālijas valdoša šķira
esot izlietojusi par ieroci mēģināju­mam
sašķelt tautas frontes vienību.
Viceģen^rālsekretārs Sekia Maņani
un Kuki gadījumus izlietoja paškriti­kas
ievadīšanai, norādot, ka nākotnē
esot pamatīgāk jāiepazīstas ar parti­jas
ideoloģiju un, no tās vadoties, jā­vēro
un jāvērtē tiklab vadītāju, kā
biedru darbība — nevis kā līdz šim,
visa galvenā vērība jāpiegriež masu
sapulcēm un ziņojumiem, kuros mi­nēti
skaitli un nedzīvas lietas, bet
aizmirsts pats cilvēks.
Pēc oficiālajiem datiem, neskato­ties
uz daudzajām aiziešanām no par­tijas
pēdējo mēnešu laikā, tās biedru
skaits visumā esot pieaudzis no 2 uz
gandrīz 2,5 miljoniem.
Lai novērstu nepiederīgu personu
ielavīšanos sēžu zālē, bija iekārtota
trīskārša kontroles sistēma partijai
biedru karšu pārbaudei.
Neviens nevar liegt Stemenko ap­galvot,
ka padomju lācis nav vairāk
disponēts ļaut sevi raustīt aiz astes
kā britu lauva. Gambija viena ne­spēj
ne vienu asti raustīt, ne otru pa­sargāt
no raustīšanas. Bet stāvoklis' atradās 14 jaunāko modeļu 'mašīnu
tuvosies lūzumam, ja notikumu at-i v.sas tās bija zagtas Minchenē. daļai
tīstiba spiedīs bntus un amerikāņus ^ jau bija nemontētas riepas, radio
nosūtīt u2 notikumu vietu 1-ielākus aparat;, baterijas un citas vērtīgas
" u i . G.a daļas.
Motorizētie lužpu zagji
u n zagtu automobiļu
centrāle meza
Minchenē (fm). — Ievērojami ceļo-tieg
metallu cenām, ārkārtīgi vairoju­šies
metallu, īpaši krāsaino metallu
lūžņu zagšana. Martā Minchenē vien
policija konstatējusi 157 zādzību
gadījumus. Minchenē patlaban ir
vairāk par 400 lūžņu tirgotāju, kamēr
pirms kara pilsētā to nebija vairāk
par 20. Daudzi tirgotāji apzināti uz­pērk
zagtus lūžņus. Tos ļaudis vāc,
kur un kā vien iespējams. Kādu nakti
policija Minchenē aizturēja smago
automašīnu ar diviem vīriešiem un
vienu sievieti, kas braukāja apkārt
pa pilsētu, pievācot katru kaut kā
pieejamu metalla gabalu. Divus vī­riešus
apcietināja, kad viņi mēģināja
kādā d7el7celu šķūnī nomontēt loko­motīvēm
misiņa daļas. No lūžņu
zagļiem nav droši ne telegrāfa ka­beļi
un elektrības vadi, ne arī pie­minekļi
un žogi. Lūžņu cena kopš
Korejas kara sākuma cēlusies ap­mēram
septiņkārtīgi.
Bavorijae policija Minchenee ap­kārtnē,
dziļi biezā mežā atklāja plašu
zagto automobiļu parku, kur patlaban
Tomēr ar miera līgumu un armijas
atjaunošanu vēl nefcūs atrisināta Ja­pānas
vislielākā problēma. Katras
tautas prieks un lepnums — tās jau­nā
paaudze Japānai sagādā vislielā­kās
rūpes. Tās iedzīvotāju skaits pie­aug
neiedomājami ātri. Katru dienu
tas palielinās par 5000. Pag. gadā pie­augums
sasniedza 1,5 milj., bet lab­vēlīgākā
gadījumā tas var būt 1,8
milj. Jau tagad Japānas 84 milj. ie­dzīvotāju
saspiesti šaurākā telpā ne­kā
Kalifornija, kur nepilni 10 milj.
Pēc Čikāgas universitātes pfof. Ed-varda
AJkermama pētījumiem, kas
Mekartura uzdevumā divi gadus no­darbojās
ar Japānas iedzīvotāju pro­blēmas
studijām, 64 proc. no japāņu
ģimenēm nekādu dzimstības kontroli
(ko japāņiem kādreiz stipri ieteica
amerikāņi) neatzīst. Bērni nāk pasau­lē,
kā daba to nolikusi, un, Ildz^
tinējam pieaugumam turpinoties, jau
1955. g. Japānas salās dzīvos 90 mii].,
bet 1970. g. — 107 miljoni.
^šreizējo japāņu miljonu paēdi­nāšanai
nepietiek ar salās ražoto pār­tiku.
Katra piektā rīsu tonna jāieved,
tai pašā apmērā jāneVed citi pārtikas
līdzekli. Iepirkumiem nepieciešami
dolāri vai citu zemju valūta. Agrāk
to ieguva ar plaši attīstītās rūpniecī­bas
ražojumu eksportu. Fabrikas va­rētu
ražot ari tagad, bet trūkst izej­vielu,
ko deva Mandžurija un Ķīna.
Rūpniecības paplašināšana būtu ne­pieciešama
ar! darba iespējām, jo
darba pieprasījums pieaugot par
100.000 mēnesī. Rūpniecības strādnie­ki
bezdarba laikā agrākos gados at­griezās
uz laukiem. Tagad arī japā­ņu
strādnieks dod priekšroku pilsē­tai,
bet rūpniecība uzlabojusi darba
metodes un agrāk nodarbināto trīs
vīru vietā iztiek ar vienu pašu. Ja­pānai
nākamos 20 gados būs jādod
darbs 8,5 milj. cilvēku. Jau pieminē­tais
prof. Akermans pateicis pavisam
atklāti, ka Japānai, ja tā nesaņem
palīdzību no ārienes, jāierobežo ie­dzīvotāju
skaits vai jāakceptē „bada
standarts".
Sīs izredzes nav noslēpums arī
Kremļa vīriem Maskavā. Protams,
tiem nav patīkams drīzais miera lī­gums,
bet amerikāņi būs uzņēmušies
pienākumu rūpēties par Japānas eko­nomisko
stabilitāti, būs uzņēmušies
jaunas nastas, kas vecā onkuļa Sēma
muguru salieks vēl vairāk. Jau 1949.
g. par japāņu komunistiem nobalsoja
3 miljoni. Ja saimnieciskās grūtības
pieaugs, varbūt balsos vēl vairāk. Un
aģitatorus taču var piegādāt no sar-kanarmijas
kontrolētām salām pat
zvejnieku laiviņās! Visi japāņu kara
gūstekņi arī vēl nav atgriezušies. To
apmācība turpinās kaut kur Sibirijā.
Kremļa cerības iomēr var izrādīties
veltīgas, ja japāņiem dos iespēju kļūt
par vadītāju spēku pretkomūnistiskā
Austrumāzijā. „Ja mēs cīnīsimies tre­šajā
pasaules karā," teicij; kāds ja­pāņu
politiķis, „mēs cīnīsimies par
Japānu, nevis par Sav. valstīm, un
sagaidīsim mūsu privileģētā stāvokļa
atjaunošanu Āzijā."
Japāņus karā vēl neaicina. Tiem
dod miera līgumu, un to viņi saņems
labprāt. Jo tas bŪ€ solis tuvāk Japā­nas
starptautiskā svara un stāvokļa
atjaunošanai. x»
DAŽOS VĀRDOS
Prtt Msislra ŠķlroSanu amerikiņu armUf
not»lsoji8 *tautas vietnieku nams ar m
126 balsīm. v ^
Pārvietot kādu kalnu no Riodežautiro
centra uz jūrmalu nolēmusi BTatihjai q«lm-pilsētas
pārvalde. Kalna plrvieto&ant biU
radījusi pilsētas padomē asas debates, Jo t|
virsotnē atrodas kāds iev'ērojams klosteru.
Beidzot vienojās ari par klostera pārctlUiitt.
Kalna pārvietošana, kas izmaksās O.S
jardu kruzeiru, tomēr atmaksāsiet, jo, ptx,
dodot atbrīvotos apbūves qabalus piltlUi
centrā un jūrmalā, varēs iegūt 1,S miljtr^
kruzeiru.
Uel&kt tk«itf vicv kiŗi Udoti)i teniii.
Sies sarkanās Ķīnas aviācijā Koreju fro«t|,
ziņo amerikāņu gaisa spēku galvenali itibt.
GrenliBdi timrgāt Dānijas v i r s a i ^ TI.
dibā — ^ d a vienoāanās panākt« dāņu ^
amerikāņu sarunāt, kas Kopenhāgenā titļi
27. martā un beidzāt šinīs dienās,
lavērojanā rtpubUkāņn tetātora VtM«h
barga vasellbas stāvoklis pēdējās dianāi ļĶ.
taroi pasliktinājies. 67 g. v, teaātort
viens no dedzīgākiem divu fiartiju pcjftikai
atbalstītājiem.
Ēģiptes karant famki piemelojiet ^
pietnā laika • prasībām un atteicies no ttadi*
cionālajām greznām kāzu ceremonijā».
30.SI0 ārsenlu studentu patlaban a p a ^
amerikāņu universitātes un augstākās aād*
bas iestādes.
Prensa Argentiaa saucas jaunais laikraktd,
ko valdības aprindas izdos slēgtā deaiokTi*
tiskā laikraksta Prehsas apgāda namā.
Gaļas. i(v)«, olu un pleai radonlIaM w^
domju joslā turpināšoties vēl neaotitK
laiku, — paziņoja darba un apgādei K|.
nfstrs Hamans laikraksti Neue Zeit Pirti*
kas krājumi, ..pateicoties Pad. uviMlkii
un tautas demokrātiju palīdzībai", ptltltkļ
pieaugot, bet to tomēr vēl nepieUekot S
izbeigtu racionēSanu.
Pēc kārtas sestais ēecka katoli
Eduards NeCejs Slovākijā, ar tvfrettu^C
cinfijis pa^vfbu komunistu retlmav, tfļe
oficiālā Ce^choslovakijas ziņu a|entūrt.
Ieroču pi^lfdzlbu Baiialaii Tīto t l pm.
komunistu spēkiem Ķluā pieprasījis ģeaarll*
majors Donovant, amerikāņu stratiģi^
dienesta šefs pēdējā karā. Kādā rtpubliki*
nu senatoru sanāksmē viņš iztaicli pai ĶĻ»
nas nacionālo partizānu apgādi, Bometot «f
jadzigot krājumus ar izpletņiem. DoMvm
ari neredzot iemesla, kāpēc neatļaut Cat)*
kaiSeka spēkiem invāziju no Fornous dat*
zemē. Līdzīgās oomās esot senatora Tifii.
..Boļševiki loti labi tina, ka mii w\ņm
satrieksim, ja to armijas sāktu soļot plft
Vācijai," izteicās Dr. Vanevars Baši, a«a>
rikāņu zinātniskās pētniecības šefs pMljl
karā. Kādā sanāksmē PentilvCnljai QBi?«.
sitātē viņš izteicās, ka ASV saoatavojolāl
lietot atombumbas pret ianaidniaM tīdlbii
un apgādes centriem, kā atf jausui n ipl*
cigus ieroCus smago tanku aptorēšaitl, «
kuriem tik lielā mērā dibinitt ptdoAii Hri»
tēģlja.
UN neatstāt Jugoslavlltsi MVOI KklHJlL f|>
dljumā. ja tiktu apdraudlU mtttt IISMI,
teica Trigve LI kādi banketi, ko «ta pir
godu Belgradē sarīkoja marlalt Tito. Tupi*
not savu Salkanu ceļojumu. UN ģeBtrIItti*
retārt presei konferencē Atēnlt Mtkaldreja,
ka agresijas gadījumā Eiropā, UN rfkolitt
tāpat kā Korejā.
Jaunu atombumba cietumi ligudrojit n
14 gadiem notiesātais angļu atomu tpltgi
Kļauts Pukst. Jaunā Upa atombumbt «tot
daudz iedarbīgāka par līdzšinējām.
Vācija ozTarēJa STOICI 200. valstu Mdkitl
futbolā, kas risinājis svētdien OrlckM iti*
dionā 35.000 skatītāju klātienē. B fltllbv
spēku pārbaudē Karlsruē totlei umrtt to*
cīnīja šveicieši.
MJIzIgu pazemei atombumbu Mvlolil u
militāru bazi ceļ amerikāņu, angļu ua (rtftēti
karaspēks pie Sidi Nasarai. lībijā. Tun*
mā jau stacionēts liels skaits turboinidii*
tāju un darbos letaittiti 20.000 llbleiu.
Krievu tralera ttkadra iibraukutt lamtt*
šas kanālim, lai caur VidutJOni dotoi ti<
lāk uz Vladivoitoku. ftio 0 „ni9m
kā toi apzimējuti angļu admirālltitt, bi
gluži jauni un ar jauna valda vlrabflfL
Kopīgai atomrCIpnIecTbu dibiniīau frfb
uzsākt Norvēģija ar Holandi un legflt* iMr*
ģiju izmantot laimnieciskiem paiikualiiu
Norvēģi jau kopš 1948. g. Kjalarifl labora*
torijāt izdara sekmīgus mēģlnfljumut tf IM*
go ūdeni un urānu.
170.000 galonu lielu un kādu mazāku i t t»
dart Oil Company naftas cisternu pit Nīku
aizdedzinājuši vietminiešu partizāni.
Plastisku vielu, kas pilnīgi aiuargi M tl*
dioaktivo staru iedarbības, izgudrojuši aM>
rikāņi un ar šo Jauno masu paredf pār*
klāt karakuģu virspusi, kā ari celtBM, ķv
rat aplles ar šis vielai šķidru paveidu.
Atzsprotta ilflžai Hvančonas baMlna fpik*
stacijai, apm. 15 km ziemeļos ao 39. Mfll*
lēles, atvēruši ķinieši, lai aizkavētu UN
nlbu tfilākvirzišanos. Nodoms nav devlt
dltoi rezultātus. Jo ūdeni ātri nokritiii m
ar! satiksmo pa svarīgo Cu&fitBai-JifMlp*
nas ceļu nav pārtraukta, bet bai«(u MMOII
joprojām turpinās sīvas cīņas pat t i IHŪ-
Sanu.
Vienu no deviņām Jauiproleklltia «iNl*
rūpnīcām sāk celt 2000 m augstumi, loki|i
kalnoi, Kolorado. Sini pasikumam pltlķllti;
16, milj. dolāru.
Ar atomenerģiju dzītu lidmašīnu b t i i l kP-ģi
sSkuSi konstruēt angļu zinātnieki ua cm\
to pabeigt 8 mēnešos. \
Malajas kauēuka sūtījumi Ķtaal R f i ^
pirmajā ceturksni sasniedza 19.400 t. ktmlr;
visā pag. gadā ķinieši saņēma tikai 38.600 l
Atcelt nāves spriedumu Otkarta M M f
prezidentu Trumenu lūgusi Portorikai Bili''
karigo partija, jo Kollaco uz atestāta do»
mSm pret ASV prezidentu esot noveduil ļ i f i
na ietekme.
Vtsoi Maikavai lalkrakitoi uetea biji f»
dzama Kenterberijas „iarkani dekāna" Mof'
»ona ģīmetne, kopā ar leSu pārējo pif
gada Staļina miera prēmijai Ieguvēju tttl'
licm. Visi apbalvotie - Dr. Hjūlati Mfla»
sons. prof. 2ollo }(\TĪ, francūziete KotOM.;
amerikāņu bīskaps Multons, Sunjatitni kt»»
dze. Korejas ,.demokrātisko sieviešu ūalju"
priekšsēde Paksenlaja un meksikānis Eribff
to Hara ~ saņem diplomu, zelta mediļo Ui
100,000 rubļu katrs.
Marokas neatkarību franču valdibll
sniegtajā notā pieprasa lĒģipte.
Saksijas urāna raktuvēs psdomjo joili SO»
likušas asiņainas sadursmes itarp itri'lnlf
kiem un N K V D apsardzību. Lieli ikalU itrld-nieku
apcietināti.
Kašmirā Ieradusies amerikāņu lletpratiji
komisija, lai meklētu Izdevīgu vietu afiW'
jas baiel. ziņo Maskavas radio.
Halles Selasl 1.100 viru stiprs bataljons it-ttajis
DžibutI ostu. lai dotos uz Koreisi
ralauku.
Groalko Parīzes konferencē pfirmet AoiH*
kai baru ierTkoŠAnu visapkārt Pad. savlettl*
bai. Tās Mot Anglijā, Fram-ijā. Norvēģijl
KiprS, Mandē, Grenlandē, Suerfi, Ēģipti,
Irānā un Turcijā.
12 milj. dol. vērtībā ?ega8, palflnus, drif
iu» ur kazarmļn drīvei nepier JfŠirttf
prifkSmetns Eiropā iepērk amerikāņu «rmlji-
Izdemolēta DB saspridzināta komunistu ptf*
tiJM centrālā mītne Nicā.
Asa brīdinājumu notu par atkārtotiem brt*
ņottem robežincidentiem JugoslavijaI le«i»'
gusi Rumānija.
Pāvesti pieņēmis princesi Elizabeti speciāli
««diencē pag. piektdien. Kā zināms, pr#t ķ
«nqlu troņmanrni«>c«>« un viņas vTra SK
m«klēiurr.u Vatikānā protestēja LiclbritāflijU
protestantu aprindā»,
J«unu divl/jju uz Koreju paredzējušai »o
«Otīt Ljplhr;»Sn!!flt imperijaģ valstis — Ai*
gl'ja. Kanāda, Austrālija tt|i JtuasiUadi.
ķ
itū
iPirona]
par
ttvieo
M a s '
liet ari
11 pariti^
(•ipWi«8 pafii
' atbJguii
pie
h tie
atzin(
ļ t a ierodai
AI
Voniā!
vien pai
js bii
BIL
waldireg
irti
Ul
voi^i/
vai