Bavarijas Latviesu vestnesis, April 18, 1951

              Trešdien, 1951^
5- k
l Trešdien, 1951. g. 18. eprīlī
m
[ik
• • I t - . -
L A T V I J A
saviem be^ Lietas jaskai
? w , no ki
macities
Valstis
I VĒSTULE LATVIJAI NO KANĀDAS
« , ^ B K L A J I B A UN LABOS ĻAUDIS
i?^' V i « u m ā mēs esam sarūatināti cil-pasaules
kara ietekmē Sl^"
Jļģi,ļ « Ievērojamu «avas ^^S
118.11». «a tis apdzIvotijilT.'"»
15 dzīves iespēja citr^>ii!
•daž-M* Pmicšzimigi, ^'^^4
jajt-p^a ir lī<i2igā stāvokli t,,
g»t, mēr nav Vēl līdz
l,ro.|«naffo problēmu atris'Si'^''"'»
k
, iii
11%
a
l i
te-
. V. Somija,, kuras iedzīvo»
icu pašreiz ir 4 rallj.. a r R S
0»»- P proc. savas territoZ J
«n labi nostādītu lauksamln
«VI 480.000 i e d z I v o t S i r S t - ^ '
«kaita) kļuva Z 'dSsļ
pje tuttn apgabaliem. Ts kā Z
m« meju apgabaliem piemīt fii 'Hj;fi«'"«'"«lakai d a l a l M
vaUdtem. Un tomēr somi jrt!
jautSjumu tikuši galā. Kā? '
Somi arvien sirdij devuii MI.:,
^ vai, nu labprātīgi MBU I
^valsts ttem.atsavināja daluļiop,
Uneap^Wēl5« zemes un nodevāt
^ apitrSdāSaiiiai, Ja aŗamzemA
bija jāno<lad bēglieih; lielsainiDM
nododamas ^zemes proc, attiacld
Mmijās. Par atsavināto m
IMdmējie īpašnieki saņSma no
«Imzibu. paļu jaunapbuves u,
puka tieši valsts un uzdavinijj
viem daud?: izcietušajiem aia
apgabalu tautiešiem.
Neviena Somijas poIītiskS pj|
Izņemot komunistus, neprotestSļa'
zļJMu bēgļu problēmas atrisluS
Ta ir zīme, cik vienota var Ijill...
ta savāe grūtajās stundās. Dwļ
Viduaeiropā bēgļu problēma apmifu
rļVSl tikpat tālu no atrisinājumi
-jtas bija pēckara pirmajos gado^j!
"I cija, kuras liels iedzīvotāju pro^
ir austrumu bēgļi, šai jautajum!
tiek nb vietas, jo lielie zemju ķ
nieki vis nedomā saprast eavu! m
gi piemeklētos tautiešue.
ģ^ibi dzivibu
Visumā mes sarūgtināti cii
Ifēki ar lielu skepsi un tieksmi visas
Sj^tag saskatīt tumšas krāsās. Nelai-jie
vēl tā, ka ari Jauno pasauli gri-
"am vērtēt ar tām mērauklām, ko
am paņēmuši līdz no dzimtenes vai
|iropōs. Tādēļ rousu vērtējumi ne
|ienmēr ir objektīvi.
ļ „ViS8 jau būtu labi," saka tautietis
anadi, „bet vatets par savu pilsoni
tikpat kā nerūpējas... Nav gan-i
r l z nekādas aociālās apdrošinaša­i
s . . / '
3 No pirmS acu uzmetiena tiešām lie-
18, ka teiktais ir neapstrīdama pa-
Jesfba. Tomēr i»ls spriedums radies,
jpgkatot ēku tikai no ārpuses. Si ir
Irīvibas zeme: viilst^ iejaucas saim-ļieciskajā
dzīvē tikai svarīgas nepie­ciešamības
gadījuma. Un ja papētām
[anadas strādnieka izpeļņu, jāatzīst,
ķa ikviens ir spējīgs nodrošināt sa­rās
vecumdiena^s un bērnu nākotni,
pomēr ari še valsts nāk palīgā: vē­lāki
saņem piemaksas par bērniem
[„family allovances"), ierobežotā vei-iā
darbojas ari vecuma pensiju in-ļtitūts
un palid^n}a strādniekiem ne-,
(aimes gadljumoii (work compensiation
ļct) un tad vēl — apdrošināšana bez-larba
gadījumos (unemployment in-lurance).
Ļoti labvēlīga ģimenes cil­vēkiem
ir ail Kanādas nodokļu sistē-la
(income tax). Ja arī viss tas, var-
)flt, vēl pilnīgi neatsver mūsu Lat-njas
slimo kase«„ tad tomēr nav jā-lizmirst,
ka augstā iizpeļņa un valsts
)alīdzlba ir novērsusi postu un na-
>adzTbu šai zemē, un visur redzama
Ipirticlba un patiesa labklājība. Dau-fdzi
teiks: „Ji5, manta jau mums Ir,
)et šo zemi apdzīvo cietsirdīgi, egoi-tstifiki
ļaudis. ArF šādi spriedumi ir
Ipavitši un pamatos aplami. Caurmēra
Ikanadietis ir noteikti labsirdīgāks par
ļeiropieti. Jau tas apstāklis vien, cik
poti šai zemē mīl bērnus un dzlvnle-te,
liecina, ka visumā te dzīvo labi
cilvēki.
VISS uz KREDĪTA
Protams^ ši ir kapitālisma zeme.
Dolan ir un paliek daudzu parādību
mēraukla. Miljoni sīko noguldītāju
rūpēs par savu n^ikotni, sanes bankās
un apdirošināšanais sabiedrībās mil­jardiem
dolāru. Noguldīto lldzeikļu
kopsumma i i tik ārkārtīgi liela, ka
baņķieriem visai grūti šo naudu iz­vietot
tautsaimniecībā un grūti arī iz­maksāt
noguldītiijiem visai zemo
apin. 1,5 proc. augļu tiesu. Bet ka­pitālisma
prin(Sļ)s prasa, ka nauda ne­drīkst
gulēt banku velvēs. Un te nu
redzam, ka bankas visādi pūlas to
laist apgrozībā. Tās ceļ milzīgus de-besfilkrāpjus
un telpas izīrē. Brīvos
llirte" ar komunistiem
Kādā citā kūrorta pilsStloS.le
sezonā pulcējas viesi no tālam Vi-cij5s
malām, pag. vasarā ieradās n
kāds no vācu komunistu barveiits
Ŗietumvācijā. Neviens viņu ladSfr
jōimS negaidīja, kā tieši vācu tif
tiju prominence. Rīkojot rautuJi^
braukumus, uzsauca tostus M}^
tautas panākumiem", neaizmirstai pi>
minēt arī „sirmo vācu tautas tiw
Vilhelmu Piku. Gan pēc šāda< ii'
lekšanas viens otrs tirgonis n^l^
pSris sapratīgu pircēju, bet vai tu
«pēj atsvērt „tālredzīgo nākotne J>
droSinājumu"... Sis ilūzija f
HRueckvērsioherung" jēgu un
gan <iažam labam no šiem
cu saimniecības vīriem sāk jau
Ml-
HiļiiiiiMiiiiiinnifMiriiiHniiiiiiiniinniiniiiiu'
REDM0
'AI MŪSU IESKATI NAV MAZUET
V. Groline rakstā Mana atgrleS»»!»^^
JM 4. aprīļa nttmurā r«ome, M jļ
Wlt tagad Ir morāliski pajukuļi JJ^
U svaidās starp vērllbāin, nieSeS
V Mļu", bet latviaši „«avā vltJUtS'" ^
udt spēcīgāki par gudrajām "«lJ*„tii
Neilnu, ni ko autore pa"»'»,
l«ous attieksmē uz vScu tautj J ^
lēnu par latvieSu tautu viņa J^' ^
to D2 «avām izjutām Lundā. "^«9 ^
' vienu un celt otru tautu, ^«
r Mekas, ka pārāk pavirši «,^,1^
toi riksturojumam un mūsu vllšl""
Ja« ari. no kā secināts,
rSMski pajukusl. No kaŗav « " ^,
««slmie» abas okupācijas musuo
ari Ufladējo trimdu. Ne viens vi ^
• runā latviski. PornograUsMe^j j
1 Atcerēslmiea Alskulises, Mag«'"j„j,
ālns mūsu zemē. Viena ojr* i,
aldtlbu pret boļševlsmu? N j n ^ ^ ^
^ SDitt divreizējai okupācjal. J ^«
HeSi dzimtenē tomēr paS « 3 3,
treSa» okupācijas. Vai to sprt^
Otām alus pudelēm! Vai ŗ^^jvj
t ; Austrālijā, Anglijā, P^L^t^
adā no latviešu puses nav ^fnl;
•t Diametrāla .valdīšanas «"ļ^
t Vai mums tās nav? ^Ja fJJjL
aofianos mainīgām svešam ļ,^<^^f
bm pat pārspējam vāciešus, ^ a p ^ļ
•st par tautas vitālitāt «0
koļnmlem. Jāņem attiecības un^^jiKi;
diimsllbu ziņā mēs XieJli^'.'ļ
am latviešus salIdrinSt af
ro ari iedzīvotāju biezība.
morāli, neaizmirsīsim vacu P' ^^^t 9
qn musu tukšos dlevnamusi
eŠu krogu gaisu. ļAlūC\
J . K a l n i e t i » '
Rā dzīvo
f%t% ļ j 0 Ve
Ciles latvieši
VĒSTULE LATVIJAI
NO SANTJAGO
Tālajā Dienvidamerikas valsti —
Cllē jaunu ieceļotāju tikpat kā vairs
nav. Daži, kas se laiku jau nodzīvo-
Juši, domā doties no šejienes uz Ka­nādu,
jo dzīves dārdzība pastāvīgi
kāpj, kamēr alg\i pielikumi ir ļoti nie­cīgi.
Sabiedriskas clzives rosība kādu
vērojam citās emigrācijas zemēs, še­jienes
latviešu kolonijā nav varējusi
attīstīties, jo latviešu nav daudz un
tie visi aizņemti darbā, lai nodroši­nātu
sev eksistenci, Cīles latviešu ap­vienība
saņēmusi no Vācijas LNP sa­komplektēto
bibliotēku ar vairāk sim­tiem
latviešu grāmatu, kas bija ne­pieciešamas
tautitikS gara uzturēša­nai.
Lielākās latviešu sanāksmes pie
mums ir 18. novemībŗa un Jāņu svi­nībās.
Latviešu mācītāja joprojām vēl
nav, un mūsu garīgo aprūpi veic vie­tējas
vācu luterāņu draudzes mācī­tājs.
Gan esam tālu no Maskavas, taču
'.tētiņš" mūs nav aizmirsis arī še, at­sūtīdams
savu pārstāvi, kas nācis tie­ši
no Siguldas spiegu centrāles. Bet
^ai nu tas nav bijis pietiekoši labi
apmācīts, vai arī latviešu izceļotāji
bijuši pārāk piedzīvojuši un vērīgi —
slepenais sūtnis atmasikots.
Pašlaik pie mums Cīlē Lieldienas;
tās svin 4 dienas, sākot ar Zaļo ce­turtdienu
un beidzot ar 1. svētkiem.
Taču pūpolu mmm šinī laikā nav, un
^av arī bērzu, jo iet jau uz rudens
pusi, kokiem dzeltē lapas — drīz sāk-sies
lietus periods^ un kalnos būs jau
sni^s. Nokopjot savas „dārzsaimnie­rības",
latvieši skābē gurķus un kā-postus,
kas le ir liels dārgums; bet
^ārzi pilni vinogārn, ko te ir ļoti
a^udz un arī labas un lētas.
Neviens no Cīles latviešiem pagai­dām
vēl nav iegādājis gruntsgabalu,
iiedz^ arī sācis celt māju, bet dzīvo
Jnierigu un taupīgu dzīvi, krādami
"a^idu laikam mājupbraukšanai. Taču
^ēs neesam ne pārliecīgi optimisti,
ļ^^ciz arī domājam par palikšanu šeit,
ai ar! cik labi m\im& te klājās, Un
laikam taču tā ir visprātigāk.
Kdg, Laipenieks
^ a n t j a g o , martā.
dzekļus iepludina arī lieltirdzniecl-ta
un ta veicina neticami plaši izvei­dotu
kreditu sistēmu. Kanāda ir ze-ine,
kur visu ko var nopirkt uz parā­da.
Sagrabiniet tikai nelielo iemak­su
dolāros, parakstiet veikalā mazu
zīmiti un vediet mājās, ko vien vē­laties.
Liekas, tas nemaz nav tik ļauni.
Tomēr šī mihigā kreditu sistēma ir
izveidojusi ļoti atkarīgu vidējo un
mazo tirgotāju un uzņēmēju Iķiru.
Par veikalnieku kļūt še ir samērā
viegli: jāsamaksā tikai telpas ar pie-mērotu
iekārtu un sākuma inventārs.
Tad, ja vien ir noņēmēji, par tālāko
rūpes jau daudz mazākas: lielo firmu
pārstāvji jauno veilkaluieku -ielenc
gluži kā lapsenes medus podu un pie­dāvā
visu ar daudzu mēnešu kreditu.
Protams, noteikumi jo lab>vēlīgāki,
ja jaunais veikalnieks vairāk nosve­ras
tikai uz viena uzņēmuma pusi un
izrauga tikai to par savas piegādes
avotu. Tieši še arī slēpjas mazā vei­kalnieka
neatkarības saulriets. Ar
laiku tas nonāk tādā stāvoklī, kas ti­kai
drusku augstāk kvalificējams par
lielās firmas vietējās nodaļas vadītā­ja
posteni.
Veikalu skaits te ir neaptverami
liels, un šādas parādības sekas maza­jam
cilvēkam loti skaidri Izjūtamas:
milzīga cenu starpība, kas rodas, sa­līdzinot
ražotāja saņemto maksu ar
patērētāja samaksāto summu par to
pašu ražojumu. Ar vienu vārdu sakot
— augsta starpniecības peļņa. Tādēļ
nav jābrīnās, ja daudzajās izpārdoša­nas
tik spilgti paveras šīs tirdzniecī­bas
aizkulises: kāds veikalnieks pie­peši
pārdod kādu mantu par neticami
zemu cenu. Tāda nu ir Kanādas saim­nieciskā
struktūra, ar visām tās ļau­najām
un labaiām pusēm. Liekas, te
valda dolārs, un valda kā pilnīgi ab­solūts
monarchs,
PROT CIENĪT SAVUS VAROŅUS
Tomēr, tas būtu vienpusīgs sprie­dums.
Ļoti lielu nozīmi šajā zemē ie­guvusi
arī reliģija, atsaucība sabied­riskām
lietām un tēvzemes mīlestība.
To gan te neizteic skaļi plakāti ar
nodrāztiem saukļiem, kādus esam vē­rojuši
totalitāro valstu celtnēs, ielās,
presē un radiofonā, bet gan tieši tau­tas
sirdsapziņā dziļi iesakņojusies
pienākuma apziņa, kas piemīt kanā­diešu
vairākumam. Kā pierādījums
noder šāds epizods lielpilsētas ielu
dzelzceļā:
Ir agrs sestdienas rīts, tikai dažas
stundas pāri pusnaktij. Kādā piestāt­nē,
vagona durvīm atveroties, pie
vadītāja pienāk jauna sieviete un
kaut ko pasaka. Tā ir kā daiļa parādī­ba
šai naktsvagonā, kut brauc gandrīz
vienīgi strādnieki, savās rupjajās dar­ba
drēbēs. Tramvaja spuldze ļauj sa­skatīt,
ka zem sievietes tumšā ap­metņa
slēpjas baltais žēlsirdīgās mā­sas
tērps.
Tad pēkšņi atveras vagona vidus-durvis,
un kāds spēcīgs vīrs ienes
stumjamos ratus ar jaunu cilvēku
karavīra tērpā. Tas ir kara veterāns,
smagi cietis Normandijas kaujās. V i ­ņa
krūtis grezno vairākas goda zīmes,
Visu acis raugās uz šo neparasto
pasažieru. Pusducis vīriešu un sievie­šu
acumirklī pieceļas un piedāvā sa­vas
vietas. Bet varonis tikai smaida
un pateicas: viņš paliek savos rati­ņos.
Atgriezdamies no sava pulka ga­dasvētkiem,
viņš atkal dodas uz ve­terānu
atpūtas namu, kas še atgādi­na
labu Eiropas viesnīcu. Viņš ir ap­mierināts,
jo visur tas redz tikai gā­dību
un pateicību. Viņa upuris nav
bijis v e l t ī g s . ..
Tāda ir Kanāda, zeme, kas atvērusi
savas durvis arī simtiem tūkstošu bez
dzimtenes palikušo eiropiešu.
T 0 r 0 n 10 , martā.
Austrālijas garausim tuvojas gals
ūhmta ištļOf no ku\ah irtai mlui miiiontem
SPECIALRAKSTS LATVIJAI NO AUSTRĀLIJAS
..Truši ir Austrālijas nelaime. Ik
gaduk tie nodara zemkopībai zaudē­jumus
desmittūkstošiem mārciņu vēr­tībā.
Betherstas novada trušu in­spektors
paziņojis, ka arī šai apvidū
truši savairojušies bīstamos apmēros,
kādēļ pielietojami visi iespējamie 11-
dzekļi šīs nelaimes novēršanā. Aici­nām
talkā nometnes iedzīvotājus. Ķe­riet,
sitiet, šaujiet un liekiet slazdus!
Nometnē ierīkots sevišķs savākšanas
punkts, kur par katru mārciņu ādu
maksās tik un tik." Apmēram šāds
saturs bija ziņojumam, ko direktors
man uzlika priekšā uz galda, piekodi­nādams,
ka tas sevišķi svarīgs un vis­labāk
būtu, ja to nolasītu mikrofonā
vismaz 6 reizes dienā.
Tad nu sākās. Bethenstas imigrāci­jas
nometnes apkārtnes lauki kļuva
liecinieki īstam „safari". Bābeles va­lodu
jūklī kliegdaimi un brēkdami,
jaunaustrālieši bez žēlastības sukāja
klajumus vālēm, akmeņiem, lāpstām
un mazkalibra bisēm. Panākumi gan
nebija tik lieli kā visa šī izdarība,
bet viens otrs ieguva pirmos Austrā­lijas
šiliņus. Vakaros kūpēja uguns­kuri
un cepās medījumi. C blokā pa­vāri
kādu ritu neatrada virtuvē ne­vienas
pannas, nedz podu, ko med­nieki
bija rekvizējuši, un pārvald­nieks
Purviņš man zvanīja, lai pa
skaļruni meklējot tos rokā.
Tai pašā dienā uztraukti zvanīja
ari apkārtējie fajmeri, ziijiojot^ ka
desmitiem pašas visdārgākās sugas
aitu atrastas nobeigušās ganībās. Tad
nu bija skaidrs, ka aitas, neraugo­ties
uz dižciltību, bija nogaršojušas
saindētās kāpostlapas, ko „zinātni8ki
noskaņotie" mednieki bija domājuši
uzsākts latviešu darbs
brMbai^ kultūrai un aprūpei
Nodibināti Kultūras fonds un Kultūras birojs
A M B R I K A S L A T V I E Š U A P V I E N Ī B A S C E N T R A L A S V A L D E S P I R M Ā SEDE
lATVIE^I
-k Vulverhemptonā, Anglijā, miris Ernests
Ķēniņš. Nelaiķis dzimis 1916. g. 14. augustā,
Alojā. Aizgājēju kremēts Birminghemā, un
viņa pelnu urna nodota glabāšanā Kristus
baznīcā.
Stokliolraā rīkotais ģeu.
K. Goppera piemiņas va.
kars bija pulcējis daads
dalībnieku. Ievadvārdus
teica skautu priekšnieks E.
Ragovskis, ar ģen. K.
Goppera mūia gaitām at-cerea
dalībniekus lepails»
lināja vad. J. Leimanls,
bet plkv. K. lob© lielos
vilcienos raksturoja ģene­rāļa
personību. 1». Cielēns savā runā Ucēla
ģen. Goppera stingro demokrātisko nostāju.
Vakaru noslēdza kopīgi nodziedāta skauto
ugunskura dziesma. . .
\ Kanādā jaci sSknSas ierastlef to 200
tautiešu grupas, kas pirms l^Sda laika or-mālu
iemeslu dēl bija alztureU Beļģlia> Viņu
pārcelšanās nokārtošanā bijis paHdzIgs Lai-vlias
ģenerālkonsuls Kanādā Braisons.
^ ^ ASV paUaban notiek
vispārīga Latvijas ev. lut.
baznīcas piederīgo reģis­trācija.
Ņujorkā nodibinājies lat­viešu
akadēmisko sieviešu
klubs, kas blakus sabied­riski
kulturālam darbam
veicinās Interesi par stu­diju
turpināšanu ASV.
Klubā pagaidu valdē ie-
, vēlētas D. BrlUe, B. Kcgge. 1. Liepa, M. Ro-
1 rfntāle. E. Svūksile, M. Vītola un G. Zariņa.
Amerikas latviešu apvienības cen­trālās
valdes pirmā darba sēde notika
7. aprīlī Ņujorkā, priekšsēža prof. P.
Lejiņa jun. vadībā. Pēc pārrunām
par ALA darbības veidu, E. Freivalds
referēja par kultūras un izglītības
jautājumiem. Pēc \^ņa priekšlikumu
latviešu kultūras vērtību jaunradei
un saglabāšanai latviskā garā no­dibināja
Kultūras biroju. Uz atse­višķu
noteikumu pamata pie Kultūras
biroja darbojas Kultūras fonds, kura
priekšsēdis ir ALA centrālās valdes
priekšsēdis, bet locekļi — kultūras
biroja vadītājs un rakstnieku, māk­slinieku
un zinātnieku pārstāvji.
Pie Kultūras biroja darbosies šā­das
sekcijas: 1) zinātniskā — zināt­niskā
darba atbalstam Latvijas jaun-uzbūves
problēmu pētīšanai un tau­tas
Idzlvā spēka saglabāšanai sve­šumā;
2) mākslas un sarīkojumu —
latviskās mākslas un kultūras darbi­nieku
un vērtību apzināšanai, kultū­ras
dienu, rakstnieku dienu, piemi­ņas
dienu, koncertu, teātra izrāžu un
izstāžu organizēšanai; 3) bibliotēkas
un ardhiva — grāmatu izdošanai, bib­liotēku
ierīkošanai un latviešu trim­das
Amerikas posma archīva iekār­tošanai;
4) izglītības un jaunatnes
organizēšanas — latviešu izglītības
programmu izdošanai un to realizē­šanai,
latviešu jaunatnes organizē­šanai
latviskos un kulturālos pulci­ņos,
mazpulkos, skautos, gaidās uc.
kopās. Kultūras biroja mērķu sekmē­šanai
pie latviešu biedrībām, drau-
'k Mineapollsas Centrālajā luterāņu baznī­cā
vijojmOsIkaB priekSnesumus sniedzis Vis-konsinas
valsts skolotāju kolledžas audzēk*
nls 18 g. V. Gundars Pone. Centrālā baznīca
Ir Viena no lielākajiem luterāņu dievnamiem
ASV; tajā vietas pāri par 3000 dievlūdzēju.
G. Pone sniedzis ari brlvkoncerlu Centrālajā
kapellā. Koncerta sarīkošanā lieU nopelni
māc. Langinam.
^ Bulderas pilsētā, Kolorado Statā iera­dies
māc. J. Cilnis, kas Vācijā pēdējā laikā
apkopa Lingenas un apkārtnes latviešu drau­dzes.
Bulderā viņam piešķirta stipendija,
lai varētu mācIUes valodu un sagatavoUe»
garīdznieka darbam ASV.
Grētas izceļotāju no­metnēs,
Austrālijā, sākot
ar 22. martu novietos ti­kai
ģimenes, jo jauni ku
ģu transporti (Īrētā vairs
nepienāk. Uz Šejieni pār
vietos arī Izceļotāju ģl
menes no mazākajām no­metnēm
— Kauras, Juren
kvtntijas uc.
Austrālijas latviešu lu­terāņu
garīgo aprūpi Grētā un blakus nova
dos velc māc. K. SkujiņS. Patlaban vIņS
stājies pie Ņūkaslas un apkārtnes latviešu
draudzes organizēšanas.
# Grētas 2. nometnē jau otro gadu darbo­jas
15. Lielvāides skautu un mazskautu vie­nība
Strazdiņa un Brēmaņa vadībā. Vadža
vadībā nodarbības sākusi arī Grētas latvie­šu
gaidu un gunttņu vienība.
^ Brisbēnā nodibinātās Ventspils 19. skau­tu
un Mežotnes gaidu vienības paredzējušas
Iesaistīt arī pilsētā un apkārtnē dilvojošos
bērnus mazskautu, skautu, gunliņu un galdu
vecumā. Skautu vienību vada E. Kalums, bet
gaidu — Skadiņa,
trušiem. Atkal vajadzēja klāstīt pa visa šī nelaime! cēlusies no ievestiem
skaļruņiem šo nelaimi un noliegt šāda dzlvnriekiem. Bijušas neskaitāmas
veida trušu iznīcināšanas akciju. cīņas par „godu"„kam īsi izdevies at-
Vēlāk noskaidrojās, ka medības bi- vest uz Austrāliju pirmo trušu pāri.
jušas laba skola trušu trapera ama- Izrādās, ka pirmie 5 truši ieradušies
tam, jo apkārtējie farmeŗi vairākus jaunajā kontinentā ar „First Fleet"
pieņēma darbā. Daži ciemos atbrau- un 3 no tiem piederējuši pašam gu-kušie
tautieši stāstīja, ka „džob8** bernātoram, kamēr pārējie 2 viņa štā-esot
„uz goda" un varot izpelnīt ba virsniekiem un pavadoņiem. Sie
līdz 20 mārc. nedēļā. Visa diena gan gan bijuši mājas truši, un domājams,
esot jāpavada zirga mugurā, jo Ipa- ka tie nav vainojami miljonu sav-šumi
prāvi. Nesen lasīju laikrakstos, vaļas trušu saimes radīšanā. 1791. g.
ka daži trapeŗi tagad pelnot 30—40 ievesti daži eksemplāri no Dienvid-mārc.
nedēļā, un trušu uzpircēji ap- afrikas, un vēlāk Tasmānijā un Bas-braukājot
farmas automašīnās ar sal- streita salās nometināja nelielus kon-dēšanas
ierīcēm. Tas tādēļ, ka sācies tingentus, lai jūras braucējiem būtu
jauns posms sekmīgai trušu iznīcina- viegli iegūstama svaiga pārtika. Pir-šanai
un var pienākt laiks, kad gaŗ- mās grūtības ar trušiem radās 1844.
auši Austrālijā būs retums. un 1846. g, Port Philipp Patriot rak-
Janvāra beigās laikrakstos parādi- stīja, ka simtiem garaušu izlauzušies
jās pirmā ziņa, ka zinātniskais pētī- no audzētavām un atraduši patvēru-šanas
institūts laidis darbā īpašu vi- mu zem policijas ēkes. Tomēr ari
rusu, kas rada trušu masu slimību — viss tas vēi nebija īstais sākums Au-myxomatosi8,
kas garantē diošu nā- strālijas trušu nelaimei,
vi. Interesanti, ka pārējie dzīvnieki Tomasam Ostenam pieder gods būt
un cilvēki pret šo virusu ir immūni. par .pirmo trušu farmeri Austrālijā.
Panākumi izrādījās teicami, un ziņo- viņš atsūtīja no Eiropas 24 savvaļas
jumi no „tru8u mēra" apgabaliem dzīvniekus, kas Džīlongas tuvumā
Murejas upes ielejā vēstīja, ka gaŗ- savairojās tik milzīgos apmēros, ka
auši mirstot miljoniem. Slimības pats fanneris kļuva gluži mēms. Sešu
simptomi ir gļotādu iekaisumi un au- gadu laikā viņš noķēra 20.000 gar-goņi,
kas vēlāk pāriet uz ausīm un aušu un tā bija tikai daļa no dzīvajos
muguru. Saslimušie inficē veselos, palikušajiem. Truši izplatījās vis-un
tā tas iet tālāk, jo truši ir saimes pjnns uz ziemeļiem un rietumiem un
dzīvnieki. Nāve gan iestājas pēc da- U p i8?o. g. šķērsoja Murejas upi.
žām dienām, un pacēlušās balsis, vai 1879. g. tie jau bija sasnieguši Mu-tas
nav pret likumiem par dzīvnieku rejas ieteku. Uzbrukumi farmām bija
mocīšanu. Šķiet gan, ka šoreiz bus tik sekmīgi, ka ganības aiz trušu b«-
izņēmums, jo postu jau dažkārt var rjem palika kā izdegušas, un šķita, ka
novērst tikai ar postu. aitkopībai pienācis gals. Bet nelaime
Tāpat kā senāk Austrālijā nebija Ugja tālāk uz Dienvidaustrāliju, Rit-bišu.
nebija sastopami arī truši, un ļ tumaustrāliju un Kvinslendu. Bija
skaidrs, ka jāsāk domāt par šīs ne­laimes
ierobežošanu un jāizšķiras par
trušiem vai aitām. Tai pašā laikā to­mēr
radās arī milzu trušu farmas;
sevišķi slavena bija Tomasam Hol-tam
pie Varenas, bet tā pilnīgi iz­putēja
pāris gados — truši burtiski
noēda šo farmu un vēlāk vēl daudz
citu.
Tā nu tagad truši pārklājuši jau
% Austrālijas lerritorijas, un to nav
vēl tikai pašos rietumos, ziemeļos
un daļā Kvīnslendas. Cik šo zvēriņu
varētu būt skaitā, grūti nosakāms.
dzēm un kopām vēlamas kultūras bet ja viens pāris 3 gados spēj savai-komisijas.
Par Kultūras biroja vadi- roties pāri par 9 milj. galvu, tad jā-tāju
ievēlēja vicepriekšsēdi E. Frei- pieņem, ka viņu ir ārkārtīgi daudz,
valdu. ļ Austrālijā pastāv īpašas rūpniecl-
Valde aicina latviešu biedrības ļ bas nozares, kas ražo materiālus tru-draudzes
un kopas ik gadus janvārī šu nelaimes mazināšanai. Ja patiešām
vai februārī rīkot ASV latviešu kul- izdotos trušus izskaust, atkristu stie-turas
dienas, iemaksājot sarīkojumu puļu žoga vajadzība 300.000 jūdžu
atlikumus Kultūras fondam, kā arī garumā, kā vienmēr pietrūkst un kas
apsvērt iespēju arī no citu sarīkoju- izmaksā ap 50 milj. mārciņu. Ja pic-mu
ienākumiem kādu daļu iemaksāt ņem, ka 6 truši noēd un nodzer lik-
Kultūras fondam. pat kā viena aita, pilnīga trušu iz-
H. Uelnors referēja par latviešu Pļ^^lļ^^^^J^^^^^^^^^^ ^^^^
aprūpi ASV. Daugava Vanagi un f aitu ^^^^^^
Latvian Relief Inc. tiešo aprūpes ^f^z 140 milj. galvu un liel-darbu
jau veic, bet apvienībai būtuP^P^. .f^aitu lidz 14 milj., kas pie ta-jārūpējas
par tautiešu novietošanu U?dejām augstp vilnas un gaļas ce-piemērotā
darbā, apdrošināšanas, so- ^am dotu īpasus miljonu, mārciņu,
ciālās likumdošanas un aizsardzības Bet austrālieši doma ari par otru
jautājumiem. Valde pilnvaroja H. P^^- Pats par sevi ar bijis
Lielnoru pētīt šos jautājumus un iz-Unipnieciba , jau no laika gala ne­strādāt
aprūpes biroja darbības pro>o^ ienākumus B ^ l O m i l j . marc. ga-,
jektu dā. Trušu gaļa ir vērtīgs uztura l i -
A. Bērziņš referēja par informāci-Mze^li^'^?vien pašiem
jas darbu ASV. Informācijas dle-1 ^^^^^ f/^^ «"^^^^^
nesta uzdevums ~ cīņa pret boļše- 1948749. g. 50 milj. saldētu trušu eks-vismu,
cīņa par Latvijas brīvību un P^^^ «ejiesa pari par 4 m i l j . mārci-latviesu
saturēšanu pie latvietības. U^' Trušu adas kara un pēckara ga-
Amerikāņus maz interesē brošūras M^^^s sagādāja lidz 10 milj^ dol no
par Latvijas vēsturi un tiesību jautā- ^SV. 8 platmaļu firmas 1947./48. g.
jumiem, bet nepieciešama faktu i n - ^ f ^ P^^^I^/ ^'^^ "i^'^^^'f/*
formācija par tagebdējiem notiku- R. ^ ^ ^ l ; adu aizgāja Austranas ar-miem.
Pēc debatēm valde nolēma, h^lf* sU^enajāmplatm
ka apvienības informācijas darbs h«^f ^^^^ ^^^^
tālāk studējams un veidojams, un uiA^}^^^' ^ ^ P ^ i f ^ ^^f^^n vienoju-licēja
A. Bērziņam vadīt šo darbu, ^^^^ par līdzsvara ieturēšanu trušu
tuvākā nākotnē izveidojot apvienības h^^^^f' ja jaunatrasta trušu .er-informācijas
biiY)ju. Valde konsta-U?^ ^ ^ l ^ P f ^audz spēcīga, to va­tēja,
ka tās reprezentācijai pie val-h^^" ^ " nobremzēt,
dības iestādēm Vašingtonā piešķīra- Visa šī trušu sērgas lieta radīja
ma izšķirīga nozīme. Austrālijā arī milzīgu satraukumu.
O. DBil,u- .m« 7 »t;i>s, un un . TL,i'enlin«o« rrsc ^zmi ņn iofjl a ļT. .is_š l , MUdu,r ss apk1ā r•t nē»,i .i=M4iu r^e«ja.us^ »i^e -
par 14. jūnija dienas alzīmSšanu H"' P ' ™ \ ' , ' ! '"i'? i f
stonā un Ņujorkā. Bostonā notiks «^rusu«ērg^bad^^^
ielu demonstrācijas, dzīvi attēlojot «^.«P™»'^ .^'"^''^«''V^i^f,.*"'?^^
a. Jm^ e. in\ kr ^arņs_i ire. mr ^ ^^1l4 >.i J^i «^nj iij«a ^n«aokvt»^ ^^«n/o^tf^ik^u„ -ļ ^H tis, uvTii ettōēlj o piaerd zīuVpoutrālj uk. rRitaa dāvs asirpāēk-i
mus. Amerikas prese apsolījusi pla-
3u atbalstu. Ņujorkā noliks akts ar IF'^' "8, 1 , ™ ^ ™ ! . ? .'
ASV kongresa un DP komisijas lo- 'i'."'». « ° «ērna myxomatoi s.
TekUi runām. Valde nolēma IQgt vi- Z ' " « ' " ' t , , f " P.f.^fJ»','^»
SOS latviešu centros rīkot 14. jūnija ' ^ ' S " <=','^.f««> Pji"'^.
upuru piemiņas aktus un d e m o n s t r l h " „ / t lf
c i j a . Par ALA pārstāvi Bostonas ?f.'ff" P^'^f»^' «1»?''°^^
sarīkojumā komandēja vicepriekš- ^ ' i ' ^ ' *«^> '«P»'^)"^'' P^'"'» ^ez se-sēdi
V. Lambergu bet Ņujorkas sa- .
rīkojuma vicepnekšsedi A. Bērziņu. . . . ^ . 4,1^:^;: ^ , ļ jis jaunas pārmaiņas, kas tālejoši
LNP,prezidijs bija lūdzis ALA do- ietekmēs nevien zem- un lopkopību,
mas par LNP turpmākā likteņa iz- bet arī uzspiedis zīmi pilsētniekam.
lemšanu. Valde atzina, ka mūsu ļ Uzzinājuši par sērgu, amerikāņi ple-nācijal
svarīgu problēmu risināšanā dāvāja milzu cenas dolāros par tru-būtu
nozīmīga visu brīvo latviešu ļ š u ādām, un Anglija, baidoties, ka
organizēta iestāšanās, bet pirmā kār- truši varētu izmirt, pieprasīja tfiksto-tā
izveidojamas spēcīgas atsevišķo ļ šiem tonnu trušu konservu. Austrā-zemju
latviešu centrālās organizāci-ļ liesi gan tagad ēdīs trušu gaļu vēl
jas. Līdz tam laikam kopējie latvie-ļ mazāk nekā līdz šim. baidoties no
šu uzdevumi visā brīvajā pasaulē smadzeņu sērgas, bet toties traperi
veicami korespondences ceļā, saziņo-ļ un farmeri ķers, sitīs, šaus un indēs
ties un darbībā saskaņojoties at-| trušus ar divkāršu sparu, lai vēl pa-sevišķo
zemju centrālo organizāciju ļ spētu ievākt ražu, pirms pēdējais
vadītājiem. Kad pienāks laiks, LNPļ A u s t r ā l i j a s garausis būs „atstiepis
vietā būtu radāms pilnīgi jauns or-ļļipu". Aleksandrs Bundža
1 gans. ar sēdekli ASV. V. L, ! S i d n e j ā , aprīlī.
i
i
'•H *
: