Bavarijas Latviesu vestnesis, September 15, 1951

              9Ē
I
^ 1
i i
l i i i
i 1:
mm
6
L A T V I J A Sestdien, 1951. g. 15. SfuptmbTl
SSB
Ķo dļirdam LāMji
BIEDRS H A G I ! ^ SftRGĀS STARP- [šanas darbu masas un radīt nosacījTi-
TAUTISKO DROSIBU - mus, lad katra brigāde un k^trsetrād-
Padomju komitejas plēmans nolē- izpildītu savas saistības,
mis uzsākt, jaunu parakstu vākšanu ^^^^ atgriezušies kapteiņi Roberts
vispasaules miiera padomes aicināju- Briedis uii Žanis Hamers, kas pava-mam
ridera pakta parakstīšanai starp U»J"»^ tvērējceltņus no Rīgas mašīn-pieci
lielvalstīm, Kā j a r vi*i ,.mā- h>ōvju rōpnīcas uz Kuibiševu, Geltņi
i i i n i no augšas", arī šis radījis .Jielu pontoniem veikuši ap 3000 km pa
eajūsmu. un dzīvas pārrunas" visos Baltijas jūru, Ņevu, Kobžu, Seknu un
okupētās Utvijas uzņēmumos un dar- Volgu. — Celtņi pienāca pilnīgā kar,
ba vietās. VEFa instrumentālā cecha h^^^^' — «tāsta Briedis. — Katrs mēs
,,Ostlāndesf^ tragikome^^ (Beigas)
II
partijas organizācijas sekretārs Kup- strādājām par diviem, bet i is darbs
lais šai sakara teica: Pasaules tautas niecīgs, salīdzinot ar to,
arvien vairāk apzdnās savu spēku, jo
tās vadi un iedvesmo Helās padomju stacijas cēlēji (deportētie; vergu, dar-tautas
mier^,politika. (Daļēji tas tiesa ba stiādnieki).
, — Pad, savienfta labprāt ..atbrīvotu"
visu pasauli bez kara, kā savā laikā KUR PROPAGANDISTI SMEĻAS
.fas noticis ar'Baltijas Valstīm!) Dro- SAVU ..GUDRIBU" U N NAIDV
šākā ķīla miera saglabSianai i r . . . nļgg^ propagandiste Mariaiina Ģi-iSt^
cftanoviskads darbe, — teica sta- k i e t e stāsta; Pērn mani iivirzīja par
, clhānovielis Krjukovs, uzaicinot cecha propagandisti. Daudz lasīju. Stā-kollektīvu
strādāt vēl labāk. (Tātad L j j j ^ p^^j,^^^ ^ ^ j , . p g ^ g ^ ^ j - ^
(.padomju patriotisms", ,.komūnišma j^-^^ ^elii zvaigznes kavalieris,
teltajeciba uc. tārpi propagandas jj varoņiem, kā ari par
ķs a i l Lai.
A^vaUHbas projdctu, beidzot gan ļ Se vēl jājHemih jUkrainfts
.v«^;«.i.oniisais w « - sis vācu i P^^kot vienošanos nodibin» nacio- komisārs Erichs Kocķs, ^vas daf
zemnieks, kura gudriba bija katrt d k H ' * * ^ ^ ^^
pietiekama, lai S,āk vadktāfc e^.
saimniekotu savu Ii«kttlpašumti-^"^^^ vii)Wn Joafe «aļm^^
tagad sēdēja augsti a ^ ^ ^^
pakāpē un bija «stādīts tSdu^a<toiiļ^^^
strātivu u«levumu priekšā, kur v i - darīju zināmu, k a ārlietu resors ņeši, jo v i ^ ^darijii cilvēkbi «sp«
ņam trūka ne viert^ vajadzīgo zinā- »*fi*P«st^^^^^ icm^m ^ Vaaj^^us^rumos ķasi^^^
sanu, bet ari;vietējo apkl^pazīša-*bi^^^
r i a s l Tādēļ tam Jkās^^d^
nopiys.p«rmetam.s
^iņšf-ito .pago»
viņa :A.naktssarga racojui '"St
piemēra, smēķS^^ aiilteģuiii, Hkarā SS galvenajā Ji#»ēnonsi. Kodw no ^ t a i n ^ .
kas liiT viņa pašrocīgu parakstiiv^^^^ , • - - i v i
noj^ Nacionāli» <^r«8 g a i M ^ ^ t S ^^'^^^ ' ^^0^
Vi.
7- ""ļ^
makšķerei vairs neder.)
.17. jūnojē fabrika transporta da]as
citiem literāriem darbiem, pienUr Tālu
no Maskavas. Stāstīju arī, cik maz
vadītājs Magtos t^dca: Mier» dSrg* ^k slikti dzīvo strādnieki
Uii tuvs kairam-jiitīgam cilvēkam uz'
zemes lodes. Visas, tautas saprot, ka
; nekā cīņa
ienaidnieki
ārzemes
, „ . = a i , - - . K u r Ģībiete ņem vielu saviem „6tā-tagad
miers: vērtīgāks neka ciņa par L ^ ^ , , ļsneoim, atklāj'kāda cita
ttueru. Bet «mera ««1?»^*» pt<»pig«rti»te - komjautilete Mo-anglo-
am«nM*u impenalisti mobtlizē Ka*r. padomju jatmeša acīs
vUu» melnas reakcijas speķus, lai I j ^ ^ ^ jauko šodienu. Bet
eizdegtu kara liesmu. (Kas g a n a i ? - K o šodien'izjūt kapitālistisko valstu
dedzināja Koreju^ Indoķīnu?) Ja v i - ^asot laikrakstos :par kapi-
^em tas .nav hdz šim izdevies, ted L.,.^^^ļ^^ grūto dzīvi,
tokai,pateicoties tam, ka simtiem m\\^^^ cilvēku pārņem naids
joni viericiršo dlvēku nostājušies ^ kapitālistiem, kas savu naudas
miera sardzē un ņēmuši miera pasar-gāšanu
savās rokas. Mēs air savu
darbu aizsargāsim miera Idetu un starp­tautisko
drošību^.. >
maisu intereses padari nelaiinigus
mdljoniem cilvēku. ^ v
arī ^ar rupjajām pa*vaļī^^^^^ . - u ^ ^ * » «
slēpto mantrau^^^^^^
jās Mspēkojis šos pāhttetunjus ar^^^^
apzinīgo apgalvojufmi^kaviiiiOšt.^^^^t^
landē neviens nestrādājot savā tibā bet
un iiiteresēs, bet ^ vadoties ! '
stakām idejām, Jcā to (iarot viņš pats. . ; ,^Kocha iew^
Viņam neesot cita mērķa kā vienīgi. Savu apskatu par vācu okupāojas negŗļ^
ta$> l a i viņa delagalvu^^^m^^ riebīgi, ir pierMījuiļS^^^^ i^^^^^
hercoga i r o h i ^ . ^ U^
piezīmējis; ka^v^^^^^ ka visas vācu okupācijas !va^^^^^^
radis j>iei^ia^
redzot, ka tiem;ēfitit^^^s pārnākšanu uz Rīgu un beidzot kursa. Nb ftīgas Ķochs/Vēlļlā}
tode-un sisteinkrm^
jālej savas asinis par L ( » ^
jas" un varas nostiprināšanu. Bet Baltijas tautām uzsākt k^du pretesU-Lozes
hercoga sapniš^^^^d^^^
nots. Ladki mainījās, apstākļi frontē vienību cīņas sparu, Bet tas nenozi- nagiem. Taču sakru Sblljjui^
pasliktinājās^ un beidzot viņš sāka ^SJ^izšķiršMīps par labu Vācijai vai pji^j^. ggdēdanis Berlīntes IļepnA
apjēgt, cik apkma bijuši visa viņa tta<^i<>n
„polītika". Un nu viņi vairs i ^ ^
neiebilda pat pret Rozenberga ap^tip- ienaidnieku, kas vēl 'šĢdien neapmie- ^ārt^ kādā ātrlaiva, Kochs
knāto; vis^nnā maonozīmī^^ np A
valdes statūtu, kā arī pret famozop^i^i^r bet vēV^^^^ vadības trumprōsijas iedzīvotājie^ kr
reprivātlzādju, g ^ piebilzidams; ka p a h k ^ laikus nevarļētii>«its
SLAVENAIS JUMIĶIS ĶARPS GLĀBJ
..APŅEMŠANOS- ^
Maijā Bauskas rajoiiā sāk^ celt skp-
PALIDZES »,KULr' AR PROPAGAN­DAS
AUTOBUSU
Lauksaimniecn)asmindstrsNikonovsh280šk61ē^ Ēkas buvl nobeig(t
žēlojas: Daugavpils. Ilūkstes, Preiļu P'^!^ paredzēts decemibrī, bet kollek-uc.
rājohbs Vēl zema lopu ražība, ^P^^°^^s sasteigt jau līdz ^1.
vāji . organizēta lopbarības sagāde r^^®^^""^ Augustā radās sarežģī-un
lēnām cel lopu. mītnes. Daudzos .1^?^ ^^"^^^ segšanā. No Rīgas izsū-rajonos
vērojama arī atpaHcī*>a labī-P^* ^^^^^^ jumiķi KaTpu, kas, ,.sa-tias.
nov^kšanS.. kas i^kaidtojaro^ ar visas normas", kopā ar savu
sliktu darba organizāciju un vāju tech- P^lī^^ Bon^lai'enko u n micekļiem Miš-nikas
izmantošanu. Piem.. Daugav- P/'^^^ ^ "^^^^^^ jumtu nosedza 10
•pils mašīntraktiru kuļmašīnas dien- rJ®^*!* nekas, ka Rīgā kāda
nāktī.izkul Ukai 7 t graudu,.. Droši «^^^ jumtu pēc plānā
vien tādēļ ministru padomes kultūras '^^^'^} ^^a^*-) ^
un izglītības iestādei aģitācijas auto- ^ ^ ^ ^ Rabotņica raksta, ka; Pad.
buss^ devdes no Rīgas reidā pa LĪ- T*^^"^^^ sievietes komandē vilcienu
vānu, Maltas, Preiļu un Ludzas rajo- P*^^^ ogles lokomotīvēs,
na kolhoziem. Autobusa bfigādē ie- M^*^^ ^^^^^^ "^—^ A r ..utt"
tilpst „kvaUficēU lektori" un ,,ķui. Jāsaprot vēl tādi ..celsmīgi un sievie-turas
masu darba organizatori". ^^^^^ piemēroti darbi", kā koku
gāšana mežos, kanālu rakšana, ak­meņogļu
laušana pazemes šachtās un
M l . Tas atgādina daudzkārt aplieci­nāto
fektu. • ka arī okupētajā Latvijā
smagi un nepiemēroti darbi jāveic ne-
Cīņas ievadā lasām: Nemitīgi jā-ļ vien sievietēm, bet arī bērniem. Nu-pažemina
pašizmaksa. Musu republi- pat atkal Rīgas rajona komjaunatiies
kā nav mazums partijas, arodbiedrī- sekretārs Brauns dižojās, ka viņa ra-bas
• un koAjaunatoes organizāciju, jona kolhozos strādājusi 600 U l r i ­kas.
par to nerūpējas. Sāds stāvoklis U e k u , lielāko tdesu skolēni,
nav ilgāk ciešams. Mindstrijām, tre- Rīgas radiofons noraidīja šādus rak-stiem
un galvenam pārvaldēm neka- gturīgus sludinājumus; Biškopības ap-vSjoties
jāpanāk, lai visi strādnieki ggds Ed.' Veidenbauma ielā pārdod
pildītu sociālistaskās sacensības. Jā- mākslīgas šūnas bez līguma slēgša-atitiet
līdzšinējā prakse, kad rūpējās L a s un apmaiņas pret dabiskajām...
t'ifcai^par, kopprodukciju. - I Rīgas pilsētas aptīrīšanas trests veic
. A n Sarkanarmijas tajona partijas pārvadājumus ar auto. bet degviela
organizāciju apspriedē noteikti kh- jāpiegādā pasūtdnātājiem... PSRS
viss tas esot tikai blēņas, ja ņeizdo-'
doties u?;varēt karu. Un tā kādā
lainā/riiktļ viņš p m ^
cogisti•^:;/•;^•^;:• ;. t.v'v. : v ; - :
Drusku komisku figūru -šad komisā^
ru un ^pārcilvēku" galerijā tēloja iz-ušais
apdrošināšana aģents un
miicļna. kumii un lai uz rietumie
lopi tiktu atgādāti atp
āf-ia-nesama
hot lielinieku kara Ikupījunni."
iH&raizriaudzītais varonis 12 r ā ^
V I S P I R M S J X S Ū V E SILE. T A D , K Ū T S | ^^^/^'S^s!^ "^"^r * W«t
Paidoinju Igaunijas pi^bjektēšanas meBmeoidrzaontd aj.ā apTsatjāāj asv iņšp ibei Dj M Ķlw
paša Rozeiibergi k r ^ u tēV^ Vitrōks [
— Rīgas pilsētas komisārs, 1^
..Bierstubfes" iierīkošairiu vies- ^omozaemfpiemĻērm (*upētajās Baltijas Ivalstls.
nīcā jau domājās piešķīris Rīgai vācu ^^^^^^
pilsētas kbl^rītūr^Tā^^
viņa tieksme izdalīt Latvitas «alvas- SPau» RahvaHiāl 31. jūlija numurā tēzi par austrumu zeiķcilv&ku, atg.
pilsētu no pārējas^vailštsi^ Pad. savienības tauļt^^^
PAZEMINA PAŠIZMAKSU
'UZ STRĀDNIEKU IZDZĪŠANAS
RĒĶINA
tizēja darbu tādos uzņēmumos,^ kā
Aurora un Blāzma, kas atpaliek'uz­devuma
izpildē. Sanāksmē apspirieda
satiksmes ministrija vervē strādnie­kus
i aizbraukšana par brīvu, izsniedz
arī vienredzēju neatmaksājamu pa-pasākumu
— k§ pastiprināt izskaidro-ļbalstu un ierāda kopmītni...
Stachanoviski strādājot aiimirsusi
udfensvādu
KAUNAS KAPSĒTAS VIETA TIRGUS LAUKUMS •
Vācu valodā iznākošais Lietuviešu I nolīiteināta un pārvērsta par tirgus
centrālās komitejas Vācijā informā­cijas,
biļetens jaunākajā ^numurā
sniedz vairākus pārnācēju stāstus par
dzīvi un apstākļiem okupētajā Kaunā.
Iedzīvotāju skaits pilsētā vēl pavairo­jies,
' visur dzird runājam krieviski
vai dažādos Āzijas dialektos. Lokāli
pārpildīta. Daudz krievu viTsnieku,
a r i dzeltenādaino. āziātu. Dzīvokļa
jēdziens sašaurinajies " līdz 1 istabai.
Ts. modernajās mājās, piemēram
Aukst. S^nšiai, dažkārt viena kopīga
ateja, bet ūdensvada nav nemaz, jo
projektā kļūdas dēl caurules nav bi­jušas
paredzētas.
No baznīcām atvērta tikai katedrā­l
e un agrākā garnizona baznīca. Baz­nīcu
apmeklēšanai vajadzīga atļauja,
kas maksā 3 rubļus; Tomēr baznīcas
apmeklē ļoti daudzi. Kaunas kapsēta
to vācu pilsēta iekārtu. S a t ^ ^ kopībā, CMid^
D r . k l e i 6 t am bijusi saruna ar R^^
bergū, kas, aizstāvot Vitroku, izsau- dau<teu izmēru, piemēram, nav ņb- tautas un pasauli atbrīvo ļnļo ko
cies: ,3et Rīga tomžr i ^
tai" Uz to IJV. Kleist^ l a p i ^
dējis: ,,Pēc baltvācu repatriādjasRi^^^
tagad ir simtprocentīgi latviešu pil- projektos norādījumu vispār trūkst, padarītu par vācu sabiedrotaji^,
sēta." Par spīti abu ģeimāmzētāju ^^^^^^ ^ kuriem balstās kūts jumts, p ^ ^ kurām Ķrišvi
pūlēm, Rīgas pilsētas iekārta savos «avukārt balstās uz cementa,saies, tā plašumā vāciešiem jānosmoki
pamatos pailika neskarta, jo ne Rozen- M^* vispirms jfis^uvē sile, un tad ti- Sis memorands nāti Rbzenllieif
bergs,.neVitrbks nespēja atrMburd^ ^^^^^^
vju vārdus, kas; atdalot galvu no W : jumtu. Turklāt k o l h o z i^
rumpja, spētu uzturēt pie dzīvības parādīts ciest ^^^p^^^
kā vienu, tāotru.^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^:
Neglītu ēnii uz Vitr<^um^
šanās,kareizēarviņuņoRī5as^^^l^ P^^^^^^^' Hg^^ls ^^^^^^^^^^^^^^
vecākā reprezentācijas nama pazuda ^^^'^^'^:kreaitth'^ etain izdevību vēlā n
daudz vērtīgu mākslas priekšmetu,! : |tikties un runāt a i / ^ ^
gleznu, kā arī visi sudrabā naži; dak­šiņas^
iic. galda piederumi, kas liela
krājumā bija sagādāti vēl Ulmaņa
laikā un bija pārdzīvojusi pat lieli-uz
vi^em^
a io
par veļu.
ii ar
iedomāšo.
a sarunu
#1 ^ * v * * * * ^ « ' » * ' * * .V [nacionālie politilcaņi
» priviUģēta i r padomju valdošā h^^^i?>" vāju. k^ Aizstāj
. , , . .šķira, to lieei^^
niekus. Vācu komisāru rni pārvaldes padomju valdības paziņojums; atbildēja, ka polītikļa ļVēl naļr^pi,
grēku sarakstu Dr. Kleists nobeidz ar „Lai padarītu nemirstīgu biedra M. pība, bet f an tādu a.
atzinumu: .rAplams bija princķs,ku-F. Vladimirs^
ram mums nācās kalpot, un ceļš; p nostāties ;p
kuru mūs dzina uz priekšu, lai gan sēdis. Ref.) piemiņu un ii<>drošinātu pa^j^iaļ^i valsti Uz to
daudzi redzējām vai arī mācījāmies viņa ģimeni. PSRS ministru kabinets ^^^^^ ..
atzīt, ka tas ir nepareizs." nolemj: i '
Kā jauns noteicējs faktors Ostlandē 1) Maskavas apg. veselības mini.
nāca vēlklātHimleraSŠ organizācijaU!^^^^
. . i - , V • t V » - biedra M. F. Vladimirska vārda
ai gen. Jekehiu priekšgala. Sīorga- ^ ^. ^ \ , T^J^ .
2) Biedra M . F . Vladimlrska sievai
Hitl^ri
viņaiņ
laukumu. Iedzīvotājiem pieejama ti
kai vietējā prese. Pat MaskaVas laik
raksti nav katram dabūjami, Iekš­zemes
vajadzībām darbojas vienīgi
vājais Viļņas raidītājs, bet pārējos
izmanto propagandas raidīšanai uz
rietmņiem. Dzelzceļu tīkls iedalīts 3
joslās, pie kam satiksmei neierobežoti
brīva' tikai 3. josla, kamēr abām pā­rējām,
kas atrodias rietamu robežas
virzienā, vajadzīga īpašā atļauja.
Lielākās koncentrācijas nometnes Lie­tuvā
atrodas Praveniškos, Mēmelē un
Heidekrugā. Preču cenas brīvajā
tirgū loti svārstīgas. Sevišķi strauji
tās sakāpa Berlīnes blokādes uri Ko-rejas
kara sākumā, kad iedzīvotaji,
sagaidīdami drīzu pasaules kara izcel­šanos,
steidza izpirkt savus pēdējos
ietaupījumus pārtikas precēs.
a guva • sevišķu nozīmi, kad
sāka formēt nacionālos 1»^ Ar
savu cīņas sparu un varonību frontē
tie ķlļiva par svarīgu faktoru visā zie­meļu
sektorā, ar ko nu bija jārēķinās
pat tādiem varas dievinātājiem kā
Jekelnam un viņa rokaspuišiem, kas
bija uzmetušies par latviešu drau*
giem un labvēļiem. Šī apstākļa dēļ>
kā arī latviešu sabiedrībās domas ie­tekmēti,
SS ļaudis sāka uzsildīt auto­nomijas
un patstāvības projektus, kas
ar vienu roku gan deva, bet ar otru
doto atkal atņēma. Un beidzot, kad
sabrukums jau bija acīm redzams, bet
lieģionāri arvien vel izmisuši cīnījās
Kurzemes cietoksnī, vairāk nekā pus­gadu
aizturēdami lielinieku armijas,
Jekelna aprindas jau miglaini sāka
runāt pat par Latvijas un Igaunijas
patstāvību, un taisījās nodibināt attie­cīgās
eksilvaldības.
Dr. Kleists par šd laiku 6afca:„Pa£-
pārvalde mira zem smacējošā uzrau­dzības
spiediena, un trešās ^valsts
Ostlandes politikas beigu cēliens bija
ēnu spēle ar spoku trenkāšanu. Pieci
mvriūtes pirms divpadsmitiem Hitlera!
pretestība sagrāva Bergera sastādīto
Lidijai Sergejevņai Vladimirskai iz­maksāt
vienreizēju pabalstu 50.000
rubļu apmērā.
3) Bez tam Lidijai Sergejevņai V l a -
dimirskaii izmaksāt katru mēnesi 2000
rubļu, līdz kainēr viņa dzīvo.
4) Biedr^ M. F. Vladimiri^a māsai,
Elizabetei Feodorovnai Popovai, iz­maksāt
750 rbļ. mēnesi, kamēr viņa
Jāpiezīmē, ka Vladimirskls ir viens
no nedaudzajiem vecajiem boļševi­kiem,
kam izdevies sveikā pārlaist
vairākas partijas „tīrīšanas".. Viņš
miris š. g. aprīlL i --llš
Caurņras dieln prlekSkArā ]eb kara
riiltt sūtījumi w «luinuiiiem. ļ
Berlīnes Der Tel'egraf
j a i
un pie pasi fro
stāvokļa šādu soli neiztudkotu cit
kā par piekāpību, kas varot no
pie sabrukuma. Straumē iirļgui
maina. Ja iniciatīva atkal, Msļv
rokās un militārais stāvoklis nO,
bilizējies, tad varbūt nīks MikSvk
mamīt un runāt par
metodēm. :-]:''''/''ļi
„Es atzīstu jūsu ti^ibas^ ļkas t
citām. ja
ka.jjis
spaidīgo s i
irdb
ir an jušu vajā puse,
zējā brīdī domājat par
ciju. Bet mans pienākums
par rītdienu un arī
dienām, ļ un acumirkļa
es nedrīkstu aizmirst
iekrizdams jau mītiņu
kliedzošā balsī turpina
gadiem vācū tauta būs
šai tautai vajadzīga
Tādēļ es nevaru dot austrumu
suverēnu patstāvību
Krievijas vietā likt jaunu, nacio
un līdz ar to vēl ciešāk vie
Krieviju, Politiku taisa, nevi^ v
turpmāka
panākiļma
nākotn
tonlj
ja: 1?^
120 mi
Hit
ēc m
te
tau
Pļado
ties no llūzļjām; bet gļaņ. pamat
ties už stingriem, nesatricin
faktiem] Un telpas problēma aus
mos man ir izšķīrēj
Turpretī pati dzīve pierādīja,
Hitlers savā politikā \ vadīji^ ;vai
no ilūzijām, nekā rlķinotita
apgāžamo tiešamību.