Bavarijas Latviesu vestnesis, July 7, 1951

              hne* mācību.
fca ieradies#•"^''«'^3
nwru$lem atkal
Izivajovldu
fTurpmijumi no i ; ipp.)
bitīti, viņa viitoat pLr
Tad p i e n ā c a ^»
a^va ardlBvu ikflpitu in'g^^
vecākē» mHaa Mvadffl
"es, jo Brigita twto m
Jd^ kopusi un aukl«)t«i I
ifijās dienas Btltriu ii^ot
iund€vfta tllakutMilbmi
tam brauktu vsj tSift*.*
ki imigripiļat c^alru « u
tofttu mSU. Auitrilieitt iu
mi meitas saitipliōoi ļj,
ļaTtoja jau MelbutnS - pif |
sensāciju bija vSrti to dii
tikšanā» ievērtās
)rak8tama, bet jau mm
itklējē* pirmais iķmh h
ļāja tiikiai angliski - »r
akcentu, matē saprata vjaiģ
Satraukuma viņa \mtķ
|u valodā: ,,14 bla MķiAt
apprec«iufl«« otro rslfi. Ķ
8a«tap§s ar otro
ļdžā un puebrillti Idmuaji
ļām nedēlim vl«a h\mip
[ot paiu mijii)! Melbtitnl. W,
i^klēš austrlMu tkolti, Wi
iScIsles latviski. Visgrdtftii.^
y\H A'i^mlTSt. Amerikl att(il9
Starp diviem koiitlnefliini<
ljw m Ameriku tagad l\itp n
liidos vftsttitles ar «ill «ft t|N
|Ka4 gan vairs ir t t o , |i
lavu māti atrad», csloļolilirp
itinentieml Ir pamaU <!oiilt.
tteļdakotaa latviešu pttW
!i atradis ceļu arī uj labi!«.
i*tera VendU mil8», lii ifr i
pamldtu kldu virdiņii iit*
ir stlfiit* par to, kl litvilļi \
Safmenoka atrada \m\
Utu. Arnoldi Silt*
i'ta, jūniji
meva'apspriež
iJu bcgju siōtusiiļ
h25n8d)upi««vļl,Wg#l
Ļ pašas "^^'^
iftn&i*
jestdien, 1951. g. ?. jūlijB
IvirlNilf,
L A T V I J A
Kaufu par nlkotnes nodomlma, . t l
pat kS par gaumi, labi audzinātiem
cilvēkiem nenāktos šķēpui iauzt, tad
tas vel nenozīmē, ka par tiem nevarē­tu
ieinteresēties.
Domlju, ka Gallupam imlAfit ame*
fikiļU Alkotnes nodomu vadlīniju
nīktos tikpat viegli, ka tas bija nosa-lot
pMjo preiidenta vēlēšanu rezul-tītus,
bft kā viņam veiktos ar Austri,
ļljii latvieilam?
AprtmKjoi ar kldu „lftgē sinti", k a i
iild UA tad mldfa iedraztieg manas
i l j u pagalmi uz tikko pirkta, vizoia
ft»§krata. Viņi liridī Is zēni ar vftrle-nu.
MKO nu» kundttt, par nlkotni,"
viļi teica, „mimis brāļiem cKmlem v i -
ildss ielejas* Pašlaik mana nākotne
jf roolocikls — varen», skrien kaut
loli — un tas arī man nav nekas
ļauns. Kad apniks kukabūras baidīt,
ftjrkiu kaut ko uz M r i em riteņiem un
nemaksāšu vairs dzīvības apdrošini-laoai
p o M . . . Ko «s ķeršu? Bet,
kundtU! Kaut vai mūsu pašu drosta-lioas
- tflllt visim pielaiž pie nam-durvīm,
tā slaidi, uz riepām — tūlīt
viģ^ kaimiņu mijās logu aizkari pa­miris
un kur tad attiluml. Bet ne-deiftljlat.
kundclt* ka man nav pado*
nl ar! dalai ttri praktiskas lietas. Ko
jdi, piemēram, sakāt par vistu far-fflut
viegli! Sapērk tik dzīvo un ne-dilvo
mantu un lai ražo! Pats guli,
kiat vai kājaa griestos saslējis, un
jpļau) debesīs. Esmu pat pāris grama-tas
par vislkopību izlasījis. Tiesa,
kundtīt, esmu jauns uri domāju arī
olcīšanos neatmest, esmu tikpat kā
linniatirikulējies augstskolā, vēl tikai
mitas grūtības ar to valodiņu, bet tad
litam sinam neviens zinība» temp}a
durvis vairs nealzcirtīs."
Viņš braši atsveiclnljls ar milzīgā
eimdi tirptu roku un Izdrāžas no sē­tas
tldl ItrumI, ka daudzi kaķi lie­līs
baills sabēga vienīgajā eukalip-ļtl,
bit es nospriedu, ka ar šādu ātru-tau
briifils zēns ķeranio ari s a ķ e r s . . .
Ar! nākamo satiku cilvēku, kas tik­ko
bija ticis pie kravas mašīnas. Cik
„llga zins" bija ātra un jestrs, tik
iis, kā jau ģimenes tlvam pieklājas,
I2ns un apdomīos. „Ir jau nu ir, kur
btaukt un būt, bet vai bez grūtībām.
VII neiet lāga ar to valodu, un darba
deViļi — tā vien liekas — domā:
skat', kāds nebijis, vēl nav Austrālijā
ni lāga degunu apsildījis,'jau šim ma-ilna,
jau taisās mūs konkurēt. Jā, jā
- tis pašas cilvēcīgās bailes arī šeit,
tmē, kur vēl darbs atlikulikām. Pa­vedu
granti būvuzņēmējiem, bet ir arī
tldl, kas labprātāk gaida uz savējiem
minesl, nekā dod vest mums, irzem-ōlekiem.
Domāju, ka pamazām tomč^r
kulloi. Arī māja btatu laba lieta, bet
tl kl esam pieci cilvēki un es vienī­gais
gādnieks, tad izdomāju, ka ar al­gu
vieA tālu netikšu — paņēmu ma­to
uz Izmaksu, un ja tikai netrūks
darba, tad ceru pamazām tikt arī pie
mijas—apbūves gabalu jau esmu iz­raudzījies.
Lēnām pār tiltu," viņš
smaidot nobeidz un nobrauka iesirmos
deniņus.
Viņa strādā sļimnicl, un, dzirdot
•manu jautājumu, šķelmīgi pasmaida:
..Krat gan nekā nedomāju. Vienreiz
diivei vajadzīgs arī mazliet šiks. Kad
rtdzu skaistos skatlogus, nemaz ne-i)
iibas uz pilsētu braukt — alga vion-ttir
par tsu. Mācīties arī pašreiz ne­ka
nedomāju, varbūt vēlāk — tagad
nav laika. Vācijā dzīvojot, daudz kas
nokavēts." Viņa aiziet, jautri papē­dīšiem
piesitot takti dungojamai mel-
VESTULE NO AUSTRĀLIJAS
B^ukorl8ttpalid«M«»^1
Lklus be^u «ibalst»»
Ini latviešu koJ
Ulbl, jūnija v^^^^^^^
hdzeklus b^^^^^
abiedrība v^^^H
iiiu un apgādāt .jjf.
IE jlaiut u dzPīvo« A^ ni g' liJ ļ^V''f^ ļ
la klausītāji angM^j^ I
V j a vairāk nekS
limenes
I r i lielākais istv'^gjjei^
lometne ar
Ul ielas saskrienos ar kādu paziņu,
Wj. studentu. „Nu ko," viņš atbild
liutljumam, „la jau reizi esmu sācis
alclties par „klempneri", tad jiāpa-btidi
vien būs — mājās pārbraucot
Mderlsj — te jau maizi var visādi
flopilnit. Strādājam abi ar sievu, bet
ol|u celt gan vēl nedomājam. Vis-plnns
gribam apskatīt pasauli. Ja jau
Jeiii esam šinī malā, tad būs Jāpamet
Altites arī pāri robežai. Kad būšu
tagi ar visu ticis galā, tad taisīšos
w ku^a par mechaniķi. Sieva varēs
"braukāt līdzi. Bet tie vēl zvir-
Ni, kas nav nošauti"
Tautietis, kas cel jau māju, saka:
«Ko tur daudz domāt. Esam pieci —
^5i strādājam, un pēc pusgada jau
«fam sMēt zem sava jumta. Ir gan
Wbas ar materiāliem, bet man šinī
m palaimējies: draugs striSdl ce-
»*Jila fabrikā, bet es ar tēvu ķleģel-
JM. Kā darbinieki varam dabūt ma-
Jffllus lētāk un pietiekami. Drīzumā
komiju jau pārcelties uz savu apbū­ves
gabalu — pagaidām teltīs. Pietei­kusies
arī talcinieki, pašu tautieši -
5>n mūrnieki, gan namdari, qan krā-soilji.
Tā - kaimiņš kaimiņam -
komiju, ka kaut kas sanāks."
G^ju smaidīdama un paļāvīga tā-lak.
Latvieši tik tiešām rosīga tauta!
ļjj saliku pavisam nelaimīgu cilvēku.
''^Igi vioš stāstīja: „Mēs abi ar sie-
«sam iekrājuši smuku naudiņu, ti-
5?^ vienu pāri kurpju esmu atļāvies
gados, bet ko lai tagad dara?
sakāt — māju? Nē, to nu gan nē,
wr§ tikpat kā durvju priekšā. Nau-
JMankā glabāt nedrīkst, mārcinas
n nekā un nekur. Mašīnu pirkt bū-
^ pedeja muļķība - nāks tu- • SARGĀSIM SAVU
vak. vel apķīlās, un benzīna tā kā tā
Vai pujUikapiki almaksdias
SPECIALRAKSTS LATVIJAI N O SAV. VAILSTĪM
9
DVĒSELI
Amerikas putnkopība ir stipri spe-
, ciāhzēla, un bez personīgas pieredzes
Saimniece: ,.Leghornas es vairs ne­audzēšu,
tām piemīt kanibali&ms.
nebūs ^5 ' , ' ^^^^^i^^ tā kā tā ; v, T . - - ^ -u , , , grūti pateikt, kura tās nozare te labāk Pirksim balto plimutroku cāļus, gai-v
ē l i L a n k t . V Vai atmaksājas: olu ražošana resp. dējēj. līšus uzbarosim, vistiņas paturēsim
VaUtn f u"^', ^'""^'^^ priekiimetā. ^F''^''^ 'p''''^ ""^^^^^^^ «^^''^ vbiu audzēšana, tītaru audzēšana, cā- ziemai."
Ja ^J^'^i^'t^o^;^^^^^ iautāia, , , e . n a gala. va. cUa speciāli- strādnieks: ,.Kanibālisms nepiemīt
^'^^i^f^^^^^^^ .orei. došu mazu aprēķinu par cā- TZ^t^r^r^^::^r^^
raf ««r^juf L , . ^ ^^^^'^^ neva- majas atradās pa abe u dārzam. Ma- u audzēšanu ga ai. Piezīmēju, ka s o ' j . g. ļ v , . . « « j i ^ n n ^ ņurdot n s U n3r.
nm^r^^K^ ^^^^^ T ^ ^ ^ ^^f^^^^^^^^^^-l^--^^^
Jies, alzgiir ff. ^ Mazā mājiņā varēs izaudzēt 150
! !i ^^^P'^^ rotaļājos šai dārza kopa i nieciskako nozari, kur izdotie dolāri ^aiu. no tiem nīdenl itļaslsim 45 labā-h
r i , ? t / ' * ^ u kan vēlējis ^' "^'"""^ "~" ' ' ^' ^ "
• s vienu, kas bija allaž
jautrā prātā un priecīgs citēja Hora
ar draugiem Minku, Dūksi, Kluksti un atmaksājas divarpus līdz trīs mēne-cālēniem.
Lejā, dīķa malā pļekājās šos. Bet vispirms atstāstīšu kādu rak-bars
pīļu un zosu. Rītos, kad zālē vēl sturīgu ddrba devēja un DP Strādnie-margoja
rasa, tāpat basām kājām ie-ļka sarunu.
kās vistiņas turēšanai. Apgalvoju, ka
pie šī skaita un putnu brīvības arī
kanibālisma nebūs.'
pantus; vienu, kas gribēja dibiniiTra?- ^'^^^J^ ^^'^ palūkoties, vai nav sabi- Saimniece: ..Kad Jums ir laiks, ap- S. almnlete: ..Bet es tur agfr^āk^ "a u^d'z}^ē*'^ ^'
viešu-austrāliešu tu%ināiant bieJrI- '^^oU, Jābūt varen acīgam, lai skatiet mūsu mazo cāļu māju un P«- ļ",: ' ' i ļ ^
" • iā.l^"P^^J^ ^^^^ ieraudzītu garšīgos ābo- sakiet, cik vistu tur pa ziemu var tu-p^^^**^ l^*' 8aX6t...
lus."
„Val pi© reizes palasīji banānus,
apelsīnus un firziķus?"
,.???"
Dace jautājumu atkārtoja.
Latvijā šādu augļu nav. Tie aug
siltajās zemēs. Nomaļā dārza stūrī gan
buj vienu, kura pirka grāmatas un mā­ci
ās augstskola mūzikur vienu, kas
teicās esam izgudrojis divas jaunas
mašīnas, un pēdīgi kādu bij. karavīru,
kas izteicās īsi un kodolīgi: ..Kas man
še ko nepatikt ^ dzīvoju . .
Domāju, ka Gallupam. tāpat k i
^Ku' ^^^"^51 pareizā rīcība būtu — -
J^^ptnē atteikties no komentāriem, i ^^^^ ^''^^ plūmes un kupls ķiršu koks.
" "bet sakņu dārza vienā dobē Uelās dār­za
zemenes. Meža zemenes gan gar­šoja
labāk, tās daudz saldākas."
Jā, ši saruna tiešām notika, un Da­ces
jautājumi pierādīja, ka, kaujoties
ar visādām dzīves likstām, esam aiz­mirsuši
savus bērnus. Tie aug un at­tīstās
svešā vidē, samērā maz zinot
par īsto dzimteni — Latviju. Ja mūsu
Tādi ir latvieši...
WmiB vēlēSanIm Francijā populārs
bija anekdoti pat valsts prezidenta
Oriola viesošanos ASV.
Izmantodams kldu brīvu brīt'ņu
prezidents kopi ar ASV ārlietu mi­nistru
Ečesonu adjvrtantiem de­vies
privātā izbraukuma uz laukiem.
Ceļi viņi satikuši kādu ceļojošu cirku
atpūtā. Kāds zvēru dīdītājs nopūlē­jies
ar ēzeļa dresēšanu, kas. kē ssi-nāma,
nav viegls darbs. Oriola bijis
ieinteresēts un lūdzis Ečeaonu apstā-
<Hnāt auto un uzzināt, ko <iresētljs
grib no nabaga ēzellša panākat. Cirkus
vtrs vēlējies kau/t vai to, lai*izelēn8
saaMen «usia. K l franču tauU# ofi­ciāla
pārstāvis, Orloli vglējii^ pierā­dīt,
ka arī to „dabūt gatavu" fran­čiem
ir nieks. Viņš piegljis pie ēzeļa
un iečukstējis tam kaut ko ausL Ez@-
M-s pēkšņi saslējis ausis.
Tad Oriola t«!ujājia dīdītājam, ko
viņš vēl vēlētoa panākt. .Kaut Iad
ēzelis apsēstos," atbildējis vīrs. Onols
atkal kaut kq iečukstējis ausi. un ēze­lis
—• apsēdies. Klātesošie brīnījušies,
bet Ojiols noprasījis, vai vēl esot vē-lēšanāa.
Cirkus vīri vēlējies redzēt
savu ēzeh raudam. Oriob iečukstēja
ēzelim ausī, un raugi — ēzelis rau­dāja.
Jūsmīgi pavadīti, abi valstsvīri ie­kāpa
mašini un turpināja c^ojumu.
Ečesonom ziņkārojia, ko Or^lola ēze­lim
teicis. „Pate!ou v'.ņam sava$ algas
lielumu — viņš saslēja ausis; kad pa­teicu,
cik izmakaē mans Amerikas
brauciens — viņš no pārsteigum-a ap­sēdās,
bet kad es viņam pateicu, cik
Francijā peln-a vienkāršs 6tī§ttn>ieks,
ēzelis no žēlabām sāka raudāt," smai­dīdams
atteka Francijas valsts pre­zidents.
ir baltās legbornas. Grīda nav jāplēš
ārā, bet jāsalabo. Nopērciet l maisu
cementa un akmeņa šķembas, es grīdu
salabošu. Mājiņā var mitināt līdz 45
vistas, bet viegli būvēto veco mājiņu
tās ziemā tomēr nevarēs sasildīt."
rēt, lai tas pašas māju apsildītu. l?-ļ Strīdnieks: ..Bet tad bija kanibā'
plēsiet saplaisājušo betona grīdu un l i s m s . . ."
salabojiet logus. Kādu sugu Jūs ie- Beigās saimniece tomēr pievienojas
teiktu olu ražošanai!' ! strādniekam, kaut gan par kanibālis-
Strīdnieks: ..Ofu ražošanai labākās mu vipa palika pie saviem ieskatiem.
Pēc pāris dienām no porinfitavaa at­vedām
150 divi nedēļas vecus Nu-hempširas
cāļus, kas maksāja 34 do­lāri
(23 centi gabalā). Cāļi bija vese-līgi
un ļoti aktīvi. Grīda un logi sv
laboti. sienu šķirbas aizsistas ar dē­ļiem,
bet nebija mākslīgas mātes. T l
kā laiks bija silts, tad Iztikām ar pe­trolejas
krāsniou. bet mājiņas kaktus
nožogoju ar stiepuļu pinumu, lai cāļi
nespieias kaktos un cits citu neno­spiež.
Speciālā cāļu barība bija ļoti laba,
14. jūnijs Venecuēla
Valensijas, Venecuēla, laikrakats
Carabobrno. sakara ar latviešu tautas
. ^ , -> , , , j -I . »iSēru dienu 14. jūnija, ievietoja rakstu
bērnība vecmāmuļai vajadzēja _ paiet ^J^,^^^^ ,p,ļ, , , ^ j , kaut gan padārga. 100 mārc. sausbar^
mūsu tautas likteņgaitas. Garais bas maisījuma, ar ne mazāk kā 20
tikai gabaliņu, lai no dārza atnestu
sulīgu ābolu mazdēlam, tad sveSās ze­mēs
bērns rodz, kā ābolus pērk pie
veikalnieka. Un nav vaira viņu acu
priekšā latviešu zemnieku sētas, kurā
viss ritēja pēc senas, ierastas kārtī­bas.
Nav zēnam lielā prieka pārjāt
kumeļu no ganībām, nav kulšanu un
siena pļaujas prieku. Un māte vairs
neielauz klēti, lai meitiņai atnestu
raksts bija ilustrēts 14. jūnija notiku
mu attēliem, kad boļševiki lopu va­gonos
uz Sibīriju aizveda latviešu tau­tas
locekļus.
Aizvesto piemiņas aktu 17. jūniji
rīkoja Valensijas latviešu palldzibas
biedrība. Biedrības prick^nieke J .
Henkuzens aicināja t&utiesus neaiz­mirst
dzimteni, bet vienmēr ticēt tam.
ka nāks laiks, kad atkal atgriezīsiniiea
J ~ I 18
smaržīgas rupjmaizes šķēli un bļodiņu
skāba krējuma. Ņ a v raibaļu nav aitu ļ ; , V ģ " ^ ; ° , ' ; ° j ;
bariņa, kas blējot tekāja liellopiem lī­dzi,
nav pat Minkas — ir tikai „old
cow" vai „damned cat", kam labprāt
iesper ar kāju vāi iesit. Nevar no do­bītes
paraut sarkanu burkānu, tos pa­sniedz
lieliem, spožiem skatlogiem vei­kalos
kaut kādi sveši tēvoči.
Ja trimda ilgs vēl tikai dažus gadus , - « «.
un paši bērnu prātos nepratīsim uztu- SAKUMA NEVAR CERET UZ LABU
venecneias
iffioksalniilec'nia
rēt dzīvu Latvijas mīļumu un daiļu
mu, vliji būs dzimtenei zuduši, kaut
arī vēl runās latviski. Tagad Ik vaka­rus
apmēram minūte® divdesmit tēr-! j^oties ar lauksaimniecību. Tam pama-
PEĻŅU
Venecuēlas valdība apsveic katru
jauniebrducēju, kam ir nodoms nodar-zējam
par Latviju. Ne iad un tad, ne
kad iznāk, bet ik vakarus. Dace, Mā­rīte
un Ziedonis platām, dzirkstošām
acīm klausās un redz latviešu sētu,
redz sējam, pļaujam un kuļam, redz
viļņojam tumšzilo Baltijas jūru, mir­dzam
stalto galvaspilsētu Rīgu.
Svētdien, sastopot kaimiņu Jancl,
Ziedonis tam uzbruka ar augstu virs
tā ir apsvērums, lai tā būtu neatka­rīga
no ievedumiem. Parasti iebrau­cēji
arī sirsnīgi veic savu darbu, bet
nelaime ir tikai tā, ka ne vienmēr
darbs laukos atmaksājas. Pirmajos
divos gados valsts piešķir brīvu ui-turu
un dzīvokli ģimenei, dod lieto­šanā
vajadzīgās mašīnas, nerunājot
nemaz par zemes samaksu. Kāpēc
galvas paceltu skalu. „SaTgies krust- darbs tomēr neatmaksājas? Vainīgs
nesi, kad Nameja pulki nāk!" viņš brī­dināja
pretinieku. Bet meitenes smll*
tis cepa plāceņus kulšanas talkai, brī­vi
atdarinātai pēc Friča Dziesmas
Peem pa kulšen...
Kārlis Ķezbers
Naclonaliis problēmas cmlirācila
VĒSTULE LATVIJAI NO MINESOTAS
Daudzas sava rakstura īpašības, gan
sliktas, gan labas, mēs mēdzam iz­skaidrot
ar latviešiem īpato individuā­lismu
un savruplbu. Tas tiesa. Bet pa­tiesība
arī tā, ka tiklīdz mēs nokļū­stam
svešā zemē, tā alkstam latviešu
sabiedrības. Dažkārt mērojam garu ce­ļu,
lai satiktu citus tautiešus. Vai nu
tā ir kāda latviešu sanāksme, dievkal­pojums,
vai vienkārši mēs braucam
cits pie cita ciemā. Esam priecīgi ne
paredzēt tādus pantus, kas svarīgi lat­viskā
gara stiprināšanai. Ieteic no
draudžu satversmes svītrot norādīju­mus,
ka dievkalpojumiem jānotiek
latviešu valodā. Kādam veclītvletim,
kas šo jautājumu skaidroja pie ame­rikāņu
iestādēm, pateikts, lai vioš ši­nī
lietā tik daudz nepūloties, jo ņats
Venecuēlas neparastais klimats un
neziņa, piemēroties lietus un sausuma
periodiem. Kāds pazīstams bulgārs,
kas dažus gadus savā dzimtenē stu­dējis
lauksaimniecību un Vācijā 6 ga-dus
vadījis lielu dlrznieclbu, iebrau­cis
Venecuēlā ar uzkrātu kapitālu
un pievērsies atkal savem ierastam
darbam. Nopircis 5 ha lauksaimniecī­bai
derīgas zemes un ar\vietējā dar­ba
spēka palīdzību to apstādījis kā­postiem,
tomātiem, burkāniem u. c.
Audzis brīnišķīgi, jo bijis lietus pe­riods,
bet pēc mēneša, sausumam ie­stājoties,
un nezinādams izmantot
mākslīgo apūdeņošanu, zaudējis visu
ražu.
Vietējie lauksaimnieki izsakās, ka
ne katrreiz ir ticība saņemt izsēto at­pakaļ.
Daudzreiz neiznāk pat sēklai.
Tomēr citi gadi zaudēto atkal izlīdzis
na ar uzviju. Daba šeit loti mainīga,
bet zemes auglība apmierinoša. Trūkst
proc. jelprotcina un 3.5 proc. jēltau-ku,
bet ne vairāk kā 8 proc. ar A un
D vitamīniem vitaminizētas kok-šķiedras,
maksā 5,25 dol., graudu
spraukumi ar kviešiem 4.35 dol., bet
spraukumi bez kviešiem 2,80 dol
maiss. Cdli auga un 15tri pieņēmās
svarā, neviens nenobeidzās, ar! kani­bālisms
neparādījās.'
3 mēnešu laikā cāļ! apēda 1700
mārciņu sausbarības maisījuma un
900 mārc. graudu spraukumu, kas ko­pā
maksā 113 dol. Cāļu miju illdīļa
apm. 10 dienu, petolejas patēriņš bija
ļoti niecīgs. Darbs pie clļiem ne vai-rāk
k l pus stundu dienā — rītos un
vakaros silītēs sabērt jau gatavu ba­rību
un saliet traukos ūdeni.
Cāļu māju nevienu relil netiku tī­rījis.
Pirmo reizi izkaisīju cāļu māju
ar kūdras pakaišiem, pēc tam Izbēru
3 maisus zlļŗu skaidu, kas neki ne­maksāja.
Pāris reizes lemlnljos par
jauniem pakaišiem, solījfta gan atvest,
bet tā kā neatveda (varbūt taupības
dēļi), tad arī es vairāk par to neni-nlju.
Pakaišus tikai dažas reizes ar
grābekli izrušinu.
Logiem un durvīm pflekŠI aizsitu
stiepuļu pinumu, l a i tāa vienmēr va­rētu
turēt vaļā. Gaiss mājiņā bija pie­tiekami
labs un cāļi no karstuma ne­cieta.
Cāļi ātri pieņēmās svari. Lielākie
gailēni svēra 5,6 — 7 mārc, vidējie 5,
bet vistiņaa 4 — 4,2 mērc. LatvijI tik
labu caurmēra svaru rodailendām un
barneveldim 3 mēn. vecimīl neredzē­ju.
Es to izskaidroju galveni k i r t i ar
Ubl aagatavotu barību \m svaigu
gaisu.
Par kldu cenn t a ^ d cllua var pār­dot
gaļā? Tuvākā ciļu tirgotava, ku­r
i informējos, uzpērk cāļus katrā lai­kā
un vairumā. „Brolļerus" (labi ba­rotus
gailēnus) farmeri eāk pārdot no
2 — 2.5 mēn., bet „fraijērus" no 3 —
3,5 mēn, vecumā. Par pēdējiem maksā
mazliet vairāk. 150 Ņfihempširas cāli
3 mēn. vecumi k l fraijeri izvērtējas
sekojoši:
.50 tlellkl». ar caurm. ivarii 3,3 mSrc.
<1ilv»v. , . 265 mlfc.
40 vidlļle. ar caurm. ivaru 5 ralrc
driviv 200 tnlrc.
SO mAfflkte, ar caurm. svaru 4 mire.
dzivsv . . , 240 mirc.
750 mftrc.
750 mārc. i 29 centi - 204.45 dol.
Pārdodot cāļus kautā un dzesētā ve4.
d§ iegūtu mazliet vairāk, bet tad
strādtiiekam būtu vai nu ļlkavē citi
darbi, v«l jāstrādā virsstundas, par
kurām viņam nekl nemakisl. Tldfil
cāļus pārdod dzīvsvarā.
Izdavumi; «afflokiSta par cfiļiem .
barība
atrSdnifka alQa .
34 dol.
113 .,
2< ..
1T2 dol.
nemaz neesot .vls^i cieši saistījies ar
kadu draudzi. Mūsu tautietis atbildē- tikai labas apstrādāšanas. To pa lie-jis,
ka jau vairāk nekā 30 gadu vio§ lāka! daļai apstrādā primiliviem dar-tikai'par
radu un draugu, bet par kat- neesot dzirdējis dievkalpojumus mā- ba rīkiem. Mākslīgos mēslus tikpat kā
ru tautieti, ko satiekam. Mēs gan gri- tes valodā, kāpēc gribot rūpēties, lai | nepazīst. Lielo lauksaimniecību īpaš-bam
dzīvot katrs savu dzīvi, bet tā-Isjnī zemē ieceļojušas tautiešus nepie-1 nieki, lai būtu neatkarīgi no. ražas
pat mēs gribam biežāk sanākt kopā un 1 meklētu tas pats liktenis. svārstībām, tuvākās pilsētās ierlkoju-vislabāk
jūtamies tautiešu sabiedrībā.] Biedrību dibināšanā lldrlgas grūti- ši veikalus, kur par augstākām cenām
Ja nu runājam par nacionālā gara 1 j^^^ j^^^ biedrība nodibināta, tad'pārdod savus ražojumus, k l arī dod
saglabāšanu emigrācijā, tad latviskām I ^.^j jģiekaro stāvoklis savu tautiešu uz kredīta saviem strādniekiem. Pēdē-oraanizācijām
jābūt galvenam tā ko-,y|jjQ p^ļ^ latviešu neatbalsta savasljie uz parāda ņemto nekad nespēj at-spēku.
saviem darba
bū\T vēlamsrtad kādi tam Ir iemesli? i fgp^'ļ* nekādu * labumu'nedabūju'..." i devējiem apmierināti. Mazā izpeloa
Ikviena zeme, kas mūs ir tizņēmu- p^^^^^j ļaudis, kas neabonē pat ļ dod pietiekami viņu nacionālajiem
sl kā emigrantus, grib lai asimilēja-_ i^^^.j^^^ laikrakstu. Citi nav ai7mlr<;u-• ēdieniem — melnām pupiņām vārītā
mles, lai kļūstam
ņiem. Vieaia ātr
cita to tik krasi
nās ir tā pati. Tādei nevieud svcsa /.T ^ - i gŗj
me mūsu biedrošanos nevēro ar prie-ļ^verē ir ļāvušies ievēlēties tikai per- var konku.-^t, jo nespēj paciest kar-^ MāCnajs vujuemars none par caiu
ku un sajūsmu. ļ sonīqu labumu vai goda dēļ. Kā ta-: ^io^ ^c^-i!c^ sMrus. kā arī nopŗ-mlt gi-^ audzēšanas iespējām Misisipi štatā sa-
Vēl oirms gada latvisku biedrību i |^| |(j»as biedrību amata persona?.. mene.; uzturēšanai. ļ vā laikā Latvijā raksUj^i, ka turi^nrs
. Hraudžu dibināšanai dažās valstīs; ^.^^^ atlīdzības veic sabiedrisku Sie ir oalvenie Iemesli, kamdēļ lie-ļfannerl no kokvllnc^s audzēšanas pār-
^ lākā dala iebraucēju pievīlušies un; slēdzoMes uz lopkopību un putnkopi-meklē
darbu pilsētās, kur noteiktas i bu kā ienesīgāku nozari. Farmen do-
Atlikums 32,45 dol., vai 21,8 centi
no cāļa.
Td nav liela summa, bet pasākumā
un drauazu giuiiiasai»a» v.»--^ ^^^^
nebija nekādu izredžu. „Ejiet ameri-^^^tu?
un jūsu bērni ātrāk Iemācīsies Bļ^sui^^^^ organizāciju darbību vēr-valodu
un mūsu dzīves veidu. Jūsu ^. obiektīvi. Vioi arī §aprot, ka orga-nacionālās
organizācijas būs jums "-^^i^ācija var augt tikai kopā ar mums
kai kavēklis. Nedomājiet par tam. - •
mēr teikts, ka lauksaimniecība Vene-cuēlā
neatmaksātos, vai arī nebūtu
labas Eemes. Iebraucēju nelaime tā,
ka vioi jau sākumā grb naudu raust
ļtrlti f cenā kā pērnā gada cepures
^ju par mazu veikaliņu, bet kur!
^^^agad. kad pasaulē dūc un rūc. Nu 1 apstāklis. P""''' '^^'"'^ M i n G a p e l ē . jūniļS.
graudu. Ik pēc 9 nedēļām farmers
pārdodot ap 1200 cāļu un pusgraud­nieks
saņemot apm. 200,—250 dolāru,
dažkārt pat līdz 340 dolāru. Kldf»l ne­iespēju
nopelnīt sev Heku
pij)r.kop:bu, ļa (^sm^-nē if
rīks cilvēks k'i< putnus var
ciļu bti^o^nr.a g^lā šim nolu-piemērota.
Andr. leiše
' . ; - <- • • -, •
i ''i
• J : •
1 'i-