Bavarijas Latviesu vestnesis, May 10, 1950

              1950. g. 10. mai]fi
ijadziga
S SAKA ĀRSTE
tS BAIDĀS NO
SUMNICĀ
Keiibronas
if&ma un IRO. Vis­as
vadība, ne I RO
ribu nevienam komi-ieku
iesniegumam.
"Trieku komiteja a l *
fca no slimnīcas
jitl, kas neievēro
noteikumus, atstāj
Utļaujas, naktis utt;
•^•Ueki, ne a r i kāda-mēģinājusi
iztedk-pret
pārējiem ār-Šlu
» kuru vidū ir
i% bet gan lecina
Jl visu labāko. Slim-ļ
i i a l ^ satraukuši ari
SANATORIJAS
FASNiVlBA
[eilbtonas aanatorijā
uz netālajām dzē^
kāda jauna, 9llm^
i:!Pta vIrie^līķkNo«
iielaimīgaiis ir ^ana«
.24 g. vecs ufcrai-i
ddrojuml, ne norā­des
iemeslu pie viņa
v i d apstākļi norāda^
"lāviba. HeHbronas
itnieki pārilia^ti;
bada streika unpē-upuris,
Jo
ieku izraidīšana
ietekmējusi visai
veselības stāvok-prailEa
pie tam bijis
iOŽdicīnas daļas va-rīcība,
ķas ier&-
[sio^drot, bet) tā
jtaniekiem drau-atņemšanu
un
Sējies ar grūti slima-iem
fiSimnieldem
stāvoklis sanatoīri*
mērā nomieri*
vairs nestrādā, bet
^t(pgx^ fei neap-
I k t ^ iz-llPllUiski
d a u ^
un ar ie-grie-
Trešdi^o, 1950. g. 10, maijā
L A T V I J A
tS pie vai-organSzācm
un de-iU.
Padentl
par konfliktu
firstiem
iietedevās iegūt,
Dr. Fižers
Sleikties. Ārsts N.
kaf slimnieki tā
kauit ari viņa
l i : i p k a m a . Dr.
I t ^ un pārējo
ar ārstes
vienīgi va^
Itānu jūtu iz-jte
tam apstākli,
solījis silm-lli^
iiP^ Pēc ārsta ^p-
0530^ noskaņojums
:'esot mierīgs, bet
laraddišanu protestē-
^^ikai kāda maza sa-
Jrdlgā māsa uz jau-
: domā par sHmbieku
jfcegeri-Lindi, Latvi-irteicās:
„Strādālu
ŗ ar firsti man nebija
ļčik dzirdēju no dau-lem,
viņas izteicieni
daudzkārt bijuši vi^
ŗ-fiJUvka pret sHmnie-ļfeturēties
un īpaši vēl
ļlt pacienti i r no visām
pe tam tik daudz iz-ļpēdējā
laikā slimnīcā
[itaj bet, vai viņa ofi-lU
Heilbronas sana-
Sjumā ieguva Latvijas
Itfivls, tātad daudzos
fja preses konferencē
10 viedoklim. Mums
-'likta pilnīgai izbeig-jāuzklausa
arī apvai-
'^-^jos apstākļos un
— informācijām, ko
ļl^gūt no slimnīcas un
omēr, liekas, ka vai-idi,
notikumus objek-imnieku
vidū tiešām
kādas grupiņas pie-
-.T>tautiskā pacientu
aklora Dr. Flšera at-jebkādu
informā-ielaist
žurnālistus
idīt aizdomas, ka —
-jojumos izsaka vācu
Ibronner Stimme un
ļchrichten — sUmnica
kādas tumšas lietas,
tākļu noskaidrošana
[tā slimnīcas vadības,
visu DP interesēs.
Arv, BolšteiD3
i
Latvieši Austrālijas
m
Moderna ķimija reiz bys svariga Latvijas
atjaunošana
VĒSTULE R E D A K C I J A I P A R MŪSU ZINĀTNIEKU DARBU
P A S A U L E S PIEKTAJĀ KONTINENTĀ
Daudziem latviešu zinātniekiem
Šodien jāstrādā pavisam neierastā
vidē un apstākļos. Tas i r smags
uzdevums, taču vienmēr godam
veikts. Latvieši ,4elauzušies" arī
AustriUijas zinātniskās un rūpnie­ciskās
pētīšanas institūtā — augstā­kajā
zinātniskajā iestādē pasaules
piektajā kontinentā. Institūta uzde­vumos)
ietilpst visplašākie Austrāli­jas
p<5tlšanas darbi, kāpēc radītas
dažādais n o z ^ s . Institūtos zināt­nieki
kalpo tikai pētniecībai, un šo
pasākumu veicēju vidū tagad iesais­tīti
aai latvieši Cik pagaidām z i ­nāms,
tie i r prof. Ābele (Adelaidē),
Steinbergs (Kanbērā) u n Siņīdns
(Denilkvīnā). Bez tam par asisten­tēm
entomobģiias nozarē institūtā
Kanbērā strādā tautietes Liepiņa un
Prauliņa. Latviešu zinātnieki bau­da
aužitrāliešu kollēgu vislielāko cie­ņu
un draudzību.
Inž.-ķīm. Andrejs Steinbergs stās­ta:
„Zinātniskāg un rūpnieciskās
pētniecības institūta nodaļas atrodas
visās Austrālijas pavalstīs. Pētnie-ki_
pieskaras visgrūtākajām problē­mām,
un šo zinātnieku darbu rezul­tātiem
jāizpaužas regulārās publikā­cijās,
pēc kurām tad spriež par pēt­nieku
spējām. Vissmagāk jau izvē­lēties
pašu risināmo problēmu. Es
esmu nodarbināts ganību zālāju pē­tīšanas
nodaļā, kuras darba rezul­tāti
svarīgi visam Austrālijas konti­nentam.
Te vēl ļoti daudz neatrisi­nātu
problēmu — jāpētī trūkstošie
elementi zemē utt,, jāsaskaras ar
latviešu zinātniekiem agrāk neieras­tām
lietām. Rietumaustrālijā lietus,
piemēi'am, dažkārt nelīst 3—4 mēne­šus,
taču zāle zaļo. To veicina bors.
Ar to pašu trūkstošo elementu pie­gādi
AustrāUjad radīti priekšnotei­kumi
tūkstošiem kvadrātjūdžu jau­nas
auglīgas zemes veidošanai. J a
Austrālija jau netālā nākotnē sapņo
Auseklisa ornaments austrāliešu
oaznicas logos
V _
Dozas piezimes par latviešu dzivi Jaundienvldvelso
Latviešu gaidu karogs
zviedru pilsētas ieiōs
Kā Latvijas slejās īsumā jau atzī­mēts,
aprīlī Gēteborgas Hāgas baz­nīcā
notika pilsētas latviešu skautu
un gaidu dievkalpojums, kurā iesvē­tīja
Gēteborgas skautu un gaidu
kustīb£is veicinātāju — J K S un lat­viešu
draudzes kopīgi dāvinātos k a ­rogus.
Skautu un gaidu mācītājs J .
Sviķis im vietējās draudzes mācī­tājs
P. Jaunzemds teica izjustus diev­vārdus.
Māksliniece M. Vintere
dziedāja lūgšanu no A. Jurjāna kan­tātes
Tēvija un H. Berino Mūsu
tēvs. Ērģeļu pavadījumus spēlēja
V. Puķīte, dievkalpojumu nobeidza
Latvijas valsts himna.
Nākošajā dienā lielajā zviedru
skautu un gaidu parādē tikko iesvē­tītais
latviešu gaidu pulciņa karogs
jau plīvoja Gēteborgas ielās, līdzās
igauņu ^gaidu karogam, pievēršot
skatītāju uzmanību un liekot tiem
pārdomāt: kādēļ gan šis karogs šo­dien
nevar plīvot zemē, kurai tas
pieder? E. B.
Pagaidām iztieltam
bez angļu valodas
Cik dažādas i r Savienotās valstis,
tik dažādi apstākļi, kādos nokļūst
bijušie DP. Mēs esam nonākuši pa­visam
savdabīgā un savrupā vidē.
Dzīvojam jau veselu mēneša l i e l p i l ­sētā
— Filadelfijā, bet līdz šim pa­šam
laikam mums vēl nav bijis va­jadzīgs
izlietot mūsu trūcīgās angļu
valodas zināšanas. Tas izklausās
dīvaini, bet i r tomēr patiesība, jo an
dažos veikalos mūsu apkārtnē runā
vāciski.
Esam atraduši darbu un mājvietu
kādā no 20 Filadelfijas vācu ev. lut.
draudisēm. Sīs draudzes mācītājs
- kāds priekš 20 gadiem no Šveices
ieceļojis vācietis ar kundzi — ari
vācieti no Stetines — nav amerika­nizējušies,
bet palikuši savā dzīves
veidā īsti vācieši un eiropieši. Ģi­menē
i r 4 dēli — skolnieki un stu­denti,
k u r u ideāls nav bezbols un te­levīzija,
bet gan laba mūzika, grā­matas
im vaļas brīžos šachs. Visi
viņi dizimuši u n auguši Amerikā, to­mēr
ģimenē runā tikai vāciski. Cie­ša
un garīgi stipra vienība — bet ne
šaura un aprobežota. Mācītājs ir
dziļi :intelliģents cilvēks, interesējas
arī piar D P problēmām un zina
daudz par Baltijas valstīm, i t īpaši
L a t v i lu un Rīgu. Viņš saprot mus
un saka: „Nekad, nekad jūs te ne­iedzīvosities,
nekad ne:utīsities ka
par 20 mllj. iedzīvotāju, tad institūta
uzdevumā i r pētīt iespējas, lai šie
miljoni te tiešām varētu dzīvot on
paēst.
Kopš atstājām savu dzimteni, ķī­miskajā
zinātnē radies ļoti daudz
jaunumu. Darbu šodien tāpēc ne­var
vairs salīdzināt ar to, k o un kā
strādājām Latvijā. Viena no insti­tūta
svarīgākajām prasībām ir, lai
visīsākajā laikā varētu izdarit iespē­jami
lielāku izmēģinājumu skaitu.
Dienā tagad veicam pat 6—12 anali-zes!_
Protams, to var panākt tikai
tādā ceļā, ka vecās gravimetriskās
metodes aizstātas ar jaunām. Insti­tūtā
i r arī lieliskas bibliotēkas, un
ļoti labas aparatūra?; dēļ varam lie­tot
vismodernākās darba metodes.
Vērojama orientācija ASV un An­glijas
zinātnisko ceļu virzienā, bet
mazāka vācu ietekme. Eā pašreiz
plaši izmantoju kāda Javas pētnieka
darbus. Strādāju pie metodes āti!-ai
sēra kvantitatīvai noteikšanai augos.
Sis darbs būs arī mana pirmā zināt­niskā
publikācija Austrālijā, pēc
kuras spriedīs ne vien par manām,
bet vispār latviešu zinātnieku spē­jām.
Domāju, k a metode man izde­vusies
ļoti labi, un atliek vēl tikai
darbu „nopulēt". Esmu atradis, ka
kādu citur lietotu metodi ar lielis­kām
lēkmēm var izmantot ari ātrai
sēra kvantitatīvai noteikšanai augos.
Darbs, ko tagad strādāju Austrā­lijā,
kādreiz būs vajadzīgs ari
dzimtenē, jo okupantu vandaliski
nopostītās Latvijas atjaunošanai mū­su
zinātnieki pavadīs daudzas bez­miega
naktis. Jau tas vien skaidrs,
ka boļševiki bez žēlastības izcērt
mūsu dārgumu — mežus. Ļaunumu,
ko šāda neprātība rada, novērst
varēsim varbūt labi ja 50 gados, jo
visiem zināms, cik meži ļoti ietekmē
klimatu. Nepatīkamu mācību šajā
ziņā dabūjuši amerikāņi. Izcērtot
mežus, daži viņu milzīgi auglīgie
kviešu lauki tagad pārvērtušies
tuksnesī. Minētajā jautājumā i r arī
daudz d t u piemēru. Vēl labi atce­ramies
no dzimtenes, ka ap Olaini
mūsu lauksaimnieki nevarēja izau­dzēt
jaunlopus. Bija dažādas slimī­bas,
un daudzu to pamatā saskatāms
kobalta trūkums. Latvijas atzelša-nai
mums plaši palīdzēs tieši moder­nā
ķīmija.
Domāju, ka institūta durvis p a ­kāpeniski
atvērsies arī vēl citiem
latviešiem, kaut zinātniskais darbs
Austrālijā tālu nav pilnībā samak­sāts.
Augstskolu beigušo cilvēka sā­kuma
alga ir tikai 500 mārc. gadā.
Tāpēc nav brīnums, ka austrāliešu
akadēmiķi ne labprāt iesaistās valsts
interesēm veltītā darbā. Es ar savu
760 mārc. gada algu šejienes apstāk­ļos
skaitos ļoti labi situēts, lai c;rī
šī alga neatbilst darba nozīmīgu­mam."
Inž.-ķīm. A. Steinbergs Austrālijā
ieradās no Vācijas, kur dzīvoja B a i -
reitā. Latvijā viņš strādāja pavi­sam
citā nozarē nekā šodien: bija
mūsu rūpniecības lepnuma — V. Ķu-zes
fabrikas techniskais vadītājs. Ja
V. Ķuzes mašīnas Latvija?; brīvības
pēdējā laikā neapstājās visu dien­nakti,
ja gadā bija ap 300 jaunizlai-dumu
(gandrīz 1 katni dienu!), tad
tur bija ko strādāt, ko domāt un
risināt ļoti smagas problēmas.— pat
tādas, ko biskvītu, šokolādes un k o n ­fekšu
ēdējs nemaz nespēj iedomā­ties.
Bet tas tomēr i r pavisam cits
stāsts. Kas inž.-ķīm. A. Steinber-gam
darāms Austrālijā, apmēram
pateikts, augšēlās rindās. Esam šo­reiz
runājuši tikai par vienu latvie­šu
pētnieku pasaules piektajā kon­tinentā,
bet tikpat nopietni, par
slavu Latvijai, te strādā arī citi mū­su
zinātnieki.
Ieplūstot lielam skaitam ieceļotā­ju
Austrālijas kontinentā, nav no­liedzams,
k a viņi atved sev līdzi ari
jaunas vēsmas šejienes garīgajā un
kultūras dzīvē. Dažreiz šo Ievesto
jaunumu izmantošana no austrāliešu
puses izpaužas diezgan dīvainā kār­tā.
Raksturīgs piemērs: N. iecelo-tāiu
nometnes tuvumā atrodas p i l ­sēta.^
Vairākas šīs pilsētas dāmas,
redzot mū.su tautietes nometnes sa­rīkojumos
un izstādēs krāšņajos lat­viskajos
tautas tērpos, pagatavoju­šas
tādus ari sev un lepojas tagad
ar tiem viesībās un c i t u r . . .
Nesen Parkes pilsētā Jaundien-vidvelsā
iesvētīja jauncelto baptistu
firaudzes dievnamu. Tā būves un
izdaiļošanas darbā biia saistīiies
arī 1948. gadā kvēlojušais latvietis
L., kas starp citu veidoja dievnama
krāsainos logus. Uzticēto darbu L .
veicis ļoti rūoīgī un teicami, par ko
viņam izteikta draudzes vadības
pateicība, bet mēs, pārēiie latvieši,
ar sajūsmu raugāmies uz skaistanem
krāsainajiem logiem ko rotā mums
tik labi pazīstamie latviskie orna­menti
ar auseklīti vidū.
Austrālijas farrneriem — aitkop-
'^em parasti pieder vairāki suni.
Seit i r parasts, ka mājkustoņiem
barība jāsameklē pašiem, io cilvēks
par tiem rūpējas maz. Kads tau­tietis,
strādādams farmā, līdztekus
nodarbojas ar vislkoolbu. Viņam i r
ļoti labas un draudzīgas attieksmes
ar kaimiņu farma^s īn^^nieku. Kādu
dienu kalmiŗia i7<:Rlku?ie suni iekļu­vuši
mūsu tautieša pagalmā un sa­plosījuši
15 sugas vistas . Nākošajā
Nujorkiesi priecājas
par mmn tautiena pla­kātiem
pretboļ^evife-ti^
kaja demonstrācija
29. aprīlī Ņujorkā notika A SV
kara veterāņu rīkotā tradicionālā
lojalitātes parāde,, kas šogad reizē
izvērtās arī par sevišķi plašu un
iespaidīgu pretbolļševistisku demon­strāciju.
Lojālitāiteg parādes gājie­nā
piedalījās vairāk nekā 100.000
personu, bet to noskatījās a pm
1 miljons pasaules lielākās pilsētas
iedzīvotāju. Demonstrantu rindās
bija redzamas ari daudzas ievēroja­mas
amerikāņu pc^litiskās un sabied­riskās
dzīves persjonibas.
Pavisam demonstrācijā piedalījās
38 dažādu tautību grupas. Latviešu
grupa, salīdzmot ar iepriekšējiem
gadiem, šoreiz bija skaitliski lielāka
un ļoti labi organizēta. Grupas
priekšgalā nesa Savienoto valstu un
Latvijas karogus aiz kuriem sekoja
plakāts ar uzrakstu Latvian. Tālāk
pa 6 rindā soļoja mūsu tautu meitas
krāšņos nacionālos tēpos, izpelnoties
visā gājiena laikā skatītāju uzma­nību
un bagātīgus aplausus. Tāpat
LATVIEil vi>^ R^SAULt
dienā latvietis sastop kaimiņu far-mas
īpašnieku un izstāsta tam sa­vas
bēdas, cerēdanas, k a saņems at­līdzību
par nodarītajiem zaudēju-nuem.
Kaimiņš līdzjūtīgi noklau­sās
itautieša stāstu un atbild: „What
a pity" — cik i ^ l ! Latvietis sakož
zobus im zaudējumu piecieš. Dažas
dienas vēlāk viņš palaiž savvaļā sa­va
„bosa" izsalkušos suņus barības
sameklēšanai, un sekas nav ilgi jā­gaida.
Driz vien ierodas tas pats
kaimiņš un sūdzas tautietim, ka
viņa saimnieka izsalkušie suņi pa­gājušajā
naktī ielauzušies •taimiņa
farmas aplokā un saplosījuši desmit
vislabākās Merino sugas aitas. Uz
šo sūdzību latvietis savukārt līdzjū­tīgi
pagroza galvu un atbild: „Wliat
a pily!" Kalnuņu draudzīgās attieks­mes
pēc šiem notikumiem un sav-starf^
ējiem līdzjūtības apliecināju­miem
esot vēl uzlabojušās.
A l e k t aunā, aprīlī.
K. Cipants
Uzmanību pret
jciunaustralicsuml
Austrālijas laikraksts The Herald
pastāsta šādu notikumu. Lauku far­mā
wltā rudens dienā ienāk ceļa
gājējs un lauzītā angļu mēlē apvai­cājas:
„Pliz, vud jū oblaldž ml viz
e glās of vāter?" — Padzēries, tū­rists
tencina un nu jau pavisam te­košā
austrāliešu izloksnē saka: „Pa-teicos,
kundze, nu atkal varu runāt
normāli. Man likās, ka ari jums
pret jaunaustrālietl būs laipnāka
sirds nekā pret parasto ceļa gā­jēju..."
Soli tālāk gājusi mlss Kamerona
no Jaundienvidvelsas, kas uzdevu­šies
par ungāru DP. apmetusies
Betherstas imigrācijas nometnē un
6 ne<lēļu laikā pārliecinājusi pat sa­vus
istabas biedrus, ka i r īsta ungā­riete.
Darba pārvalde drīzā laikā
sameklējusi jaunajai „dipitei" darbu
kādā ciemā, kur mlss Kamerona (kas
tagad saukusies par Taņu Mariju
Mišiku) tomēr ilgi nepalikusi. Jau
trešajā nedēļā viņa pazudusi, paņe­mot
līdzi arī saimnieka dārglietas
2200 mārciņu vērtībā. „Ungārietes"
dēkas nobeigušās tiesas zālē un cie­tumā.
Visai pesimistiski noskaņots ir
Sidnejas laikraksta Sunday Tele-graph
reportieris Kings Billijs, kas
nopietni apgalvo, ka drīz vien kat­ram
austrālietim Sidnejas ārzemnie­ku
kvartālā Kingskrosā būšot jāap­gādājas
ar pasi un tulku. Jaunaus-trāliešu
pārsvars šajā pilsētas daļā
esot tiešām ievērojams. Pēdējais
rūgtais piliens mistera BlUija kausā
bijusi kādas radiofabrikas reklāma
poļu, vācu un itāļu valodā, no kuras
250 vārdiem austrālietis varot sabur­tot
tikai 1 2 . . . (AL)
K a n b ē r ā , maijā
Arnolds Smits
majas.. .*
Filadelfijā, aprīli.
CENTRĀLA ORGANIZĀCIJA
VEIDOJAS
Ņujorkā apriļa beigās notika ASV
Latviešu centrālās apvienības Ņujor­kas
delegātu apspriede, piedaloties
arī Ņudžersijas pārstāvim C Karo­lām.
Delegāti galvenokārt pārrunāja
jautājumu, kā jaunajā centrālajā or­ganizācijā
vislabāk apvienot fiziskās
un juridiskās personas, un visuma
atzina, k a pastāvošās organizācijas
un draudzes, kas saistītas ar saviem
statūtiem, jaunajā organizācija v a ­rēs
būt tikai biedres-veicinatājas.
Organizācijas sastāvs vismaz sāku­mā
tātad svērsies vairāk uz fmsko
personu pusi .
Apvienības organiz komiteja, bez
jau ievēlētā H. Lielnora, nolēma ko­optēt
vēl A. Reini, R. D r i l l i , V. Igna­tu
un H . Vītolu. Dzīvas Pārrunas
radīja jautājums par va:adzibu d i ­bināt
Ņujorkā jaunu lokālu lat^aesu
organizāciju, jo pastāvošas organizā­cijas
savu statūtu dēļ nespējot ap­mierināt
visus tautiešus. 0^
Latviešu grupas da|a amerikāņa
lojalitātes parādē Ņujorkā.
T. K r ū m a uzņēmums.
lielu skatītāju piekrišanu un inte­resi
guva tālākie latviešu grupas
plakāti un transparenti. Zīmīgs bija
plakāts, kurā attēlots lidmašīnu i n ­cidents
virs Baltijas telpas ar uz­rakstu:
It can happen also here — tas
var notikt arī šeit! Uz kāda cita
plakāta bija uzraksts: Bende Staļin,
atmaksas stunda nāk! Vislielāko
piekrišanu skatītājos tomēr guvis
plakāts ar tekstu: Andrejs Višin-skis
— latviešu tautas bende Nr. 1
— kad viņu tiesas?
Lat\nešu grupai pa priekšu de­monstrācijā
gāja lietuvieši, bet aiz­mugurē
somi un igauņi. Grieķu
grupa uz auto platformas bija uzcē­lusi
..akmens" mūrus ar dzelzs
Driekškaru, aiz kura sevišķi iespai­dīgi
bija attēlots 28.000 pazudušo
grieķu bērnu liktenis.
V ^
Tek^a^avS stata
latviešiem sazināties
grūti
DAŽAS IZCEĻOTAJĀ PIEZĪMES
Negaidot Vācijas transitnometnē
uz diezgan reti ejošo Ņuorlinsas k u ­ģi,
izmantoju radušos iespēju braukt
uz Teksasu no Ņujorkas ostas pāri
visam Amerikas kontinentam. 45
stundu ilgais brauciens izmaksāja
apm. 52 dol. personai. Teksasa, kas
ir lielāka nekā pirmskafa Vācija,
pēc pēdējiem oficiālajiem datiem
līdz šim uzņēmusi 1051 DP. Tas Īs­tenībā
ļoti mazs skaits, it īpaši tādēļ,
ka šejienes iedzīvotāji — luterāņi —
ir lielāko tiesu vācieti vai ari vācu
pēcteči, un vācu valoda te stipri iz­platīta,
kas varētu ievērojami at­vieglot
ari DP uzņemšanu.
Algas Teksasā līdzigas ASV zie­meļu
apgabalu algām, bet preču ce­nas
te stipri zemākas. Latviešu c i l ­vēkam
Teksasas dienvidos griitāk
panesams vienigi karstums, Jo no
marta līdz septembrim temperatūra
šeit ir apm. 70—100 gr. F. Stata
lielie attālumi kavē latviešu sazinā­šanos
un sastapšanos. Daži mūsu
tautieši dzīvo San Antonio, Dalasā,
Denitonā. Rosko apkaimē. Universi-tāten
pilsētā Austiņā studē vairāki
latviešu stipendiāti
La Granges pilsētā, kas atrodas
apm. 2 jūdzes no manas dzīves vie­tas,
pašlaik meklē frizieri. Ja kā­dam
ar šo darba piedāvājumu būtu
līdz<fts. lūdzu rakstīt: A. Kaupiņam,
La Grange. Box 488, c/o H . Jansen,
Texas U SA
T e k s a s ā , aprīli.
A. KaupiBfi
Latviešu inženieri, architekti un
techniķi 7. maijā pulcējās sanāksmē
Sidnejā. Darba kārtībā bija Jautā­jums
par turpmāko arodniecisko o r ­ganizēšanos,
prof. N. Rozenauera r e ­ferāts
par Sidnejas techniskajām
mācības iestādēm un dažādi citi jau­tājumi.
Sidneilā nodibināti
jaiuis klubs, kas do­māts
par vietu, kurā
vecie austrālieši var
satikties ar imigran­tiem,
lai pēdējiem
dotu iespēju pilnībā
iemācīties angļu v a ­lodu.
Klubu apmeklē ari daudz lat­viešu,
kas tiekas tur ar dažādas aus­trāliešu
sabiedrības pārstāvjiem —
māksliniekiem, ierēdņiem, dzelzceļ­niekiem,
tirgotājiem namamātēm
utt.
Jau kopš ilgāka laika nodibināta
Dienvidaustrālijas latviešu palīdzī­bas
fonds, kas pastāv pie Adelaide*
latviešu biedrības un Adelaides lat­viešu
draudzes. Fonda vadītājs i r
J. Kanasts, biedrības pārstāvis P.
Kļaviņš un draudzes pārstāvis K.
Apinis. DALPF pēdējos 6 mēnešoē
nosūtījis latviešiem uz Vāciju 63
pārtikas sainīšus un regulāri aprūpē
Vācijā 3 mūsu kara invalidus. Fon­da
vadība aicina A u s t r i j a s tautie­šus
būt atsaucīgiem ar ziedojumiem,
lai palīdzības darbu varētu turpināt
Adrese: Dienvidaustrālijas latviešu
palīdzības fonds, Bo.x 1675, G P . 0.,
Adelaide, S. A., Australia.
Daugavas Vanagu VaterSeJas no­daļu
Beļģijā šajās dienās apciemoja
mūsu konsuls Briselē H. Rācenis un
L S K B valdes priekšsēde E. Valtera
kundze, kā arī vairāki desmiti citu
Briseles tautiešu. Kopīgā sarikoju-n
^ piedalījās dziedonis A. Piziks,
bet Vateršejas latviešu bērni uzstā­jās
ar deklamācijām un dziesmānu
, Francijas latviešu
mācītājs E. Lappuķe
dabūjis solījumu no
franču luterāņu baz­nīcas,
ka tā varēs ma­teriāli
atbalstīt lat­viešu
draudzes trūcī­gākos
locekļus ar drē­bēm
un apaviem. Drēbes un apavi
(vīriešu, sieviešu un bērnu) Ir lietoti,
bet vēl labā kārtībā. Parize un pārē­jā
Francijā dzīvojošos tautiešus, kaa
vēlētos drēbes un apavus saņemt,
māc. Lappuķe lūdz piesūtīt attlecl^
gās ziņas uz šādu adresi: M. le Pa»»
teur E. Lappuķe, 47, Avenue Mar»
ceau, NOISY-le-SEO (Seinc).
Latviešu palīdzības komiteja»
Francijā bibliotēka un lasāmgalda
pieejams tautiešiem katru otrdienu
no pl. 19—21. Adrese: 16, Rua
Chauchat, Paris IX-e. Komiteja ai«
cīna tautiešus ziedot latviešu gra­nātas
bibliotēkas papildināšanai
Zviedru apvienotās
studentu . organlzāci-
|as iesniegušas rak­stu
karalim, lūdzot
palīdzēt 300 baltiešu
studentiem Zviedrijā,
to vidū 25 latviešiem,
lai tie varētu saņemt
stipendijas un aizdevumus itudiju
beigšanai. Tāpat lūgta karaļa gādU
ba, lai baltiešus atbrīvotu no mācī­bu
nwiksām, piešķirtu tiem drīzāk
Ziedrijas pavalstniecību un uzņemtu
bez ierobežojumiem medicīnas un
zobārstniecības fakultātē.
Zviedrijas latviešu organizāciju
savienības padomē par priekšsēdi
ievēlēts A. Bušs, bet par ģenerāl­sekretāru
P. Kalniņš; revīzijas ko­misijā
— 2. Smitmanis, A. Kļava
un 0. Miezis.
Latviešu skaits Zviedrijā, pēc pē­dējām
ziņām, nesasniedz vairs 4000.
Nesen Kanādā atkal ieradušies 27
Zviedrijas latvieši.
Lai gūtu līdzekļua
Vācijā palikušo inva­lidu
atbalstam, Sv.
Jāņa latviešu d i ^ u -
dze Toronto katru
mēnesi riko vienu v a ­karēšanas
sanāksmi,
vienmēr Iepriecinot
dalībniekus ar jauku un rūpīgi s a ­gatavotu
programmu. Pēdējā vaka­rēšanā
rakstniece Biruta Senkēvlča
runāja par Jurģu dienas paražām
dzimtenē, bet B. Freiberga bija i e -
studēju.si vairākus tautas dziesmu
dramatizējumus. Uzveduma dekorā­cijas
bija gatavojuši R. Stamcrs un
I. Hertclis.
Kanādas latviešu nacionālās ap­vienības
delegātu sanāksme notika
6. un 7. maijā Toronto.
Nākošās latviešu dziesmu dienas
Anglijā notiks 17. un 18.Jūnijā Les-terā.
Izstrādāta jau sīka dziesmu
dienu programma Galveno koncertu
18. Jūnijā ar uzrunu atklās sūtnis
K. Zariņš.
Latviešu meža strādnieku grupu
Kīlderā (Zicmeļan^lijā) nesen ap­meklēja
Stokholmas latviešu drama­tiskā
kopa uzvedot Zīverta komē­diju
Zaļā krūze un igauņu rakstnie­ces
Saimes Trip-Tilkas drāmu Vie-n
i •
»- .• i t!