Bavarijas Latviesu vestnesis, May 10, 1950

              L A T V I J A TreSdien, 1950. g. 10. maijā
300 padomju tonku Prāgos ielōs
V , ^ ;
Cdchosfovakiļa gaiddinas Padomju savienības un
satelitvalstu militāras apspriedes
Prifft (FK ^ At)ziiiiēJot Ceeho-šimfMļāā
atbrlvoiaiias piekto gada
«iciiii* svētdien Pragi notika lieias
Mnlbai, hufU bUa leraduiies pro­minenti
kom&nistl no Padonija sa­vienībai,
satelitvalstini on Eielnm-dropat.
Krievu delen^eUu, kuri ie-tilpa
kombiforma ģenerils^tāra
Snslova nn Srlieta viceministn Zo-rini,
vadīja politbiroja loceklis mai*-
iala Bolgaņlns. Pāri^ls sateUtval-stis
piritSvēla aizsardzības ministri
Pirstivjas oz Pi^gn bija sitijaSi ari
PrandjM, lieibritanUas un Itālijas
kominIstL
Svinību priekšvakari! maršals Bul-gaņlns
teica runu, pasvītrodams, ka
Padon^u savienība «stiprinās drau-ddbu
tautas demokrātiju starpā".
Runas turpinājumā Bulgaņins uz­bruka
rietumu lielvalstīm un Jugo-tlavijal
» deklarēdams, ka Tito an
Rankoviča kliķei drīz pienāks gals.
Kulminācija bija parāde, kas notika
svētdien. Par lielu izbrīnu ārzemju
novērotājiem tajā piedalījās 300 pa­domju
tanku. Goda viesu vidū bija
redzams ari ASļV un Lielbritānijas
militārais atašejs. Pēc parādes teik­tajā
runā valsts prezidents Gotvalds
paziņoja, ka par jauno miera ēru
Cechoslovakija pateicīga vienīgi pa­domju
savienībai". Pirmdien Sko-das
fabrikas Krievijai dāvināja vie-»
nu lokomotīvi „aiz tās pašas pateicī­bas''
ipar Blzenes atbrivošanu, lai
gan vācieēus no turienes padzina ne­vis
krievi, bet amerikāņu 8. armija
ģen^ļa Patona vadībā. Lai nema-sdnStu
^pateicības Jūtas pret Padom­ju
sierrienlbu", (echu iestādes aizlie­dza
amerikāņiem nolikt vainagu pie
kritušo karavīru pieminekļa Pllzenē.
Rietumedropas prese, komentēda­ma
Mormāctju par atbrManas
svinībām Prāgā, pārliecināta, ka
daudzie prominentie komunistu va-
KQt(|i boznicos vienosonas
or Polijas voldibu
Tatikiaa (£). - Vatikāna raidītājs
Siņor Sv. Krēsla ricībā tagad ir
pilnīgai vienošanās teksts, kas pa-fUtl^
ts po}u katoļu bīskapu uņ val-starpā.
Bīskapi deklarējuši,
i ^ l ^ JauPJuirtM:f^ a ^
fititl^vmi $X!\ vif jpri^u^ tizskatls
vienī^ji ^varasf
p l ļ l p f turpretim katoļu ^baznīcas
; v a < S t | | . i ^ ; res^k^f PoHjas l i -
kumtft. f Par poļu rietumu robežām
tekstā nekai^nav ininētC Kāds pā­vesta
pārstāvis^ d&larējUr, ka Vati-k
l ^ šo vienošanos nekādā gadījumā
neuzskata par konkordātu. Par to
varot izšķirties vienīgi Sv. Krēsls.
Paziņojuma beigās spīkers piebilda,
ka pēc vienošanās teksta saņemšanas
Krakovas archiblskaps kardinālis
Sapieha pagarinājis savu uzturēša­nos
Vatikānā uz nenoteiktu laiku.
doņi neieradās tur vienīgi tāpēc, lai
noskaitos parādL Sagaidāms, ka
Cechoslovakijas galvaspilsētā notiks
svarigas militāras apspriedes. So
apstākli vēl vairāk apstiprina tas,
ka padomju delegācijas vidū atrodas
ari bijušais Padomju savienības sūt­nis
Prāgā, tagadējais ārlietu vic«ni-nistrs
Zorins. Pēc 1947. gada viņš
devās uz Maskavu, bet tad atkal
atgriezās 1948. gada februāra beigās
un vadīja valst*» apvērsumu Cecho­slovakija.
No svinību atreferējumiem kļuvis
ari zināms, ka čechu valdība nomai­nījusi
savu ģenerālštāba priekšnieku
ģenerāli Dragču. Radiofona spīkers,
nolasot padomju delegācijas sagaidī­tāju
vārdus Prāgas aerodromā, par
ģenerālštāba priekšnieku minēja ģe­nerāli
Prohazku. Jaunais štāba
priekšnieks ilgus gadus nodzīvojis
Padomju savienībā tm ieguvis pa­domju
pavalstniecību.
DAZOSTARDOS
6 po|a konsulāta darbinieki Frank­furtē
pirmdien atstājuši savus pos­teņus
un lūguši ASV augstajai ko­misijai
patvēruma tiesības.
Visas komunistu sanāksmes ar 1.
maiju aizliegtas Zāras apgabalā. Po­licija
apcietinājusi turienes komu­nistu
partijas ģenerālsekretāru Ni­kolaju
un piecus citus biedrus.
Grieķijas ministru prezidentu otr­dien
apmeklēja Jugoslavijas lietve­dis
A^nās Cechovlčs. Domā, ka
viņš pārrunāja par diplomātisko at-tiekmju
atjaunošanu abu valstu
starpā.
Ceļojumā pa ASV uz astoņām die­nām
svētdien devās prezidents Trū-mens.
Viņš paredzējis teikt vairā­kas
runas amerikāņu tautai.
409.000 Argentīnas strādnieku
pag. nedēļā sāka streiku. Vispirms
darbus pārtrauca 20.000 ostas strād­nieku
un 250.000 pārtikas rūpniecībā
nodarbināto. Tagad viņiem pievie-nojušiea
arī 100.000 gaļas rūpniecī­bas
strādnieku.
12 cilvēki sadeguši kādā autobusā,
kas braucis par Riodežaneiro pār­plūdušajām
ielām. Aufebuss aizde­dzies,
eksplodējot benzīna tankam.
21 braucējs smagi ievainots.
Par aizliegtu apgabalu izsludināta
Kanādas arktika. Neviens preses
korespondents turpmāk vairs ne­drīkstēs
apmeklēt territoriju uz zie­meļiem
no Cerčiia cietokšņa un Hu-dzonas
līča. Sis aizliegums izsludi­nāts
pēc Kanādas un ASV aizsardzī­bas
iestāžu apspriedēm.
Uzticību pārbaudīs arī tiem ame­rikāņu
Ierēdņiem, kas darbojas ār­zemēs.
Sestdien šādu lēmumu pie­ņēmusi
senāta ārlietu komisija. Divi
senatori jau tuvākā nākotnē ieradī­sies
Frankfurtē, lai pārbaudītu ASV
augstās komisijas ierēdņus vai tie
nesadarbojas ar komunistiem.
Padomju raidītāju Berlīnē sest­dien
atstājis deju orķestris ar diri­ģentu
Kudricki. Krievi aizlieguši
orķestrim spēlēt amerikāņu un an­gļu
dejas. No programmas svītroti
visi priekšnesumi, kam bijis nosau­kums
Pasaciņa, Ceļš uz dzimteni.
Sapņi, Vecais labais laiks vai Zvaig­znes.
To vietā orķestrim lika spēlēt
„progres5vas dziesmas", piemēram,
Mazā mīlā tautas policiste vai Mazā
jaunkundze no FDJ.
Amerikāņu aviācijas bāzes Japānā
ir sagatavotas jebkādai varbūtībai,
— paziņojis ģen. Mekarturs, atbildot
uz padomju ģenerāļa Derevjanko
protestu pret Japāņu flotes \m gaisa
bažu „atdzlvināšanu".
125. pašnāvības lēciens pag. ce­turtdien
noticis no pasaules augstā­kā
tilta Sanfrancisko. Kāda 60 g. v.
sieviete nolēkusi no t s. Zelta vārtu
tilta, kas ir 225 pēdas augsts.
3 dienas streikojuši Venēcijas gon-doljēri,
lai protestētu pret motorlai­vu
konkurenci Streiks bijis sek­mīgs,
un tagad motorlaivām pilsē­tas
valde aizliegusi braukāt pa Ve­nēcijas
kanāliem un lagūnām.
B?ms nodedzinājis 32 namus un
68 šķūņus kādā japāņu ciemā Kiušu
salā. Ugunsgrēka pirmsākums bi­jis
— parastā rotaļāšanās ar sērko­ciņiem.
Divas pēdējas Hitlera fotogrāfijas
tikko parādījušas atklātībā Londo­nā.
Fotogrāfijās Hitlers redzams
kopā ar adjutantu pie savas patvert­nes
Berlīnē pēdējās kara dienās.
Abu foto uzņēmumu negatīvi nejauši
uzieti kādā Berlīnes firmā, kur bija
nokļuvuši kara juku laikā un visus
šos gadus nogulējuši neievēroti.
3000 vācu kara gūstekņu kopš da-
GeOo Klejs ierosina
dibināt vācu armiju
Ņujorka (Is). — Bij. ASV militā-rais
gubernators Vācijā ģen, L. Klejs
svētdien kādā intervijā NYHT iero­sinājis
izveidot vācu kājnieku vie­nības
Icas būtu „lidzvērtīgai un no­zīmīga"
Rietumeiropas aizsardzības
spēku sastāvdaļa. Klejs uzs^vēra, ka
viņš runā kā privāta persona. ,3ie-tumvādja",
turpināja ģenerālis, „var
ļoti labi piedalīties Eiropas! aizsar­dzībā
ari bez tādu militāru līdzekļu
saņemšanas, ko tā varētu izlietot
agresīviem nolūkiem."
Klejs tālāk paskaidroja, Ika vācu
armija sastāvētu vi«iīgi no Icājnieku
vienībām, kas būtu pakļautas Rie­tumeiropas
militāro spēku virspa­vēlniekam.
Tanku un lidmašīnu jau­najai
vācu armijai nebūtu. R\mā-dams
par Rietumeiropas valstu un
Vācijas sadarbības nepieciešamību,
ģenerālis norādīja, ka Francijai un
Beneluksa valstīm kopā ar Vāciju
vajadzētu ierobežoties ar zernes ar­miju.
Par gaisa un jūras spēkiem
jāgādā ASV un Lielbritānijai.
„Būtu skaidra līdzekļu iziSķērdē-
Sana", turpināja Klejs, „jai katra
Rietumeiropas ūnija rūpētos par sa­vu
armiju, floti un gaisa spi§kiem.**
Vienīgā pareizā iespēja ir sļpeciāli-zētā
aizsardzība. Katrs cits aizsar­dzības
organizācijas veids nekad ne­varēs
stāties pretī padomju skaitlis­kam
pārspēkam. Turpretim konti­nentālā
armija angļu un amierikāņu
flotes un gaisa spēku atbalstā veidos
aizsardzības bloku ar «milzīgu
spēku".
V1EN5 NO DIVI SIMTI
Amerikāņa laikraksti ziņo, ka ASV
aizsardzības iminlstrija Atlanta»
pakta ievaros Icšķinisies nodot IJel-britanijai
200 lidoji^o cietokšņa B-29.
Angli šai sakarībā sākuši paplaSinat
savus lidlaukus un izbūvēt skrejce­ļos.
Sapercietc»kišņu8 novietos brita
salas rietama dla|a. Lidlaukos, kas
atrodas VidosangUJā, torpmāk iz­mantos
amerikilņo aviācija. ASV i
pionieri tos Jau sākoši pārbūvēt un I
paplašināt. Sai sakarībā Lielbritā­nijas
aviācijas ministrs paskaidroja,
ka amerikāņa gaisa spēki Anglijā
paliks tik ilgi, dOL tas bos nepiede-sams,
lai realizēto kopīgos aiisar-dzibas
mērķus. Moso oiņēmomā re­dzamo
soperdetoksni Lielbritānija
saņemoši Jao pirms daiam nedē|Sm,
kad no ASV sāka pieiuULt i^rmio
ieroēo sūtījomi
Baltijas juras lidmašīnas
incideints nebūt nav aizmirsts
ASV iesniedz ļaunu, ļoti asu notu krieviem
Sašutums rietumu...
(Turpinājums no 1. Ipp.)
ciāldemokratu partijas priekšsēdis
Dr. Sumadiers deklarējis, ka TASSa
paziņojums Ir gluži «neaptverams".
Udzigi izteicies Berlīnes lielvecākais
Reiters Ķelnes archiblskaps kardi-nālis
Frings un citas vācu vadītājas
personības. Ari britu ārlietu mi­nistrijas
pārstāvis izteicis izbrīnu
par padomju paziņojumu. Ameri­kāņu
augstais komisārs Mekklojs
paskaidrojis: „£s neticu padomju
paziņojumā minētajiem skaitiem,
bet domāju, ka ar šo paziņojumu
plīvurs pār vācu gūstekņu likteni
Krievijā kļuvis tikai vēl necaurre­dzamāks.
Ir necilvēcīgi atstāt šo
cilvēku piederīgos pilnīgā neziņā par
viņu likteni. Pasaules brīvās tautas
Jūt līdzi Šīs brutālās politikas upu­riem."
Šveices laikraksts Neue Zurcher
Zeltung Šai jautājumā norāda, ka
tūliņ pēc Vācijas kapitulācijas pēc
TASSa aģentūras ziņām krievu rokās
atradušies 3»5 miljoni vāciešu. 1947.
g. martā Molotovs ārlietu ministru
konferencē turpretim ziTtojis. ka Pa­domju
savienība 1.003,000 gūstekņus
jau atlaidusi, \m ka Padomju savie­nībā
atrodoties vairs tikai 890.000
vāciešu. Abi šie konstatējumi ir
smagā pretruna viens otram. Inte­resanti
tomēr, ka tagadējā TASSa
paziņojumā minētie skaitļi» precīzi
atbilst Molotova paziiņota'iem. Tas
tad nu nozīmētu, — piebilst Šveices
laikraksts, — ka' no visiem 1947. g.
minētajiem 890.000 gūstekņiem pagā­jušajos
3 t*ados nav miris neviens
vienīgs vīrs. Jau tndēl vien ir
sk'^'f^f*!. ka šie skaitļi nevar atbilst i žiem mēnešiem izdoti sarkanajai
patiesībai,
Pēc BBC un PIAS raidītāju in-lormācUas
Londonā sagaida, ka visi
S rleiumu sabiedrotie iesniegs Pa-domtu
savienībai asu protestu vācu
kajra gūstekņu jautājumā. Protesta
nota ar neapgaž«imlem skaitliskiem
iP'^t^riāliem pierādīšot padomju pa-ziņojiuna
nepatiesību. Lielbritānijas
galvaspilsētas politiskajās aprindās
neslēpti runā par TASSa pazia^u-ma
„$9iismu « nectiff>ēcibtt^
Ķīnai, — ziņo Hamburgas laikraksti
no Sanghajas. Ķīnas komunisti no­darbinot
vāciešus jaunuzbūves dar­bos.
Agrāk šī vācu gūstekņu grupa
turēta dažādās nometnēs Sibīrijā,
viņiem noliegts sarakstīties ar pie­derīgajiem
dzimtenē.
300 politiskie bēgļi katru dienu
tagad ierodas Rietumberlīnē. Apmē­ram
ceturtā daļa ir tautas policisti^,
kas pārbēg no Austrumvāsijas HI
Vsročieni «*fi f<»inao Virpos.
Vētras, plūdi un
dzelzceļu katastrofas
Ņujorka (F). — AP ziņo, li» vai­rākus
Status,Savienoto valstu Vidē­jos
rietumos piemeklējušas orkan-veldīgas
vētras, kas vietām īsasnie-gušas
140 km ātrumu stundā. Ne­skaitāmiem
namiem norauti jumti,
izgāzti koki ar visām saknēm un bo­jāti
simtiem tūkstošu logu. Kanza-sas
un Nebraskas štatā uzsnidzis 20
cm biezs sniegs. Līdz šim reģistrēti
7 nāves upuri. Tūkstošiem cilvēku
palikuši bez pajumtes.
Monitobas provincē Kanādā Red
Riveras upe lietus gāžu dēļ sasnie­gusi
visaugstāko līmeni, kāds atzī­mēts
kopš 88 gadiem. Morrisas pil­sētas
iedzīvotāji evakuēti ar lidma­šīnām.
Lielas briesmas draud ari
Vinipegas pilsētai, kurai 300.000
iedzīvotāju. Sestdien Red Rivera
pārrāva vairākus dambjus St Boni-faces
un Vinipegas tuvumā. Valdība
devusi rīkojumu karaspēkam darīt
visu, lai pasargātu pārējos dambjus.
Vinipegas galvenais architekts pre­ses
pārstāvjiem paskaidrojis, ka stā­voklis
šobrīd ir pilnīgi nekontrolē­jams
Pašreiz galvenais uzdevums
ir nevis nodrošināties pret plūdiem,
bet glābt cilvēkus. Līdz šim no
pilsētas evakuēti jau 4000 iedzīvo­tāju.
AP ziņo no Kalkutas, ka svētdie­nas
rītā apmēram 150 km no Putnas
pilsētas Indijā notikusi viena no
smagākajām dzelzceļa katastrofām,
kai prasījusi 66 cilvēku dzīvības. 70
pasažieru smagi ievainoU. Smagā
katastrofa notika, noskrejot no .slie­dēm
lokomotīvei un vairākiem vago­niem.
Tai pašā vietā dzelzceļa ne­laime
notika arī priekš 6 mēnešiem.
Toreiz tai par iemeslu bija sabotāža
75 savim minūte un
lidojošās »krasos
caurules*
Stokliolnia (D). — BBC ziņo, ka
Zviedrijas aizsardzības ministrija
konstruējusi jauna veida 12,2; cm
liela kalibra zenītlielgabalu, kas mi­nūtē
spēj raidīt 75 šāviņus. Sī jau­nā
ieroča sniedzamība ir 13.000 m.
Šāviņos iebūvēts īpašs automātisks
radara deglis, kas liek granātai eks­plodēt
noteiktā augstumā.
Par jauniem ieročiem ziņo arī
ASV aizsardzības ministrija. Ame­rikāņu
flote pašreiz izmēģina ar ra­dio
palīdzību vadāmas mazas lidma­šīnas,
kas nosauktas par „lidojošām
krāsns carulēm". Sim lidķermenim
apakšā iebūvēts speciāls dzinējs, kas
izskatās pēc krāsns caurules. Jauno
ieroci gaisā pacel lidmašīna. Sajjnie-dzot
noteiktu augstumu ,to atbrīvo
un tālāk vada ar radio. Bez tam
amerikāņu aviācijas rīcībā ir arī
speciāla fotokamera, ar ko var izda­rīt
uzņēmumus no liela augstuma un
no tādām lidmašīnām^ kūpu āti-ums
ir loti liels. Izmēģinājumā foto ka­mera
iemontēta kādā turboiznīcinā-tājā,
kas lidoja ar 800 km ātrumu
stundā. No 20 m augstuma fotogra­fētas
spēļu kārtis. Uzņēmums bijis
tik skaidrs* ka A^V aviācijas minis­trija
ar jauno aparātu pilnam ap­mierināta
Vašingtona (11). — PagāJuSās ne­dēļas
piektdienā Savienoto valstu
valdība iesniedsa Jaono noto Pa-domjo
savienibsd sakarā ar iidmaši-nas
inoidento Baltijas telpa. Nota
ietorēta |oti asā toni, on pēc rietum-valsta
preses don»m ia var ievadīt
diplomātisko attieksmju pārtraokSa-no
starp Vafiinj|t<ma on Maskavo,
ASV Sal nota apvaino padomjo val­dību
apzinātos melos on starptao-tisko
saistība ignorēšanā. Savieno­tās
valstis brīdina krievus» ka tās
atdst viso šo Jaotājumo komplekso
par ārkārtīgi nopietno* Noto pa­domjo
valdībai iesniedza ASV vēst­nieks
Maskavā iUlans Kirks, on tās
teksta publicēja Sav. valsta ārlieto
ministrija.
Nota ir atbilde uz padomju valdī­bas
21. aprīļa deklarāciju, kurā bija
noraidīti iepriekšējie ASV konstatē­jumi
starpgadījuma lietā. Atzīmēts,
ka padomju valdība «turpina runāt
par B-29 tipa amerikāņu lidmašīnu,
kas it kā aizskārusi padomju territo­riju,
par spīti noskaidrotajam fak­tam,
ka vienīgā amerikāņu militārā
mašīna Baltijas telpā 8. aprlH bija
kāds Privateer tipa flotes lidapa­rāts."
Tālāk notā starp citu uzsvērts:
„PSRS valdības atbilde uz ASV val­dības
18. aprīļa notu skaidri liecina»
ka PSRS vēl arvien mēģina balstī­ties
uz maldīgiem faktiem, im ka tā
nav izdarījusi rūpīgu izmeklēšanu,
ko ierosināja Savienoto valstu val­dība,
un kas dotu iespēju šos mal­dus
korriģēt. Ievērojot šos apstāk­ļus.
Savienoto valstu valdībai nav
dtas alternatīvas, kā vien secināt,
ka PSRS ne tikai nav Ievērojusi, bet
ari nav domājusi ievērot saistības,
kuras starptautiskie likunai un tie­sību
prakse uzliek visām nācijām.
Ir skaidrs, ka 81 likumu, paražu
un pasaules sabie^lriskās domas ne­ievērošana
rada tillāku šķērsli har­monisku
attieksmju izveidošanai
tautu un valstu starpā, \m ka tā ne­kādā
ziņā nav savienojama ar pa­domju
valdības pastāvīgi izteikta­jiem
miera gribaat apliecinājumiem.
Ir absolūti neiespējami atirislnāt šo
problēmu, kamēr padomju valdība
atsakās pamatot siivu argumentāciju
uz notikuma patiesajiem faktiem.
Katrā ziņā padomju valdībai jāuz­ņemas
atbildība tiMab par tās gaisa
spēku rīcību, kā ari par veidu, kādā
tā pret šo incidentu visu laiku iztu­rējusies.
Savienoto valstu valdībai
jābrīdina PSRS valdība, ka ASV ļo-fl_
nopietni raugās uz padomju iztu­rēšanos
pret jautājumiem, kam var
būt tik smagas konsekvences."
Kāds zviedru laikraksts pag. ne­dēļas
beigās ziņoja par jauniem lid-nvašīnu
daļu atradumiem Baltijas
jūrā. Netālu no Latvijas piekrastes
zviedru zvejnieki uzgājuši vairākas
lidmašīnu da|as, kas bijušas apde­gušas.
Pēc Newswe€k ziņām ASV aiz­sardzības
ministi:ijas ierēdņi pārlie­cināti,
ka Privateer lidmašīnas mar­šrutu
pāri Baltijas Jūrai krieviem
jau iepriekš pakojuši spiegi» kas
esot i^ļuvuši Saviaioto valstu avi­ācijas
bazē VIsbādenē. 2umāls pie­zīmē,
ka starpgadījums radījis Jau­nu
internacionālu problēmu, Jo nav
skaidrs, dk liela piekrastes josla at­zīstama
par territoriāliem ūdeņiem,
it īpaši ievērojot šodienas moderno
radara un tālSāvēju ieroču techniku.
Padomju savienība uzskata, ka ve­cajai
3 jūdžu r6bdtsl tagad vairs
nav nekādas praktlžškas nozīmes.
Sakarā ar to, ka amerikāņu lido­jumi
Baltijas telpā „radot miera ap­draudējumu",
Padomju savienība»
pēc dažām ziņām Jau uzaicinājusi
Somiju „jaunas kopīgas aizsardzī­bas"
sarunām.
Grotevols un Uibrichts stei­dzami
aizsaukts uz Masicavu
Berlīne (E). — BBC ziņo, ka pa­gājušo
piektdien uz Maskavu stei­dzami
aizsaukts Austrumvādjas mi­nistru
prezidents Grotevols \m viņa
vietiiieks Uibrichts. So ziņu ap­stiprina
ari Dle Neue Zeltung un
citi vācu laikraksti. Pagājušo piekt­dien
no Maskavas Berlīnē speciālā
lidmašīnā esot ieradies kāds kur­jers,
kas atvedis slepenu pavēli
abiem vācu komunistu valstsvīriem
nekavējoties doties uz Pi^domju sa­vienības
galvaspilsētu, lai ,AOSkaid-rotu
vācu problēmas". So informā­ciju
saprotamu iemeslu dēļ atsauc
SED politbirojs, paskaidrodams, ka
katrs Grotevolu un Ulbrichtu varē­šot
redzēt atbrīvošanas dienas svi­nībās
Berlīnē. Vācu prese ironiski
piebilst, ka tas tiešām varētu tā ari
būt, jo lidojums no Maskavas uz
Berlīni' nemaz neprasa tik daudz
laika un aoi komunisti var atgriez­ties
īstā bridi.
Informētas aprindas Berlīnē izsa­kās,
ka Maskavā eventuāli spriedīs
par Vācijas reparādjām. Šais ap­spriedēs
piedalīsies ari Austrumvā­djas
valsts prezidents Pīks, kas pār­traucis
savu atvaļinājumu Krimā un
arī ieradies padomju galvaspilsētā.
Bez tam Grotevolu Maskavā laikam
sagaidīšot stingrs rājiens. Jo viņš
atļāvies izteikties pret TASSa pazi­ņojumu
par vācu gūstdcņu atbrīvo­šanu.
Darba kartībā būšot arī pār­runas
par Austrumvādjas kabineta
maiņu. Berlīnē nevienam nav no­slēpums,
ka Grotevola un Ulbrichta
starpā jau ilgu laiku valda lielas
nesaskaņas. Lai tās novērstu, Mas­kava
nolēmusi ministru prezidenta
postenī iecelt Ulbrichtu, nododot v i ­ņa
vadībā ari iekšlietu ministriju.
Grotevolam dibināšot spedālu mi­nistriju
„vēi neatbrīvotajiem rietu­mu
apgabaliem".
Uzkrāt pārtika on rūpniecība» iz­ejvielas
kara gadījumam uzaicLnālu-si
iedzīvotājus Šveices valdība. Ofi­ciālā
formulējuma tas nosaukts par
piesardzības soli „neparedzēUem no­tikumiem".
Svarigo konferenču...
(Turpinājums no 1. Ipp.).
saimnieciskos jautaijumos. Tāpat pa­nākta
vienošanās okupācijas statūta
grozīšanas jautājujmā, kas praktiski
līdzinās pagaidu miera liguma pa­rakstīšanai
ar Vāciju. Visi šie jau­tājumi,
protams, vēl jāpārrunā Lon­donā
ar ārlietu ministru Bevinu. Vā­cijas
intereses arī ILondonā aizstāvēs
augstais komisārs Džons Mekklojs.
Neraugoties uz piekāpību iekšpoli­tiskos
un saimnieciskos jautājumos,
Sūmans tomēr pieprasījis Vācijas
kontroles turpināšanu un par visām
lietām novērst vācu apbruņošanu
vai jebkāda veida militāru vienību
veidošanos.
Francijas nostāju Vādjas iekļau­šanas
jautājumā rietumu blokā skai­dros
vārdos deklarēja valsts prezi­dents
Oriols savā runā svētdien, ar
ko tas atklāja lido diplomātisko ne-dēļu.
Viņa paskaidrojumi, ka Vādjai
nedrīkst būt ne savas armijas, ne
ieroču, un ka tai jāpakļaujas jopro­jām
sabiedroto militārai kontrolei,
galvenokārt bija domāti ārlietu mi­nistram
Eče.sonam un Vašingtonas
diplomātiem. Runa, kas bija saska­ņota
ar valdibais šefa Bido un āriietu
ministra Sūmana viedokļiem, jāuz­skata
par diplomātisku aktu, kura
robežas jāievēro Franciias ārlietu
ministram Londonas apspriedēs.
„Klusu ciešo% mēs e.sam ga­tavi
aizmirst tās pārestības, ko
divos karos mums nodarīja vācieši,"
sacīja prezident. „Mēs tomēr nevē­lamies
radīt tādu stāvokli,- ka Vā-dja
atkal kļūst par stipru militāru
faktoru un apbruņojas." Runas bei­gās
Oriols deklarēia. ka Francijai
nav iebildumu ja Vācija ieņem E i ­ropas
tautu vidū to vietu, kas tai
pienākas.
Sl3 SūstlO^
a a i t o l c a ŗ a^^.^M
rija ndtad nedzimta
l a i t t Sis d<«nai
kļuva pSc tam, 1#
«Tzarasapgab^^
ja^nnāšanu uft k o ^
Pontiķi
aaānēja par vācu/taitt^i^
nu un per a i t e i k ^ flO;
lajfim prasafim, «i to
viKu laiku pret«ļid|_-
Frandjas ārli% irtoMPā
kūms i^lnligi pannaiņa
0ējo «ātuāciju..
M$a kM atzinusi
tijas vaMf pfi iģ
iadljuinā vd^'diien
jauna ifstipriflāju^^ ib valsta
i€nttStt parfliTBtftt
loentaHtunr*
1) Anteikas
Itz&ļt Igaunijas
don^ 2) A
pavatzkmslt ,W!Uc
.teffltaundekiita^l^
kSiudtuaktu^koļzdaiīSš
ležlms^ ka« s a | ^ vtrii
ari kāda db Mžfms, kas
valda Igaunijā pēc tiīih.
^nett Kaivs ir l l k^
*^ton«ula V. 1^^^^
^ « * < ? ^ t t € 8 , ka. m
»anim ar rikstu i»zln<H
? ^ valstis j ^
S5^',n«atot L a t y ^
^Jas pārstāvi uzskataSr
r% jaunu l^rJr^^'^arina
S ? ^ ari fakto l To
i f e ž ' ' : ' , . ;V