Bavarijas Latviesu vestnesis, June 1, 1950

              »1
5i;
it
i
I pēc 8
m
lem sa-itcerles
ISm u n
ii;!!'.!;
ii)!!;] •
i i t(*.t
11 .
1 UlA^
L A T V I J A
rstoji AigUB
>
Divas 4iena8 Parīze i r pārāk īss
laiks, lai paveiktu visus nospraustos
pienākumus. To vidu ir ari mans
arodbiedru apmeklējums, jo — vie­tējā
laikraksta redaktors, ar kuru
kopā braucām, apsolīja mani pie v i ­ņiem
ievest Tā jau pirmajā vakarā
nonācu Francijas provinces laikŗak-!
stu žurnālistu apvienības greznajā
klubā. Kā jau tādu kustīgu ļ^iužu
mītnē, tie nāca un gāja, tomēr atstā­jot
palicējiem allaž kādu jaunumu.
Tur uzzināju, ka valdība tikko pie­ņēmusi
likumu par žurnālistu aroda
prakses reglamentēšanu un tīkamu
filma gatava
Pulkveža Brieža traģiskais liktenis
šai spožaifi sezonā: 3. un 4. jūniji
Venēcijas nakti 18. g. s. atveidi, kas
būs HGtolas ģadat^gus noslēgums.! jauna latviešu filma trimdā - iz-
Su ^gadatirgus ir Panzes mākslas Uausas pēc paradoksa. K mft^
skolu au^kņu UeU d^eņa;. bet va- Utes p r i e ^ S Z tJTl?
K^lorsl^via^a^^^^ ne.
C^hamot£s^1te. « l ' ^ - " ^ H " « " ^ ^ '^^^ veikusi
S a s l ^ e t e l ^ ^ f ^ ' ' ar neiespējamo. Mārtiņa ZIverta luga
d u l u b i l f f M ^ p i ' * ^ ^ ^ ^ ""v". «^"vusl par m-mēja
tos par šīs sezonas apotezi — «
virs Senas lidināsies milzīga, ap 100 Scenāriju darinājis Vilis Lape-
„ _ m caurmērā upmiga bumba ap- r^^^* Scenārijam i r savas prasības,
pārsteigumu sagādāja ziņa, ka jau gaismojot upes vidū novietotu* plos- nesaskan ar literāra darba rak-nākamajā
dienā lielais franču rakst- tu, uz kura norisināsies svētku r * ^ * ^ » * ^ » ^Poi^t filmai, ne­nieks
Zils Romēns, kas i r Parīzes priekšnesumi, starp dtu ari dailsU- r'^^ \xpuiēt lugas pašvērtību. Vai
lielās sezonas sarīkojumu saskanoša- došana uz mākslīg:a ledus, bet ap-nas
komitejas priekšsēdis, izziņojiss kārt tam. visu laiku riņķos iluminē- r ^ ^ stilistiska vienība. Scenārija
preses konferenci. pas jachtas un ziedu vītnēm un lāk- r ^ * ^ ^ ^ diemžēl, nedz viens, nedz
Sava paziņas vadībā nokļuvu ko- t u n ^ ^ ^ gondolas! PUs Pijm'gi i^e^es. nustrād-mitējas
miteklī, kur bija jau sapul- ^arzos notiks franēu pirotechniķu ļ^,.?^ iestarpinājumi, nesaliedējās
cējuSiet ap 200 avīžnieku no visām "meisterpārbaudes** uguņošanā unr!,»l^«s kodolu, kaut | ^ iestarpi-pasaul4
malām, kas uzmanīgi seko- taute ligsmos un dies visās aj^ārtē- J^»^ nepieciešami, lai atklātu no-jVlielā
rakstnieka vārdiem. Bija tī-hSs ielas! ^ tikumu loģisko secību. Vēstures vie-kami
klausīties Zila Romēna dziļajā Par sezonas „nagm- komiteja uz-^Ls ^^"'^^^^ "^'^
krūšu baritonā un sulīgajā, krāsai- skata „Kermesse aux TiSlr ' ^^"^ suģestētajā spēka,
najā valodā. Viņš īpaši uzsvēra, ka rijas dārzos 10, jūnijā, ko jau 3. ga- Viļā Lapenieka rdttsora darbs sa-
SI gada sezona būs sevišķi spoža un du sarīko par godu 2. Bruņotās divī- P ^ ' ^ tik daudz tēmēts uz iz-glezna,
par ko rūpēšoties viņa vadī- zljas palīdzības darbam, kam sekos P ^ ^ u , kā koordināciju un finešu
tā komiteja, ts. Tūristu komisariāts Francijas aviācijas svētki Orli lid- P^^^t^rJ^u. Uz šīm, it kā mozaīkas
un Iniciatoru sindikāts (kāda māksli- laukā. technikā samontētām ainām tad a i !
nieku apvienība). Saule jau tuvojas pusdienas l a i - P ^ ^ * ^ ^^^"^^ ^^tektonika. Do-
Pastaiga Parīzes ielās atkal no kam un Eiffela tonia ēna sarukusi x ! .^^^^^^ ^^^^^ māksli-
Jauna apUecina, cik šī pasaules Mek- pavisam īsa. Nonālw Vandoma lau- ^^^^^^ ^^^^^ ^P^^^*
ka ir skaista un cik daudz skaistāka kumā te Jūnija sākumā notiks Invalida lomā Kļdii Lag|(!ļņ|
vēl kļūs, kad pēc nule pabeigtās vienreizīgs sarlkojiims vakars j sniedz pilnskanīgu, traģiskas Jfllbņās
Qulnzaine de rAmabilitē sāksies Ludviķa 14. stilā— uguņošana, pasta I un atteikšanās skepses apzīmogotu
Qulnzaine de la Rose, kad visi un baložu pacelšanās, automobiļu ele- cilvēciski augsti ētisku tēlu. Sis ap-katrs
centīsies dot pienācīgu godu gances nakts skate — un te jau arī «dāvinātais un firkarfigi daudžvddi-šai
ziedu karalienei, kas vaiņagosies ir Hōtel d^Ambassadeurs un Moulin «ais aktieris atkal pierāda, ka viņš
ar šī gleznā stāda izstādi. Bulvāros dē la Galette, Icur notiks grezns ka- tik pat suverēns uz skatuvei kā
uz visiem afišu stabiem redzami lie- barē un ts. „zilo apkaklīšu" balleJ Milda Zīlava — invalida d d -
li plakātiv kas vēstī: slavenā amerl- bet S t Honorē kvartāla tirgotāji ri- ves biedre — skopiem, bet sievIŠIjd-f
kāņu dejotāja Ruth Page ar savu kos paši savus svētkus, un šoreiz tie U>as apgarotiem žestiem atklāj šīs ik-baleta
trupu patlaban viesojas būs ar moto Mīlas dldinfiSanā. Bet p ^ ķ ^ un vienreizīgās varones
Champs £lysēes teātrī; līdz pat jū- nedrīkst aizmirst pašu svarīgāko ^pretrunīgās jūtas. Alka dzīvot un
nija vidum notiks lieli koncerti, kas jūlija sākumā Parīzes metro 50 ga- Pl«Jļākuma sajūta — divi pretmeti,
reprezentēs franču novadu mūziku, du pastāvēšanu. Sie svētki būs se- starp kuriem šūpojoties Zīlava pie-ņotiks
pasaules sportistu sacensības, višķi spoži pie Porte de Vincennes I PU<lc^ lomu ar smeldzīgu dvēseles ne­no
kurām ievērojamākās būs Dēvisa un Porte Maillot, pirmās līnijas ga-^ mieru. Rūdolfs Mucenieks turas
kausa izcīņa, Steeple-Chase un la punktos, ko atklāja 1900. gadā 7. savu labāko sniegumu robežās^ radot
Toteizbija iestājies rezolOdlu laik­mets,
kad visu dzīvi grtt>ē]a regulēt
tikai ar rezoKldjām, neprasot, dk
tajfis prāta im saprašanas. Ari jau
pieminētajā strēlnieku 9. apiHa sa­pulcē
pieņēma dažādas resoltti^as.
Viena no tāin bija, ka jāievēl komi­sija,
kas pārņemtu visu Organidict-ja$
kmitejas darbību. levēlfitis^ko*
misijas priekšgali bija. kāds str^-
nieks Rūtiņā. Kad Rīgā viss nododa-tfi.
Atstāstīšu dažus pieredzējumus ar
io gaišmataino Erdmani
Reizes tils Erdmanis ieradās no
Maskavas pie manis PēteipilL'^nņam
esot man kas slepens sakāms. N(H(ā-
Jām aU dārziņā mana ddvokla priek-i
l Vispirms atbraucējs pastāsttja,
dk viņi tagad esot bagāts. Lai aiz«
braucot uz Maskavu, un viņā pari*
dīšot, ka viņa dadvokU visas si^as
esot i^^crautas pilmgi jaunu ^Katrl-nu",
t I* simtnieku sa^em kā ķie*
gdiem. Teicu, lai tad izmaina man
kādas 800--400 ,JCQrenka8". Erdma*
nia Ueiām izvilka un iedeva gluM
Jaunlis, Spīdolas ^Katrīnas". Tad sā­ka
savu stāstu. Man vajagot braukt
uz Daugavpili, saaicināt tur kopā
kfidu dalu strēlnieku un sākt dņu
pnet vāciešiem. Cik tur būtu vaja­dzīgs
naudas — to viņi došot Kad
šo pileUlikumu norai^ju kā neprā­tīgu,
Brdmanis pateica, ka pēc p i r ii
dienām atkal būšot pie manis, jo v i ­ņam
esot kāds „grandioa projekts^.
l i
Frandjas valsts sacīkstes paukošanā, jūlijā,
jāšanā, golfā, polo, māla baložu Sau- Tādā kā nepadetība tomēr saska-
Sanā utt. tāma Visā šajā sarīkojumu virknē, jo
Vienā no Senas krasta — grāmatu greznākie pasākumi sablīvēti laikā
tirgotāju veikaliem sēž pats Tomass ll<lz jūlija vidum, otrai sezonas pusd
Manns un katram, kas veikalā no- atstājot mierīgāku tecējumu. Tie
pērk kādu viņa gara ražojumu, paš- arī būs vairāk franču gara sasnie-rocīgi
Ieraksta dažus vārdus^ isirneiE-Uun^4«^^ ra-^
trūkstošo parakstu. Slavenais Senas H l j a ātklāSanaH 50 gadu jubileja,
krasts — ko gan tas visu pieredzēs ļ J^am sekos virkne simfonisko kon­certu
ar slavenu diriģentu un so­listu
piedalīšanos, vērtīgi zinātoiski
Kultūras dironika I priekšlasījumi un izstādes, kas dos
'bagātīgu veldzi un pieredzi to ap-inženiera
Zara tēlu. Jūtu āpakSstrā-vas
un t>ustoņi viņa talantam nav
tik nozīmīgi No sīkām lomām at­miņā
paliek Kārlis Ģermānis kā
skrininga virsnieks; Helga Ck>bzine
-^kaprīzā, vaļīgā nometnes dāma;
Jēkabs Zaķis — spekulants „nagu
V€td8"; Jānis Zariņi — iesauklanas^
kotnisijas ārsts; No MSrbekas teltŗa
aktieriem filmā vēl piedalās: Mari­anna
Zne, Oļģerts Parņidds, Kārlis
BaltpurviņS,. Pēteris Dumpe, snie­dzot
savu spēju spožu apliednfiju-mu,
kaut arī skatītāju priekšā paliek
Anglijā latviešu dziesmu dienu meklētājiem, tikai dažas minūtes* Raksturīgākais
rīcības komisijas prezidijs, izcilajam Mekl^ot piemērotu restorānu azai- un mākslinieciski pilnvērtīgākais
notikumam tuvojoties, izsūtījis or- da ieturēšanai, nonīku pie Porte de
ganizācijām un atsevišķām nomet- Versaiīles. Paskatos sarakstā.—jā,
nēm mākslinieka V. Krūiņiņa dari- kā tad, te tadu veselas divas nedēļas
nātu dziesmu dienu plakātu. Jau notika slavenā Parīzes mese. Tā
notikuši pirmie kopmēģlnājumi, un [saistīta ar visādām Jautrām izdarī-piepraisījumi
pēc biļetēm ienāk visaiļbān^ un tautiskām^ izpriecām, ko mēs
kuplā skaitā. Ļoti aktīvā pēdējā te Elzāsā saucam par ^,Kilbi". Tā do-laikā
Anglijā bijusi mākslas dzīve, māta īstajiem parīziešiem, kam lie-
Londonā viesojusies , Stokholmasļlajiem sarīkojumiem maks par plā-drāmais
kopa ar igauņu rakstnieces [nu. Bet Udz ar to šl mese ir stc^-
Salmes Trip-TUkās lugu Viātilgaisļ tautisks preču tirgus, kas ieņem
ceļš, bet Bredfordā bez tam tā iz-ļ ievērojamu vietu pasaules tirdznie-rādījusi
arī M. ZIverta Zaļo krūzi, ļ čībā.
Aktīva kļuvusi arī pati L B L Bred- Raugoties caur restorāna logu rai-fordas
nodaļas drāmas kopa, uzve-lbajā ielas mudiekU, sa­dot
L. Auziņas-Vītoliņas komēdiju 1 skatīt ļ to kilsU^ un ^spilgtuma pār-
Gleznotājs Otiņš A. Kopštālā režijā. p i l n M , kas līs pār šo pilsētu turpat
Nesen dibinātajā tautas augstskolā,!vai pi^gadu. Sos svētkus franči ne­turpinot
lekdju ciklu, redaktors A.ļrīko ^vai izpriecai, bet gan tam
Podnieks runājis par otrā pasaules I lielam tūristu pulkam, kas gadu no
kara stratēģiju, bet Oļģerts Rozītiš i gada arvien lielāks veļas pāri Fran-par
Šekspīru. LondoUā nule notiku-ļdjal To uzsvēra arī 2ils Romēns
si Tatjanas Vestenes un Eižena Leš-ļ savas runas noslēgumā, atzīmējot,
čevska viesizrāde kā pirmā pare-ļka Parīze arvien ir bijusi kā māģis-dzētajā
turnejā pa visu Angliju. Iz- ka acs, kas pievilkusi visas pasaules
rādes sākuma daļā dominējusi LeS-ļuzmambu un izstarojusi gaismu, kurā
čevska choreografija ar latviešu mū- varējuši spirdzināties visi, kas reiz
ziku; pavadījumus veikusi igauņu iekļuvuši t|s redzes aplokā,
pianiste Dagmāra Kok<^re. ļ Parīkes lielās sezonas ārzemnieku
I apmeklētāja skaits arvien pieaug.
Kanādā profesors Alfrēds Ozoliņā ļ Francijas metropole grib tiem rādīt,
piedalījies Sirakūzas simfoniskā or-]]^^ viņa i r un paliks savas slavas un
ķestra koncertā atskaņojot Falkma-ļ pagātnes denīga.
ņa.ser^ādi orķ^^^^^^ pavadījuma, p^^jj^g ^^^^^^
Koncerts noticis Linkolna auditorija, I * ^ Juris Bliķelsons
kuŗā^ vietas vairāk nekā 9000 klau-sitājlem.
Toronto notikusi Blauma­ņa
Trineš grēku izrāde K L K drāma-ļ T^f . 1 1 -
tiskās sekcijas uzvedumā. Kompo- Kākstmeku vakūTS Kjrom
nists Jānis Norvilis ieradies Ontano
mais bija nodoti šai kocnisijai, tA ie­radās
pie manis Pēten^, un tur lai*
vā dzīvoklī tai iM)d9vu visu Orgāni
zādjas komitejas mantību un Hdsd^-
1us, par ko sastādīja īpašu aktu. Kad
Jaunā komisija aktu bija parakstīju*
sl, tā paziņoja,«- un t i ari parakstī­jās
p&rņemfenas. aktā — In nav ie­bildumu
pret Oi^EanizādJas ķoļoiite-jas
darbībai^ tālāku tuipiņāSanu ko­pā
ar ļauno komisiju. Šs paskaidro­ju,
ka tas nekādā ziņā nevar notikt,
Jo tagad līdztekus viņiem un pāri vi«
ņiem stāv tāds nPolItiskais pavārs",
kiŅra vārds ir Naduimkers, Ja nu yi-ļ jg pinnajā apdemojumfi
si šie pavāri^^Urtu rn^jji^ lat- bija stipri .,uzdrties". kā Jau .,ban-vlešu
nadonālo virtuvi, tad viss vfi- ķierim" pienākas, tad otrā reizē viņš
rijums b ^ tllņjat negaršīgs; kā kad bija iztaisījies vai pēc putnu biedēk-katlā
salMu n ^ , sāU, dnep^ ļmļa:|nĢ<irtikāt8 uzvalks, kurpes sasie-
B**™! ^fWW«ļtailai? irttnkāršām auklām. Šoreiz vī­nu
viņi vieni paši tiek galā ar atbU- ņam bija tāds projekts: es esot tu-
^biMļēstņ^ un pazīstams ar mākslinieku Zari-
^^«^ ^.1' \ «V-i, k*» ^ Izgatavojis loti labu z l -
&jā jfebn^mia kikā risinfi^ trijnieku naudas zīmēm. Lai
kā labs lietprat^s atdarinot
Pie manis PēterpIU no Maskavas ie-| vācu naudas zīmes, tās varētu rtlot
i ^ T ^ ^ ^ ^ ^ ^ sabied- nekontrolējamā daudzumā, Joiespie-f^
sks Jtebteiek^^ esot nodrošināta,
nēšu, arr Viņi i r ^ t o v l d ^ , ^ ^ Kad fes ari šo projektu noraidīju,
^iS»Mu-ļviņš pateica: Tagad man Jums Jā-tas
pats, ko toreiz Briedim sad-dim^
j i ķ ^ ā s j a » ^ !^?feL?^ ju: ir sUkti, ja daudz ko zina un ne­ka
Maikavt e ^ t^KMrgfahMM Brieža ko nedara. Ari Jūs tagad par dauds
atbrivošana. Tiekot uzpirkta sardze, ko esat informēti un neko negribat
atUek tikai viens Jūi
tā auto EHedl uo^ems un kurp ali-l|io|aut."
vedliu Viaigali^ Atbildēju Erdmanlm, ka t i nu bū-vajadzīgā*
naudas v i l izhrOkitot kā- tu vismazākā gudriba, Jo vai nu sva-da
summa. Aprunājies par So lietu rigl viens dlvēks vairāk vai ma- ^^.i*?*^,^?!^^^J!? viss zāk pasaulē. Tad Erdmanis vēl leni-notidc
pitoftji^^^ iedevu sa- Ugjis ptr kādu anardīistu saoelia-kaml^
kaiA 20.000 rubļu. Uos Maskavā; viņi par to esot Infor.
I^āja diena pēc dloias, bet no-lmēta, bet par to parunāšoties dtā
runātās a^mes par Itetas izdolanoslrdil, kad es varbūt n^ūSot tik at-nebija.
Tas radīja lielu satimukumu I turīgs kā šodien,
un |auba4 par to, vai nodoma būilz-| Tomēr vairāk sarunu ar šo Brd-devies.
Mdzot l ^ v u intormādJu>|maiU, kas sevi reizēm lauca par Bir­ka
slepen^ pllņsk^vii gināinsiar^ļīdt^i^ nebija, Jo Pagsldu nadonā-kaņb
varasvMi^n^un v1|aatbrivQia»ļUU padome» l o o ^ nēdtx)lā stāvokļa
has lieta IzputljušL Nebija iespējams Idēl vairs nedzīvoju PēterpUI, bet kā-sadzīt
pēdas tam, kas nodomu atklā-Idā vasarnīcu rajonā ārpus pilsētas,
jis, bet man Jāat^, ka loti šaubl^ Lugas apkārtnē. Ar dziļām sihlssfi-loma
tajā laikā bija kādam strēlnie- pērn bija Jāredz, ka strēkiiekiem, kas
ku vinmiekam Erdmanim. , Nevaru I tik slaveni bija izcīnījuši visas lielās
apgalvot, jka viņi būtu bijis vMnl^ldņas un kam nu vairs atlika tikai
bet sl vīra izturēšanās tajā lai-i vest savu līgavu Latviju pie altāra,
kā bija tāda, ka nešaubos: ja viņam] sarkanā migla bija tik stipri a i z n ^ -
slepenā noruna būtu kļuvusi zināma, Ilojusl skatu, ka tie vairs nespēja šā­viņš
varētu būt bijis Jūdass Slnt lie-1 redzēt pareizo ceļu.
— n'ivm
skats filmā ir atmiņas atgūšana, ko
Lagždiņš veic ar psicholoģiski dziļi
sabangojošu spēli. Aizgrābj arī bun­kura
skats ar dziesmu Kad es būšu
miris; tāpat labi padevies skrininga
skats ar attapīgo vārdu divkauju.
Jāņa Norviļa mūzika pilna siltas
jūtoņas un svešniecibas smddzes,
kas labi iedien filmas skumjajā tē­mā.
Mūzika ieskaņota BC studijā
Hamburgā. Orķestri piedalījušies! Mārburgas universitātes docents
Hamburgas filharmonijas mūziķi, Dr. A. M^ers nesen publicējis dar-arī
koncertmeistars Valdemārs Ru- bu DasStaatsangehdrigkeltsrechtder
šēvics. |UdS$R und der biOtlsdien Staaten,
Ēvalds Dajevskls darinājis «Astu- grāmata daļā autors aplū-rīKraKmetn^
Vte^ TTt-ķ?^^^^^
Jauna grSmda par Baltijas
veidojis to maketā. Tā ir reizē māk- ^^.5^.1^^.^
province, kur^uzņemies Pembrokas ^^^jj^^ M Oronas izce-ļuteraņu
draudzes ērģelnieka piena- ^^^^^^^ r^j^g ^ .
kūmus. Cildinot MarisaVēteas no-^^^^^^^^^^^^^ latviešu
petausJKanadas m u z t o ^kstnieki un mākslinieki, tā dodot
A^""^ ''^J' iespēju sarikot rakstnieku vakaru ar
par Mr. Operu un atzīst to par vie- ^^^'^^ atklāja Jānis Veselis,
nu no izcilākajiem operu režisoriem ^SV par iespē-
Kmdā. Savam nak^^^^^^ jaunu dzīvi, un īpaši uz-mam
Hofmaņa s t a s t p . Vētra izvē- J ^ ^ ^ ^ saites, kas ikvienu
Ķjies septiņus dziedoņus no savu apspiestās dzlm-
Hudzēkņu vidus, un tikai viens no h ^ i ^ ^ Radiles at-astoņiem
ansambļa dalībniekiem !f latviešu tautas dziesmas un
nav baudījis viņa skolu. £^ļ^ e s S^dozie dejojumi,
Bostonas laikraksts The Christian bet Rūta^Skujiņa^ J ^ n ^ ^
Science Monitor garākā rakstā atzī- trimdas dzejas P ^ ^ ^ J ^ ^ ^ J ^^
xnē vairāku latviešu mākslinieku skatuves māksla - K . ^ ^
ierašanos Savienotajās valstīs. Mi- lasīja Klāras Zāles, AjE^^^^^
neti vijolnieki Voldemārs Ruševics, la Dziļlejas, ^^^^Jŗf^^^^^
Leons Ozeass un Žanis Dumpis, kom- Svābes m^^^^^^^^^
Ponists Volfgangs Dārziņa un glez- lā izcilu P^.^^^f«.f^,^*
notāja Anna Dārziņa. Latviešu šim nepazīstamā ^isai ^ ^^I^^!^^
ttfikslinieki okeāna brauciena laikā dziedātajā R/Drilna, kas nule beigu-slas
darbs un laikmeta dokumentsJViff vienību «kurnu 1924. t «m
dzeja un vēsture. Filma, operfiton P * * ^ « P"*!» - pēc skaita ce-
- J. Valtenberg», skaņu meistan —V"^ , l i ... ...
R. Balodis, admtaistrttors E. Žubura . S l p a v a ^ ^ I b ^^
Masku meistars no Vācu filmu ļfJļfpatS''SfSl.
ņā ar 192i g. likumu ārzemju strād-
Visumā Rīgas filmas veikums I niekus, kas bija nodarioinfiti pado*
trimdas apstākļos jāuzlOko par izde- Uiji^^ visās politiskās tiesībās pidl-vušos.
Jācer, ka ieguldītais darbsļdzinfija padcnnjtt pilsoņiem. Viņi
nesīs augļus un Kāds, kura nava varēja iegūt sevišķā vienkāršoti
gūs plašu atsaucību pie tauti^iemlkārilbā Padomju savienības pa«
šaipus un viņpus okeāna. valstniecību. Pēdējais pavalstnled-
Te ir daļa no mūsu traģēdijas un]l>as likuna šīs privilēģijas atcēlis
daļa mūsu cerību. Varbūt laika per-ļ ari ārzemju strādniekiem jāiegūst
spektīvē daudz kas mainīsies, bet ļ pavalstniecība vispārējā kārtībā. VI-šodien
šie notikumi mūs valdzina un U l pavalstniecības liloimi paredzēja,
apgaro. ļka Padomju savienības pilsones, ap­precot
ārzemniekus, patura savu pa­valstniecību.
1930. g. likums atļāva
vēl sievai tiesības lūgt valdības
iestādes atļaut pieņemt vīra pavalsta
niecību. 1938. g. likums šādu iespē-dāvājumu
Visbādenes operā. Savus ^R*^ ^^l!l!Pi^^u
dari>us nolasīja J . Veselis un Ed^Tū- ^ nadonfiUsmanv ar sevlSķii riko-tew.
Klavieru pavadījumus veica N. )«^^ tt- pavlsam aizliedz lau-
KreiSmanls. Uela dala nopelnu par P^»» pUaoņu un ārzem-sarikojuma
noorganizēšanu pienākas P ^ ^ ^ ^ - ^ . «aMa4oU notroīrf
T. Erdmand-Endziņai, kas tāpat kā i^r^^5^ '^.^Sff J®^, pavalst-programmas
dalībnieki izcdo uzF«f?>^«JP^,^
ASV^ Apmeklētāju skaits vakarā pār-r^,^J
sniedza 500. V i iu vidū Uelals vai- P ^ ^ » ^ pavabtoiecibas iegūšanai
rums baltiešu nemaz nav minēti, un viss atstāts
rums oaiiiesu. 'uzņēmējas iestādes - Vissaviaiības
augstākās pad(»nes prezidija vai at­sevišķu
ūnijas republilni augstāko
SKAUTU 2URNXLA KLABATAS padomju prezidija brivam ieskatam.
LASĪTAjnSM Otrajā grāmato daļā auiore sniedz
pārskatu par Baltijas valstu pa-
Mūsu žurnāls pārcēlies uz Svābu valstniecības likumiem. Autors pie-
Gmindi. un turpmSk visas
pondences adresējamas Br.Rubesam, Uiā iespējami trejādi viedokļi (Bal-
(14a) Schwaebisch Gmuend, ArtiUe-ļtijas valstu pavalstniekā», bezpa-rie
Kaseme, DP Camp. valsWecība Padomju savtet^MS
p?^vp^<'*'^'^oTb?>> Autor<! aprāda, ka
atzinusi Baltijas valstu anneksiju de
fieto, Vfidjas angļu un amerikāņu
bkupādjas joslās šai jautājumā ra­dušies
dažādi uzskati Pēc 1947. g.
britu okupāciju iestādēs esot l^usi
manāma tendence at^t baltiešus par
bezpavalstniekiem, kurpretim ame*
rikāņu Joslā šāda nostāja noraidīta.
Sis duālisms ietekmējis ari vācu
tiesu praksi
Tālāk autors aplūko Igaunijas,
Latvijas un Lietuvas pavalsbiiecīlMs
likumus viņu vēsturiskajā attīstībā.
Izrādās, ka vismazāk maiņām pa*
dote bijis Latvijas likums (pēdējie
zljumi aprīli 1940.), kas lielā m&-
r i balstījies vēl uz 1919. g. likta­jiem
pamatiem. Igaunijā un lietu­vē
bijušas lielākas svārstības. Vis-liberālākais
pavalstniecības likums
ir IpunUai (1989. g.). Pavalstniecī­bas
iegūšanai te prasa vienīgi 2 ga­du
nod:tivošanu valsts territorijā;
viskonzervatīvftkals Lietuvai — uz­turēšanās
ilgums pagarināts uz 10
gadiem. Igaunijas un Lietuvas l i ­kums
attiecībā uz laulību atzīst azf
divpavalstniedbu;^ Igaunijā sievie­tēm
pēc laulībām ar ārzemniekiem
ir tiesības patutit savu agrtito pa­valstniecību.
Lklzlgs stāvoklis ir
Lietuvā, kur vienīgi šim nolūkam
nepledešama tieslietu ministra pie­krišana.
Saskani ar Latvijas pa-valstnledbas
likumu sievietes zaudē
agrāko pavalstniecību un top par
vīra valsts pUsonēm. Izņēmums vie­n
i ^ ir gadījumi, kad latviete ap­prec
bezpavalstniekus, nezaudēda­mas
ar to savu agrāko valsts piede-ribu.
Visas Baltijas valstis izvairās
ari no bezpavalstniedbas statusa
paplašināi^as. Tā piem., Igaunijā
bērni, ka» dzimuši šai valstī no ve­cākiem
^ bezpavalstniekiem, skaitās
Igaunijas pilsoņi, lai gan Baltijas
valstis pieņēmušas Eiropas konti­nentā
valdošo asinsradniecības, bet
ne territoriālo prindpu.
Rūpīgi sastādītajā grāmatā autors
ievietojis ari Igaunijas, Latvijas un
Lietuvas pavalstniecības likumu