Bavarijas Latviesu vestnesis, August 26, 1950

              ļ. 26. augustā
KOJAI
LvfijrAST
ļieii pārmet Dp.
^ mēģinātu vi*
Bil. Par Uelo
ilviki, kai Jao
fv faiOa aicina-bet
nevar vien
10 brita Joilat,
trūcīgajiem so-dibināti
ie.
lai rtli tikttt
irba. \
[arbflt ir ļaudis,
W Iestādēs un
rficiias centros
Vili DP ģi-
_ 4arbam un
„ papildspēkus.
[ķavIjMiieilji,
fMa, ka
.^vieiiiaim*
vēlēšanās ātrāk
nav daudz un
ļa dinds M|ro^
EceloSanas pro-ies
ātrāk Isfuk*
s» JSveinfurtē
fALlDZiBU
kur vien lie-tinat
par aiH
un Pļedrlbudi»
ilicijtt to nevar
iaf tautlela ko-f
Iktu orgāni*
itnrfli varētu
„IJn apvienības
Palreņ vienīgā
' plalāku dar*
ir paUdiAbag
mxA Ititerese
lai dtobam un
_am atbalstam.
loTatditvinftiiit
Bail ļdoft ne
topaiīdtfbtt.
"ļitnam lai
ļ« tkoila.
^ ^«11 rindu
llik vīnu orga^
iu^mla ne*
dl me nepie*
IfilumU, kņrS
tautieltt,
lai va»
Neska*
iēr esam
lai pasā^
.kalieU
telh t(ik.
jorepa^
aicmirit,
. latvieliem
janiba. ielt
[andas darbu»
, Ji ttM% va»
ylens piemērii
un grama*
f^EMIl.
Ļfnuiclīs
vlfvplanfikti.
, leņe-
;daudi
iEāk
^ieniltiunui**
vai plrprotot
;S eletulajiem
IJU atstāt Bā*
sektora aisstā^
ka kāds lat*
l> bija pat attl«
lem dnlties.
beigām pagā*
angd Joslas IK*
latvielu ārsts
apskate lice|o*
)kii un» meklētā
(0 visu ķerme*
gados» — vi»
faMTāvIrami
I, Braunāvelgi
a
,31 vltn«
Iftbfik piever*
rtii visu it-l
e t i , ! » pati
Idēs loterijfi*
jtērdiba» kas
m Irfcrieŗu sa-
Im clt&m jau-daimēja
Uelo
Islmts mārciņu.
grūtiem lai-
[nesīs/*
patiesi elegantu,
idrīz svārstī­ja!
idejai: pa-daudzas
viņas
[smoja par šo
ondulēja, Uka
lēca vienus un
.,Kādēļ gan
Kā visas Lon-
Iveikalos, Džēna
modes prasl-
LOjami.
[bija pavadījusi,
is. Gadījums,
_ naudas spēlei,
bgt. Taču, par
5$āc$jas laimes.
Imēja, bet atkal
Jia izSķīrās par
[cjs uz cipariem
K pieci vai seSi?
roku - un lika
pi kāds spēlētājs
)dlte iegrabējās
Sestdien, 1950. g. 26. augustā
Zeme
L A T V I J A
VĒSTULE LATVIJAI NO VENECUĒLAS
Savādi ir, ja pirmo reizi jāpiedzi- aiznemHomi a
vo zemestrīce, kad gluži neganot U^r^."^^ dēstīja
tev sāk zeme zem kājām kSfe? i S Č^^^!^""'' «^^«^^
^ _ vumā, Barkisimeto. Runājote 1
nteresējoties par latviešu jauno mā-w
«ō? i^''"'" r ^«kfirtojumu, bijām
izgājuši pagalma priekšiņā, kad pēk­šņi
betonētais pamats sāka no vienas
puses uz otru kustēties. Nenojauz­dams
bīstamo situāciju, apjautājos,
vai tiešām garāmbraucošie autobusi
rada tādu satricinājumu. Pēkšņi no
pārejām mājām skrēja laukā iedzl-votāji
un sauca, ka esot zemestrīce.
Bija trīs, viens otram sekojoši apakš­zemes
grūdieni. Katrs ilga apm. 10
sekundes, bet tuvumā nekādus pos­tījumus
neradīja. Atgriežoties pil­sētā,
redzēju tomēr dažas sagrautas
mājas.
Pēc vairākām stundām visu Bar­kisimeto
aplidoja ziņa, ka ap 50 km
attālā Tokujo pilsēta ar 10.000 iedzī­votājiem
galīgi sagrauta. Visas ma­šīnas
ar cilvēkiem steidzās naktī pa­līgā
un atgriezās ar ievainotiem. Ra­dio
un skaļruņi lūdza pēc asiņu de­vējiem.
Vissmagāk cietis bija telefo­na
un telegrāfa kantoris, pārtraucot
satiksmi ar ārieni. Beidzot ar pārcil­vēciskām
pūlēm ierēdņiem bija izde­vies
pievienot ielas vadiem rezerves
aparātu un izsaukt pirmo palīdzību.
Bija grūti palīdzēt, jo trūka medika­mentu
un pārsienamo materiālu. Ari
tumsa ar lietus gāzēm traucēja ie­vainoto
uzmeklēšanu. No rīta, noslē­dzot
baigo nakts bilanci, izrādījās,
ka vismaz 120 miruši un vairāki
simti ievainoti. Pēdējā zemestrīce
Venecuēlā atzīmēta 1812. gadā, kad
ari Tokujo pilsēta sagrauta.
Nakti steidzami atgriezos dzīves
vietā Sanarē, baidīdamies par savu
ģimeni, jo Tokujo ir tikai 10 km gai­sa
līnijā. Atradu visus sveikus un
veselus, kaut pārdzīvots bija daudz.
Mūra mājai atvērusies visi stūri, un
šādu māju pUsētiņā ir ap 50 proc.
Kaut šodien ir jau trešā diena pēc
katastrofas, visi iedzīvotāji novieto­jušies
teltis, jo atsevišķi pazemes
grūdieni vēl nav norlmušies.
ZEMESTRĪCES POSTA AINAS
VENECUĒLA
No augSas: 1) Bīstami saplaisājušās Sana-res
baznīcas vērtīgākās statujas un lekār*
tas. priekšmeti novietoti steidzīgi uzceltā
pajumtē atklātā laukā. 2) Latvielu ģime­ne
pārgājusi dzīvot telti savas mājas sak­ņu
dārzā, lai nodrošinātos pret iespēja­miem
turpmākajiem pazemes grūdieniem.
3) Sagrauts nams vissmagāk piemeklētajā
Tokujo pilsētā.
S a n a r ē , augustā.
J. Henkuzens
Latviešu vecvecmāmuļa
ierodas Austrālijā
IMIGRANTI IMPORTĒ „TIKUMUS". PAR EUŖIEM liSAEKST -
DARVINĀ KĻŪST GARLAICĪGI» B E T P R O J A M NETIEK « IMIG­R
A N T U L A B Ā VĪNES PROFESORS MĒĢINA VISNRĀRSOf ANGĻU
V A L O D U
VĒSTULE L A T V I J A I N O A U S T R Ā L I J AS
ādas pilsētas seja
VĒSTULE NO VINDZORAS KANĀDA
A ^ H ^ l nl^^^i^^ ^ - 1 ieografisko situāciju Izveido
Amerika un Kanāda tā saistās ar Kanādas vestibulu ceļotājiem, kas
pirmo eiropiešu ierašanos un šis ze­mes
iekarošanu. Tāpēc ari, atskaitot
dažus no iedzimto valodas palikušos
vārdus, pilsētas te nes vai nu pirmo
okeāna pārbraucēju, pirmo šo zemju
pētnieku un karavadoņu, vai ari jau
agrāk Eiropā, sevišķi Anglijā pazīs­tamu
pilsētu un nova(Ju vārdus. Šā­dā
no Anglijas pārņemtā vārdā no-saulcta
an Ontario provinces Esek-sas
apriņķapilsēta Vindzora, centros
ar saviem 120.000 iedzīvotājiem.
Vindzora atrodas iepretim Ameri­kas
piektai lielākai pilsētai Detroi-tai,
tās kanāla dienvidu krastā. Tā­pēc
Detroita ari lielā mērā nosaka
Vindzoras stāvokli un kāds žurnā­lists
nosaucis Vindzoru par Detroitas
bēbiju. Detroitas lielās Forda, Kreis-lera
im General Motor auto rūpnīcu
nodaļas jo plaši izvērtušās ari Vin­dzora,
nodarbinot ne mazāk par
20.000 strādnieku. Vindzora stipri
pārstāvēta ari farmaceitiskā un ķī­miskā
rūpriieciba, lielie spirta un
alus brūži. Kā jau robežpilsēta V. ir
ievērojams tirdzniecības un translt-centrs.
Tā kā Eksesas apriņķis Erio
ezera rietumu galā stipri iestiepjas
ASV territorijā, tad Vindzora ar
s bārā un
sviestmaizes
„Es nebūt nejūtos veca, un garais
ceļš mani nemaz nav nogurdinājis,"
austrāliešu žurnālistiem paskaidroja
95 g. V, latviešu vecvecmāmuļa Kar-llne
Dadzis, ierodoties ar tvaikoni
Anna Salen Melburnas ostā. Austrā­lijas
vēsturē vecākā imigrante at­brauca
kopā ar 65 g. v. meitu Olgu
Stembergu un tšs ģimeni. Ari kuģa
ārsts Dr. S. Saltefons izbrīnījies stās­tīja
avīžniekiem, cik varonīgi 95 g. v.
latviete ceļojuma laikā pārcietusi
tropisko karstumu un vētras. Kuģi
ar DP imigrantiem Austrālijā pašreiz
ierodas mazāk nekā iepriekšējos mē­nešos.
Te pat dzirdamas balsis, ka
IRO tvaikoņi esot loti izdevīgi kara­vīru
pārvadāšanai. Vai tas nozīmē,
ka Izceļošanas kustībā uz Austrāliju
var Iestāties zināms pārtraukums?
#
Bez daudziem jaukiem vārdiem,
kas veltīti imigrantiem, austrāliešu
presē pa laikam lasāmi arī smagi,
bet diemžēl pelnīti pārmetumi. Tā,
piemēram, Viktorijas pavalsts polici­jas
Iestādes brīdina ļaudis no jauna
kriminālnodarījuma veida — kauša­nās
un duršanās ar nažiem. Dom­starpību
izkārtošanai nazis esot iecie­nīts
kopš tā laika, kad te sākuši ie­plūst
Eiropas imigranti. Dienvidaus-trālijas
policijas komisārs atkal in­formē
Melburnas žurnālu The Aus-
* tralian Post, ka ar jaunaustrāliešu
ierašanos Adelaidē sākusi plaukt kā­da
līdz tam laikam tur nepazīta lieta,
ko sauc par — prostitūciju. Par šo
Eiropas „kultūras" importu Austrā­lijā
atliek vienīgi stingri piesarkt.
*
Tautietis V. Liepiņš informē, ka
Austrālijas tropu metropolē Darvinā
no Pērtas ieradušies 4 jauni mūsu
viri, un latviešu kopējais skaits ta­gad
tur ir 17. Visvēsākais Darvinā
bija jūnijs, kaut ari tad zemākā tem­peratūra
naktīs izrādījās 20 grādi
pēc Celzija, Vairums latviešu Darvi­nā
ir jau vairāk nekā gadu, apnikuši
tur un vēlas tikt projām, taču visās
oficiālajās iestādēs paskaidro, ka to
varēs darīt tikai pēc 2 g. līguma no­strādāšanas.
Pirms ierašanās Darvi­nā
turpretī teica, ka darba vietu būs
iespēja mainīt jau pēc 6 mēnešiem.
„ĻaudIm, kuri turpmāk brauc m
Darvinu, katrā siņā der painteresē­ties,
cik ilgi tur vajadzēs palikt.
Divi gadi ir par daudz. Tad tropu
apstākļos jau sāk pierast, un aukstā­kā
klimatā vairs neklāsies viegli/'
paskaidro darvinietls V. Liepiņš. «
lelauzISanfis angļu valodā ir un
paliek daudzu imigrantu visgrūtākais
uzdevums. Sidnejā dzīvojošais bij.
Vīnes universitātes profesors Dr.
Valkers Gesners paskaidro The Syd-ney
Moming Herald līdzstrādnie­kam,
ka viņš izgudrojis metodi angļu
valodas Izrunas mācības vienkāršo­šanai,
lai jaunaustrfilieši ātrāk iemā­cītos
angliski. Te ir pāris teikumu no
Dr. Ģelnera „vienkāršotās" angļu
valodas: „T(K> bea, or not t(K> bea;
Dhat is dhe questjn; Whedher tlz
noabler in dhe mlend" uti
K a n b ē r ā , augustā.
Atkal varēs ieceļo!
Brazīlijas San Paulo
statā
Brazīlijas imigrācijas departa-menta
klātienē notikušajā San Pau­lo
štata zemkopības un rūpniecības
pārvaldes sēdē nolemts ar IRO
starpniecību atjaunot DP imigrantu
uzņemšanu, lai sagādātu darba ro­kas
zemkopībai un rūpniecībai. Sē­dē
noskaidrojies, ka San Paulo štats
līdz šim uzņēmis gan samērā maz
DP ieceļotāju, tomēr viņu darba
produkcija štata tautsaimniecībai
dod jau vismaz 150 milj. kruzeiru,
kas atzīstams par ievērojamu pozi­tīvu
faktora Ar šo lēmumu atkal
rodas cerība tikt pie saviem tuvi­niekiem
tiem latviešu DP, kuru ie­ceļošanu
novUcināja BrazUijas pēk­šņā
Imigrācijas pārtrai*SanaJcomu
nistisku elementu iefUtrēianās d^
KAS RADA RIVĒSANOS ĀRZEM-NIEKU
UN AUSTRIEŠU STARPĀ
Jo vairāk Austrālijā sarodas bij.
DP, jo vairāk par tiem raksta prese
un interesējas vietējā sabiedrība.
Nevar teikt, ka vienmēr noskaņo­jums
pret ārzemniekiem būtu lab­vēlīgs.
Kara veterāņu organizācija
savā laikā pat prasīja pārtraukt DP
Ievešanu vai vismaz noliegt ieceļo­tājiem
iegādāties nekustāmus īpa­šumus.
Dažs mācītājs baidījis savu
draudzi no Ieceļotāju ārējā Izskata
un morālās Izlaidības, kas varētu
austrāliešus samaitāt. Dabiski, ka
tāpēc tiiutlešlem Jāievēro liela pie­sardzība
satiksmē ar iezemiešiem,
kuriem labāk glaimot nekā uzspiest
savus uzskatus. Mēs taču ceram, ka
tie tik un tā mainīsies pašreizējo
notikumu dēl starptautiskā poli­tikā.
Attieksmes dažkārt saasina pavi­sam
nevainīgas lietas. Kādā Ho-bartas
rajonā uztraukums austrālie­šos
radies tāpēc, ka daži dzērāji pl
9 vakarā mesti no kroga ārā, kamēr
poļu DP bāra īpašnieks ieaicinājis
kaut kur dziļākās telpās, norādī­dams
protestētājiem, ka tie ļaujot
viņam vairāk nopelnīt, patērēdami
viskiju un citus dārgos dzērienus.
Iezemieši aizgājuši, šķendēdamies
par krodzinieka nelaipnību un pie­zīmēdami,
ka jau 15 gadu katrā al­gas
dienā viņi bārā katrs atstājuši
turpat vai veselu mārciņu. Vai tas
esot mazāk nekā ārzemnieki atstā­šot
vienā reizē? [
Saprašanās garam par labu ne\)ar
nākt ari dažu austrāliešu Ierēdņu
vienpusīgā nostāja. TS kādas arod­biedrības
funkcionāri Rietumaustrā-lljas
presē norādījuši, ka DP būtu
ar likumu uz visu mūžu saistāmi
tagadējos valdības Ierādītajos dar­bos.
Viegli var saprast, ka austrā­lietis
nevēlas, lai ārzemniekiem klā­tos
labāk nekā viņiem, taču nepa­reizi
dara tie, kas katrā vietā to
grib pasvītrot. Piemērs teiktajam
Ir Pērtas darba pārvaldes šefs, kas
nevienu nespiež Iet darbā, ja Ir
nauda ko samaksāt par uzturēšanos
hostell, bet līdz ko tās pietrūkst, tā
nekavējoties rodas ari darbs, pie
kam melnākais tiem, kas dzimtenē
strādājuši baltāko. Lai nauda ātrāk
izsīktu, hostelos noteiktas samērā
augstas uzturēšanās likmes. Pa­rasti
par Donretas hostelī novietotu
ģimeni tās galvām jāmaksā nedēlā
pāri par 5 mārc, pie kam uzturs
nav nemaz tik bagātīgs un daudz­pusīgs,
kā to par šo naudu varētu
vēlēties. Tas bijis par iemeslu pat
kādam incidentam.
Ģimenes galva, kas hostelī iera­dies
apciemot sievu un bērnus, sē-ļdināts
pie vakariņu galda, kur tam
pasniegta tēja ar sviestmaizēm. Pa­ņēmis
pirmo maizes riku, viņš ilgi
lūkojies tanī, jo uztrieptais sviests
bijis ar nazi nokasīts. Tad virs pie­cēlies,
paņēmis katra rokā pa
sviestmaizei, devies pie hostela va­dītāja
un ierīvējis ar tām viņa vai­gus...
Par šo ,joku" viņš gan da­būja
samaksāt policijas uzraugam
1 mārc., bet kādu laiku apstākli
tiešām mazliet uzlabojās.
Vienpusīgas izrīcības dēļ ieceļo­tāju
demonst: cijas notikušas arī pie
Pērtas darba pārvaldes.
E. Gsrals im E. Mei|ā
nāk no rietumiem un ASV centra.
Vindzoras seju iezīmē rūpnīcas,
baznīcas un ģimeņu mājiņas. Tā kā
Detroita un Vindzora nepārtraukti
kūp rūpnīcu, lokomotīvju un kuģu
skursteņi, tad māju lielais vairums
nokvēpušas un netīras un, vasarai
nākot, krāsotājiem un tīrītājiem Ir
ko norauties. Centra ielas kūp mū­žīgos
putekļos un papīru atkritumos,
jo ..business" aizņemtiem cilvēkiem,
ari pilsētils tēviem atliek maz vaļu
nodoties pilsētas tīrībai un izdaiļo­šanai,
kas bija parasta lieta mūsu
vecajā labajā Rīgā. Daudzos ielu
stūros un laukumos, kā jau auto pil­sētā,
ierīkoti vecu maliņu maiņas
punkti un tā šis vecās grabažas rožu
vai zālāju vietā daiļo pilsētas centra
seju. Tikai dzīvokļu kvartālus rotā
zāļu laukumiņi un koku alejas, kas
vasarā sniedz patīkamu vēvumu.
Vlscauri materiāliskl ievirzītā dzī­ve
nosaka ari pilsētas garīgo seju.
Vindzora ir tikai divi nopietni ņe­mami
grāmatu veikali, kufos grā­matas
vienīgi angļu valodā. Ari tie
paši vāji apmeklēti un kādēļ ari tur
lai ietu, kad vaļas brižos var iztikt
ar sludinājumu lapu avīzē un katrā
stūri ērti paķeramām magazīnām,
bet nauda jāiegulda auto, mājā vai
bankas kontā. Bibliotēkās daža laba
grāmata nav cilāta 10 gadu. Kādā
no tām daži, laikam nejauši nokļu­vušie
vācu klasiķu sējumi bija lai­ka
zoba saēsti, bez tā kā tie būtu
kaut reizi lasīti.
Visā pilsētā ir ap desmit kino, bet
neviena teātra, nedz laba orķestra.
Sporta dievs vareni sēž savā troni
un parkos speciālos golfa klubos
bumbu vajā pat sirmi džentlmeņi
Gandrīz skumji metas eiropietim,
pastaigājoties pievakarē pa ēnainām
ielām un redzot, kā pilsoņi savas
patapas stundas aizvada ar sludinā­jumu
lapu rokās, sasaucoties no sava
nama ar treSās mājas balk<mā sēdēti
jiem vai vienkārši žāvājoties un gai^
dot uz bridi, kad varēs doties mīkstā
gultā. Kā būtu nepieciešams te Qo-golis,
Bairons vai brāļi Kaudzītes,
lai atsegtu visā kailumā pakalpīgu
lapu slavināto Kanādas dzīvi un pa­rādītu
to no otras puses!
Lūk, šai panorāmā vada savas die­nas
ari pāri par 30 latviešu, no tiem
60-^0 veckanadieli. Kādi trīs no tiem
satiekas ar saviem pēdējā laikā ie­braukušajiem
tautiešiem un tā at­svaidzina
savu valodu, bet pārējie
ir aizmirsuši ne tikai savu tēvu va­lodu,
bet pārkrustījušies ari angļu
uzvārdos un savus bērnus nokrustī­juši
par angļiem. Jauniebraucēji lat­vieši
Ir dabūjuši darbu rūpnīcās^
būvniecībā un mājsaimniecībā. Ga­dās
ari dažam padzīvot bez darba.
Mazais tautiešu skaits kavē organi­zēšanos,
taču par spIU tam, viņi bija
noorganizējuši 18. nov. un aizvesto
piemiņas aktus. Aizliegiļms Jaunie-braucējiem
pāriet ASV robežu kavē
tikties ar Detroitas latvleSiem. kufu
ir vairāki simti un kam Ir sava
biedrība.
Dr. H. Tfchovtkls
li
Nav mazs tautiešu skaits, kas no­kļuvuši
Nebraskas štatā un visi at­raduši
darbu un maizi. Par to Jā­pateicas
LWF darbiniekiem māc
Vaizam (Wlse), H. Jesiferam un V.
Edmondsonel. kas ar lielu atsaucību
un mīlestrou rūpējās par galvojumu
sagādi un pirmo lekārtoSanos dar­bā.
Ar šim pūlēm drīzumā būs pa­nākts,
ka DP ieceļotāju skaiU lajā
štatā sasniegs 500.
No praktiskās puses iie darbinieki
lūdz norādīt DP pielikt bagāžas ka­stēm
rokturus, jo pretējā gadīju­mā
par kastu transportu Jāpiemak­sā.
Dažkārt šl piemaksa sasniegus
pat 40 dolāru.
Tautieši no Čikāgas raksta, ka ar
savu atsaucību un palīdzību, ieceļo­tājiem
tur sevišķi izceļas veco lat­viešu
Senbergu un Gllnes ģimenes,
kas Amerikā ieceļojušas Jau 1901 g.
So ģimeņu mājas tagad atgādina
mazas DP nometnes. Jo nevienam
nav liegtas telpas, kamēr sameklēt
vajadzīgie dzīvokli un darbs. Lai­kam
iebraucēju skaits, kam šis ģi­menes
sniegušas pirmo palīdzību,
drīz tuvosies simtam. Sevišķi šos
atsaucīgos tautiešus ar pateicību at­cerēsies
ieceļotāji, kas iebrauca ar
bērniem un vecākiem cilvēkiem un
kurām bija grūtības Isā laikā iekār­toties
patstāvīgā dzīvē. Nav taupī­tas
ne pūles, nedz līdzekli, lai palī­dzētu
atrast dzīvokļus, darbu un
uzsāktu patstāvīgu dzīvi Sie ve­cie
latvieši apliecina» cik stiprs vi­ņos
Ir latviskais gars un kristīgā
mīlestība.
H. Z.
lATVieil
StsktCevmii&s anlvenltltet nioloftUi^
kaltiti (Ktnadl) belfoil Uotiete Mtlva
Kaniņa, lefOstot Badielor of Arts sndn.
P i i l s t i m i latTleSa i l -
BlUUeka prof. Or. J*
AlkSņa f odlnālana saka­r
i ar vina tt gada dslm-
Unas diena noUka tL
aofttsa Londoni, pleda*
loUes daodslem orsani*
siclja plntivjlem un
privātpersonām.
HemlBffordabotsas pllsfU (Anglijā) us
Kembrldtas Ielas notfkusl saUksmet ne­laime,
kas prasījusi si g. v. latvleia Pā­vila
Oabrānt un vīna 23 g. v. sievas Dāa-nas
ddvlbas. vadīdams motociklu, Oab-rins
ar a JOdlu ātrumu uidrāsles kādai
tmagajal aotomallnal, pie kam abi brau­cēji
tti vietas nonāvēti. Oabrānl atstāj
II mēn. vecu bfimu. Ang|u Iestādes no-ikaldrojnias,
ka katastrofā vainojama ne-lalmlfa
apstākļu sagadīšanās.
New Tork Times Ie­vietojis
pialu Interviju
ar kādreltējo Elgas pa-taloģiskā
iBsUtau direk­toru
Dr. J. Kaktiņu, kas
ieradies ASV, lai sUtos
darbā Vermontas uni­versitātē
un Bares pil­sētas
slimnīcā.
Ar katru nedēlu pie­aug
latvleio Ieceļotāju
skaits DetrolU. U d i llm te darbojas dl*
vas latvielu biedrības, no kufām viena
nodibināta agrāk, bet otra nesen. Dilrd
runājam Jau ari par treiās biedrības di­bināšanu
. . .
Oklabomā pie pirmās luterāņu batnicas
liveldojusles latvielu kopa K. Bnlņa va«
dibā. Tajā apvlenoU Jau <S locek|l, un
sāku rosīga darbība. Latvielu bērniem
un pieaugušajiem noorganiiēta svētdienas,
skola tautskolu Inspektora T. Sila vadībā.
Kādas lielas amerikāņu piensaimnieku
savienības Inspektors J. H. Ralens pie-sOtlJls
Senatoblju latvielu ev. lut. drau­diet
rakstu, kurā cildina mOiu Uutlelu
darbu viņa pārraudsitajās piensaimniecī­bās
Misisipi un TenesUas lutā. Ralens
relsē plesOtIJIs vairāk nekā IM piensaim­niecību
adreses, kas ari vēlas nodarbināt
latvielu darba spēku.
MQsu ilnātnlekl profe­sori
Leonīds un Sergejs
Slaucītāji turpina darbu
U Platu unIverslUtē.
Prof. Sergejs Slaucītājs
JOllJā nolasījis universi­tātes
raidītājā prteklla-sIJumu
par kosmogonls»
kam teorijām un pabel-dsls
kādu utronomlsko
pētījumu darbu, ko le-
Sledfs universitātes rakstos. Prof. Leo-ds
Slaucītāji utalclnāti pledallUes Pan-tmerikas
slnātņu savienību konferencē,
kur viņi referēs par saviem pētījumiem
ftmes magnētlsml
San Paulo (Brasflliā) latvielu luterāņu
draudtes dāmu komiteja priekinleces N.
B i k l u un Ioeek|a A. Vlrbulei, h Sudma­l
u , Z. Imitei un A. Bulmaoes vadībā l .
augustā sarīkoja draudiu grotlņu vaka­ru
ar basāru. To atklāja bainlcu pado­mu
prlekisēdls tnl, h Kupars. Rakst­nieks
Arno Rasa lulja referātu Rediamā
un neredtamā pasaule, bet aktrise Meta
Liipiilece deklamēja dteJo)ns bērniem.
Vakars bija labi apmeklēts, dodot MN
kniffeiru atlikuma. Y.
Latvielu apvienību Bratllljā Jaunā val­de
konstruējusles lādi: priekšsēdis Oto
Leidkalns, viņa biedrs Jānis RudzIUs, se-kreUrs
Krišjānis Henkuzens, sekretāra
palīgs Pēteris Rušmanls, kasieris Ernests
Kainlņl, mantslnls Lalmons Rudtltli un
bledrtine Vilma Dunce. Bledribas adre-wti
Asociacāo Letā no BrulI, Rua Sāo
Bento, m. It, andar, sala 12)1 OH. Y.
Latvielu ev. lut drau-d
t u dievkalpojumi Oslo .
aotlek rēfttlāri katra
trtlo svētdienu pīkst. 11
Sv. Margrietu bamlcā.
Draudiu vadībā darbo-
J u A. Belmanls, K. Pū­riņi
un R. riklls. Nor­vēģu
Mbledribā Oslo
latvieliem ir vairāki Ub- "^^7^
fēM, no kuflem daU sa­v
i l a lU apmeklējuši Uelo Valku DP no-metnl
pie Nlmbergu Vācijā un regulāri
atbalstījuši mūsu ļaudis u lieliem pārti­kas
sūtījumiem. Ari tagad tie bieti pleda-
Us mOsu dievkalpojumos un pulcina ma-so
latviešu „kolonlJu" pie sevis mājās.
Draudies mācītāja adrese: Lett Putor
A. Treus, c/o Dr. S. Kolstad, 81yngvelen
I, Smestad — Oslo, Norway.
Liela daļa no Dlenvldsvledrijā dzivojo-
Uem latvieliem gauvoju ceļam ut dali-dām
aliJOras cemēm. No Kalmāras ne­sen
ar kādu kuģi alzbraukull f uuUell,
bet II clU sagauvojulles braukt, tikllds
leprieklējā kuģa pasaileŗl paslņolot, ka
laimīgi nokļuvu» galā. Vairāki latvielu
centri Dlenvldsvledrijā, plem., Kungsērā,
tagad Jau stipri sarukull. Emmabudā, kur
arrifc dsivoja 41 latvielu, tagad palikušas
tikai divu ģimenes. Iicelolanu pslc&ou
vērojama ari Lundā un Ceplngā, tāpat da­ļēji
Stokholmā, kur ce|am ui ASV vai
Austrāliju pašlaik gaUvoJu sešu mflsn
ģimenes.
I t augustā Burošu (Zviedrijā) skauti
un galdu rīkoja nedilu gala nometni
Lundu metā. NoUka dievkalpojums tm
ugunskurs ar priekš•nes umiem.
SInIs dIenU Vācijā leradU LNP locek­lis,
Beļģiju latviešu nacionālai komiteju
priekšsēdis un Latviešu federāllstu kluba
ārtletu dalu vadlUJs īvēr. adv. K. Gul­bis
un veda saranu par Beļģiju latviešu
ciešāku lldsdarbntu LNP, kā ari ar mOsu
trimdu vadītājām amatpersonām un Ut-viešu
politiķiem par Eiropu kustību lat­viešu
padomes noorganlsēlanu.
Iebraucējus Kanādā
aicina reģistrēties
Kanādas latviešu nacionālā ap­vienība
aicina visus Kanādā ie-braukulos
latviešus, kas vēl nebūtu
reģistrējusies Kanādas latviešu kar-totēicā,
iesūtīt tai (Box 383, Ottawa,
Ont) par sevi un ģimenes piederi-glem,
kas ari atrodas Kanādā, šādas
ziņas: vārds, uzvārds, ģimenes stā­voklis,
dzimšanas laiks un vieta, no­darbošanās
tagad un Latvijā, dzī­ves
vieta Latvijā un tagadējā adrese
Kanādā, kad un no kurienes ieceļo­jis.
Kartotēkai lūdz pieteikt ari vl-saa
adrešu maiņas.