Bavarijas Latviesu vestnesis, September 1, 1951

              bftift
iii:
M M
M l
• i ?
II-
« li
mmm
pili
Pil
i '' '
mm
m l. ,i
mm
1
mm
li
l i i i
mm
mm
iii
te
Sestdien, 1951. g. i ; septenM
ITo dzirdam lōivļii
« Ir
BRĪVĪBA BEZ S A V A G A U . . .
jKI latma f a i f c a ^ pilma ņirgāša­nos
dzirdam Rīgas radiolofna raidīju*
latviešiem ārzemēs par vārda m
pj:e$^ Krlvllm Pad. aavienībā: ^PSRS
koi^titddjas ļp^ība ir,, k a tā neap-robeftfja^^
af d ^ o k r a t i ^ o brīvību
paaludili^a^u^ bet garanti tās un np-
4rpiin'^ ar m^teņāliem līdzekļiem.
RSRS dajtoa, ļaudis im/Viņuctf^
,cijas var netraucēti izmantot tipogrā­fijas
uft pabira krājumui avīžu, žur-nāW
uņ grāmatu iespiešanai, var' ie­mantot
radio .sUcijasr^^^^ kā
ari jļ^kulas sabiedr^āi ēkas saibied-riiskim?
6apļi2icēm ^. / Padomāju vara if
.ļ)4šas tatiiaa ^ vata.' Pad; savienībā
liaV i)[^uižni^u un kapitālistu, tāpēc
tauta, darba'}au<iis, bet mevis privātās
fķibjpi tm monopoli; ir daiudzo laik*
raķ9tu ^inmteki* Šoā laikrakatus ii
dod;4ažid8a sabiedriskas, arodbiedrl
bļii sporta, zinātniskas lic. orgmiizS-t
l j l s 119 Pad savienības tautu.valo
fOlītt^^ brīvība» Pad/ savienībā
. Ir ^visieļn. <iai^« ļaudīm. Pad» savie
i^lbl>{fi$ virsis uz to, lai sargātu
daVba.)aužu intereses; Līdz ar to Pad.
savleņlbi nevienam nav ;dota brīvība
m u dļskrimiŖēcijai ^ rīdīt vienu nā<
piļtž pr^t jitiru..^ Pad. savienībā brīvi
b ^ nav art tiem', kas gribētu atņemt
^aŗba'laiid^^ politiskās un >ekono
toi^fķ ļsiesfbas un.atjaunot kapitāli
kļļkol i^Urttt. I Padomju cilvēki dziļi
izjāt, taisni^ viņu vadoņa'Sta
ļiiia vārdi: Īsta brīvība fcr tikai /tur
kur iznīcināta ekpsluatlcija, kur vien
cil;ļr^ n^iļ^pdež^ otrus, kur n^v bez
darba Mm nabafe^^^ kur cilvēks ne
d?ķļi ;par. to, ^ a rīt vpo: zaudēt darbUi
^ m ā p l i un 'Mzi: Tikai' tādā sazied
tfbji iespējama īsta ^ nevis uz >a
p l t i [ ' ^ personīgā un jebkura cita
brīvība, * •
\ (PSineaiims no i . Ipp.)
^ ^p'sikaidrāks iiamais ceļi parādās
vēstures plūduma atsikatoties. No zem
faļ^uiī kuršu valstīm, lepnumā ne
/stĀ.gfiltfbu. . 2emai<tijas> m^žu pa
sargātai:paaudžu kā svētugun^ gla
, bātai, ^ līdzi ainēķusi vēlēšanās dzīyo
sii;;>aitj:?^
^Ktlbtt gū);: sadzeltējis papīrs, mūsu
^rī^lbas dfeņām liļ^ināja.. par Kur-simies:
«^nieka ^hercogam' Jēkabain
iztoiktu vētē|wes:<. a p v i e n ^ r v m s .
. latviešu apdžīvptās ^emes. Ticību pai-
. stivtļbai neatņ&na arī tas cēliens, ko
, lautasatmiņā \ i t ā l is . Seremetjeva
šiiņbjums ^caram Pēterim: „Vidz6mē
vaJm^nalr ko postur Vienmēr no jau­nai
tauta atdzīvojās druļ)ā8, cēla dzīvi
aļd^jauna—^ kamēr, kari un krieviskās
pžrvaldes neiecietība radīja gan dru-mi^
Iabprļ^l ietu, ģam važās soļotu
ce)u v55-SSii?it4ju. \ '
J i ^ t i i n a ^ , mOsu trimdā izglābto un
svešumā džimiudo bērnu audzināšana
uzliek .jļdenākumus/tautas nākotnes
ceļa mīlētājiem. Mātes un tēvi ma
z&ļim stl^ta par pārdzīvoto, lūko
naddii:4pl^arēt, .iedzfvināi < tālāk do
d4iatt;mnestl9)tt uz tādu latviešu zemi,
kuifi krievu, ne vāciešu nebūs.
M l t ^ uņ tēvi valis nevēlas klausīties
dližu vecvecāku stāstos par labo dzī
vi ca^a Krievijā .oniera. laikos**. Mā
tes uiņ iēvi brīvās La^ijas skolā mā
^ijļSt .par, cara,žandarmu ārkāļ^tīgo
modrību pi^et nacionālo, e l m ^ t u , pjir
mHiikjIciju,, slavofilu ,slimīgo ,„mis^
iĶfi" sapņu tialngahi, Krievijas Mprā;
Msķā' kapitāla absolūtās devalvācijas
priekšvakari..
' Aplaimot pasauli. ar savu pareizo
ticību tas ir ^ k a n a i s ^ pavediens
vikingu. • dilbināt^s valsts vēsturēm
abc^ rokām šo pavedienu tur arī
. K^evljaii pašreizējais cars. Vien ārē^
jās,, formas, dekorācijas ir mainījušās.
Ķas: dpd.garantiju pilnīgi citādai pie
eļai nākotnē? .
kas attiecas uz A . Krodere rakstā
pj^miņēto j|[kepi<eci^amo formulējumu,
•^/p<>Htiskā5 cīņas par brīvības at
ģj^šm prasī!tu, ka pirmā kārtļ mums
jļātiesk pie skaidrības.sevī. |aiis slejās
jau sacīts: mēs it kā vaarāmies nākot
nes politiska problēmas iztirzāt. Mēs
gan gaidām atcala dienu, bet sprie*
im par.to vai nu no pavirši personī-gl^
viedokļa, vai a r i konsekventi iece­ram
4^9. [ņ. pastāvējušas formas,
lislkmetš gdb, lai ST igauņiem un
lietuvjiem sanin^ami^, brīvās Poli­jas
m Ularainas partizānus pieminam.
Laikmets steidzina darīt darbu mērķ­tiecīgi
ideolosfiskajļ plāksnē. I^dz
šim neviena diktitūra nav diktatora
mūžu pārdzīvojusi/ ,
\
PAT NO ADATĀM TAUPA UELA-J
A M CELTNĒM
Ķpustpils dzelzceļnieki ietaupījuši
50.000 rubļu nodošanai lielo celtņu
'ondā. Arī susamas fabHka Sarkanā
Baltija uz,adatām vien ietaupot 7000
rubļu, turklāt vēl ražojot virs plāna
1000 priekšmetu. .Daugavpils 23. at-aunošan^
s pārvalde nosūtījusi • uz
Ķaļiņingradu vērtīgas mēbeles. Šīs
pašas pilsētas 5. kokapstrādāšanas
rūpniecība tuvākā laikā nosūtīs uz
Maskavu 2(MK) kv. m parketa, kas pa-latavots
ņo pirmšķirīga ozola un
lazdu materiāla* Parkets, dpmāts Smo-ļenskas
laukumā ceļamai 26 stāvu
ēkai. Lfvāou kūdras fabrika nosūtī­jusi
kūdras plālbnes uz Groznijas un
Baku naftas rūpnīcām.
KATRAM STRADNieCAM VAGARS
^ . UN SARGS
Rīgas tir(ķnieclbas ostas priekš-nieiks.
Gavriļenko stāsta: Strādājam
pēc stundas grafika, un burtiski visi
ietdlpst sociālistiskajā sacensībā. Jū­lijā
ietaupījām ^658 kuģu stundas.
Cēļuskiņec apstrādājām. 67 stundās,
lai gan norma bija 125. Kāds ār­zemju
kuģis ienāca pl. 23 uh.pl. 6
rītā jau varēja iet atpakaļ. Kapteinis
bija ļoti izbrīnējies — viņš 'bija do­mājis
Rīgā liopirkt maizi. (Ārzei^ju
jūrniekus taču nevar laist krastā} lai
brauc Arien tālāk bez maizes!) Ceļo­jošo
sarkano ka-rogu tur Eksportostas
iecirknis,, kb ^vada, Fjedors. Jeļenecs;
un pairtijas organizācijas sekretārs
Vasilijs Sašmacovf. Partijas birojs
„piestiprinājls" brigādēm pārstāvjus,
pat ku^em darbojas 50 aģitatoru, kas
sekp katra strādnieka darbam un aiz­rāda,
ja strādā par lēnu, (Tātad katru
ostas .strādnieku-cieši uzrauga vagars
un reizē/arī. MVD sargs, lai kāds ne­noslēptos
ārzemju kuģi un nenokļūtu
brīvībai)
Tādēļ gan laikam tik nei)arasti ba­gāts
bijis Rīgas jūrs^pjas pasts: ne
tikai no Latvijas pilsētām un kolho­ziem,
bet arī no tāliem padomijas ap­gabaliem
saņemt) vairāk nekā 2000
Itigumai uzņemšanai jūifskolā. Pie­ņemšanas
komisij a pielaidusi pie uz-ņemšanas
pārbaudījumiem tikai 500
roflektantu...
^ A M , ,3VBTS PIENĀKUMS" '
Vif » S B # lallloiilem JļBeigas)
u josla
Vācijas padomju» j(»las brīvo ju­ristu
komiteja ziņo, ka pag, gadā un
šī gada pirm>3jos piecos mēnešos jo­slas
vācu tiesās notiesāti 6425 jau^
nieši. 60 proc. no visām polītisķām
prāv^ vērstas pret jauniešiem. Tai
pašj laikā padomju nulltāirās tiesas
noti^ājušas. nezināmu skaitu nepiln­gadīgo
pa ļiel^ai daļai ar 25 gadiem
spaidu darbos. Notiesāto • piederīgie
pirmās dzīvības zīmes no J i em upu­riem
uzzina tikai pēc sprieduma. No
janvāra līdz maijam drošības die­nests
par^ „poiīti^iem nodarījumiem"
Notiesājis 463 jauniešus, bet aprīlī un
maijā vien b(S7 Vēsts pazudis 121 skbl;;
nieks un māceklis^; Pret notiesātiem
kriminālistiem izturas labāk, nekā pret
politiskajiem, kurus cietumā, sevišķi.
Baucenē .un TorgaVā, bieži piekauj,
soda ai karceri. \m badinsi^iūmt^ g^^^^
likumts^ jauniešiem paredz ..tikai, cie­tuma
sodus, tos par polītiiskiem noda­ri
jumiena notiesā arī ar pārmācības
namu; pieļauts arī nāves socfe. Pa­stiprinātais
terrorš tomēr tikai pastip­rinājis
pretestību.
KAUNA TRAIPS AMERIKĀŅU DIPLOMĀTIJAS V l S T U l l
APMĀCA 4 GADUS,
LeMkiŗākstā Pad. Latvijas Boļševiks
kāds Lopaķins starp citu^ raksta: Pro­letariāta
diktatūra ir neizbēgama pār
ejas laikā uz komūnismu.^ Vismežo­nīgākie
padomju vdras pretinieki it
kulaki, — tie var gan samierināties
ar popiem, muižniekiem d n ķeizaru,
bet. ne >a!r strādnieku šķiru. Ļeņina
darbi māca būt neiedetīgiem pret
angloamerikāņu.imperiilismu un. viņu
sulaiņiem labējiem, sociālistiem.
kalpiņš. Cīņā raksta: Arvien lielāka
kļūst nozīme cilvēces ideoloģijas pār-veidošaiiai,
tuvojoties ^ komunismam.
No buržuāzijas preses, radio un grā-matStm
n^pārtraiukti plūst melu^ un iz­domājumu
straume. Pad. rakstoieku
svēts pienākums —- uzbrukt izkurtēju­šai
buržuāzijas literatūrai.
S K O L Ē N I EM ^ M Ā C Ī B A S „ J A S A S K A -
ŅO" AR.DARBU'
Rīgā notikušajā skolotāju apspriedē
nolemts, ka skdlās uzlabojama valodu
mācīšana'saskaņā ar Staļina darbiem
pair valodiiiecību.: Skolotājiem jāap­gūst
marksisms-ļ^inisms un jāprot
to pielietot Skolniekiem jāprot sa
skaņot mācības ar darbu uzņēmumā,
(tātad jāstrādā arī skolēniem!). Kom­jaunatnes
centrālkomitejas skolu un
pionieru daļas vadītājs Osmans rak
sta; Pērn netika pilnīgi izpildīts l i
kums par vispārēju izglītību. Auces,
•Abrenes, Saldus un Baldones rajona
skolās bija nesekmīgi skolēni. Par
labām sekmēm necīnījās iedarbī0 un
paidagoģiski, bet primitīvi — izsauca
usz sēdi m izbāra:. Baldones, Rē
zeknes un Dagdas rajonā neveltīja
pienācīgu uzmanību komjaunatnes
audzināšanas darbam.
No Mļskavas saņemts 283.814 mā
clbas grāmatu krievu skolām. Re­publikā
iespiestas un izsūtītas uz ra
joniem 1.067.344 skolas grāmatas.
(Arī tās' lielāko tiesu krievu valodā
vai arī —. tulkotas no krievu valo
dasl) Tai pašā laikā Sovetskaja Lat­vija
raksta: .Tagad skolotāji ar šau
smāmv atceras, briesmīgo bezdarbu
starp soļotājiem buržuju Latvijā.
(Patiesi, — tiem skolotājiem, kas mā
cīja marksisma-ļeņinismā un partijas
īso kursu, brīvajā Latvijā darba jau
nu nebija gan, tāpat kā pārkrievoti
jiemi)
Snl^dia® larpm^ isTīnramas nii>
^^^^^^ W^
J^a NMvlg» relMta. ļuirl viņš
džēib «avii sastipŠanos ņ^i^arastos ^
sUkļos ar ilķko no vergu darba BO«
memeij SlWflJi UWgiiš^
llciļat kaplelBĪ %OT<wu.^^^^ >^
' amertkānte paitāsta'^^^ p ^
kur bijuši leiloāriti gafveno.
• kSrl dsportēU^^^U
Viergu strādni^l^ kuiļis atlaiž pēc
10 un 12 gadu darba l a i viriMemes
dlē, i r iizisķi ^ garī^^^^M^
iebiedēti^ draut^ kal par«^
neužcūoMn^
Je^brpvsfman
A^pš ari b^a^^^^
^niepilnus^l-gi^
slodiītoi" gan vīrieši; gai^^^^^^
V i ^ tip bya . i i ) o M^
toīji par bīstamiem
d(Mhju birok
agrākie virsnieki^ fabŗ&^
vai| citi darbinieki, kas 5tMja atļāvu
S|ei ^ižteiito kādu kriUsķii vārdu par
tifanoi^o padomju režīma^
Uelākā diļa Wja dq?ortēt^^
jas valstīm (V. van Narvigs gan rak
Ļitwatufnaja .Gazeta š.gf. 14. jūnija I sta „Ballijas provinces". - Ref^ -
numurā siti^ts garš aprakists: par Us»"'^!»*' a t v i j a s un Lietuvas. Oku
Kurganajas „spēciālo laukiadmniecT- P^J^t Sls zemes, krievi jau ieradās
bas arodskolu" krasnodaraš apgabalā, iepriekš sagatavotiem gariem ..po-
Skolu 1947. g. nodibinājusi darba re- »ti»lti aizdomīgo" sarakstiem. So
zervju ministrija; b^t pēc tam šo pa>elaimīgo ceļš veda uz Sibīriju,
šas dibināto skolu, šķiet, aizmirsusi. ^ Deportētajiem bija jādzīvo koka
MNedz. pirms četriem gadiem, nedz barakās ar betona grīdām* ^Barakām
arī tagad niinistrija nav izlēmuši, kā- nebija logu, un vienīgais apgalsinō-da
veJda, speciālisti Bsti jāapmāca jums bija elektriskas spuldzes pie
Kurganajas skolā," raksta Ļiteratur- pa§iem barakas griestiem. iGlar sie-naja,.
Qdzeta.\,l947,;g. zēniem teikts, Lām bija divstāvu lāviņu rindās, bez
ka viņi būšot ^ traktoristi, kt«nbaiņu L^tŗ.j^em, spilveniem vai segām,
vadītāji, šoferi, me^Ķaniķi sovhozos; gavējot katra baraka bija aprēķināta
Pagāja divi gadi.. Ministrija atsūtīja jso cietumniekiem, bet tagad katrā
direktīvu, apmācīt .^auku d a r b a i ^ k j j ^ ^^^^^ j^g^^ tūkstotis..kādēļ dif
dārzeņu audzēšanas brigadierus. ^1^^^^^ jg^^tiek at
g. nāca iftina^direktīva: Soŗeiz; bia^^^ āmdzimn pat bija
noteikts, ka skolu beigušie nav vis , , • . ^
dēvējimi^ par brigadieriem, bet vistf- ^^^^^ ^f^' ^'"^^'^ ^ , ^,
kāršr^par kvalificēUein. strādniekiem. Katrs ieslodzītt^ŗ^apema.kolca :blO^^^
- Tā arī muma nav jausmas, kāda diņu, karoU un skārda krūzīti. Kā
veida speciālista mums^īsti- jāizlaiž no postu viru no virtuves.piegāc®ja Ue
skdi«l fpļfc trim'isfeMe Bļodfa^a .)tSposW
S. Kozlo^^s uii p;:.Monachovs^ (skolas ļuai šķēle rupjmaizes bljai jānotiesā
turpat - uz • g ^ jo f aldu,.ņe i solu
nebija;
BET.PASI NEZINA.PARKO
svē^ienās ,.pānnaiņas pēc" iņizl
vārīti kartupeļi. Zi^ā ar lāps
kapli bija jāstrādā 10 stundu, beļt V(
sarā 14 stimdu dienā, tāpat vīriešif
kā sievietēm. Tos, kas neizturēja^
un' tādu bija:daudz — apraka
nometnes, neapzīmētās bedrēs,
ķaut kādu darba atiīdzību, prcļt
nebija runas*.
Vīrieši un sievietes dzīvoja
dažādās barakās. Abēja dzimu
slodzītiem bija atļauts būt.fc
nīgi darba laikā: Naktīs sie
Vi
'.<n:;.li
pārzinis un Viņa Vietnieks)."
SOaALISTISKA GRĀMATU
TIliDZNIECiBA
rindā, lai nodzertos. Ziepju vispār
nebija. Praktiski nebija nekādas ie
spējas nom^azgāties.
Laikrakfi.ts Si^vjetskaja Ļitva 30J Visas; durvis izgāja uz baraku ielu.
maijā ziņoja, ka AHtus.rajofta^koopeikjg ^.^iem galiem bija sašniedza-rātīvu
saviehībr|aaīgi neapmierinot ložmetēju ugunij. Ielas galā at-tirdzniecība
ar grāmitām; Pēc pado- j^^gg psrvaldes biroji, nometnes ie
v ^ I ām grupām veda
kām.
j^gii^ovs vfa
p i r bēgžain^^^^^
viņfitt be
Viapfš zināja, k a v i ^
pievērsta n e m i j^
iiŗ! izredz^
viņš- gribēja;^ ķ ^
i ^ . ^ savienīb^^
to pārieti Jegwq^
:ķŽ.:'ēsiii;.gatm^
iM>tmts:i^
Mijš ļ|ribējaL|»^I^^
V i l s«i
Iedevu vi^pt^ tļrusku iia^Mv
pateicībis uz^^
sVēti^ solldeuniesrļa
flķko būs i i o k i u^
U h f i t r a d i s ^ i ^^
Ņu|pi*as-^^ādj^
vSļāk: pa^ f
npļ>Je^
cijasam^iķ^
arī 5 doJMii^^ to
ļas jnakšāj
viņ^^alsMbtās;^
gdrpvš iirt^
vedidā y i ^ iespēj^ ņ j ^
ļSMiv. y^ļstIm-
^ Kamēr vēl s k a u ^ šīs i
lai Jegoifōvam r palīifļķēft^
ASV,-saļīēmiu ^ i^^^^
rādījās^ 3ca araerikāi^
iriterhējtišis^^^
nometoē, uņ vdņ esot paredz
sjiiedii k S # r^ā^^
•t8iāfc;:rii5te^^
llgilBtu;^ a^^^^
v i s i b ē ^ un j ļ d^
iaitpaJcaļ ^ai; Pad^ , >
līgijpi pam/^
d l v l k u .patiešām arī „r^at^^i
vergu darbu-
« . , » * « w « • .w gandrīz? drošā nāvē. Sisnolī_
mes priekšsēža iiedra Mabanacteiss ļ j § ^ ' i v o k i r un"7argu*""barakas. visiem. laikiem paliks viens no
i
priekšlikuma 1^ nolemts, «uzlabot grā- hesi^^it^^ cēla augšā stundu pirms
matu sadaii;, atveļat no koope- rītausmas un tūlīt pēc brokastīm eše-rātivu
savienības i^tādnieku «Ugām i ^ ^ ^ ^zina darbos. Brokastīs atkal
zināmu ^ummu grāmatu iegācķļ. Pāc Ujjj^ kāpostu vira un rupjmaize, bet
tā paša Maharadzes ierosinājuma'
pieņemta rezolūcija, |, a i ko kiatrām
pircējam, kas kooperatīvā, iegādājas
kādu priekšmetu, kā obligāta piedeva
jānopēi'k viena vai ^ivas grāmatas.
Ja, piemēram, pircējsi grib iegādāties
spaini, tad viņam paskaadro, ka spai- MASKAVĀ
ni nevar dabūt, ja reizē nepērk arī sarunā ar ārzemju žurnālistiem
grāmatu. Kad biedca Uapčenko va- kādreizējiads izglītības komisārs Lu
dītajā metallq»reču Mrgotavā N n 7 načarskis savā laikp pūlējies pāriie-kāds
pircējs vēlējās vismaz pats iz- cināt viesus par komunistu partijas
meklēt šo-grāmatu pēc savas gaumei, pnekšrocībām. ^ '
biedrs Liapčenko mierīgi atbildējis: | irJus nevarat noliegt," — teicis Lu
šākajiem traipiem amerikāņu
māti jas vēsturē. '
Kopš tā laika par Jegorovu
neesmu nekā dzirdējis.
„Jūsu gaume mūs neinteresē."
„IER0BE20TA JZTURiBA
načarskisA ,,ka mūsu partijas locek^
ļ i ^ piemīt trīs īpašības: tie ir p d -
ri, godīgi un uzticīgi p ā r i^
,,Protams," >~ delikātie ^ žurnālisti
^Hallē iznākoša, laikrak^^^ S't^^^^^^^^
mokrat atzīst, ka apavu jautājums JO- ja/loceklī no šīm trim īpašībām ne-projām
esot sāpīgs, tomēr turpmāk atradīsim vadrāk par divām: ja viņš
lieta būšot daudz labāka, kaut arī būs gudrs un godīgs, tam trūks uzti
ādas apavu ražošana vēl nespēšot clbas partijai} ja būs godīgs un uz
segt„ārkārtīgo pieprasījumu". Proti, ticīgs partijai, tas nebūs gudrs; bet
ādas apavu vietā tagad stāšoties ghiži un uzticīgs partijai, tad
jauna veida mākslīgas ādas ražojumi, | ^^^^ godīgs "
kas izskatā būšot grūta aISķirami un
uzrādot arī tās pašas īpašības kā
āda, atskaitot vienīgi „mazliet ierobe­žotu
izturību".
TAUKU VIETA POLITIKA
ALBANIJA^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
Albānijai nonākot padomju ietek
mē, to pārpludināja Pad. savienības
piopagaiMiisti. IMvi no -tiem ieradu­šies
kādā albāņu mazpilsētā, kur pla
šā sanāksmē referējuši par privat
- .īpašuma ļaiunumu. Albāņi ar interesi
Četri uz Jugoslaviju aizbēguši un- noklausījušies sarkano viesu giidrī-gāru
robežsargi OID informācijas die- bas, un daži pat pasteigušies tās pie­nesta
pārstāvim ziņojuši, ka armtjas lietot deīvē. Un tā, propagandistiem
pārlika Ungārijā kļūstot arvien slik- atstājot sanāksmes telpu^ Ue dziļā s i -
tāka. Pēdējā laikā par 55 kareivjiem sutumā konstatējuši, ka auto, ar ku-izdalīta
l mērc tauku. Ja kareivji sū- ^, li« atbraukuši, nozudis bez pēdām.
dzas. virsnieki paskaidro, ka jāpierod
u . ^ i T • i_-v V , . nonnermat ar vientiesīgu aizrādījumu,
pie badošanās. JO var but gaidāmsL,.„,33^^ ^g^s gausti^, - kā jau
kars. Toties kareivji 4 stundas diena sanāksmē dzirdēts, privātīpašums ta-tauku
vietā var baudīt politiskās ap- ču nesot tikai ļaiunumu!
"^^^^"^^^ ' Tomēr aģitatorus tas nav pārlieci
najis, ua tie ātrāk nemitējušies,
viņu aizvešanai sagādāti ēzeļi.
PRĀGĀ
Amerikāņu nacionālā māksla
da direktors K. Smīiss Prāgā
Mocarta Burvju flautas partitūr
šo vērtīgo retumu izvesftu uz ^
ķu. Taču, paredzot grūtības pi
ras izvešanā" no Cedhbslovf
Smiss atradis par derīgu še izn
paša Staļiina atbalstu. Viņi ii
jies rakstāmlietu veik*alā 200 S
ģīmetņu un katrā no' tām ielic
lapai Burvju flautas partitūras,
viņš bez grūtībām izvedis savu
vumu uz ASV, kur tas tagad i
tots Nacionālā mākslas ' fonda
zejā.
K A U T Kim PAOOMU&
• . • , ^ •
Kāda sabiedrība štrldās pt
kura profesija ir visvecākā.
„Bez šaubām manējā," — sak
rurgs. „Ižoperēt Ievu no Ādama
varēja tikai ar chirurga māža p
bu."
;,,Jā gan," -^^ teic dārzkopis
jau pirms tam eksistēja Ēdenes
kura stād5ffaina varējav notikt
piedzīvojuša dārzkopja va<JHbā.'
^ ,.Tiktāl nu būtu jauki," — 1
ģeologs, „taču ptrms tam jaiu bi
tikusi ūdens atdalīšana no saus:
Un šis process ir tīri ģeoloģisk
„Ak draugd," ^ iesmējās
nists, ..jūs aizmirstat, ka pašā
mā bija chaoss. Un vai gan li
cbaoss maz iedomājams besk
nistu partijas līdzdalības?"
l I V l M l ^ ļBiaiQ8.jr8l
iiildtli?i'«S*ays.>ta-,
i"IIii.iLyieta, man,"aTi
Upusepk
l % k ^
mmm
u)pl Utt Md;jāu^ļēš
darbus;'
t.
&mBt:;;i
" " m it' ĪJHII- pja."
kl
iii
nei
IT
^ « K **"W
^1 - v f f K
..vi
na
ii
uz;
Mļ
seni
«aili
oiecB