Bavarijas Latviesu vestnesis, February 14, 1951

              Tiftidien. 1951. g. 14. februirt
l i irkcfcM ficrilis
tokto (Ul* — Difloifidof no Hanit
npm 4 i ^ t n o t o niclja triedena di*
tMim wim§ lekslgl m ņridkš^, lai
cttttfk» faili iaiolotu fCoreja» galva»-
plliēti Smili^ Fēe amtrtkiņa «lepe*
o i dl<Mi««ta s i 9 i » tfinitšn vienībai
prattulai aliti|0t Ub alznii-viianīt
i^«iiie^ofa|i«liafit
Diiiividkomjifitt vienības jau t»*
lamstts fsftostiuji galvasfillsiti, kn-fas
€inifs joprejini atrodas nemitīgi
artilerllas ngml Komdnistu pretes­tība
dienvidos no Hanss manāmi at*
^ i b t i f i . Sal4edrotle jau ieņēmtili
Wmpo lidiatAts nn Sealas osta In*
ēonti. Dienvidkorejas kalna rajoni
Ienaidnieks Izrida nikna pretestību,
k i d t l ttir UN vienības viitas uz
prfekla {oti Unime
Pidij&i ziņas vēsti par komunistu
pretestības pieauguma frontes vi^liii
dali*
Amarikat deltgita UH % Gross
•ee^ien pa^aldroja, ka ASV nav
sat«$iļiilas cerības m mlermlllp Ko*
reiSi konāikta noklrtolanu. JMH
nedrīkstam im negribam zaudēt ceri*
bas, ka Maskavi un Pekingi tomēr
belc^ot uzvarēs skaidrais sapriur
tiKca Groai^
Lielā diena Francijas
parlamenta
4<M pret 182 par bruņotu vicinu
llCSU LlOZSTtAONlEKA SrEOALZIŅOlUMS NO PAIl
f ļanviŗa rItS a v īm vēstīja, ka
pēcpus^leiĀ parlamentā gaidāms mi*
mstru prezidenta Plevēna ziņojuma
par ASV brauciena rezulfātiem. Jau
plnns sēdes sikuma pie Burbonu pils
vērtiem liels laužu piepiūdtmis. un
klausCtiju pilnas aii publikas vietas^
Sēdi vada prezidents £no, vispirms
dodami virdu pieprasījumu iesnie­dzējiem.
Pro^^eslvo dep. Terre starp
citu aizrida. ka Vācijas apbruņoSa»
nas vieti vajadzētu pieņemt demlH-tarlzācijas
un vispirējās starpMutis-kās
kontroles plānu. Polam Rivē
Iķīet. ka Plevēna tailtējfi un pilnīgā
ptekriiana amerikāņu prleki^):kumiem
esot j i o z ^ a t a par jau iepriekl no­teikta
padolanoa amerikāņiem.
Tikko min. prezidenta Plevēns kāpj
runātāju tribīnē, komunistu līderis
Kreiseri^ cukurā un vakcfaif
āubiedroto atbahtā Korejai
cināi
R T. Journal American saimniecī­bas
nodaļas redaktors L Gūlds sa­kārtojis
datus par to. kādu paildzlbu
Sav. valstis snieguias sabiedrotajiem.
m ar ko tie savukārt piedalās Ko­tējas
karā. PāKikats sastādīts 1950.
gadi decembra beigāi. un tajā re-
<^ms, ka ASV lldz Ziemsvētkiem
Korejas karā bija iesaistljuii 160.000
kilniaktts, 90.000 jfiras spēku piade-līgo
un 25.000 viru gaisa spēku sa­stāvā,
tātad kopā 275.000 karavīru.
Dlimvidkoreja devtisi 100.000 cīnītāju
m dtas brīvās tautas kopā tikai
20,000,
5,5 gados ASV l lm brīvajām tau­tām
atbalstos izsniegusi 36.5 miljar­dus
dolam un piedevām vēl 6 miljar-dui
un 52 mii), dolāru apbruņošanās
vajaēilbim. Gdlds piezīmē, ka tie
Bdzek)! Izdoti, lai nopirktu pasaulei
mieru un amerikāņiem draudzību —
draudzību, kaa u v u īsto a^ju pa*
ASV incelohili iau«..
(Turplnāļums no l«lpp.l
^rl»a organizācijām un labierīcības
atpCita!. Bei tam IHS sniegs indivl*
duālu palldzPttt visiem ieeļļotajiem,
Itikaitot tidtti gadījumus, kur tiem
Jāatrod plcmērotiki darbs.
Tālāk IRS vadītāja pltminēja lle-
Uls gratibas, kādas pastāv bi|. bal-tli^
jlu leģiODiru iecelolanai, atkārtntf
motivējot, kāpēc Nacionālai luterāņu
padomei nav pieņemama nelabvēlīgai
nostāja pret bij. leģiomāfiem. IRS
turpinās dnlties viņu labā.
,,Ir grūt* paraibit,'' Izteicās mtss
Kokie, „val mOtu protesti b(k sek­mīgi.
Ja nē, tad laktCIiana ASV būi
liegta simtam ģimeņu, kuru vien!
^ vaina ir tā, ka l o ģimeņu viriei
dniļulies pret komdnlsmu.'*
Otra grāta problēma I r g r O i i \i
vietojamo grupa. LSR jau pagāļu.^ft
vasarā nosōtiļa uz Eiropu inte?včtā
Jus. kas savāca ilkākas ziņas pa
1872 grūti izvietojamām ģimenēm, un
tos datus Izdalīja apgabalu un lokā­lām
DP komitejām. Tā ari itdevis
tagādit 164 ģimenlm spedā!us gal­vojumus.
Sal akcijā daudz pūlu ie-guldfļull
garldzni^l un citi brivpiā-
Ilgi darbinieki Ziņas par tām ķU
manēm, kurim ar! lādi vekll neizde­vās
aagādāit gaivojumiie, notūtis m
Kanādu. Jo turienei luteriņi ari sa­kul!
lādu palu individuālu galvoju*
mu sagādes akdju.
Papiidui savam darbam pārvietoto
perscmu tabā IHS sācis ari program­mu
ts. ..VolKsdeatecbe" Izvietolanai,
Pagaidām nolembi sniegt palīdzību
todo vācu ģimenēm, kas atbilst gro­zītā
DP likuma noteikianiem.
Radioōkilvs mākonis
virs Francijas
Klermoata (llj. — Jau kopS divl
nedēlim virs Vidusfrandjas konsta­tēts
radioaktīvs mākonis, kas pēdēļās
tris dienās pieņēmies bllvomā. Fran-ēu
f;ziķk Huberts Garīgs, kas aiz­sardzības
ministriias uzdevumā vada
kādu ,»lidojolu laboratoriju', novēro­jis,
ka radioaktīvais vilnis atrodas
4000>->4SO0 metru augstumi No kurle-
Ms un kā l i s mākonui radies» to fran-ēu
zinātniekam nav isderiea noskaid­rot,
Varbūtibu, it kā taa būta radies
no ASV atombumbu ml^āļumlem
Dianvidnevadā, viņi kategoriski no­raida.
Garīgs apgalvo» ka radioaktī­vais
mākonis neesot bīstams, nerau­goties
uz to. ka tas savā intensitātē
pēdējai dienās pieņemtas.
rāda tad. kad jāiesateUs dņā. Tā­lāk
žurnāla redaktors uzskaita atbal­sta
iieiumu pa atsevilķām zemēm, at­zīmējot
ari, cik katra no tām devusi
cīnītāju Korejā.
Anglija pēc kara beigām saņēmusi
5 miijardus 861 milj., bet kara iaikā
^ miljardus 387 milj., 1951. g. tā sa
ņēma vēl 2 miljardus. Korejai Anglija
devusi 6000 kājnieku, 1 lidmaMnu ba
zes kuģi, 4 kreiserus, 7 iznicinātājus
un 8 citus kuģus. Frasdja saņēmusi:
2 miljardus 561 milj.. dolāru kara
laikā un 1 miljardu 21 milj. i^c kara.
Korejā tai dnās 1 kājnieku bataljons,
I Itelgaballaiva. Bez tam Frandja de­vusi
vēl zināmu medikamentu dau
dzumu. Holande — 145 milj. kara
laikā un 1 miljardu 21 milj. pēc kara.
Korejā — 630 kājnieku un viena Iz
nldnātājs. Be|ģi|a ^ 68 milj. kara
laikā un 589 milj. kopi 1945. g. Ko­rejā
1 kājnieku bataljons (100 v!
ru) urt 400 t cukura. Toidja — 35
milj. kara laikā un 2 ^ milj. kopi
1945. g. Korejā - 5000 viru stipra
kaujas grMpa. «erami %m vakcini.
Kanāda6^3 milj. Korejā ^ 350 viri
dņā, \m ceļā un 10.000 apmācībās.
Bez tam tā devusi Korejai vienu
transporta eskadriļu (12 lidmailnas)
un 3 isnidnātāļus. Grteķt|a — 79
milj. kara laikā un 1 miljarda 138
milj. kopi 1945. g. Korejā ~- 700 lldz
800 viru un 6 lidmailnas. AnstiiUja
— 17 miljonu. Korejā - 1000 kāj
nieku, t aviācijas eskadriļa (40 kau
jas lidmailnas). 2 iznic.nātāji, 1 krei
ser^s, medikamenti un pārtika. Zvied
ri|a 5 milj. kara laikā un 57 milj
kopi 1945. g. Korejā — 1 lazaretes
kuģis, Nofv^lla — 31 milj. kara
laikā un 193 m\Ķ pēc 1945. g. Kore­jā
— daži preču kuģi. Jannzēlanda
— nav saņēmusi atbalstu. Korejā
1 kājnieku rota, 2 kreiseri, un 200
lldz 300 t kaltētu zirņu. Dāal|a
176 mii), kopi 1945. g. Korejā
1 lazaretes kuģis, medikamenti un
500 t cukura. Abeslniia — l milj
dolāru. Kdrejā — apsolīti 1000 kāj
nieki un samaksāts lOO.O<Ki dolāru
naudā. Islande ^ 9 milj. kopi 1945. g
un I milj. kara l a i k i . Korejā — 125
zivju ellas. Indija — 163 milj. kara
laikā un 45 mii), pēc kar*. Koreļā —
I lauka slimnīca, džuta maisu
Un tas ari Ir viss. Lielākā dala n
l i s palidiibas saņemta jpārāk vēlu u
daļa vēl atrodat celi. skaitļi pā
rāk skaidri rāda Amerikas lomu ne
vien Korejas karā, bet ari ciņi pa
pasaulei mieru.
KaMa HMtapan
ivMknans
VIne (fsU No Vīnes it:ņo, k
Melnis jūras • Donavas kanāla būv
darbos nodarbināto vairākums nav
brivt ļaudis, bet komunistiskā terro
ra vergi: politiski deiumni<»ki. kon
centrācijas nometņu mferr;ētie uc
Labi informēu rumāņu b%{ī ziņo]u
l i Vmes poUci|aj un pr«e$ pārstāv
jlem, ka pedeļos mēneSos vien S4 ka
nāla racēji noUesaU uz nāvi lOSI
miruli un 1118. r;skē|ot ar savam!
Diklo viņam pāunet, ka taa noraktot
vispārējās debates par ārējo poUUku.
S^o spēcīga atbiVde: «Netraucējat
au paiā sākumā sēdes darbui vēlāk
usn» dos iespēju debatēt par ārlie-tām.**
Ministru prczidenU mierīgā
>alsl nolasa savu z i ņ o j u , kuru
bieži vien pārtrauc gan spēdgl ap­ausi,
gan komūmstu atarpsauclenl
Viņi stāsta par ailto uzņmlanu Va*
lingtonā un Otavā. pai^idrodams,
ka devies uz ASV. lai Francijas aiz-
Cīras draugiem attēlotu tos ievēro-amos
pāliņui, ko franči pieliek Ei­ropā
un Tālajos austrumos. Kā laik-akstoi,
tā r^ vadoltem amerikāņiem
viņam nācies dzirdēt par dažādiem
pārpratumiem, ko bija radījusi divē-āda
propagandai no vienas puses —
centieni nostādīt Franciju par satru-nējulu
zemi, kaa viena Mspēj pa­celties
no savām diupān, bat, no
otrai ^ apgalvojot, ka tis valdība
nav spējīga pieņemt nepieciel«ttos
ēmumus. Sie pārpratumi tagad no­vērsti
un radīta savstarpējas uzticī­ba
» atmoslaira.
Attiecībā uz Tālajiem austrumiem
>anākts, ka ASV kongresa atvēlējis
500 milj. dol kara materiāltt Iegādei
brīvo tautu atbalstllai^il. Tāpat Fran­cija
s a n ^ l o t apsolīto lidmallnu bā­zes
kuģi. Francijas pirstārvis atbal­stījis
sarkanās Ķīnas atzilann par uz­brucēju
Korejā, bet tas neaizverot
durvis sarunām, jo na Frandja, liedz
ASV nevēloties konflikta izplelanos.
Un vienmēr, kad pretini^i gribēs uz­iesi
savu gribu brīvām tautām ar
varu, ASV neiaa piekāpšanās ce}u,
kas varētu tikai kaHK>t agresoru
plāniem.
Amerikā naviens ndlaubfis, ka gal­venais
bastions pret agresiju Ir Eiro­pa,
kas tāpēc jāaizstāv, nevis „jā-atbrlvo".
Ari vienotas un apēdgae
Eiropas org^izācijat radīšanai, kas
ir Francijas mērķis, saņemts pibiga
atelsta soUjumSk tPatlaban noUa-kolām
sarunām Jānoved pla i l d ai
Eiropas vienības, kurā ietilptu ari
Vācija. Kā Riatum- tā Austrum-eiropas
valstfm jāzina, ka karu no­vērsis
un nākotnē Eiropa bOs vienota
un dzīvos mierā.
Tālāk ministm prezld«iti bifonnl
deptttātui par aarunām saimnieciska­jā
laukā, par kopēju ciņu pret inflā­ciju
un dzivea dārdzību, kā ari par
izejvielu sadali. Vispār, tagad vai»
rāk nuka J ^ a 4 esot pamats runāt
par kopīgu poUtiku. Noslēgumā Pla-vēns
saka: , 3 i Ucu, ka mans apmek­lējums
aasniedzis mērķi Tas pasvīt­rojis
dziļo uzticību ne tikai tiem, ar
kuriem mOs vieno simtgadīga drau­dzība,
bet ari kollektivās drollbas
Drincipiem. ko noteic UN cbarta."
šos vārdus apsveic ilgstoši aplausi.
Dep. Poli Baitlds izsaka cerību, ka
četru valitu konference notiks. Tad
vārdu ņem komOn^stu „dižgabals"
Dtklo. Parastais franēu tempera­ments
viņā šķiet triskārlots: viņš
žestikulē, rāda ar pirkstu uz pretī
sēdošo ministru prezidentu m met
tam sejā asus pārmetumus, apvaino­dams
kara kūdīšanā, sarkanās Ķīnas
provocēlanā un miera centienu labo-tēlanā.
Viņš pazemina un paaug­stina
balsi, brīžiem palaiž līdzjūtības
tremolo, kad runa iet par lielām no­dokļu
imihm gan strādniekiem, gan
zenmidciem un pat — tirgotājiem.
Kad vecais Teitgesia no labā ipārna
viņu dusmīgā balsi pārtrauc, aicinā­dams
kāpt zemē no runātāju tribīnes.
Diklo gan mirkli plāta rokas un pār-metoši
paskatās uz vecā patriota pu-ei.
bet tad atkal turpina tādā pat
demagoģiskā stilā pasniegt savia
.krievu ealātus \ Pēc dedzīgas runas
Diklo apmierināts slauka pieri un do­das
atpakaļ uz savu sēdekli, kur
Viņu sagaida frakcijas biedru ovā­cijas.
Bet tas ari ir viss: pie balsošanas
pret 182 komOnIstiem noraidīja
pieprasījumus par Valingtonaa saru-nām.
Ar to Francijas parlamenta vai-rakums
pierādīja, ka kritiskā bridi
pareizi izprot stingras bruņotas vie­nības
nepmcielamibu, l ^ stātos
pŗeti agresijai.
ERVl
P a r ī z ē , februāri.
DAŽOS VĀRDOS
$4.000 vācMi emIgTidJn us ASV
lavadis marta mēnesi. Galvojumus
galvenokārt sagādājušas ASV baznī­cu
organizācijas. Izbraukšana notiks
no Ventorfas, Mincbenes. Hanavu
ua Gronas emigrācijai nemetiem.
Mgradi ofidāU atsatc bauMiĻ tt
kā Cedioslovakijas bij. ārll^u mi­nistrs
KI«ūaenUsi būtu ieradies Jl^|o-sUvijā.
AMriklņs UdMBias 0 reUas p l ^
Udojnšas č«diu robežu pag. nedē­ļā,
teikti Prāgai valdības protesta
notā, kas iesniegta ASV ārlietu s i -
nistrijai.
Sanuim ar Tllo im Jtigoslavljītt
ārlietu ministru Kandeljl, Belgiadē
ieradies ASV ārlietu ariceministm
Džordžs Perkinsi.
Milzīgu livfiies aprakušas vatri»
kus kalBii demos Šveicē un pārtrau­kušas
satiksini uz vairākām dzelzceļa
līnijām. Kalnu ciemā Aerolo ap­raku
7 cilvēki, bet Prasko 16. Aoh
liecinieki stāsta, ka Frasko aprakušas
tik milzīgas sniega masas, ka par
ciema esamību liecinot vaim tikai
Zemgaļa tunUrs
Stutgarte
gMfifli 01). - Piaktdian
Stutgartē sākās šacba meistarī­ba,
kuri piedalās seši labākie
Virtembergas-Bad«jes lachisU.
igi9. g. Virtenriiergai meistars
latvietis Zemgalis turnīrā pieda­lās
pē<»Jo rdid pirms Izbrauk­šanas
uz ASV. Viņa godināša­nai
turnīrs nosaukts Zemgaļa
vāitlā. Uzvarētājs saņems Stut-garter
Nachricbten ziedoto nau­das
prteiju un Stutgartes ober-birģermeistara
goda balvu.
Sabotazo sērijas
Ramaiiiļas naftas
laukos
ftokaresta (111. — Nemitīgi, sērlj-veidlgi
sabotāžas akti satricinājuši
Rumānijas saimniecību tik lielos «P-ļ ^ n k a s ' t o ^ ^ gaT87"vairākuī c i ti
mēros, ka mintitru padoma un . P ^ r - L j ^ ^ j i^^lnu bri€«mu dēļ evakuē. ^
ttjas centrālā komiteja nolēmusi la- TI-.-..III.IU« n i » « k i i t »^
vadīt plašāku akciju kaltētāju ap-1 ^ Zlmnejltaliju
karošanai. ParUjas vadība atklāti de- P^^^ļ* T^l^ītJJ^^^
klarējusi. ka^šķiras Ienaidnieki rflp- Vairākas dzelzceļa llmjaa pārUauktas
niecības ministrijas nolaidības dēļ ciamus evakuē,
sarīkojuši veselu virkni sabotāžas Izņēmuma stāvoklis plUdu diļ tz-aktu,
galvanoUrt Rumānijas naftas sludināta ASV ziemeļos. Vašingtonas
rūpniecībā". šutā.
Ka sabotāiu sarijas sagādā Helas lo nU|. bēgļi, kas bijuši spisatl at-galvas
Upes padomju leetādēm. Ir gtai «evas mājas un Iedzīvi, reģistrēti
gluži labi saprotams, Jo rumāņu naf- i Dienvidkorejā. *
MVliķi Mrkanai trmi al ir 9«n«^ri« U ļ u izveidojusi angju «atik«mei ml-
. L f f medikamentu un kara malerill» VarA^Ji: ?,'v?r^o^lit P«f ««• cl„.«j;em.
pla malas Uelākus naftas daudzumue, Radioaktīvs sniegs «zsnidzls Va.
tad skaidrs, ka sabotāžas akti un naf- toigtoaā pag. ceturtdien. Radioaktt-taa
zādzības notiek kādas plašākas vitāte sniegā radusies ^no atomu
organizācijas vadībā. eksplozijām Nevadā. Plašākos apga*
— — I balos Austrijā savukārt uzsniga brūns • M S M f i H l M aitat iMŠmm lietpratēju aUlnuma,
W i « H f « i l | » «liv • • • • • b i j i s sajaukts Sabaras amiltlm. tāli IliPfMlIlMiMi Ettptes karaUs Famka iadai!iii|las
Franktota (Ip). ^ Kādai vficu " ^arlmanu Sadeku.
būvfirmai uzdota sagatavot visus gal-1 Udmašinu bāzes kuģi Langlef ASV
venos tiltus pār Mainai upi, RIetum-1 "^^tla beigās nodos franēu jOraa spi*
Vācijā, ātrai uzspridzināšanai pēJdlņaU^ rīcībā, izmantošanai dņās Indo*
padomju uzbrukuma gadījumā, ztņolķ^ttā.
AP. Saskaņā ar sabiedroto virspavēl- i Vētra aizdzat gripas hēdļvn, kon»
niec^as plāniem, Ifdzigi sagaUvoša- statējuši angļu zinātnieki SpMga
nas darbi veikti ari ui Reinas tilUem vētra ne tikai izklīdina gripas baci*
Jau pagājušā vasarā. Militārla apa- ļus. bet, nonākot virs AtlanUjas oka*
ciālisti paskaidro, ka šte piesardzības ana, sīkās aāk daļiņas gaisu pilnīgi
sdis īstenībā parasts visāa valUs pat I dezinficē.
lf.T I!lln**^''^'JSJli^" T S H ^ Maskavu neatkailp
RktumvācUai stateniski tvartgMto jt,,^ j^^^^^j^tu partiju nodibInājjS
' ^ V j k a s nesen izstājās no līdzšinējās
Itālijas komūntotu partijai un kth
r i ^ pēc tam sekojuši vēl daudil
d t l tāļu komunistu vadoņi* Lai
glābtu partiju, itāļu komunistu vH
uzticamie vadoņi aicinājuši atgriai-ties
no Maskavas partijas līderi
un citur Iebūvē, jau tiltu ceļot
Kā Parbc atzīmes
2000 gadu Jubileju
RIRDANA PADOMJU ANEKDOTI
(21)
NoileiMinaiiii ipridrieni
«kivibārn. aiibēguši no darba. Kopi ļ Osi© (fujL ^ p^g. trešdien plašos
pag- g«da oktobra kanāla raklanat ļ apgabalos Norvēģi)^ dl^vidaustru-darbi
jastirādā ari Temešb^-gas ka-f snos b:;8 diirdāma spēcīga eksplozija,
toUicigo vacielu biskapam Augu^f \ kura- ^ekoia roUziga zib«is atblāzma
nam Pacham. Preter. kanāla ?ace:u. Kā i.ņo l ' P . pagaidām nav izdevies
patiesam noskaņojumam, padotniu ļ noskauiiot parādības cēloni Meteoro-un
nanāņu pr€«s pastāvig; i^m]ol\ \oģ,mm institūts Oslo pimtm, ka IL'i^fA valdos; parā<^iba iiska-drojama ar neoarasti
vfsieiškā pētrjon?»«iĀ sam*ma. Buv. spēci<^^ lokālu negamu, bet daži no-datby
vēdjtā^s Vutors Por.s ( vērotāti izteikušies, ka tā vairāk at-v
o i i ar rumāņu .darba ordeņa", aug. j gādmSiusi muiigas bumbas vai raka-stāko
šķiru. I tes sprādzienu.
- • iMoiegt
ll)arV^
iZlU». S«v. «1-
Paib* (md). — AUImCjot Parhei I Tolati.
dibinUanat 2000 godu atceri, Franci-1 iwitr«n- M i b .— M va^i> .—^
jas galvaspilsētā iotiks sešus m^e- Ļ.^^^S JiS*^^^^
šus ilga fciUvāls. ko 1. aprīli ievadīs LV^J^lJ^J t
20 s v l l g a s procesijas, kas, nākdama ll^ļf ^Sj &^IL«h.tJ it
vSrs/S^pjS^^^^ P'^tējl iepriekšājām ziņā»,
visdalādākia sarīkojumi, karnevāliJ J*V««««ntt cilvēka ķermeņa pār*
skatu logu sacensības, pieminekļu un esam atklājuši
sabiedriAo ēku Iluminācija, aevišķe "«l^ profesori Spiriti Sjenā un Nud
Rablē festivāls un gleznotāju festi- Neapolē, Pretēji mūmificēšanal, pēc
vāls Monpamasā. 2000 vecākiem pil- i * ^ * paņēmiena ķermeņa daļas pa»
sētas iedzīvotājiem Mrikos mielastu dabisko krāsu un svara
pie galdiem, ko apgatsmos 2000 sve-p*^^ tūkstoš gadu, legū?tot marmora
ču. Jūnijā notiks riteņbraucēju nakts r^^^""""-
sacīkstes Parlzea ielās. i Mariju Kristtai Dafnl Astrīda
Elizabeti Leopoldlai sauks karaļa
Leopolda un beļģu princeses foa Ra*
tljas nesen dzimušo meitu.
Bendes amatam pletatkuslas kāda
sieviete Jaunz^dē, jau otrā dia*
nā pēc nāves soda atjaunošanai.
55 dlioas tin 2 stiuidas badojies fa«
kirs Burma Turinā, atgūstot nesen
zaudēto badošanās pMauies rekordu.
Zeķes Uplt un šūt turpmāk jāndh
cā« Mārburgas tautskolu pēdējo kla*
šu zēniem, k«n stundu sarakstā šitt
mērķim paredzētas stundas 2 n ^
nešoe. Iemācot zēniem piešūt po*
gas, salāpīt zeķes, pielabot apģērbu
utt., skolu vadība grib reizē akol*
niekos Ieaudzēt kārtības mHestlbtt
un iemācīt tos cieiiU namamāte
darbu.
Par ^netikumīgu ua piedauzīgo^
Albānijas policijas šelg (ASV) atzinis
itāļu filmu Rūgtais riss, un aizliedzis
to izrādīt Filmu patlaban izrāda ari
Vācijā,
Parsi|is āacka klzās, kas notiks
pirmdien, piedalījās 16^ viest
, , ^ , ^ Rietumvāciļas parlameaU locek|«
Azerbetdžanas padomju republikas p*»*9*clļu Vašingtonā pieņems audi-gadskārtējās
pastāvēšanas svmibās ārlietu mimstrs Eēeaons, aiz*
pēc Kaļiņina apsveikuma run^s, kurā •«fdiibas ministrs Maršals un Atlan*
Tiņš cildināja Maskavas palidzibu bruņoto spēku virspavēlnieks
diazākal republikai un uzsvēra pa» ft^- Eizenhauers,
teicibu. ko tā parādā Maskavai, ar Sta|Ui« t,ēru s]udlDi|«ttus lielā
atbildes runu uzstājas viena no A z e r - ' * - « « M i i o - u »
beldžanas vecākajiem: ^Paldies pa­domju
valcftbai, ai paldies, Paldiea. ka
mūsu zeme ir jūsu. ai paldies, ka
mūsu maize — jūsu, ai pald.es. ka
miku zivis jūsu, ai paldies, ka mūsu
naita — jūsu, ai-^ai—ai pakUeef
Pateidba
skaitā iespieduši kādas čechoslovaku
pagrīdes organizācijas locekļi un iz­platījuši
aploksnēs ar Prāgas augstā­kās
politiskās cenzūras zīmoga no­spiedumu.
Tāpēc vēsti) pirmajā bridi
noticējuši pat daudzi prominenti ko­munisti.
fliiii - UelbrillBlJas
UAsBā pir aiz»
M M s Ŗ T ^
tķil fimliiiot koBtIaenta rriā
Mi)yA vienlbSau
iļlMBlJ»^ AP.
$t|dļbjfttt
taiŗikas krMetasj
aa un pa
1^ itiaļjiiias IDļlāviju j ^
Kīdtaii Vbtt apciotifiā-
W]itpļivaktQleces,^:I^^^
#0)1 ka austiumjoslas
sastādīti
TiHeai tim Berlīnes rie-m
ieiidvotajiem, kam
i '
•-(!•).- Franiu un
fc» 4bu valstu ŗj^mm piedalījās ari-
K£ ^ ' J * " " 1 ' » « ē j u , bei-vai-
% ; ŗ ^ k . F r a u c i j a
l i S I A U a n l l k a pakta
5^^«lffl:r'**i2teiku.
tanku
vīti
bumbiv
žoās
esk^
mot(
gādās
percj
5etrmo
ASV
Kolliņsa
izteicās
ricibfi
asto!
sākumā.
I*arlze
korespo
ekskaral
Pirmklas
tSju,
gKjā un
smies A
kā āirz
fei jautā
rlkāņu
fiSdu le
^ Pētef
pēdējā k
rietu
f ^ t gata
bet kara
stSti