Bavarijas Latviesu vestnesis, February 14, 1951

              L A T V I JA
ASV helas izšķiršanas
priekšvakara
VflcinaMiiii vienmēr dzemdē bnetmAS
AsMsnki fHv litlli I^H^rkāit kāri pm tarkēso Ķfnii,, Izceļot de-priti^
lvilitri ta« Ir ASV k^fresa
ifpolltiiko dfbftiu, ptnm kommtkva
PiMitamii publictiti Harolēi Ofiver»
lAciodatfd Frcftil fika, ka ti
tliki tuptipHtfttmi iNu&atI ir Itk
ttBifitf fintājmi: vai m kad izctl*
«Ies tf<iaii {k«fi«l«s,kirt^ Pittld^nta
TftsM^a tiB vtfMi valdībai f>ellli«ll
mllliiri tm taisnl^fki gatavoianās
fmM$, ka ASV i^nājit ar vlilm
varMtfbiai. Kast y l Trtotea so*
ttīkti «ti|ē km&ūsSma britfma at*
vaiflla»! k i Kore|4 ti atar. itvifl^
Ilttmtiro^pi, If f araatila brīvajai pa«
ia^tl« ka padmin Isii^triilifm ^ r -
k i ļ ^ ttafttt im laiski gadijimii ao*
kmti iiivMiiitl 103 vielai. ļamiOti
aabrakwaiau toaiir l a i ^ tafad
Tf^mtaa m Eēmaa IrpolUika «cmi*
knil kmilnf oi^.
Ar|K>Ityti va!dc4i dmakrāta
|wirtija it vitapritlfa, ko aevar ftikt
pat op^djai partija — repabllki-
9i«BBĻ kat Itl^ f. vēlUanii ttr le-fOt
valil^4i ņimm^ Udi biļ. pret!-
dtata Hama Itelaia! irpolltlikajai
raaai, ko poiitlvi aovērtēia 68 proc,
ASV lalkrakita m laralla, aa kat
kfēēiē HfHi irpomiikli i^ēim,
ko lev^o|amaii Itvadaieka R Sali
viat Ntw y«»k Herald Tribaae tla-
J l i M^iiaija ar Abraaui Uakolaa
l i t l i ^ d^ i fm plraii plltoņa kara.
ASV pattivēfa aba parāja atbalitita
irpolSUka. Kad pēc ataliora It Tafla
i^aat repablikiņa preiideatt Mmiti
itrapl p%t9litĶ ka viņi toaiēr ^tlt
kifiipika ai RIetmeiropa aa pēc
vajj^k^bii ar! eitar. Tafta deklarēja,
ka belfail paativēt kopiļa divparti*
ja ifpoHtika. Ki ttalma» ataito»
Tafti apitridija pretīdesta Trūiaeaa
tlttlbaa b^ k^greta pīekrilaaai id
t!t i^aa vilati rolMiii» ASV braņo-tot
apēkat. pārmetot koattitēcljai
pirkiplaaa
ilr^Mi padof&et pr«cidenta be}ģa
iodillita HL Spika, kaa patlaban ASV
aotar prltkšlailjuma vlikal. popall
fiiē}ot ilropaa aavieaoto valttu aodi
biailaaa ki fateoo 1l(hekli Eiropei
aUt^aal ao koatii^ima brlttailm
Itallficl Havtra aa Tafti runaa par
aivea ^^riedoaia Eiropai. KI iediami
l i i a f i fmēr ^ i k a i^tMim ai ai
H Ja k i Havcrii l i Taftii apatrl^ ka
viņa i^adMta itolactoaitaia, bet viol
It oiialal^. ka aļ^aadētia Rietam*
iiit^pm valilli, to itarpi ar! Aaf li
% Aŗaaclla aa Vid)a, pafae oefrtb
darft mak^ftilo aavaa (b^vlbat nlib*
laaal, btl viia atfilda ao ASV. No
U v M ^ Havifa aa Tafta raaaa k i
p i t k ^ liifaiia frivalaa Elropaa ta
«Mkalo pottUako gaita. No otrat
patii i^mbllkiņa parilfi ir tilprt
aovinHiii, ko npprettatl I>jalji« Da
leti, S t i i i ^ «. Ct k u dalre^ taka
apidfai raaaa ae tikai pret itola
c l o i ^ a , bet ata krittii vaMfba i^r
aeae^elk^a tm vildalianot
arti kGWiilals8Mi brietmim. 2i ASV
rati, kar vatdol^a Ir ri^ablikiņi, ao*
teikti prata ASV vddibaa pirv^do*
laaa aa ttlafrika irpolltika. ieceļo
Itasa irll^a tttaietra, Ņabeai]Mtftirat
Itita parlueatt D. £^»oat ao
taakla par aicijat potta helarcbi
Ir kļavia f^lraota aailitiMit Ser
vaatita tiaklia vudaMaait viea-aiēf
dittdl brletnatl Arrlea aoteik
tika k}ttt praalbi iibel0 aeaui^fat
aamaat par pi»itra m iMpmn ĶI
nu laaajmi, ko tik lott vēkt Uel
britiaija, Indija ua arāba valttit. Se-vilķi
Mi krltli^ ladi|at i ^ ^ ra
Nēra, kat iipat tavim a^fim Ir Helt
pacifists, bet ladiji atl di^t ar fa*
kittiaa Kaiaiirat ^ Arroiiat teat*
rllltiba priekiaiekt ģta. Kollms ne»
vt^ apaolijst iea. Mekitturam |aa*
aat dlvl^jat Koreji btt ļm. E
Odoaaelt prata pret ĶIna lielot
atottb&ttba, Pieia§ ari tīt» itaitetu ^a
dep«ti!a tkaita, kat ie$iliat par
taata Ķlaat tam«s^. un kMn diem
precidentt Trtkaesit bēa ipiefia par
to ^ i r t i « .
Ļoti liela BeiptsfenrltTba imt^ias
ar UN. kat tik 110 kavi|it atklāti
fladiaāt tarkaao Ķim par afresoni
aa pielietot mllitāTat an «alanietit-kat
aaakdlif. Atskan balsit. ka UN
tafidēfā ttstivā i*av darba spējīgas
ua aevar Bodfol!aāt tautām m val­stīm
bffviba an miera, kid^ ASV ao
tām jāftttijaa m jiitteao pālim
sava aoteikta politika. Itot plalgi
nepielaižami ka fadija, Ēģipte, fraka
aa citas vijat vaktis* kat aefrīb un
nmpēļ palti tevi alntāvēt pret ko-mūaisma
brieamlm, lemtti 11^ va!
aa kad ASV drīkst vai aedriktt ttā-tlet
totili kari pret l!m kemūaitma
brietmi», Ti Ir lldt llm ASV nedrlr-
<!^a valoda, kas liedna veselīga re­akcija
pret Hm valstīm, kas vēl ar-vie
» tava iaarika iaterela Oiofigkos-fa*
ladija a. cļ vai ari baiļu dēl ml-ņi|
it as vietac
fftelktli apfalvojuffli!. ka miera vai
kiMTa attli^ ir Staļina rokās. Bet ja
ASV pr«ildeati, vakllba ua kongress
l^irĀea par komūaisma brietmis
totāla Rovēflaao, tad miera vai kara
iiiķirla&a būt Trāmeaa vai viņa pēc-aieka
vail V. Satat
jMjfiUMiffaii
pibdaf"
Matk4vi IrtK — Fad, Utvljat ko-ļmisāfs
pēāomm locekle FOiaikiisa
ifudrks Maskavai Irveitijl ka 4100
fPad- Utvilas kollektlvo aatmaiedbīj
l ēpvitnoUnĶ 1908 He:kolhofot radi- ļ
iusi nevēlamas sekas, Zematekiem"
tagad vatrlk ackā Uāz Hm lespēfams
Rodar^otiet ar tava pOToaffo laad-m
apst'ādS^iRn aa pat iimantot kol-hom
zemi savtīgo» aolūkoa, jo ai-ratjdrfba
val^s neesot tik stiafra. kat
tfska^drolams ar to. ka Baltijai val­stis,
pretstatā Pad. taviealbaa veca*
fām reptiblīkim, lemaiek! nedilvojot
i!ē<ŗtos ciemot, bet lidialsiti Filjul-kinat
raksu ir Odest ai padomja
Ifttiksalmniecma» koml^ra Kralēeva
diima^'a ratrem, kat Maskavas Prav-dā
prasa e!5ei|r;tka rtcfba. lai Jsā lai­kā
lOtvidēta fa^aitftās taiamledbat,
apvienoto! tās tlēgtāa Jauktaimale*
cibat pilsētās \
sR) foilrraois FIIT
ARODBUDiliU SAVUNftU
ferHi» Crtl — Ar SED politbiroja
lēmamtj Austrtaavācijas arodbiedrība
taviemfbai atņemtas tiesība» piedall-tiet
vakti apņemama aa^ lauksaim-ecfbu
strādnieku alga aoteikiaaā.
5o ttridnieka algat nav vairt kon­stanti
He!ym«, ko targā likams aa ta­rifa
noteikumi, bet katra attevjlķa
otņēmuma vadībai tetpējamt ti» pa-lemirlt,
lai tidējldl, „ceļot darba
produktivititi", izmantota Udi pēdē­jam
ttri^leka tpēkut.
No Femōmas lidz Ainažiem (2)
Latvieši vergo
VORiOITAS ELLE
^ana komunista El. Kampesino baiga
pieredze aiz polāra loka
Franēa todālistu laikraksta Populaire ievieto|k tpāņa pikoņa
kara dalībnieka — komunista El. Kampesino raksta par pārdzīvo»
jumiem talā un šausmu ellē Vorkutā. kur zemo atkūtt tikai ai dtvl
a^eitem — ļōlijā aa augustā. Padomju valdība lajā arktiskajā ttO-rt
alx polāri loka iekirtoļus! mtlsigo Vorkuta» konceatrādjat ao»
metni, kur cilvēku tūkstoši m^fst badā ua aukstumā.
..Vorkutat verga nometnes Iemīt- Pad «avieniba raaā par Hell
nieki nodarbināti og|raktuvēs." stiK; snitgiimiemi» bet tie iegiiti ar vkat
S!a Kampesino. ,,Katra dienu no 500 tautas ājisko ua morālo iznīcība
..ogļračiem*' mirst astoņi. Bet norma
Jāiipilda — un to ari itdara, M^icl-alikāft
pārbaudi», kas notiek katru
mēnesi, aav domātat vetellba» kon-troleiv
bet darba kategorija aoteikla-nal
Kam vēl pallctt kaut cik ap kau-
\mm, to fetkaita pirmajā kat^oriii.
bet ģindeņiem Ifdilgos — trelaiā.
Sevifti griJti Ir tjevieia tti^^okiis.
P^ 2—3 pie bada barība» pavadītiem
gadiem roda» pastāvīga asiņoiana.
Sievietei galvenokārt nodarbinātai
pie akmeņogļu tranaporta. Pārtiku ti-imi^
pēc daMdām normām. Te, kas
dienā Izpelna 24 rub. 40 ksp. taņem
^Staļina normu', viji» un novārgu-lie,
kora tipeļņa roaja, saņem vis-tliktāko
uztura. Pamatuiturt Ir mai­ze,
ka» gatavota ao rupjiem auzu un
mieļu ttilliem, un ta|ā nereti redza­ma
» pelavu V i l pat va»elai vārpat.
Tā tlikti licepta aa ļoti grūti griano-jama.
600 g lādat malzet atbilst ap­mēram
ISO g parastai mainet vērtī­bai.
Jādzīvo puibadā ua jāgu] uz kai­liem
dēļiem."
Raaāiot par vtrga darba nometne»
Iemītnieku sastāvu. Bx K«mpf«'no
norāda, ka Vorkuti notl^ Kremlim
pakļauto lemm intel-.ģences b^^niska
Iznldnlšana. Stlt Iet bo;l zemes Jā­bāl;
» {atidii. .JMan jākasnit pa? re­tumu
rem^u iattliģcntitm, kas slavē
padomju teHmu." taka Kampeimo.
»Ii gribētu to» redzēt Vorkiitēl"
,»Pad, aavienlbas intel'ģtiice Ir ver-f
l vergu vMū, Kamēr t:e paklau­sīgi
un slavē valdibu, likmh v;ņiis
labi atalgo. btS tikko lie -^ovinas
^l!nj|aa'', vlņ^ ttmkk konceisttlciss
n^meiaē. Bet mm z.nla. ka tnkWtl.
ciat r^lmam nav v:t§h izpttikt VI-lt%
iet bo|ā konctntTiciiē'i n^sttnē
Kādu gaa vērtību var pielķlrt jaaaal
dzelzceļa lini|ai ļaunam ktaālim vai
pilsētai, kat uzcelta ar NKVD, atint-suņu,
dzeloņstiepļu, verga darba aa
liķu pa!fd*lbar
El. Kampesino nobeidz uva raMa
ar vārdiem: ^Katiā valsti vir» temet
var atrast aetaitniba, bet Pad* ta»
vienibi netaisnība ir totāla aa per­manenta.'
fS)
Kad kājat skāra zemi aa bija jaa
paspēji» pam«t tkata apkārt ««pra­ta,
k i esaa Piievalka apkaiaA kar
zfeia gados ik vairāt ieradot pie
krusttēva. Pazevalki toreiz ua tagad
Tad bija liat aa brlvt jauī^klii. kam
rūpe» un raizes bija tāla. Tagad —
boļševika gūstekak, kat lodiea ae-rlaa,
ko aetft Htdieaa. Ka tigaicfit
varēja vitjaaaāko j>ar to aebija
lauba.
Un ti ari notika. Mana» aikoiit
jnājts" bija Ptzevalka koacentrid.
lat nometne. Vara pateiktlet Dievam,
kr VIņl «*a bija lēmi» U palikt ti­kai
48 stunda». &al Itēļi laiki lo-mkt
redzēja to, ko vmle cilvfit» ta-prāti
aetpēj aptvert,
Pazevaikoi bija i^rtota koncea-trādjat
aometaa devieU^ Viņa va-
:«]» būt tūkttolia. Vita» jaanat
meitene». Viņa .^eaikumt' WJi būt
draudzigim' ar 3 km tilik sla-cionēti
« krieva aa poļa kaŗavfricn.
Pēc Vita til. ko lajit 4$ ttuadit ie
t9Č3āļ% vara ^kal teikt: .Nogodt 20.
gadu timteami, kat iziudztaijk Ic^at
dlva^a Idi- Citidi vita to. kat no­tika
Ptzevalka tieviela koacijitji-dja
» aometaē a»vara rakttarot*
Vieilgtit, ko man lial ellē Jaaaja,
bija: ,.Gribi ttridāt?'
.Protami, ttrādāj'^ « a u viaw*r
i^bilflH^ļa,
«Harolo* notelct kiirR» aa «tat
^vtilt»- bija belgatie». N^wilm pat
coprai^t kat maa būs v^cus* Pēc
pit^ m^ūli» |ia stāvēja Ic^
trta^rtējami aato, btt asaal tpitr
gāja bruņoti auUēi.
Pēc apat W kilometriem auto pēkl-ņl
ai^tijāt. Bija krumaiat apvidus,
ledomijo» ļaaaiko, tomēr aekat tt-vilķ
» nenotika. S « ^ a ao pavado­ņiem
apat W g maai — pirmo deva
gūtu laiki. Tad atkal braucām^ braa^
dm, braucām.,. Dieaa ua aakti
Pret rita autma piebraucām jūrma
lai Nebija 110 jāgaida, Hdz lo^ēdāt
motorlaiva aa pavēl» — iekāpt tanī
Pa ceļam asināju ar krieviņim az-sikt
tarānu, bet pii vn^a lūpām ae-aica
aa tkaņa. Viņi tomēr bija plt-mimuli.
ka etma ivejaiekt. kas kra
itim Iķērsim izbraukijit Baltija»
jūra aa pazīti vitaotl^tiko atūriti
£t saprata, kurp mani ved. Ua aebl-ju
maujiet -* t i bija RIgeaas sala.
Ka «ima atvesta iurp, tat maai ae-pārtteldza,
jo faa agrāk maa dai)
zvejnieki stāstīja, kat RIgeaā Jet
vaļā".
Bei Helas ^oc^lūras l^uva ^a-
Ti visto cēarliidēn aa kcmtrolpaak
tina. Bārda «paadzm boļševiks maa
aiigidija pie kooiaadanta.
„Zfta|a! I^dia ao rietm^ Pa
tīkami T M tidi mums vajadzīgi.'
SiHRktavajot u ļaaaMio, kipēc »a
»priadziai|a ma^aļut, lai pie lekan*
;Aaai varēta kaut dk aotarētles ki-it.
Taču tas izpalika, bet aici pa­vēl
» iiīērbtiei. Uzmetis tkata ma­niem
muskuļiem, komandants teica:
Pirmi fiķira! * Ko II ^iinsi ftira*
ōMimēja. to izjuta tikai vēlāk. Hani
norīkoja v^agākajos darbos.
dUeai» pienāca vaiiikl kati ar akme*
ņieai. cementa, kokiem, vecām dzelz­ceļu
sliedto e. t t. Strādaieku iz-kraalaaas
darbioB nebija daiktz, kl-pēc
bijām nomocijuli» Udt nāvei
Vakaros varējām tikko pakastēHet.
Pajautāja kādam vādeUmu k u jaa
I» agika Idka ttridijis. kam d o i ^
Ua mili^ia materiālu ^tljumi
,,Mēs būvēw knevieo tnapSaa
lēdenam az Zviednjur tas aMdIja.
strādāja la jaa attoņl mēae^ Esua
iibūvf jaH hdlaakat* aodatiaājvil
Jūru krattut, i^ūvējuH prat^iād*
|at llelgabalui." Vergi bet hmfņa
samaktat, dienām aa aakUta strīdi-jot,
bez miega ua atļKita». bez pieti».
kama uztura biļa nodetinijali ! ^
aa» salu katra» ^teaaidnieka" adwa-kūmam.
Videli ttittljuM. ka krievi
to tika! gaidot, lai Wevl^ bridi va­rētu
Izdarīt iavizlļtt Zviedri|i mi
NOTēģIji .
Kādi dieni ar sava dar^ gnrp»
biļu lasaicas pilsētiņi. Tur d^rdējt.
ka via l ^ g « ^ sali stridijot tūk*
st<^iem piespieda dartm aotledita
dlv«[u. Ļoti daadii atvesti ao Bal­tijas
vals&ft. Maas sarunu biato *h
aija stiitit, ka Zasnici stri«Jol «il
daudzi vecika gada sējama latvkli
Pirms aeliga laika pleaicis tra»
poits no Lietavas ar 14—18 g. vodem
jaunekļiem. Ti» vi^ Izvietoti s m i ^
darbot. Esot Uela mirstība, bet ^
.^sehjūtor, jo pattā^lgi Nesākat
jauni verga transporti. Vitpa^Pflfl-kie
krieva paviju tfpil^tājl, pie
zvejnieka izteicieniem, esot victeil.
turpretī divl lietuvieli, kat «tri«}a-
H viņa grupi, arvien izrādijaft pra-tettlba.
Kā .algu", protams, viņi
taņēmuit paratto sitiena deva ai
naktis pavadljufi speciāli ^ v M
betona cellē» kat bijāsi ar! tfddilii-tava.
Aii et reiz dabūja Izbaudīt ie
moku kambari. — stfeta vtei «¥»}•
nieki. — Tat Ir velni*! iekārot.
Stenat aa visi priekšmeti telpā a^t-trizēti,
t i k i pieskarlanit aelesplia-ma.
NakU jāpavada, ttāvot āaarā
pā, kur tikko var pakustētiet, Ritam
pienākot, ^noziedzniek»' tā iM^garli»
ka aetar vairs patet ae toli. Tas 1^
mēr aelldz, jāsāk atkal &die«it
darbi. Piedzīvoju, ka kāds ēecbt zaa-dēja
prāta. Boļševiki Tīņa »>9I^
ai|a.
l i i i m f AI KATIU 0r.
JVo JKgaj radiofona
Pēc 5 gadiem būs gaļa un
sviests
l A STliADlTU PAlEia lŪTU JAU TAGAO - PIEAUDZIS SAIEEDUS-KO
tOPU SKAITS - Ati CETMUJACSIEM JJIDZIVO VIENKOPUS -
lOPiAtlBAS tlCKUMU K O V t t ^ AI PROPAGAI>n>U - OMA SA-KAKSTA
PAt UĒĒU POSUSANU
Latvijas komunistu centrālkomlte- ma kalni kat saturot vara ua. idfe-jts
propagandas diļas vaditāj» Strods toti mākslīgo mēala vtetā. paceltu
runā psr skaistiem nākotnes plāniem
!9-S5. g. valsti ražošot 40.000 t tvie-
«ta SO-CKK) t cūkgaļai Grauda kal-tūras
koptala ceflot^ 23 relzet,
b ^ r i b i s sējum: ^eņemlot 669.000
m Kggadigo ilļājs raža tasnieg-lot
40 cer^tn. so Madonai apga­bali
dibirJlot sugas lopu a^jdzBanas
rajonu, ienkolo: 34 jaurias tnkubā-
'^^H !?^''^ lopkopība» farmat
a:>gSdilo! ar medīajtizēto ūdens pie-proc;
lopbarības iagata-miīBt5i
ptr- IC^ pW
cionitāi Ķlnat armijat iotaittllanu I vai pārvērta» ptr dm-^em ģ,rf*t:5,f:is
Izceļotāji!
UttEraisI» Utvil» fifi|»iiaii «eatrs» dkMUuu ca
ari m ifie»ta pie mškm mtai pirAv#e»:
Omi: Wal^ O^rSim* Avgmmōtmiwf. B?vm«M5r^3.
ftrpM M M I Oimall itHwmr Wts a% ^.tgp^tfnUMttr. Br^fr^^ iz
BMI It. l-«t Wmt, K BāMt^sīM.
trar^porti darbus par fO. kasēt tov-ho7-
o% v;%% secfeais:fētt pat 9S
procentifSDfad' orgsiiizēpt 5 | 3 3 -
m% mallntraktora «tatija». 4 starp-rejonti
kap:!l!r«:!s^t!ii darbnīcas, bet
5 gados vēl r^o^rgasiizēlot S melrorā-nias
! T a k t ō r s ! » a ; a s . ar! pirtstajis ifr-lārtOjDt
r!-ēl:5ric;;as brgādes. 5 ga-ļplnibm
pelifhi^i-usu, Lidz nlkois.
ļ Z.riātiļ;.skās ak^^feiļss stktetir»
{r€^v@ T u - l a p^r ;ēukisia.n:ecības
ļSw':urt% īi&c^'M-z^ J « vis: tolfeDia:e-c;:
ki:-a. calas u c. prod^kt^
ļ p^:T;iiii>5.. uāfa^^ā v,rn būs l:e 5
ļ gsdf! !f$ēt:e : , e z : l ; : dod par 45 proc.
; a~g^*ik:i rsž^ zfU vasarāji tomēr
i v^: -:emas k T i t l ^ m sai» Vecaucē
•Il:s v-f!^kārlf aparāts «iiptifot-tecfeaiiko
kultūru ratu. Pēteraieku
Izmējtinājuma ttadji plerādl|l««. ka
BOiuiinātā purvi var Iegūt $0
cntlia koktagiza taknet. A^j^astl ki4-
ķi, ar kuiiem var mētlot laukat bez
satmalcnālanai. Maz pielietota ari
ģiptt. fV^ai nu ar to viea tikt pie aug­stām
ražāmfi
Gaujienai kolhozi Spēki visim
i!aucē|ām bijulat vienāda» normas,
lai gan govim ^Miā raUba. Tat pats
virki^ Aizpute» aa Madonas rajons
koifeozu. lAtbek ttkti normēt art
govia ražību, lai būtu sodālistlskā
kārtība I Rajorios daudz pārpurvota
zeaiu. bet kolhozu plānos nav pare­dzēti
m«horād}ai darbt Tajot. kur
darbs »p^a pārpalikumi, nav pare­dzēti
pap;ldut darbi (Vienīgā izeja
— ti» p»ši psrvi^i
Ciņa ievadā dlioja». ka koBsoīot
gasa laikā pieaudns sabiedrisko lopu
sks.ts. iVai ari tf^; :eska:tm ko­munistiski
5.it^;edtiba, va^ kolborsie-ki
p:ef)ca-tl?; lopiesf): liellopu p:e-tuir*
par^lO proc. goT)u 25, cūku
2Ķ i-ta 11 zirg^ 15, mitptitBa 44.
S^vhoT$ Druva mīsztm 1350 I 00
CDvi v&irik spkS iepreklejā gtdā.
im. g. kstrā ko-hom ta::nsēTā bū-lot
m CŪ\^ ^ katrs
govs tis! s:ik-:31s ym litHL Pa-
Jāpanāk, lai nākošajā rudeni lopi
būta novietoU vieikopus.
Sovjeuks}» Latvija ievadā stāsta,
ka sovbozi Liepupe ieguvis 5000 kg
piena no govs. (Tad jau vajadi^jē ^
dē\*ēt par pirmnndn*ecēm!i Ir virka»
raj<»su, kur lopi slikti pārziemo, plem.
Kiitlavat rajona kolboxā Taitalba.
a. c nav «agatavojuši pat rupjo bi*
riba pietiekošā daadramā. U^Mulbas
trūkst ar! Siguldas rajoat ka&msi
Lauksaiamiedbat mimttrijat ptapt*
gaadat jārvalēe ali^iatl aovāiti te-biko
ka&»miklta pieredz pfa|pi>
gaada. (Az tukliem sahaiem rīta $a»
mh aeple^st)
Saldas nr^ioJk V koSitot aa In^lift
12 ar komjaanatm orgttiriki^ļi^
Saldim caalBatzak^ stadju mc
m^btniķ i Ir 2M^>ēkg, mtfStVtM
nieca ^litlietās Burceva. tāt viet­nieki
Aduchovskis un Gailele. vte
agr. Nagobads. d;r. Saelikt, avizii
Sākotne red- Stamers. Uelākait kol*
bozt raionā Pirmrindnieks ar 30O0 ba.
no kur*em maliniraktora stadja ap»
itridāiusi 4?L Politisko darba rajonā
veic 1 ^ aitātori. (Te nu gan v«
runāt par raii1)u^| Jelgavai koll^ii
Mierite hnh pusmiljona rubļu lesā»
kurnu, no kuriem trešdaļu devuli af-ne
dārzā i i SOOIMS c^lot vS tOW
kvm ailtullnlcu. Kolhozā KMŪaitiM
c ^ būvMot kutis 100 govim, 40 ^*
0eaa, 360 putnif^m. Celšot ari 10 jaa*
aat asāja» kolhozniekiem aa ļ^irvad!*
c^aatā IS tālāk dzlvojolo kal*
bozn:eku ^at. Ad Maitāt kolboii
Novaja 2liņ nākošajā gadā p»»lb*
tiet 25 mājiņai kolhozniekiem. (No>
ār(Oto gaa laikasa būa daudz vairtt,
kā uzcelto.)
Lai gaa Pad. tavlenlbat aseisabB-niedbas
vidltiji lepoiat, ka padomi*
jai ffifia etot vairāk r^ekš Skandina-r\)^
Kar.adal un vfl dtāa tmibm
kopā, taču pē^ios gados no Latviju
LCi: s p f l ^ JLatvI^**
izvesti milzīgi kokaatenā:^ daudia-mi
Ar ministru padomes lēsnuau par
kokmateriāla IzvdUna pirsis H
goda sarakstā ierakstīti sekojoši kal­ku
izpildīja pUsu par
as Samaņā zvaigzae
mm
j^dnii»
»«ir"**
iimieiiiu
ļļtda 7» ctec. Tā-u
ĀVU psiflfēiiais
ļ.^g^Qa4ar-
J iW siņi «Hf^^^
lifir. korpoiiclja llk-iflMMlMJāpiitā-ih
jiiitsr imigy (i*
tMf daite latvis
taUiBi Utgali ua
TtidBliasI mūsa
[ i i i libli tipiiBal aka
miil^ variļja ikaim
" U i , bat ar. Utviju
lllid&liianoi ari Lat-
Ipiaikiltl ptOda az
I lAiiidi udeidamii 7
tīi vlilB Mottis a Raa
h.lW^ a. c ix-
Hitadata b-bu aa
IKB, i nodibināja sta-
"iķMn Lat^Iica
gilTM Ūrtā
JffutoiikaabL
^iAaa ]ā(bd aif
i
Mji, jatutijot
IJuionung pēc
« TUavlju m
Iju Miu:
TJI - Ttenlbi
M n 1931,
^)» lemreiili
M im pil
nu
pimt
ap-
LU.
ple>
tik-dzim*
noiaa*
r U-gada
loņēnia
iitiulgo
novem*
• i le-
1933.
na
va.
patstā^ .
ttparipē. |3
locekļiem. "
- •Aled- ?*
W« jivērtē, ^
wirtas.ķa J?^
i* panākta
lapraiaņāi
Mbledrii.
ļanl
W fē 200
No Lacaa-
«I
i<
- . i i ' . ^ , v . . • -