1950-03-18-01 |
Previous | 1 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
p t » ' ' « nokriti,
tau
N?aisā tikai tad
das vismaz 3 \ ^
pavisam tomir; iti
»ipayalstniecibasi
^^^^
ar
Jiinvidafrika. Ko«
^pailgiem iA|S
^^^liš'tidz šim šo #
M}8vusi cigārus I
ftcivilai tie varētu kot
(teii^ā:-1947. gadā, : |
i^U' ir pusbārenīte. Ļo»
^•^5jtSuta;:ir viņas^,,ņ^^
ļp(eŗcogiei)e
JFincesiti roanb" % ,
Par izc;W
p viņas d ^ c i y ,
i a l zviedru prese-
LATVU
Laiviao Newspapef
Publtfibed undei GUCOM Civn
Attaln OivisioD AutborlsatlOD
Numbei UNDP m, PublKber
and Edltort Vald^ārs Lam-oergi
Efillngen/N. Brelte Str.
»-8. Prlnter; Ongebeuer &
tJlmer. Ludvvlgsburs, KCraer-ttr.
i 16. Published twice weekly
Clrciilation U.OOO.
SestdteBu 1951. f . 18. nara
Hdfvtiit Utnalo Ontitli KO'
ttllito. Oalnoili rodaklofii V
LāBtegft filvom codMdElM
vlettUdtt: II CaUtUb R^M»
torl: A. BolIM», J. Jikab>
ma. B. laidis, 1, lUitttri,
L. dmea. Aoittiltiaa vodak*
cUaa vad> A INiatt CUwl«9
Hdtiat. Caabmt, A. C Tn
AuatnUa). Rodakeliat «OIOM:
NEMEKLĒS
cenu saprasatios
u savienību*^
ar
Dino Ecesona divi arpoliti^ runas, kas nozīme pogriezienu
lidzsinē|a Vas^^^^^
Sanfrancisko (D). — Divdesmitietru stundnlaikā Savienoto
valstu ārlietu minstrs Dins Ečesoņs teica divi svarīgas runas kas nozīmē
pilnīgi Jaunu pagrlezi^nu^Hdzsi^ēJā amerikāņu ārpoUt^^^ Pirmo
runu Ečesons veltīja, qPālo,5Wļ^^ deklarēdams, ka ASV
nav Jābažījas p^. ttidei^ijŗfeHļ^ otrā rimā ārUetu ministrs
iztirzāja • Savienoto :^vftl3tu 1^ Fadc^^ attiekwnes. Viņg ne-pārprotami
paļtei<;a;ķa toerikSņi^ „^ saprašanos ar Kremli par
katru cenu". Sai runā Ečesons minēja septiņu punktu programmu kā
varētu nodrošināt pasaulē mieru, par svarigākajiem stūrakmeņiem nosaukdams
miera līgumu ar Vāciju, Austriju un Japānu un visa padinnju
karaspēka un policijas atsaukšanu no satelltvalstlm.
Otru runu Savienoto valstu ārlietu
ministrs teica Kalifomijas universitātē,
ievadā sīki iztirzādams
pašreizējo situāciju pasaulē un minēdams
visas; tās problēmas, kur
Vašingtonai un Maskavai ir kopīgas
intereses. «Bet mums nav kopīgas
bāzes, lai varētu saprasties," teica
tālāk Ečesons. „Es jums varu teikt
f^ilnigi atklāti, ka Savienotajām valstīm
nav ne nodoma, ne vēlēšanās
radīt jaunas satelītvalstis. Vašingtona
nemeklēs par katru cenu saprašanos
ar Maskavu un nepielaidīs,
ka Vācija, Austrija un Japāna kļūst
par nākamajiem krievu upuriem."
Runas turpinājumā Dīns Ečesons
ierosināja, lai Padomju savienība
atvelk savu armiju un policiju no
tām valstīm, ko parasti „apzīmē par
Maskavas satelītiem". «Kremlim
vajadzētu vienreiz saprast, ka ar
Varu nevar ilgi uzturēt tādas valdības,
kurām nav tautas uzticībai,"
teica tālāk ASV ārlietu ministrs.
Savas progmmmas trešajā punktā'
Ečesons aicināja Kremli izbeigt obstrukcijas
politiku pret Savienotajām
valstīm, piebilzdams, ka arī
Maskavas delegāti varētu ierosināt
Apvienotajās nācijās tādus priekšlikumus,
kas kalpotu mieram un drošībai.
Tad ārlietu ministrs pieminēja
atomieroču starptautisku kontroli un
norādīja, ,ka inspekcijas tiesības
būtu dodamas kā Vašingtonai, tā
Maskavai. «Padomju savienībai
vienreiz jāpierāda sava labā griba
, sadarboties ar citām valstīm. Sī labā
griba varētu izpausties kaut vai
tai apstāklī, ka Kremlis pavēlētu
likvidēties savām piektajām kolonnām",
sacīja Ečesons. Runas beigās
Savienoto valstu ārlietu ministrs
norādīja arī uz Padomju savienības
un satelītvalstu izturēšanos pret
diplomātiem un aicināja Kremli pārtraukt
savu nepatieso propagandu,
kas kurina naidu krievu tautā un
neļauj iedzīvotājiem iepazīt rietumu
demAkratiju dzīves veidu un para-
Sias. «aviehotās valstis nedrīkst
palikt vājas. Ar Jaunu intensitāti
mums jārealizē Maršala plāns, At-fentika
un Rio pakts un jāiedzīvina
prezidenta Trūmena četru punktu
programma. Tad pasaulē miers būs
nodrošināts," beigās uzsvēra ārlietu
ministrs.
' Iepriekšējā dienā Dīns Ečesons runāja
Sanfrancisko Tmoērijas klubā
(Commonwealth Club), pasvītrodams,
ka ASV vērsīsies pret komunisma
ekspansiju Āzijā un katrā
iedomājamā veidā mēģinās sniegt
pilnu palīdzību visām Āzijas tautām,
kas nevēlas pakļauties sirpim
Un āmuram.
Tālāk Ečesons runāja par Padomju
savienības un Ķīnas līgumu. Pa-dpmju
savienības plāni par Ķīnas
piesaistīšanu Maskavai izstrādāti
jau sen. Esot tikai jābrīnās, ar cik
maziem līdzekļiem Staļins savus
plānus realizējis. Tagadējais Mao-tsetunga
līgums esot fasāde, kas neapmierinot
Ķīnas vajadzības un nododot
šo milzīgo zemi Maskavas izmantošanai.
Nacionālistu aviacijo turpina
bombardēt icomunistu ostas
un lidiaul(us
Formoza (G). — Nacionālistu aviācija
turpiua komunistiskās Ķīnas
ostu un lidlauku bombardēšanu. 14.
martā pilnīgi iznīcināts lielais Lun-gva
lidlauks pie Sanghajas. Tāpat
bombardēti lidlauki Kantonā, Hang-čovā
uni Tsinkiangā. Nacionālistu
uzbrukurm kļūst arvienu spēcīgāki
un tie gar Ķīnas piekrasti pēc UP
korespondenta ziņojumiem esot ļoti
jūtami paralizējuši katru satiksmi.
Komunisti līdz šim nav nacionālistu
uzbrukumiem atbildējuši un Mao^
tsetunga aviācija pagaidām nedarbojas.
Cangkaišeks tomēr paskaidrojis,
ka viņš rēķinoties ar drīzu komunistu
pretdarbību gaisā, >jo komunisti
esot saņēmuši i^o Padomju
savienības 300 modernu iznlciriātS-ju.
Padomju lidotāji jau kopš pusgada
apmācot ķīniešu komunistus
gaisa karam.
No Honkongas ziņo, ka komunistu
flotes vienības pirmo rliz uzbrukušas
nacionālistu karakuģiem pie
Pērļu upes grīvas. So ieeju uz
Honkongu un Kantonu nacionālisti
turēja slēgtu jau vairāk nekā mēnesi.
Komunistu vienības sastāvēja
no apbruņotām džonkām un dažiem
maziem traleriem. Nacionālisti uzbrukumu
atsituši.
Ķīnas rieksts arī Maskavai var izrādīties
pārāk ciets, domā labi informētas
aprindas rietumos. Ne velti
^daudzi amerikāņu un britu laikrakstu
komentātori Maotsetungu nosauca
par Tito Nr. 2. Pēc līguma ar
Maskavu šis pieņēmums šķita zaudējam
savu spēku. Bet tagad atkal
ķīniešu sarkanā valdnieka konservatīvisms
uzpeldējis atklātībā. Tauta,
kurai ir jau 5000 gadu veca vēsture,
nevar tik viegli zaudēt patstāvību,
raksta Ņujorkas laikraksti.
ASV dos ieročus.
aizstovesanoi
Ņajoria (D) — Amerikāņu tirdz-.
niecības flotes arodbiedrības priekšsēdis
Džozefs Kerens šinīs dienās
paskaidroja, ka ASV strādnieki
simtprocentīgi atbalstīs valdības
programmu un pūlēsies, lai Savienoto
valstu ieroči nokļūtu AHantika
pakta signatārvalstls. ,J>adcufnju
savienība pavēlēja traucēt mūsu palīdzības
programmu," teica Kerais.
«Mums visiem zināms, ka komin-fprms
resp. Kremlis vēlas radīt pasaulē
nemierus, chaosu un saimnieciskas
nekārtQ>as, lai realizētu savus
pasaules, iekarošanas plānus.
Amerikāņu strādnieki šos Padomju
savienības mērķus ļoti labi saprot,
Mūsu organizācijā, kas ietilpst arodbiedrību
apvienībā CIO, kurā ir 16
milj. biedru, solās palīdzēt Eiropai
un Āzijai. Jūsu drošība par mieru
un demokrātiju ir arī mūsu drošība!"
teica runas turpinājumā Kerens.
«Jūsu cīņa ir ari mūsu cīņa!
Mēs jums dosim Ieročus, lai jūs varētu
aizstāvēt savu brīvību!"
Angli pastiprina
garnizonus Malajā
Hongkokiga (C). — Lielbritānijas
augstais komisārs Malajā pieprasījis
pastiprinājumus, jo stāvoklis tur ir
kļuvis bīstamāks. Šonedēļ Kualā
no Hongkongas ieradušies trīs kājnieku
pulki un divi eskadriļas smago
bumbvežu. Malajā komunistu
partizānu darbība pastiprinājusies.
Tie lieto jaunu taktiku, rīkojot mazākus
starpgadījumus un laupīšanas.
Britu gaŗnizonlerņ pēdējā nedēļā
caurmērā bijis jāatzīmē līdz
60 sīkāku incidentu dienā. Angļu
izlūkošanas dienests, pķllednāts. ka
4ŗlzuti»Ei vJcomūniBii^^^^^ Ievē-c
rojami pastiprināsies. Rangūnā
trešdien, kā Hongkongas radio ziņo,
sākušās ielu cīņas. Pilsētas iedzīvotāji
panikā bēg.
Salkanos militāra rosība kā
1941. gada p^avasarī
Maskava tomēr gatavojoties Tito
likvidēt ar varu
Belgmdo (O. Udi ar ^vasara siklanoi Beigrad€ atdilVolniiļ
valodaa par kara ar Maskavu mi komtnfomīL Gaa miriala nUh m
viņa miniatni ronai devniaa plettekaiid kpieilii iagalavottei m
dtmiu lavlciabas tmņoto inkrvcooUa. SBU^ loi ari vbļ I
koretpondenll, kas pēdējās ii6dqii ^ļ«I|l a i U ^ ī^
visn Jogoslivijn, vienprfitfii utvļBr,! ki ) M lat
likvidēs vaira atUois tikai viens JTogliMJtt.
Tito Jan divi nmāa tan^ mēģina agjiitMftļr ativoklia
prasa naierobeiotai npofiii.Bo saviem pa^lniiiļU^,. lail ģļēta i ^ i t t i
1 miljoiin vim stipro anmja ar modemiem let^rau
Lai gan Jugoslavijas un Tito vārds
pēdējos mēnešos presē parādījās
daudz retāk nekā pagājļii^ā. rvideni,
Vašingtonā un Londonā saņemto informāciju
daudzums . par notikumiem
Jugoslavijā pašreiz esot sasniedzis
rekordu, ziņo labi informētie
Vašingtonas korespondenti. Tā
kā līdzšinējais aukstais karš pret
Tito un ari kominforma partizānu
ciņa nav devusi cerētos panākumus,
Maskava esot izšķīrusies par tiešas
militāras akcijas sagatavošanu, lai
likvidētu* pašreiz Jugoslavijā valdošo
režīmu. Pēdējās kominforma sanāksmēs
Budapeštfi Bulgāiijas, Rumānijas,
Ungārijas un Cechoslovaki-jas
komunistu vadoņi esot žēlojušies,
ka nav iespējams apkarot tito-ismu,
kamēr pastāv Tito un viņa
iekšlietu ministra Rankoviča vadītais
pretkominforms. Rankoviča
aģenti esot tik spējīgi, ka, piemēram,
bulgāru komunistu partijai
neesot iespējams realizēt nevienu
Maskavas rīkojumu pēc plāna. Noskaņojums
Sofijā pret Padomju savienību^
pateicoties tltolstu pretdar-lEa(
»itiļoliil^
nespēt aizmii'lt, ka Ditnitrbvs im
Kostovs likvidēti tādēļ, ka bijuši
Tito domu biedri un Balkānu ūnijas
piekritēji
Vai kroņprincis Boduins nāks par
Beļģijas karali?
Zenēva (C). — Beļģijas karalis
Leopolds III joprojām nav vēl izšķīries,
vai atgrieztles^ savā zemē,
kur pagājušās svētdienas vēlēšanas
viņam nodrošināja tikai nepilnu
58 proc. vairākuma, vai ari atteikties
no troņa par labu vecākajam
dēlam kroņprincim Beduīnam. Līdz
ceturtdienai karalim viņa trimdas
dzīves vietā Pregnljā bija trīs apspriedes
ar Beļģijas ministru prezidentu
Eiskenu, senāta prezidentu
2ilonu, parlamenta priekšsēdi Van-kauvelertu
un ģimenes locekļiem.
„Atkāpies"Čechoslovokijas ārlietu min.Klementiss
VAI ARI VIŅU SAGAIDA JANA MASARIKA LIKTENIS
Prāga (E). — Cechoslovakljas
ministru prezidents Zapotockis otrdien
paziņoja, ka «pēc paša lūguma"
atkāpies ārlietu ministrs Dr. Vladimirs
Klementiss. Par viņa pēcnieku
iecelts Sirokijs. So informāciju vēlāk
publicēja an čechu oficiālā ziņu
aģentūra Ceteka.
Valodas, ka Klementiss kritis nežēlastībā,
rietumos cirkulēja jau sen.
Sevišķi aktīvas tās kļuva pēc Apvienoto
nāciju sesijas Parīzē. Toreiz
Klementisu pēkšņi aicināja atgriezties
uz Prāgu, un viņš šim aicinājumam
paklausīja. Informētas
franču aprindas runāja, ka čechu
ārlietu ministrs vairs nebauda Maskavas
uzticību. Lai gan Klementiss
jau kopš 1935. gada bija komunistu
Strādnieku valdība stabilāka neka gaidīts
Londona (B). — Trijās līdzšinēļās
balsošanās apakšnamā strādnieku
valdība pārsteidzošā kārtā katrreiz
ieguvusi pašreizējos apstākļos ievērojamu
vairākumu. Atigļu prese šai
parādībai velti lielu uzmanību, norādot,
ka konservatīvo pozīcijas
acīmredzot nav tik stipras, kā to attēlojis
līdz šim Vinstons Čerčils un
lords Bīverbruks — konservatīvo
vadoņi.
Trešajā balsošanā par uzticību
valdībai sociālisti ieguva 308 pret
289 balsīm, kāpēc paredzams, ka ceturtdienas
balsošanā par kara ministrijas
budžetiem vairākums būs
vēl lielāks. Pēdējā balsošanā par
Anglijas tautas veselības budžetu
finanču ministrs Kripss uzstājās
pret savas partijas radikālāko vīru,
veselības ministru Bevanu. Kripss
Bevana budžetiem par galējo robežu
noteica 393 milj. mārciņu.
partijas biedrs un pēc vācu iesoļošanas
Cechosiovakijā darbojās čechu
eksilā valdībā Londonā, krievi v i ņam
nekad īsti neuzticējās. Iemesls
tam bija vienkāršs — Klementiss
nepaklausīja Kremļa aicinājumam
un nedevās uz Padomju savienību,
kad Prāgas ielas jau dimdināja Hitlera
armiju naglotie zābaki. Londonā
viņš pat atļāvās BBC raidītājā
vairākkārt nicīgi izteikties par krieviem.
Augstajā amatā Klementiss tika
tad, kad mīklainā nāvē mira pirmā
Cechoslovakljas valsts prezidenta
Tomasa Masarika dēls Jāns. Līdz
tam laikam viņš bija tikai ārlietu
viceminlstrs. Informētas aprindas
domā, ka ari Klementisu sagaida
Masarika liktenis. Ja viņam neizdotos
izdarīt pašnāvību, Pankracas
cietums ir pietiekami plašs, lai turienes
upuriem pievienotu klāt jaunu.
Tagadējam Cechoslovakljas ārlietu
ministram Sirokijam ir lielāks stāžs.
Komunistu partijas biedrs viņš ir desmit dienu. Ģenerāldirektors Do-jau
kopš 1920. gada. Pretēji Kle- i naids Klngslejs preses pārstāvjiem
Karaļa vasarnīcu kopš svētdienas
aplenkuši žurnālisti un fotogrāfi.
Divus amerikāņu žurnālistus, kas
sekoja lielā ātrumā braucošajam
karaļa automobilim pa šaurajām
Zenēvas iekšpilsētas ielām kādā citā
mašīnā, policija apcietināja. Karalis
nepieņem nevienu avīžnieku
un nav līdz Šim izdevis ari nekādu
preses komunikē. Viņa vienīgais
padomnieks ir pastāvīgais sekretārs
2aks Pirēns, kas karali pavada
trimdā jau vairākus gadus«
Beļģijā valda joprojām satraukts
noskaņojums. Skaidri Jūtams, ka
nobalsošana par vai pret karaU tautu
sašķēlusi divi da^s. Kamēr katoļi
un liberāļi Joprojām vēl m i ņā,
vai tomēr pierunāt karali atgriezties
vai nē. sociālistu partija
jau pirmdien pēc partijas prezidija
sēdes izdeva šādu paziņojumu: „Ka-ralls
Leopolds III, kas divās no Beļģijas
trim provincēm nav dabūjis
balsu vairākumu, pēc mūsu labākās
pārliecības nav vairs spējīgs ap seVi
saistīt visas beļģu tautas uzUcIbu.
Sociālistu partija, vēlēdamās pēc
iespējas drīz atjaunot nācijas vienību,
ir gatava pievienoties katram
atrisinājumam, izņemot karaļa paša
atgriešanos uz troņa."
Ar šo deklarāciju skaidri patikts,
ka ari sociālisti pievienotos atrisinājumam,
ja karalis atteiktos par labu
kroņprincim Beduīnam. Neue Zūr-cher
Zeitung korespondents apgalvo,
ka arī pats karalis otrdien izšķīries
par Šādu atrisinājumu.
Vōcija paliks 189.000 DP
2enēva (F). — Die Neue Zeitung
ziņo, ka Zenēvā pašreiz notiek IRO
ģenerālpadomes konference, kas ilgs
mentisam, Sirokijs nekad nav pretojies
Kremļa direktīvām. Pēc vācu
armijas iesoļošanas Prāgā viņš devās
uz MaskaVu. no kurienes vēlāk
kā pagrīdnieks atgriezās Cechosiovakijā.
Gestapo Siroklju gan apcietināja,
bet viņam laimējās izbēgt
Kopā ar sarkanarmiju Sirokijs vēlāk
ieradās Cechosiovakijā.
paskaidroja, ka IRO savu darbību
beigs jau šī gada martā kad tās
funkcijas pārņems UN ieceltais
Mdugstals komisārs". Aprūpi IRO
tomēr vēl turpinās līdz jūnija beigām.
Pēc Kingslela domām, Vādjā
paliks ap 189.000 DP, kad starptautiskā
bēgļu organizācija savu darbību
jau būs beigusL
Atēnu radio pirmdien nolasīja pa<»
ziņojumu, ka pagājušo nedll Maa«
kavā notikusi jauna kominforma
konference, kuļrā tāpat kā leprtek* ,
sējā konferoficē Budapešti noimtt
šovasar likvidēt Tito. Maijā vajar
got sākties Padomju savienības tt«
balstītai invāzijai Grl^ju un Jugoslavijas
MaJj^edonijā. Kopi ai^
bulgāru maķedoņiem iie apgabali
tad izveidotu maķedoņu valsti, ko
vmBsmBmsmimammmKmmmmĒĒĒĒmm
Rptāeijaa mtilnas rmmita « | Hm
numuram ir tikai S lapaa pnioi
rediēto 10 iapaapnitt viell. Slarpl.
bn iilldginiiim ar paplaiHBita Btt»
mūra pēc remonta beirtm»
\ mmmmmmmmm4
Padomju savienība ņemtu savi al»4'
sardzibā. So plānu izstridijit bulm
gāru ministru prezidents Cervin^
kovs. ,v
Atēnu raidītājs tālāk apgalvoja, k |
Bulgārijā katru nedēļu tu^plii#
ieplūst lieli padomju kaŗaspto Imit
Uni^ti. MUzIga kara materiiltt īip#
Biilgāriji t l ^ t t t ^ 4 ^ m
lauki, kur tikšot n^ttotis ^ 10»
padomju lidmašīnas. Oriiķu ko<^
mentātors piezīmēja, ka pairaii
Bulgārijā valdot tāda pat mUltirt
rosība, kāda bijusi 1941. gada ptva«
sari, kad HiUets sāka kara giji«itt
pret Jugoslaviju un Grieķiju.
Maršals Tito 14. marti Drvarat
provincē teica 30.000 jugoslavu lem»
niekiem runu, kurā pirmo TtM tt*
tētoja, kāda bijpsl padomju palldil-ba
Jugoslavlem. nJa kāds mums pa*
līdzēja kari inret vādeiiem, tad tia
bija angļi un amerikāņi, nevis* krie«
vi Pat mums pieiķirios repi^dju
materiilua Maskava lika Jjagoslavi«
jal samaksit dolāros vai zeltie Par
dažiem vHonlem vien krievi mumt
noplēsa 6 milj. dolāru, kas bija 40
reizes vairāk nekā šo vagonu vērtība.
Tagad mēs rietumos varam
pirkt daudz lētāk, bet mumfl trilkst
ieroču, ko angļi un amerik&^l pa«
gaidām mums nepārdod."
Tilfik Tito norādīja, ka Jugosla*
vijas neatkarību var nodrošināt tikai
stipra armija, kurai jibūt gatavai
atsist katru uzbrucēju, ^^a-voklis
ir ļoU nopietns," teica maršals,
,,un mums būs jinovelk pēdējais
krekls, lai mēs pali spētu radīt
nepieciešamo kara rūpniecību."
Pēc amerikāņu ziņojumiem Tito
zem ieročiem pašreiz tur 000.000
viru aktīvajā armijā, bet mobilizācijas
gadījumā 48 stundās Jugoslik
vija spēj iesaukt vēl I miljonu cīnītāju.
Vini vēl
joprojām negrib runāt
ar Londonu
Londona (F). — Kāds britu ārlietu
ministrijas pārstāvis šinīs dienās
paskaidroja, ka Londona vēl joprojām
bez panākumiem pūlas nodibināt
diplomātiskas attieksmes ar
Ukrainas padomju sodālistUko republiku.
Kā zināms, Apvienoto nāciju
Londonas sesijā Kremļa pārstāvji
pieprasīja balstiesigu vietu
Ukrainai un Baltkrievijai. Ticēdami
Kremļa labajai gribai sadarboties
miera labā, rietumpārstāvji toreiz
šo Maskavas prasību ievēroja.
Tai pašā sesijā britu galvApilsētā
bija ieradies ari Latvijas padomju
sociālistiskās republikas ārlietu ministrs
Vāleskahis im viņa igauņu un
lietuviešu koUēgas. Slem kungiem
starptautiskajā forumā balstiesības
tomēr nepiešķīra. ,,Uz mūsu pieprasījumiem
Ukraina vēl līdz šai
dienai nav atbildējusi, «paskaidroja
britu ārlietu ministrijas pārstatīs.
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, March 18, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-03-18 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500318 |
Description
| Title | 1950-03-18-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | p t » ' ' « nokriti, tau N?aisā tikai tad das vismaz 3 \ ^ pavisam tomir; iti »ipayalstniecibasi ^^^^ ar Jiinvidafrika. Ko« ^pailgiem iA|S ^^^liš'tidz šim šo # M}8vusi cigārus I ftcivilai tie varētu kot (teii^ā:-1947. gadā, : | i^U' ir pusbārenīte. Ļo» ^•^5jtSuta;:ir viņas^,,ņ^^ ļp(eŗcogiei)e JFincesiti roanb" % , Par izc;W p viņas d ^ c i y , i a l zviedru prese- LATVU Laiviao Newspapef Publtfibed undei GUCOM Civn Attaln OivisioD AutborlsatlOD Numbei UNDP m, PublKber and Edltort Vald^ārs Lam-oergi Efillngen/N. Brelte Str. »-8. Prlnter; Ongebeuer & tJlmer. Ludvvlgsburs, KCraer-ttr. i 16. Published twice weekly Clrciilation U.OOO. SestdteBu 1951. f . 18. nara Hdfvtiit Utnalo Ontitli KO' ttllito. Oalnoili rodaklofii V LāBtegft filvom codMdElM vlettUdtt: II CaUtUb R^M» torl: A. BolIM», J. Jikab> ma. B. laidis, 1, lUitttri, L. dmea. Aoittiltiaa vodak* cUaa vad> A INiatt CUwl«9 Hdtiat. Caabmt, A. C Tn AuatnUa). Rodakeliat «OIOM: NEMEKLĒS cenu saprasatios u savienību*^ ar Dino Ecesona divi arpoliti^ runas, kas nozīme pogriezienu lidzsinē|a Vas^^^^^ Sanfrancisko (D). — Divdesmitietru stundnlaikā Savienoto valstu ārlietu minstrs Dins Ečesoņs teica divi svarīgas runas kas nozīmē pilnīgi Jaunu pagrlezi^nu^Hdzsi^ēJā amerikāņu ārpoUt^^^ Pirmo runu Ečesons veltīja, qPālo,5Wļ^^ deklarēdams, ka ASV nav Jābažījas p^. ttidei^ijŗfeHļ^ otrā rimā ārUetu ministrs iztirzāja • Savienoto :^vftl3tu 1^ Fadc^^ attiekwnes. Viņg ne-pārprotami paļtei<;a;ķa toerikSņi^ „^ saprašanos ar Kremli par katru cenu". Sai runā Ečesons minēja septiņu punktu programmu kā varētu nodrošināt pasaulē mieru, par svarigākajiem stūrakmeņiem nosaukdams miera līgumu ar Vāciju, Austriju un Japānu un visa padinnju karaspēka un policijas atsaukšanu no satelltvalstlm. Otru runu Savienoto valstu ārlietu ministrs teica Kalifomijas universitātē, ievadā sīki iztirzādams pašreizējo situāciju pasaulē un minēdams visas; tās problēmas, kur Vašingtonai un Maskavai ir kopīgas intereses. «Bet mums nav kopīgas bāzes, lai varētu saprasties," teica tālāk Ečesons. „Es jums varu teikt f^ilnigi atklāti, ka Savienotajām valstīm nav ne nodoma, ne vēlēšanās radīt jaunas satelītvalstis. Vašingtona nemeklēs par katru cenu saprašanos ar Maskavu un nepielaidīs, ka Vācija, Austrija un Japāna kļūst par nākamajiem krievu upuriem." Runas turpinājumā Dīns Ečesons ierosināja, lai Padomju savienība atvelk savu armiju un policiju no tām valstīm, ko parasti „apzīmē par Maskavas satelītiem". «Kremlim vajadzētu vienreiz saprast, ka ar Varu nevar ilgi uzturēt tādas valdības, kurām nav tautas uzticībai," teica tālāk ASV ārlietu ministrs. Savas progmmmas trešajā punktā' Ečesons aicināja Kremli izbeigt obstrukcijas politiku pret Savienotajām valstīm, piebilzdams, ka arī Maskavas delegāti varētu ierosināt Apvienotajās nācijās tādus priekšlikumus, kas kalpotu mieram un drošībai. Tad ārlietu ministrs pieminēja atomieroču starptautisku kontroli un norādīja, ,ka inspekcijas tiesības būtu dodamas kā Vašingtonai, tā Maskavai. «Padomju savienībai vienreiz jāpierāda sava labā griba , sadarboties ar citām valstīm. Sī labā griba varētu izpausties kaut vai tai apstāklī, ka Kremlis pavēlētu likvidēties savām piektajām kolonnām", sacīja Ečesons. Runas beigās Savienoto valstu ārlietu ministrs norādīja arī uz Padomju savienības un satelītvalstu izturēšanos pret diplomātiem un aicināja Kremli pārtraukt savu nepatieso propagandu, kas kurina naidu krievu tautā un neļauj iedzīvotājiem iepazīt rietumu demAkratiju dzīves veidu un para- Sias. «aviehotās valstis nedrīkst palikt vājas. Ar Jaunu intensitāti mums jārealizē Maršala plāns, At-fentika un Rio pakts un jāiedzīvina prezidenta Trūmena četru punktu programma. Tad pasaulē miers būs nodrošināts," beigās uzsvēra ārlietu ministrs. ' Iepriekšējā dienā Dīns Ečesons runāja Sanfrancisko Tmoērijas klubā (Commonwealth Club), pasvītrodams, ka ASV vērsīsies pret komunisma ekspansiju Āzijā un katrā iedomājamā veidā mēģinās sniegt pilnu palīdzību visām Āzijas tautām, kas nevēlas pakļauties sirpim Un āmuram. Tālāk Ečesons runāja par Padomju savienības un Ķīnas līgumu. Pa-dpmju savienības plāni par Ķīnas piesaistīšanu Maskavai izstrādāti jau sen. Esot tikai jābrīnās, ar cik maziem līdzekļiem Staļins savus plānus realizējis. Tagadējais Mao-tsetunga līgums esot fasāde, kas neapmierinot Ķīnas vajadzības un nododot šo milzīgo zemi Maskavas izmantošanai. Nacionālistu aviacijo turpina bombardēt icomunistu ostas un lidiaul(us Formoza (G). — Nacionālistu aviācija turpiua komunistiskās Ķīnas ostu un lidlauku bombardēšanu. 14. martā pilnīgi iznīcināts lielais Lun-gva lidlauks pie Sanghajas. Tāpat bombardēti lidlauki Kantonā, Hang-čovā uni Tsinkiangā. Nacionālistu uzbrukurm kļūst arvienu spēcīgāki un tie gar Ķīnas piekrasti pēc UP korespondenta ziņojumiem esot ļoti jūtami paralizējuši katru satiksmi. Komunisti līdz šim nav nacionālistu uzbrukumiem atbildējuši un Mao^ tsetunga aviācija pagaidām nedarbojas. Cangkaišeks tomēr paskaidrojis, ka viņš rēķinoties ar drīzu komunistu pretdarbību gaisā, >jo komunisti esot saņēmuši i^o Padomju savienības 300 modernu iznlciriātS-ju. Padomju lidotāji jau kopš pusgada apmācot ķīniešu komunistus gaisa karam. No Honkongas ziņo, ka komunistu flotes vienības pirmo rliz uzbrukušas nacionālistu karakuģiem pie Pērļu upes grīvas. So ieeju uz Honkongu un Kantonu nacionālisti turēja slēgtu jau vairāk nekā mēnesi. Komunistu vienības sastāvēja no apbruņotām džonkām un dažiem maziem traleriem. Nacionālisti uzbrukumu atsituši. Ķīnas rieksts arī Maskavai var izrādīties pārāk ciets, domā labi informētas aprindas rietumos. Ne velti ^daudzi amerikāņu un britu laikrakstu komentātori Maotsetungu nosauca par Tito Nr. 2. Pēc līguma ar Maskavu šis pieņēmums šķita zaudējam savu spēku. Bet tagad atkal ķīniešu sarkanā valdnieka konservatīvisms uzpeldējis atklātībā. Tauta, kurai ir jau 5000 gadu veca vēsture, nevar tik viegli zaudēt patstāvību, raksta Ņujorkas laikraksti. ASV dos ieročus. aizstovesanoi Ņajoria (D) — Amerikāņu tirdz-. niecības flotes arodbiedrības priekšsēdis Džozefs Kerens šinīs dienās paskaidroja, ka ASV strādnieki simtprocentīgi atbalstīs valdības programmu un pūlēsies, lai Savienoto valstu ieroči nokļūtu AHantika pakta signatārvalstls. ,J>adcufnju savienība pavēlēja traucēt mūsu palīdzības programmu," teica Kerais. «Mums visiem zināms, ka komin-fprms resp. Kremlis vēlas radīt pasaulē nemierus, chaosu un saimnieciskas nekārtQ>as, lai realizētu savus pasaules, iekarošanas plānus. Amerikāņu strādnieki šos Padomju savienības mērķus ļoti labi saprot, Mūsu organizācijā, kas ietilpst arodbiedrību apvienībā CIO, kurā ir 16 milj. biedru, solās palīdzēt Eiropai un Āzijai. Jūsu drošība par mieru un demokrātiju ir arī mūsu drošība!" teica runas turpinājumā Kerens. «Jūsu cīņa ir ari mūsu cīņa! Mēs jums dosim Ieročus, lai jūs varētu aizstāvēt savu brīvību!" Angli pastiprina garnizonus Malajā Hongkokiga (C). — Lielbritānijas augstais komisārs Malajā pieprasījis pastiprinājumus, jo stāvoklis tur ir kļuvis bīstamāks. Šonedēļ Kualā no Hongkongas ieradušies trīs kājnieku pulki un divi eskadriļas smago bumbvežu. Malajā komunistu partizānu darbība pastiprinājusies. Tie lieto jaunu taktiku, rīkojot mazākus starpgadījumus un laupīšanas. Britu gaŗnizonlerņ pēdējā nedēļā caurmērā bijis jāatzīmē līdz 60 sīkāku incidentu dienā. Angļu izlūkošanas dienests, pķllednāts. ka 4ŗlzuti»Ei vJcomūniBii^^^^^ Ievē-c rojami pastiprināsies. Rangūnā trešdien, kā Hongkongas radio ziņo, sākušās ielu cīņas. Pilsētas iedzīvotāji panikā bēg. Salkanos militāra rosība kā 1941. gada p^avasarī Maskava tomēr gatavojoties Tito likvidēt ar varu Belgmdo (O. Udi ar ^vasara siklanoi Beigrad€ atdilVolniiļ valodaa par kara ar Maskavu mi komtnfomīL Gaa miriala nUh m viņa miniatni ronai devniaa plettekaiid kpieilii iagalavottei m dtmiu lavlciabas tmņoto inkrvcooUa. SBU^ loi ari vbļ I koretpondenll, kas pēdējās ii6dqii ^ļ«I|l a i U ^ ī^ visn Jogoslivijn, vienprfitfii utvļBr,! ki ) M lat likvidēs vaira atUois tikai viens JTogliMJtt. Tito Jan divi nmāa tan^ mēģina agjiitMftļr ativoklia prasa naierobeiotai npofiii.Bo saviem pa^lniiiļU^,. lail ģļēta i ^ i t t i 1 miljoiin vim stipro anmja ar modemiem let^rau Lai gan Jugoslavijas un Tito vārds pēdējos mēnešos presē parādījās daudz retāk nekā pagājļii^ā. rvideni, Vašingtonā un Londonā saņemto informāciju daudzums . par notikumiem Jugoslavijā pašreiz esot sasniedzis rekordu, ziņo labi informētie Vašingtonas korespondenti. Tā kā līdzšinējais aukstais karš pret Tito un ari kominforma partizānu ciņa nav devusi cerētos panākumus, Maskava esot izšķīrusies par tiešas militāras akcijas sagatavošanu, lai likvidētu* pašreiz Jugoslavijā valdošo režīmu. Pēdējās kominforma sanāksmēs Budapeštfi Bulgāiijas, Rumānijas, Ungārijas un Cechoslovaki-jas komunistu vadoņi esot žēlojušies, ka nav iespējams apkarot tito-ismu, kamēr pastāv Tito un viņa iekšlietu ministra Rankoviča vadītais pretkominforms. Rankoviča aģenti esot tik spējīgi, ka, piemēram, bulgāru komunistu partijai neesot iespējams realizēt nevienu Maskavas rīkojumu pēc plāna. Noskaņojums Sofijā pret Padomju savienību^ pateicoties tltolstu pretdar-lEa( »itiļoliil^ nespēt aizmii'lt, ka Ditnitrbvs im Kostovs likvidēti tādēļ, ka bijuši Tito domu biedri un Balkānu ūnijas piekritēji Vai kroņprincis Boduins nāks par Beļģijas karali? Zenēva (C). — Beļģijas karalis Leopolds III joprojām nav vēl izšķīries, vai atgrieztles^ savā zemē, kur pagājušās svētdienas vēlēšanas viņam nodrošināja tikai nepilnu 58 proc. vairākuma, vai ari atteikties no troņa par labu vecākajam dēlam kroņprincim Beduīnam. Līdz ceturtdienai karalim viņa trimdas dzīves vietā Pregnljā bija trīs apspriedes ar Beļģijas ministru prezidentu Eiskenu, senāta prezidentu 2ilonu, parlamenta priekšsēdi Van-kauvelertu un ģimenes locekļiem. „Atkāpies"Čechoslovokijas ārlietu min.Klementiss VAI ARI VIŅU SAGAIDA JANA MASARIKA LIKTENIS Prāga (E). — Cechoslovakljas ministru prezidents Zapotockis otrdien paziņoja, ka «pēc paša lūguma" atkāpies ārlietu ministrs Dr. Vladimirs Klementiss. Par viņa pēcnieku iecelts Sirokijs. So informāciju vēlāk publicēja an čechu oficiālā ziņu aģentūra Ceteka. Valodas, ka Klementiss kritis nežēlastībā, rietumos cirkulēja jau sen. Sevišķi aktīvas tās kļuva pēc Apvienoto nāciju sesijas Parīzē. Toreiz Klementisu pēkšņi aicināja atgriezties uz Prāgu, un viņš šim aicinājumam paklausīja. Informētas franču aprindas runāja, ka čechu ārlietu ministrs vairs nebauda Maskavas uzticību. Lai gan Klementiss jau kopš 1935. gada bija komunistu Strādnieku valdība stabilāka neka gaidīts Londona (B). — Trijās līdzšinēļās balsošanās apakšnamā strādnieku valdība pārsteidzošā kārtā katrreiz ieguvusi pašreizējos apstākļos ievērojamu vairākumu. Atigļu prese šai parādībai velti lielu uzmanību, norādot, ka konservatīvo pozīcijas acīmredzot nav tik stipras, kā to attēlojis līdz šim Vinstons Čerčils un lords Bīverbruks — konservatīvo vadoņi. Trešajā balsošanā par uzticību valdībai sociālisti ieguva 308 pret 289 balsīm, kāpēc paredzams, ka ceturtdienas balsošanā par kara ministrijas budžetiem vairākums būs vēl lielāks. Pēdējā balsošanā par Anglijas tautas veselības budžetu finanču ministrs Kripss uzstājās pret savas partijas radikālāko vīru, veselības ministru Bevanu. Kripss Bevana budžetiem par galējo robežu noteica 393 milj. mārciņu. partijas biedrs un pēc vācu iesoļošanas Cechosiovakijā darbojās čechu eksilā valdībā Londonā, krievi v i ņam nekad īsti neuzticējās. Iemesls tam bija vienkāršs — Klementiss nepaklausīja Kremļa aicinājumam un nedevās uz Padomju savienību, kad Prāgas ielas jau dimdināja Hitlera armiju naglotie zābaki. Londonā viņš pat atļāvās BBC raidītājā vairākkārt nicīgi izteikties par krieviem. Augstajā amatā Klementiss tika tad, kad mīklainā nāvē mira pirmā Cechoslovakljas valsts prezidenta Tomasa Masarika dēls Jāns. Līdz tam laikam viņš bija tikai ārlietu viceminlstrs. Informētas aprindas domā, ka ari Klementisu sagaida Masarika liktenis. Ja viņam neizdotos izdarīt pašnāvību, Pankracas cietums ir pietiekami plašs, lai turienes upuriem pievienotu klāt jaunu. Tagadējam Cechoslovakljas ārlietu ministram Sirokijam ir lielāks stāžs. Komunistu partijas biedrs viņš ir desmit dienu. Ģenerāldirektors Do-jau kopš 1920. gada. Pretēji Kle- i naids Klngslejs preses pārstāvjiem Karaļa vasarnīcu kopš svētdienas aplenkuši žurnālisti un fotogrāfi. Divus amerikāņu žurnālistus, kas sekoja lielā ātrumā braucošajam karaļa automobilim pa šaurajām Zenēvas iekšpilsētas ielām kādā citā mašīnā, policija apcietināja. Karalis nepieņem nevienu avīžnieku un nav līdz Šim izdevis ari nekādu preses komunikē. Viņa vienīgais padomnieks ir pastāvīgais sekretārs 2aks Pirēns, kas karali pavada trimdā jau vairākus gadus« Beļģijā valda joprojām satraukts noskaņojums. Skaidri Jūtams, ka nobalsošana par vai pret karaU tautu sašķēlusi divi da^s. Kamēr katoļi un liberāļi Joprojām vēl m i ņā, vai tomēr pierunāt karali atgriezties vai nē. sociālistu partija jau pirmdien pēc partijas prezidija sēdes izdeva šādu paziņojumu: „Ka-ralls Leopolds III, kas divās no Beļģijas trim provincēm nav dabūjis balsu vairākumu, pēc mūsu labākās pārliecības nav vairs spējīgs ap seVi saistīt visas beļģu tautas uzUcIbu. Sociālistu partija, vēlēdamās pēc iespējas drīz atjaunot nācijas vienību, ir gatava pievienoties katram atrisinājumam, izņemot karaļa paša atgriešanos uz troņa." Ar šo deklarāciju skaidri patikts, ka ari sociālisti pievienotos atrisinājumam, ja karalis atteiktos par labu kroņprincim Beduīnam. Neue Zūr-cher Zeitung korespondents apgalvo, ka arī pats karalis otrdien izšķīries par Šādu atrisinājumu. Vōcija paliks 189.000 DP 2enēva (F). — Die Neue Zeitung ziņo, ka Zenēvā pašreiz notiek IRO ģenerālpadomes konference, kas ilgs mentisam, Sirokijs nekad nav pretojies Kremļa direktīvām. Pēc vācu armijas iesoļošanas Prāgā viņš devās uz MaskaVu. no kurienes vēlāk kā pagrīdnieks atgriezās Cechosiovakijā. Gestapo Siroklju gan apcietināja, bet viņam laimējās izbēgt Kopā ar sarkanarmiju Sirokijs vēlāk ieradās Cechosiovakijā. paskaidroja, ka IRO savu darbību beigs jau šī gada martā kad tās funkcijas pārņems UN ieceltais Mdugstals komisārs". Aprūpi IRO tomēr vēl turpinās līdz jūnija beigām. Pēc Kingslela domām, Vādjā paliks ap 189.000 DP, kad starptautiskā bēgļu organizācija savu darbību jau būs beigusL Atēnu radio pirmdien nolasīja pa<» ziņojumu, ka pagājušo nedll Maa« kavā notikusi jauna kominforma konference, kuļrā tāpat kā leprtek* , sējā konferoficē Budapešti noimtt šovasar likvidēt Tito. Maijā vajar got sākties Padomju savienības tt« balstītai invāzijai Grl^ju un Jugoslavijas MaJj^edonijā. Kopi ai^ bulgāru maķedoņiem iie apgabali tad izveidotu maķedoņu valsti, ko vmBsmBmsmimammmKmmmmĒĒĒĒmm Rptāeijaa mtilnas rmmita « | Hm numuram ir tikai S lapaa pnioi rediēto 10 iapaapnitt viell. Slarpl. bn iilldginiiim ar paplaiHBita Btt» mūra pēc remonta beirtm» \ mmmmmmmmm4 Padomju savienība ņemtu savi al»4' sardzibā. So plānu izstridijit bulm gāru ministru prezidents Cervin^ kovs. ,v Atēnu raidītājs tālāk apgalvoja, k | Bulgārijā katru nedēļu tu^plii# ieplūst lieli padomju kaŗaspto Imit Uni^ti. MUzIga kara materiiltt īip# Biilgāriji t l ^ t t t ^ 4 ^ m lauki, kur tikšot n^ttotis ^ 10» padomju lidmašīnas. Oriiķu ko<^ mentātors piezīmēja, ka pairaii Bulgārijā valdot tāda pat mUltirt rosība, kāda bijusi 1941. gada ptva« sari, kad HiUets sāka kara giji«itt pret Jugoslaviju un Grieķiju. Maršals Tito 14. marti Drvarat provincē teica 30.000 jugoslavu lem» niekiem runu, kurā pirmo TtM tt* tētoja, kāda bijpsl padomju palldil-ba Jugoslavlem. nJa kāds mums pa* līdzēja kari inret vādeiiem, tad tia bija angļi un amerikāņi, nevis* krie« vi Pat mums pieiķirios repi^dju materiilua Maskava lika Jjagoslavi« jal samaksit dolāros vai zeltie Par dažiem vHonlem vien krievi mumt noplēsa 6 milj. dolāru, kas bija 40 reizes vairāk nekā šo vagonu vērtība. Tagad mēs rietumos varam pirkt daudz lētāk, bet mumfl trilkst ieroču, ko angļi un amerik&^l pa« gaidām mums nepārdod." Tilfik Tito norādīja, ka Jugosla* vijas neatkarību var nodrošināt tikai stipra armija, kurai jibūt gatavai atsist katru uzbrucēju, ^^a-voklis ir ļoU nopietns," teica maršals, ,,un mums būs jinovelk pēdējais krekls, lai mēs pali spētu radīt nepieciešamo kara rūpniecību." Pēc amerikāņu ziņojumiem Tito zem ieročiem pašreiz tur 000.000 viru aktīvajā armijā, bet mobilizācijas gadījumā 48 stundās Jugoslik vija spēj iesaukt vēl I miljonu cīnītāju. Vini vēl joprojām negrib runāt ar Londonu Londona (F). — Kāds britu ārlietu ministrijas pārstāvis šinīs dienās paskaidroja, ka Londona vēl joprojām bez panākumiem pūlas nodibināt diplomātiskas attieksmes ar Ukrainas padomju sodālistUko republiku. Kā zināms, Apvienoto nāciju Londonas sesijā Kremļa pārstāvji pieprasīja balstiesigu vietu Ukrainai un Baltkrievijai. Ticēdami Kremļa labajai gribai sadarboties miera labā, rietumpārstāvji toreiz šo Maskavas prasību ievēroja. Tai pašā sesijā britu galvApilsētā bija ieradies ari Latvijas padomju sociālistiskās republikas ārlietu ministrs Vāleskahis im viņa igauņu un lietuviešu koUēgas. Slem kungiem starptautiskajā forumā balstiesības tomēr nepiešķīra. ,,Uz mūsu pieprasījumiem Ukraina vēl līdz šai dienai nav atbildējusi, «paskaidroja britu ārlietu ministrijas pārstatīs. |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-03-18-01
