Bavarijas Latviesu vestnesis, March 18, 1950

              I TO
S#S^''?WffiS bi
ptssmtaieks. Ar
^ ^ r o viņš salūkoja r
llliam veļu tiesS
kam l.,tj
Strādājuši sM
j g l e c ļ . sardzē negulffi
ļ|i|p»B(n<y bet
« ^ ^ - • ^ - « i B o pagraba:
tip^, lietas te Bat«B
*1i||to|ļiB .ļautisko
|^teM^:^iimji to. Pie.
SBStdfen, 1950. ^. m martā.
Zeme ar vulkāniem, geizeriem
un 30 r a ^ stacijām
Kas sagaida izceļotāju Jaunzēlandē
Redakcijas piezīme: Jaunzēlandes
valdība, kā zināms, nesen pieņēma
lēmumu atjaut,šogad ieceļot lo^ DP
no Eiropas; Atviegloti ari noteikumi
ieceļotāju piederīgo izsaukšanai. Sai
sakarā uz Jaunzēlandi tuvākajā laikā
dosies ari zināms skaits latviešu. Lai
iepazīstinātu tos īsumā ar šis vistā­lākās
emigrācijas zem'es apstākļiem,
sniedzam mfisu Jaimzēlandes līdz­strādnieka
sastādīto pārskatu par
raksturīgākajām turienes, dzīves pa­rādībām
— dabu. iedzīvotājiem,
saimniecību utt.
Jaunzēlande atrodas Klusajā oke­ānā
a|>fti. 2000 km no Austrālijas un
sastāv no 2 salām 1400 ion kopga-ŗunm
# km platumā. Ter-riterlj^
4 reizes lielāka par Latviju,
bet iedavotāju skaits tikai 1,8 milj.,
1 no kuriem 99 proc. kokmistu (angļi,
ļ skoti, dāņi, zviedri, vācieši, ķinieši,
žīdi uc), i)et pārējie — apm. 90.000
iedzimto maoru.
Jaunzēlandes klimats veselīgs,
I mēreni mitrs. Ziemā caurmēra tem­peratūra
plus 9 :gr. C, vasarā (de-
I cembri, janvāri un februārī) 17 gr.
I C. Daba krāšņa un Īpatnēja. Zie-inieļu
salā daudz izdzisušu vulkānu,
kalnos šļūdoņi. Daudz geizeru.
Diezgan bieži notiek zemestrīces (šo­gad
bijušas jau 3), bet tās nav visai
spēcīgas. Oriģināla augu valsts —
60 m augsta kauri egle, kokveida pa­pardes
utt No plēsīgajiem zvēriem
sastop vienīgi meža cūkas.
No lauksaimnieciski izmantojamās
zemes sējumiem izlieto tikai 3 proc.
i Audzē kviešus, miežus, auzas, kuku-
IrūzUi zirņus, kartupeļus, cukurbietes
lun linus. 75 proc. aizņem zālāji,
I pļavas un kultivētas ganības, 20
proc. meži. Lai gan zemē atrod vēr­tīgus
izrakteņus — akmeņogles,
brūnogles, zeltu un sudrabu, iedzī­votāju
galvenā nodarbošanās ir
lauksaimniecība un lopkopība, it
mmmm
pi^c,katram Ut^lļj,
teļ.^'ŗa pašu dm
P^enojps,
plakstā tomēr buW^^^
fepieTiiēram, 51. lapp-
RJ&fc^ls apr. starp;;; ^
Latviešu gans zirg^ mugura „ko-nandē''
vairākus simtus aitu Mata-hburas
p|avās Jaunzēlandē.
īpaši aitkopība (aitu skaits pārsniedz
50 milj.). Sviesta eksporta ziņā
Jaunzēlande ieņem otru vietu, bet
siera eksportā — pirmo vietu pa­saulē.
Lauksaimniecība priekšzīmīgi
modernizēta un mechanizēta.
Galvaspilsēta Velingtona ar 170.000
•iedzīvotāju. Pārējās lielākās pilsē­tas
- Auklenda (220.000), Kraistčer-h
un Dunedina (ik 100.000). Valstī
ir 4 augstskolas uņ 1 lauksaimniecī­bas
akadēmija. Darbojas 30 radio
stacijas. Bezdarba nav. Sociālā
apdrošināšana priekšzīmīga. Jaun­zēlandieši
tiklab pilsētās, kā uz lau­kiem
dzīvo gandrīz tikai vienstāva
koka ģimeņu mājiņās, kas iekārto­tas
ļoti moderni un apstādītas ko­kiem
un krūmiem. Pilsētās daudz
dārzu. Ielas im arī lauku ceļi beto-nēti,
un pa tiem brauc gandrīz vie-aJgi
automobiļos. Velosipēdus lieto
parasti tikai bērni.
Dažas iedzīvotāju raksturīgākās
īpašības: laipnība, pieklājība, izpa-ļlīdzība,
savstarpējs biedriskums. To
viscaur vērojam arī pret mums,
Jauniebraucējiem. Pilsoņi ļoti dis­ciplinēti,
tādēļ arī policiju redz reti.
Nevienam te nav pasu, vienīgi ār­zemniekiem
jāreģistrējas.
imt^ils apr. starp - 3^
p atmiņa nev4
p^ag.^Pagasta^^^^^^
ļv^i piezīme P f .nlal^
W Andreja sa^^^^a^
Sjeolonija..; ^a^gta.
kS^iis^fi lasīšanu un j^-j.
•iin^ loti d a i ^ ^ visj
li-:^WStāt ar s a ^
Latviešu dīdu^i
V ^
Ņujorkas stata
Mūsu uzņēmumā
redzams Redkrīkas
f(Hed Creek) farme-
Herolds Stevens ar
kundzi, kas sagādā­juši
ieceļošanas gal­vojumus
lielākam
skaitam latviešu.
Steveni ļoti intere­sējas
par Latvijas
likteni un stāsta par
to saviem amerikā­ņu
paziņām. Lat­viešu
ieceļošanas
akciju uz Redkrī­kas
apkaimi domāts
Vēl paplašināt.
karte nav tik
zmlcinata ka Eiropā, lai gan pār­tikas
līdzekļu te pārpilnība. Mazāk
f | , ^ ^ , ^ , / « a s , bet galvenokārt
^ u . l h '^^^^"s» arī saldu-mus,
konfektes, tēju un augļus. Die­na
parasti ēd 5 reizes. CUvēku
caurmēra mūžs Jaunzēlandē gar5 —
vdeieczugmanu . daudzi pārdzīvo 100 ^ga du
.Strādnieku caurmēra izpelna —
vielem 4-4,5 mārc. P^vātV dzī-ledzimtais
maors Mozess Edvi^ds
un mustt 'tautietis Haralds Apse,
strādādami Napieras ostas putekļos,
abi kļuvuši vienādi tumši. Melnajam
labi — netīrumus neredz . « •
voklītis (kopā ar brokastīm) nedēļā
maksā apm. 1,5 mārc. Vislabākais
atalgojums laukstrādniekiem. Tie
dabū arī brīvu dzīvokli. Toties dar­ba
laiks uz laukiem garāks.
Tie, kas līdz šim uz Jaunzēlandi
jau atbraukuši, visumā jūtas labi.
Grūtāk klājas vienīgi sievietēm ar
bēmļem līdi; 3 g. v., jo pēdējie vēl
nevar apmeklēt bērnu dārzus, kas
dotu mātēm lielākus atvieglojumus
darba ziņā.
Georgs Elepans
Ari prēriju apgabalā dzīvojam gluži labi
SAIMNIECĪBAS BEZ ATSLĒGĀM ABvCniDIEM SLAUC GOVIS.
BET AR AUTO A R D A KŪTSMĒSLUS - EDISONA LAIKA TELE-FONA
APARĀTI MODERNOS DZĪVOKĻOS - KAS VEL GRIB
BRAUKT 8URP, LAI NEKAVĒJOTIES RAKSTA
Kad priekš dažiem mēnešiem dzī­voju
vēl Ansbachas nometnē Vā­cijā
un biju nesekmīgi mēģinājis
izceļot gan uz Luksemburgu, gan
Frsmciju un Norvēģiju. LWF mācī­tājs
Brēmers piesolīja man galvo­jumu
lauksaimniecības darbam
Kansasas štata ASV. Aplūkoju šta­ta
atrašanās vietu uz^kartes un glu­ži
nobijies konstatēju, ka pāri tā
territorijai stāv rakstits ,J>rairie".
tātad stepe. Lūdzu mācītājam gal­vojumu
uz kādu citu štatu, bet viņš
tomēr mani iedrošināja: «Brauciet
droši, būs labi."
Iebraucot Kansasas štatā, redzē­jām,
ka zeme te gan jūdzēm tālu
ļoti līdzena, ar reti izkaisļtām mā­jām,
— tomēr tā nav stepe, kādu
to pazīstam Urālu dienvidos, bet
drīzāk atgādina mūsu pašu Zemgali
Vietu vietām redzami plaši naftas
lauki, Dodžsitijas (Dodge City)
stacijā mūs sagaidīja jaunais saim­nieks,
šejienes luterāņu mācītājs,
kāds bij. igauņu DP un preses ko­respondenti.
Nākošajās dienās, pro­tams,
bijām nokļuvuši šejienes laik­rakstu
pirmajās lappusēs, jo šādu
„putnu" ierašanās šeit ir neparasts
notikums.
Mūsu saimnieks ir sabiedrisks cil­vēks
un vada vairākas organizāci­jas.
Apmēram pēc nedēļas viņš ma­nai
ģimenei par godu bija noorga­nizējis
īsti plašu sarīkojumu, kurā
apmēram 60 limuzīnos ieradās gan­drīz
vai visi draudzes locekļi. Tie
mūs sirsnīgi apsveica un apdāvinā­ja,
sagādājot lielu pārsteigumu.
Otrs pārsteigums bija, kad saim­nieks
no 3 nokautām cūkām atstā*
. ja mums pusi — apm. 150 kg, kas
domāts vienam gadam. Bez tam
saņēmām arī liellopu gaļu.
Visu šejienes dzīvi faktiski vada
mācītājs. Dievkalpojumi notiek
bieži ari darbdienu vakaros. Baz­nīca
maza (apm. 100 sēdvietu) un
vienmēr pijna dievlūdzējiem. Ve­cāki
turp ņem līdzi pat zīdaiņus.
Uz baznīcu brauc visi mājas iedzī­votāji,
atstājot saimniecību gluži
r
Beļģija, Vadjā, Itālijā un tagad
Austrālijas mežos
VĒSTULE REDAKCIJAI NO > AUSTRĀLIJAS
Kvīnslendas mežu vidū sēžot un
«bērnības grēkus" pārdomājot, jāat­ceras
arī jau Itālijā dzirdētie angļu
valodas skolotāja vārdi: „Es silti
ieteicu neizvēlēties dzīvei Austrāli­jas
pilsētas, bet gan laukus, jo tur
var ietaupīt vairāk naudas." To­reiz
es smaidīju...
Kad ierados Austrālijā, te pašreiz
bija lielie ogļraču streiki. Pēc Bet-herstas
imigrācijas centrā nodzīvotā.
mēneša darba sagādes ierēdnis to­mēr
laipni uzaicināja savā kabinetā
lielāku grupu vīriešu — vieninie­ku
un, no n.anas puses mazliet iz­daiļotā
izteiksmē, teica šos liktenī­gos
vārdus: «Ekselences — imi­granti,
ievērojot pašreizējos apstāk­ļus,
mums ir ļoti ierobežoti darba
piedāvājumi. Vai jums tāpēc ne-labpatiktos
aizbraukt kādu laiku
pastrādāt Kvīnslendas mežos, pre­tējā
gadījumā būs jādzīvo bez dar­ba
varbūt pāris mēnešu." Tagad,
kad esmu pieņēmies prātā, gluži la­bi
saprotu, ka teikuma pēdējā daļa
bija maza iebaidīšanas metode, lai
'dabūtu cilvēkus karstajai Kvīnslen-dai.
Aceņu īpašniekus šim darbam
nepieņēma. Ievēroju, ka kāds no
maniem sabiedrotajiem acenes no­glabāja
kabatā. Izskatījās prātīgs
virs, kāpēc arī es kļuvu domīgs.
Hm — mežā, ēnā, svaigā gaisā, tā
sakot, pie pašas dabas krūts! At­cerējos
arī, ka meži man nav sveši,
jo kādreiz kopā ar citiem Rīgas
pamatskolēniem meža dienās brau­cu
uz Katlakalnu dēstīt priedītes.
Tā nu esmu šeit, un pēc 6 mēne­šiem
man puslīdz skaidrs, kāpēc
Kvīnslendas .galvaspilsētas Brisbe-nes
skolēni nebrauc meža dienās.
Pirmajā darba dienā priekšstrād­nieks
mani iesvētīja ,,bušmeņa"
amatā, iedodot cirvi, zāģi un ķili.
Lietpratīgi stājos pie mērena ko­ciņa.
Tā tas sākās. Pēc pirmās
nedēļas jau domāju, ka amats roka,
bet tad izsniedza kapli. Nezāle,
lūk, arī te neiznīkst, bet vietām pār­vēršas
īstu krūmāju plantācijas.
Tad kaplis jāapmaina pret rīku, kas
pa daļai atgādina sirpi, pa daļai
cirvi. So darba rīku vicinot, var
justies kā pats Skoboļevs kaujas
Lai darbs nekļūtu vienmuļš, mež­niecība
novietota pauguraina apvi­dū,
kur kalni vietām pānet pilnīgi
stāvās klintīs. Ari par peldem gā­dāts.
Tās ir sauļošanās un somu
pirts apvienojums — svīšana. Kaa-reiz
jau liekas, ka karstumiņš iet
pāri sarkanajai svītrai, bet tad at­vēsināšanās
dēļ padomāju, kas bū­tu
noticis, ja priekš 5 gadiem Vācijā
vajadzētu pārvietoties nevis uz rie­tumiem,
bet gan austrumu virzienā.
Tā, savu. „bušmeņa" karjeru ap­cerot,
kļūst sērīgi: kas nekaitēja to­reiz
Beļģijā, kad biju „kroņa" mai-
Mežinieku nometne Benarkinas mež­niecībā,
karstajā Kvisiendā.
G. Klausa uzņem.
zē, kaut to saņēmu tikai 200 gr. die­nā,
taču maizīte bija tikpat balta
kā te. Strādāt arī nevajadzēja. Ta­gad
Austrālijā: strādā, svīsti, guli
un ēd, ēd, svīsti, guli, strādā un tā
tālāk dažādās variācijās diendienā
visu līguma laiku. Un pēc tam?
Bailēs no konkurences būs labāk to
neizpaust!
K v i n s l e n d ā , martā.
Zaļa varde
tukšu. Durvis paliek n^oslēgtas,
jo atslēgu nemaz nav.
Saimniecību dzīvojamās telpas un
virtuves šeit ierīkotas mājīgi un
modemi Virtuvē parasti lieto gā­zi,
ko pievada no baltiem alumīnija
baloniem, kas novietoti attālāk no
sainmiecibas ēkām. Telpas apku­rina
ar eļļu. Visus darbus irpuB
virtuves veic ^ e S l pie kam saim­nieks
pats sirsnīgi strādā Hdz. Bieži
rīko siri talkas, sevišķi būvdarbos.
Galvenā lauksaimniecības nozare
graudkopība. Audzē ziemas kvie­šus
un kukurūzu. L(^kopIba sa­mērā
primitīva. Lielākie ir gaļas
lopu ganāmpulki, kas visu gadu uz­turas
laukā. Piena izslaukumi to­mēr
diezgai^ labi — apmēram 12
litru no govs. Nekur šeit neredz
augļu dārzus. Ari mežu, pat krū­māju
nav Vienīgi pie mājām vie­tām
nedaudzi koki, kas vairāk do­māti
aizsardzībai pret vēju. Upēm
līmenis zems. Tas viss sausuma
dēļ. Reizēm šai apgabalā tomēr uz­nāk
ari lielas lietus gāzes, un pag.
g. oktobri esot nolijušas pat 6 col­las.
Vēl tagad dažas zemākās vie­tas
pārplūdušas, un tur peld tūk­stošiem
meža piļu. Pašlaik dienas
temperatūra ir līdz 17 gr. C , bet
naktis bieži pat minus 6 grādi. Ļoti
vējains, — un So apstākli šejienieši
labi Izmanto: visās saimniecībās ir
vēja motori ūdens piegādei un ci­tiem
mechaniskiem darbiem.
Apkārtnē ļoti labi satiksmes ceļi,
ko uztur kārtībā valsts. Diezgan
primitīvas turpretī telefona līnijas;
To vadi parasti pidkārtl pie apmē­ram
2 m augstiem, līkiem mietiem.
Ari paši aparāU gluži tādi kā Edl-sona
laikos: pie sienas dēlis ar vie­nu
ragu runāšanai un otru ko klau­sīties.
Modemā dzīvokli tas izska­tās
ļoti neparasti.
Liela daļa iedzīvotāju ir ieceļoju­šo
vāciešu pēcteči, un daudzi vēl
tagad runā vāciski. Senāk Kansa­sas
Statā pastāvējusi probibicija,
un ari vēl tagad uz laukiem alkoho­lu
nemēdz lietot. Kaimiņi šeit to­mēr
labprāt brauc ciemos viens pie
otra. Ir ari daža īpatnība. Piemē­ram,
pie topošām mātēm mēdz
ierasties viesos reizē visas draudzes
dāmas, kas atved dāvanas Jaunajam
pilsonim (ieskaitot pat bērna rati­ņus),
pirms tas vēl nācis pasaulē.
Pie namdurvīm tādās reizēs novie­tots
liels grozs dāvanu nolikšanai.
Draudzes dāmiis vispār ļoti rosīgas,
rīko bieži dažādus vakarus, un paš­laik
pasākušas gatavot apģērbu sū­tījumus
Eiropas trūkumcietējiem.
Darbdienas tērps šeit Ir parastais
virsvalks. Saimniekam kabatā
vienmēr līdz knaibles, jo tās arvien
noder, rīkojoties ap automotoru un
citām mašīnām, stiepļu žogiem utt
Vienmēr nepledeSami ari darba
cimdi, ar kuriem pat slauc govis.
Katrā saimniecībā vairāki vieglie
un smagie auto, tāpat traktori un
dažādas mašīnas. Tieši ar auto te
velc gluži neiedomājami dažādus
darbus — brauc salabot aploku žo­gus,
dzen mājās lopus, uztin žogiem
stiepļu spoles, ārda kūtsmēslus utt
Darbdienu sākām pl. 6.15 ar govju
slaukšanu. Brokastis pusstunda,
pusdienas viena stunda. Pārējā
laikā dažād^almnleclbas darbi līdz
pl. 18, kjKTslaucam atkal govis, un
pl. IJKesmu brīvs. Svētdienās jā­palīdz
Izslaukt govis tm pl. 9.30 jā­brauc
uz baznīcu.
Jaunatni varētu Interesēt Šejie­nes
skautu im mazpulku (t s. 4 H
klubu) organizācijas. Mans saim­nieks
ir aktīvs mazpulka dalībnieks
un kad tam pastāstīju par mazpul­kiem
Latvijā m trimdā, viņš pē­dējā
4-H kluba sanāksmē informē­ja
pārējos organizācijas biedrus \m
uzsāka līdzekļu vākšanu latviešu
trimdas mazpulkiem.
Mēneša laikā, kopš esmu šeit, vai­rāki
draudzes locekļi un ari mācī­tājs
man lūguši, vai nevarētu ieteikt
V«$tiil« re(i|%ci)ai
no Kansasas stata
Latviešu ev. luterāņu draudzes darbs Donijo
Latviešu trimdas ev, lut. draudze
Dānijā šajās dienās bija noorgani­zējusi
vispārējas aizklātas vēlēša­nas,
lai radītu sev patstāvīgu pār­valdes
orgānu. Vēlēšanās piedalī­jās
98% no visiem balstiesīgajiem.
Draudzes valdē ievēlēti: Dr. Otto
Evaldsons, Elmārs Hartmanis. A l ­frēds
Apsitis, Alfrēds Abolkains un
Amclds Tīcmanis revīzijas komi­sijā:
L. Amatnieks, H. Emslņš un
A Frederiksens. Bez centrālās
draudzes valdes, kuras sēdeklis at­radīsies
Kopenhāgenā, Pragsbulvā-ra
nometnē, radīta arī paiigvalde
Tistedes nometnē, kas pārstāvēs tur
dzīvojošo draudzes daļu,
IRO paziņojusi, ka ar 1. maiju tā
mācītājam vairs nevarēs maksāt
pilnu algu, bet samazinās to līdz
vienai ceturtdaļai. Valde nolēma
šo lietu vēlreiz pārrunāt IRO pār­valdē,
lūdzot algas samazinājumu
nerealizēt
Draudze nolēma ari turpmāk rī­kot
referātu vakarus ar pārrunām.
25. martā paredzētajā vakarā pie­dalīsies
viešņa — dzejniece Vero­nika
Strēlerte no Zviedrijas, kas
stāstīs par Ed. Virzu sakarā ar viņa
10 gadu nāves dienas atceri.
Plkv. Kalpaka piemiņas vakarā
Pragsbulvāra nometnē bija pulcē­jušies
vairāk neka 200 apmeklētāju.
Svētrunu teica prāv. A Grosbachs,
pēc tam kalpakietis LKOK M. Brie­dis
stāstīja atmiņas par kādreizējām
cīņām. Raksturojumu par Kalpaka
laikmetu latviešu tautas dzīvē snie­dza
skol A. Apsitis. UKS viru
dubultkvartets atskaņoja patoiotis-kas
dziesmas, jaunieši deklan^ja.
latviešu ģimenes un vieninidtus,
kas vēlētos strādāt šeit lauksaim­niecībā.
Ja kāds UuUetU gribētu
braukt Šurp, lūdzu piesūtļt īsas zl«
ņas angļu valodā ar parastajiem
personīgajiem datiem un infonni-dju
par nodarbdianos un praksi^
Viens no vēlamiem prlekSnottiku»
miem būtu, ka jāprot M l sieties
ar motoriem. Tāpat kandidātiem
Jābūt l u t e r ^ e m . Ziņas lūdz pie­sūtīt
pa gais£;ļ)a$tu pēc šādas ad­reses:
J . £. Vjinders, c/o BIr. H. J .
Roenfeldt HR No. 8 Dodge Cityt
Kansas, USA.
Laukstrādnieka parastā alga ģi«
menes cilvēkiem 80—100 dol mē-nesi
plus dzīvoklis, kurināmais,
piens, olas un gaļa. Vieninieku
ga pie visa brīva 50 dol ^en^ un
Udz 100 dol mēnesi vasarā. Kāds
šejienes lauksaimnieks vēlētos trf
adoptēt kādu Hdz 10 g. v. latvidhi ^
zēnu.
Dodžsitijā, martā.
I. E. Tanderi
Nedaudz laM^u var ieceļot
Kanāda ari no Belgijat' .
Anglijas un Zviedrijas
KAS JĀIEVĒRO RAKSTOT
KANĀDAS LATVIEŠU APRŪPES
FONDAM
Kanādas latviešu nadonfilfis aiH
vienības aprūpes fonds (LRA) in­formē,
ka pastāv iespēja sagādāt
priekšnoteikumus iecĀolanai Ka­nādā
ari nelielam skaitam tautiefiu
no Beļģijas, Anglijas un Zviedrijas.'
Tuvākas ziņas pieprasāmas: BeļģlJI
— LSK, 25 Rufi Jācques Jordaenf,
Bnucelles, Belgique; Anglijā — L.
Tālnoras kundzei, 55 Hans Road»
Knightsbridge, London SW 8, Bng-land;
Zviedrijā -> A. Eglltim, Post
box 108, Stockholm 1, Sverige.
Lai samazinātu lielos pasta izde­vumus,
LRA aicina visus tautiešus,
kas raksta aprūpes fondam, pievie­not
pastmarkas atbildei, Ja tāda
nepieciešama, Sevišķi to lūds Ievē­rot
Kanādas tautiešiem, kas nav
LRA biedri, Jo citādi viņu lietu*kār-tošanal
jāizlieto citu latviešu sazie­dotie
līdzekļi Uz tautiešiem, kas
nonākuši materiālās grūtībās, šis
aicinājums neattiecas. Pastmarkas
Jāpievieno ari, pieprasot izziņu lat­viešu
kartotēkai. Atbildes no kar­totēkas
saņem visi, kas paši taJB
reģistrējušies, Jjai vien par mddēja*
mo personu ir ziņas.
5. martā iesvētīja latviešu ev. lut
draudzes Jauniegūto dievnamu Se-natobijā
(Misisipi štatā). Draudze
savā īpašumā ieguvusi ari namu bi­rojam,
dzīvoklim m sanāksmju tel­pām.
Bez latviešu māc. P. Ķlrsona
iesvētīšanas svinībās piedalījās ari
vairāki amerikāņu draudžu mācītāji
un reliģisko organizāciju pārstāvji
Montreālā (Kanā­dā)
apmetusies uz
dzīvi aktrise un de­ju
konsultante Zaiga
Lepne \m blJ. Eslin-genas
teātfa aktieris
Antons Kivlenl^.
Vizu Ieceļošanai Ka­nādā
no Zviedrijas saņēmusi ar!
Nac. teātra aktrise Milda Bērdņa.
Latviešu baritons
Dzintars Veide līdz
ar kādu igauņu dzie­dātāju
kā vienīgie
jaunaustrāliešl uzva­rējuši
sacensībā par
stipendiju Melburnas
konservatorijā.
Latviešu blbUotēkas biedrībā Pēr­tā
(pagaidu adrese: 239, Charles Str.,
North Perth, W. — Australla) Jau
Iestājušies 60 biedru un saziedots
vairāk nekā 200 grāmatu. Pagaidu
valde laipni aicina apgādus Vādjā
atcerēties Jauno pasākumu un ziedot
pa grāmatai. 4. martā notika pir­mais
biedrības sarīkojums YMCA8
telpās, bet 18. martā paredzēta bied­ru
pilnsapulce ar īstās valdes vēlē­šanām.
25. februāri Pērtas evaņģē­liskās
draudzes namā Igauņi atzī­mēja
savus valsts svētkus. No lat­viešiem
svētku novēlējumus nodeva
un sprediķi teica mādtājs L. Kam­pa.
IRO pārvalde Ko­penhāgenā
noteikusi
jaunas latviešu pār­stāvja
vēlēšanas Dā­nijā
aprīļa sākumā.
Vēlēšanas šoreiz pa­redzētas
tiešas un
vispārēja», pretēji
līdzšinējām, kur pārstāvi ievēlēja
latviešu izraudzītie elektorl
ā