Bavarijas Latviesu vestnesis, July 2, 1949

              9 LATVUA oestdiei. 1949. g. Z ]lUiJI
Jaunas pasaules
krize.« s zīme
Nemieru dēl
I
Aliem psitnerrem vienodos n:P3s
Uelikā amerikāņu arodbiedrību
federācija AFL publicējusi atzinu-mii,
ka bezdarbnieku skaits Sav.
VOlstU lidz jiUijam var pieaugt
Bte 5 miljoniem* ASV salmniecis*
kiii stāvoklis visumā tomēr esot'
lifc labvēlīgs, ka nopietni sarežģī­jumi
rOpniedbā un tirdzni^Ibā arī
U$ tiav sagaidāmi. Tā Sajās dienās
ziņoja United Press informācijas
Bet Jau labu laiku arī amerikāņu
laikrakstu finanču un saimniecības
Itcf^tēji vērīgi reģistrē pazfmes,
tai tiem liekas aizdomīgas im no-rijUlii
uz to, ka pēckara labās kon-
JuAkiOras kalngali Jau sasniegti un
plbniegtL Gan tie lidz iim vēl iz*
vdris no baigā krizes vārda lieto-iaHtui,
toties nav vairs nekāds no-il%
mms, ka dažās saimniecības no-
Hires Jau novērojama skaidri iz­prasta
depresija.
IferaugoU^ uz mierinājumiem,
nāk no ASV arodbiedrību un
fOpnleku puses, Eiroi^as tautsaim-
Ididcu im veikalnieku aprindas ar ettgoSu nemieru vēro cenu kri-p,
apgrozījumu un produkcijas
iiinazlnllanos Sav, valstīs, kā arī
vUļ^irljās nervozitātes pieaugumu
tuirien^ aaimnieciskajā dzīvē. So-pilrakr!
amerikāņu iepirkumi Eiro-
IMI Jau samazinājušais par veseliem
V^Ķ salīdzinot ar pagājušā gada
OMirmēni. Bet ja amerikāņi neie­skās
Eiropā, tad arī eiropiešiem
m pletrOkt līdzekļu tiem vajadzi-fd
preCu iegōSanai Amerikā. Bež
tiini krītoties cenām Amerikā, sa-nHMl
dārgie Eiropas fabrikāti vis­pār
vairs tfcvar tikt novietoti turie-nbs
tirgū, bet tņisni Sis tirgus ie-kalkulēts
daudzu Eiropas rūpniecī-tas
noz8^, atjaunošanā vai jaun-lAOvē.
Jiropa tamdēļ ieinteresēta, lai
<^clSU deklarētā ASV saimniecis­k
i ^darbība ar viņu butu iespēja­mi
dda un efektīga. Sīs bailes par
amerikāņu eventuālu saimmiecisku
itptācionismu gan nav visur vie­nādas.
Anglija visjaunākā gadījumā
varētu balstīties uz savām domīni-
Jfihi, bet sliktākas izredzes jau ir
saimnieciski vājākām zemēm —
Prandjai, Itālijai, Rietumvācijai.
PasUktinājoties saimnieciskiem ap-
•ttikllem, tur atkal varētu izcelties
•Upelkl un politiski nemieri. Tā ka
laikā ir bijuS! vairāki gadī-kur
ASV kongress pēkšņi
Is uzskatus "svarīgos polītis-hM
jiutijumos, tad Rietumeiropas
Vilitiviri baidās, ka iestājoties no-
I^etnākal deprc^ai Sav. valstīs,
ite«riklņi samazinās ari savus
ttjUttnfiJos asignējumus Eiropai. Jau
t^Up4 Amerikā arvien noteiktāk
mnijōl par to, ka Maršala plāns
timM pilldzot tikai Eiropai, bet
AļSV eksportam izrādījies tieši par
kaitīgu.
Tork Herald Tribune saim-ntedskats
redaktors Viljams Lowe
iiUrzājot šo tematu, uzsver,
k(i ^mnieeisko attiecību nenoteik­ta
dēļ cieSot arī amerikāņu un
^ u tradidonālā draudzība. Va­šingtonai
nepatīkot arī pasvītrotās
ntdonālizādjas tendences angļu
tagadējās valdības saimnieciskajā
lofogrammā. Atlantijas pakts apvie­noja
rietumu pasauli politiskā ziņā,
salmniedskā plāksnē So valstu gru­pa
tomēr Joprojām, neraugoties uz
Mariida plānu un daudzajām kon-
Mr^cēm, turpina iet diezgan pat­stāvīgus
ceļus.
;S|dos apstākļos zināmu ganda­rījumu
dodot apziņa, ka tādas pat
gtūtlbas Jāpārdjffvo )Birī Pad. savie-ntbcd
un tās satelītvalstīm. Cecho-
Slovakijā šīs saimnieciskās grūtības
novedušas pat līdz pavisam nopiet­nai
politiskai krīzei, jo šīs valsts
rūpiiecība formāli piesaistīta Krem­ļa
ofidālajām, piecgadēm. Komu­nisma
apvērsuma režisors Zorins
Steidzami devās ' nb Maskavas uz
Prāgu^ lai saglābtu; kaš Vēl glāb­jams.
Cechi ar rūgtumu pārmetuši
teieviem, ka Staļins pilnīgi nepa­matoti
liedzis viņiem piedalīties
Maršala plānā un itin kā izteikuši
vēlSanos uzņemt ar rietumniekiem
d^āku sadarbību kaut vēl tagad.
Smagi uz padomju piecgades
jfunkdoriēšanu atsaucas arī saim­nieciskās
grūtības viņu okupācijas
zonā Vācijā, poļu un ungāru zem-nidcu
naidīgā izturēšanās pret kol­hozu
sistēmas ievešanu, neskaitot
rC^ecības produkcijas straujo kri-tl
«iu Cechoslovakijā, par ko plaši
runāja čechu komunistu kongresā.
Tā tad, objektīvi salīdzinot rie­tumu
un austrumu stāvokli arī no
saimnieciskā viedokļa, nākam pie
atziņas, ka abām pusēm ir savus
jrōtibas arī šinī plāksnē, tāpat kā
S|b^^ frontē. Abas puses
to^Js^ un nākotnd jāizšķir, kura
otrai ōžj^dgsies priekšā. Sis iznā­kums
visŠfeSākā nozīmē smstīt? ar
tņ, dk 8trl un kādiem līdzekļiem
tiun izdosim pārva^t arī pašreizē­jās
saimniedskfis gratibas. Ft. L
Vai Prāgas ardiibi^kaps ,
i)n Josefs Berans jaa apcietināts?
P r ^ (D). — No P r i p ^ § a i | ^ t a infors^dja» ka Slov^iji ao^-
košas sadormes leddvot^ im polidfos atari^ Plaiš apgabali i ^ u -
dinata kara stivoklia. UB seaiteii apgabaliem a m ^ i a sMdolekii mi­licija
m karaspēks. PršiA kllilmk»das, te ēedis slepenā polidjajao
apdetiimjosi ardilblskapn Br. BeraiUL Nedēļas sīkumā viņam vaja­dzēja
ierasties kādā g a r ^ semināra iMalduma aktā. Aud^kņi un
profesori ardiibiskapu IzgaidUoHes velligi m^spm stundas. Pēc dtas
informāeijaa Dr. Bmm vēl JoproJ&a atodas fi^vi pin, bel viņam os-likts
vienīgi mfijaa ares^
Nemieri Slovākijā sākās jau pag.
svētdien. Valdība bija devusi rīko­jumu
apdetināt četru sādžu kato­ļu
garīdzniekus. Kad sādžās ieradās
polidja, turienes iedzīvotāji kā
viens virs nostājušies aiz saviem
mācītājiem* Daudziem rokās bijuši
laužņi, bbmji un izkaptis. T u i ^ -
skas sādžā polidja pat atklājusi
uguni, ievainojot vairākus cilvēkus.
Gala rezultātā polidja tomēr pa­dzīta.
Tad iedzīvotāji devušies uz
dievnamiem, kur bez kādiem trau­cējumiem
nolasīta ardiiblskapa
Berana pēdējā gana vēstule. Poli­cija
bez panākumiem minētās sā­džas
mēģināja ieņemt arī pirmdien
un otrdien. Tad vietējās varas ie­stādes,
pēc rīkojuma no Prāgas,
plašā apgabalā izsludināja kara
stāvokli. Uz Turčansku nosūtīta
strādnieku milicija un lielākas ka­raspēka
vienības.' Iedzīvotāji no
pulkst. 10 vakarā līdz 5 rītā ne­drīkst
atstāt savas mājas.
Kad Prāgā pienāca ziņas par ne­mieriem
Slovākijā, uz turieni devās
pāvesta nuncijs mōns. Verolino. Bet
jau dažus kilometrus aiz Cechoslo-vakijas
galvaspilsētas slepenpolici­ja
apturēja viņa automobili un
nuncijam lika izkāpt. Kad mons.
Verolino norādīja uz savu diplomā­ta
neaizskaramību, policisti izvilka
viņu ar varu no mašīnas, un piekā­va.
Nuncijs tagad iesniedzis ofi­ciālu
protesta notu Cechoslovakijas
ārlietu ministrijai. Informētas ap­rindas
izsakās, ka komunisti tīšām
provocējuši sadursmi ar pāvesta
nundju, lai piespiestu viņu atstāt
Prāgu.
Saspīlējums katoļu baznīcas un
komunistu partijas starpā visā Ce­choslovakijā
pa to laiku turpina
pieaugt Laikraksti publicējuši trīs
valdības rīkojumus, kas noUedz bez
iestāžu atļaujas nolasīt bīskapu vē­stījumus,
sapulcēties un sarīkot
priekšlasījumus par reliģiskiem
jautājumiem. Rude Prāvo ievad­rakstā
mierina ēechus, lai viņi ne­baidās
iestāties tā saucamajā ka­toļu
komitejā. Vatikāna draudi par
ekskomunikādju „nevarot iebaidīt
īstus tautas demokrātus". Raksta
beigās Rude Prāvo norāda, ka uz
katru katoļu akcijas sanāksmi val­dība
nosūtīs savu pārstāvi, lai tas
rūi^tos par mieru un kārtību. Ār­zemju
preses pārstāvji šajā saka­rībā
norāda, ka katoļu sanāksmēs
tagad ieradīsies komunistu aģenti,
lai dlvēkus izspiegotu. Līdz šim re­liģiskas
sanāksmes Cedioslovakijā
risinājušās bez kādiem starpgadīju­miem
un nekādas valdības aizsar­dzības
tām neesot bijis vajadidgs.
Wiener Kurier ziņo, ka Jau pag.
nedēļas beigās daudzi garīdznieki
Cechoslovakijā brīdināti vairs ne­pieminēt
no kancdēm archibīskapa
Dr. Berana vārdu un nenolasīt vi­ņa
vēstījumus. Daudzās vietās ko­munistu
aģenti pie mācītajiem ie­radušies
pat nakts laikā un nepa­klausības
gadījumā piedraudējuši
viņus tūdaļ apcietināt. Labi infor*
mētais Šveices laikraksts DerBund
ziņo, ka no Prāgas pēkšņi pazudis
katoļu labdarības organizācijas Ca-ritas
vadītājs Dr. Jozefs Fiala. So
organizāciju pirms gada nodibināja
pēc komunistu norādījumiem. Fiala
esot aizbēdzis uz Sveid pēc tam,
kad Sv. Veita domā komunisti svil­pieniem
un kliedzieniem apklusi-
Aplauplta vācu banka
l^ene (D). — Trešdienas pēcpus­dienā
Esenē notikusi pārdroša lau­pīšana,
kas satraukvisi visu pilsētu.
Vienā no visdzīvākajiem rajoniem—
Rietumu stadjas tuvumā — atn^as
liels vācu bankas nams. īsi pēc
pusdienas pārti^ukuma pie bankas
piebrauca elegants Mercedes limu­zīns,
no kura izkāpa trīs labi ģēr­bušies
kungi un kopā ar pārējiem
ļ klientiera iegāja namā. Operādju
zālē viņi uzlika sejām melnas mas­kas
un, apdraudot ierēdņus ar pi­stolēm,
pavēlēja atvērt sdfu. Ar
55.000 marku lielu laupījumu tie
mierīgi atstāja bankas namu un lie­lā
ātrumā aizbrauca. Neilgā laikā
tas jau ir otrs gadījums, kad ap­laupa
naudas iestādes. Pirms pāris
mēnešiem laupītāji apturēja Man-hdmā
uz ielas pasta auto un pie­savinājās
vairāk nekā 1(K).0(H) DM.
nāja Dr. Beramu. Kara laikā Dr.
Fiala dnījās pret Slovākijas leļļu
valdību un deši sadarbojās ar ko­munistiem.
Iegūstot viņu pilnīgu
uzticību. Der Bund sakās zinām, ka
Fiala Šveicē Ieradies ar valdības
izdotu ārzemju pasi.
Vatikāna raidītājs ziņo, ka arī
Rumānijā komunisti pastiprinājuši
cīņu pret katoļu baznīcu. īsi pirms
Jāņiem rumāņu slepenpolidja ap-detinājusi
2 i^ējos katoļu bīska­pus
Albas archibīskapu Aronu
Martonu un Jasas bīskapu Antonu
Durcovicl Ab^ garīdznieki bija pē­dējie,
kas atradās vēl uz brīvām
kājām. Pārējie bīskapi tika apde-tinātl
Jau pag. gada oktobri Mon-siņjoram
Martonam pašreiz ir 53
gadi, bet b ī ^ p am Durcovid S5.
Labi Informētais pāvesta laik­raksts
Osservatore Romano raksta,
ka katoļu baznīcas stāvoklis Rumā­nijā
ārkārtīgi pasliktinājies. Ne­viens
garldioii^ vairs nav drošs,
ķa naktī pie durvīm neatskanēs
zvans un viņu neaizvedīs slepenpo­lidja.
Vistra^skākais tomēr esot
mūķeņu liktenis. Komunisti likvi­dējuši
visus klosterus un viņu ie­mītnieces
aizveduši nezināmā vir­zienā.
Osservatore Romano domā,
ka mūķenes deportētas uz Sibīriju.
iekšpolitiska krize Turcijā
Lai izvairītos nō diplomātiskiem sarežgijumiei
liedz mekičt Noasa šķirstu
Ltobola (DM). — Pilnī^ negai­dot
nedēļas sākumā Turdjā uzlies­mojusi
nopietna Iekšpolitiska k r i^
Pēc tam, kad pirmdien 24 stundu
laikā bija notikušas divas kabineta
sēdes, Ankarā un Istanbulā visā no­pietnībā
runāja par parlam^ta ār­kārtējās
^sijas sasaukšanu, sakarā
ar demokrātu partijas gadskārtējā
kongresā pieņemtajām rezolūdjām.
Dmokrati ir opozidjā pret pašrd-zējo
valdību, kurā vairākums i s.
tautas partijai un say|.k<mgresā tie
ārkārtīgi asi kritizējtišl valdības
politiku un metodes. Demokrātu
pārmetumi Jo sevišķi vērsās pret
Jauno vēlēšanu likumu, polidjas
vadību, preses cenzūru un ļtin kā
nepareizo saimniecības politiku, kas
ierobežo privāto Ierosmi un streiku
brīvību.
Ultra konservatīvais laikraksts
Aksam, kas notdktl nostājies val"-
dības pusē, tomēr apgalvo, ka de­mokrātus
musina viņu pašii vadība
V A I R Ā K NEKU 109 K A R A K U ĢU
SĀKUSI N A N E V B U8
Londona (F). — Ceturtdien Kea-vidanglijas
ostās iebrauca franCu,
holandi^ un beļģu kara kuģi, lai,
kopā ar britu Aoti, sāktu manevrus.
Tajos piedalīsies vairāk nekā 100
vi^ību un 22.000 Jūrnieku. Manev­rus
atklāja ceturtdienas vakarā ar
franču un holandiešu krdsera sa-lūtšāvienu.
Pēc tam kara kuģi de­vās
uz Riskajās lld. Piektdien es-kadrai
uzbruka zemūdenes un lld-"
mašīnas. Manevros, kas Ilgs 8 die­nas,
kā novērotāji piedalās ari au|(-
stl amerikāņu flotes virsnieki Britu
admiralitāte paskaidro, ka šie Udle
flotes manevri ietilpst kopīgajā
Rietumdropas aizsardzības plānā.
ASV neatzīst ne Kiaas komunistu
valdību, nedz nacionālistu blokādi
Sanghaja (Q. — Zemo lidojoši
l-motoiigi bumbveii trešdien Saiig-hajas
biezi apdzīvotajā ķiniešu
kv^tila Capejā nometa lielāku
skaitu bumbu, sagraujot 80^ naiiiiia
un ieviļņojot ap 50ft personu, Noga-ttnilo
aka^ nav Uebb bet dauda
lediivotiA snu^ Ievainoti Udma-šlnas
hiiBk amerikiņu B-17 bumb­veii
- lidojošie detokiņi, ko ASV
lielāki skaitā pēe k i ^ nodeva
Cangkalšekam. Nadonāllsti paziņo­juši,
ka ļviņl bmnbard^ visas ko-nuušlstu
Ieņemtās pilsētas īst g ā ^
ari par to» lai lielajās Ķ i ^ ostās
tiktu ievērota izsludinātā blokāde.
Amerikāņu korespondenti dņo, ka
lidojošie cietokšņi pacēlušies no
Formozas salā ierīkotajiem lidlau­kiem.
Tur, kā zināms, nadonālisti
iekārtojuši savU pēdējo atbalsta
bazi un visi ASV kara materiālu
sūtījumi, kas airī pēc Cangkaišeka
atkāpšanās uz veco līgumu pamata
turpināja plūst uz Ķīnu, savākti
milzīgās noliktavās. Sai sakarībā AP
Sani^ajas i korespondents apgalvo,
Koreja atjaunojušas
cmas ar komuDistiem
i
SeulS ( £ ) . A m e r i k a s Balss ziņo
no Seulas, ka kopš dažām dienām
sākušās nopietnas sadursmes zieme­ļu
un dienvidu Korejas starpā. De­mokrātiskā
Dienvidkorejas valdība
par to ziņojusi ari Apvienotajām
nācijām. Uz cīņu vietu isbraukuši
vairāki UN Korejas komisijas lo­cekļi
I
Kā zināms, pēd Japānas kapitulā-djas
Korejas zieme}u daļu okupēja
sarkanarmija, bet dienvidu daļu —
amerikāņi. Robežu abu okupācijas
varu starpā novilka pa 38. dienvidu
parallēli Oktipādjas vienošanās no­līgumā
bija paredzēts, ka Korejā
notiks brīvas vēlēšanas, un pēc tam
kā Padomju savienība, tā ASV sa­vu
karaspēku atvilks. Neraugoties
uz šo vi^ošanos, Maskava savā
okupētajā daļā izdarīja vēlēšanas
pēc „tautafe demokrātiju** parauga
ar vienu sarakstu un ar komunistu
izraudzītiem kandidātiem. Vašing­tonā
saņemtas autentiskas ziņas, ka
Padomju savienība apbruņojusi im
apmācījusi vairāk nekā 5(K).000 ko­rejiešu.
Kad sarkanarmija no Ko­rejas
ziemeļdaļas atvilkās, tur pa­lika
Maskavai uzticīgais karaspēks.
Vēlēšanai Dienvidkorejā notika pēc
demokrātiskiem pdndpiem. Arī
ASV pamazām no turienes atvelk
savu okupādjas karaspēku, atstā­jot
tikai I militārās misijas, So ap­stākli,
acīm r^zot, tagad vēlas iz­mantot
komunisti, lai nodibinātu
savu varu visā stratēģiski svarīgajā
pussalā.
ka nadonālistu reālie spēki dņal
pret Maotsetungu nebūt neesot Iz­smelti
Kuomintanga partijai esot
iespējams ar Farmozā savāktiem le-roēiem
apbruņot jaunas divīzi­jas.
Bez tam nadonālistu rokās
spēcīgais ierods e^t viņu aviid*
Ja. Savā laikā ameriicāņl apmādJuM
lielāku skaitu ķlni^u rīkoties ar
viņu lidaparātiem. Esot sagatavots
pietiekams skaits pilotu kā ari tedi-niskā
personāla. Tāpēc uzbrukums
Sanghajal neesot nekāds pārstd-gums
un varot rēķināties ar tālāku
nadonālistu aviādjas aktivitāti
ASV ārlietu ministrs DIns Eče-sons
trešdien Vašingtonā paskaid­roja,
ka ASV nestdgsies ar komu­nistu
valdības atzīšanu. Tāpat £ēe-sons
norādīja, ka Sav. valstis ne­atzīst
nadonālistu izsludināto^ Ķīnas
ostu blokādi Velingtons Kū — na-donālās
Ķīnas vēstnieks Vašingto­nā,
no ASV ārlietu ministrijas sa­ņēmis
vairākkārtīgus norādījumus,
ka nacionālistu valdības izsludinā­šana
Farmozas salā būtu aplams un
kļūmīgs solis. Amerikāņi šādu val­dību
uzskatītu par eksila valdību
un atsauktu nadonālistu de Jure at­zīšanu.
Pēc Vašingtonas domām na-donālistiem
iespējams rēķināties ar
atbalstu no ārienes tikai tik ilgi, dk
tiem būs iesi^i^mis cīņu turpii^t
Ķīnas detzemē. šādas reālas iespē­jas
nadonālistiem esot, jo komu­nistu
straujā ofensīva pēdējās ne­dēļās
ievērojami palielinājusies.
VAN ZELANDS GADIS PAR
KARAĻA LEOPOLDA ATGRIE­ŠANOS
Brisele (B). — Pols vui Z ē l a i^
bU. B e ^ i ^ minlsta preddeota,
kas tagad to^^es ķmāB Beļģijas
valdības aattīkffiteno, treSdiai pail-ņoja,
ka liņa valdība. Ja tada Iz­dotos
vel sasamt toe^, n€kMM
kompromisos kan^ft JautiJuiBi se-lelaldīsles.
Van Zēlands kopā ar pavaldoi^
Carlu sarīkoja pirmo preses konfe­renci,
kurā paziņoja, ka katoļu par^
tija darīs visu iespējamo, lai karalis
Leopolds III visdrīzākā laikā at­grieztos
uz sava troņa Beļģijā.
un Jo sevišķi partijas prii
Sdals Bajārs. Ārlietu ministrs Ni
medins Sadaks, kas parakstās
Aksam galvoiais redaktors, savi
vadrakstā tieši pasvītro, ka
gresā pieņemtās rezolūcijas
ua nadonālu antagonismu un
ne tikai turicu tautas iekiējo
vi, bet radījušas visai nevēūmm
spaidu ari ārzemēs.
Atbildot Sadakam, demokr
U d ^ taisnojās, ka tie gribēJuU
ku tautai rādīt vienīgi vcidi
prāta im loģikas ceļu.
partija pārliecināta, ka tā var^
dīt brīnumus, arī bez t i ^
nās mēģinājuma,*' Izteldei
Bajārs. MTaldības prese ti
turpina rakstīt, ka demokrātā
tija propagandē diktatūru,
esam apņēmušies pielietot vlsua
spējamos līdzd4us,'' raksta
Jal a l z ^ i ^ ^ pastāvošo iekārta
likumus no aprindfinu keis tii
pēc diktatūras ar varas un
Udzi^ļiem. Valdība vistuvākā
publicēs attiecīgu deklarādju un
tās rīcībā esošie Udzekļl
par nepietiekošiem cīņā air lo
volūdonāro kustību, tad tā
nāsies ari sasaukt parlamenta
kārtēju sesiju."*
Blakus ziņojumiem par l i ra
dējo diaiu notikumiem
iekšpolitikā, amerikāņu la
arvien vēl turpinās polenidka
kāda Dr. Arona Smlta plinolo
nātnlsko dcspedldju uz
kalnu, bībelē aprakstītā
šķirsta atlieku meklēšanai,
kalns atrodas turku un padomju
t>ežJoslā, kamdēļ BfaskavBS
un radiofons Smita ekskurtijl
skatīja spiegošanas m^ļinij
amerikāņi varētu no šl kalna
krievu robežas nodeUnāJumui
Lai izvalritos no Jaunām
kām kompUkādJām, Vai
valdība tagad paziņojusi, ka viņa
savas puses Smita plānus
nās. Turki jau agrāk bija
JuSi, ka nedos viņam ieoi4otana
Tagad izrādās, ka nol^tljlci
pata ekskursijas rikotijs. HHņi
stājis savu pastāvīgo dzīves
un aizbrauds nezinfimi
Smits ir kādas ameriU^
^[dtai d l r ^ t t ^ tffi inelriiji^^
a r d i ^ o l i ^ i^Udumlmn, lUb
ā r a ipēdējra^ lalltra tid^llt k l
belē minētala kalns, kam
Noasa Šķirsts, ir tagadējai!
AižkaukāzL Archaiobgl un
nieki turpretim pārUednitl, ka
šāds gadījums ari notidā, tad
visam dtā varbūt kaut I
tagadējās I r a l ^ territorijiļ.
Pārbaudot Smita gaitas,i
ka viņš tomēr Jau aprīli
ārzemju pasi un Turdjas k
Ņujorkā dabūjis ari
vīzu, lai ,4epazItos ar tuirku
tības Iestādēm**. Turdjas dii
tiskā pārstāvniecība pazi]3»)Jusi,
bez militāro iestāžu plekriSanas
ņam tomēr neļaušot apmiddēt
U^to pierobežas Joslu.
Visinkis gatavs •
(Turpinājums ņo 1. Ij^).
Vādjā varēšot realizēt vienīgi
politiku, kas balstīsies uz P
nolīgumu. Savu paskaidrojumu
gās Vlšinskis apgalvo, ka jii
nim bijuši ar-mieru dot konoei
vienīgi tāpēc, ka Maršala plāns
bruds. Sī iemesla dēļ ^ot at
ari Sav. valstu āflietu
Maršals.
Komentējot šos Višinska pask
rojumus, BBC politiskais
saka, ka padomju ārpolitikas
tājs operējis ar vecu vecajira
gumentiem, kas bijuši
pirms Parīzes konferences. Aļ
vojums, ka Maršala plāns
izdevies, ir vecu vecaii
ļa propagandas paņēmiens,
tiesība tomēr slēpjoties pai
dtur. Katrs vādetis un katrs
tumeiropietis zina, ka vienīgi
valstu palīdzības dēļ nostabil
saimnieciskais stāvoklis. Visi
pierādījums Maršala plāna flv(
ir Berlīnes blokādes atcelšana,
Pad. savienība redzēja, ka Ai
trumvādjas saimnieciskā d^ve
tuvu sabrukumanL
Kāds britu ārlietu mīnislirijas
stāvis ceturtdienas vakarā pi
pārstāvjiem paskaidroja, ka
dona ir vienis pratis ar ^Sinska<
klarāciju par kompromisu nepi
šamību Vācijā. Padomju savi^
uz to spiežot nekas cits kā
niecības atdzīvināšana austrumu]
rietumu starpā. Parīzes polīti
aprindas domā, ka Višinska
skaidrojumi vairāk domāti Vi
tonai nekā Londonai Padomju
politikas vadītājs ļoti vēlētos alj
LIBERĀĻU UZVARA KANĀDA
Otava (D). — Kanādas parlamen­ta
vēlēšanās, kas notika 27. jūnijā,
negaidīti lielu uzvaru izcīnīja libe­rāļi
No 262 vietām viņi ieguva sev
193, nodrošinot balsu vairākumu.
Liberāļi ir valdošā Kanādas partija.
Jau koi^ 1935. gada viņi atrodas
valdības priekšgalā. Kad atkāpās
Kanādas populārais ministru prezi­dents
Mekenzijs Kings, viņa vietā
stājās liberālis Santlorents, ko
Kings savā kabinetā sākumā uzai-dnāja
par ārlietu ministru. Libe- j vēt Atlantika pakta ratificēšanu,!
rāļu uzvara notikusi uz konservātī- Eiropas apbruņošanu un kredītu
vo un sodālistu rēķina. pie^iršanu Maršala plānam.
'«iis vlce-
•KlSt bija
K (racionāla J^o-kuras
Hfer-
K ^ l l t i k u Au-
" •* ieiet
Arlie-apsveicis
iļi uD solījis
'g^tejas darbi-
«1 ārlietu' ministrs
•ijAiiiial komitejai
jtarp* citu.
īMio tomiteju de-
^ i r sevišķi izceltas
Eŗ tojŗu nacionālas
[2^^^ vēl
'^iBJiteatiiu valdības.
iip^^dtu tdkts:
,b N^onālā >cf-m'bdiibai
ar visiem
par Atlantijas'
-^tl)*>u deklara-
^ «ttiednāšanu
,1iflo a^^^^
p i l ^ miers m
(:|6|tiķai tad,ķ&d
^-^ imperiālisma
i i . H
iļĶ^ atbalitls
onĶlo komiteju
>nA apeKja 0ķpa>
domas, valdi-
Nacionālās
Mvibai, lai ir
'fii'nmia aplaudēja.
ĪKŽIDENTU
- liela ameri-
Jtprteniba AFL
L"™»» Triimenam
Iŗuji aidna viņu
fajaa brīvas
^ pet komOhis-
Jfvirtiba lūdz
1!!* » Drošības
V noskaidro,
Iļ^-savlenibai ir
['"'polu sacel-
'Cl W- au-ļ
f r «lomām.
'"*»«tt al-pēk.
Mai
lencei'
Latvlj
bas āi
Zariņi
prld
jas 111
kārtā
prlekši
Dr. AI
vos
gados
nākui
prasmi
Ūzņiļ
šajā
svarīi
teikt
tauta
bu pi
ņeraōt
pārllli
Muil
Ma
$k
pBT t
stāvēt
atdmēj
rādīju
Feldm
zidehts
nlai
Pēc
maņa
nieki,
žurnāla I
parādīji
Jauti
diem
teica:
zīme tt
sim pāi
valstis
ligi noi
ēechu
Jaunu
^plomiļ
S l o v ^ ļ
MCI ari
I»ar8tl\
PoUeija
visiem
«liekiem
Ja viņi
ves viel
pat
katra
. Wien<
Hikta
svētdienj
1^- Pēcļ
macijaa,
Jļ»^ noni
Daudzi
kalniem
[fiāpani
Komūnii
užu
tiem un
^^gā sai
policijai
^jā