Bavarijas Latviesu vestnesis, July 2, 1949

              i>-.-. i. r-'^-
:dve Beļģija
atgriezties
M e m Ir 104,
t savienībā cilvēkinH.
Jau aj
fJa, ka sta
Itoļstu organizētos
Isa, kas bieā ""vito"'n^
if elsraa. V e l k IteS': •!}•
fe^klem., kad K i i *
ļ^ditos. streikus uk sabotL
V Francijā, ItallS
l e t w u vaistis^ueis
1 .GĢchosļovakijā va\Ž
•konfļlkt? ar WS
t^m rietmimieki ticēja p«
aS^ propagandai par £1
(>-.traģiskie notikumi a
. P|SMaviba. un visu 2
,,,ideālu .midižana
, «n nepārprotami, patig
,j?tos nodomus. KonfUktīT
Vita, savukārt liecināja, h
atiiu, bloku starpā p S
t l k i l g i . kamēr burtiJJt
lasķavas rīkojumus.
lu fŗeziiltāfi Belžiji am
Si-mazā rūpnlel
its bija pirmā, kas pēc km
''?ki visātrāk atveseoH
^ļaudis varēja visu btlil
lU tad, kad daudzās vaMi
itāvgja ierobežojumi, tad-ja-
vai preču trūkums. T|.
•pretim Beļģija ir pinj
kiir viškrasāk parSdiJuJIi
'iskas grūtības. Laiki&kitti
priekš vēlēšanām bija»
ziņas, ka mazajā rūpnieļit«
;tl aug ari bezdarbs. Jaai,
ities ūz. visiem ilem tD-i,.
koniūnistu partija
icibu - un . daudzi strSdnleU
il: savas balsis vai nu pit
1iem vai liberāļiem, tadtļi
,ka. noticis zināms liiāiii
psiohē. Liekas, ka Pad.i(>
|gffc|(^Brē» tik'lēU atiB
ļmtikuifis velēšanas Miii ļ atrisinās arī kādu tirllel*
prpķlēmu. Četri gadļ )«i
kopš karalis veltīgi gaifr
Sju atgriezties troni. Pret to
'kategoriski nostSjSs 'socU*
ļrādot, ka Leopolds vairs ne­jautas
uzticību. Pēc 1946. ,g|«
Wām šijs apgalvojums likļi
imŖiōts. Beļģijā, tāpat kS pl-etUni^
iropā^ politiskais no»
ļiii3. un. politiskā dorafiSai^
[virzījusies diezgan krasi g
ļSo apstākli izmantoja M
i,-tā komunisti. Bet laika tf
ļaudis sāka atkal pamaz§ļJi
5s pa labi. .Kristīgie tS*
rākkart mēģināja ierosi*
co tautas nobalsošanu, W
idzētu izšķirties, ko parUO-EtegrrfieeSšaannooss
ddoommāā vviieennkkāārrššaaii
[Spška: koalīcijas valdība f
cšUkumu noraidīja. Tā «s
Jiem parlamentā nebija vai-r
Leopolda problēma ]0W
llika neatrisināta.
Bbii «sakot, sociālisti n j ;
jgoriski nostājušies p r e»
U i J ā . W b i j a ^ J ^
t manto. Leopolda 18 Ķa|^
lēlš princis Boduens. Sa]W
i i Viens nokristigoprogiŗ
nktiem bija kara a Teabļ
Tā ka viņiem ir abg
is. deputātu kāmer^ŗļ
J Leopolds jau Jjv^^^
tģriezīsies sava Bri fļ^^^^
Imsies vecos pienākumus.
las savtt
armiļu
i j a s . so"dāīīrtu un f ļļļ
ļndentam Vīnē. *
lavu armiju, kas " ļ.
follt pēc miera ie«
bas' un okupācijas 3 ; »^
Uilkšanas. Abi^^^^^
Imisijā un 8tw*
Inillciju parveM P|r j ļ,.
I s i j a jau tuvāka nako
,Wn luiknu imesua uPkašaf nku.f sSaabioe'iiiri»j'",
I pāmlde abu / »
itnmu atbalsta, no'ļ ^a-ļūpēties
par ^ ^ ^ ^ „o pŗ;
|nas,.kad atvļSgs^a
f u okupācijas Kar-"'
/
LATVI A
Latrlan Neņrspaper
PublUbed under EUCOM Clvli
Uļļlii OlvtsUm Autborlsation
Humber VtfD? m, PubllBber
ļai Edltor: Valdosfin Lam-
DP Camp Erlangen,
ObentDrau'o''**^*'- L Prlnter:
ļjimt * Ongebeuer. Ludnlgs-tmrg,
K9mentr. U. PubUataed
(«leeweekly. Clreulatlon: 14.000
JŪLIJS FELDMANIS
pie AS\ ārlietu
ministra Ecesona
Vailngt^uil (D). — Amerikas
f^aāf imelfa^ievtt valodā dzirdama
n^^KrtraolKlI' 24 stnndas, trešdien
i|no^ ka Savienoto valstu Srlietn
īSuitn Bīn% ESesons otrdien pie-fUMl
Jaimo LatvUaļ diplomStiskās
i^Ujas vadītāju JOliJu Feldmak
Sarunas Ečesons pasvītrojis, ka
ASV ļoti ieinteresētas par latviešu
tautas likteni. Savienoto valstu ār­lietu
ministrs mūsu diplomātiskajam
pSrstfivim atkārtoti apliecinājis, ka
ASV nav atzinušas un joprojām vēl
sevtzfit Latvijas, Lietuvas un Igau*
nijas inkorporēšanu Padomju savie­nībām
Pēc iis iaās .ziņas nolasīšanas
Arnikas balss spīkers īsā kom-mentfirfi
pastāstīja saviem klausī-tfijiemrka
līdz 1940. gadam Balti­jas
vsJstis bija brīvas un neatkarī­gas.
Pēc draudzības un neuzbruk-lanas
līguma parakstīšanas ar Hit­lera
Vāciju Maskava 1940. gadā l i ­ka
ie8o]ot sarkanarmijai Lietuvā,
tatvijā un Igaunijā. Pēc tam tā
aaektēja SIs valstis un iekļāva P a ­domju
savienībā. Kommentāra bei­gts
spīkers /«piebilda, ka Feldmanis
lūijies sūtņa. Alfrēda Bīlmaņa vie-tl,
kas mira pag. gada jūlijā. Sajā
postenī viņu iecēlis pēdējās iiku-n^
gSs Latvijas valdības pilnvar-
Bieks Sūtnis Kārlis Zariņš.
EIROPA PALIKS
172000 DP
Ze&jBva (SS). — Ģenerāldirektors
V, f W informē, ka AtO darbībai
mi, l:jillij& iBbeidzoties, apnt
inMO lirlrietotis personas pār-itattilļl
# v ^ sātanu. Pa-
M t | ^ no Sl
ftiifal' tnīpmās dsdvot nometnēs.
Ilfiti aprilirf ttirpretim uzticēšot
Šo Vācijā palikušo bēgļu kodolu
lastldīSbt tādi, kas fizisku, sociālu
Vai saimtiiedsku apstākļu dēļ ne-vsrSSot
emigrēt, jo neviena valsts
tos neuzņemot. ,Viņu vidū būšot
(ironiski slimie, vecāki ļaudis, at­raitnes
ar .maziem bērniem un se-viļķi
lielas ģimenes. Eiropā būšot
ISpaliek arī tādu profesiju piederi-
Slem un, speciālistiem, kādus aiz-lOŗas
zemes nepieprasa. Sevišķu
kategoriju sarādot ļaudis, kurus
«ml^ācijas iestādes noraida viņu
iliktfi ārējā izskata vai sliktās sla-
Vas-dSļ.
^ Amerikas balss ziņo, ka senāts
Jau tuvākā nākotnē sāks apspriest
likumprojektu, kas paredz ielaist
ajvienotajās valstīs 18.000 bijušo
teaerāļa Andersa armijas vīru. V i -
V pašreiz atraduši pagaidu dzīves
vietu Lielbritānijā. Sniedzot šo z l -
% Amerikas balss spīkers paskaid-
Wļa» ka amerikāņu tauta kaut da-m
vēlas izlabot to kļūdu, kas no­l
ī t a Polijas cīnītājiem. Tad, kad
JJjadzēja karot pret Hitlera armi-
»m un itāļu fašistiem, poļi bija ne­ieciešami,
un tos slavēja gan bri-
% gan amerikāņu virspavēlniecība.
BJt kad kaŗS beidzās, lielie sa-wWrotle
aizmirsa savus solījumus
JJ5 atstāja Poliju Maskavas sarka-
«88 tlrannijas varā.
Jāpiezīmē, ka projekts ielaist ASV
«^aersa armijas karavīrus ietilpst
^denta Trūmena iesniegtajā pa-
£Wjumā pie DP immigrācijas l i -
«"oa» kas paredz 200.000 vietā uz-
™ t 308.000 pārvietoto personu,
^«rikas balss informācija nozīmē
2^ ^, ka Savienoto valstu likum-iestādes
jau vistuvākā nā-
«>tn§ sāks apspriest prezld. Trū-
«toa iesniegto papildinājumu.
Pieteiktas ļaunas
lirisanasSED
Iļ^lkie (E) - Britu licencētais
^^^B laikraksts Sozialdemokrat
SaS* vistuvākā laikā sāgai-
«amas jaunas tīrīšanas SED parti-
^ Augstāko darbinieku sdnāksmē
J^«ne SED politbiroja loceklis
5i?f3^ems, klātesot padomju
mJu""^' paziņojis, ka partijā
"««stīusies trockistu situācija".
pienācis pēdējais laiks izdarīt
mč^ «rīšanu. Runas turpinājumā
norādīja, ka nav nozīmes
J^i«m dot direktīvas, ja pašas
rindās notiek klusa cīņa un
lATVIAN MBWSPAPER
Sestdien, 1949. g. 8. JflUML
Nr. 70 (294)
IznSk treldlenfiB un sesUUenU.
Izdevējs: LfttvieSu Centrili Ko.
mlteJa. Galvenais redaktors: V.
Lambergs; galv. red. vletnMU:
Bl CuUUs un A, KUVSODS, Re.
dakteri: A. Bolitelns. It. Igali,
J. JēkabsoK». P. Krusa. B.
ĶlseUs, H. Mlndenbero, A.
C^tola, S. Btalsten, L. āvarcs.
Redakcijas adr^e: Bssllngaii/Ni*
Uhlandstr. I. teL 17S».
VAI STEFORDS KRIPSS
pazeminās mārciņas kursu?
Lielbritānija cīnās par savu eksportu
Pēo daudzām padmēm sprieiot, pasaulē gatavojas Jann» starptanthh
kā kriie. Tā «Oninieclbas speciālistiem nebOs nekāds lArstelgoiiiSi Ji
Jan kopi vairāk kā gada starpība starp ang|a mārciņas nn tfeUit
reālajām pirlitspējām neatlaidīgi kļuvusi arvien Uelika. Lai gan Ai^h
lijas saimniecības atdi^voSanSs bija viens no lielākajiem Mariala pM»
dzības plāna panākumiem» Llelbritānijaa flnances Jau nlkimialoi
neSos var nonākt grfitas fa^irianās pHekSin par visām Uetimskiii
Anglijas finanēu ministru sēra Stefordn KriiHiu. Salmnleolikie spool^
ālistt ASV un Eiropas lielajos banku centros paredi, ka Anglijai Ms Jl^
pazemina mārciņa. Protamus, ka tas skars visas tā saac sterliņa ķl&k
zemes.
BALTIJAS VALSTU PĀRSTĀVJI
Pēc Baltijas tautu pārstāvja memoranda iesniegSanas UN ģ^ei^l-sekretāram
Trlgvem LI Apvienoto nāciju mītni Ņojorkā .JLake Sue-cess**
12. maUā. No kreisās Latvijas lietvedis A. Dlnbirgs, IgannUas
lietvedis J. Kaivs, Lietuvas sOtn. ati^ejs Sajaekos on Latvijas i^tnie-olbas
ataSeJs R. Sillers.
as sainanleciskā padonie
0 V 4 — lize spnez
saimnieciskas
Parīze (B). — 19 MaVšala plāna
valstu saimnieciskie lietpratēji treš­dien
sapulcējās Parīzē, lai rastu
izeju no saimnieciskajām grūtībām,
kādās draud ieslīdēt sterlinga blo­ka
valstis. Apspriedes turpinājās
ceturtdien. Galvenās personības ša­jā
konferencē ir Anglijas finanču
ministrs sērs Stefords Kripss, Mar­šala
plāna vēstnieks Eiropā Everels
Herimens un Rietumeiropas saim­nieciskās
padomes priekšsēdis
Pols ' Anri Spāks. Trešdienas ap­spriedes
beidzās nesekmīgi, jo He­rimens
un Stefords Kripss savus
uzskatus saskaņot nespēja. Spāks
iesniedza kompromisa priekšliku­mu,
kura nolūks ir izkliedēt Ste-forda
Krlpsa bažas par Lielbritāni­jas
pēdējo dolāru un zelta rezervju
izsīkšanu, ja neizdosies palielināt
savstarpējo preču apmaiņu bez do­lāru
palīdzības.
Francijas finanču ministrs Morlss
Pečs UN pārstāvim apgalvoja, ka
Parīzes saimnieciskā konference to­mēr
beigšoties ar panākumiem. Ste-fordam
Kripsam bez viņa līdzšinē­jās
radikālās nostājas esot izstrā­dāts
ari kāds kompromisa priekš­likums,
kas paredz atvieglinājumus
preču satiksmē un maksājumos ar
Lielbritāniju.
: Nelabvēlīgu iespaidu Parizē at­stāja
Londonas biržas ziņa. ka ster­liņa
kursa krišanas dēļ pirmdien
piecu stundu laikā Lielbritānijas
valsts kase norakstīja zaudējumos
apaļus 200 milj. mārciņu. To uz­skata
par drošu zīmi, ka Kripsam
viņa līdzšinējie ieskati par mārci­ņas
kursa uzturēšanu nedabīgi aug­stajā
līmenī būs jāmaina. Parīzes
laikraksts L'Aurore trešdien ziņoja,
ka Herimens paredzējis bloķēt v i ­sus
Maršala plāna kredītus Angli­jai,
ja Stefords Kripss nepazemmas
mārciņas kursu.
gai sakarībā interesantas ziņas
nāk arī no Vašingtonas. Trešdien
ārlietu ministra Ečesona kārtējā 2
nedēļu preses konferencē ASV ār­lietu
vadītājs izteica cerību, ka
Stefords Kripss varbūt tomēr at­radīšot
iespēju panākt vienošanos
ar ASV finanču ministru Snaide;ru.
kas piektdien^ dosies uz Londonu. ^
Trešais priekšlikums, ko ?arize
apspriedīs Eiropas saimnieciska pa­dome,
būs Franci jas finanču mmistra
Peča projekts par daļēju brivas v a ­lūtas
apmainies sistēmas ievešanu.
Sis projekt paredz par 40o/o' Mar­šala
valstu saimniecisko norēķinu
maksājumu izdarīt pēc brivas va­lūtu
apmaiņas. Ar to būtu lauzts
līzdšinējais norēķināšanās princips
uz dolāra bāzes un Rietumeiropas
valstis, kam nav pietiekošas ddāra
rezerves, varētu savstaiļ>ēJo preču
apmaiņu ievērojami atdzīvināt.
Reuters ziņo, ka Londonas labi
inforniētās finanču aprindās gaidā­mās
saimnieciskās krīzes turpināju­mā
paredz politisku krizi. Londonā
domā, ka sērs Stefords Kripss ie­sniegs
apakšnamā jaunus priekš­likumus
par tālejošiem ierobežoju­miem
dolāru un zelta fonda izlie­tošanā.
Bez tam paredzēts drastiski
samazināt valdības izdevumus. Ja
Kripss šādas reformas ierosinās, tas
nozīmēs strādnieku valdības polī-tiskā
kiirsa maiņu un tālākas lielas
grūtības. Exchange aģentūra ziņo,
ka piektdien Londonā sagaida iero-aamies
britu impērijas zemju finan­ču
ministrus, kas vēl pirms ASV
finanču rhinistra Snaidera ierašanās
grib saskaņot viedoļus par angļu
mārciņas nākamo , kursu. Dienvid-afrlkas
finanču ministrs Havenga
jau ieradies Londonā un tāpat sa­gaida
finanču delegācijas no Ota-vas
un Kanberas.
Kad š. g. aprīU angļu eksporta
kvota nokrita par 3a^/o, salīdzinot ar
izvedumiem marta mēnesī, Londo­nā,
Cirichē un Ņujorkā saimniecis­kie
korespondenti vienlaicīgi ziņoja,
ka sākusies latenta krize Lielbritā­nijas
financēs, kas draudēja izsaukt
tālejošus sarežģījumus. Ja tomēr tie
nesākās krasā veidā, tad par to Jā­pateicas
pašu angļu aukstasinībai \m
finanču ministra sēra Stefords
Kripsa ļoti noteiktajiem paskaidro­jumiem,
ka mārciņas kurss netiks
pazemināts un lielbritānija turpi­nās
uzturēt sterliņa bloka sistēmu
līdzšinējā attiecībā pret dolāru.
Kaut ar! ar to ļaužu prāti bija
mazliet nomierināti, reālistiskie vē­rotāji
norādīja uz dažām neapgāža­mām
patiesībām, ko sēra Kripsa
dementi nespēja mainīt Visskaidrāk
to parāda angļu mārciņas kursa
starpība starp ofldālo liloni un to,
kuru maksā brīvajā vai tā sauca­majā
pusbrivā tirgo. Oficiālais
i ^ u mārciņas kurss attiecībā pi«t
dolāru ir 4.03. Ņujorkā turpretim
ur X angļu inārciņu pļo saimnleeis-dolārus,
bet pēdējā melnā tirgus ce­na
ParizS i r vairs tikai 2 dolāri 48
mti par 1 angļu mārciņu. Vēl kra­sāku
starpību rāda preces, ko var
pirkt par 4 dolāriem un tās, ko
pircējs Anglijā spēj iegādāties par
1 mārciņu. Seit attiecība i r turpat
1:2. Par I mārciņu var iegādāties
tikai pusi to pašu preču, ko spēj
pirkt 4 dolāri ASV.
Kamēr pasaulē pastāvēja akūts
preču trūkums, šai starpībai bija
maza praktiska nozīme. Pircēji ņē­ma
visu, neraugoties uz cenām. Ta­gad,
kā to var redzēt ari šeit pat
Vācijā, katrs pircējs 3 reizes apska-
Būves 810 000 dzīvokļu
Vašingtona (F). — Tautas pār­stāvju
nams treSdien ar lielo
balsu vairākuma pieņēmis pre-sidenta
TrGmena iesniegto 11-
kamprojekto, kas paredz novērst
ddvokļa krtzi Savienotajās val­stis.
Sešos gados amerikāņi vē­las
izbfivēt 810.000 Jauna dzīvok­ļa.
Līdzīga likumprojekta Jau
pieņēmis senāts, kas nedaudz at­šķiras
no nale pieņemtā. Tau­tas
pārstāvja nama un senāta
komisijas abas projektos saska->
ņos, un pēc apstiprināšanas kon­gresā
amerik^ varēs sākt rea­lizēt
grandiozo dzIvok|a izbūves
programmu. Viens no likuma
pantiem paredz īpašas piemak­sas
ari lauksaimniekiem, kas ie­saistīsies
šajā celtniecības plānā.
gatavs oz jaunie]
kompromisiem
Maskava (D). — Divi nedēļas pēc
Parīzes konferences b e i i ^ Pad.
savienības ārlietu ministrs ViSin-sķis
ceturtdien pirmo reizi oflciāli
izteicas par šis svarīgās apspriedes
rezultātiem. Viņa interviju vienlai­cīgi
publicējusi Izvestija un Pravda
un to nolasīja ari Maskavas raidī­tājā.
Višinska paskaidrojamos nav
nekā Jauna — tās ir vecu vecās
Maskavas propagandas frāzes, ko
mH atkārtot ikviens padomju valsts­vīrs
vai diplomāts.
,.Savienotās valstis un Lielbritā­nija
jau 1946. gadā vēlējās sev pa­kļaut
visu Vāciju," apgalvo padom­ju
ārlietu ministrs. Tikai šī iemesla
dēļ sasaukta Parīzes konference.
Ečesons ar Bēvinu atkārtoti izmē­ģinājās
Bonnas satversmē l^|aut
ari Austrumvāciju. Rietumu kapi­tālistiem,
pēc Višinska apgalvoju­ma,
,3is manevrs neizdevās vienīgi
padomju delegācijas enerģiskās rī­cības
dēļ". Tad Pad. savienība esot
iesniegusi savus priekšlikumus, un
rietumnieki bijuši spiesti „ieiet uz
kompromisiem". Kompromisi būšot
vajadzīgi arī nākotnē. Uz tiem esot
sagatavojusies Pad. savienība, ja
piekāpību izrādīs ari Sav. valstis
un Lielbritānija. ^
Intervijas turpinājumā ViSinskis
apgalvo, ka Parīzes konference no­zīmē
padomju ārpolitikas uzvaru.
„Vajag tikai uzmanīgāk izlasīt kon­ferences
komunikē, lai redzētu, ka
tas ir pilns padomju gara," domā
Pad. savienības ārpolitikas vadītājs.
(Tuiidnfijums 8. Iro.)
tās, cik prece maksā, iekams viņā to
pērk. Bet ASV kopS pag. gado sop»
tembra preču cenas slīdējušas gan*
drīz tikpat strauji kā Vācijā kopi
šī gada sākuma. Anglijas ražojumu
cenas, turpretim palikušu ie|»riek«
Sējās. Tādēļ Lielbritānijai mim,
grūtāk un grūtāk uzturēt savu oks«
portu līdzšin^ā līmeni, bet Liol*
britānlja bez eksporta nav spējli^
dzīvot, «eksportēt vai mirt" ^ iu
bija sauklis, ar ko angU uzsākt Si«
vas rūpniecības atjaunošanu ļpici
otrā pasaules kara. Sl kailā pati^
sībai nav mainījusies ari šodien»
Britu eksports nedrīkst samaziali»
ties, bet tas neglābjami sabruks. Ja
nepazeminās ražojumu cenu.
Neue ZUrcher Zeitung Lcmdonif
saimnieciskais korespondents Jau
kopš dažiem mēnešiem pax«dsiji|
ka angļu mārciņas kurss būs JipiM
zemina uz 3,5 dolāriem. Sim vlrti^
Jumam pievienojas ari Time saim^
nieciskais redaktors, Jautājot, lud i l
pazemināšanās varētu notikt m to
ka tai Jānāk nešaubās nevlamĻ
Kāda Galupa aptauJi ASV
ciskās aprindās paroo^ „
devalvāciju šl gada rudenf.
galvenokārt par ienmlu ASV
ču ministra Snaidera .|)ii»dzljb«ti
brauciens uz Eiropu, Sntldini' tUPt.
ierasties Londonā Jau augusta mi«
nesi un viņš paskaidrojis prml, k i
viņš Stefordām Kripsam par vienu
no pamatnoteikumiem turpmākU
Maršala plāna palīdzības saņemša^
mai uzstādīs mārciņas kursa pa8ft«
mināšanu.
Ķo par to domā pats Stetordi
Kripss? Anglijas finanču ministrs
saka vienkārši nē, pat nepaskai<ta>»
jot, kādēļ viņš nevēlas pazeihinlt
mārciņas kursu. Kāds viņa tuvi
līdzstrādnieks pēc Daily Mali ziņām
šo liegšanos izskaidroja šādi: \J&tā^
fords Kripss nevar runāt par mlr«
ciņas kursa pazemināšanu, Jo tt
būtu pēc viņa uztveres tāda pat pie«
dauzība, kā apšaubīt kādas lēdiju
reputāciju."
Londonā noteikti sagaida, ka Ste«
fords Kripss drīzāk atkāpsies nekt
pazeminās mārciņas kursu. KfipāoT
Tāpēc, ka Stefords Kripss cieši pfir-i
liecināts par šādas devalvāciju biz«
jēdzību. ASV preču cenu neplr<^
traukti turpina slīdēt. Tās slUēl
vēl vairāk. Ja tagad uz bridi pie­laikos
mārciņas pirktspējas dolāra
pirktspējām, tad angļu valūtu de­valvācija
būs jāatkārto nākamo gfr»
du laikā vēl dažas reizes. Ja to da^*
rīs, var sabrukt visi saimnieciskie
plāni un rasties smagas krizes visās
sterlinga bloka zemēs. Tādas, kā zl«
nams, ir nevien Eiropā, bet vēl trl*«
jos citos kontinentos — Āzijā, Aus­trālijā
un Āfrikā. Bez tam ang}u
mārciņas tirgi atrodas ari Kanādā,
Argentīnā, Brazīlijā uc. Tāpēc a n ^
paši mārciņas kursu pazemināt ne­vēlas,
vismaz ne tik ilgi, kamir
nostabilizējušās cenas ASV \ un
Eiropā. *
Newsweek saimnieciskais / kores­pondents
pēc lielajām rūpniecību
izstādēm Londonā un Glazgovā pag»
mēnesī norādīja vēl uz kādu svarī­gu
apstākli, kas kavē angļu ekspor­tu.
Viņš galveno iemeslu saskatīja
pārāk augstajos angļu rūpniecību
ražošanas izdevumos. Kamēr Liel­britānija
ar racionālākām darba
metodēm, modernākām mašīnām,
masu produkciju un arodbiedrību
tiesību ierobežošanu nebūs pacēlusi
ražošanas produktivitāti, tā cenu
pazemināt nevarēs, vienalga kāda
būs dolāra un mārciņas attiecība.
Gaidāmā mārciņas krize jau tagad
met savu ēnu. No Londonas nāk z i ­ņas,
ka ārzemju pircēji ļoti atturīgi
un pasūtinājumus britu rūpniecībai
kavējas nodot. Tam iemesls gluži
dabīgs T - visi gaida, ka mārciņu
kurss slīdēs un tad par to pašu nau­du
varēs iepirkt vairāk preēu. B|
•tiļ vii
.1 : Ip
•li