Bavarijas Latviesu vestnesis, November 3, 1951

              m
I
« I i i
t )
m
Mm
i i 11
mm.
fcsi
te-?
Mm
« i
I T
I >>
mm
>r "V;
L A T V I JA Sestdien, 1951. g. 3. iķovenftif
Ko dzirdam LōMji
PLĀNU NEPILDA, BET ORDEŅI, KRIT
Komuni^tti partijas sekretārs' V.
Krūmiņš Sovetskaja Latvija sūdzas:
ļ Daudzos rajonos nav is^ildlts lopu
pieauguma un ^ to ražības celšanas
plāns.^ Sevišķi neapmierinošs ©tavok-lis
ir Auces, Priekules, Maltas, Zil­upes;
. Dagdas, Krāslavas, Kārsavas,
^ Grīvas, Abreoes un Ludzais rajona
kolhozos. Nerūpējas, arf par lopba-ribaļs
'uzkrāšanu, pie kam atzīmēti
pat lopbarība® izsaimni^koianias fakti.
Jāpat neapmierinoša' ir lopbarības ie-vSkšana.
Sovhozu ministrijas saim?
.niecībās un Rīgas cūkk<>plbas tresta
iovhojsos., nav izpildīts govju un vais­las,
cūku pieauguiiita plāns. Jāipamāk,
lai fatiņu vadības posteņos strādātu
cilvēk! ar zootediniskam zināšanām
Mīi organizēšanas praksi, ^ādi, k^s mīl
^a?vu darbu, ir nevainojami jodI0 un
;'fldi gailam uzticīgi kolhozu lietai un
ĻetUna^Staliiia partijai, (fiādu fairio-menu
$fan neatrasti)
Lai nu kā iet ļwi apakšu, no aug­šas
atkal nobiris ordeņu un^meda}u
/lietus līdzīgi rudens lapām. Lielāka
' ģiCipi sa([9d6s ministrijas, partijas un
padomju dairbinieku aipbalvota ar
' PSRS OTdeņjem un miedalām par 1950,.
gadāf lopkopības produktu. plāna Iz­pildi.
, (Gan atceramies, ka ari pagā­juši
tud^I bij-ai tāda, pat brēka par
.,^'aļas uņ sviesta plāna «noraušanu'*.)
V. ' C Ī N A ; PAR'PZIMTNIEC^^^
C NOSTIPRINĀŠANU
paredzētās 18 lokomotīves, 2 pasa- dziedāja A. Ziļinska jauno dziesmu
r, Kolhoza/X.eņiņa ceļš priekšsēdis A.
;;>R^ljd« raksta: Sl gada sSkumā Tuku-
(Ddiiii , rajona ' i^pildkopitejas finanču
iipdaļa : plei^ēma darbā par, finanču
••aģdfiil mtlsu'^k^^ strādnieci Bro
."ņislavu^ Silayu./Viņas. atwkšana no
' k^lh'oa^ iin pieņemŠ-ana jaunajā ^darbā
^ iedarīta, koHioza- vadības pWri-
^'SMias, Par šo rijpjo kolhoza noliku­ma
plrkāpšanu ieshiedzām sūdzību
jTukufina rajona prokuroram. -^Si m-ar
tfi viņš piģsūt^a kolhozam paziņoju
'»u;^ka fihanču nodaļai 'dots norādl-
)uņis atbriv<yt SilaV^'no fin^nču aģen-i'tfe
®; darba tin: nosūtīt atpakaļ ^z kol?
iiozii, Aļitoierihājies' ar Šo papiriti,
,proķu*A«^;;n6!tur5}^. p^i vajaAJjzIgu
pārfcaijdit sava norādījuma izpildlša-
/'nii; uh tā Silava līdz šai dienai strādā
dždMkoffitfjā.;,^;
\ Tāļpģtse^^ Tuik'u^^ sakaru no
daje^ priekšnieks T.' Lep«s, neprdso
:*61fKxta* pāhaldei piekrišanu, pieņē
JOia sakaru dien^te. kantora darbā
kolho^efci.Annti Ģroseni. Par spīt
prokurora .norādljtifiiam, ^arī Lepsis
/Kd2;šim vēl hav lāvi^- Grdseilei at-gri-
ertieš kolhozā'fdtarbā.
žieŗu vagoni un vairāki desmdti ton­nu
lējumu. "Arī paveiktie un nodotie
diarbi ārkāitīgi zemas kvalitātes, ko
liecina daudzās reklamācijas par vi­sai
lielu summu. Vairākos gadīju­mos
izremontētās lokomotīves tūlīt
sūtītas aitpakal otrreizējam remon­tam.
Se vainojama nekārtīga ražošai-nas
organizācija, kā ari visnepiecie­šamāko
instrumentu trūkums.
RADIO — PA TĀLRUŅA VADIEM...
Irlavas ciems radioficēts pēc jaunā
Ijrincipa, kas devis 1000 stabu un
1500 kg, vadu ietaupījumu: no rajona
eņtra tul^iimā programma nāk pa
tālruņa • vadiem uz, Irlavas ceiitrāli,
kur to ar .filtriem atdala no sarunām^
Klausās, kā parasti, skaļruņos.
Rīgas izpildkomitejas priekš^ža
vietnieks Binetjans Rīgas deputātu
padomes sēdē referēja par pasāku­miem*!^
iedzīvotāju apkalpošanai» uz­labošanā.
' Sīkās darbnīcas apvienos
un atvērs 10 jaunas. Pasūtinājumus
pieņems pa tālruni (sarkanajiem kun
gi^), iekārtota arī mājturības priekš
metu labošanas darbnīca. ' ^ ^
MEZU VIETA LOCĪSIES KĀRKLI*
Komponists A. Zilinskis. bijis jau­najās
pilsētās pi'e Volgas —• Komso
inoļ'$kā un Ziguļevskā. Viņa vārdiem
runājij'ts „Tur viss stāstai, cik liela
imūsu valsti ir staļiniskā gādība par
cilvēku un viņa labklājību, — ielas
asfaltētas un iekārtoti, veikali." Šai
pašā raidījumā R. Vedde" krieviski no
R. KOCIŅŠ
DZĪVOTGRIBA NODROŠINĀS UZVARU
Lielās celtnes. Zīmīgs kāds cits rai*
dījums, kur starp latviešu tautas
dziesmām dzirdējām ari Lokaliesi,
kārklu krūma. Tas rāda, ka latviešus
/au sagatavo tam laikam, kad vairs
nevarēs dziedāt Lokatiesi, 'mežu gali,
jo Latvijas mežus būs aprijušas pa-domijas
„Lielās celtnes".
VISAUGSTĀKĀ ,.DEMOKRATIJA"
Tieslietu ministre Veinberga savā
runā apgalvoja: Padomju tjiesa ir vis­demokrātiskākā
pasaulei jo tautas
tiesnešus un priekšsēdētājus ievēl
pati tauta uz 3 gadiem („tauta" gan
š>6 jāsaprot'-* partijai). Spriedumus
paziņo atklātā tiesas sēdē '(atskaitot
čekas „tiesu", • kas soda miljonus,
tautas tiesai atstājoit tikai „sīkumus").
Nākošā instance pie mums ir LPSR
augstākā tiesa,, un tad nāk PSRS
augstākā tiesa. (Un to sauc par de­mokrātiju!)
Rīgas rfdio jaunatnei stāsta, ka
^kapitālistu sabiedrībā sieva ir vira
verdzene un jūt pret viru tikai bai'
Ies, ne reti arī riebumu". (Pad. sa
vienībā gan baidās, pie tam abi divi
^ viens no otra^ riebumu sajūtot prēt
padomju i^ārtvļl) Sociālistiskā sa
biedrībā sieviete kļuvusi vīrie­tim
līdzvērtīga komunisma cēlēja.
(„Drikst" strādāt ari akmeņogļu
šachtās, mežu darbos un kanālu rak­šanā!)
Praktiski pierādījies, ka lielāa
ģimenes ir laimīgākas. (Tādēļ ari pal
domijā viSi „apvieaoti vieni ģime
nē'M) , •
Taktiskā problēma. — Krievu ar­KO
SAKA cm
mijas stiprums ir masa un nevis ķu-ļ ^aj g^tu pareizu izpratni pir ^
stīvums; šādam karaspēkam jāizver- ļ aizsardzības kodolu^ mē^olrim ^
šas plašumā, lai izvairītos no pie-u^iz tuvāk pieskarties UsaitteĻ
gides grūtībām,? bez tam krievi uz- jautājuma stiatēģiikajam" atiļislnij
brūk gandrīz.tikai platās frontēs. Viņu ledzējāmļ ģen. Fulie» i !
ofensīvas var salīdzināt ar ftdensplu- tgģijas pama« izvēlējies Cenjrālo^
diem^ kas sakrājas aizstsāvētaja priek- Rietmeiropu. Amerikāņiji M
šā, lai kadā vājākā vietā izlauztos L^j^ komentātois Džons OsboSs.'
cauri, Viņi mekiē zemāko taktisko ļ,^gg j 'pēcrn^
Ifaneni m tāpēc ir lēni un uaamanigi, ggg septembra desainta opetiJij^iS
Kā visas austrumni armija©, arikrie* tervējis ģen.^Mekarturji, pēdējā
vu armija sastāv no divi daļfm: iz- tlģi^os uzjātus a^āsta
lāses un masas. Mase ir tā, Jtas iz- j^evaram sakaut pawules ^
cīna .kauju, kamēr masai ir sekundā- ļ^jj^ Sl\vietar^ iri Eiropk l
ra nozīme, — tā tikai okupi iekaroto g j ^ ^ Kiievijar^kuir \t k
apvidu un pārval4a to ar tenora pa- šūpuli un centrs.
līdzību. Izlasē ir , smagie, tanki uo ^riskiem spiedieniem no p
trieciena ķlijniefci; ^ka^ ļoti cieši «a^ L^et centm mēs vjram p i a l ai
darbojas.^ Piegādes organizācijā masa mūnlsmiu atkāpties
arvienu vēl 'stipri atkarīga no zirgu ķ^^^^ stratēģiju to
velkm^i Tā kā masa seko aiz izla- h j ^ ^ Jāķeras pie
ses, pēdējās piegādes ortpaihiem Jā-kg^g/. tādās pat d<»nŽ >^
laužas cauri zirgu velkmel,. Tā ai*- amerikāņu, ģenerālšļtābs.^ I; ,
mufuies org^izāc^a ir Masēs A ^ ^ ^ ; J ^^^^g
la pēda, sevišķi vU tāpēc, ka iekaro-
J apgabalos degvielas m ^tro-dāmas,
bet tās jāpārvadā etapa ceļā.
. Sād. iesūk^ās taktika, ^^ople^PJ ^^^^^^^^ ^
krievi, neatbilst rietumu taktikai? jōl*^'^^ rūpniecība, J
Centrālās, Rietum tin Dienvideiropas
un iĻi ndvāj
draudīgi i afol
noris ar motoriem.
šās frontēs biežās apdzīvotības dēļ,
K A D A VĀCIEŠA STĀSTS PAR IKDIENU ORUPETAJĀ LIETUVĀ
ĶĀ. STRĀDĀ SELEKCIJAS STACIJA
AR ' „STARPREPUBLIKANĪSKU NO.
ZlMr - '
,.V,. Huichlancevs raksta: Mežotnes
: cukurbiešu selekcijas stacijai ir starp-rčpublikāniska
nozīme. B<&t savādi, ka
šajā, zinātniskajā iestādē zinātne at^
rodaģ pašā pēdējā vietā. Stacijas gal­venajā
ēkā, kas gandrīz ir iekārtota^
no daudzajām telpām tikai, trīs ma­zās
iatabajs ierādītas zinātniskām no-
.daļām.. Pārējās ir dzīvokļi, klubs,
vīkals uc. Stacijai nav ķīmijas la­boratorijas,
un tā var veikt tikai
visprimitīvākās analizēs. Zinātniskā
direktora vietnieks Taranjuks atzī­stas,
ka „cukuTbietes pie nmms slik^
tāk^ nekā kolhozos". Pārzine Frad-kina
stāsta, ka stacijai nav pat kār-
. ilgas sējammašfnas, kādēļ sēj nevis,
kad vajadzētu, bet gan, kad var da­būt
sējēju no kolhoziem. Direktors
Stoikins izdara mēģinājimius ar
virsmēslojumu, kas praksē sen jau
pārbaudīts. Lai gan stadjai vajadzēja
pozitīvi' ietekmēt cukurbiešu kulti­vēšanu
ne vien Latvijā, bet ari Igau­nijā
un Lietuvā, tat^u 6 gadu laikā tā
nav devusi nevienas jaunas cukur
biešu šķirnes, nedz arī izstrādājusi
kādu. efektlļ^ paņēmienu , augstas
ražas sasniegšanai.
NEDERĪGI ĶIEĢEĻI UN LOKOMO­TĪVES
Komunsnab būvmateriālu nodaļas
priekšnieks M. Slavihskis sūdzas:
.ĶiegeļrūpnIca Spartaks sistemātiski
nodod pasūtinātājiem brāķa ražoju^
.mus, radot celtniekos dibinātu sa­šutumu.:
MiiĶlEltra vietnieks' Bolotovs
. ja\i jūlijā apmeklēja rūpnīcu Prieku-ji^
C^ķt^ personīgi pārliecinājās, ka
^<|j^}l]pr sliktas kvalitātes. Taēu līdz
If^if tms^jmnu nav.
Pa^vpito rūpniecības un trans-poijtalipjikilas
pārzinis S. Bonsovs
:^'|aklte^^^ slikti ražošana nostā-
^^ttii'jP^Sa^l^ dzelzceļa darbnīcās.
i ^ n ^U iaiķā valstij nav nodotas
Sl gada jūnija beigās Rietumvācijā
no Lietuvas ieradās vācietis F. M. ar
savu sievu. Sniedzam izvilkumus no
viņa stāsta par ikdienas dzīvi tagadē­j
i Lietuvā.
^-Ljettfvi^ • deportācijas • joprojām
turpinās. ^ To technlka uz laukiem ap­mēram
šāda: MVD> vīri ar kādiem 15
kareivjiĢatf Ifelenc:jsiāju;^ kf^^HO-IJS
citi MVD^ viri "dodas istabas. DļB-portējamie.
drīkst ņemt līdz 20—30
kg mantu, mazlieir maizes, speķa,
vienu segu un drēbes, het gultas veļu
nedrīkst ņemt. Teorētiski dotas 2—3
stundas laika sasaiiņoties, bet prak­tiski
jau pēc stimdas upuļriieirii jāsapul­cējas
pagalmā un jāparaksta solījums,
ka viņi ^brīvprātīgi brauc \>zSibiiiju
un apsolās visu mūžu Sibīrijā godīgi
strādāt". Ja kāds kavējas parakstīt,
viņu tik ilgi dauza, līdz pairaksts da-būts.
Jāparaksta visiem ģimenes
locekļiem. Kolhoza obligāti piegādā­jamā
pajūgā deportējamos nogādā uz
apriņķa pilsētu-, bet pa to laiku i ^ -
likušie sardzes vīri „konfiscēv aiz­vesto
mantu, sakraujot savos automo­biļos
visu māj as dzīvo un nedzīvo
ir\frentāru, lai to nogādātu uz «valsts
noliktavām", pareizāk sakot — sa­dalītu
savā starpā un nodzertu.
No apriņķa pilsētas deportējamos
nogādā uz pulcēšanās nometni Janiš-ķos
un no turienes ar vilcienu tālāk.
Kaut kādā padomju stacijā visiem
liek izkāpt un nostāties pēc pus­dienām
vai vakariņām, bet kad de­portējamie
izkāpuši, vilciens ar viņu
mantām un pārtiku aizbrauc. Pēc 2.
4'vai ari 10 stundu gaidīšanas otru
reizi ^proletārizēlos" lietuviešus bez
drēbēm un pārtikas nosūta tālāk Si­bīrijas
virzienā. Raksturīgi, ka ve­cos
un darba nespējīgos ģimenes lo­cekļus
līdzi neņem, jo tie Sibīrijā
nav noderīgi; viņiem tomēr arī neb­ļauj
'atgriezties mājās, un tie spiesti
vilkt dzīvi ar ubagošanu. Deportāci­jas
parasti notiek pavasarī, martām
aprīli, maijā, kas Lietuvas iedzīvotā­jiem
ir visnervozākais laiks. Mazāki
apcietināšanu un deportāciju viļņi tot
mēr atkārtojas cauru gadu.
Partizāni Lietuvā joprojām vēl ļoti
aktīvi, un neviens nezina, kur tie
pēkšņi parādīsies. Apriņķa pilsētā
Zagarē, kur dzīvoja M., atradās 40
miliču un 150 sarkanarmiešu garni­zons,
het tuvajos mežos dzīvoja 6—7
reizes vairāk partizānu. Iedzīvotāji
partizānus atbalsta cik spēdami. Jo
rēķinās ar to, ka ari pašiem kādu
dienu būs jādodas mežos. Pārtikas
nodrošināšanai partizāni parasti lie­lākās
vienībās iztukšo kolhozus, kopā
ar pārtiku paņemot līdzi likvidēšanai
arī galvenos komunistu varas vīrus.
kuTāto izsniedz; pārtiku aif Jrūkum-
.cietējiem; tā „meža brāļi" vairo tau-tas/
simpatijas pret sevi.
Rekvizīdjasķollfozos izdara ne vien
partizāni, bet arī ;%ilārās sarkan
^cirinijas ^^ieiilbas," jb' i r i pa<i6mjd'ka
reivis parasti izsalcis; viņš dienā sa­ņem'
700 graaftU tupjinaizēisrTO'ģ ču­kura,'
trīs teizW,dienā virr ^ i i 10
rubļu mēnesL Partizādii skaits vēl
turpina pieaugt. Tiem it Ipaiši pie­vienojas
padomju aainijā^^^ i
jaunieši.: Tāpat daudzi sarkanarmieši
izmanto • atvaļinājumu, lai dezertētu
pie partizāniem. .
to «pdiivotSs vietos rada loti „o. 1 tSpi>4e<fM k«Paclt|ti 5«gJ^p*
pietnua Šaurums.- Tāpēc rdetumu '^^"T
taktdka dibinS» uz darbību «amēri "««7^ »^^P«M*^^^
ia™is frontēs m izpauda» dM fa-, ^«
zēs: pārrāvumā, un tē iaMntošanā, J'IL Siiu^i»
t. i. raušanās cauri ienaidnieka fron- «"tr*»' " J ^ . fe-ra»**
tei.,tās dezorgenizēšana un a i m i i f f u > ' / f f«t!s"4*L
res dienestu, «igraušam. Ielenkums ir f ļ^^*»"'* ?
šāda caurrāviena netiešā forma. ita Ameri'icai vairs ņav parmiB-IM
Bez piegādes, sevišķi bez benzīna P ^ ^ ^ f ^ J^
un smēieUām, krievu izlase top dar>l^l^« " ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ T f ^^
blbai nespējīga,, Tādgļ rietuma tak- ^IJ^f» ^
tikās p r o bK nav iik daudz ienaid- ' ' Y f ^ ^ ! ^ ^ ^ ^^^^. W
nieka izlasi uzvarēt kr pārākiem spē- ^^J* ^f^^l^ '
klem, bet gan ar pārāku kustignmu. , vēl pie^^^^
pimikart. ai^iturot un nobremzējot ie- ^L, ,
naidnieka izlasi ar elastīgu protesti- f^^fj nobloķēšanai
bu, un, otrkārt, oaurraujot krievu ^^^^^^^^
fronti Izvēlētā punktā un paralizējot ^^^^^1* ^^T^, , , ,
pretinieka piegājes IMjas. Otfernh™^?"?, v^^^^
?araiem.--:i^ases iimi^s-jāatgriežiM^^^^^ Šis ka|š a^I .Mfid^fa
no to bāzēm. Pkmā operācija kbshgums visur pārsvarā pā^-
izlases riobremžtoa' - pra^Sa spēcl- P^^^^^^^
^ taMus' uii^d^'^prēttaņto for- ^i^Biļ ķ
māciju, kam^ otrā - p ā ^ r ā S un 'i
art $ģ
MmAtnoļ
un sakai
pasaul^ karā
tie Kija'*
Rietumvācijas komunistiskie «mie­ra
draugi" saldām mēlēm sludina, ka
nekā cita nevēloties, kā tikai mieru.
Bet, nokļnvuši Austrumvācijā, tie paši
vīri runā pavisam ko citu. Tur ne­viens
vairs nevēršas pret karu vis­pār,
toties jo smalki šķiro „taisno'* un
„netaisno" karu. Par to SED masu
aģitācijas, nozares vadītājs Pauls
raksta: „Vienm«r no jauna divi uz­skati
rada sajukumu mūsu rindās:
girmkātt — padfistiskā uztvere, kas
principā noliedz katru kaŗui otrkārt
— nedialektiskā uztvere, it kā katrs
uzbruktima karš būtu netaisns. Tur
pretim mūsu lielais skolotājs Ļeņins
mācījis: „MŪ9U nostājai pret karu ik
brīdi jābūt citādai. Skatoties pēc tā,
kāda ir vēsturiskā situācija, kādi ir
šķiru apstākļi, cik tas mums izdevīgi
un tā joprojām. Pavisam aplami un
pat noziedzīgi principā noliegt jeb­kuru
piedalīšanos karā..." No tā
biedrs Pauls secina: ,,Taisns karš ir
tāds, kura mērķis — atbrīvot tautas
vai zemes no imperiālistu un kapitā­listu
jūga. Arī tādā gadījumā karš
ir. taisns, ja ar to izjauc imperiālistls
ko valstu centienus nomākt sociāli
stiskās valsts progresu..
Citiem vārdiem komunisti var
uzbrukt un karot, kā gribēdami, tais­nība
vienmēr būs viņu pusē. Nelai­me
tikai tā, ka tik lokanai taisnībai
laikam netic arī paši komunistu
propagandisti.
ielenkuma, operācija -r 'seWšķi ku- f f f ^l^J?^^
stigus tankus un motoriz^us triecie- t ^ i ^ problēma
na kkāāijnniiieeiklcums.. AAKbAoSs «graaddiijn<īnummooRs TnIeP­-
Latviļās 20. lūnil
realizēs/ttji
atvujās ,jūnij«, numurā W}a
astīti amerikāņa
starp oitu uzsverot.
Merija
ka ,tanki
pieciešaims spēcīgas taktiskas aviā*
cijas atbalsts.
Ir pamats pieņemit, ka 40 uzticamu I nezīmi zaudējuši, ^ie kam W
divīziju, sadalot pusi aizstāvēšanai PWatota ar Korejaļs kaŗ^piļi
un pusi ofensīvai darbībai, varētu jumiemi Tas nu runā pretī fakļ,
sakaut kaitru kaujas laukā pievestu Vispirms tanki resp. motormedil
krievu armiju., Taisni šai fāzei ļoti zētas vienības Korejas fciŗa sikli ^
liela nozīme} ja) izšķirīgā kauja ne- no sarkano puses kļūdaini Izmanto
var tapt uzvarēta pašā sākumā un 1as: tanī vieta, kur šīm vi^Ibā»,
konflikts ieilgst, tad skaitliskais pār- jāsprauž dziļi operatīvi m^ķi, pfi
svars iegūst arvien lielāku nozīmi, visas ostas Korejajs pus^ia8;:'f
Tāda gadījuma! iznīcināšaihas stratē- vidos, it īpaši Pusranā, sirkanie
ģijas vietā jāliek novājināšanas stra- kļis izlietoja sekliem taļLilskieo^
tēģija. devumiem. Ja būtu sprausti ,ļ<
Vēsture pierāda patiesību, ka pre- minētie dziļie merijiii tad liirjiiajl
testibas un kustības kombinācija* — mēnesi ne dienvidkorejiešl, n»
vairogs un zobens — ir. vienīgā pa- nkāņi Korejas pussalā vai» m
reizā pretdarbība masai. ^ turētos, Sai kļūicDainai kustīgo vil
NobeidBot šo studiju, ģen. Fullers hieg uz priekšu ar nplūku, dodot
dod ārkārtīgi interesantu slēdzienu: rikāņiem laiku leveslt savi kaŗas^..
Šodienas pamatjautājums nav — vai Korejā, lai tā pakāpeniski iesai^i(|
Eiropa turpinās pastāvēt, bet gan — tos karā ar visu Āzijas kontinenti
vai eiropiešiem ir griba pastāvēt, iJa ļ Rei^ē ar to Rietumeiropu Vairs V
TIEŠAIS VADS
Sofija. Ministru prezidenta Cerven-kova
kabinets. Kāds apmeklētājs brī­nās:
,,Dīvains tālrunis jums, biedri.
Klausule ir, bet ierunājamā stobriņa
nav." Atbilde ir īsa: „Aparāts ir
tiešā savienojumā ar Kremli. Mēs
Maskavu dzirdam iabi, bet mūsu ai-
Iegūto pārtiku novieto noliktavās, nol bilde tur vienmēr zināma:— Jā."
pēdējais būtu atbildams pozitīvi, tad
eiropiešiem jādomā ofensīvā garā.
Pēdējos pieci gados radies, vēsturē
nepiedzīvots fainomehs: ideoloģiskā
padomju pasaules vara, kas savā iz­platībā
pārspēj Cingishana valstību.
Tāpat kā , lielo heterogēno tatāru
valsti, tā arī šo satur kopā ar terro-ru,
un šis fakts veido padomju sistē­mas
vājāko vietu. Padomju varas
pārspēšanai nepieciešama vienīgi ne^
lokāma apņēmība — stāties tai pre­tim.
Ja šāda veida dzīvotgriba ir,
tad pārējais nāk pats no sevis: rietu­mu
garīgās, rūpnieciskās un technis-kās
dzīves resursi ir tādā milzu pā­rākumā
pret krievu avotiem, ka uz­vara
ir. droša, ja vien aiz visa tā stāv
nepieciešamā griba. —
Tiktāl ģen. Fullers. Ja nu jantātu
— kā tad praksē izpaužas eiropiešu
dzīvotgribai? Vai ir kādi simptomi,
kas liecinātu rietumpasaules apņēmī­bu
aizstāvēt sevi, savu polītisko un
sociālo iekārtu, savas tradīcijas un
tūkstošgadu kultūru pret moderno
Cingishanu? — Sī griba tomēr ir: rie­tumvalstu
milzīgie bruņošanās bu­džeti
un Vācijias remilļtārizācija no­rāda
uz nelokāmu apņēmību pretoties
agresijai.
varētai tik sekmīgi aizstāvēt Uņ
ko amerikāņiem biji izdļevieSjlsfi-nāt
pretinieku technisko , parsvi
nebija vairs nekādai pamata sagftl'
sevišķas sarkano sekmes.
Mekartura septembra desaņtOJ^dri
cijā' plaši izmantoja tankus.' , Ti
tanku formācijas l^ja tāf; kaS'p
ķēra sarkano konmņikācijas un' rfl
lizē ja ielenkumu, tanki Inav iet
šķira, kas var darboties 'visof 1q>'
dils apstākļos, — ir ari apvidi/, k
akku darbība ierobežota v:ai pat g
Ilgi izslēgta. Tāds ipvidus bija piļ
snigušie, apledojušļe kalni Korej
ziemeļos, pie Jaiu iipes. Tā-iķēc
niešu masām izdevās UN ka^aspSĶ
pa? daļai sakaut un atsviest uz dien;
vipnL;:;
^ā gada ziemas mēnešu pretuzb
kiimā ziemeļos no Seulas i ameri^t
izsēdinaj a sarkano aizmugurei ga
desantu. Reizē ar tā nosēšanos I
iejadās arī tanku formācijas, Ma
dāmās caur sarkano aiistāvļēšan
siUēmu un apvien,odamās ar
desanta ,,strēlniekieml Bez tankto ^
balsta šis desants būtu pakļauts sa
kamo tanku uzbrukumiem un i tol<
nats. /
(Nobeigums sekos) j ^
m
! ,1
''i'.
"l,»e.k*ii