Bavarijas Latviesu vestnesis, March 30, 1946

              27, marti
Rūjiena!
ļtic States
I). 1027
Jfelgavas
: Kafser-
98, Am.
1029
. 22. 28.
e j u , dz,
ne Me•
uschu'e)
b). 1030
|g., meklē
Latvian
[> Lubeck
1031
klē D r,
Hospi-r*
Miin-
1007
Ui Abo-i
12., no
^hburgā.
Camp»
iff-Hoch-
1041
^*.;20. 9.
ļ.-: V - ? ' l ^ , ļ - , V-.,.-:.
(pa Go-aslingen-
1046
mttt un
fca Loč-
1047
iV&tclema
ieibetgu
Sedlenie-
£' r sievu
\, dzitū,.
^en/Don.,
i060
ķ r i e l s
Latvian
[ian nov10e6r3
2,, pēd.
|L 53227.
rālis 01-
i6,W.8,
\). 846
25. 27,
45. g.
5|:waid*a8
ķafagiō-
LatVijtt»
^r. 7, Ess-
(14). 870
eesthacht
||ļ:^48;::
27.9. L
. iļo Ma-māte
L
ir, 15,
^14). 897
ļiŠ.; Rfgā.
pppisch'ā
Schon-
|U Skulti,
Ijā džīv.
lē Juris
Blom-ļl).
887
ļ g.» bija
litīts uz
jdrus un
imanim:
30-^,
ļ4). 765
Brīvī-lē
māte
Team
tch, Bay.
985
io Laun-
J ā n ia
lil-Gott-
988
15. 8. 2.,
meklē
Domka-
995
aumUf
lurzemes
45. 5. 2.,
auma:
lermann-
993
Ielas nop.
rām. Vē-rāts.
Adr.
Weiden,
1166
I
i r
i '
LATVIAN NEWS BULLETIN
Redakcija-EditoTial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayern (13b) Iznāk divi reizes nedēlā—-Published twicc ā week.
Nr.25(27) Atitborized by Military Government and UNRRA DilUngenā, sadien, 1946. g. 30. marti
Tautkšičm no Beļģijas
ierodoties
Jau ziAojām, Ica sākusies bijušo
tafaviru pārvešana no Beļģijas uz
aaglu okupācijas joslu Vācijā. Mūsu
fcafavirus no Beļģijas atvaļina reizē
u turpat novietotiem igauAiem un
ietuviešiem. Privātā dzīvē mūsu vidū
atgriezīsies ap 12.000 bijuSo karavīru,
to skaitā 500 virsnieku. Sinī mēnesī,
visvēlākais aprīļa sākumā, vi6i visi
būs pārvesti uz Vāciju un novietoti
DP nometnēs. ^
Jau 18. janvārī saņemts oficiāls pa-
^nojuiņs, ka Montgomerija štābs iz­lēmis
bijušo latvipšu karavīru atbrī­vošanu.
Tomēr pagāja vēl vairākas
nedēļas līdz pirpo transportu sakār-
•tošanai un tikai 7. martā pirmais eše­lons
ar 1200 vīriem atstāja Belgijū.
Tagad ik pa 2 dienām aizbrauc tāds
pat skaits. No l^viešiem pirmie Bel-
| i j u atstāja tie, kas no Putlosas iera­d
ā s Beļģijā pēdējie, jo atvaļināšana
•notiek pa nometnēm, sākot ar trešo
nometni. Tā sagadījās, ka 329 lat-
•vieSi. to vidū 80 bij. virsnieki, kopā ar
4000 igauņiem un lietuviešiem ir no-tīākuši
Borģhorstā, Vestfālē.
Lielākā atvalii^āto nometne būs
Grosenbrode, Holšteinā, iepretim Fē-marnas
salai, pāris 10 km no Putlosas,
no kurienes mūsu karavīri pirms 6
inēnešiem izbrauca uz Beļģiju. Gro-aenbrodē
paredzēts novietot 6000 vīru.
Vairāk kā 1000 novietos Štadē pie
Hamburgas, nepilnii 1000 Emershofā
«n dažus simtus citās nometnēs.
Atvaļināto vidū ir vairāki simti
Invalidu un slimo ap 400 nepilnga-
:dīgo^ kas bija iesaukti par gaisaspēka
Izpalīgiem. "Invalidi,un slimie vēl var
palikt Beļģijā, kur tiem apsolīti labi
ārstēšanās^ apstākli un invalidiem arī
protēzes. Vēlēšanās tikt pie savējiem
tomēr ir tik liela, ka daudzi lūguši
ļaut viiiiem doties už Vāciju jau ta­gad,
cerēdami, ka protēžu jautājumus
varēs nokārtot arī še.
. Atvaļinātie labi apgādāti, ar segām
Izsniegti arī apavi, tomēr to bijis tik
maz, ka tie iznākuši tikai katram piek-tam
vai sestam. Daudz ļaunāk ir ar ap
Jērbiem un veļu, pie kjim arī bijušāska-favīru
drēbes ir jāpārkrāso. Ir zināmas
•ierības, ka atvaļinātie saņems apģērbus
līdzīgi citiem DP, (bet katrā zihā pa
Ies zināms laiks, kamēr visu to iz
kārtos. Tāpēc vietā vēlreiz norādīt
uz Latvijas. Sarkanā krusta aicina
Jumu tautiešiem ziedot bijušo kara
Vīru vajadzībām veļu, apģērbus un
apavus. '
Grūtumi, kas atrodas jau aiz mu
guras, ātri aizmirstas. Tā arī bijušiem
karavīriem Beļģijas nometnes ierobe
žojumi, nezina; beztiesīgais stāvoklis
un sals jau zaudē savu asumu. Ar
pateicību viAi piemini Briselē nodibi
nātoLSĶ nodalu lin si^tna Valtera un
vina sienas pūles un gādību, un angļu
Icafaspēka vadības atsaucību .un stā
vokla izpratni. Beļģijas nometnes
angļu administrācija ir rūpējusies, lai
bij. karavīriem nenodarītu pārestību,
un viņiem dota iespējja brīvi izvēlē­ties:
atgriezties tūdaļ dzimtenē vai
palikt kopā ar citiem tautiešiem, kas
grib gaidīt, kamēr miera konference
Izlems karā sajaukto robežu jautā­jumu.
Visiem atvaļinātiem pirmā vēlēša­nās,
ir sazināties ar saviem ģimenes
locekļiem, lin viiVi cik iespējams ātri
jfrib nokļūt pie savām ģimenēm. Tā­dēļ
vini sagaida, ka Latviešu Centrālā
komiteja rūpēsies par nometņu vārtu
atvēršanos, lai tie atvaļinātie, kam
piederīgie atrodas še, varētu novieto­ties
vienkopus. Atvaļinātie negrib
dzīvot bez darba. Tieši otrādi, vini
grib iespējami drīzāk saistīties darbā,
lai papildinātu darba praksi un gūtu
, pieredzi tanīs nozarēs, kurās jau mā-
^cljušies nometnes dzīves laikā Beļ­ģijā.
Vini arī sagaida, ka latviešu no-tnetnu
skolās" un kursos viņiem būs
rezervētas vietas, jo tiem, kas kopā
turējusies visu laiku, panesdami visas
nedienas, un gaidījuši likumīgo at-vahnasanas
dienu, ir tiesības uz to
pašu, ja ne vēl vairāk, kā tiem, kuri
:iavā rīcībā un iespējās nebija ierobe-
* ) t i . ^
e e
Jau ziņojām, ka ar Starptautiskās
JKS (YMCA) gādību būtu iespējama
latviešu basketbolistu un volejbolistu
piedalīšanās Eiropas meistarsacīkstēs
Ženevā no 30. aprīļa līdz 15. maijam.
Šī vēsts iepriecinājusi! tautiešus emi­grācijā.
Jo tā nebūtu tikai mūsu spor­tistu
sniegumu parāde, bet gan visas
mūsu tautas propaganda.
Kad par šo iespēju uzzināja UN-RRA's
308. vienības direktors K l i -
f o r d s M o l s i j s (C. C. Malsie) un
kad to informēja par latviešu basket-
Pirms brauciena uz Šveici mūsu sportisti ielūgti atpūtai Lauingenfišvilbijfi
bolistii līdzšinējiem panākumiem, viAs
arī no savas puses izteica gatavību
atbalstīt mūsu sportistu ekspedīciju
uz Šveici, tā par jaunu apliecinādams
savas simpātijas mūsu tautai uji in­teresi
par tās likteņiem. Pateicoties
šim direktora Molsija atbalstam, ko
dažādos veidos jau daudzkārt piedzī­vojuši
nevien Lauingenas nometnes
latvieši, bet arī visi plašā Švābijas
novadā UNRRA's 308. vienības ap­rūpētie
DP, Lauingenas latviešu rio-metnes
komandants A. B a l o d i s un
LJKS priekšnieks A. D u k ā t s uz­aicina
mūsu izlases basketbolistus
pirms brauciena uz Sveici pulčētiea
atpūtā Lauinjgenā pie Donavas, kur
tie varētu dzīvot apmēram nedēlu un
baudīt tautiešu viesmīlību un teica­mus
dzīves un trcniha apstākļus.
Cerēsim, ka^ kopējiem spēkiem pū­loties,
mūsu sportisti aprīļa beigās
tiešām varēs doties uz Ženevu un šis
gadījums nepaliks laba, bet neizman­tota
izdevība Latvijas propagandai
ārzemēs. Arnolds Smits
LSK iesniegums karavīru izraidīšanas lietā
SanīBmti latviešu kafavīru saraksti no Francijas un Itālijas
Par atbrīvoto Baltijas valstu pilso­ņu
— kafagfistekiiu izraidīšanu no
DP civilām nometnēm Latvijas Sar­kanā
krusta direktors amerikāņu un
franču okupācijas joslā R. L i ep i ii S
mūs informē! „Tiklīdz kļuva zināms
rīkojums par atvaļināto bij. kafaviru
izraidīšanu no Dt nometnēm, LSK
vispirms telegrāfiski un vēlāk ar rak­stu
intervenēja pie amerikāņu bru­ņoto
spēku virspavēlnieka Vācijā un
arī pie UNRRA's galvenā vadītāja
sēra F. Morgana AroldsenS. Līdzte­kus
LSK iesniegumiem Bavārijas ap­gabala
komitejas pārstāvis lūdza ame-rikāAus
3. armijas štābā Bad/fēlcā
rīkojuma īstenošanu apturēt līdz tam,
kamēr būs noskaidrojušies LSBw ie­sniegumu
rezultāti. 3. armijas štābā
paskaidrots, ka bij. karavīru izraidī­šana
no nometnēm esot UNRRA's
darīšana, bet Aroldsenā savukānt par
kādu rīkojumu no UNRRA's galve­nās,
mītnes nekas nebija zināms. No­skaidrošana
turpinās. Par radušos
stāvokli informēti Latvijas pilnvarotie
pārstāvji Londonā un Vašingtonā
un lūgts arī Starptautiskā Sarkanā
krusta atbalsts. Cik zināms, ne 7; ar­mijas
rajonā, ne arī pārējās okupāci­jas
joslās Vācijā rīkojumi par bij.
karavīru izraidīšanu no nomeltnēm
nav doti.
Beļģijā atbrīvotie latviešu karavīri
jau visi pārvesti uz angtu okupācijas
joslu un tiem piešķirtas pārvietoto
personu tiesības. Šie tautieši gan paš­reiz
vēl ir angļu kontrol9s komisijas
kafagūstekAu un pārvietoto personu
nodaļas uzraudzībā un vinu nometņu
iekārtai ir pusmilitārs raksturs. Pē­dējais
ešelons ar atbrīvotiem latvie­šiem
no Beļģijas Hannovera pienācis
16. martā. Apmērata 100 latviešu ka-faviru
no Beļģijas Ir pārvesti arī uz
A n g l i j u. Ir lūguma tautiešiem sa­vus
piederīgos — atbrīvotos karavīrus
pagaidām pa nometnēm nemeklēt, jo
vistuvākā laikā būs izgatavoti atbrī­voto
saraksti ar atzīmēm tieši kādā
nometnē viiii novietoti.
Direktors R.Liepin8 tālāk informē^
ka turpinās latviešu karavīru atbrīvo­šana
ar! amerikāņu okupācijas, joslā.
Vispirms atbrīvo tos, kam zemākas
dienesta pakāpes un kas mobilizēti
pēdējā, laikā. Var fēķināt, ka, salī-d
»inot ar p. g. jūliju^ latviešu gūstek-
Au skaits amerikāņu joslā samazinā­jies
uz pusi. Darīts viss iespējamais,
lai izkārtotu arī latviešu bij. karavīru
jautājumu F r a n c i j ā un l t a 1 i j ā .
Sūtnis Parīzē O . G r o s v a i d s node­vis
Francijas valdībai iesniegumu, ku­rā
lūdz latviešu atbrīvošanu. To pašu
darījis arī ministrs monsinjors J. C a -
m a n i s Romā. Franču pārziAā eso­šās
gūstekņu nometnes Francijā ap­meklējis
māc. J. R 0 m an s. Saņemti
šo gūstekņu saraksti un piederīgie par
viņiem var gūt zinas LSK kartotēkā
Eslingenā. Daļēji saraksti savemti
par latviešu karavīriem Itālijā. LSK
Eslingenā saņēmis ari zinās par lat-viešiem/
kas atrodas Francijā ameri­kāņu
pārziņā esošās gūstekņu nomet­nēs.
LSK direktors R. LiepiAS jan­vārī
Ženevā lūdzis Starptautisko Sar­kano
krustu ar savu pārstāvju vidu-tājību
Francijā un Itālijā paziAot mū­su
kāfavīriem, ka vi6i caur LSK Es­lingenā
var sazināties ar piederīgiem
Vācijā. Pašreiz no gūstekņu nomet­nēm
Francijā un Itālijā katru dienu
pienāk pieprasījumi par piederīgiem.
LSK darbinieki pārbauda, vai piepra­sītie
piederīgie reģistrēti un izsūta at­bildes.
Ja kara vīru meklētie nav kar­totēkā
reģistrēti, tad LSK meklē tos
ar publikācijām laikrakstos.
Gūstekņu nometnēs Vācijā jopro­jām
turpināii rnūsu karavīru aprūpe.
Aprūpes darba vadītājs amerikāņu un
franču joslā, armijas bij. mācītājs A.
L i e p i 6 S šinīs dienās aļ)meklēji8
'3. armijas štābu Bad-Tēlcā, pārru­nājot
tur latviešu karavīru jautāju­mus.
A.Liepins pēdējā laikā apmeklē­jis
arī vairākus gūstekņu nometnes
Augšbavārijā.
Papildus ziņojumam par Dr. A. Pa­bērza
atbrīvošanu no gūstekņu slim­nīcas
Bambergā, direktors R. LiepiM
vēl informē, ka 7. martā Bambergu
apmeklējis LSK pilnvarotais Vīrcbur-gā
Dr. K. B i r g e r s. Apstākļus pie­minētajā
gūstekņu slimnīcā, pēc Dr.
Birgera atzinuma, šobrīd nevarot uz­skatīt
par sliktiem. Četri slimnīcā vēl
palikušie latvieši nav vairs novietoti
kopā ar garā vājiem vācu gūstekfiiem
un par viņiem gādību uzņēmušies
Bambergas tautieši.
Harijs Mindenbergs
Staļins domii ka UNO stiprina mieru
Archibiskapa aicinājums
Pēc 7. un 8. marta mācītāju kon­ferences
lēmuina sarīkot kopēju aiz­lūgšanu
nedēlu ^ciešanu laikā par mū­su
tēvu zemi, tautu, kafavlriem, aiz­vestiem
un visā pasaulē izklīdinātiem
latviešiem, iļ0saku| a i z iO g š a nu
n e d ē l u no 8. līdz 14. aprīlim.
Uzaicinu visus Latvijas mācītājus
šai nedēlā ik dienas, iepriekš noteiktā
laikā, noturēt aizlūgšanu dievkalpo
jumus. Tāpat uzaicinu visu nometAu
vadītājus sekmēt aizlūgumu dievkal­pojumu
labu izdošanos, uzaicinot tau­tiešus
atturēties no lieka skaļuma un
atlikt pieciešamos laicīgos sarīkoju­mus
šai nedēlā.
Visus tautiešus uzaicinu sirsnīgi pie­dalīties
paredzētās aizlūgšanās, jio vie­nīgi
visuvarenais Dievs var savā žē-lastibā^
dot labāku nākotni mūsu tēvu
zemei un tautai. •
Prof. Dŗ. theol. T. Grīnbergs,
Latvijas ^v.-lut. baznīcas archi-bīskaps
Kad saks darboties
Uzticiļbas koUēģija?
Latviešu Centrālā padome savā
otrā sesijā n*odibināja Uzticības kol-lēģiju,
kufai līdz nākamajļal sesijai uz­deva
skatīt un dot atzinumus par lat­viešu
emigrācijas vadītāju darbinieku
nostāju pret Latvijas valsts un lat­viešu
tautas dzīvības interesēm abu
okupāciju laikā. Kā tagad informē,
radušās Šaubas, vai Uzticības kollē-gija
varēs sākt darboties, jo LCP
otrā sesijā ievēlēja tikai pusi kollē-gijas
locekļu, līdz ar ko nav iespē­jams
sasaukt koļllēģijās kopsapulci, ku­ras
atzinums būtu nepieciešams vai­rāku
svarīgu lietu izlemšanai. Tā kā
šīs lietas nav uzskaitītas, tad izšķirt,
kuras lietas pēc to svarīguma izlem j a - .
mas kollēgij^s kopsapulcē un kuras
pašai kollēģijai, nav iespējams. Bez
tam jau ievēlētie kollēgijas locekli
dzīvo dažādās vietās lielos attālumos
un arī veselības stāvokļa dēl vidiem
apgrūtināta sapulcēšanās vienā vietā,
piem, Detmoldā, Tā ir izrādījies, ka
steigā pieņemtie kollēgijas noteikumi
pašreiz nav izpildāmi. Tāpēc radusies
doma LCP jauno sesiju sasaukt jau
pirms 10. maija, līdz kūtam datumam
LCP locekļiem bija jāiegūst Uzticības
kollēgijas atzinums. LCP tad lemtu
par radušos stāvokli un kollēgijas no­teikumus
vai nu pārrediģētu vai arī
ievēlētu vēl vajadzīgos kollēgijas lo­cekļus.
A. M .
„Associated Press" korespondents
Maskavā Edijs Gilmors 22. martā
saAēma generālisima Josifa S t a l i n a
atbildi uz jautājumiem, kurus Gil­mors
tam ar rakstu iesniedza otrdien.
Savu vēstuli Staļinam Gilmors iesāka
šādi: ,;Sakarā ar daudziem jautāju­miem,
kas rodas pasaules dažādās da­lās,
un sakarā ar bažām par miera
uzturēšanu, patiesā cienā jūsy perso­nai
lūdzu atbildēt uz dažiem jautā­jumiem."
„Vērtīg8 instruments"
Atbildē uz jautājumu: ,.Kādu no­zīmi
jūs piešķirat UNO — Vienoto
Nāciju organizācijai kā starptautiskā
miera nodrošināšanas līdzeklim?"
Staļins sacīja:
„Vienoto Nāciju organizācijai kā
miera un starptautiskās drošības uz­turēšanas
vērtīgam instrumentam es
piešķiru lielu nozīmi. Šīs starptautis­kās
organizācijas stiprums meklējams
tanī apstāklī, ka tas bāzējas uz atse­višķu
valstu tiesību līdzīguma prin­cipa
nevis uz dažu valstu suvereni­tātes
principa .pāri citām. Ja Vienoto
Nāciju organizācijai nākotnē izdosies
paturēt šo līdzīguma principu, tai
neapšaubāmi būs liela pozitīva loma
starptautiskā miera un drošības uz­turēšanā."
.
Pasvītrojot UNO vadības vajadzī­bu
starptautiskās attiecībās, Stžilins
deklarēja:
ka ne Biād-jaunu
karu. Viņas vēlas mieru un
cenšas pēc miera garantijas. Tas no­zīmē,
ka pašreizējās bailes no kara
nav radušās no šī avota. Es domāju,
ka pašreizējās bailes no: k«fa izsau­kusi
zināmu politisku grupu rīcība,
šīm grupām cītīgi nodarbojoties ar
jauna kara propagandu un tā sējot
nesaticības un nedrošības sēklu.
Atbildē uz jautājumu: „Kas brīvī­bas
mīlētāju valstu valdībām pašreiz
būtu jādara, lai nodrošinātu mieru
un drošību visā pasaulē?" Staļins sa­cīja:
..Sabiedriskai domai un valstu val­došām
aprindām par visu vairāk
jāorganizē plaša pretpropaganda pret
jauna kara propagandētajiem un pro­paganda
par miera nodrošinājumu."
The Stars and Stripes
Maskavas radiofons nostrostē angļu
^^kaŗa kuditajus^^
Londonā, 24. martā (AP). — Mas­kavas
radiofons šodien deklarēja, ka
demokrātiju kā vēl nekad „padara
par nekaunīgas demagogijas objektu."
Lielākā dala no še dzirdētiem Maska­vas
raidījumiem pēdējās 24 stundās
bija vērsta pret angļu koloniālo un
iekšzemes politiku, bet pieminētas
bija arī citas valstis. Atsaucoties uz
Anglijas ..aizvēsturiskiem džentlme­ņiem,:'
padomju komentārā bija sa­cīts,
ka ,,šo demagogu nolūks ir iz­provocēt
naidu un strīdu un vispirmā
kārtā uzkūdīt karam pret Padomju
Savienību,"'
Karam ir „dažas labas puses"
Komentātors sacīja, ka karam bija
..dažas labas puses' tanī zinā. ka tas
padarījis vienkāršu cilvēku gudrāku.
,.Vinš vairs nav tik lētticīgs," tas
„Es esmu pārliec%iāts, , piemetināja. .,.. Kad v. iņš . dzird.,. . pie-ja
«, nedz ari vinu armijas neiziet UB mēram, ka visā angJu impērija tās
pilsoni izbauda .babeas corpus',
vMagna Charta' un tamlīdzīgas brī­vības,
vina skats vēršas uz . . . Indiju,"
viņš sacīja.
Runājot par to, ka angli „pacieŠ
fašistus savās, m ā j ā s ' , komentātors
sacīja: „Sie pscjdodemokratijas aiz­stāvji
savas demokrātijai veltītas
skalas slavināšanas aizsegā piekopj
iekšzemes polītiku, kas vērsta pret
d e m o k r ā t i e m . ' C i t ā raidījumā kri­tizēta
Anglijas iestāšanās par to, ka
Grieķijas vēlēšanām jānotiek 31. mar­tā,
un citēts Atēnu preses komentārs,
kurā esot sacīts, ka angļu interven­cija
,.iznīcinājusi Grieķijas neatkarī­bas
domu."
Kritizē nostāju Indonēzijā
Atjaunojot padomju sūdzības par
to, ka stāvoklis Indonēzijā apdraud
pasaules mieru, komentātors V. N i -
kitins anglui valodā zlAoja, ka angļu
Krievija apvieno savu
bruņoto spēku pavēlniecību
Maskavā, 22. martā (AP) — Pa
domju Savienībai šodien izsludināja
savu bruņoto spēku reorganizāciju, no­dibinot
bruņotu spēku minbtriju ar
generālisimu Josifu Staļinu par mi­nistru
un virspavēlnieku. Šī ministri­ja
kļuvusi par augstāko orgānu, kurā
apvienota sauszemes; jūras, kafa aviā­cijas
un aizmugures bruņoto spēku
pavēlniecība. N^sen ievēlētais ,,po-lītbiroja"
loceklis |en. N. BulgaAins
kļuvis par bruņoto spēku ministrijas
viceministru un maršals Aleksandrs
Vasilevskis, kami tāpat ir viceministra
tituls, par štāba priekšnieku. Bulga-ninam
padotas 4 pavēlniecības, kuras
vada 4 viceministri: sf^uszemes kara­spēka
- - maršals Georgijs Žukovs, ka­ra
flotes — flotes admirālis Nikolajs
Kuznecovs, kafa aviācijas — pulk-vežģenerālis
Kpnstantīns Veršinins un
aizmugures karaspēka — armijas ģe­nerālis
Andrejs €hi-ulevs. Katram no
šiem viccministriem ir savs štāba
priekšnieks. The Stars and Stripes
un holandiešu iestādes „aizvien vēl
ar bruiiotu varu mēģina aizkavēt In­donēzijas
dabīgo vēlpšanos pēc neat«
kārības un brīvības."' C'itā raidījumā,
kas stāstīja par sīriešu un libāniešu
cīnu par brīvību, i^ija teikts, ka an^iii
un franču kapitāls patlaban izkarojot
„sīvu cīfiu"^ar svarīgo aviācijas un
flotes bazu pārvaldīšanu Vidējos
austrumos., The Stars and Stripes
-II
(