Bavarijas Latviesu vestnesis, January 26, 1946

              1946. g. 26. janvāri
Bavārijas Latviešu Vēstnesis 7
un
Smags stāvoklis Bulgārijā un
Kop§ Balkānu atbrīvošanas no na­cionālistiskās
virskundzības politiskā
dzīve šajā Eiropas dali vēl aizvien nav
atgriezusies normālās sliedēs. Pārāk
dziļas ir nacioiiālsociālistiskās izlau­pīšanas'
brūces, lai tīiliA sekotu saim­niecisks
atplaukums un līdz ar to no­mierināšanās
sociālā un politiskā zi­nā.
Lielvalstis Balkāriiem velta lielu
uzmanību' un tuvākā laikā miera līgu­mi
jānoslēdz ar vairākām Balkānu val­stīm.
Savienoto Valstu prezidents Tru-mefts
jau pag. gada beigās norīkoja
izdevēju Marku Eteridžu kā ārkārtēļu
sūtni uz Bulgāriju un Rumāniju. Ete-ridža
uzdevums bija pārbaudīt, vai šo
valstu valdības ir radušās brīvas tau­tas
gribas izpaudumā, jeb nē. ViAa
atzinums bija, ka bulgāru .un rumā6u
valdības nevar apzīmēt par demokrā­tiskām,
kas i atbilstu Jaltas konferences
vienošanās garam.
Padomju Savienība- no šī atzinuma
norobežojās.
Maskavas apspriedēs Padomju Sa­vienība
apAēmās dot Bulgārijas valdī­bai
padomu uiiiemt bulgāru kabinetā
divus demokrātisko partiju locekļus.
Abas bulgāru opozīcijas pardjas —
zemnieku partija un sociāldemokrāti
— tomēr noraidīja valdības priekšliku­mu
par Maskavas vienošanās realizē­šanu.'
Opozīcijas partijas ierosināja
drīzumā rīkot jaunas vēlēšanas un no­dot
tagad komunistu rokās esošo iekš­lietu
un tieslietu ministriju citām par­tijām.
Tā kā vienošanās nenotika, tad
Bulgārijas ministru prezidents, kotaiū-nists
Kimons Georgijevs kopā ar ārlie­tu
un iekšlietu ministru devās uz
iMaskavu pie generālisima Staļina un
iesniedza tam savus*» priekšlikumus.
Bulgāru delegācija, atgriezās Sofijā 10.
janvārī. Starplaikā no Bukareslas So­fijā
ieradās Padomju Savienības ārlie­tu
koņiisārai vietnieks Višinskis.
Runiā^U valdībai grūtumi ir mazā-
, ki. Pēc Maskavas vienošanās, karalis
Michails savēma norādījumu uzAemt
viņš izvilka no maksts revolveri. —
Es jūs kā sufius apSpšu! Tagad jums
jāstrādā, jāstrādā,
jāstrādā!
Bet slimie?
— Te slimu nav, jo ārsti jūs visus
atzinuši par derīgiem darbiem. Ja
kāds tomēr iedomāsies saslimt, t^d es
pats vinu ārstēšu. Un tagad marS
, (ļarbos! . • ^
Lolls tiešām bija „brīnuniārsts". Pat
Stēinbergs, kas slimoja ar acīmredza­mu
kaiti un nespēja staigāt, kautkā
vilkās mums līdzi visās darba gaitās.
Mūs sadalīja vairākās mazākās grugāa
un apbruiiotu kafavīru uzraudzībā pa­vēlēja
iet „0rganizēt" darblī rīkus ho­landiešu
mājās.
Holandieši brīnījās: — Kas jūs esat?
Vai s8tia komanda?
— Nē, latvieši. —
Ak latvieši? Tā, tā! Bet kāpēc
jums vācieši iet līdz ar "šautenēm ple­cos?
,
To arī mēs nezinājām. 1
Ko tad vi6š darītu, to nepaguva; iz­teikt,
jo š^jā acuiņirkli atskanēja
spalgs grāviens.
Nomierināšanās Rumānijā. — Republika Albānijā.
valdībā pa vienam nacionālās zemnie­ku
un liberālu partijas pārstāvim un
tad, cik iespējams visdrīzākā laikā,
sagatavot aizklātas un vispārējas brī­vas
velēšanas. Šajā sakarībā ' valdībā
par ministru bez portfeļa iestājās Mi-chaels
Romisans (liber.) un Emils
Hartigans (zemnieku part.). Vēl 8.
janvārī valdība izziņoja vēlēšanas ar
vārda, preses, un sapulcēšanās brīvību
aizsardzību. Visām demokrātiskām
un antifašistiskām partijām dotas tie­sības
uzstādīt savus kandidātus. Starp­laikā
nacionālā zemnieku partija, at­saucoties
uz Maskavas vienošanos, pie­prasīja
licenci savu četru laikrakstu
atjaunošanai. Zfemnieku partija tālāk-ierosināja
arī savu apķīlāto ēku un
īpašumu atpakalatdošanu. ASV pār­stāvis
Maskavā ieceltajā triju lielvalstu
komisijā Rumānijas jautājumos Ava-rels
Harimans, ir jau izteicis savu ap­mierinājumu
par šiem rumāņu valdī­bas
soliem un devies uz Londonu ar
ziņojumu ārlietu ministram Džemsam
Birnesani. Arī angļu pārstāvis sers
Arčibalds Klarks Kerrs devies uz Lon­donu.
Pirms aizbraukšanas no Buka-restas
vi6S paskaidrojis, ka Anglijas
valdība rumāņu kabineta pārveidoju­mam
piekrīt.;
Prezidents Trumens preses konfe­rencē
uz jautājumu, kāds būtu Savie­noto
valstu valdības viedoklis, ja ne­būtu
garantiju par brīvām vēlēšanām,
uzsvēra, ka' Amerikas valdībai nav no­domā
šīs valdības atzīt, kamēr viņai
nav nodrošinājuma par vēlēšanu no­risi
Jaltas nolīguma garā. Uz . preses
pārstāvju iebildumu, ka Savienoto val­stu
valdība pašreizējo jugoslavu kabi­netu
atzinusi, kaut gan notikušās vēlē­šanas
Jugoslavijā nevar uzskatīt par
brīvu un neiespaidotu tautas gribas iz­paudumu,
prezidents Trumens paskai­droja:
„Jugoslāvijas atzīšana bija no­teikti
solīta un vienmēr vēl ari^ ir kā
noteikti solīta uzlūkojama. Pašreizē­jos
apstākļos Jugoslāvijas republikas
atzīšana ir nepieciešama. Savienoto
— Kas tas bija? — sabijies iesaucās
Kleinhofs, visbailīgākais puisis mūsu
grupā.
— Granāta! —
— Nez kur te ir pagrabs vai kāda
patvertne? — jautāja 2ibeiks, kas arī
nebija no drošajiem.
•2vīnks! Bacsl viņam atbil-
Vaiktu valdība cer uz situācijas uzla^
bo.šanos arī Jugoslavijā."
— Grieķijā viss vēl rūgstoša nemiera
pilus. Streiks nomaina streiku. Grū­tumus
valdības darbā rada gan labais,
gari kreisais spārns. Grit^ku valdība
deleģēja ministru prezidenta vietnieku
Tsouderosu un tautas labk'lāļības mi­nistru
Karlalisu uz Londonu lūgt palī­dzību
Grieķijas saimnieciskās atjauno­šanas
jautājumā. Arī ainerikānu liet­pratēji
piedalās šajās sarunās. Lon­donā
pasvītrots, ka Anglijas interesēs
nav Grieķiju pasargāt tikai no saim­nieciska
sabrukuma, jo vienīgi finan-ciāla
palīdzība iiav pietiekama,, lai sa­brukuma
briesmas novērstu. ,
Bez Jugoslāvijas, arī Albānija kļu­vusi
par republiku, pēc tam, kad 11.
janvārī albāņu nacionālā sapulce to
par tādu ir pasludinājusi. Turpmāk
11. un 12. janvāris būs albāņu tautas
nacionālā svētku diena. i
„Die N e t i e Z e i t u n g"
padomju joslā
Zeme vācu sīkzemniekiem.
Amerikāņu žurnālistu brauciens.
Pieci amerikāņu žurnālisti, kas ar
krievu atļauju astoņas dienas apbrau­kāja
krievu okupēto Vācijas joslu,
starp Berlīni un Drezdeni iepazinās ar
plānotas saimniecības programmu, ko
realizē komunistu veterānu vadība.
Žurnālisti ziņo, ka rūpniecību, lauk­saimniecību
un i;alnraktuves plašā mē­rā
pārvalda vācu provinces pārvaldes,
kurām palīdz un ko atbalsta krievu
militārā pārvalde. Vācu pārvalŽAi va­dītāji
žurnālistiem izteicās,, ļca 'ār pro­grammas
realizēšanu vini espt apmie­rināti^
lai gan sākumā biiis jāsaduras
ar grūtībām.* Optimisms pkšās aprin­dās
tomēr bija vērojams ^ tikai ļ starp
zemniekiem, kas ieguva zemi, konfis­cējot
to un no jauna sadalot^ muižnie­ku
plašos īpašumus. Citur valdīja lie­dēja
nākošās granātas eksplozija.
Kleinhofs kā aizsvilies izskrēja lau­kā.
Viņam sekoja Zibeiks. Atkal
viens sprādziens un pavisam tuvu.
Šķembas kā zirni atsitās pret sienu.
— -Uguni, nodzēst uguni! — mēs,
beidzot sapratuši, kliedzām un kad to
izdarījām, iestājās miers. ,
— Te jābūt uzmanīgiem ar uguni.
— Logi, jāaizsedz.
To tūlīt arī izdarījām. Tad iede­dzām
spilgu un izgājām ārā apskatīt,
vai gaisma nespīd cauri. Kad logi
bij^ pienācīgi aptumšoti, nomierinājā­mies
un apgūlāmies salmos.
Pamazām visus nomāca miegs.
Tā nebija nejauša sagadīšanās, k^,
lielākie slaisti te nokļuva kopā. Jau
pie sadales darba grupās, tā sauktā
„glumo** komanda cieši turējās kopā
un neizklīda arī te. Mans pazii^a Ger-cān
« bija šīs grupas pilntiesīgs locek­lis,
bet es, negribēdams šķirties no vi­ņa,
ari paliku vi6u vidū. Grupas gal­venais
princips bija izvairīties no dar­biem
un „stiept gumiju" pēc iespējas
ilgāk. Vislielākie slaisti bija Klein­hofs,
Sēlis un Zibeiks. ,
— Celties! — pavērās durvis, kā
traks kliedza kāds vācietis, mūs^nļodi-nādams
no īsā miega. , ^
— Kas noticis? — samiegojušies
jautājām. *
— Darbā jāiet! ]8et ātri!'
Mēs kūtri ceļamies, Zibeiks palika
gulott, jo jutās slims. Vi6a ^piemēram
sekoja Kleinhofs un atkrita atpakaļ
miga. Sēlis gan piecēlās, bet n<)teica:
— Es nu gan darbā neiešuīi—Un pa­steidzās
pazust no istabas.
Mūsu pašu izraudzītais uzturzinis
Millers saģērbās darba drēbēs un sāka
gudrot par ēdamo. \
, — Nez' kad mums sāks izsniegt pro­duktus?
.
' — Par to jāgādā tev.
(Turpinājums sekos)