Bavarijas Latviesu vestnesis, January 26, 1946

              AI-
, kur
B.
novie-
T.
, Gar-
(13b). .
par šī
mei-
(LSB),
lat-
- - E.
iste
nekad
E;Pē.
pašu
i- • •
spor-gādību
veltes:
pāfus
, 4
tenn|3a
tamāku
tbola;
miiitā-;
tieSi^m
ces un
turienes
no-;
noiiiet-u
ir ap
S Valdai
J. Dā-
(VEF),
ittgroša-skolo-lir;
laba
niu un
atvie§u
ketbola
R. Bēr-ierie,
tis
sacīk-tiešiem.
istu no-uvērtaa
izsargu
cējs J.
s balti
olotāju
uAu un
nsbuTgā
ns, bet
S), kas
tudentu
Sanā.
Šmits
tore —f
Viktori
ea.
1876. 9.
Gros-
Bfttvlan
, Kreis
; m^klē
Eionier
(13b)i
eorgu,
Purii&us
giesser-
6 Lav-
: Glok-
. 26 g.
. 22 g.
māsas
dri, no
Lidija
Mahn-vārTu-
Edgars
gen/D.,
ijā bija
Štrāla:
onner-
O. (23).
" V;'
tuBser-
• meklē
Grenz-
Jēkabu
eklē J»
Grenz-i
i
/
m
•J.fi
i i
m
It •
K - -
LATVIAN N E W S B U L L E T IN
Redakclja-Edltorlal Office: Hotel Coavikt, Dillingen/DoDau. Baycm' (13b) Iznāk divi rci2e« nedēlā — Publlshed twice a week
Nr. 7 (9) Authorized by Military Government and UN RRA enā, 1946. g. 26. janvāri
• 11 •• ;.
^1
Vienkāršota dzīve
: Tautas organizētības aiļgstākā un
vispusīgākā forma sastāv no trijiem
pamata elementiem: territprijas, tau­tas
resp. iedzīvotājiem un i valsts va­ras.
Tā ir valsts. Citas pareizas, dzī­vas,
dabiskas formas pagaidām nav
UH vēl nevar būt. Nepareizas, kroplas,
nepilnīgas — var būt. i
Kā cilvēks ir normāls, veselīgs un
tilnvērtīgs tikai tad, kad visi vina
>cekli funkcionē un savā komplektē-
Jumā realizē vai vismaz spēj realizēt
pilnu cilvēka dzīvi, tā ari tauta, ja
viņai ir dzīvi un sp^j netraucēti dar­boties
visi trīs elementi'. Bet cik nav
cilvēku, kas zaudē gan viinu, gan arī
vairākus locekļus, kam tad ārējā dzī­ves
realizēšana ir traucēta. Tā karš
$avā stichiskā postīšanā ik pēc vētras
jona atstāj daudz kroplu, līdz pat
tādiem, kas zaudējuši rokas, kājas,
redzi vai dzirdi un kas ir reducēti uz
vislielāko darbības šaurību. Par vi-
Aiem var teikt, ka tie tikai dzīvo,
darboties tie nespēj.
Bet ir gadījumi, kad cilvēka orgāni,
kas realizē dzīves ārējo aktīvitāti, ir
uz laiku paralizēti un ķēc īsāka vai
garāka brīža atgūst atkal savu spēju
darboties. Tā arī ar tautām.
Vēsturē ir daudz piemēru, kad at­sevišķas
tautas ir paralizētas. Kā
kādu laundarīgu adatu ieduf tautas
ēmadžeriu centros un vina zaudē rī­cību
par savu territoriju un spēju
organizēt savu valsti un savu valsts
varu. V Arī atlikušajā iespējamo dar­bību
joslā tautas dzīve tad ir lielā
mērā paralizēta. Lofi bieži tāda tauta
vairs tikai dzīvo, darboties tā nespēj.
Un tomēr tauta sevī glabā jaunus
iedīgļus visamj ko vina uz laiku zaudē.
Ja tauta zaudē savu valsti un zaudē
fiavu valsts taru, vina var ilgi atrasties
paralizētā stāvoklī un tomēr pie pir­mās
izdevības viiTia atkal atspirgst.
Tādu piemēru — godu cilvēcei tas
gan nedara! — ir daudz. Visvairāk
Ir tādu gadījumu, kad tautas zaudē
• savu suverēno valsts varu. Retāki
gadījumi līdz šim bija, kad tautai
bija jāzaudē sava territorija, tacu arī
tādi bija. Lai pieminam te žīdu tautu,
kas cauri gadu tūkstošiem, dzīvojot
Izkaisīta, nepārtraukti ļSevī smeldzē
cionisma ideju un neapvaldāmas ilgas
pēc zemes, no kuras tā bijusi spiesta
aiziet. Arī īru tautai paJiā Īrijā šo­dien
ir tikai apm. ceturtā dala no
visas tautas, bet pārējie visā pasaulē
Izkaisītie īri nekad tomēr nav zaudē­juši
savu tautas piederības apzinu.
Un šodien šādu piemēru jau ir vairāk.
Un arī mums šobrīd nav vairs ne
«avas valsts varas, ne arī I savas terri-torijas.
Savu dabisko funkciju izpil-
•dīšanā kā tauta mēs un,esam para­lizēti.
Un mēs tomēr esam, mēs vēl
dzīvojam. Un ir vienalga, kāda dala
no mums ir te trimdā, kāda dala ci­tur
trimdā un kāda dala dzimtenē
pie pašreizējiem apstāklieiii.
Ar tautu ir tāpat kā ar Dievu un
dzīvību. Teoloģija saka, ka Dievs ir
visur, katrā lietā un katrā lietas
daļā. Tāpat dzīvība katrā organisma
daļā ir tāda pat, kāda tā ir veselajā.
• Nav nekāda likuma, nekādas statisti­kas
bauslības, kas noteiktuļ, cik lielai
cilvēku kopībai jābūt, lai tā būtu tau­ta.
Kas zina, cik iedzīvotāju bija mūsu
zemē pēc Ziemeļu kara, (in tomēr tau­ta
bija -dzīva, ja tauta ir tā, vārdos
grūti definējamā, vienība, kas kopā
turas nebeidzamām un neiznīcināmām
kopības apzinās saitēm, kas sevī ^labā
nepārtrauktu tautas dzīvības pave­dienu,
ko vērpj atsevišķu tautas lo­cekļu
mūžu reālizējumā un nebeidza­mā
atjaunotnē.
Tas niums šodien skaidri jāapzinās
un šai jēgā ari jādzīvo. Mēs šobrīd
vairs esam tikai tauta, tikai zināms
iedzīvotāju kopums, bez skvas terrir
torijas un bez savas valsts varas. Ar
to tad mūsu dzīve ir ārkārtīgi vien­kāršota.
Mēs vairs tikai dzīvojam.
Dzīvojam — šl vārda viscaurākajā
iļipzimē. Tā ir ārēji mazvērtīga dzīve,
Jo vii^a tuvojas jau veģetēšanai. Un
;neviena vara pasaulē un' neviena
:id®ologija pasaulē no mums tādā stā-
(Beigas sk. 2. lappusē)
lem
Ari Zvieidrija ierosina jaunas pajumtes atrašanu baltiem
,,Zviedri par mums'-, ar šādu virs-rfikstu
Stokholmas „L a t v j u Z i -
has** 61. n-rā raksta:
„Ka esam kļuvuši še neērts kerme-niis,
tas vairs nav noklusējams. Lai
atļauts atstāstīt tikai pāris rakstus i no
samērā daudzajiem, kas zviedru presē
tagad parādās par baltiem.
Viens no pazīstamiem baltu drau­giem,
Dr. Birgers Bekmanis, kas pēdē­jās
nedēļās stingri uzstājām ari pret
167 internēto militāro baltu izdošanu,,
laikrakstā„S V e n s k a Mo r g o n b l ā ­de
t" nācis ar apsvērtu un pārdomātu
priekšlikumu. Vina domu gājiens
īsumā šāds. Baltu bēgļiem kārto­jama
viiiu nākotne. Tas ir zvie­dru
un baltu kopīgs viedoklis, ka
vidafrikfi. Izceļot nevajadzētu visiem
baltu bēgļiem, -- vecāki cilvēki un
mātes ar maziem bērniem varētu pa-baltu
bēgli nepaliek še ilgāk kā līd^H^t Zviedrijā. Tādā kārtā atliktu
tam, cik tas tīri technisku iemeslu
dēt vajadzīgs. Baltu izceļošana stipri
atvieglotu attiecības ar< Padomju Sa­vienību,
ko liecina valdības prese.
Dr. Bekmanim ir ari konkrēts
priekšlikums. Viņš domā, ka blakus
Sabiedroto bēgļu komisijai Londonā,
tādu varētu nodibināt arī Zviedrijas
valdība. Vajadzētu drīzumā izpētīt,
kādas ir imigrācijas iespējas Brazīli­jā,
Domingo republikā, Kanādā, Ko-lumbijā,
Venecuēlā, Austrālijā, Dien-jautājums
par apmēram 20.000
Zviedrijas valdībai vajadzētu atrast
labi piemērotu vietu, sagādāt tonnāžu,
apgādāt bēgtiem starta kapitālu. Pēc
Dr. Bekmana aplēsuma, tas viss varētu
izmaksāt 60 — 100 milj, kronu.
Šo priekšlikumu „A f t o nb l a-d
e t" novērtē par gudru. Par izdo­šanu
Padomju Savienībai neesot runa,
tā izslēgta, bet šāda pārvešana tālāk
esot nopietni apsvefam spriekšlikums."
,3(4)ALK*V holeiiij un aiž^
ēstnesi"
Misu laikrakstam mēģina tīši kaitēt ar oficiālu apkārtrakstu"
šinīs dienās, kad latviešu bēgļu stā­voklis
Vācijā, izredzes U2 nākotnes
eksistenci, darbu un pat uz dzīvību ir
vairāk kā jebkad likteņa svaru kau­sos,
visas latviešu komitejas un no­metnes
Bavārijā, kā redakciju info^
mē, saņem piesūtītu „apkārtrakstu"
ar „B(4)ALK priekšsēdētāja" un
„kultūras daļas vadītāja" parakstu un
kūdīšanas aizrādījumu. Tas notiek
laikā, kad visi latvieši ar satraukumu
un kāpinātu interesi būtu gaidījuši
vienas vai otras organizācijas infor­māciju
par to, kas darīts latviešu
tautas aizkārtā goda un tiesību aiz­stāvēšanai
un reaģēšanai pret vācu
presē pasākto mūsu tautiešu un visu
baltu nomelnošanas kampaņu.
„Latviešu Vēstneša" pašreizējais
10.000 eksemplāru metiens ir pietie-garantija
tam, ka latviešiem
Vācijā un arī ārpus tās, beidzot, Ir
visiem pieejams krietnu domu Iztei
šanas un ticamas informācijas orgāns
Mūsu kuplās lasītāju saimes informē­šanai
sniedzām še ari „B(4)ALK"
cirkulāra tekstu, gan pilnīgi noraido
tā „tautiešu interešu** aizstāvēšanas
liekulīgo nodomu un īsto apstākļu
viltojumu:
is-ijas
universitātes
„Bavārijas (4) Apgabala
Latviešu Komiteja.
Pamatojoties uz; Bavārijas apgabala
2./3. dec. delegātu sanāksmes lēmumu
un Bavārijas apgabala latviešu komi­tejas
1946. g. 10. janv. lēmumu, pa­ziņojam
Jums selčojošo:
1945. g. 7. dec. no Bavārijas lat­viešu
vēstneša atbildīgā redaktora
pienākumiem atteicās V. Baltkājis,
pārceldamies uz Dillingenu, kur izdod
savu privāto laikrakstu „Latviešu
Vēstnesis".
Aiziedams no ,„BLV", V. Baltkājis
ar rakstu paziņoja Militārās valdības
iestādēm (DISCC), ka atsakās no iz­sniegtās
atļaujas avīzes izdošanai lat­viešu
DP vajadzībām un lūdza gā­dību,
lai ari neviens' cits šo atļauju
neizmantotu.
Tādu pašu rakstu V. Baltkājis iesū­tīja
ari spiestuves īpašniekam, kufa
uzņēmumā notiek „BLV" iespiešana
ar Nr. 8.
Visām latviešu komitejām un
nometņu vadībām Bavārijā. •
ar paziņojumu, ka vihš Militārā valdī­bā
esot atteicies no atļaujas un ka
„BLV" vairs neesot tiesības iespiest.
No mašīnām ticis izņemts jau sagata­vots
nākošais ,,BLV" nummurs.
Tādā kārtā y. Baltkājis, neskatoties
uz to, ka laikraksta izdošanas atļauja
bija izdota Bavārijas apgabala ktv.
komitejai resp. Latviešu aprūpības bi­rojam
Minchenē, bet nevis V. Baltr
kājim personīgi, ir mēģinājis darīt
iespējamo, lai „BLV" turpmāki neva­rētu
izdot, un sagādājis grūti pārva­ramus
šķēršļus laikraksta tālākai iz-
^ došanai.
Tai pašā laikā V. Baltkājis paAēmis
visus no spiestuves mašīnām izņemtos
„BLV" tekošā numura rakstu novil­kumus,
ko iespiedis savā privātā
laikrakstā. ••
'-A/Relns.:
Minchenē, 1946. "g. 15. janvāri.
Hercoga Rūdolfa ielā 49.
Piesūtīdams savu laikrakstu visiem
„BLV" abonentiem (pēc ,.BLV" abo­nentu
saraksta), V. Baltkājis tīši mo­dinājis
latviešu sabiedrībā aizdomas,
ka BALK izdotais laikraksts turpmāk
vairs neiznāks, bet tā vietā ir viha
laikraksts „Latviešu Vēstnesis".
Šādu V. Baltkāja rīcību BALK uz­skata
par augstākā mērā nosodāmu
un vērstu pret tautiešīi interesēm un
ir nolēmusi vinu nodot sabiedriskai
tiesai un atzīt, ka viAa privātais
laikraksts „Latviešu Vēstnesis" nav
atbalstāms no latviešu komitejām un
nometAu vadībām,
Līdz ar to Bavārijtis apgabala lat
viešu komiteja griežas pie visām ko­mitejām
un nometņu vadībām ar aiz­rādījumu
neuzifiemties šī laikraksta
izplatīšanu latviešu vidū.
A. Rūdzis
B(4)ALK priekšsēdētājs. Kultūras dalaa vadītājs."
„Lfttviešu Vēstneša" redakcijas rīcī­bā
esošo dokumentu oriģināli un no­raksti
liecina, ka „apkārtrakstā" V.
Baltkājim piedēvētie „nosodāmā8 rī­cības"
t. s. fakti ir apzināts patiesības
sagrozījums vai arī nepatiesība. Ša­jā
sakarā „Latviešu Vēstneša" izde­vēja
un atbildīgā redaktora rakstu
mūsu lasītājiem sniegsim nākamā nu­murā,
ar to vienreizēji atkāpjoties no
žurnālistikas darbības principa — ne­pārvērst
trimdā iznākošu latviešu
laikrakstu par atsevišķu personu vai
organizāciju savstarpēju vārdu karu
arēnu. Lūdzam lasītājus to pieciest,
jo šajā gadījumā netīra aprunāšana,
kūdīšana un tīša kaitēšana vērsta, kā
pret „Latviešu Vēstnesi" tieši, tā arī
presi un tās darbiniekiem
visumā. Arī nākamā numurā tomēr
vēl atturēsimies no lasītāju redakci­jai
jau tagad piesūtītajiem ,,B(4)ALK
apkārtraksta" parakstītāju personīga­jiem
raksturojumiem un vinu pēdējā
un ^rī agrākā laika darbības un rī­cības
notēlojumiem.
I Izdevniecība un redakcija
Baltijas universitāte sāk darbību
Organizācijas darbi B a l t i j as
un i V er si t ā t ēlHamburgā pavirzī­jušies
jau tik tālu, ka šī mēneša bei­gās
universitāte varēs uzsākt darbību.
Ar Militāras valdības un UNRRA's
gādību universitātes rīcībā mācību,
studiju, biroju, sekretariāta un sporta
telpu vajadzībām nodoti vairāki
„Deutscher Ring" nama stāvi. Stu­dentiem
un mācības spēkienji apmeša­nās
telpas ierādīs ,,Zoo" nometnē, kas
atrodas tikai dažu minūšu gājienā no
„D. R.". Pirmās idarbus uzsāk* filolo­ģijas-
filozofijas, juridiski-ekono-nīiskS
» matemātikas - dabas zinātAu,
lauksaimniecības^ lun, iespējams, ari
architiektūras-inžehiefu zinātņu fakul­tāte.
Pārējās fakultātes (ķīmijas, me-chanikas
un medļcīnas) l darbību uz­sāks
vēlāk, kad būs iekārtotas apme­šanās
telpas šo fakultāšu studentiem
Iespējams, ka medicīnas fakultātes
pēdējo kursu studbntiem nodarbība
būs Lībekā, latviešu slimnīcas klīni­kās.
Studentu transportēšana no vi6u
tagadējām dživefiļ vietām uz Ham-burgu
būs pakāpeniska, sākoties jau
15. janvārī: braukt uz Hamburgu pa­šiem
„uz savu roku" nav ieteicams.
Universitāte par studentiem uzAem
tikai Baltijas valstu pilsoņus, kam pa­beigta
ģimnāzijas izglītība (gatavības;
apliecība). Nelielā- skaitā paredzēti
arī brīvklausītāji. Līdzšinējos organi­zācijas
darbus visā klusībā veikusi or­ganizācijas
komisija ar visu 3 Baltijas
tautu pārstāvjiem. Sākot ar p. g. 30.
decembri par sakaru virsnieku un
akadēmisko padomdevēju iecelts ame­rikānis
G. Rigls (G. Riggle, no Ōhai-jo
universitātes). Sadarbībā ar viAu
veidoti universitātes satversmes prin­cipi,
kas arī 8. janv^ apstiprināti rek­toru,
dekānu un mācības spēku konfe­rencē.
, Universitātes iekārta visumā at­bilst
Baltijas valstu universitāšu iekār­tām
(fakultātes, dekānu padome, se­nāts);
atšķirība |ā, ka pārvaldē jābūt
reprezentētām visām 3 nācijām, tā­pēc
viena rektora vietā te būs 3 rek­tori
(gan katrs ar savām funkcijām),
viena dekāna vietā būs dekāns un 2
prodekāni. Tāpat jauns universitātē
ir prezidenta institūts, kas reprezentē
universitāti uz ārieni un vada rekto­ru,
dekānu padomes un senāta sēdes.
Prezidents, rektori, flekāni un prode­kāni
ir ievēlami; līdz vēlēšanu no­organizēšanai
fakultātēs un senātā par
rektoriem apstipriiiātl igaunis prof.
Epiks (Opik), prof. E. Dunsdorfs un
lietuvietis prof. V. Stanka. Par uni­versitātes
prezidentu Militārās valdi-
(Beigas sk. 2. lappusē)
Latviešiem gadā ieceļosanas^^
S a 0 P a u 10 latviešu baptistu pār­stāvji
no Brazīlijas raksta:
Baptistu draudžu darbinieki un pri­vātpersonas
saņem vēstules no Lat­vijas
bēgļiem Eiropā ar lūgumu pa­līdzēt
viņiem pārcelties uz dzīvi Bra­zīlijā.
Atsaucoties uz šiem lūgumiem,
Latvijas konsuls sazinājies ar Brazī­lijas
valdību, un jaunajā imigrācijas
likumā latviešu intereses ņemtas vērā.
Brazīlijas valdība galvenam kārtām
interesējās par laukstrādnieku ieplū­dumu.
x\matnieku ieceļošana pare­dzēta
uz atsevišķu lūgumu pamata.
Valdība sola segt ceļa izdevumus, bet
ar noteikumu, ka tie palēnām ir jāat­maksā.
Kas, iebraucot, ir pierakstījies
par zemkopi vai arī par amatnieku,
tam pie uzdotās nodarbošanās ir jā­paliek
vismaz 4 gadi. Kam ir līdzekli,
tie var iegūt zemes īpašumu,, kam to
nav, tie atrod nodarbošano«i vai nu
kā zemes rentnieki vai kafijas un kok­vilnas
dēstījumos. Uztura pamatvie­las
uz laukiem ir pupiAas, rīsi, kuku­rūzā
un saknes, ko katrs laukstrād-
Jauna krize Francija
Atkāpies de Golls
Francijas republikas prezidents ģen.
Saris de Golls 21. janv. iesniedza Sat­versmes
sapulces prezidentam Fēlik­sam
Guēnam'(Gouin) atkāpšanās rak­stu
no prezidenta posteiia. Šo soli de
Golls spēris pēc steidzami sasauktās
ministru kabineta; sēdes, kurā de
Golls nevarējis saprasties ar komu­nistu
partiju jautājumā par jaundzi­mušās
Francijas ceturtās republikas
varas koncentrēšanu prezidenta vai
parkm^nta rokās.
The Staw « i Stripes^^^
nieks audzē pats sev. Dienas Brazi-lijā
siltas, temperatūra svārstās np
25 — 38 gr. pec C, naktis samērā
dzestras.
Reliģijas brīvība neierobežota, ka­toļu
baznīca j daža,*> priekšrocības. Tur­pretim
nacionālā brīvība ieceļotājiem
zināmā mērā ierobežota >iav atļauts
organizēt ārzemnieku kolonij^ ar
savu Ipatu pašvaldību. Nevar atvērt
skolas ar savu mācības valodu, nedz
arī paši dibināt nacionāla rakstura
biedrības, vai izdot polītiskus laikrak-stus.
.^'V./''VV'v
Ieceļošana uz valdības rēķina patla­ban
nav iespējama jūras transporta
apstākļu dēl. Ieceļotāji nopietni brī­dināmi
no privātiem aģentiem, kas
sasola lielus labumus un beidzot no­ved
lielā postā,
Zidas" Stokiiolmā
Daudzi DP nometnēs nodēvēti par
:ātoriem
FRANKFURTA, 20. janv. (INS).
— Vācu padome ASV okupācijas
joslā šodien raksturoja daudzas
pārvietotās personas, kas U!^-
RRA's nometnēs dzīvo salīdzino­ša
greznībā, par nacistu kollaborā-toriem
(līdzgaitniekiem^ — Red.)
un simpatizētajiem. Vācu padome
gehēralleitnāntana Lūcijam D. Kle-jam
(Clay) likusi jpriekšā šīs perso­nas
sūtīt atpakaļ uz viAu pašu
zemēm.
Stars and Stripes
i. 21. 1946
To saka ASV pārstāvji
Kā mūs informē, vairāki ASV bru­ņoto
spēku augstāki 'pārstāvji Eiro­pā
pēc informatīviem apmeklējumiem
DP nometnēs Bavārijā; konkrēti \ mi­not,
piemēram, Dillingenas un Lauimje-nas
nometnes pie Donavas, loti atzi­nīgi
izteikušies par pārvietoto personu
rnorālo stāju un nosodījušas pres^
parādījušos DP nomelnpjumu».