Bavarijas Latviesu vestnesis, April 13, 1950

              - i
ii t
tATVlJA
Ceturtdien, 1950. g. 18. «*fffl
Džons Tosters Daless ~
Ecesono pirmais paligs
• a i i i i im (D)* ^ Jiu Ilgi pare-dsētā
ASV irpolltikai saskaņošana
«rabtt lielo pūtlju — deixM>kratu un
iiilūbUkiņu prasMm Iti pirms Liel«
iāMm kļuva fakts. Predteits Tra*
innif us tenltoni Vandenberga un
irllite ministra E£esona atkārtotiem
Jrfi^^railjumiem pagijulo treldim
Ptidņoļa* ka pievienojas republikāņu
irpolfWii speciālista Diona Fdstera
Ddiiļ Iecelšanai par tuvāko pailgu
iriitttt ministram Etoonam.
' iecillana nenosimē nekādas ra*
dflUlas pārmaiņas ASV polim bet
katli iiņi nodrošina ar pēdēlfi laika
iiiidajiem apvainojumiem satrid-
Hito Irliehi ministra Efiesona perso-lilio
ItiTokīi un ASV politisko pres-tfio.
Xi tinami, i^blikfiņl asi
protiMIa pret ESesona un TrOme*
at «Tijo politiku iUjā^ apvainoda«
nt lieicmtt tadlrblbi ar komOnis-t
im ite Izralildami veselu virkni
ttodito aenSti un amerikāņu pre*
A Stvišķi smagf bija senatora
Hildkartljla apgahro]uml, ka ECesona
mvitdt Bdtštrādnlekl un it īpaši pa-ēmaM$
š Ovm Latlmors simpatisē
Iblifiiiiitfem vai ir pat to aģenti.
• Gflruvariga Ir Daleta iecelšana,
l l e ^ apstāklis, ka ^ vil ^rms se-inineileRi,
kad Tiņi kandidēja
itati senāta pai^du vēlē-it
«rp v^tt un pr^dentu
rīdāi nesaskaņas, un
sreriteiti . savam draugu pulkam
Idji Ufddet, ka viņš „ ne mūšam
Ii4n#d6i Dalesa rlcIbu** un kavēs
fiņi isvihlšaiuNi katrā redzamā
)INrtiāl0 Daleia todevums ārlietu
jisIniiIrMi J»u noskaidrojies. Viņš tmfMņ izstrādās ASV miera Ugu-ifti
j ļ t t t t ar Japānu. t)ale|ppava-
<b iMioiitt I. maijā tondoilis kon-l
i l M l Viņim ie^ lldz dava ka ne-itaitartnā
komOnlnna pretinie-iam,
Mi aktīvu rīcību pret
imperiālismu.
Triestas jautā jums
atkal akūts
TUo nelic ka^am un paredz, ka aukstais kars
izbeigsies nākamajos divi gados
Itlūst I Ne krievu meli. ne viltiba
nepalīdz atgūt bēgli
22 G. VECAIS IGAUŅU JBRNIBKS VABBS P A U K T ZVimBUA -
SVILPO KALEVA CIETOKSNI, LAI SAZINĀTOS AR TAUTIEŠIEM
KRASTMALĀ
I
Triesta (A). ^ Iiabu laiku aizmirs­tais
Triestas Jautājuma <- strīdus
āboli Itālijas un Jugoslavijas starpā,
kopš Lieldienu se iienas atkal ir
dienas kārtībā. Amerikāņu samieri­nāšanas
polltik.^ reiļultātā pēdējos
mēnešos starp maršala Tito valdību
un ItaUJas ārlietu mīnlitru grāfu
Sforcu notika nopietni mēģinājumi,
cik ieQ>ēJami Izlīdzināt un normali­zēt
abu valstu attiecības un panākt
pēc iespējai pUnlgāku saimniecisku
sadarbību. Lieldienu priekšvakarā
grāfs Sforca Milānā teica runu, kurā
prasīja, lai maršals Tito, Ja vēlas
draudzību «r Itabju, nokārto Tries­tas
Jautājumu par latiu Itālijai. Sfor­ca
atgādināja, ka Jugoslavijas phi-slbu
pēc Triestas pirms 5 pdiem iz­devās
realizēt tikai tāpēc, ka toreiz
maršalu Tito atbalstīja Maskava. Ti­kai
tādē} radīta Triestas brīvvalsts,
Jo rietumu sabiedrotiem nekad ne­esot
bijis šaubu, ka šl svarīgā Andri-
Jas osta ar saviem 400.000 ita|u ie­dzīvotājiem
ir Itālijas* sastāvdaļa.
Tādē} Tito esot Jāsaprot, ka pašreizē­jā
poUtiskā situācijā bez Staļina tie-ša
atbalsta viņš savas prasības pēc
Triestas līdzšinējā formā turpināt
nevar. Sforca formulēja divus punk­tus,
kas Jāievēro JugoslaviJaI sarunās
par Triestu, uzsverot, ka 1048. gadā
ASV, Francijas un Anglijas formu­lētais
Triestas stāvoklis, proti, ka tā
ir Itālijas pilsēta, ņemams par izejas
punktu visām tālākām sarunām Ro­mas
un Befgrades starpā.
Uz grāfa Sforcas runu nf^kavējo-ties
reaģēja ari maršals Tito, snieg­dams
intervilu Londonas neatkarīgā
laikraksta Times korespondentam.
Plašajā divu stimdu taterviiā Tito
apskatīja pašreizējo starptautisko
^ Aukstas Liddi^nas
: visa p
Roma spīd saule
i iraui (B). — Visā pasaulē lieldie-tāš
valdīja auksti un nemtUgs laiks.
J^kmiiali Izņēnmmi bija svētā pilsē-
V i i a a , kur VtfftlUgs^ltumi pleiu*
i l i l ^ M Ltalāi t4#M^^rM^ m pat ilitfiMm uamom M mm
i v ^ o t t j u klātienē p ā v ^ mjs
XIi fvlnlgā procesijā svēUJa sapul*
Amerikapi bnJina
franču valdiba par
komunista nodomiem
Svitl gada Lieldienu svinības Ro-mi
bijā grandiozs sarIkoJum8.^Baltā
tl<to batdadUnā plvestu F xn
Mttip»! kārdinātu i-^»'*^teru un Va-
Iflrtiii sardsis pavadībā l ^ a Pē^
tefi katedrālē. Kad pāvesta balda-dklni
vlr^Jās caur gaiveno portālu,
f i i m o l ^ doms uzdegās tūkstošu
iMrtrtiko tve«« i»«\8roā un atskanē­j
i iudbraba trompēlu m^%* Romā
UtUUenas bija tik siltas un saulai-lias,
kt tOkstoši Izbrauca uz tuvējo
Ōstijtttm peldējās jQrā.
Maskavā tāpat kā gandrīz visās
E3r(^s pilsētās Ueldi^ās
Bja uņ sniga. Jeļihovskijas katedrā­l
i Uaikavas patriarchs Aleksejs svē­tīja
Lteldiotu procesijas un, kā
TASS siņo^ ar! daudzās citās Pa-doiaju
savienību pilsētās Lieldienas
fvii^ja baznīcā
ASV Lieldienās plosījās vētras» or-un
sniega puteņi. Parastā sa-smUs
nelaimju bilance šoreiz bija
Itt neģaUnātō* un vairāki -slmU ie-mdnoto.
Vācijā Uklab rietumu, kā
austrumu dievnami bita pārpildīti,
m dievlūdzēju skaits"" logad sasnie^
dils jaunu rekordu. Berlīnē kardi •
ikila Prtizinga dievkalpojuma laikā
ttvUās'ielās bi*a Jāpārtrauc saUk-rae.
Stutgartē koi^gu dievkalpoju­mu
vāciešiem un amerikāņiem vadī­ja
pisIMmais māc. Nimelers.
Parīze (E). — ASV kara ministrijai
tuvu stāvošas aprindas franču val­dības
locekļiem izteikušas pārliecību,
ka pagājušās nedēļas kcmiOnistu In­spirētie
streiki Fran<^ā, Itālijā un
Beļģijā bijuši domāti par ģenerāl­mēģinājumiem
lielai komunistu ofen-inaijā.
Franēu valdības locekļi
saņēmuši ari veselu rindu norādīju­mu
no amerikāņu iestādēm par gai­dāmām
komunistu demonstrācijām
un streikiem, kā ari lietojamo tak­tiku
un līdzekļiem. Franču iekšlietu
ministrija sagatavojusies komunis­tiem
visur atbildēt ar ļoti noteiktu
m ātru rīcību, kādu tagad pieļauj
jaunpieņemtie valsts drošības liku­ma
papildinājumi. Franču valdība
no amerikāņu puses ari instruēta, ka
šoreiz kominforma aukstā kara ofen­sīva
būs visplašākā un skars ne ti­kai
Beneluksa valstis un Holandi,
bet ari okupēto Vāciju, Austriju,
Berlīni un Jugoslaviju.
stāvcldi un* teica: JĒs nedomāju, ka
pašreiz pasaulei toud tiešaa kara
briesmas, jo abās pusēs ir dešK gri­ba
no kara izvairīties. Aukstais karš
starp rietumiem un i»—tri-miem ari
nevar turpināties vairāk nekā vienu
vai diVus gadus." TMk Tito norā­dīja,
ka Sforcas runa' esot i^erfidl-
Jums, ka Itālija nespēj <rt>jektlvi no­vērtēt
stāvokli, kādā tf pati atrodas.
Amerlkapu lidmasFna...
JiS7 LIDB«ASWAS N O ^ O
PADOMJU MANEVRUS
BALTUAS JŪRA-, apgalvo TASS*»
korespondenti
(Turpinājums no L IppJ.
domju Iznicinātāji, kas spieduši ar
si^iāiiem svešo lidaparātu nolaisties.
Tas nav tignāliem klausījis, bet at*
klājii ugunL Pēc savstarpējās ap­šaudīšanās
am^rtkāņu bumbvedējs
pagriezies Jūras virzioiā un pazudis.
Amerildb^u ^ s a spēku vadība pa­skaidro,
ka tai nekas nav zināms ne
par iorievu notā minēto gaisa telpas
pāi^pumu, ne apšaudlšanos. Sest­dien
gan bM vēsts pazudis kāds
amerikāņu kaujas bidroplāns, kas
bijis ceļā no VIsbādenes.uz Kopen­hāgenu,
kas līdzinoties B-29. 25
ameril^u, kā ad vairākas dāņu un
zviedru lidmašīnas vēl joprojām bez
panākumiem meklē pazudušo lid­mašīnu.
Vašingtonas politiskās aprindas šai
sakarībā vērš uziņanlbu uz Latvijai
tiesisko statusu un norāda, ka kopš
Latvijas iekļaušanas brīža Pad. sa­vienībā
1940. gadā, ASV nekad šo
zemi nav uzskatījušas par padomju
apgabalu.
TASS^a korespondents Stokholmā
trešdienai rītā sniedz telegrammu,
kurā apgalvo, ka Dānijā patlaban at«
rodoties lielāks skaits ASV lidmašīnu
nekā vajadtfgs. Ari Zviedrijā ame­rikāņu
lidmašīnām esot atļauts l i ­dot
virs gaisa satiksmei noliegtiem
apgabaliem.^ Amerikāņu lidmašīnas
bez tam izmahtojot Zviedrijas un
Dānijas neitralitāti, lai novērotu
padomju manevrus un kuģu kustību
BalUJas Jūri.
Kāds augstāks amerikāņu gaisa
spēka virsnieks Visbfidenē paskaid­ro,
ka esot pilnīgi aplamas zināmtk
aģentu izpļautās ziņas, it kā pazu­dušai
lidmašīnai būtu bijušas speci­ālas
ierīces \m aparāti padomju ma­nevru
fotografēšanai Baltijas pie­krastē.
Dāņu laikraksti savukārt ameri­kāņu
pazudušis lidmašīnas meklē­šanu
iztulko citādā gaismā. Kon­servatīvais
National Tfdende atgā­dina
šajā sakarībā plašu pazudušās
lidmašīnas meklēšanas akciju otrā
pasaules kara sākumā virs Japānas
ūdeņiem. Komunistiski noskaņotais
Land og Folk ar virsrakstu Histē­riska
amerikāņu bumbvedēja meklē­šana
raksta* nSķletama amerikāņu
lidmašīnas pazušana ir labs aizbil-
(^nājums ASV gaisa spēku ievadītai
histēriskai meklēšanas akcijai'*
Jaunu DP likumu...
Padomj u zemūdenes
Ķinas ūdeņos
Tilpeli (C). - Nacionālās Ķinas
valdības ārlietu ministrs Džordžs
paziņojis, ka Ķmas komunisti saņem
plašu militāro paHdzIbu no Padom­ju
savienības un protestu notā, kas
ksni^gļta UN prasa, lai Apvienotas
nicijas nosūta uz Ķinu izmeklēšanas
kondiijas. Nacionālistu ziņojumā
•pgalvots, ka padomju lidotāji vese­lās
vienībās darbojas komunistu
tviādjā un Maskavas instruktoru
skaiti iniedzas tūkstošos, šanghajas,
Binēovas un Sbučovas lidlaukos ie­radušai
ap 400 padomju lidmašīnu
Hdi ar visu lidojošo un apkalpes
peŖonāhi. Bez tam Di»Uenaj§ iQr§
un IPnas piekrastes ūdeņos paš-relt
operējot lielāks skaits padomju
isfnlldeņo.
Protesti notā uzsvērts, ka šāda
Padoni^ savienības militārā aktī-
Tittte nav savietojama ar Apvieno­to
(^arta un Ktoas Pad<
(Turpinājums no L ipp.).
esošās nometnēs, kuras tuvākajā nā­kotne
ar visiem iemititiekiem pare­dzēts
iekļaut vācu saimniecībā, bet
grupas £ un ^ dos tiešā vācu bēg­ļu
komisāra rīcībā.
Uz grupas D n ' - tā sauc.
,4*esijdual camps" pārvietos ari lielā­ko
daļu to, kam kaut du iemeslu
dēļ pēc dokumentēšanās izceļošana
atlikta, starp tiem ari baltu un un­gāru
karavīrus, par kuru stāvokli vēl
arvien nav nekādas skaidrības Pēc
apspriedēm Vašingtonā DP komisijas
pnek^scdis Kārusi un Eiropas lietu
koordinators SkvadrilU gan pietei­kuši
konferenci 14. aprīli Frankfur­tes
Stabā, bet vēl nekas nav zināms,
kādus lēmumus tur paziņos. Karavī­ru
izceļošanas Jautājums patlaban ir
sliktāks nekā jebkad/ Jo iestāde, kas
izdod atļaujas Vācijas atst<^.^anai, t i.
Comblned Travel Board, pēdējā lai­kā
neizsniedz bij. karavīriem iz­braukšanas
atļaujas ne vien uz ASV,
bet ari uz citam valstīm, šai lietā
jau iesniegti vajadzīgie memorandi,
bet pagaidām skaidras atbildes vēl
nav.
Tuvākajā nākotnē atkritis izvieto­šanas
(resettlement) daļas novados
un apak.^nov^dos (area, sub-area). un
tādas darbosies vairs tikai nometnēs,
emigrācijas centros un galvenajā
mītnē Bad Kisingenā. Dokumentāci­ju
turpmāk izdans \ ^ trfs pamat-grupām:
ASV, britu Impērija un ^ -
rējas valstis,
Vācijā palicēju nodrošināšanai tur­pina
i7--v>M strādatālu nometni Ha-navā.
Pēc tam līdzīgas darba un iz-
I' vieto5anSs iespējas izveidos 1 un 7.
novadā.
Kooperatīvu dibināšanā S9vu at­balstu
sola kā IRO, tā augstais ko­misārs,
tikai ar nosacījumu, ka tiem
nepiešķirs īpašas privilēģijas, t i., lai
tie būtu konkurences spējīgi uh dar­botos
ar līdzīgiem noteikumiem kā
vācu līdzīgi pasākumi. Kooperatīvu
izveidošanas lietā š. g. 3. aprlU no­tika
atsevišķa IRO un Uutibu pār­stāvju
apspriede, kurā izlēma prin­cipiālus
jautājumus. Tuvākajā laikā
nometnēm (employment daļām) izsū­tīs
anketas kas Jāizpilda tiem, kas
vēlētos piedalīties kooperatīvu dibi­nāšanā
un darbībā.
DP civillietu kārtošanas atvieglo­šanai
augstais komisārs martā izde­vis
rīkojumu No 24. Tas nosaka, ka
turpmāk visos gadījumos, kur ne­var
pielietot attiecīgās personas
dzimtenes likumus, atļauts rīkoties
pēc Vācu likumiem. Tas sevišķi at­vieglinās
laulību Šķiršanas, pazudu­šo
un taml lietu kārtošanu.
Sajā konferencē pēc tautību pār­stāvju
lūguma piedalījās arī Mek-kloja
pārstāvis, t^dēļ ^Ireiz pārru­nāja
nepieciešamību atļaut izceļoša­nas
gadījumā ņemt līdzi zināmas
naudas summas emi^antu pirmās
nepied^amības vajadzībām. Tāpat
lūdza paātrināt t s, Pardon Board
lietu izšķiršanu, lai niecīgie sodi par
mazsvarīgiem nodarīiumiem nebūtu
SķērSU Izceļošanai. Plaši un vispusīgi
pārrunāja denunciāciju apkarošanu.
Pārrunājot skolu Jautājumu, vien­prātīgi
ateina nepiecie^Pmību turpi­nāt
skolu darbību visos lesDēlamos
apstāklo?. Nometn5g ar |po anrūni
uz 30. ^unilu an 5000. bet vā­cu
saimniecībā nododanU ap 3000
btaiL H. K.
V e s i e r o t » (ag).—2t §• v« imt*
roib Ifaunis BŪB Kns^s, par Irap^
alibēgšanii no pidMiiJa ojļa kaģi^
Tosno Vcsteroiii ostf Zviedrlft, si-ņojim
Jau Latvijas pagiļniaji nu­murā,
3. aprni pieteldei Veiteroiti
polldji. * Zviedrijas ftrmnniekn ko-mliUa
neoflcIāU^ padKiIdroJiid» ka
Kaitini vaiēi palikt Zviadrlji kā po-
Utiiki bēglii. Jantijama galigl Iz­šķīri
U»B dienai. Padomju koģli
pēo kiNPtelņa DaSkova atkārtota pro-teita,
bēgU neaagiadljli, L aprOI «I-itUli
Vtf terotn, dodamies atoe|i.
Mūsu korespondents un zviedru
laikraksU par igauņa bēgšanu sīkāk
ziņo: Kuģis, gaidīdams uz bēgli, bija
paredzējis aizbraukt no Vesterozas
dstas L aprīli, bet tad pēkšņi devās
ceļā jau 31. marta pēcpusdienā. Pil­nīgi
negaidot, Tosno tomēr 1 aprīļa
rītā atgriezās Vesterozā, jo izrādījās,
ka tas bija izdarījis tikai mazu „eks-kursiju"
pa Melara ezeru. Kad zb^a
par kuģa atgriešanos izplatījās pU-sētā,
zviedri to uzņēma par 1. ajnlļa
Joku. Kapteinis, acīm redzot, cerējis,
ka Kustins atkal parādīsies krastma­lā,
^ d z kuģu būs projām.
Pēc atgriešanās kapteinis Iesnie­dzis
jaunu notir zviedru policijai,
protestējot, ka tā nav bijusi pietie­kami
enerģiska, lai igauni sagūstītu
un izteicis izbrinu, ka zviedru poU-
"dja pieļauj tik ievērojamam noziedz­niekam
(Kustins apvainots, ka noza­dzis
kādam apkalpes loceklim pulk­steni
un uzvalku) atrasties brīvībā.
Protesta notā kapteinis pieprasījis,
lai zviedru policija pārmeklē visus
Vesterozas ārzemnieku dzīvokļus.
Policija paskaidrojusi, ka darīts viss,
kā šādos gadījumos parasts, un ka
pēc Zviedrijas likumiem māju pār­meklēšanu
nevar izdarit tik vien­kārši,
kā tas varbūt ir Krievijā. Ku­ģa
kapteini visās gaitās pavadījis 19
g. v. poļitruks, bez kura uz kuģa bi­juši
vēl;ap 10 čekistu. Neguvis ne­kādus
panākiunus, kapteinis devis
rīkojumu 1. aprīļa pusdlgnas laikā
atstāt ostu.
Izbēgušais Kustins pirmdien, 3. ap-rilī,
ieradies Vesterozas policijā, par
skaidrodams, ka kopš aizbēgšanas —
31.aprila nakti — *-'--54i^ pļ« kā­da
tautieša, kur atpūties un mācījies
zviedriski. Simpātiskais Igaunis bez
bailēm ļāvis sevi fotografēt un labā
vācu valodā pastāstījis par savu
bēgšanu:
„Tā kā krieviem liels jūrnieku trū­kums,
,darbā pieņem c&i igauņus, Ja
viņiem nevainojama polltiskff pagāt­ne
un piederi^ atrodas dzimtenē.
Uz Tosno bijām pavisam 6 igauņi: 4
kurinātāji, 1 radiotelegrafists un es
— matrozis. Tā kā sarunāties ar
krastmalā stāvošajiem uz stingrāko
aizliegts, tad nolēmu ņemt palīgā
kādas dziesnias melodiju, lai mag­nātu
sazināties ar saviem tautietēm.
Svilpoju no brivās Igaunijas laikiem
labi pazīstamo Kalevite Kants (Ka-leva
cietoksnis), uz ko atbildei krast­malā
sadzirdēju igauņu valodu. Mans
skats sastapās ar kādu tautieti, es ar
pirkstiem signalizēju 12 un viņš' no­rādīja
uz kādu ostas celtni Nolēmu
izmantot šo reto izdevību un bēgt,
kaut gan poļitruki mani sevišķi uz­manīja.
Dsmu bijis ar kuģi 3 reizes
Zviedrijā un pēdējo reizi Geteborgā
pie mums ieradās krievu provokatori
un mēģināja pierunāt bēgt. Viņu
triks bija tomēr tik nemākulīgi sa­gatavots,
ka mēs neu7ķērāmies. Bet
ASV plāno.,.
(Turpinājums no 1. Ip^)
Londonas prese Lieldienās turpi­nāja
kampaņu par un pret Vācijas
atkalapbruņoSanu. Vorkshire Post
norāda, ka šis komplicētais Jautā­jums
kļūst vēl komplicētāks augo­šās
vāciešu pašapziņas dēļ. Pēc laik­rakstu
domām RietumvācMas poli­tiķi
nepieņemtu nekādu algotņu pos­teni
Rietumeiropas kopējā armijā,
jo uzskata sevi joprojām par mili­tāri
spēcīgāko nāciju ftietumeiropā,
ja vien stāvoklis sarežģas tiktāl, ka
angļiem un amerikāņiem, kā ari
frančiem nav vairs dtas izejas Eiro­pas
droSIbas garantēšanai ka ieroču
un bruņošanas aizlieguma atcelšana
no Reinas lidz Elbai.
Vašingtonā īsi pirms Lieldienām
apspriests plāns par Eiropas apbru-ņošanu
neatkarīgi no amerikāņu ie­ročiem.
Speciālistu atzinumi ir, ka
Atlantika pakta ieroču palīdzība ir
samērā nenozīmīga un nespēj garan­tēt
Rietumeiropas aizsardzību pret
Padomju savienība Invāziju. Tā­dēļ
jaunais plāns paredz bruņošanās
rūpniecības atjaunošanu dažādās Ei­ropas
zemēs un jaunu ieroču un mu-nici.'
as fabriku celšanu par ar^rikā-m
dolāriem uz Anglijas salām. Ari
šis jautājums Ukšot pārrunāts triju
lielo konferencē Londimfi.
šoreiz ar paša spēkiem vajadzēja iz­doties.
Nakti uz piektd^*»nu biju sardzē
kuģa pakaļgalā. Dažas minūtes pirms
pusnakts, uzgājis uz klāja, redzēju
tēlus, kas loi^āja starp ostas c^tņu
ēkām. Nopratu, ka tie ir tautieši
Pārbaudīju, vai poļitruki guļ un zi­nādami
ka sargs pie uzejas uz krasta
nedrīkst savu vietu atstāt, pamāju ar
roku. No krasta dabūju tādu pašu
atbildi. Devos pie virves, kas sti^Jas
no kuģa pakaļgala uz krastu, un rā­pos
pa to uz leju. Man vajadzēja
vairākas reizes atpūsties, lai veiktu
samērā garo ceļu. Par laimi neviens
mani nebija manījis m nakts klusu­mā
pazudu no peldošā cietuma.
Kapteiņa apsūdzība par pulksteņa
un uzvalka nozagšanu, protams, ir
izdomāta* lai būtu iemesls manis iz­došanai
Nozagt pulksteni uz Tosno
bija gluži neiespējams, Jo vismaz ne­vienam
no maniem 7 mltn^ bied­riem
nebiji ne kabatas, ne rokas
pulkst^a.*^
Zviedru laikraksti piebilst, ka Tos­no
poļitruku, kam bijis Jāuzrauga
Kustins, varbūt sagaida tāds pats
liktenis kā kuģa Aurania poļitruku,
ko sodīja ar gadiem spīddu dar­bos
par kādas igaunietes aizbēgšanu
Zviedrijas krastā (par to savā laikā
rakstīja ari latviešu prese).
Jāimaii igaunis ari pastāstījis par
pēdējām llelajfim deportācijām no
vbgia dzimtenes 1949. g. martā, kad Svesti 100.000 igauņu. Viņš redzē- ^
ļaužu deportēšanai tieši no Krie­vijas
atsūtītos 70 ndlzlgos smagos
auto, ko savā laikā krievi saņēma no
ASV.^ De(K>rtēto aizvešanai bijuši
mebilizēti ari ^si igauņu auto un
zirgi un veselas straumes vilcienu,
ar apmēram 45 vagoniem katrā sa­stāvā,
lai deportāciju veiktu divās
diennaktis.
Kustinām liels pārsteisjur^^ ^
zviedru policijas draudzīgā izturēša­nās.
Iecirkni, kur viņam Jāpavada
laiks līdz lietas galīgai izlemšanai,
viņš Jūtoties labi un Jau pirmajā
dienā apgādāta ar jaunu uzvalku \m
dtām nepieciešamajām.lietām. Pa­domju
sūtniecība, uzzinājusi, kaKus-tlns
atrodas Vesterozas policijā, iz­teikusi
vēlēšanos ar viņu sarunāties.
TAS, protams, nav atļauts, un ārzem­nieku
departaments paskaidrojis, ka
policijas materiālus nosūtīs izlemša­nai
ārzemni^ komisijai. Ar to
krievi tomēr nav apmierinājušies un
paskaidrojuši, ka .viņi tomēr ieradī­sies
^esterozā, lai sarunātos vismaz
arpoiidju.
DAŽOSTĀRDOS
Zemestrīci UeldienSs piedzīvoja
Ziemeļitalija. Legbomā sabruka mā­jas
un mežonīgi zvanīja baznīcas.
Tūkstoši iedzīvotāju pavadīja Liel­dienas
teltis ari Dienviditalijā un
SicIUjā.
Jaunzēlande atsauo sūtniecību no
Maskavas, Jo pēc Jaunā rubļa kur­sa
dzīve diplomāt om iznāk pārāk
Idārga.
Stlgmttzēto KonersreuUs Tei^
Bavārijā Lieldienās apmeklēja 13.000
dievlūdzēju, to starpā 6000 amerikā­ņu,
kas noskatījās, kā parādījās Lie­lās
piektdienas Kristus brūces • 40
policistu regulēja satiksmi
Anflo Invāziju Lieldienās piedzī­voja
Parīze, kur ieradās pāri par
40.000 tūristu. 27 lidmašīnas uzturē­ja
pendeļsatiksmi ar Londonu.
Ais ballēm no vācu .runnieclbsi
konkurences angļi turpinot demon­tāžu
Rietumvācijā, i i mo7'r,ot Rlc-
•^.'^ir'^rjas aizsardzības potenclfiHi
deklarēja senators Bridžs. Antļļu
augstais komisārs sērs Robertsons
esot atcelts par pretošanos šai poli­tikai
Tiesības patverties Cechoslovāklļš
pieprasījis amerikāņu profesori
Džordžs Vllers. Viņš ar ģimeni vēlas
palikt Prāgā, Jo ASV uzturot milzīgu
spiegošanas tīklu un viņš neesot ap­mierināts
ar okupācijas politiku
Komonlstlem neļauj iecel t Ani?!!-
Jā. Skandāls izcēlies, kad pirms svēt­kiem
Doveras ostā liegts ceļot tālāk
franču kcniuai8tlsl''"b dzeV.ce!» arod­biedrības
ģenerālsekretāram Druā-ram.
Sīki pārmeklēta ari viņa ba­gāža.
Arābu Ilgas septiņas valstis parak­stījušas
savstarpēju drošības un pa­līdzības
paktu pēc Atlantika pakta
parauga. Izraēlas radio piezīmē, ka
šim līdumam nav nozīmes, jo nevie­nā
araTju līgas valstī nav pietiekama
reāla spēka
Padomju ūdeņraža bumba esot tā­lāk
attīstīta nekā amerikāriu, franču
komunistu nartlias 12. k^-^^'^si
ziņojis profesors Zoljo Kirī. Tele­grammā
Staļ'nam pmf. K i n .saka kr
Padomju savienība ir visu zemju ko
nifinistu d^ve un cerība.
Ēmi
ļaunzelai
.11»
mmn» •
tismcs
ari, kaisis
dtolton ^*
torvsdl»
ssiiaita
tailsridjas
AastrUI.
Mgr&dju
preses «w«w
jiunpieņemt6
kuma papi'"
Hčot, ka
Kiigora un F
itslstami par
nekā otrs —
projekts.
Kil|ora-Fcrt
nefildus dfškri;
mus un līdz
gludāku un net
norisL IRO Ja
^Ju no DP ko
kopš l i apil)a
obešojimi f
kurisn II pni*
Jlm Vilim bOs^
boi briscoifiis
Hkal ffproa
mtim USiit
IBO kvfrbji^mai
'Beii no pvari^.
Una papdd
ataJfima, irtai;
vii^s «rl persdnai
Vldjai un Austri;
vii ItaUjS pēc l6r
koDkrtti - līdz 1
Pa; lo termiņu gri
lAtviju ieidekSēJi
iotieiuzziņsmno
^ vSlreizfik&
DP ikaitu \m kal
Audi ttiķiŗi, no
Saikiņš ar pa]'"
NiamuzņemsA
n ikaita 295.000 TM
«^««š«olQDp]
^ ļr'BekoioSas: 18.^
karavīru,
5f «00 bj
Jolbjut^H,O^O^O vi
u ievilt
* ASV Tfr?"^
Astona
^ojas
8