1950-04-13-07 |
Previous | 7 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
tv.
"nieru patak-
, biāta viņag
skumjai,
sapnis. Va*
bez tmi-
Viens laik-cit$
noglza.
. ^ķoA druk*
dēkā vlrt*
lar bērnu A-aegas
ķepa-
'»I>agnijapa
iftja un
ļiājateļBle.
itt jietfi^vu
lllums vissiS-es
ceru, w
virs bus ar
pat acis ^
un rwr-m
I
® nebiji»
[.dēlu gU^Jlj 58-
viens
galda.
savai , i n a t^
Uloties 1^
Inā, i - ' - l vā^fS
l mazāk P | 5a-
P teica P^^'
naida, bet a^ j^,.
i
i
£1
Cfeturtdien, 1950. g. 18. aprm
L A T V I J A
īres mēra
GEPREITERS NEVAR UZVARĒT ĢENERA^^ DRAUGA NĀVE
tooplis; bet vajadzēja iet,, jo palikt
bija bīstami.
«Uzivarai** sekoja dziŗes,. Ciema
fiainmieku' pagrabos vīna netrūka,
bet krieviem .pašiem bija līdzi jel-;
spirts no tuvējās dedzinātavas, kas
vii^u rokās bija kritusi iepriekšējā
dieni. Pie manis atnāca draugs uh
pateica, lai nerādos vciemā. Sarkanarmiešu
vienības polltruks esot
/ prasījis, kādļ ārzemnieki ciemā atrodoties?
Polis pateicis.
Uz ciemu tomēr vajadzēja iet.
Sarkanarmiešu vienības komandieris,
kāds pulkvežleitnants, izdeva
pavēli, ka visiem jāsapulcējas» Aiz-gājām.
Uz. ciema baznīcas kāpnēm't
nostājies, pulkvežleitnants teica runu.
Apsveica mūs, ^dēja vāciešus,
slavēja sarkanarmlju un pateica,
kāpēc Staļins uzvar, bet Hitlers pazaudē.'
Vienkārši tāpēc, ka" Staļins
Ir generālislms, bet Hitlers tikai ge-
Ireitors To Hitleram vajadzējis saprast
jau pirms kara sākšanas, ka
uzvarēt generālisimu viņš nevar.
Tad atveda ciemā palikušos vācie-
Sus, nostādīja pie baznīcas sienas
un tulks paziņoja viņiem spriedumu:
„Tāpēc, ķa jūsu dēli Hitlera
armijas rindās cīnās pret mums.
Jums piespriests nāves sods.**
Vāciešiem pavēlēja pagriezties ar
sejām pret sienu. Pulkvežleitnants
pats izpildīja spriedumu. Sava .ar
mašīnpistoli. Izšāva . gajii kārtu.
Trīs vācies; nokrita tūlīt, bet vienu,
kā par brīnumu, lode nebija ķērusi.
Tas paskatījās sāņus uz nošautajiem
un tad nokrita. Lai gan arī pulkvežleitnants
bija krietni sadzēries,
vecā vācieša mēģinājums sevi glābt
viņu tomēr nepiemānīja. Viņš piegāja
klāt, izvilka pistoli un Iešāva
divas lodes vācietim galvā.
Gājām atpakaļ uz zāģētavu. Vīrieši
varēja iet, kurp gribēja, bet
sievietēm, izņemot jau krietni vecas,
vajadzēja palikt pie sarkanarmiešiem,
jo dzīres turpinājās. Manai
sievai izdevās tikt i)rojām tikai
bērnu dēļ, kas bija paņemti līdzi.*
Draugs gāja ar mums.. Pa ceļam
viņš Jautāja:
„Vai tu redzēji?**
,,Protams, redzēju.*'
„Bet vai tu arī zini, ka nošautajiem
nav dēlu? Trim bērnu vispār;
nav, bet tanu,ļ?^s. m|tip.lja; sevĻ
glābt, meita 'vienkārša 'stražtni'^c^'^
Stetīnē."
„To es nezināju.**
„Bet tam lopam to vajadzēja zināt.
Bez tam vēi viena lieta, Tiklīdz
sarkanarmieši ienāca ciemā un
beidzās šaudīšanās, viens uo šiem
vāciešiem uzmeklēja politruku un
uzrādīja viņam savu vācu komunistu
partijas biedra karti. Tomēr ari
viņu nošāva."
Sarkanarmieši atnāca ar! uz kokzāģētavu.
Pa vienam, pa diviem,
vairākkārt Tad cetui-tās dienas
pievakarē ieradās lielāka grupa, un
sākās dzeršana un kazaka lekšana
zāģētavas krievu barakā Arī mūs
un poļus aizsauca turp un spieda
dzert līdzi. Sarkanarmieši dzēra neatšķaidīto
spirtu un uzdzēra virsū
ūdeni. Kā pa miglu vēlāk atcerējos,
ka kāds sarkanarmietis pavēlēja
man skatīties viņam aas, lai redzētu,
kas es par cilvēku „Velns viņu
zina, kas tev par acīm. Nekā nevar
saprast," viņš teica.. Kad gājām
projām, • kāds cits sarkanarmietis
griķēja aizturēt manu sievu. Draugs
teica, ka ziņošot vienības polītru-kam,
un, kā par brīnumu, sarkanarmietis
atlaidās.
Pamodos tikai otrā rītā. Neganti
sāpēja kājas. Tā, kas vēl nebija
gluži vesela pēc, negadījuma darbā,
bija satūkusi Prasiju sievai, kas ar
mani spoticis, bet viņa mudināja tikai
ātri sakravāties, ciemā neesot palikšanas.'
Atnāca draugs un bija tikpat
mazrunīgs.
No kāda poļa vēlāk uzzināju, kas
bija noticis. Sarkanarmietis, ^ tas,
kurš gribēja aizturēt manu sievu,
bija vēlāk gājis viņu meklēt uz
mūsu dzīvokli. Polis aizskrējis turp
pirmais un pateicis, kas gaidāms.
Mans draugs vēl nebija aizgājis projām.
Tas paslēpis sievu istabas
Hftktā zem drēbēm un aizsēdies
priekšā. Teicis sarkanarmietim, ka
nezinot, kur meklētā palikusi. Sarkanarmietis
gribējis uzmodināt mani,
bet es gulējis kā nosists. Tad
viņš paķēris kādu koka priekšmetu
un vairākas reizes sitis man pa kājām.
Bērni l^lieguši, bet sarkanarmietis
viņus lamājis. Par laimi uz
zāģētavu bija atnācis arī kāds kapteinis.
Tas nebija piedzēries. Iz-
^ dzirdīs troksni, viņš. uzskrējis augšā
(mēs dzīvojām otrā stāvā) Manas
sievas «pielūdzējs", kapteiņa grūsts,
nolidojis pa trepēm ar galvu pa
priekšu. Esot vispār brīnums, ka
tas nav lauzis kaklu.
Devāmies ceļā: viena lietuviešu
un. divas krievu ģimenes, kāds gaišmatains
krievu zēns no ciema un
mēs. Iešana bija grūta. Es gāju kā
Tomēr netikām tālu. Mums pre-tlm^
brauca kāds smagais auto. Apstājās.
Izlēca divi sarkanarmieši un
pavēlēja palikt uz vietas. Prasiia,
kas mēs tādi un no kurienes? Kāda
krieviete' stāstīja.
„Vāciešiem; palicļzējāi! • Nošaut
vajag jūs visus!" iesaucās sarkanarmietis.
Mans draugs piegāja viņam tuvāk.
Teica, ka neesam labprātīgi
braukuši uz ^Vāciju strādāt, bet izvesti
ar varu.
„Kas tu" tāds esi par gudrinieku?
No kurienes?"
•„No Latvijas,*- drauds pateica.
„Nošaut vajag tevi!"
Sarkanarmietis izvilka no kabatas
mazu karodziņu. Neatceros
vairs tā krāsas. P-asija draugam,
kādas valsts tas esot.
„Nezinu," atbildēja drauds,
^Iejaucās otrs sarkanarmietis. Vai
tāpēc cilvēks jāņošaujot, ja tas nepazīstot
kādu karogu? — Ja^is sarkanarmietis
nebūtu ieiaucies, .varlrlt
mans draugs būtu palicis dzīvs. Bet
pirmais necieta pretrunas. „Ks la-
.bāk zinu, kas darēms," viņš teica.
Ļauni sminēdam?, |as skatījās manam
draugam acīs,^ Skntu nenolaižot,
lēnām izvilka pistoli. Tad vina
roka ar ieroci ātri pasitās uz auRšu.
Atskanēja šāviens, un drau.^s no^r^-
ta uz muguras. Pa muti viņam nlīi-ameviktmi
macaa
paukošanu
SPORTA VĒSTULE NO ASV
Kad pag. g. jūlijā iebraucu Bostonā,
taja pasa vakarā Bostonas YMCA atradu
2 studentus, kas autodidaktiskā ceļā mēģināja
ielauzīties grūtajā paukošanas
makā. Pēc 6 mēnešieni šie abi studenti,
mani pirmie skolnieki, debitēja pret
Bostonas eksmeistaru Thayer Acaderaie,
un — mēs uzvarējām kopvērtējumā ar
14—13!
Faktiski pusgada pietiekf lai apgūtu
vienu no paukošanas veidiem, bet ne
visus ,trTs: floreti, špagu un zobenu.
AmeriKāniskā nepacietība mani plesoie-da
„kapltulēt" un risliēt, lai 25 stundās
..tiiecicntempa" aL-i.s jauniešus sa-ji^
atavotu pirmai visu ieroču cīņai (kas
šeit ir populārākā) par mūsu prestižu.
Thayer Acadernie skolotājs bija ASV
olimpiilvāš vierubas „dūzis" Dr. Levīss,
un viīia izlase gatavojusies gadiem.
Fiosionas VMCAs paukotāji nekad ne-biia
dcviiSieb e'. sternas cīijās, un situ-āc.
ja bija līdzība maniem 1946. gada pa-
.'ākurnjfnn Vācijā, Protams, -ica, izS'Ķiŗot
šo „but vai nebūt?*, man bija jāiet talkā^
a r i ' pašam, redzot, ka fioretes cīņās
m'ani jaunitši zaudē ?/—6. Tļā ar špa?u
rokā notika mana pirmā uzstāšanās šinī
kras^Ti. Dr. Levisa studenti zaudēja 3—
'6. Zobens cīņās bija jāizšķiras gala rez
u l t ā t a m . Jāpiebilst, ka amerikāņi vis-nar
nav l?bi zobens paukošanas izpratēji;
ari no saviem mācekļiem vēl daudz
ko velētos.' Cihas bija vienkāršas, bet
sīvas. Galvenais tiesnesis bila pats Le-visb.
Un tomēr — ikviens no maniem
zēniem pievienoja pa uzvarai manējām,
un mēs triumilējām ar 5-4; gala rezul-tātā
Thayer Academie zaudēja. Dr. Le-viss
bija nepatīkami pfirsteigte un ko*
mentēja riotlkuSo ar repUku: . . . . . bel
pirni^ nedēļas mēs taču p&r^jfim Har*
vardas universitātes izlasi."
Ledus ir lauzts! Es gaidu ierodamies
Bostonā vai tās tuvumā pāris latvleSu
paukotājus, lai varētu parādīt neticīgajiem
amerikāņiem 5o to vairāk.
Darba man netrOkst nevienu vakaru:
bez Bostonas VMCAs līdzīgu pasākumu
veicu Kembridžas YMCA, bez tam man
ari ir pašam paukoSanas zāle, kur piekt*
dienas vakaros gaidu latvleAu jaunleiut»
bet, tādus nesagaidot, strādāiu ar pri*
vātgrupu — 6 amerikāņu ārstiem un vl>
ņu kundzēm.
Sajā sezonā esmu mēģinājis Bostonu
iepazīstināt ar pareii^o paukofonu 4'de*
monstnējumos, r.o kuriem viens bija
labvēllfi liktenīgs manam materiālajam
stāvoklim. 400 skatītāju vldO bija art
italu bij. profesionālu meistars Safatt,
kas, pēc demonstrējuma temperameD-tlgi
solīja gādāt man labāku maizes darbu,
jo; lūk. es amerikāņiem dodot vairāk
nekā viņi man. Un tie nebijā ttikil
vārdi — es tagad strādāju Itin vieglu
eļļotāja darbu metnUurģijas uzņēmumā
netālu no manas mv-jas vietas un pelnu
divreiz vairāk nekr' pirmajā pusgadā
smagajos darbos.
R o k s b e r i j ā , ASV, martā.
Z. Kaktiņi
LATVIEŠU SPOIITS EIROPA UN
CITOS KONTLNENTOS
Kārlis Paegle. Latvijas bij. valstsvienības
dalībnieks galda tenisā* un ledus-h
o k i j ā . taj^ad spēlē Halstahamaras galda
tenisa klubā. Tas nodibinājās tikai
pirms gada. bet jau šogad uzvarēja 3.
lĪK.ā, ici^u.siot tiesības nākamgad startēt
2. liga, Paegle visās Spēlēs bija krietns
sava kluba balsts.
Latvietis. V. Zilberts izcīnījis Anglijas
pik.ttas Koventrijas meistarnosaukumu
gaJoa tenisā. Koventrijā ir 250.000 iedzi-
Vuīaju, ladčl Zilbcrta uzvara uzskatāma
pai; kriotnu pat;akumu.
Oldonburgas-Omšletles volejbolisti un
da asinis. Bija 1945. gada 12. feb-,' basketbolisti sacentās ar viesiem no
ruāris. Kāda jauna, sirsnīga lalvie- Dcim:>nh..n,sia.s yok-jbolā 15~4;
»^ ui: ' Ti i. i\ )^-~i2 u / v a r o a rnaimīckK Zans Bicev-sa
dzīvei bra pielikts punkts.
Nākamajā turpinājumā lasiet:
PRETI NEZINĀBIAI NĀKOTNEI
-Ma
skis. Kleinhois, Gtitmanis, Osis un Au-niņš.
Ari basketbolā Delmenhorstas
latviešu vienība, gan nebūdama labākajā
sa.stavā. bija spiesta atzīt Omštedes
iauno puišu pārākumu, kas uzvarēja
54-23. i
Spānija pieveica PortugaU futbolā 5—1
pirmajā kvalifikācijas ciņā ' piedališauās
dēļ pasaules meisiarsaciKstes. Ir pa-s-ildz
diošs, ka šo Spānijas hanail;apu
Portugāle otrā sacensībā vairs ncvaiiēs
„iedzīt".
Pasa^les brīnumatlētes holandietes Fa-nijas
Blankeres-Kenas pasaules rekordu
100 jardu skrējienā 10,8 sek. pārspējusi
18 g. v. austrāliešu sprintere un
sestā kontinenta' lielā cerība l9ōG. g.
olimpiskajām spēlēm- Medžorija Džck-sone.
saukta „ZUā svītra".
Pasaules' boksa meistars mu-sas svarā
Irs Monegens, kas reizē ir arī AngllfaS,
Britu impērija^ un. Eiropas jneii4a;s,
paziņojis, ka nākotnē 'vairs neboksēsios,
ildz ar to pasaules meistartltuls kļūst
vakants
Itālietis Konsolini ar 5;!.5;' m nittienu
pārspēja pats savu Eiropas rcko'du diskā
par 10 cm, bet tā kā sasniegumu realizēja
neoficiālās sacīkstēs, to par re-kordj.
1 nevarēs atzīt.
Itālijas valstsvienības fiUboIJPti, kns
lidmašīnā dosies uz pasaules nuMstmsa-cīkstēm
Riodežaneiro, pieprasījaši, lai
pirms lidojuma viņus kaU-u apdisL^^na
par 100 mUj. liru (DM 672.000,-). Sav\i
prasību futbolisti pamato ar nng. vn<Ui
notikušo lidmašīnas katastrofu, icurā
nositās visa. FC Turin vienība. Itālijas
futbola savienība ir ar mieru pieprasītām
apdrošināšanas polise^ izsniegt.
iL^āvCi-li, l'ijs piCi.iomis privātā au-di<.
nco populāro itāliešu riteņbraucēju
Dzino Bartali un viiia ģimeni un. apsveicis
Bartali par uzvaru tālbraučlenā
ivLland-Saniemo.
i'ar pa.saules rekordiem Starptautiskā
vio.'-Matlēlil-as savienība atzinusi krieva
Vaņina sasniegumu 30 km skrējienā
l:;iy:l4,G st. un krievietes Cinevas labā-
1:0 varC'.ļum'ii l)dc;^ gi'ūšanā sievietēm
.l'\M m. IJdr.šinējie rekordi piederēja
.^:o,rnam Ilītancnam..:un.- krievietei SaVrgi^r
kovui (1:40.40,4 st. resp. 14 59 m).
Jauni pasaules rokordi peldē.šanā pē-d
č l a a nedalās sa.^nio;>ti vairākās distancēs:
40Q m k.'-auiā japānis Furuhaši
4::^2G min., auRtr^littis Maršals 200 m
krav la 2:04,6, 400 jardu kraulā 4:29.5, ho-bīK'.'
ete Vilema 200 m uz muguras 2:35,3
min.
Somijas jaunais ministru prezidents
Vvho Kv''(>;K^n? vel t;igad ir kāda reta,
bet nri';i:ili Dcro/;i?trē;a p'^i^^ules rekorda
Tp:iši-.ioks — trīssoļlēkšanā no vietas
ar 9,B2 m. >r;24. g. Kelvoncns uzvarēja
somu m e i 5 t a r : a c i k s f ē s augstlēkšanā, sa-s
a ' . i v o t l.nf) pi. Gnd'cm ilgi tagadējais
val;'i=;vīi;s bija Somijas vieglatlētikas sa-vienTi;
as un ol:mpis;:ās komitejas priekšs
ē d i s . ' . -
Meifimanfs Gisiters
dzlm. lOJJO, g.' 27. novembrī, rr.iris l'i.iO. g. 16. martā. Apbedīts
"^ad Kan.štatcs Vppo.s (in Slcinlļalcicnfeld).
DzJlas sērās siova meita, znots, mazbērni, brālis
uii uii'vi Vācija; bcvni, mazbērni,
b i ' M i i , vedrl'.la un '/'.iots ' Austrālijā,
m^sas un bra'is ASV, iiriiM dzimtenē
, un d'vi:, nezināmā tāluma.
Svešas zemes smilti nest bij tik giūti ;>.m,
Tamdēļ steidzos, sleid;^os es driz uz 'Ica iviājriin.
Mērogā 1:450.000. foim 85X115 cm SatiM.a an =^000 vletn nosaukumu le-spiesta
5 krā-'^ās \.\7. laba pa:)i)"i, : !n. ta
Kartqs cenar Vāciiā DM 8.-. .An-lija :-,(] 12-. Austrālija Sd 10--. ASV
1.50. Kanādā un Dienvidamcrucu s Zviedrijā Kr. 7.50, Beļģijā
Fr 75.-
E. Tomasa ^ T V y J / l -I^nT^^^TA PATI DZIMTENI
\
sniedz"zloas'par Latviias jieoijrafisko slivokli 'zemi dabu un tautu. Bla-kus
tin ^eonrafj.'^kiarn ziņām 1a:iī ai ^nuni nv'isu dzimtenes apraksti no
literatūras, tautn.c teikām un pntruK . :;ās (^zeias. Grāmata ir vērties pa-pildinālums
LATVl.lAS KAliTKI Ko -us uiasisit i^rāmatā par dzimteni,
to jūs redzami varat atrast kaitē. Grair,-ta ba^iati ilust-ēln ar 28 attēliem
tekstā un 8 r.ttčlicni ataevi.'^kl uz krfta pa;)īra. bez tam tekstā 11
kartogrammas un dia"rammr>s.
Grāmatas cena: Vāriļā DM 4 - . Zv pfriia Kr 4.50, A n - i i l a Sd 0/-. Austrālijā
S'cl. 10/-. ASV Kanādā un D.ciiv.riruncnka i^ 1.20, Bciģija Fr. DO.-
32 karšu lapas satur apmēram n 0;'0 vietu nosaukumu Atsevišķas ASV
un Kanādas. Braziliias An:cn:īiv ^ Au^M-^liias kartes: 5 krasu
ie^p-cdnin,^ uz laba na^nra
Atlanta cena: Vāciia DM 7vi'rinia Ki. 2^0. Anpliia Sd, 3 6. Austrālijā
Sd. 5/—, ASV U.75 Kanariā un iji^ijvidapaeiikā S O.SO. Beļģija
Fr. 25-
Visus izdevumus var pasutināt tic.^i izdevaiim vai pārstāvjiem:
Vācijā: Apgāds Lidums. Gcestharht ^-.Akenber!:; in.
Anfelijā: D V F Rrāmatnīca. V-^v.^ l-aace, Loncon 1.; Mrs.
Ozols. Latvian Hostel. 1 l i - b t r l i n c . Haliiax
ASV. HPlmars Rudzītis 6>;3 Ber^rn Pbico. Brooklvn N V
M.
Albcrton S. A.; A. Medenis,
(149)
ASV: Helmārs R
Austrālijā: J. Strautiņa !2 S,- .-/a: .nvmuc
Migrants Centrē Bathurst. N. S . . ^ ,
Kanādā: Valters Ziedms 2:a Uscni P^r Torniuo ^. Ont
R n 7 i l i i ā - 2 reimanis Allan^^ca i:^^-.a-^t lOl. ^ l o de Ja-flro.
S i ^ r D a ™ apcād. Gardai.n:an 11 Stockbolm K: L P K erā-matnīca.
Box 701. Sto-kholm 1-
R MAXTN?EKA RAI^TOGnAFlIAS INSTITŪTS un APGADS
» , rue vaa Evrk, nru\olIe^ I. Ch t>o5t T,*!. 25.
Pedefas «iicen^
sibaa YMCHS ^
cenivā SIfelāfiaie
Sakarfi ar darbības icbeifiSanu YMCAi
mācibu centrā Nelfitatft pie , H«novwa»,
tur notika pēdējās atvadspēlfs ar vācu
sportistu piedalifianos. Basketbolfi savai
spējas demonstrēja Lejassaksljas meistars
TK Gdttlngen, kas 18. aprlU Ham-burgā
cīnīsies par. britu josla» meWtar-
Utulu pret Haroburgas un Dlseldorfai
basketbolistiem, un, iespējams, ka Vācijas
meistarības finālā bOs mūsu Viestura
pretinieks.
Salīdzinot ar pēdējo turnīru Oetln-eenā.
kurā uzvarēja Ubekas latvieļll,
Gctingenas vācu basketbolisti vēl vairāk
progresējusi un nodemonstrija tiešām
krietnu spēU. Internacionāla Oē-
Inga vadībā, kas savā laikā Rīgā spēlējis
ari pret Latviju, getingenleēl iet pareizo
ceļu: Izmanto katru Izdevību sacensties
ar baltiešiem, lai no viņiem piesavinātos
lielāku prasmi spēlē, kas Ge-tlngenā
kļūst aizvien populārāka.
Pirmajā spēlē getlngenleāl vlegU pārspēja
vietējo vācu vienību, bet otra sacensība
pret Neištates centra izlasi, kas
bija pastiprināta ar,2 kursantiem, izvērtās
īsti spraiga. Pēc 16—17 zaudētā
1. puslaika, getingenleSi spēles otrajā
posmā prata izcīnīt 8Ō-85 uzvaru. Ievērojot
t<S ka VMCAs sastāvs ar latviešiem
Pētersonu, Multlņu, Grlnbergu un
igauņlenļ Treieru. Šoru im Kāsiku, atzīstams
par spēcīgu, vacleSu uzvara vērtējama
kā liels panākums.
Volejbolā, spēcīgā mācību centra vienība
(latvieši Pētersons, Multlņā, Grln-bergs.
igauņi l^reiersi Dauguls un polit
Birmanskls), spēlusl pieveikt, pat
latviešu melštarsešnieku Vācijā — U -
bekas latvieSu YMCU, sacentās ar kursantiem:
Langenfelds, Millers, Šķidra,
Vinčels un igauņi Kāsiks un Sora. Ari
šl spēle beidzās ar pārsteigumu: pēc
spralflas cīņas uzvaru guva saliedētflkā
kursantu vienība. Galda tenisā TK Gdt-tingen
pārspēja mācību centra pārstāvjus
ar 7—2.
Sarīkojums bija priekSzImIgl noorganizēts,
un rīkotāji neskopojās ar grāmatu,
sporta piederumu un ziedu veltēm.
Pati pēdējā sporta sacensība Neištates
centrā notika tomēr divi dienas
vēlāk, kad latvieSi volejbolā pieveica
igauņus.
Z |
Beidzot «liaifivJlMi
" ati Cendenu
PAR BOKSU BASKEraOlA hkV-K
U M A DISKVALIFICĒTS DVF
KAPTEINIS RUKUTS
Londonu Ugas spēli beidsot ittttplt
LLSK un Londonas DVF bukeiboUttI«
lai ne vien uzlabotu bīstamo punktuāli»
vokU Ugas tabulā, bet i r l noikildrotii
paārels spēclglko latvieāu. pltcoiflni
DienvidanJRlijā. Apslnotlet laetntfbit
svarīgumu, abas vienības uJEStIjis aavo»
labākajos virknējumos, un Udl pMijtt
minūtei cīnījās sīvi un dramatiski. L i i*
migu 52-51 uzvari! lorels izdnljā LLSK
puiši (Prledltis, ieguva 16 punktus, Ru*
lenleks - U, ITztups - U, RidKptbl
9. Zakēvlca - 4. Kadiķu - 1« > Btff-valds
un Graudloā), tacu ipfiet g»iti
nelāva zilēt usvarētiju Udi pat bdgu
svUpei, jo pānnaiņus dažu punktu va^
dibā atradās k l viena, tā otra vlenlb^
DVF Londonas sasavi bija Mtdaia —
U p., Skujiņi - 17, Antēns - I, Rukutft
4. Jēkabsona — S un Treigūtt,
Tāpat kā visas „Utiās'* dm trf iO-relE
tpēle kvaUUUvl bija vijika par
abu vienību citreiz demonstritim. DvV
rindās krietnikaU vīrs bija Mtdnla»
kura ..pusUlle" bija nos^etnikiii draudi
LLSK visumā drolajat j o ^ almrttl^'
bai. Skujini nepHta tikt gaU ar to*
donielu ioreU stabilāko viru Rlaķt^O»
kas sākumi s^mlgt dnUis
bet veiāk. būdams aizsargs,
dlrllēja LLSK spilea veidu. ^ .
Tiesnešu A. Maurioa un R. Bultaa v i »'
rigā acs ātri Ukvidlja vlius aiumui.^;Mk
di it seviiķi parādīju 1. puslaiki. 1w
bija jāpieredz ari nepatīkams iMpfa*
dijums, ka pie atvairlU uībnrtgmj
LLSK grozam, DVF kaptMņa l ^ J ^
labais ,.iķi8" izsita no ierindat fi»dp»|
nleiu aizsargu. Olull dablg!. ļ » J ļ ļ » f
palika bes stkim - LSll^^diskviimd^
Rukutu us 9 mēneiiem. 2^, ka vm
veida pirmo piricipumu Anglijas lat¥!t*
Su sporta dzīvi izdarīja viens tio.»tHg
vecākajiem sportlsUem. ksm, >*
vienību kapteinim, vajadzētu būt tlsil
par paraugu sporta jaunatnei*
L o n d o n ā . apillL ' ^
0. wu
Moie« pidiā ^
Sporta vēstule UMJftl oi
IsaniSlindes
Jaumilandsa vleglaUltu tUMuM
D r l n e ā i p i e v e l c a InverkargUu
I H H , pie kam sauditiju
tēju art «s un uzvārīju •«PSSftfi!
(1.41 m), atstājot ais sevis l i s l b r l t i ^
impēriju Bporta spēļu L v . l^vgj
auttdiani J. vajamu. T i l l k a J i s . m M*
sibās gan atkal vioa t raUas virMi
mani. jo augsUēkSani pie bedrftjs^mij.
l u savamoju kiju, pie kam Jclibodgnj
startēju vēl lodi ao,50 m\, Iķipi <»i«
m) un pat d l A i . Tāsjlja UtJīttflBM
pēdijis sacenaibu un žG. ka art iofats
lietus un loti smagais laukums n^irm
sasniegt labikus resultitus. Kad Blh
ropi vleglattitl tikai tagad i i i u laidna-mos,
mēs ta jaujftodamiai niiemia gtK
^^Esma balgusl uvu 14. vlagldlidkas
sezonu.' SUrtēju 10 reizes, izdnot 11
pirmās. < otrās un 1 treio vittu, Vid
varu būt spmlerinitar Ji un ai. Visi
sasniegumi reilizitr U l k i . kad ittftijtt
bes sagatavoiania triiiioi«m ua pavlnm,
; svelos apstiklosi pis: M a i , jauņor 0m
sākot art ^manes ttetu kirtolimnMi^
katru reizi bija viegla. Pilnīgi nŪO^.
dāU Latviju rekords'* Ir tu, ka lai*
kam būlu pirmā mūsu sporta visturik
kas startējusi tik tālu dienvidos — alS
46. platuma grāda < 46 gr. SSO.
ManU pēdU jau staigā art d«ls Alall^
sandrs. Vipi nupst ieguva 1 v* Invtr*
kargilu pilsētu malstamdkstis «0 jai^
du skrējieni zinlem, ķ u ditmuli l i H .
g.. un bija otrais art visa. Sotittendai
apgabala melstarsaclkstis, abu rsttei
suntedzot 7.1 sek. Sis sartkojums i i r i*
dijis priekšzīmīgi organlsiH* U l fia
bija 800 daUbnieku. Mdkstu baldaia I
stundās.
i n v e r k a r f 11i, marti.
Z. RlBftsbtrii.
PIEDĀVĀJAM
^1
sadus izdevumus
Br. Kaudzītes DM
Mērnieku laiki, ilustr., iesiet. . . 14,—
A. SauUetls
Darbu izlase, broS. 8.60
A. Austriņfi
Pulškāns. jaunatnes tēlojumi, broS. 4.—
K. Skalbe
Stāsti un tēlojami, broS. & » i. • 1.50
I. Grebzdea
Putva zāle, stāsti, broš. . • « • . 2.40
. K. LeslņS
Lietas, kas kārtoju pašu. stāsti,
broš. 8.50
iesiet 8.50
T, Ldmane
Mātes cilts, romāns, broš. . • . . 8J0
P. Upe
TumSā robeža, robežsargu pleds.
ī. d. broš. 1.80
H. d. broš. 1.—
xn. d. broš. IJO
V. Uibopū
Neviens mūs nedzird, rom.. broš. 7.50
L C K apgāds L A T V I JA
TO JAUNKUNDZI,
kas š. g. 23. III bija pie Miu Guenthne-res
Eslingenas skolā. Breite ielā, un izpalīdzēja
kungam, lūdzu paziņot savu
adresi Sis avīzes kantorim ar .,Secretary
299". (299)
— — — M » „ , . , • • „ • „ , - . II.
J a kādam bato slņas
par mūsu vienības darba vītu Dfoni
Katlapu, dz. 1927. g. 21. 6.. izbraucis atvaļinājumā
S. g. 8. februāri un pazudis
bez vēsts, lūdzam pazinot
8859. Labor Service Compaay
komandierim, (16) Grossau*
beim. (312)
£D- PAEGLES
Litvju rakstu abecite
(DM 5.—) un K R U A (DM pastmarkās)
satur vairāk nekā 800 ori^nilzl-mējumu
pēc etnograt materlāUem, ku
der izšuvumiem, audumiem, ' ā d u , koka.
metalla uc. rokdarbiem. No atuuks-mēm:
..Abecite brinlSķlgi padevusies.
Tā būtu jāiegādājas Urvienam aizjūru
oraucējam." - .,A charming little
ook." - Izsūtu U2 visām valsUm.
(17a) Kailsrube. Forstner-Kasenie.
(tOO
Zviedrijas abonenfai
ievērībai
LATVUAS gaivssi pirstivfba
Zviedrtji. sikoi ar INI. f, avtlll,
nodota
LATVJU VĀRDAM
LATVUA pasdtinims uā aboo.
maku izdarāma LATVJU VĀRDA
pilnvarotajam
māc. O. 8aklnilm«
Svenska Kyrkans Diakonistļrrslsa,
stookholm 7, Diakoolstsrrslsaa.
Sverisa.
LCK apfftds LATVUA
Ugrlaitl
Pieprasiet
Andra Ozollļia
grSmatnlcā
(Mb) lutia/Rolst. DP Camp, *
Zvledrtju izdevumus:
DU
Frelja. Zvie^.-iatv, vārdalea . . is.—
Turklnu, Latv.«aii|llska virdalcā IJI
Poginu, A Coana of BagUsli . .
Jaunsudrabiaa. Jattasaima* im vslas 11.—
Jaunoudrabiaa, Piemini utvijal .
Steinbeka, Mēasu oorisUJis . . • i ^
HUtona, Araisvu» Mr. Clps , . , , 841
V(Htēra. Kaadlds , 4.8a
Strindbema, Himsalalakl . . . . i.—
Hemlngveja, Ardlsvu ieroeisoi . . 1M
Ekslpert. Nakts Udojoms . . . . 8JI
BOTsdotes, Beigu (Viciju ttbrJ 6.-
Zlverta, TIrsipimrs «a lakta . . IJI
Bendrupes, SmisU. mi vl«a s l r ^ . 1^
Caka, Mūllbu skartts, abu daĻ ugat
Maurloas, Ttltl, eseju, broš. . . . IJI
Dsmberga« Zaļais rakstaise. koks,
_ broš. 4-»
Damberga, Vlsv. Tfils Jaimlta, rom.
Raudlvei, Sllv. PērKona mam.,
1, 8. 1 IJI
Stukena, Battts dievi. ^br. t . UL i IJI
n. 7^
Siderberja. Dr. OUis, rom., br. 150
uk dziesma spārniem (375 Utv. dz.) 4.11
VerglUja. Georgiku im BakoUKu I.II
Dievkociņa. Seno Tiksim iereēl, sagat
Atkalpird. atlaide -f poHo.
mi)
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, April 13, 1950 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1950-04-13 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari500413 |
Description
| Title | 1950-04-13-07 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
tv.
"nieru patak-
, biāta viņag
skumjai,
sapnis. Va*
bez tmi-
Viens laik-cit$
noglza.
. ^ķoA druk*
dēkā vlrt*
lar bērnu A-aegas
ķepa-
'»I>agnijapa
iftja un
ļiājateļBle.
itt jietfi^vu
lllums vissiS-es
ceru, w
virs bus ar
pat acis ^
un rwr-m
I
® nebiji»
[.dēlu gU^Jlj 58-
viens
galda.
savai , i n a t^
Uloties 1^
Inā, i - ' - l vā^fS
l mazāk P | 5a-
P teica P^^'
naida, bet a^ j^,.
i
i
£1
Cfeturtdien, 1950. g. 18. aprm
L A T V I J A
īres mēra
GEPREITERS NEVAR UZVARĒT ĢENERA^^ DRAUGA NĀVE
tooplis; bet vajadzēja iet,, jo palikt
bija bīstami.
«Uzivarai** sekoja dziŗes,. Ciema
fiainmieku' pagrabos vīna netrūka,
bet krieviem .pašiem bija līdzi jel-;
spirts no tuvējās dedzinātavas, kas
vii^u rokās bija kritusi iepriekšējā
dieni. Pie manis atnāca draugs uh
pateica, lai nerādos vciemā. Sarkanarmiešu
vienības polltruks esot
/ prasījis, kādļ ārzemnieki ciemā atrodoties?
Polis pateicis.
Uz ciemu tomēr vajadzēja iet.
Sarkanarmiešu vienības komandieris,
kāds pulkvežleitnants, izdeva
pavēli, ka visiem jāsapulcējas» Aiz-gājām.
Uz. ciema baznīcas kāpnēm't
nostājies, pulkvežleitnants teica runu.
Apsveica mūs, ^dēja vāciešus,
slavēja sarkanarmlju un pateica,
kāpēc Staļins uzvar, bet Hitlers pazaudē.'
Vienkārši tāpēc, ka" Staļins
Ir generālislms, bet Hitlers tikai ge-
Ireitors To Hitleram vajadzējis saprast
jau pirms kara sākšanas, ka
uzvarēt generālisimu viņš nevar.
Tad atveda ciemā palikušos vācie-
Sus, nostādīja pie baznīcas sienas
un tulks paziņoja viņiem spriedumu:
„Tāpēc, ķa jūsu dēli Hitlera
armijas rindās cīnās pret mums.
Jums piespriests nāves sods.**
Vāciešiem pavēlēja pagriezties ar
sejām pret sienu. Pulkvežleitnants
pats izpildīja spriedumu. Sava .ar
mašīnpistoli. Izšāva . gajii kārtu.
Trīs vācies; nokrita tūlīt, bet vienu,
kā par brīnumu, lode nebija ķērusi.
Tas paskatījās sāņus uz nošautajiem
un tad nokrita. Lai gan arī pulkvežleitnants
bija krietni sadzēries,
vecā vācieša mēģinājums sevi glābt
viņu tomēr nepiemānīja. Viņš piegāja
klāt, izvilka pistoli un Iešāva
divas lodes vācietim galvā.
Gājām atpakaļ uz zāģētavu. Vīrieši
varēja iet, kurp gribēja, bet
sievietēm, izņemot jau krietni vecas,
vajadzēja palikt pie sarkanarmiešiem,
jo dzīres turpinājās. Manai
sievai izdevās tikt i)rojām tikai
bērnu dēļ, kas bija paņemti līdzi.*
Draugs gāja ar mums.. Pa ceļam
viņš Jautāja:
„Vai tu redzēji?**
,,Protams, redzēju.*'
„Bet vai tu arī zini, ka nošautajiem
nav dēlu? Trim bērnu vispār;
nav, bet tanu,ļ?^s. m|tip.lja; sevĻ
glābt, meita 'vienkārša 'stražtni'^c^'^
Stetīnē."
„To es nezināju.**
„Bet tam lopam to vajadzēja zināt.
Bez tam vēi viena lieta, Tiklīdz
sarkanarmieši ienāca ciemā un
beidzās šaudīšanās, viens uo šiem
vāciešiem uzmeklēja politruku un
uzrādīja viņam savu vācu komunistu
partijas biedra karti. Tomēr ari
viņu nošāva."
Sarkanarmieši atnāca ar! uz kokzāģētavu.
Pa vienam, pa diviem,
vairākkārt Tad cetui-tās dienas
pievakarē ieradās lielāka grupa, un
sākās dzeršana un kazaka lekšana
zāģētavas krievu barakā Arī mūs
un poļus aizsauca turp un spieda
dzert līdzi. Sarkanarmieši dzēra neatšķaidīto
spirtu un uzdzēra virsū
ūdeni. Kā pa miglu vēlāk atcerējos,
ka kāds sarkanarmietis pavēlēja
man skatīties viņam aas, lai redzētu,
kas es par cilvēku „Velns viņu
zina, kas tev par acīm. Nekā nevar
saprast," viņš teica.. Kad gājām
projām, • kāds cits sarkanarmietis
griķēja aizturēt manu sievu. Draugs
teica, ka ziņošot vienības polītru-kam,
un, kā par brīnumu, sarkanarmietis
atlaidās.
Pamodos tikai otrā rītā. Neganti
sāpēja kājas. Tā, kas vēl nebija
gluži vesela pēc, negadījuma darbā,
bija satūkusi Prasiju sievai, kas ar
mani spoticis, bet viņa mudināja tikai
ātri sakravāties, ciemā neesot palikšanas.'
Atnāca draugs un bija tikpat
mazrunīgs.
No kāda poļa vēlāk uzzināju, kas
bija noticis. Sarkanarmietis, ^ tas,
kurš gribēja aizturēt manu sievu,
bija vēlāk gājis viņu meklēt uz
mūsu dzīvokli. Polis aizskrējis turp
pirmais un pateicis, kas gaidāms.
Mans draugs vēl nebija aizgājis projām.
Tas paslēpis sievu istabas
Hftktā zem drēbēm un aizsēdies
priekšā. Teicis sarkanarmietim, ka
nezinot, kur meklētā palikusi. Sarkanarmietis
gribējis uzmodināt mani,
bet es gulējis kā nosists. Tad
viņš paķēris kādu koka priekšmetu
un vairākas reizes sitis man pa kājām.
Bērni l^lieguši, bet sarkanarmietis
viņus lamājis. Par laimi uz
zāģētavu bija atnācis arī kāds kapteinis.
Tas nebija piedzēries. Iz-
^ dzirdīs troksni, viņš. uzskrējis augšā
(mēs dzīvojām otrā stāvā) Manas
sievas «pielūdzējs", kapteiņa grūsts,
nolidojis pa trepēm ar galvu pa
priekšu. Esot vispār brīnums, ka
tas nav lauzis kaklu.
Devāmies ceļā: viena lietuviešu
un. divas krievu ģimenes, kāds gaišmatains
krievu zēns no ciema un
mēs. Iešana bija grūta. Es gāju kā
Tomēr netikām tālu. Mums pre-tlm^
brauca kāds smagais auto. Apstājās.
Izlēca divi sarkanarmieši un
pavēlēja palikt uz vietas. Prasiia,
kas mēs tādi un no kurienes? Kāda
krieviete' stāstīja.
„Vāciešiem; palicļzējāi! • Nošaut
vajag jūs visus!" iesaucās sarkanarmietis.
Mans draugs piegāja viņam tuvāk.
Teica, ka neesam labprātīgi
braukuši uz ^Vāciju strādāt, bet izvesti
ar varu.
„Kas tu" tāds esi par gudrinieku?
No kurienes?"
•„No Latvijas,*- drauds pateica.
„Nošaut vajag tevi!"
Sarkanarmietis izvilka no kabatas
mazu karodziņu. Neatceros
vairs tā krāsas. P-asija draugam,
kādas valsts tas esot.
„Nezinu," atbildēja drauds,
^Iejaucās otrs sarkanarmietis. Vai
tāpēc cilvēks jāņošaujot, ja tas nepazīstot
kādu karogu? — Ja^is sarkanarmietis
nebūtu ieiaucies, .varlrlt
mans draugs būtu palicis dzīvs. Bet
pirmais necieta pretrunas. „Ks la-
.bāk zinu, kas darēms," viņš teica.
Ļauni sminēdam?, |as skatījās manam
draugam acīs,^ Skntu nenolaižot,
lēnām izvilka pistoli. Tad vina
roka ar ieroci ātri pasitās uz auRšu.
Atskanēja šāviens, un drau.^s no^r^-
ta uz muguras. Pa muti viņam nlīi-ameviktmi
macaa
paukošanu
SPORTA VĒSTULE NO ASV
Kad pag. g. jūlijā iebraucu Bostonā,
taja pasa vakarā Bostonas YMCA atradu
2 studentus, kas autodidaktiskā ceļā mēģināja
ielauzīties grūtajā paukošanas
makā. Pēc 6 mēnešieni šie abi studenti,
mani pirmie skolnieki, debitēja pret
Bostonas eksmeistaru Thayer Acaderaie,
un — mēs uzvarējām kopvērtējumā ar
14—13!
Faktiski pusgada pietiekf lai apgūtu
vienu no paukošanas veidiem, bet ne
visus ,trTs: floreti, špagu un zobenu.
AmeriKāniskā nepacietība mani plesoie-da
„kapltulēt" un risliēt, lai 25 stundās
..tiiecicntempa" aL-i.s jauniešus sa-ji^
atavotu pirmai visu ieroču cīņai (kas
šeit ir populārākā) par mūsu prestižu.
Thayer Acadernie skolotājs bija ASV
olimpiilvāš vierubas „dūzis" Dr. Levīss,
un viīia izlase gatavojusies gadiem.
Fiosionas VMCAs paukotāji nekad ne-biia
dcviiSieb e'. sternas cīijās, un situ-āc.
ja bija līdzība maniem 1946. gada pa-
.'ākurnjfnn Vācijā, Protams, -ica, izS'Ķiŗot
šo „but vai nebūt?*, man bija jāiet talkā^
a r i ' pašam, redzot, ka fioretes cīņās
m'ani jaunitši zaudē ?/—6. Tļā ar špa?u
rokā notika mana pirmā uzstāšanās šinī
kras^Ti. Dr. Levisa studenti zaudēja 3—
'6. Zobens cīņās bija jāizšķiras gala rez
u l t ā t a m . Jāpiebilst, ka amerikāņi vis-nar
nav l?bi zobens paukošanas izpratēji;
ari no saviem mācekļiem vēl daudz
ko velētos.' Cihas bija vienkāršas, bet
sīvas. Galvenais tiesnesis bila pats Le-visb.
Un tomēr — ikviens no maniem
zēniem pievienoja pa uzvarai manējām,
un mēs triumilējām ar 5-4; gala rezul-tātā
Thayer Academie zaudēja. Dr. Le-viss
bija nepatīkami pfirsteigte un ko*
mentēja riotlkuSo ar repUku: . . . . . bel
pirni^ nedēļas mēs taču p&r^jfim Har*
vardas universitātes izlasi."
Ledus ir lauzts! Es gaidu ierodamies
Bostonā vai tās tuvumā pāris latvleSu
paukotājus, lai varētu parādīt neticīgajiem
amerikāņiem 5o to vairāk.
Darba man netrOkst nevienu vakaru:
bez Bostonas VMCAs līdzīgu pasākumu
veicu Kembridžas YMCA, bez tam man
ari ir pašam paukoSanas zāle, kur piekt*
dienas vakaros gaidu latvleAu jaunleiut»
bet, tādus nesagaidot, strādāiu ar pri*
vātgrupu — 6 amerikāņu ārstiem un vl>
ņu kundzēm.
Sajā sezonā esmu mēģinājis Bostonu
iepazīstināt ar pareii^o paukofonu 4'de*
monstnējumos, r.o kuriem viens bija
labvēllfi liktenīgs manam materiālajam
stāvoklim. 400 skatītāju vldO bija art
italu bij. profesionālu meistars Safatt,
kas, pēc demonstrējuma temperameD-tlgi
solīja gādāt man labāku maizes darbu,
jo; lūk. es amerikāņiem dodot vairāk
nekā viņi man. Un tie nebijā ttikil
vārdi — es tagad strādāju Itin vieglu
eļļotāja darbu metnUurģijas uzņēmumā
netālu no manas mv-jas vietas un pelnu
divreiz vairāk nekr' pirmajā pusgadā
smagajos darbos.
R o k s b e r i j ā , ASV, martā.
Z. Kaktiņi
LATVIEŠU SPOIITS EIROPA UN
CITOS KONTLNENTOS
Kārlis Paegle. Latvijas bij. valstsvienības
dalībnieks galda tenisā* un ledus-h
o k i j ā . taj^ad spēlē Halstahamaras galda
tenisa klubā. Tas nodibinājās tikai
pirms gada. bet jau šogad uzvarēja 3.
lĪK.ā, ici^u.siot tiesības nākamgad startēt
2. liga, Paegle visās Spēlēs bija krietns
sava kluba balsts.
Latvietis. V. Zilberts izcīnījis Anglijas
pik.ttas Koventrijas meistarnosaukumu
gaJoa tenisā. Koventrijā ir 250.000 iedzi-
Vuīaju, ladčl Zilbcrta uzvara uzskatāma
pai; kriotnu pat;akumu.
Oldonburgas-Omšletles volejbolisti un
da asinis. Bija 1945. gada 12. feb-,' basketbolisti sacentās ar viesiem no
ruāris. Kāda jauna, sirsnīga lalvie- Dcim:>nh..n,sia.s yok-jbolā 15~4;
»^ ui: ' Ti i. i\ )^-~i2 u / v a r o a rnaimīckK Zans Bicev-sa
dzīvei bra pielikts punkts.
Nākamajā turpinājumā lasiet:
PRETI NEZINĀBIAI NĀKOTNEI
-Ma
skis. Kleinhois, Gtitmanis, Osis un Au-niņš.
Ari basketbolā Delmenhorstas
latviešu vienība, gan nebūdama labākajā
sa.stavā. bija spiesta atzīt Omštedes
iauno puišu pārākumu, kas uzvarēja
54-23. i
Spānija pieveica PortugaU futbolā 5—1
pirmajā kvalifikācijas ciņā ' piedališauās
dēļ pasaules meisiarsaciKstes. Ir pa-s-ildz
diošs, ka šo Spānijas hanail;apu
Portugāle otrā sacensībā vairs ncvaiiēs
„iedzīt".
Pasa^les brīnumatlētes holandietes Fa-nijas
Blankeres-Kenas pasaules rekordu
100 jardu skrējienā 10,8 sek. pārspējusi
18 g. v. austrāliešu sprintere un
sestā kontinenta' lielā cerība l9ōG. g.
olimpiskajām spēlēm- Medžorija Džck-sone.
saukta „ZUā svītra".
Pasaules' boksa meistars mu-sas svarā
Irs Monegens, kas reizē ir arī AngllfaS,
Britu impērija^ un. Eiropas jneii4a;s,
paziņojis, ka nākotnē 'vairs neboksēsios,
ildz ar to pasaules meistartltuls kļūst
vakants
Itālietis Konsolini ar 5;!.5;' m nittienu
pārspēja pats savu Eiropas rcko'du diskā
par 10 cm, bet tā kā sasniegumu realizēja
neoficiālās sacīkstēs, to par re-kordj.
1 nevarēs atzīt.
Itālijas valstsvienības fiUboIJPti, kns
lidmašīnā dosies uz pasaules nuMstmsa-cīkstēm
Riodežaneiro, pieprasījaši, lai
pirms lidojuma viņus kaU-u apdisL^^na
par 100 mUj. liru (DM 672.000,-). Sav\i
prasību futbolisti pamato ar nng. vn |
Tags
Comments
Post a Comment for 1950-04-13-07
