Bavarijas Latviesu vestnesis, April 13, 1950

              U 1950. g. 7.
I ^
08 VĀRDOS
ļni dolāru «el» ^ezeJ •
lusies, sterliņa blok=
bdrpja britu lin^L"^:
[Kripsš. Pēc vina ri
^ 1 sterliņa valsti " " ^
^ ar Franciju otrdie.^-
bs parlaments. P r ^ ^ t
tiens komunists ^"
1u apmesties ,
»\kimgen) atcels ' ••
^ fenidnātāji un k ,
»te Duque de PWni.
i.Sa<iiem ar v »
bndeJa admirāļa M.,?^
iiteas atrastas Bara,u,
|S; Viena bumba b i i ^
Miplomātu Mbinsi^
W^ pilsētā i i i
saturs vēršas
m--
lU.
inis ArgentinS piew"
PWie. Radiofonā teiktais
l ^ e j a , ka pec
no valsts iestādJm
Plffln amatiem jaatlaii
ķadoņa ģenerāļa Perona
itstli nemiernieki kriUli
Jidoķmā,kadJran5uka.
^balstīja aviācija un i ^
Bļi^kadas pilsētas tuvuma
' P lielu insurgenta
" ^ ē t a s aprindai Pariz§
^;kaujā pārvilkta svitra
itiptajai ofensīvai.
var kļūt par
P
Vairāk nelia 1(10
^.aizsardzības Mjas
'snieki pagājušajā neje-i^
Ķidza plašas apspriecķs
pbas,sagatavošanu pt^l
ļfcetumeiropai. Cik no
' vērojams, neraugoties
•^^iinējām valodām pax
starp Rietuffi-
.«4^m vadītājiem, lie­lo
aizsardzības plānu
ļjusi ļoti "sekmīga 1^2
:aem'ā izstrādātaļieift
.s apspriedēs izlemta
ite tālākai RietumeiTo-
•as sistēmas pastiprini-jjsantākais
jaunums ir
Spānijas iesaistīšanu
Mail ziņo, šis Jauta-tālu
nobriedis, ka gai-
* JĢIO ārlietu ministru
aaija Londonā tiks pār­ijos''
piedalīšanās Rie-azšardzibā.
•d§ neminēts augstiKS
virsnieks izteicies, ka
lūst par vienu no^alve-gaisa
spēku bazem 1^-
ar turcilas arvi€tv£
^ u n izveidoto i t u l^
^ r i stipra Spamļabu^
ts uzbrukuma gadDuŗ^
savienības puses,
*u rūpīgi apsvertk^^
feiedē. kur, kā zinājļj
k š V aizsardzības^^
ļons un amerikāņus
kšnieks Bredlijs,/3f.
feiālisti atzini^ 5^
Ļ'lekmīga nodros*^
ētikai tad, i a š i n ļ^
iistēmā iesaista »
[uŗu territoriļasnav^
bzemes armij ^ sas
Ieņemamas oazu -
[tādu jāuzskata ari SP
tilta gala mfjZ^
i spēkiem dotu b g ^ ;
ērojariii izdevīgajās ^
MM
LATV1A
Lftivian New8papei
Publldied undei EUCOM Clvu
Affatn OtvlsiOD AuthorlBatto
Kfumber C7NOP m, PubUiber
•od Bdttort Valdemfln tam*
oerg» B0Ungen/N Brdte 8tr.
6-«. Prlnter: ūngcheuer &
Olmer. Ludwlg8bur3, KOmer-ttr.
16. PnbUsbed twiee weekly
ČtroulatlOD U-OOd
LATVIAN NEWSPAPER
Ceturtdien» 1951. r 11 aprlS
Unii tralditm«t ao 4WBiaitiili
Isdev«l0; UtvliliiCiotriiaB»
Umbtrft: filvent rtdtirtoft
v(«tnStiti! U Cum& Haaik*
tort: A Bolltems. 4 Jfta^
Kma. a Bittiitrt. tantnt,
U švarct Avttriilii» ftdlik*
e^\» 9vi A. 6mlta (U«lj|
Boust Ouībma. A. C
Austrai)») BtOakdjat adim:
CnUniMR. Braitt tlf.
Jauno DP liku mu galīga
pieņems tikai maijā
Kodos kotegoriļos turpmok sodolliļes porvietotos
personas, kos poiiks Vocijo
DPTAVTIBIJ PĀRSTĀVJU SANŠKSME IBO GALVENAJS MĪTNE
BAD KISINGENĀ
Kārtēja amerikāņu Joslas tautību pārstāvju sanāksme IRO galvenajā
mitne Bad Kisingenā notika š. g. 5. aprill. Latviešus pārstāvēja LCK
priekšsēdis H. Klarks. Sanāksmē pārrunāja Jauno DP Itkumu, kura ga*
ligā pieņemšana varētu notikt maijā, līdzšinējo un iurpmāko emigrācijai
gaitu, sāpīgo bU. karavīru Jautājumiii skolu darbības turpināšanas ne­pieciešamību,
kā ari vairākus tīri tecbniskas dabas Jautājumus. Se­višķi
plaši Iztirzāja IRO schēmu, pē(f kuras Vadīsies turpmākajā nomet­ņu
saSaurkāšanas akcijā. Tāpat pēc šīs schēmas iakārtos da}ēju nomet­ņu
iekļaušanu vācu saimniecībā.
Pārrunājot jauno DP likumu sa- I
nāksmē izskanēja IRO, vadības
pārliecība, ka ar ASV senāta ; i z ­šķiršanos
par kādu no Iesnieg­tajiem
Jaunā DP likuma pro­jektiem
vēl gaidītais Jaunais
likums nebūs galīgi pieņemts. Vēl-reii
to apspriedis abu palātu kopī­gajā.
komisijā, kas saskaņos senāta
un tautas vietnieku nama viedokļus.
Līdz ar to jaunā DP likuma galīgo
Izlemšanu varot sagaidīt tikai maija
mēnesi. (Informāciju par DP likum-proj^
ta. pieņemšanu senātā lasiet
«emāk.)
S. g. '81. martā amefikāņu Joslā
bija izsniegtas 110.600 vīzas, bet no
visiem pārbaudītajiem — 6000 per­sonas
noraidītas. Bez tam 46 600 per­sonas
dokumentētas, bet tām nevar
izsniegt vizas, iekām nav panākts 11-
kmĶ paredzētais lauksainmiecibā
nodarbināto skaits. IRO gan cer, ka
ierobežojošais noteikums jaunajā l i ­kumā
atkritīs. Tādā ga^jiunā visa
tagadējā un jauna iikāna kvote bū­šot
aizpildīta lOSl/ģ. iebr. fceigās/'
IRO joprojuia veic priekšdarbus
darbības sašaurināšanai un gatavo-?
Jas Sākt daļēju nometņu izvietošanu
vicii^ sainmiecibā. To domāts izdarīt
t§, ka vācu salnmieciskā un admi­nistratīvā
pārziņā, nodos nometnes,
kurās pārvietos visus tos, kam nav
Izredžu ItceļotSi jautājuma izkār­tošanā
vadīsies no IRO izdarītās ap­taujas,
kurā visus DP iedalīja gru­pās
atkarlķā no to nr' ^ izre­dzēm.
Tajā« kā zināms, ar A apzīmē­ja
repatriējamos, ar B-1 tos, kas sa­gatavoti
izžeļošanai resp.'kam visa
izvietojamo
latviešu skaits
nometnes — 4332
IRO ģeneralpadomes piektajā se­sijā,
kas notika martā Zenēvā, starp
citu pārrunāja izskrinēto DP pārsū­dzību
jautājumu. Pārsūdzību pado­mes
prezidents de Bērs (de Baer) z i ­ņoja,
kW no pag. g. 1. jūlija līdz
gada beigām izlemts pavisam 5280
pārsūdzību, jpie kam agrākak lē­mums
atcelts 35 proc gadijlmos.
S. g. sākumā neizspriesto pārsūdzību
skaits tomēr vēl pārsniedza 6000, pie
kam līdz aprīlim no jauna nākušas
klāt apm. 2700 pārsūdzību, tātad to
izlemšana prasīs vēl ilgāku laiku.
Par DP emigrācijas gaitu atzīmē­jams,
ka tā pēdējos mēnešos stipri
sašauriņājusies. Janvārī izceļojušo
DP skaits — 16 000 — bija zemākais
kopš 2 gadiem, kalnēr rekorda skaits
sasniegts pag g. augusta — 32.000.
Iemesls šai parādībai starp citu tas,
ka IRO bijusi spiesta san>azināt sa­vu
floti par 10- kuģiem. Sakarā ar
emigrāciju uz. Savienotajām valstīm
latviešu pārstāvim A. Skrēberam
6ija saruna ar ASV delegātu Vore-nu
paŗ bij. karavīru izceļošanas i z ­redzēm.
Pēc Vorena domām šis jau­tājums
noskaidrošoties, tiklīdz ASV
pieņemšot jauno DP likumu, bet,
protams, šāda atbilde sola ļoti maz.
Latviešu un lietuviešu pārstāvji ģe­neralpadomes
locekļiem bez tam iz­dalīja
vairākus memorandus par
Skriningiem, bij. karavīriem un bēg­ļu
vispārtiesiskajiem jautājumiem,
art personīgās sarunās it īpaši ar
Francijas un ASV delegātiem.cenšo­ties
panākt šo jautājumu labvēlīgu
izkārtojumu.
Pēc pēdējiem IRO datiem slimī­bas
vai vecuma dēļ grūti izvietoja­mo
latviešu skaits IRO aprūpē ir
4332, no tiem Vācija 3996, Dānijā
168, Francijā 38, ^Austrija 28, Itālijā
4 un pārējās zemēs 98. Pavisam šīs
kategorijas ļaužu rēķina ap 25.000.
A. Skr«
dokumentācija nobeigta, ar B^2 tos,
kuru dokumentācija izceļošanai ie­sākta,
ar C - - kas paliks Vācijā tā­pēc,
ka ņepieciešarvio '^r^fēšanās slim­nīcās
vai sanatorijās, ar D — Vācijā
paliekošos, veselos, kas citu apstākļu
dēļ nav spējīgi sevi aprūpēt, ar E —
Vācijā paliekošos, kas spējīgi paši
sevi aprūpēt un ar P — tos; kam ir
iespēja izceļot, bet kas labprātīgi no
tās atsakās.
Pēc šis schēmas IRO nometnēs ar
aprūpi paturēs grupas A, B-1 un
B-2, bet IRO aprūpējamās slimnīcās
un sanatorijās grupu C. Grupu D at­stās
resp. pārvietos tāciās IRO rīcībā
(TurpJnālums 8 lpp.>.
ASV plāno Rietumeiropas bijmo-sanas
rūpniecības paplašināšanu
• -
Bevins prasis Eiropas ūnijas paplašināšanu
Antlantika pakta ietvaros
DRUDŽAINA AKTIVITĀTE LIELAJOS POLITISKAJOS CENTROS
V a š i n g t o n a (A). ^ Lieldienu starplaiks rietampasanloi lielāka­jos
poUtiskaJos centros bija tikai Isa atpAta. dmdialnaff akHvititē,
kāda pašreiz valda Vašingtonā, Londonā un Parisi, lai sagatavotos Jau­nam
aukstā kara posmam. Kā no rietumu preses un* radio komentā­riem
redzams. Joprojām nav rimusi pārliecība, ka Padomju savi^dba ga­tavo
Jaunu nopietnu ofensīvu, kuras galvenie centH bfU un
Balkāni. Isl pirms svētkiem amerikāņu ārpolitikā notika loti svarīga
pārmaiņa. Pret prezidenta Trfimena personīgo pārliecību viml tomēr ap­stiprināja
par ārlietu ministra Eēesona pirmo palīgu republikāņa par­tijas
redzamāko politiķi DIono Fostem Dalesu, tā atkal nodrošinādams
abu ASV politisko partiju saskaņotu ārpolītUcn.
Reizē ar Dalesa iecelšanu par E5esona tuvāko pidign Visos lielajos
centros Jūtama pastiprināta diplomātiska aktlvitāļ», kas redsami ti^Mu-dīsies
8. maijā, ka liondonā sanāks triju lielo ārlietu ministru * un
Atlantika pakta valstu padome.
Latvijas' sutniecfba
Vjļsingtona dara iespē­jamo,
lai novērstu
netaisnību
Padomju savienības nepārtraukto
draudu iespaidā Londona un Va­šingtona,
šoreiz ari Parīzes mudi­nātas,
attīstījušas tik int^slvu dar­bību,
ka to var salīdzināt tikai ar
tām apspriedēm, kas rietumu gal­vaspilsētās
risinājās pēc Cechoslo-vākijas
komunistu puča pirms divi
gadiem. Toreizējās Kremļa ekspan­sijas
rezultātā radās Atlantika pakts.
Tagad tiek ^gatavota 8. maija Lon­donas
konference, lai pēc diezgan
gara savstarpēja pārrunu un prin­cipu
noskaidrošanas laika no vār-
Senāta pieņemtais fikums vel
jāsaskaņo abu palātu konference
Mkas toteranu
Vašingtona (V) —/ASV senāts ar
58 pret 15 balsīm pieņēmis «libera­lizēto"
DP izceļošanas likumu, kas
vairs nesatur līdzšinējā likuma no­teikumus,
kurus prezidents Trūmens
vairākkārt apzīmējis • par diskrimi­nējošiem.
Svarīgākā pārmaiņa jaimajā liku­mā
ir ierobežojuma atcelšana, kas
liedz ieceļošanu tiem bēgļiem, kas
pārnākuši rietumjoslu robežu pēc
1945. g. 22. decembra. Pēc jaunā
likuma varēs ieceļot ASV ari tie, kas
atradušies rietumu joslās pirms 1949.
g. 1. janvāra. Sajā kategorijā ietilpst
galvenokārt personas, kas, bēgdamas
no komunistu vajāšanām, ieradušās
rietumu joslās vai Berlīnes rietumu
sektoros pēc 1945. ^gada^
Pieņemtais likumprojekts lielā
mērā atbilst prezidenta Trūmena un
pag. vasarā tautas vietnieku, nama
pieņemtajam projektam. Tālākajā
gaitā likumptojektu apspriedīs tau­tas
vietnieku nams, bet domstarpības,
kas vēl palikušas starp pag. vasarā
tautas vietnieka namā pieņemto un
tagad senāta pieņemto likumprojek­tu
galīgi izšķirs kopīgajā abu palātu
konferencē
Senāta pieņemtais likumprojekts
palielina ieceļotāju kvoti Savienota­jās
valstis uz. 850000. No SI skaita
295.000 paredzēti IRO aprūpējamiem
DP. 18.000 vietas paredzētas poļiem,
kas otra pasaule kara laikā dienē­juši
poļu armijā bet tagad dzīvo
Anglijā. Tālāk varēs ieceļot 1000
grieķu, kas otra pasaules kara vai
pilsoņu kara laikā biluši spiesti .at-
Laiks spiez
izšķirties
IRO bridtaat
Vairs tikoi 11 nedejos
palikušas līdz 30. Jūnijam, kad
izbeidzas aprūpe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens Jau šodien,
kad IRO ierēdņiem vēl iespē­jams
palīdzēt izšķiras un sāk
gatavoties
tālākai emigrāciķi
vai
palikšanai us dzīvi Vādjā
Abos gadījumos nekavējoties
jāsāk kārtot vajadzīgās forma­litātes,
1o vilcināšanās un gai­dīšana
uz pēdējo kuģi vai mi­nūti
var beigties ļoti kļūml^
stāt savu dzimteni, un 400Q baltkrie­vi,
kas no Ķlnaļi aizbēguši iiž Sa-māru
Filipīnas. Bez tam vēl varēs
ieceļot 20.000 bāreņi, kas patlaban i r '
IŖO aizgādībā un 5000 adoptētie
bērni
Die Neue Zeitung rakstot par vā­ciņu
ieceļošanas problēmu izsakās,
ka jaunais senātā pieņemtais DP
likums pavirzījis uz priekšu arī vācu
envigrācijas jautājumu. Pirmais kon­krētais
solis šai plāksnē esot DP U-kiimā
paredzētā kvote 54.#l vācu
bēgļiem.
• «Amerikas luterāņu apvienība
(National Lutheran Coundl) tagad
nekavējoties sāks plānot turpmāko
DP izvietošanu saskaņā ar senāta
pieņemto liberālāko DP- likumu,**
mūsu līdzstrādniekam Ņujoikā pa­skaidrojis
apvi^Ibas labklājības da­ļas
direktors Dr. C. Krumbholcs, n<h
rādīdams, ka luterāņu organizācijas
daris iespējamo, lai izmantotu pla­šākas
iespējas, kādas pavēris llkunis
ticības brāļu iaifceloSanas atbalstī­šanai^
„Mēs katrā ziņā esam sefiātam pa­teicīgi
par likuma liberālizēSanu un
ari par to, ka pagarināts 'laiks, kurā
DP bija jāizvieto," dažas stundas pēc
balsošanas senātā izteicās luterāņu
apvienības DP izvietošanas daļas d i -
rektrise C Koksai
Abi šie NLC vadītāji darbinieki,
/kas strādā tieši pie DP izvietošanas
norādīja, ka vēl jānoskaidro daudzi
neskaidri jautājumi un Jānogaida
kamēr jauktā senāta un tautas viet­nieku
nama komiteja pieņems liku­mu
galīgā redakcijā. Tomēr jau ta­gad
varot droši teikt, ka tiem DP,
kas Jau atrodas izceļošanas procesā,
vairs nav jābažījas par to, vai viņi
,.ttk8 cauri laikā'».
Amerikāņu lidmašīna
virs Latvilas?
Maskava (v). — Pēc padomju ofi­ciālās
ziņu aģentūras Tass informāci­jas
sestdi^as pēcpusdienā kāds
amerikāņu B-29 tipa bumbvedējs
pārlidojis Liepāju un ielidojis Latvi­jas
territorijā.
Otrdien padomju ārlietu ministrs
ViSinskis, savas valdības vārdā
iesniedzis protesta notu ASV vēst­niekam
Maskavā adnurālim Kirkam.
Tajā padomju valdība pārmet Sa­vienotajām
valstīm rupju Pad. sa­vienības
gaisa telpas alzkaršanu. No­tā
paska1droi«r. ka amerikāņu lidma­šīna
ielidojusi 21 knt Latvijas terri­torijā.
Tai pretī pacēlušies 5 pa-frurļļtofijums
8. IppJ»
dlem pprietu pie darbiem un ī>anāk-tu
Eiropas konsolidēšanas un mili­tārās
drošības realizēšanu ?
Kā Daily Mail korespondents Ha­ralda
Kings ziņo no Parīzes, ārlietu
ministra Bevina un Francijas ārlietu
ministra Sūmana starpā panākta
vienošanās par kopīgu līniju saru­nās
ar EčesonM Londonā.
Bevins vēlas Eiropas politikas, saim­niecības
un militārās aizsardzības
organizēšanu uz tā saucamās Atlan­tika
p6kUi bāzes; kas 'praktiski no­zīmēt*'
Rietumeiropas pilnīgu sa­saistīšanu
ar Ziemeļamerikas konti­nentu.
Tā acīmredzot i r Izeja, lai
varētu atrast kompromisu, kas va­rētu
apvienot britu Imperilas inte­reses
ar Rietumeiropas politiskajām
un saimnieciskajām nmeci^amī-bām.
Ārlietu ministrs Sūmana arī
espt par «du pļal|i ba;
iaa dotu ieipēju moicilat' rdil
sadarbību ar Vāciju^ nebaidoties no
nacionālisma atdzimšanas viņpus
Reiriat
Vašingtonā valda pārliecība,, ka
Eēesona galvenā prasība Londonas
konferencē būs drīza un^ sekmīga
Rietumvācijas iekļaušana Rietum­eiropas
ūnijā. Pēdējā preses konfe­rencē
pirms Lieldienām pagājušo
ceturtdien Eēesons personī^ žurnā­listiem
uzsvēra, ka^ «vilcināšanās
laiks Vācijā notecējis un mēs prasī­sim
tūlītēju darbību no vlsfim stari>-
tautiskajām organizācijām, lai no­drošinātu
' Rietumeiropas vienību.
„Sis viedoklis kopā ar norādījumiem,
kādus vācu presei īsi pirms Lieldie­nām
sniedza augstā komisāra M ^ -
kloja ierēdņi, liecina, ka Vašingtonā
nopietni baidās no Maskavas Inspi­rētas
aktivitātes, kas aukstā kara
bilanci vēl vairāk nosvērtu Kremļa
pusē. Kā pirmo iespējamo soli sa­gaida
Austrumvācijas pasludināšanu
par suverēnu apgabalu un Maskavas
mierlīgumu ar Grotevola valdību.'
(Turpinājums 8 Ipp.).
Vai ASV
ienko8 flotes
baz^8 Spānija?
Vašingtona (B). - Uz Ei-ropH
devies ASV flotes admi­rālis
Sermans un armijas štā­ba
priekšnieks ģen. KoUins.
Newsweek 10. aprīli par šī
apmeklējuma Iemesliem ziņo:
nAbi augstie ASV virsnieki
atrodas sevišķi svarigā ceļoju­mā,
ki^ra nolūk^ Izraudzīt
stratēģiski izdevīgas territori-jas
Eiropā, kur būtu ierīkoja­mas
amerikāņņ bāzes kara
gadījumā ar Padomju savie­nību.
ASV flotes ministrija
Jau izsūtījusi kādu ekspertu
grupu uz Ziemeļīriju, Ziemeļ-eiropu,
Portugāli un Vidusjū­ru.
Sagaidāma nozīmīga un
pārsteidzoša ASV akcija flotes
atbalsta punktu lerlko.^anai
Spānijā. Lai gan šos plānus
visu laik*! turēja vislielākā
slepenībā un par tiem bija in­formēti
tikai paši augstākie
flotes virsnieki, šāda akcija
noteikti sagaidāmi ASV flo­te'
pieprasīs kongresam
23.316000 dolāru slepenas flo­tes
bāzes Ierīkošanai. Kur to
ierīkos, to pagaidām neizpaul
BtiTŅA J. RLDMAŅA NOUDf*
JUMI JAUNOpitAUCUm ASV
Sūtņa J. Feldmaņa vadībā Latvi«
jas sūtniecība Vašingtonl aktīvi dar«»
bojas ne tikai Latvijka valstt lieta
Wrtošanā. bet arī šai lemi iebrau­kušo
latviešu sākuma grūtību pirva^
rēšanl šajā sakari sOtaii Jau dt«»
vies uz vairākiem ASV novadienv
lai iepazītos ar latviešu darba m
dzīves apstākļiem. Tuvākajā laitf
pmdzi^ jauni latviešu koloniju ap»
meklējumi. Par.tām problēmām, ksis
risināmas sākuma po^mfi mūsii tau^
tiešiem ASV, sūtnis izsakās:
«Sūtniecība dažkārt saņem siltai,
it sevišķi no privātiem avotlta, k i
mūsu Jauhatbraucējus vietām pārift
izmanto, ka tie saņem pārik wttxm
algas u. tml. Ja šāds gadījums sūt*
niecībai zināms, tā vispirmp noskaid­ro
apstākļus un, Ja sūdzības izrddis
pareizas, dara iespējamo, lai netait-nību
novērstu. Lielo attālumu dl}
tas twnēr bieži vten nav Iespējam^
un tādēļ sūtniecība lūdr fri mūsu
draudzes, biedrībaslun sabiedriskos
darbiniekus interesēUes savi apvida
par Jaunatbraucēju likteni. Vispār
bēgļiem jāzina sekojošais:
Minimālās algas lauksaimnledbl
ar likumu nav noteiktas, tādēļ tla
jāp&redz darba līgumā, vai vismas
jāvienojas mutvārdiem. T u pats sa»
kāms par darba dienai gafumu lais­ku
darbos. Savienotajai valstīs dzl«
ves standarts nav visur vteādl
VissemiUcās caurmēra algai
tidu štatos, piem., Dkmi
imm Veniiiji,
šiSrf; 0£6)NlfiJ8,l>et i ^ ii
ir etnMlaJos kif mīļaustrumii
ķi Blinesoti, Aiovi,; I^JMHĻ
bralkfi, Kansasā, ari oia^M&i ri^
tumos - Montini, MČAo^ Vaio* ,
iningi. Pēc statistikas datitm aug­stākās
caurmēra laukstrādnieku die^
nu algas 1948. g. bije 7-730 doL
bttdiīvokļa un ugtura,bet lemikii
8,05p8,48 dol Protams, štatos ar se^
mākām darba algām ir arī Htāka
dzīve.
Ari mājkalpcHfiju algas un da^Mi
laiks nav ar likumu normēts, b^
Jāvadās pēc katrā vietā pasUvošib^
jfim likmēm Jāienāk noteikta vitt*
nošanfis šajos Jautājumos jau pirai
stāšanās darbā. Ja mljkalpotijii
ierādīta istaba un viņai dod b ^
uzturu, tad nanimālajai izpeļņai ne­vajadzētu'
būt mazākai p t r ^ dcL
nedēļļ Ja darba devējs nepUdi 1^
guma vai solljmna saisflbas, s^enii
neitmaka algu vai maksā mastt
n ^ nolīgts, tad Jāgriežas tuvUmJI
pp komisijā katril atsevišķā ttatL
So kom&ilju adreses var pleprMt
katrā pasta kantori, vai ari no
niecības Vašlnj^tcmā.
Tautieši jfibridlna, Ja vie» le«*i
Jams, neatstāt darbu, kamēr ntr
notdkti sarunāta Jauna darba vleti.
Mums zināmi gadījuoii, kad tautiaH
steigā atsU] darbu, cerēdami Itifl
atrast kaut ko labāku, kas ne vien­mēr
izdodas, un tfidfi tie i'onik vi­sai
griltt stāvoklī.
. Jāievēro ari, ka pali ^Ocinni ie­braucēji
nevar sagaidīt ttdui peiui
algas vai darba noteikumus tf
amerikāņi. Daudzos gadījiamoi
šķērslis ir trūcigāf anī^u vak>das si«
nfišanas un, otrkārt, paiet laiki, t i -
mēr jaunatbraudjiem izdodas pie­savināties
Stienes īpatnējās darba
metodes. •
Katrā dņā leeeļoJuSfe tautieši var
griezties pie sūtniecības pēc padoma
vai palīdMas, nosūtot ārkārtējos
gadīlumoi vēstules ari bez marlmĻ
Ja tfid^s nebūtu pie rokas. Tāpat,
Ja nav sūtniecības adreses, pietiek. Ja
vēstuli adrefē - Utvlan T^gptlon,
Wa8hlngton, b C." Ev. Pr.
SVARĪGAS ATOMU AFSPMSDBS
' VAŠINGTONA
Vašiogtima (B). - Šonedēļ Vašing­tonā
sāksies svarigas ASV valdības
locekļu apspriedes par atomjautāju*
mienL Senāta atomkomisija un atom­enerģijas
komisija kongresi tun^s
apspriesties aiz slēgtām durvīm par
tālāko Odeuraža bumbas attlsUšanu
un tā.^ ietekmi uz ASV aizsardzības
plāniem. Senators Mekmahons pazi­ņojis,
ka apspriedēs P''^ 'e.* ari
ārlietu ministrs Ečesons un ģenerāl­štāba
priekšnidcs Bredlijs.
f