Bavarijas Latviesu vestnesis, November 1, 1950

              i
I
L A T V I JA
Visi ceU ved uz Stokholmu
HOSU UDSSTEKONIEKA VBSTULE PAB MĀKSLAS PSOTI
ZVIEDRUA
Stoldiolnui Ir Ittā vieta, kur visuimiem ieprleklējfis paaudzes lalkfi.
mfikslu gardli^an, īpaši mūzikas Bet pagaidām recenzenU vēl juta
cienītājiem» izmeklēt sev vistikamā- lielāku kārdinājumu aizrakstīt publi­kās
rozīnes no t rangi kuplā mākslas ku zālē, kino un teātra zvaigžņu i i i -
sezonas kliņģera. Nu Jau krietnu lai- bIgās tualetes, kā ari kungu nevai-dņu
galvas pilsētas koncertu nama noJamās frakas un pat ordeņus, kuru
lālēs, (^erā, teātŗoi un mākslas pridcšā it kā nobālējušas ubagu
salonos dunds virina ārzemju viesi | skrandas uz skatuves,
np visām pasaules malām, un slu-virdl,
kas slēpj Jaunus pārsteigumus. KONCERTNAMU
Pafci mājas opera bieži i r pu^&ša Stokholmas operā nodziestot ugu-im
dnās ar finandālām grūtībām. Ufm un klausoties uverttras pirma­jā
vien nav kāda no tām retajām h^g ^aņās, gandrīz katram tautie-reizēm,
kad dzied visu zviedru die- tiem bijis Jāpārdzīvo dīvaini smel-veklis.
tiešām UeliskaU pasaules kla: Ljrf^ mānekllgais sapnis, ka tā
set tenors Jusijs BJorltegs. Stokhol- iy ^ūsu pašu vecā. labā Rīgas opera,
mā sādes rudens zvaigžņu laiks, un tik līdzīgi savā lielumā, stilā un ar­tās
zibēdamas slīd pār ūdens un chUektonlskā Izbūvē ir šie abi bal-dārzu
pilsētas.naksnlgajām debesim, tie nami. Tomēr — Ja bijām para-vlH
spožāk nekā raibās neona raklā- Lfuiļi ^^^^ ārzemju viesus — kon-mu
spuldzes zibinādamas savus ne- Lertu solistus klausīties turpat ope-mlrstlgoi
vārdus: Furtvenglers . . .|rā, tad šai ziņā Stokholma aizsteigu-launais
apgāds
piesaka savas
darbības principus
Par rakstnieku, žurnālistu un grā-matrūpnieclbas
darbinieku kopas no­dibināšanos
Jau bija lasāms mūsu
laikraksta pagājušā numurā. Ap­gāds,
ko apsaimniekc» kopa. sprau­dis
par savu mērķi apvienot mūsu
Irēne Apine un ļuris Gotšalks
dejo Tororvto
Toronto Eatona auditorijas zālē,
kurā notiek prominentu koncerta sa­rīkojumi,
notika ari Ontario apgaba­la
baleta festivāla apvienības orga­nizētais
baleta Panorāma uzvedums.
Tajā piedalījās Kanādas apjoma tei-
EUoti».. Braks . . . . Jusijs BJor- Uļes tālu priekšā — pašā pilsētas
Unp .
KOKTEIĻA PARTIJA UN TRlS
GRAŠU OPERETE
centrā stāv lielais modernais kon­certu
nams. kur divi zālēs ik vaka­rus
muzicē pašu mājas vai ārzemju
slavenības. Šeit izlepušās Stokhol­mas
koncertu publikas priekšā stā-
T atŗu frontē šais dienās bija divi Jušļes ari mūsu mtoUnieki Her
UeU notikumi, un amerikāniskās. LOsf» stigu kvartets, Iteitera ko-krietna
palaga Ueluma rita avīzes Atis Telchmanls un vēl dti, iz-neskopojfis
nedt rindām, nedz uzņē- vilinot atzinīgus un slavas pilnus
m u n ^ lai toi pavēitltu 8avi«n la- vārdus no visbargāko kritiķu spal-sltājlam.
ļ^"^
Kāds teātru recenzenta mazliet Gluži nesen te vēl viesojās Vīnes
ironiski raksta, ka zviedri, nesen ie- ^ majestātisko pavēl-devuši
Blotam Nobela prēmiju, loti ni^^^ Furtvengleru, un
dtigl Izķēruši ari pinnizrādes bile- S?** Stokholmas vakara avīze, savā
tas, lai pirUednātos par sava dari-ļi>"2u lapā parādot melstera aw
Juma vfepttbu . . . Tālāk rakstītājs P«>filu un aiz tā orķestrantu nebel-dziļdomīgi
alzrilda, ka EUota lugu h»w^^ rindas, paraksta īd un rak-vwm
saUddnāt ar paprāvu skaj^. ļ ļ ^ ; |,ySlmts vUu un viens
kam ir daudz un dažāda augstuma M"»»»-' Sl vārdu spēle varbūt labāk
dauktu* Lugas vērtības sadaUtas tā. «kan «viedru mēlē. bet tā Uellskl
b katrs skatttājs var aizsniegt sa- N«duro slaveno orķestri un dirl-vam
augumam piemērotu plauktu, ^ t u . Gandrīz reizē ar Fuŗtventfļŗu
pie kam ElloU mākslā ari paša «e- Stokholmā ieradās mazUet dtas
bākā nodalījuma sasniegšanai ne- menttUtātes. bet ne mazāk slaveno
piadešaml krietni pirkstgalu vingri- p^^u kopa Kolonnas orķestris
nājumi... Apmierinoties ar zemā- « diriģentu Polu Par«ju un tempe-ko
itouktu. var priecātlea par velk- w?**??n^^^^ soMs^annu Mariju Dar-
UemTāiprātlglem dialogiem un ele- fMūzikas Wt^M, runājot par Ko-gantiem
vidusmēra komēdiju tipiem. Uoņnas orķestri. Jutušies vilināti to
kamēr tam. kas spējis aizsniegties Midzināt ar Vīnes fllharmonlķlcm.
līdz pašam augšējam nodalījumam, uzsv^ot tomēr, ka vienāda ir tikai
Ellota rt% oilu.u^.P«Pšanu un ti- apbrīnojamā virtuodtāte. bet glu-
^lltm^lĒmVm^^ ļll dta temperaments un pieeja^ sar-slaveno
francūzi nolikt zemāk
Kokteiļa partija pašreiz piedzīvo*
rakstniecības draugus un vispār lat- camākie dejotāji, baleta trupas un
viešu kultūras atbalstītājus visā pa- g](olu spējīgākie audzēkņi, to vidū
saulē, lai cīnītos pret garīgo apsīku-viesi ari mūsu izcilais dejotāju
mu un palīdzētu latviešu rakstnie-ļ p^^j^ jrene Apine un Juris Got-klem
un gara darbiniekiem trimdā. U^ujg^ gap ceļu no Halifaksas
Apgāda darbība balstās uz abonē- ļ y g i ^ lidmašīnā* Toronto pulcējās ap
menta sistēmu, kuras dalībniekiem Lļ|^ts dejotāju, kas pirms ofidālā
āi>azlņo apgādam savi vārdi un ad- ļ R^nadag baleta festivāla 20. novem-reses.
piesakot savu līdzdarbību ap-1 Montreālā vēlējās demonstrēt sa­gādā
pārstāvim savā apgabalā. Grā»
matu iznākšanu un to cenu iepriekš
zsludinās apkārtrakstos vai laikrak­stos,
un abonenti grāmatas vēHIbu
emaksā apgāda pārstāvim vēl pirms
tās iznākšanas. Adreses maiņas ga­dījumā
abonents pats savās Interesēs
to nekavēdamies paziņos pārstāvim.
Sfida kārilba ne tikai nodrebina
materiālo bazi apgādam, kura augli
kaU>os mūsu grāmatniecības veicinā-šanid.
un mūsu kultūras ilarbinieku
atbalstam, bet dod jūtamas priekš-
Viņa ieskati i r objektīvi un vērtē,
jums īss: «Tādu dejotāju nav daudz.
Jūsu Irene Apine nt ar ko neatSķi*
ras no Sadlera Velsa pirmās dejotā*
jas Margotas Fontēnas. Viņas tirals
sniegums, precidtāte. briljantā tech*
nika un elevādja var darit godu
katram isdaudzinātam baleta an«
sambllnt-
Zēl. ka tik izciliem māksliniekiem
nav Iespējas tikt plašākās perspekti*
vās starptautiskā mērogā. Pēc triju
gadu paldagoģiska darba Hal^aksaa
baleta skolā, Gotšalki izaudzējuši kā«
du apdāvinātu skohiied, kuras ta«
lantu un skolu Londonā pārbaudi»
jud pati Devaluā un tūlīt uzņēmusi
savā studijā. Kur Ir tas d l v ^ kas
ari pašus skolotājus kā izcilus dejo*
tājus ieteiktu Sadlera Velsa trupas
vaditājd? Ari padstamais Toronto
baleta kritiķis H. Vdtekerers, kas
raksta recendjas nopietnajā rita
laikrakstā The Glob and Mdl. at«
zīst. ka abi dejotāji ir augstas klases
ar briljantu technlku. Sis recenzents,
kas pats studējis klasisko baletu un
ir konservānvs kritiķis, tādus vārdus
lietojis vienīgi recenzējot Margotas
Fontēnas, Berlas Greljas un Moiras
Sireres viesizrādes pagājušā rudeni
Toronto.
Rezumējot baleta Izrādē redzēto,
atskaitot mūsu viesus jāsaka, ka &a*
sniegumi Ir viduvēji, un atgādina
mūsu Rīgas operas baleta skolas pa*
rasto audzēkņu vakaru. Kā dominē­jošus
prindplilus dejotājus Kanādā
Lrenl i^)inl un Juri Gotšalku Torbn-to
jau pirms Izrādes sdclnāja pus­stundas
Intervijā CBC rdditājā. ku-j
ŗā aM mākslinieki stāstīja par savām
paredzējis Izdot Ik mēned vienu I _ gdtām Latvijā, Vādjā un Kanadi
griUnatu. taēu ne mazāk kā vienu W t o w « ^ o ^ j j j * i ^ ^ ^ Intervija nebija bdgudes, kad
griUnatu pa divi mēnešiem. Katras 2/,;J5SļS*bSm
grāmatas iznākšanu — tās titulu, au-1 ne ar stai Odtalinu krāsainā lllmfi un foto studijā. Id
toru, lappušu skaitu un cenu — ap-1 t I sagatavotu materiālus Kanādas bde-gāds
Izdudina iepriekš īpašos ap-1 vas spējas un sasniegumus. Tādā ta grāmatai
kārtrakstos v d laikrakstos. I kārtā Panorāmas uzvedums uzska-| Vakarft izrādi noskatijās ari lat-
Japā profesionālo iespiestā vārda • tāms par festivāla priekšlaicīgu at- ļ vidhi ģenerālkonsuls R. Bralsons ar
rocības ari pašiem abonentiem — Ik­vienam,
l^s iepriekš minētā - veidā
parakstijies uz līdzdarbību jaunajā
apgādā, tiesība katru iznākušo gr|
matu saņemt vismaz par 20 proc
lētāk nekā brīvā tirgū. Abonementu
katrā laikā var pār;traukt. par to
rakstiski paziņojot pārstāvim. Taču
bijušiem un jauniem abonentiem ari
vēlāk katrā Idkā tiesības iegādāties
grāmatas par abonementa cenu.
Apgāds izdos ne tikai mūsu autoru
daiļdarbus, bet ari mācības un sko­lu
gi^matas. tāpat Jaunatnes litera­tūru.
Vadoties no principa — laid
klajā tikd vērtīgas grāmatas, apgāds
Jusl pirmizrādi Stokholmā un Gete-
UfftfL Pāris dienas pēc pirmās Kok*
td|a partijai Dramatiskajā teātri. -
ar grasmumu, ikalumu un Izšķērdīgu
spolumu, klāt esot "dsd Stokholmas
gara un naudas aristokrātijai. —
durdi atvēra Jaunais intīmais teāt­ris,
savam startam Izvēloties veco.
pa visām Eln^Mis skatuvēm Izskanē­jušo
Berta Brechta Trīs grašu ope­reti.
Intīmā teātra vārdam Zviedrijā
ir sena, laba skaņa — tā saistās ar
Strindbergu un viņa lugu uzvedu-par
dižo vādeti.
Pašreiz koncertnama zālē lociņus
zibina silto dienvidu viesi — Nuovo
Ouartetto Itallano, kam pūrā lldz
TartinI. Bēthovens. Verdi. Volfs uc.
un ar tiem sacenšas amerikāņu pia­nista
Eunlce Podls. ko daži kritiķi
apzīmē par sievišķīgo Horovicu. Un
tā i r dlžii uzslavai
No Vādjas nesen viesojās diri­ģents
Hans Knappertsbušs. vadot
daudzas Vāgnera izrādes operā un
bdgās Strausa Rožu kavalieri Kon-darblnleku
kopa savas dart>Ibas pa- ņK^oJumu, lai ari Tdronto <Ww. Uinjon, Kanādas sabiedriskā proml-iofiiem
baleta mākalftc drautfiam hii-1 kuplf Skdtf " " " -
neHUkonsuls bija atsūtijls krāšņus
matā likud domu — pdidzēsim paši
sev sagādāt labu latviešu grāmatut
certa estrādē Jau vairākus vakarus
stokholmiešus jūsmina Gertrūde P i -
dngere, ko Idkrdcsti alavlnadltlem
un Jūsmīgiem, vārdiem.. Pldnum
Hmanču klausītājos bijuši redzama
ari populārā princese Sibilla. Zvied­rijas
Četrgadīgā kroņprinča Kārla-
Gustava māte. kas Jūsmīgi aplaudē-
Jud savai tautletd. jo. kā dnānis,
tā ieprecēta Zviedrijas galmā no
Vādjas, un vēl pirms dažiem ga­diem
dala apmātu zviedru to uzlū­koja
ar vēsumu un naidu. Bet vecaip
karalis ir vēl vienmēr dāmu draugs
un džetitimens. un skaisto, simpātis­ko
vācu princesi ņēmis savā I ļ ^
aizsardzībā. Nu ari visa zviedru tau­ta
lēnām
v d mazā
joBiera DBieia roaicsiai onugiem nu- ^ence un kuDla akdts tautiešiL Ga­tu
iespēja spried par to, kas M ir LeriUkonsS^ijrS^^^
Kanādas bdeis. Uedus nadonfilā lentā. Sarikojumā
Irene Apine un Juris Gotšdks iz- labo stilu traucēja vi«ilgi dažu tau-rādēs
pi^aUjās ar Gulbju ezera (S. h^^Su bravmrigā Iztivēšanās. skaļi ru-cēliena)
Pas de deux restaurēto Pe- nājot un vēl skaļāki un nedētā Iz-
1l9i^oreogralQl6 iE0 diJM^^ Tte Jūtami k d -
iRaaac^turotiea^^ttJoi^ listiidlJudL^ konservatīvos kanādiešus. No
Aleksandra Feodorova Foklna. Ari takta viedokļa paceļas tas pats sasā-programmas
otrajā daļā viesi MJa iz- P^JuSals latviešu uzvedības Jautā-vēlējušies
grūto dlvdeju — Don K l - Jums sabiedrībā*
baleta dcolu Toronto un dzimU «n H^u^t%S??Jl2fCnff^ audzi» Krievijas baleta renesanses' " •oM»» «Uda Lūse-StrombeN
sāk tai uzsmaidīt — kaut Jautāja» „SakIct man, vai STŗ-/
Iemīļotā prlndia dēl, I ^«<1« «du dejotāju paUda Latvijā?" l "
8a, k i ari pianisti Alfrēdi i»
Eduardi KeHi»
ROMĀNS
(19. turpinājums)
Nogriezušies uz Vasarnīcu ielas pusi. kas gulēja pilsētas
ārmdā. tuvāk Jūrd. Dagnija Juta savā sejā iedtamies sāla
vēja smaržu. Pulksteņa gan bija vēl tikd adoņi, bet pie­ņemot,
ka katram ierēdnim jau deviņos bija laiks sākt dar­bu.
ŠI bija visdrošākā dunda. kad sastapt Blīgznu mājās.
Un viņa Jau negāja šoreiz demoties — tikd Isi aprunāties.
Id sadzītu kādas pēdas saviem vecākiem.
Paraudljusl zvanu pie Blīgznas vasarnīcas durvīm, Dag­nija
labu laiku vdtigi gddija kādu parādāmies, lldz nočlk-stiija
kāpnes, un durdm tuvojās šļūcoši soli. Krekšķinā-damies
kāds grabinājās ap slēdzeni, tad pavērās šaura
sprauga, un tur parādījās rita svārkos ietinies garš puisis,
kailās kājas ieāvis tupelēs, un vienu roku atbdstitu saitē,
kas karājās kaklā.
Mirkli vīrietis blisināja ads spožajā rita saulē, ted strauji
atgrūda durvis, un ar vesdo roku sakampa Dagniju aiz d -
koņa:
nVd nu es esmu traks vai piedzēries, Jeb ari patied tā esi
tu!" Viņš sauca priecīgs un pārsteigts, bīdīdams Dagniju
priekšnamā. Bet tad apjucis pēkšņi iebrauca ar videro pie-dem
savos izspūrušajos matos, nobraucīja sardno zodu un.
pavēris bdligl spraugā te vienas» te otras durvis uz istabām,
tās atical nikni aizcirta det
,.Es gan laikam esmu iebraukud pie tevis gluži nelaikā."
Daspnija teica vainīgi, bet tikko apslēpa smīnu, raudddamās
nelaimīgajā Blīgznā, kas nevarigs grodjās šaurajā priekš-tdpā.
Atddsušu dūmu. skābena dus, un sāja izgarojuša deg­vīna
smaka skaidri liecināja, kād^ Blīgzna šorīt bija tā aiz­gulējies.
.JJē, nemaz — kas par muļķīgām domām!*? viņš sauca ātri
un Juceklīgi, vēl dzvien nevarēdams izšķirties, kurā istabā Id
ieved viešņu, lldz apņēmīgi atrāva virtuve durvis un iebīdīja
Dagniju tur.
JRedz, kāds trakums, taisni šodien, un tdsni šodien...^
viņš murmināja. „2ēl - tik bieži es tevi pieminēju un gd-dlju
— kas zina, v d tomēr reiz neatbraukd? Pie mums jau
tagad Iegriežas daudzi, bet nu taisni šorit tev jāierodas, kad
pata Jūtoi kā caur gaļas malamo Izgriezts, kad visa māja kfi
3
maza dllte. un Dievs vien zina. ko tu vēl par mani tagad do-mād...*'
Runādams. Blīgzna veikli sagrūda kaudzi netiru trauku Iz­lietni,
ar dvieU ātri noslaudja galdu, un pasniedza Dagnijai
krēsla
.JPasēdi. lūdzu, tepat vienu bridi, kamēr es tos tēvaiņus vis­maz
no vienas istabas izmēdšu ārā.** viņš zīmīgi pameta ar
īkšķi pār plecu. ..Redzi, mums vakar bija tāda mazāka sēru
sēdite. drusku ieilga, bet nav jau ari pa jokam — vakarnakt
pazuda pled direktori ar devām, bērniem, vectēviem un vec­māmiņām,
ar visām veka burkām un ddraba kūku karotto.
Pled uz reid — tā nav nieka lieta, un tas bija Jāatdmē. Re­dzēs,
ko šodien teiks pilsētas vācu kungi!" Blīgzna Iesmējās
un ar skalu paukšķi aticorķēja dus pudeli „Bet pag, es te
par sevi vien muldu, ted nemaz neldžu pie vārda. Noveldes
taču, vismaz to žaketi. — un Blīgzna steidzās Dagnljd pailgā.
,.Man te tagad allaž pilna māja laužu, nāk un iet, ēd un dzer.
gul un ceļas, bet priekš tevis es tūlīt Izbrivošu Istabu, to la­bāko,
kas man Ir, sauldno bērnistabu, tu taCu paliksi vd
nē?** *
„Bd kur tad Ir tava ģimene, sieva un bērni, ja tu mani
gribi iesloddt bērnu istabā?** Dagnija jautāja, vēl aizvien
nevarēdama novddit smddu, vērojot postažu visapkārt
JPardzl tii Jau nekā nezini** Blīgzna apsēdās prett Dagni-
Jd un meklēja adm tini glād, kur ieUet hi% jSieva ar ma­zuļiem
Ir jau labu laiku pāri — ar pirmajām Idvām. Bet
man Jau .vēl nav nekāda deiga — te daudz darba, uzņēmumu
ari nevar tā gluži pamest vāciešu ziņā - vid jau drāžas prom
pa kaklu, pa galvu. Un tā nu salādēju savējos ^ vecos un
jaunos — Id brauc!^ Jau d i v i nedēļas esmu vecpuisis. Pro-d
t l " un Blīgzna pacēla dus pudeles dibenu pret grieztiem.
nUn tad nu no šodienas esmu ari direktors savā bodītē —
šefs šonakt driaidfis, es pārsēdiSos viņa krēdā.** un Blīgzna
pus nopietni, pus jokodams ar veselo roku uzdrta pats sev
uz pleca. „Tāpēc ari Sitais dcābds rits.'*
«"^S?*J^ • * ^»ff^la grozīja galvu un līdzcietīgi raudzī­jās
Arturā. .3et ļauj tevi vismaz apsveikt kā direktoru! Ro­ku
gan es tev nevaru kratit - to tu esi pakāris kaklā.**
tos tāds nieks, bez tam kreisā,** un Blīgzna pavicināja
bdto plaukstu ar skdam piesieto pirkstu.
JCur tad tu to esi Iegrūdis - un nu satinis kā bērnu?"
Dagnija jautajā. „Radi labāk šurp, vai tur vispār kas sienams
U'^apakšā, jeb tas miets tur piedēts tikai vācu žandarmu b d -
dišanal.. .**
J^areld, ar tevi jau nevar jokot — dakteriene!" Blīgzna
iesita sev par pieri un Iesmējās.
nVēl Ilgi nebūs/* Dagnija atmeta ar roku.
.JJelzdevās saraut beigas?" Bligrna kļuva nopietns.
^ i e m ^ kādi gadiņš pietrūka. Bet varbūt varēšu vēl ko
l^delgt^
„Vd tu u i Vādju?-
«Nē — pagddām nekur.^'
nKā tad tii — uz Zviedriju ari nedomā tikt?**
«Vai tad tas tik denkārill? VentspUI es neesmu vēl ne dlv-desmit
četras stimdas. bet Šli Zviedrijas rēgs te spokojas uz
katoj stilra. Pat zvejnieks, kas mani atveda no stadjas, par
to den riņķi apkārt mala. Un no tevis es te desmit minūtēs
esmu Jau saklausijud veselu spoku stildu.'*
. ^rj^^^^^m skali lesēcās, „pastdgā den pa Ventspils
Idāml V d tu tais pašās pāris stundās neesi Jau redzējud ba­riem
dāmiņas garās biksēs, garstiilmalņus Jaund^us ar vēja
Jakām, un vēl visādus šaubīgu» uzdrtušos sldstus? Tie vid
dtii neko nedara, kā tikd tausta Iespējas tikt uz Zviedriju.
Bet tas Jau nav tik vienkārši kā Idcāpt Idvlņā un pavizinā­ties
pa Rīgas kanāUI Un tu varbūt domā. ka Ugl dņl te tā
staigās? Ari vādešl negul uz ausim! Žandarmi Jau tag^
tikd smin vien — sitos taču katrs pazīst pa gabalu. Bet būs
Jau ari velku zelli kas aizbrauks, un laba tiesa Ir ari Jau
pāri Tikd zināt vajaga, kur un kā — sakarus vajaga!" un
Blīgzna vēl reiz pacēla alus pudeli JSakarus vajaga. un Ja
tu gribēsi tikt pāri ~ parunāsim. Turies tik pie manis!**
.Jlē, paldies, pagddām vēl neesmu par to domājusi Gan
Jau. Un varbūt ka ndcur nebūs Jābrauc.**
,.Tu vēl tid?**
..Jā - tomēr.**
..Naivā! Nemaz nebūs Ilgi jāgdda. kamēr mūsu slavettdi
.Festung Windau* uzsprāgs gaisā. Es te diezgan esmu redzē­jis
un vērojis — man nav vdrs nekādu ilūziju.**
..Varbūt — bet ari tādā gadījumā nav vēl par savu ādu
ko vddēt — laika diezgan.**
.JPar kādu ādu tad. ja ne par savu?** Blīgzna brinijās.
..Redz.** Dagnija pieliecās pāri gddam tuvāk Ŗligznam, un
no viņas sejas nozud% smaids. „E8 gribēju no tevis ko lūgt
Runādm tagad nopietni Es meklēju savus vecākus — vis­maz
kādu dņu. kādas pēdas no tiem.'*
„Tā?** Blīgzna sarauca savas platās uzacis un beidza muldēt
..Tev vecāki pazuduši?**
.Jā, Man nav par tiem nekādu ziņu kopš Jelgavas kriSa-labprāt
izlūgtos tavu pa^līd^z"īb^u^."^ '^^^ atbraucu šurp un
^Saprotams, cik vien tas būs manā varā un spēkos** Blīgz­na
seja pēkšņi ^rvērtās. un no paģiraina dzīrotāja 'izvērsās
nopietns un dart)lgs vira. «Ja vien es ko spētu!'*
.^tidāti ^ājot - mans prāta saka. ka ir maz izredžu šdt
zākā ceriba. V&fļsMi aldrlūt ari Udz Liepājd ja vajadzēs. SUrtrto*^^ " ^ " ^ nedz'^aS'ziāmi kāda
V
II
dl
iul
ji u pi«
staļ
yl
li
m
ta
I" <*®"il?nr iesnas nelabi»
,11 CŪClJ»*?i,ffft īiltt citu Bil-
Eiropas §i gada
rōhi koilejis lielus
'riSk dati fakti no d a l i ^ ^ ^ J ^ v€, imm\x kultūru stāvokli aitoņU «'2-1 ar
S T ^ i ; Britu farmerl plrtl«?8* Si
imi vStrai un Udui Itancljal makiMli
^mOM t kvitlu. !>tt rata tomit apM
X SStBu, un atuciņlt •tMtUms^
nmūill pusi no It vairuma. Utoa ad-
Stoa «ttkurbldu un Icartupelu faja.
ttia. turpretim, nacar saidegt ltpna|{f-ffVda*^
kura pfodukdjv
pašu patšHņam v«fd^Jļf.MČl
iiialda labK» ņalcl SjJ. gPi^Mšŗļ»'
mailini^WWS? ^ Kŗ^ljpi&RjM rala I6gad gin atjm^
roi llalfkai bat kvallUtil illktlka. Kariu-p^
u un fitnt itsuvums vln normill. ?lc
Zviedrijai liUkSBimniactbai tninistriļai
vlrt«Juma, raU Šogad It VldCja IMi lāba.
Apmierināt oukurt}lelu rata. kal )0U iva-rifa.
jo 8vl«drt]a importa tikai ntUalu
dalu no eukun patēriņa. D|nijfi labllM»
kvauata ņav ausiu, bet vairumi raka
ptam««|s Mnniki^i eaurmlni. Laba la*
ubis rali^ Dīnljal nozīmi samasīnltn
maUMs importu un Mtlkai oanas maltai. īmm un eititm lanmas produktiem,
«ttumviciji viscaur lajsaioa samiku
ratu n m ianrlekMjI ndā. MabvēUgau
iiiki viivaiNik iklris liku un diai auiu
kultUra». Uetus bftjljlii rtknaīTftt kar-
KiJJ^^'r "^««•/«mi.J^italootlai anar-jtti
flomlti. Vldju oukura pro<iukciJu m virti ui mmt, aVko pffttakSp.
P*»rta«S^RljtumvloiJai MS^i l?H w"®^P*«* vīnogu ra!a
JMtt iojad y§i& uz s mlii. hektolluSL
m M mUJ. hl patoijuM gadi. '
111
miu
LAI
un
Vi
Trocka slepkava vis-droKk
jutas cietuma
kitSSSk ^^^^^ ismaksas plr
?a!bSvita zemūdenē
hiekles '
vau
VI|U.
koi
priii
par
Ar
pioat
zijl
ne vi!
g. V,
t»u,
Ilmai
ļm K(
Lina
traua,
no
Sfikc
ar
izstrj
cli
si
d<
desi
D(
dot