Bavarijas Latviesu vestnesis, October 15, 1949

              Franču teologs Baltijas tautu liktenī redz
brīdinājumu cilvēcei
Revue Parlementaire Jaunākajā
numurā publicēti izvilkumi no Pari-
356$ protestantu fakultātes profesora
' J/.Hofmaņa referāta par Brīvības
vērtību, kurā Baltijas tautas nosauk­tas
par nesalaužamu, brīvības cīnī­tāju
paraugu. Runātājs vispirms
atgādinājis, ka franču protestantu
. padomes prezidijs jau šī gada sāku­mā
aicinājis visus ticīgos lūgt Dievu
par tautām, kas tiek vajātas kristie­tības
dēļ. „Biju tomēr ļoti pār­steigts,"
sacījis savā priekšlasījumā
franču profesors, „ka padomes aici­nājumā
gan uzskaitīta Ungārija,
Bulgārija, Spānija un Dienvidāfrika,
bet palikuši neminēti mūsu ticības
brāli Baltijas valstīs!"
„Musu baznīcas aprindas," turpi­nājis
pazīstamais teologs, „vispār
ļoti vāji informētas par metodēm, ar
kuru palīdzību Baltijas valstis iekļā­va
Padomju savienībā. Sī totalitārā
lielvalsts ar! vēl šodien apgalvo, ka
tas noticis saskaņā ar turienes iedzī­votāju
nepārprotami izpausto gribu.
, Patiesība ir tā, ka izmantojot torei­zējo
Francijas un Anglijas grūto stā­vokli
karā, Padomju savienība 1940.
gadā sāka realizēt rietumu iekaroša­nas
plānu, ko izstrādājis jau Pēteris
' lielais, par Jkuŗa tiešo pēcteci un
mantinieku sevi uzlūko Staļins."
Zem padomju okupācijas jūga
Baltijas valstis sevišķi smAgi cieš
katoļu un luterāņu baznīcas. Latvijā
vissmagākie upuri bijuši katoļiem.
Runātāju rīcībā esot pārbaudītas zi-
K8 par deviņu garīdznieku noslep-vofianu.
Indras dekāns V. Litau-nieks
pirms nošaušanas smagi spl-iļMlBi
ar kvēlošu dzelzi uz viņa
krūttm iededzināja krusta zīmi un
apvija galvu ar dzeloņu stiepļu vai­nagu;
Tāpat mocekļu nāvē miruši
Zosnas dekāns Kapacis, garīdznieki
Strods un Taborē. Pēdējais bijis
pēc dzimuma francūzis un 70 gadus
vecs. Mežvidu, dekānam Paskevi-
8am vēl dzīvam esot ia^grieztas no
Prasīs Vāciļā
palicējiem...
(Turpinājums no 1. Ipp.).
dāUstiem. (Likums, kas pieņemts
^rms 2 mēnešiem, neattiecas uz bri­tu
un franču joslu.) Likums paredz
DM 160 atlīdzību par katru koncen­trācijas
nometnē vai cietumā pava­dīto
mēnesi un Vēl papildus atlīdzī­bu
par miesas vai mantas bojāju­miem
vai zaudējumiem. Prasības ap­strādā
„Landesamt fūr Wiedergut-machung",
pie kam svarīgi, lai cie­tušie
laikus prasības pieteic, vien­alga,
vai tie tagad vēl ir Vācijā, vai
ari jau izceļojuši. Prasību pēdējais
pieteikšanas termiņš ir 1950. g. 30.
marts. Kaut vācu iestādes iedarbi­nās
šo likumu, tomēr ir panākta
IRO pārstāvju līdzdalība komisijās.
Viens no pārstāvjiem ir arī latvietis
Dr. Māsēns. Prasību iesniedzējiem
der apgādāties ar dokumentiem, vis­labāk
tiesu spriedumiem, bet ja tā-
(ļu nav, tad ar notariāli apstiprinā­tām
liecībām. Svarīgi arī ir zināt,
ka likumā paredzētā atlīdzība do­māta
cietušiem cīņā pret nacionāl-sdclāllsmu,
bet ne par nacionālo ci-ņvi
vispār un tādēļ var noraidīt tā­dus
pretestības kustības darbiniekus,
kas cīnījušies nacionālo interešu dēļ,
bet ne pret politisko rešīmu kā tādu.
. Pēc 31. decembra nevienam IRO
aprūpi no jauna vairs nepiešķirs.
Par darba un sardžu vīriem, lai tie
varētu atgūt nometnes aprūpi, at­griežoties
no savām vienībām arī pēc
SI termiņa, esot lūgts Zenēvai spe­ciāls
noteikums, bet neesot saņemta
vēl atbilde.
Ļoti konsekventi visi tautību pār­stāvji
apspriedē prasīja nacionālo
pārstāvju atzīšanu Gronas izceļoša­nas
nometnē. Savā laikā Kisingenā
bija panākta vienošanās par latviešu
pārstāvja (R. Kukainis) izraudzīšanu
Gronā, bet 8. apgabala direktors cē­lis
ieķildumus, norādot, ka starp vi­ņa
ierēdņiem Gronas izceļošanas no­metnē
esot visu tautību personas,
kūpas varot saviem tautiešiem izpa­līdzēt
Stāvokļa noskaidrošanai uz
Gronu no Bad Kisingenas Izbrauks
^ īpašs ierēdnis.
SAO PAULO 1000 LATVIEŠI
GATAVOJAS 18. NOVEMBRIM
Latviešu centrā Brazīlijā Sao Pau-lo
tautieši jau sākuši gatavoties 18.
novembra svinēšanai. Valsts svētkus
Sao Paulo atzīmēs ar luterāņu un
baptistu dievkalpojumiem 13. no­vembri,
svinīgu aktu 18. nov. un ak­tu
bērniem 20. nov. Svinību orga­nizācijas
komiteju vada enerģiskais
Latvijas konsulāta darbinieks Jānis
Veiss.
Sao Paulo pašreiz dzīvo jau ap
1000 latviešu, no kuriem ap 900 ir
jauno ieceļotāju. Trešā daļa latviešu
ir baptisti, bet pārējie luterāņi.
miesas ādas strēmeles. Daudzi citi
garīdznieki pazuduši bez vēsts, lai­kam
deportēti. Latvijas luterāņu
draudzes vienā pašā 1941. gadā zau­dējušas
24 garīdzniekus, kas depor­tēti.
Igaunijā notiesāti uz nāvi vai
vienkārši noslepkavoti prāvesti Va-riks
un Vorema kopā ar 27 draudžu
padomju locekļiem. 15 mācītāji, to
skaitā bīskaps Rahamegi deportēti,
bet 7 iesaukti armijā. No pieciem
Igaunites katoļu garīdzniekiem de-portēti^
dlvi. Lietuvā pirmajā boļše­viku
okupācijas gadā noslepkavoti
15 katoļu garīdznieki, to skaitā 77
gadus vecs sirmgalvis. Astoņpadsmit
garīdzniekus no drošas nāves izglā­ba
lietuviešu patrioti komunistiem
vācu uzbrukuma laikā panikā atstā­jot
zemi.
Ilustrējis ar šiem piemēriem Balti­jas
tautu ciešanas, profesors Hofma­nis
vaicāja: „Un tagad es lūdzu man
atbildēt, vai šīm tautām ir jeb nav
tiesības uz brīvu un neatkarīgu dzī­vi,
vai viņas vispār ir tiesīgas dzī­vot?
Es ceru, ka tas, ko nupat dzir­dējāt,
jūs pārliecinājis par to, ka
šīm tautām ir absolūta un nenolie­dzama
tiesība uz viņām nolaupītās
brīvības atgūšanu. Sī viņu brīvība
pie tam ir viena no absolūti nepie­ciešamiem
priekšnoteikumiem pa­tiesi
taisnīga un ilgstoša miera no­dibināšanai.
Runa iet par mazo nā­ciju
eksistences tiesībām vispār, ko
boļševizēšanas lielmeistari Ždanovs,
Višinskls un Dekanosovs pēc savilem
1941. gada mēģinājumiem Baltijas
valstis sekmīgi turpinājuši graut ari
citās Eiropas zemēs."
«Nepadosimies tomēr tai baiļu
psichozei, kas šobrīd šķiet paralizē­jusi
mūsu protestantus," turpināja
profesors, „un kas mūs Joprojām
spiež draudzēties ar savu brāļu ver­dzinātājiem.
Vārdos mēs gan apgal­vojam,
ka dzīvojam no savas ticības
un šai savai ticībai, bet kamdēļ tad
joprojām ciešam klusu, kad labi zi­nām,
ka šī klusēšana nāk par labu
kopējam ienaidniekam? Tamdēļ
beigsim reiz klusēt, atceroties nor­vēģu
rakstnieces Sigridas Undsetes
jaiļ^l940. g. teiktos brīdinātājus vār-duk,
ka, ja totalitārajām valstīm pa­tiešām
izdotos ilgāku laiku apspiest
kulturālā nozīmē augstāk stāvošās
mazās tautas, tad pēdējo locekļu
skaits samazināsies tik strauji, ka
drīz varēsim sākt runāt par baltās
rases vēstures pēdējo cēlienu."
Latviešu balss beigu
prese
La Libre Belgique, visvairāk lasī­tais
franču valodas laikraksts Beļ­ģijā,
savā 2. oktobra numurā ievie­tojis
no Londonas avīzes (14. 9.)
ņemtā raksta Mēs un viņi pilnīgu
tulkojumu, liekot tam virsrakstu
Baltiešu bēgļu noskaņojums. „Rak-stā
izpaužas no savas dzimtenes pa­dzīto
bēgļu visai saprotamais sarūg-tinājums
par viņu dzimtenes okupē-šanu,"
teikts redakcijas ievadā.
Bet faktiski galvenais, ko rietumu
lasītājs atrod šinī rakstā, ir tajā.iz­teiktās
latviešu trimdinieku domas
par rietumu vienaldzību un situāci­jas
neizprašanu. „Mēs varam skai­drot
un stāstīt no agra rīta līdz vē­lam
vakaram," teikts Londonas avī­zes
apcerējumā, „bet panākumu ne­būs.
Sirdsapziņas vietā pamodies
tirgoņu gars, kas nekad neguļ nāves
miegā: tirgoties var arī ar cilvēk-ēdējiem."
Sie pārmetuma pilnie, bet
patiesie vārdi tagad zināmi arī fran­ču
un beļģu lasītājiem, neslēpjot
konstatējumu, ka turpinot rīkoties
tādā pat garā, rietumu nācijas drīz
vien kļūs līdzīgas mums.
savējo aprupesanai pec
darbības izbeigšanas
Jauna ukraiņu organizācija, kas no­saukta
par Ukraiņu apvienību Vāci­jā
(Bund der Ukrainer ir Deutsch-land),
28. un 30. ^ oktobrī Minchenē
rīko pirmo plašāko sapulci, kurā bez
jau esošo biedru pārstāvjiem aicināti
pārstāvji arī no ukraiņu baznīcas,
sociālām organizācijām, zinātnieku
un arodgrupām. Pirms šīs plašākās
sapulces organizācijas tagadējie va­dītāji
jau grib uzņemt ciešākus saka­rus
ar IRO, bet sapulces uzdevums
būs izšķirt konkrētos plānus to uk­raiņu
atbalstīšanai un sargāšanai,
'kam pēc IRO darbības izbeigšanās
būs jāpaliek Vācijā.
Organizācijas kodols nodibināts
jau šl gada maijā Augsburgā, kad
Vāciju atstāja līdzšinējais ukraiņu
centrālkomitejas priekšsēdis un vai­rāki
citi darbinieki, bet centrālko­miteja
ipēc jaunām vēlēšanām no­nāca
tā saukto „bandferistu iespaidā.
Jaunā organizācija, kas grib no
politiskas darbības atturēties un
galveno vērību veltīt tikai tīram Vā­cijā
paliekošo aprūpes darbam, pa­ziņojusi,
ka par biedru uzņems kat­ru
uhiaini, kas gatavs atzīt ukraiņu
nacionālā (trimdas) parlamenta au­toritāti.
Līdz šim tai esot Jau ap
5000 individuālu biedru, kas maksā
nelielas biedru naudas ik mēnesi
(Turpinājums no 1. Ipp.).
ņemt pagaidām nenoteiktu skaitu
vecu ļaužu un bāra bērnu.
Ģenerāldirektors norādīja, ka lielā
mērā „grūti izvietojamo" problēmu
var atvieglināt ar tā sauktās indi­viduālās
imigrācijas palīdzību. Dau­dzas
zemes jau tagad pieļauj atse-viSķu
personu «izsaukšanu", kas re­gulārās
masu emigrācijas schēmās
neiekļaujas. Līdz šim 189.000 per­sonas,
jeb 35 proc. no tiem, kas iz­ceļojuši
pēdējos divos gados, izvie­toti
šādā «individuālā" ceļā.
Tālāk ģenerāldirektors savā ziņo­jumā
norāda, ka pēc pašreizējiem
vērtējumiem 174.300 DP ir «ierobe­žotas
iespējas izceļot". Sai ziņoju­mā
pirmoreiz oficiāli specificētas
„grūti izvietojamo" kategorijas.
Proti, pieminētie 174.300 sastāv no
šādām grupām: DP ar «veselības
problēmām" kā ari personas, kuru
ģimenes locekļu veselība neļauj tiem
iekļauties izceļošanas programmās ir
48.900; pārāk vecie: neprecēti vīrieši
pāri 45 un neprecētas sievietes pāri
40 gadiem, kā arī bezbērnu pāri tai
pašā vecumā 26.900; grūti izvietoja­mas
ģimenes: neprecētas sievietes ar
mazgadīgiem bērniem, šķirtenes ar
mazgadīgiem bērniem, nelaulāti pāri
ar vai bez bērniem 27.200; DP, kam
nav piemērotas profesijas vai ir kā­das
personīgas dabas grūtības, pie­mēram
personas, kuras noraida kri­minālas
pagātnes dēļ, vai aiz tā
Cechoslovakijas laikraksta Rudā
Prāvo" Maskavas līdzstrādnieks Su-chljs
vairākos augusta numuros bija
publicējis vēstules no Maskavas, ku­rās
cildināta padomju iekārta un
ļaužu laimīgā dzīve. Pēc vēstuļu
publicēšanas līdzstrādnieks saņēmis
no lasītājiem daudzus jautājumus,
kuros apšaubīta «paradīzes" jaukā
dzīve". Vairāki lasītāji jautājuši,
kā iespējams, ka Padomju savienībā
valda tāda labklājība, kur rodas tik
daudz sviesta, gaļas, tauku, krējiuna,
drēbju, kurpju utt., kā iespējams,
ka tur viss brīvi pn lēti dabūjams.
Atbildot ziņkārīgajiem, Rudē Prā­vo
Maskavas līdzstrādnieks 7. sep­tembra
numurā paskaidro: «Mīļie
lasītāji, jums pilnīgi taisnība, ka Pa­domju
savienībā pašreiz valda lab­klājība.
Ne tikai Maskavā, bet arī
katrā padomju pilsētā un katrā cie­mā
veikali burtiski pārpildīti ar pār­tiku,
tekstilijām un apaviem. Ļaudis
Padomju savienībā arvien vairāk
krāšņajās priekšpilsētās sāk celt
paši savas ģimenes vasarnīcas un
iegādājās, par tautai tiešām piemēro­tām
cenām, četrvietīgus padomju l i ­muzīnus,
skaistus un spēcīgus mo-torratus.
Jau tagad Padomju savie­nībā
par baltu vārnu uzskata kat­ru,
kam nav pašam savas mājiņas,
kur pavadīt .nedēļas beigas. Pilsē­tās
un uz laukiem iedzīvotāji īrē ne­ticami
lētus dzīvokļus, kuros ir cent­rālapkure,
silts un auksts ūdens,
celtņi, masgājamās mašīnas, elek­triskā
apkure utt. Un tas viss pa­domju
cilvēkiem maksā tikai 3—5
proc. viņu peļņas. Nākamajos mēne­šos
veikalos sāks pārdot aparātus,
kuros ir kopā skaņu plašu atskaņo­tājs,
radio un televīzijas uztvērējs.
Ļaudis Padomju Savienībā arvien
vairāk un vairāk satiksmei lieto lid­mašīnu,
kas tiešām ir ļoti lēta.
,,Kā tas bijis iespējams?" savā
Leiputrijas attēlojumā tālāk raksta
Rudē Prāvo" Maskavas līdzstrād­nieks.
«Atbilde un atrisinājums šai
mīklai ir gaužām vienkāršs. Padom­ju
savienībā nestrādā tikai viens,
divi vai trīs, bet ļoti produktīvi un
ar ievērojumu darba kapacitāti strā­dā
visi cilvēki. Padomju savienībā
strādā ne tikai vīrs, bet arī sieva
un pat tad, ja vīrs labi pelna. Pa-
Madride (I). — Pagājušās nedēļas
beigās ģen. Franko pieņēma kārtējo
ASV parlamentāriešu delegāciju, ar
kuras locekļiem vairāk kā stundu
pārrunāja amerikāņu un spāniešu
kopējās problēmas. Madrides ārlie­tu
ministriia pēc tam publicēja ko­munikē,
kurā sevišķi izceltas ASV
tautas vietnieka nama locekļa Džem-sa
Ričarda domas, ka uz Spāniju
iespējami drīz sūtāms pilntiesīgs
amerikāņu vēstnieks. Ričards sla­vējis
spāņu saimniecības progresu
un atzinis, ka jaunā saimnieciskā un
sociālā līmeņa uzturēšanai Spānijai
dodami arī amerikāņu dolāri preču
kredītu vai aizdevuma veidā.
No šl komunikē izriet, ka Ričards
Madridē bijis par spāniešiem gau­žām
labās domās, kaut gan ceļā uz
galvaspilsētu viņam bija jāpiedzīvo
gadījums, no kura tam varēja ra­sties
arī gluži pretēji ieskati. Sena­toru
un deputātu grupai iebraucot
Saragosas stacijā, Ričards un viņa
kollēga Kiogs lielā pārsteigumā kon­statēja,
ka viņam — nozagtas bikses.
Laiks bija karots un lai justos vi­ņiem
rezervētajā kupejā brīvi, abi
deputāti bija novilkuši virsbikses
un pakāruši tās loga tuvumā. Kad
viņi pēc atspirdzinātajā snaudiena
atlial gribēja šos nepieciešamos ap­ģērba
gabalus uzvilkt, vienu bikšu
vispār vairs nebija kupejā, bet no
otru kabatas bija izcelta lielāka nau­das
summa. Vienīgi pateicoties ga­dījumam,
ka vilcienā brauca daži
kungi, kuru somās bija pa rezerves
biksei, amerikāņi vispār varēja tur­pināt
ceļu.
Valdības iestādes tūliņ mobilizēja
visu policiju un tai patiešām i2;devās
atrast vainīgos -y bandu, kas spe­cializējusies
tieši zādzībām vilcienos.
Apšaudoties vienu gangsteru pat no­šāva,
bet zagtās bikses atrada kopā
ar čekiem, kuŗiis to jaunie īpašnieki
nebija pratuši realizēt. Noskaidro­jās,
ka bikses kādā nelielā piestātnē
izceltas pa vagona logu ar kārti, ku­ras
galā bijusi iesieta cilpa.
domju zemē s t r ā d ā t nevienu
nespiež: kas negrib strādāt^ lū­dzu
— tam nav Jāstrādā. Neviens
tādēļ viņam neko nedarīs, bet viņš
tikai pats sevi izslēgs no padomju
sabiedrības. Morālā sevis notiesāša­na
tad ir tik stipra, ka noklīduša­jam
drīz ataust gaisma, ka nokļuvis
strupceļā. Bez tam padomju sabied­rībā
valda sauklis: «Kas nestrādā,
tam nebūs ēst." Tas, protams, ne­attiecas
uz veciem cilvēkiem, invali­diem,
slimiem un vispār darba ne­spējīgiem,
par kuriem padomju
valsts rūpējas tiešām priekšzīmīgi.
Līdzīgā garā Rudē Prāvo Maska­vas
līdzstrādnieks turpina vēl tālāk,
bet nav nozīmes to atstāstīt, jo šai
pazīs.tamai dziesmai ir tikai viens
tonis. Konstatēsim tikai pēc ofi­ciāliem
datiem» ka Padomju savie­nībā,
lai nopelnītu vienu kilogramu
cukura, vidēji kvalificētam strādnie­kam
pašreiz Jāstrādā S'—S stundas,
bet vienkārša vilnas uzvalka iegādei
vajadzīgas 53—63 dienu alga, kamēr
ASV līdzīgu uzvalku tāds pats strād­nieks
var nopelnīt 4—6 dienās.
--ab—
Latviešu rosība 14 tautību
nometnē
Minchenes starptautiskajā DP no­metnē
Varnera kazarmās, kur dzīvo
pavisam 5400 iemītnieki, latviešu
skaits ir relatīvi mazs — tikai ap
720. Lai gan tie dzīvo izkaisīti pa
visiem blokiem 14 citu tautību vidū,
nereti pat vienā Istabā ar sveštautie­šiem,
tomēr parāda diezgan lielu ro­sību
savu nacionālo jautājumu kār­tošanā.
Pēdējā laikā sakarā ar Jau­nu
latviešu grupu ierašanos no ci­tām
nometnēm šī aktivitāte kļuvusi
vēl lielāka.
Sinis dienās Varnera kazarmu lat­vieši
nodibināja savu Daugavas Va­nagu
nodaļu, kufā iestājušies Jau 52
biedri. Nodaļas valdē ievēlēti A.
Mačs, J. Jansons, P. Biezais, K, Det-lavs
un P. Rožkalns. Valde vispirmā
kārtā nodomājusi pārņemt nometnes
panīkušo grāmatu galdu un iekārtot
tādu ari Minchenes emigrācijas
centrā Funka kazarmās.
Nesen notikušajās nometnes lat­viešu
komitejas vēlēšanās piedalījās
60 proc. balstlesigo. Par komitejas
priekšsēdi ievēlēja zvēr.adv.V. Dāll,
sekretāru — Fr. Siraku-Gruzlti un
locekļiem — A. KārkUņu, P. Biezo,
N. Liepiņu, J. Rudziti un A. Salu.
Revīzijas komisijā ievēlēti R. Be-ķers,
R. Svānfelds un E. Zemers.
1. oktobrī nometnes latviešu Daug­males
skautu un gaidu vienības at­zīmēja
4 gadu darbību trimdā. Svi­nības
ievadīja .Latvijas karoga pa­celšana
nometnes laukumā un mācī­tāja
Gobas svētruna. Aktā piedali-,
jās dienvidjoslas skautu priekšnieks,
Sidrabenes novada priekšnieks uc.
Sekoja kopīgs groziņu vasars Bal­tiešu
klubā. E. u.
Saldumi no debesim
IRO informē, ka pirmdien, 17. ok­tobrī,
ASV aviācijas lidotāji virs
dažam amerikāņu joslas DP nomet­nēm
nometīs mazus izpletnīšus ar
saldumiem un šokolādi, kas domāta
bemiem. Ja nemainīsies laika ap­stākļi,
akcija risināsies šādā izkār­tojuma
pl. 9 Svābenhofā pie Heil-bronnas,
pl. 9.40 Krobenlokā pie
Ludvigsburgas un pl, lo Svābu
Gnundes Artilērijas kazarmās.
sauktiem drošības. iemesliem, inte­liģento
profesiju pārstāvji pāri Is
gadiem, ierēdņi vai citi „baltroči^'
pāri 40 gadiem un citi 41.900- ne*
saimnieciskās ģimenes'*, kas pārāk
lielas, lai spētu pašas sevi uzturat
29.400. Ģenerāldirektors savā ziņoj! ^
mā piebilst, ka lielākai daļai nešiem
DP grūtības ir vairāk formālas da­bas,
jo ir skaidrs, ka īstenībā loti
daudzi no tiem spētu paši sevi ap­gādāt,
ja vien tiem ļautu izceļot
Pie patiesi grūtajiem gadījumiem
ģenerāldirektors pieskaita tos, kuru
veselība tik slikta vai vecums tik
liels, ka tiem būtu nepieciešama ap­rūpe
speciālās iestādēs. Nākoša
grupa būtu tāda, kam nepieciešams
zināms atbalsts, kā, piemēram, mā­tes
ar'bērniem, kam būtu vajadzīgs
„neliels atbalsts vēl nedaudz gadu".
Beidzot vislielākā grupa Ir tāda!
kas pēc direktora uzskatiem katri
ziņā spētu pati sevi uzturēt. Viņi
piebilst, ka, normāli rēķinot ari tiem,
kas tagad vecāki par 45 gadiem, va«
rētu dot Jaunajām apmešanās ze-mēm
savu darbu vēl caurmērā 20
gadus.
Par spīti IRO un labdarīgo orga^
nizāciju pūlēm šo problēmu atrisi­nāt,
tagad tomēr esot kļuvis skaidn,
ka to nevarēs izdarīt bez starptau­tiskas
akcijas šo cilvēku labā.
Ziņojuma noslēgumā Donaldi
Kingslejs uzsver: „To vidū, kas ar
šo problēmu strādā, arvien vairfk
nobriest pārliecība, ka So cilvēku
atstāšana Vācijā un Austrijā nebūtu
„atrlslnājums". Ievērojot lielo vācu
bēgļu skaitu šais zemēs, maz ticami,
ka IRO bēgļi nākotnē varētu oertt
uz līdztiesīgu atbalstu vai apieia-nos."
Tāpēc ģenerāldirektors lūdz IRO
generālpadomi, pirms lēmu^^t pie­ņemšanas
par šo bēgļu atstāšanu Vft»
cl jā un Austrijā, vēlreiz apsvērt Ie­spējas
to izvietoanai citās zemēs.
Runādams par tām personām, kam
arī pēc visu iespējamo līdzekļu Iz­mēģināšanas
tomēr vēl būtu Jāpa­liek
Vācijā, Kingslejs norādīja, ka
IRO dalībniecēm valstīm tomēr ne­pieciešami
būs jādod kādi līdzekļi to
atbalstīšanai. Ar 1.000.000 dolāru,
ko šim nolūkam rezervēja apri a se­sijā,
būs par maz. Jau tagad esot
skaidrs, ka būs vajadzīgs ievērojami
daudz vairāk naudas, kaut arī pre­cīzo
summu varēs konstatēt tikai,
kad būs nobeigta pašreizējā IRO
padomdošanas akcija.
Tālāk ģenerāldirektors norādīja,
ka IRO noteikti bus Jārūpējas par
to, lai Vācijā un Austrijā atstājamo
DP tiesības noteiktu ar skaidriem im
nepārprotamiem likumiem.
Kad tas būs paveikts, teikts zl«
ņojuma noslēgumā, IRO tiešām va­rēs
sacīt, ka viss iespējamais darīti
Par eventueliem tālākiem starptau­tiskiem
soļiem šo personu labā tad
būs jālemj UN kopsapulcei.
Runājot speciāli par to bēgļu stā­vokli,
kam būs jāpaliek Vāci ā, ģe­nerāldirektors
vēlreiz uzsvēra nepie­ciešamību
noteikt šo cilvēku stāvokli
un tiesības ar nepārprotamiem liku­miem.
Kaut arī šādus noteikumus
būtu jāpieņem okupācijas autoritā­tēm,
Donalds Kingslejs tomēr aici­nāja
darīt to saziņā ar vāciešiem, Jo
neesot ticams, ka jebkādi vāciešiem
„uzspiesti" noteikumi varētu Ilgstoši
pastāvēt. Viņa personīgais uzskati
ir, ka apmierinošus rezultātus varētu
dot vienīgi tāda vienošanās ar Vāci­jas
valdību, kas būtu panākta abām
pusēm brīvprātīgi vienojoties
80 jauni putnkopji
ena
Kopš š. g. marta IRO pārskoloSa-nas
centra lauksaimniecības skolS
Eslingenā, mūsu pazīstamā putnko­pības
speciālista Andr. Leišes vadī­bā
ir apmācīti 80 Jauni putnkopji.
Nesen jaunie putnkopji apmeklēja
Dr. Kautca putnu farmu pie Lud­vigsburgas,
kur īpašnieks laipni ie­pazīstināja
ar farmas iekārtu un sa­sniegumiem.
Farmā audzē 5000 māj­putnus:
vistas, pīles, zosis, un per-vistas.
Putnkopība ļoti racionāli ie­kārtota,
lielā vērība piegriesta put­nu
labai kopšanai un veselības uztu­rēšanai,
tādēļ ari farma nepazīst
putnu slimības. Gāļus perina ar lie­liem
elektriskiem inkubatoriem, ku­ros
vienlaicīgi var novietot 60.000
olu, bet sezonā izperina 90.000 lidz
100.000 cāļu. Tas nav daudz, salīdzi­not
ar ASV putnu farmām, bet ta­gadējos
Vācijas apstākļos tas jau ir
visai ievērojams skaitlis. Farmā kur­santi
iepazinās ar pasaules lielākā»
inkubatoru fabrikas Petersime
inkubatoriem, 5000, 7500 un 10.000
olām. Sās ievērojamās fabrikas in­kubatora
(modelis Nr. 84) pil^ig»
kapacitāte ir 84.112 olas. Iepazīša­nās
ar Petersima inkubatoriem bija
ļoti vēriīga, jo daudziem tautiešiem,
kas izceļo uz ASV kā putnkopjii
nāksies ar šiem inkubatoriem sa­stapties
savā darbā. Ar gandarīju­mu
atzīmējams vēl, ka min. firmas
īpašnieks R. M. Petersime ir
daudz darījis, lai palīdzētu DP iz­kļūt
no nometnēm un rast jaunas
dzīves iespējas brīvā Amerikā.
'JlieK P l f \"ļ \ r progress,
' S 0 vērtību P'"--
V'lS Vissmagāk.
^ S r garīgo pasaul..
^ j f i " ' , , Aigara rakstu „Ap-pP^^
i;. Kanādas laikraksta
numuri tā vien li<-':
Balss !• darbinieki
i-'^'ls saS par pafiat-.
rSkoIoViiiu šaurumā, r'itos darbiniekus šis ver- SSnas laikmets skar ar
^MS, 0' vairāk izredzu
• f i S r u saglabāt un r/.-
C apīikt vai izturēt dnkst
^latvlešujcultūras da -
J Cīnīties un uzvarēt -
domas. Uzvarēt par kat- rlaržt pašam sevi upur6-
' S S k u I t ū r a s darbinieki to
ļfc tad ar mierīgu sirdi va-
5 no viņiem pieskaitīt pa-uzskatīt
par zudušiem -la-ciņām
par savu tautu un tas
0 kultūru. , ,.
(jainav jājautā, ir taču paņe­ms,
ka ,,100.000 lielā latviešu
i^ijielni saime nespēj saglabāji
kultūras darbinieku koddUi,"
itelaimigie 100.000 ir tā izmo-toļojošā
dzīves straume, l«i
nav ne spēka, ne laika uz-
,m atbalstīt kultūru. Vai mm
i?intīga plosta okeāna viļņos
Ies kuģa avāriju pārdzīvojis
Jj gribētu klausīties Oļieru
vai lasīt dzejas?.^ Tas viņam
it noderētu tikai pēdējam mie-mam
pirms nosliltšams. Bet
jedrikstam noslīkt, mums ir
ļiļļfa, bet jācīnās uņ-.-jā-f.
Muiaj.ir jāsasniedz dzimle-litasl!
ari tad, ja -plosts ir sa-illiiiiizmētāts
pa visiem okeā-sri
tad, ja. daudzi aiziet un
tdji. Mums ir jācīnās Itat-
\i pjT sevi mūsu nākotnes de .
attiecas arī uz mūsu kultu-ļllkbiniekien,
tikai no viņiem
' prasām vēl vairāk spelni—vi-
Ir jācīnās ne tikai par .sevi,
H āržda piemērs ar savu d/i-ļ
«%, ar vārdiem un darbiem le-fct
un vadot citus avareju.šos.
IBivl prasīt no trimdiniekiem,
Wilāp8t pārgurumā, lai viņi uz-ļjkultūras
[darbus un darbiniekus,
darbinick/em ir ja-
- i i . — n e j a u ar mai-
^Kiar garu.
! Ii!, latvieSi, mīlam daudz mul-m
kultūru un, ja paskatāmies
pīnmdas apgādu darbā, tad re-
P Ka aiz kultūras vārda bieži
"epias netikai sēnalas, bet
Nenoliedzot arī paliesas un
,ļl". tad - pirmkārt
zii
ci
^^VU dzīvi ' l ā -
blakus r
tam rast dievini,,,
Nies bridi
> i ap 1 ilKi,
sil
Vi
1 par kultūru un
^ .-irmkārt — būtu
»45rt J f i ? - ^° "^"'-'0 saimi.
^enltiS^'^'^l^dijumā (ku-
«tamr5 * mazu „k„cļ„iu",
01
m
gJ
d'
dl
d
^\
zi
i:
kļ
g
n
v|
si
.41
t]
t(
81
d
g. sept.