Bavarijas Latviesu vestnesis, October 15, 1949

              8 L A T V UA liEfjliS. olrtobrt.
Maskavas rosiba
Austrumviciļā
18 M I U . VĀCIEŠU SOĻO UZ
PADOMJU IEKĀRTU
i
B e r l i n e (I). — Ar rokas pacel-lana
t. s. Tautas padomes locek}i
Berlžnes padomju sektorā par au-iliŗuma
wim vāca republikas prezi-ļSantn
otrdien vienprā^gi ievēlēija
pienīgo kandidātu» SED partijas
priekSffēdl Vilhelmu Piku. Savā pir-mS
nsrunā Piks aicināja vāciešus
Afauddgl sadarvot ar Poliju un
Ceehoslovākiju^ kam tāpat kā Pa-domja
savienībai esot tiesības uz
fandarUiimu un reparācijām. Viņš
aidnija vācu tautu novērsties no
ļonnS proklamētās federālās valdi-htm
m rietumu lielvalstīm. Jaunā
prezidenta pirmā amata darbība bi-ib
iftantas policijas'* parādes pie-
, vemšana» kas karabinēm un mašin-
, bruņota bija Ieradusies Tau-iMlMidomes
mitoes priekšā. Pēc tam
VBĶ» fcādā Berlīnes laukumā sagai­dīja
350.000 berlīniešu spontāno ma-ntfedtSciJu
» kas zem maršu skaņām
«r karogiem un Sta|ina portrejām
l|0fp|oja gar valdības loeek|u tribl-liL
Padomju okupācijas vara pārvei­dojas
Udziinējo miUtāro valdību
ito kontroles komisiju un oficiāU at-
Blnusl Jaunsastādīto valdību bijušā
iMilista Grotevola 7adībā.
: Pēc garāka pārtraukuma, kas ie­tajās
padomju politikā neveiksmī­gās
Berlīnes blokādes laikmetā,
Kremlis Vācijā atkal pēkšņi kļuvis
drtivs. Ilgi gatavotā, bet arvien at-
' Uktā separātās valdības proklamē-
8ana padoniju zonā ir notids fakts. «rms Rietumvācijas federālās valsts
oiktamēšanas Berlīnes komunistu
ajprindās plānus par šādu pretakciju
cJlāia sevišķi bieži, bet kad Bonnas
^aldiība patiešām nodibinājās, tad
^ iftirtrumzonas diriģenti šķita tomēr
PfBrfiteigtl un kādu laiku neko nemi­nēja
par saviem tuvākiem nodo­miem.
' Šādas vilcināšanās iemesli viegli
saprotami, Padomju savienībai un
tās vācu lldzskrējējiem vienkāršine-blļa
cUvēku, kurus nostādīt valdl-
Ijas priekšgalā, kas salīdzinājumā ar
Bonnas politiķiem varētu pastāvēt
ka vāciešu, tā pasaules kritikas
priekšā. Bet r ea izšķīrušies par ak-ftvu
rīcību, padomju režisorus vairs
liekavēja ari apsvērumi, ka viņu
valdībai nebūs tādas bāzes, kas'lī­dzinātos
vispārējās vēlēšanās izrau­dzītajam
Bonnas parlamentam.
Austrumzonas komunisti vispār
nevarēja riskēt brīvas vēlēšanas. Tie
«Erfa tād^s tikai 1950. gadā, bet līdz
: t $m laikam PIkam, Grotevolam un
I ipem: uzticamiem Maskavas mā-rceķļlem
dotas brīvas rokas zonas
boļSevIzēšanai. Austrumvācijas val-
; diba tā tad mazākais rietunlos nevar
.•pretendēt, ka tās orgāni radušies
Sbi^ņā ar tautas gribu.
Maskavas režisori kļuva .lo jauna
V aktīvi pēc starpgadījuma ar vācu
iņarkas devalvāciju, kad trīs rietu­mu
sabiedrotie pēkšņi vairs nebija
•^rtienprātīgl un pie tam neļāva arī vā­ciešiem
pašiem izkārtot savas valū­tas
lietas. Berlīnes politiķi atrada
i Jaunu propagandas līdzekli apgal-
^ vojumā, ka Rietumvācijai trūkstot
patiesas suverenitātes un izmantoja
to kā Bonnas satversmes, tā arī tur
nodibinātās valdības noniecināšanai.
Adenauera piekāpšanos valūtas jau­tājumā
Berlīnes padomju sektorā i z ­tulkoja
kā viņa valdības, pakļauša­nos
sabiedroto diktātam un izman­toja
šādas aģitācijas sacelto troksni
vajadzīgo priekšdarbu veikšanai sa­vas
valdības proklamēšanai. Padom­ju
savienība saskatīja sev labvēlīgu
Situāciju ari vispārējā satraukumā,
kas pasaulē bija radies pēc deval­vācijas
viļņa un izpaudās rietum­valstu
kopējās disciplīnas vājināša-
• nā. Bonnas parlamenta un valdības
noteiktā prasība revidēt Vācijas au­strumu
robežu atkal uzlaboja Ade­nauera
kabineta stāvokli vāciešu
acīs, kamdēļ arī te bija jārada pret-akcija.
Par padomju un poļu aizstā­vi
šīs apstrīdētās robežas lietā uz­stājās
„paSu vāciešu" valdība, aiz
kuras runātāju mugurām gan tāpat
saskatāmi pazīstamie suflieri.
Padomju okupaptu ideoloģijas ofi­ciālais
pārstāvis ģen. Tulpanovs no
Berlīnes gan atsaukts, bet faktiski
tas neko negroza. Tulpanova demon­stratīvā
aizbraukšana kija taktisks
solis, lai pačalotu .par «maigākām,
metodēm", ko pielietošot viņa pēc­tecis
Semjonovs, ļaujot vācu pilsoņu
politiķiem brivāki kārtot savas lie­tas.
Padomju taktikas pazinējiem ne­var
būt šaubu, ka austrumzonas 18
milj. vāciešu ce
procentīgu bo
KOMUNISTU TĪRĪŠANAS P/id\IATA IR NESASKAŅAS GOTVALDA
UN ZAPATOCKA STARPĀ, SAKA ĀRZEMJU ŽURNĀLISTI
Prāga (D). — Masu apcietināšanas Cechoslovakijā^ kas sākās
pirms 11 dienam, aizvien vēl Itopinl^ un aptver visplašākos iedzīvotāju
slāņus. Ārzemju laikrakstu koi'espmidentl ziņo, ka Prāga vien apcietinā­tas
vairāk nekā 10.^0 personas, bet visā valsti šo nelaimīgo skaits pār-sniedz
40.000. Pēc AP informā<ciJas, galvaspilētas iedavotājus pārņēmusi
Ista panika. Ļaudis cenšas neteikt nevienu nepārdomātu vārdu, lai poli­tiskajai
policijai nebūtu ianeisla viņus nosūtīt uz koncentrācijas nomet­nēm.
Valdība un čechu komilinistu prese līdz ši|n nav publicējusi nekā­du
paskaidrojumu, kāpēc ļaudis naktīs izrauj no dzīvokļiem un smaga­jās
automašīnās nogādā neziniimā virzienā.
Citi laikraksti sakās zinām, ka
jaimajai komunistu akcijai pamatā
ir nesaskaņas īpašas partijas vidū.
laikrakstu korcļspondenti jau ilgāku
laiku vērojuši kluso cīņu, kas risi­nājusies
divu grupu starpā — vienu
vadot valsts prezidents Gotvalds, bet
otru ministru prezidents Zapatoc-kis,
iekšlietu minstfs Noseks un ār­lietu
ministrs Klementiss. Apcie­tināto
vidū atrodoties ari ārlietu
ministra tuvs līdzstrādnieks Klin-gers,
kam piediēvē tuvas attieksmes
ar Tito diplomātiem. Kliņģera k r i ­šanai
par iemeslu bijusi Dr. Pavilka
apcietināšana. Šis komunists savā
laikā atradās atbildīgā postenī kom-informā
iļn cieši sastrādāja ar kādu
Artūru Londonu, kas bija paredēts
ārlietu viceministra postenim. Iespē­jams,
ka Londona un Pavilka rīcībā
ir pietiekami daudz pierādījumu,
kas var smagi kompromitēt ka Got-valda,
tā Zapotocka grupu. Kura no
šīm grupām uzvarēs, tas pagaidām
nav zināms Londonā im Parīzē
dzird runājam, ka Gotvalds jau k r i -
i tagad ies uz simts-ševizēšanu,
kamdēļ
pārsteidz dažu rietumu preses or­gānu
spriedujmi. Tā Londonas Times
domā, ka rietumvalstīm pagaidām
nebūtu jāuztraucas: varbūt abas
vācu valdības tagad sapratišoties
ātrāk m labāk, nekā lielyalstu mi­nistri.
Rietumvalstu augstie komisā­r
i savukārt publicējuši kopīgu ko­munikē,
kurā konstatē, ka austrum-zonā
proklamētā valdība veltīgi mē­ģinot
runāt turienes vācu iedzīvo­tāju
vārdā: viņai neesot nekādu l i ­kumīgu
pamātu un tās nodibināšana
neko negrozīšot arī rietumu politikā
Vā^jā.
Apcietināšanas sevišķi plašos ap­mēros
notikušas naktī uz trešdjlenu,
ziņo Times korespondents. Pēc pus­nakts
pie neskaitāmiem namiem ap­stājušies
smagie automobiļi, kiiŗos
bija redzami mašīnpistolēm apbru­ņoti
miliči un slepenpolicijas aģenti.
Drīz vien šie satiksmes līdzekļi pie­pildīti
cilvēkiem, kuru vidū bija arī
daudzas sievietes un jaunieši. Pēc
tam automobiļi izdzēstām ugimim
devušies laukā no Prāgas un pazu­duši
nezināmā virzienā. Apcietiniāša-nas,
kā ziņo przemju laikrakstu ko­respondenti,
skārušas visas iedauvo-tāju
šķiras. Galvenokārt tās tomēr
bija vērstas pret ārstiem, advokā­tiem,
tiesnešiem, tirgotājiem un rūp­niekiem.
Informētas aprindas pār­liecinātas,
ka čechu komunisti nolē­muši
pilnīgi iznīcināt vidusšķiru., T i ­kai
īsa piezīme, kas nedēļas sākumā
parādījās komunistu orgānā Rude
Prāvo, netieši apstiprina apcietinā­šanas.
Laikraksts, proti, ziņo, ka
jau vistuvākajā nākotnē strādnie­ku
rīcībā nodos namus, ko līdz šim
apdzīvojuši kapitālisti. Tā kā apcie­tināto
mantu un nekustāmos īpašu­mus
tūlīt nacionalizē, šī īsā piezīme
pierāda komunistu pašreizējo rīcībUo
Londonā saņemta informācija, ka
pēdējās dienās apcietināti arī vairāk
nekā 300 garīdznieki, kas, paklausot
archibīskapa Berana gana vēstulei,
atklāti, protestējuši pret valdības i z ­doto
jauno reliģijas likumu. Aplcārt-rakstā,
kas nosūtīts visām drau­dzēm,
archibīskaps norāda, ķa ko­munistu
izdotais likums ir „Kristus
lietas nodevība" un garīdzniekiem
visiem līdzekļiem tas jāapkaro
AP speciālkorespondents Prāgā,
atsaucoties uz kāda augsta komuni­sta
informāciju, ziņo, ka tīrīšana sā­kusies
arī armijas rindās un valsts
aparātā. Neskaitāmi virsnieki jau
ii^slodzīti cietumos. Viņiem pģirmet
nodevību un maršala Tito atbalstī­šanu.
Ārlietu ministrijā v i ^ līdz šim
atlaisti 120 augstāki ierēdņi. Londo­nas
un Vašingtonas laikraksti mē­ģina
izskaidrot jauno apcietināšanas
vilni, nbrādot, ka tam par iemeslu
ir Padomju savienības jaunā politi­ka
Vācijā. Cechus esot satraucis
Maskavas jaunais rīkojums, kas uz­dod
jeabilitēt agrākos Vācijas pa­valstniekus.
Lai izbeigtu jebkādu
pretestību šai virzienā, Ķremlia pa­vēlējis
apcietināt visas aizdorqīgās
personas.
^Nogāzies atomu
bumbvedis
Londona (D). — BBC ziņo, ka ce­turtdien
Lielbritānijā nogāzies ame­rikāņu
B50 superbumbvedis, pie kam
aizgājusi bojā visa apkalpe, skaitā
12 personu. Milzu lidmašīna ar bum­bu
kravu atradusies ceļā uz Helgo-landi,
lai tur izdarītu bombardēša­nu.
B50 ir tā saucamais amerikāņu
supercietoksnis, kas speciāli būvēts
atombumbu pārvadāšanai. Tā kon­strukcija
vēl ir ASV aviācijas mi­nistrijas
noslēpums.
DAŽOS~VARDOS
Vācu komunistu vadība q^icina
partijas biedrus gatavot dāvanas
Staļinam viņa 70. dzimšanas dienā.
A r i vācu komunistiem jāapliecinot
Staļinam sava mīlestība, tāpat kā to
darot ,,brūni, melni un dzelteni cil­vēki,"
kas cīnās par savu brīvību.
Amerikāņu arodbiedrību apvienī­ba
A F L izdevusi 192 lappuses biezu
grāmatu ar oriģināllieclbām par ap­stākļiem
padomju koncentrācija» no­metnēs.
Savā nupat slēgtajā gads-kāriējā
kongresā apvienība iestājās
par lielāka DP skaita ielaišanu ASV.
Eiropā ieradies Ņujorkas ^ archi­bīskaps,
kardināls Fr. Spelmansi, lai
piedalītos jaunā Parīzes bīskapa
mons. M. Feltina introdukcijā.
Ungārijā apcietināts ģenerālpulk­vedis
Verošs, kas kā pirmais augstā­kais
ungāru virsnieks pārbēga pie
krieviem. Verošs kādu laiku bija
ungāru armijas virspavēlnieks, bet
tagad komunisti viņu apcietinājuši
par spiegošanu.
Nobela miera prēmija piespriesta
anglim Džonam Boid- Orr Sērs Orrs
vada organizāciju, kas propagandē
pasaules valdības dibināšanu un ir
Eberdīnas lauksaimniecības akadē­mijas
profesors. Līdz 1948. g. Orrs
nepārtraukti 3 gadus atradās UN
pārtikas im lauksaimniecības pa.do-mes
priekšsēža amatā.
Kustīgas vienības un technika uzbrucēja
trieciena uztveršanai
tis nežēlastībā un Maskavā viņu ap­zīmē
par titoistu.
Kāds ārzemju diplomāts AP pār­stāvim
šinīs dienās izteicies, ka ap­cietināšanas
notiek ari Rumānijā.
Pēdējā laikā cietumos ieslodzīti 200
atbildīgi komūnisti,--kuŗu vidū atro­das
pat centrālkomitejas locekļi. A r i
viņiem piedēvē titoismu un komin-formam
naidīgas tendences.
Vašingtona (I). — Atlantikas
pakta 12 valsta kaŗaministru kon­ference
Vašingtonā beigusies ar mi­litāro
lietpratēja komisijas iecelšana
Eiropas aizsardzības technisko plā­na
izstrādāšanai. Komisija no sava
locekļu vidas savukārt izraadzījasi
3 ģenerāla grupa, komplicētas kara
mašinērijas tieš^ vadībai Sajā
augstākajā stratēģiska trijotnē nozī­mēti
ASV apvienotā ģenerālštāba
priekšnieks 0. Bredlijs» franču aviā­cijas
ģenerālštāba šefi?>^. Elijs an
angļa militārās apgādes vadītājs
sērs V. Morgāns,
Militārā komisija izšķīrās par 3
personu koll6ktivu viena virspavēl-
Panika Kantona
Londona (F). — BBC ziņo, ka kopš
ceturtdienas Kantonā valdā panika
unchaoss. Trešdienas vakarā na­cionālās
Ķinas armijas virspavēl­nieks
pieņēma komunistu ultimātu
par pilsētas padošanos. Jau ceturt­dien
no Kantonas aizbēga pēdējie
valdības locekļi. UP korespondents*]
Gouls, kas uz Honkongu devās ar
pēdējo lidmašīnu, ziņo, ka aerodro­mā
bija redzamas satriecējas ainas.
Nacionālā karaspēka vienības ap­šaudījušas
katru lidmašīnu, kas cē­lusies
gaisā. Daudzus ķiniešus, kam
jau vairākas dienas iepriekš bija
pārdotas biļetes, pēdējā brIcK izsēdi­nāja
no lidmašīnām un viņu vietā
novietoja karavīrus. Komunistu ie­iešana
Kantonā paredzēta svētdien.
&
ieroču pamieru ar
oslavu partizāniem
Maršals Tito noslēdzis ar kroatu
partizāniem, t. s. „kruzariem" ieroču
pamieru. Tādas ziņas tagad mazā­kais
cirkulē jugoslavu aprindās.
„Kruzari'* izteikuši gatavību tūdaļ
pārtraukt uzbrukumus Jugoslavijas
armijas un policijas vienībām un
atteikties no sabotāžu aktiem. Kā
pretpakalpojumu tie saņēmuši solī­jumu,
ka ne viņi, nedz ari viņu ģi­menes
piederīgie vairs netiks va­jāti
no valsts militārām un drošības
iestādēm. Serbijā, sevišķi Flaškovi-cas
kalnājā un Monastiras tuvumā
Tito pārstāvji apgādājuši pat ar pār­tiku
un ieročiem „četņikus" (notie­sātā
ģenerāļa Michailoviča partizā­nus)
ar noteikumu, lai tie turpina
uzturēties savos nepieejamos kalnos
un mežos, apsargājot tos no Padom­ju
savienības sūtītajiem iebrucējiem.
Ieroču pamiers noslēgts līdz 1950.
gada 31 martam un to var uzteikt
jebkurā laikā.
Partizāniem ^ t s solījums, ka tie
savus piederīgos un radiniekus ap­meklējot
netiks apcietināti. Ievai­notie
un slimie partizāni var izman­tot
valsts vai privātās slimnīcas un
pēc izārstēšanas iesaistīties piemēro­tā
darbā, ja "paraksta lojalitātes ap­liecinājumu,
ieroču pamieram pie­kritusi
jau vairāk kā viena trešā
daļa no visiem Jugoslavijas partizā­niem
. Kā emigranti paskaidro, iero­ču
pamiers patlaban izdevīgs abām
pusēm, kā maršalam Tito, tā ar?» an-tikomūnistiskiem
partizāniem. Pē­dējie
var atvilkt elpu, izbūvēt ērtus
mājokļus ziemai un nocietinājumus,
saņemot pie tam no sava ienaidnieka
maršala Tito ieročus un pārtiku un
paturot sev tiesības kurā katrā brīdī
pamieru uzteikt. Maršals Tito,; tur­pretim,
ar ieroču pamieru nositis ar
vienu rāvieni^ divi mušas uz ^ i z l .
Pirmkārt, tas atbrīvo savus ari^jas
un policijas spēkus kominforena
aģentu apkarošanai, un, otrkārt, —
paliekot „kruzariem" un „četņikiem"
kalnos, kominforma organizēto ban­du
darbība saistīta ar lielākām grū­tībām,
(in)
V "
Zils Moks ieguvis
uzticību
Parīze (E). — Agrajās plblrtdienas
rīta stundās sociālistu deputāts im
agrākais Keja iekšlietu ministrs Zils
Moks ieguva nacionālsapulc(^ uzti­cību
jaunas valdjbas sastādīšanai.
Pēc Francijas satversmes deputāti
vispirms balso par ministru prezi­denta
kandidatūru, kas vēlāk pazi­ņo
sava kabineta personālo sastā­vu.
Moks ieguva 311 balsu. Debates
nacionālsapulcē ilga visu nakti. K o ­munisti
bija ierosinājuši atļaut bal­sot
tikai tādiem deputātiem, kas at­rodas
sēžu zālē, lai gan satversme
paredz pilnvarojuma tiesības. Ja
Moks iegūs uzticību ari sava kabi­neta
personālajam sastāvam, ieil­gušā
valdības krize būs atrisināta,
ko steidzami prasa Francijas saim­niecība.
nebūs
Londona (D). — Pēc ilgas kabineta
sēdes, kurā piedļalījās visi trīs britu
valdības „lielie" — Etlijs; Bevins
un Morisons, nolemts šogad L i e l b r i ­tānijā
vēlēšanas nesarīkot. Sādu i n ­formāciju
presei ceturtdien nodeva
pats premjers, paskaidrodams;, ka
vēlēšanas varētu radīt lielus zaudē­jumus
britu tirdzniecībai un rūp­niecībai.
Lielbritānijas satversme pa­redz,
ka vēlēšanas valdībai jāsiarīķo
līdz 1950. gada jūnijam. Mārciņas
devalvācijas un konservatīvo opo-zicijas
asās kritikas^ dēļ Londonā i l ­gāku
laiku runāja par eventuālajām
vēlēšanām jau ļ šoruden. Nule pie­ņemtais
lēmums nozīmē EtUja kabi­neta
uzvaru. Tā, protams, vēl neno­zīmē
uzvaru arī nākamajā gadā, ko
izšķirs pati britu tauta.
SĀCIES BRITU KONSERVATĪVO
KONGRESS
Londona (E). — Trešdien Londonā
sākās britu konservatīvo pai-tijas
kongress, kurā piedalās 4500 dele­gātu.
Apspriedes, kas ilgs 3 dienas,
BBC nosauc par lielākajām, kādas
jebkad piedzīvotas partijas vēsturē.
Kongresa ievadījumā runu teica bij.
ārlietu ministrs Antonijs Idens, asi
kritizēdams mārciņas devalvāciju un
strādnieku partijas saiminecisko po-lītiku.
No valūtas kursa pazeminā­šanas
Etlija kabinets pie tam nav
guvis nekāda labuma, teica Idens.
Lielbritānija varēs atveseļoties vie­nīgi
tad, kad paaugstināsies ražoša­nas
kapacitāte un kad katrs anglis
strādās vēl vairāk nekā līdz šim.
Runas beigās kongress vienbalsīgi
pieņēma rezolūciju, kas paredz at­brīvot
arodbiedrība^ no politisko
partiju aizbildniecības. Kāds cits
runātājs uzsvēra, ka, pārņemot val­dības
aparātu, konservatīvajiem
bus jāuzņemas liela atbildība. Un
tomēr būtu labāk, ja valdības
priekšgalā atkal nostātos Vinstons
Cerčils,
nieka vieta ikai pēc garākām dis,
kusijam, paklausot ASV aizrāSl
J^L ^^Sstākais štābs atS;
sies Vašmgtonā un pakļauts n S rL
ministru veidotajai aizsardzības^
domei. Aizsardzības padome ^
darbība, ^sevišķi tās poUtiskajā
atkal vadās no pakta valstu firlffi
ministru padomes norādījumiem
Militārajā komisijā tikai 10 i S
Jo Islande un Luksemburga tajā nav
par^avetas. Si organizācijas schēmL
šķiet, visai komplicēta, bet nedrQ
aizmirst, ka Atlantika pakts ir cks-periments,
kam pasaules vēsturē vSl
nav parauga. Visai iespējams, ka
pēc tam, kad tas būs praktiski iedaN
bojies, atrod iespēju arī zināmai
vienkāršošanai
Par tuvākiem uzdevumiem Eiro.
pas aizsardzības organizēšanā Parl«
zes Le Mtbnde spriež: -MMiHtārās ko*
misijas un stratēģiskās trijotnes nfi*
košie usfdevumi aplūkojami viscle^
šākā sakarībā ar ASV kongresā ple^
ņemto likumu par Eiropas alzsaN
dzības veicināšanu. No atvēlētā mii,
jarda dolāru pagaidām faktiski at^
ļauts izlietot tikai 100 mllj., pir|jo
izmaksai nepieciešama prezld^rta
Trumena ipaša atļauja, kuru piepra» \
sot jaunnodibinātajiem pakta^
sardzibas orgāniem jāuzrāda attto*
cigi plāni un aprēķini.
Rēķinoties ar to, ka eventuālajam
pretiniekam mazākais tuvākajos divi
gados būs neapstrīdams pārākumi
uz sauszemes, Atlantika psOcta mill«
tārie lietpratēji vispirms nodomfijufi
rūpēties par īpašu vienību dlblnfiša*
nu pretinieka pirmo uzbrukumu ali-turēšanai
Šādas triecienu vienībai
dibinās visās pakta valstis saskani
ar katrai paredzētajiem speciāliem
uzdevumiem, saskaņā ar tās ģeogrā­fisko
stāvokli un pašreizējo apbni»
ņojumu. Tā, piemēram, Frandjal
paredzētas deviņas motorizētas, divi»
zijas novietošanai Ziemeļalrikl un
Vācijas franču joslā. Angļiem būi
piecas divīzijas, trīs Vācijā, bet dl-vas
Lielbritānijā. Pēdējām jābūt ti«
dā gatavības stāvoklī, ka kuŗukat^
brīdi var doties uz kontinentu. AA
itaUeši, beļģi un holandieši kopā
stādīs a dlvīajas. Kopā ar ameŗķ
kāņiem Atlantika pakta valstīm Rlē»
tumeiropā šādā kārtā jau tuvSkI
laikā būs 22 kustīgas un labi apbru*
notas divīzijas.
Blakus trlecienvienlbu dibinfiSi»
nai jau vistuvākā nākotiiē proj*
tēti arī citi' aizsardzības darbi. Pa«(
redzamās frontes aizmugurē/izbūv§l
radara ieroču tīklu un zenitartllerijas
pozīcijas. Paredzēta ari īpašu aiz8a^
gu vienību dibināšana, kuru dalīb­niekus
apmācīs cīņai ar pretinieka
gaisa desantiem un satiksmes sabo-tieŗiem."
Franču raksta autors u^
sver, ka visos šinīs plānos tomēr ne­kur
nav minēta atombumba, kaut
gan par tās pielietošanu karā Elror
pas militārās aprindās daudz disku-,
tēts tieši pēdējās nedēļās. Bet neesot
arī nekād^ noslēpums, ka amerikāņi
sev rezervējuši tiesību pacelt šo Jau­tājumu
brīdf kad apstākļi ledoml-tajā
frontē to prasītu.
Feldmaršals Montgomerljs, Bene-luksa
valstu aizsardzības Štāba
priekšnieks sakarā ar šīm aktuāla­jām
pārrunām par Eiropas militāro
drošību arī atradis par vajadrfgu
paskaidrot, ka vairāki svarīgi kopē­jās
aizsardzīlDas priekšdarbi jau sek­mīgi
nobeigti. Standartizēti dažādu
ieroču tipi im saskaņoti militārās
apmācības reglamenti. „Mēs tomēr
nedrīkstam vienmēr raudzīties tikai
pāri Atlantijas okeānam," teica
Montijs. „Mums jārīkojas vispirms
pašiem, tad mums palīdzēs arī musu
draugi." Eiropas aizsardzības visva-dībai
esot nozīmējami vislabākie
lietpratēji, atbrīvojot viņus no vi­sām
nacionālām saistībām, lai viņi
pilnīgi varētu koncentrēties EiropW
aizsardzības uzdevumam.
32000 piāiTātu pbcr-amcrgauas
ciešanu
spčlēm
Tuvākajās dienās no Frankfurtes
un MinĢhenes uz visām pasaiues
malām izsūtīs 32.000 Oberamergai^
ciešanu spēļu plakātus. Jau tagaa
visos kontinentos ļoti dzīva interese
par uzvedumu, kas pec l ^ / ^ l
pārtraukxmia sāksies 1950. g- _
maijā: no aizjūras vien Oberamer
gauas satiksmes birojā ik nienesi i
nāk caurmērā 600 vietu un paju^*
tes pieprasījumi. Kāda italiešu-^me
rikāņu gaisa satiksmes sabieo^
paredzējusi spēļu laikā iekārtot īpa
šu satiksmes dienestu starp
un Oberamergauu, tā dodot
30 stundās aizbraukt, noskati^
ļ vienas dienas uzvedumu un av^
1 ties mājās.