1946-01-19-01 |
Previous | 1 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Stājas nozīme
iVu/c pagājuSās dienās mēs esam
visas p a s a u l e s priekSā s m a g i diskredir
tēti gan p o l i t i s k i , g a n morāli. Un v i e nīgais
gandarījums m u m s ir t a s , k a Sl
diskreditācija nau. panākusi t o l i e lo
naciļtt u z s k a t u mainu^ pār m u m s , k u ļu
aizsardzību mēs baudām savās
trimdinieku gaitās.
Katrs, k a m b i j u s i izdevība tuvāk
iepazīties ar l a t v i e U e m , vhrēs liecināt,
ka mēs e s a m t a u t a a r a u g s t u morāli
un goda prātu. Mēs Sai brīdī izjātam
seviiku pateicību p r e t t i e m , k a s t o
steigiiUes j a u p u b l i s k i apliecināt,' p a -
sakot, k a „Baltijas iedzīvotāji ir a u g -
itōķā mērā kārtīgi, a r t a b u uzvešanos
un viMem pienākas visa cieūa un
gods". Mēs e s a m g a n v i s u pazaudēj
u s i s a v u d z i m t e n i , s a v u s piederīgos,
savu mani,u, bet s a v u g o d u g a n
vēl nē. Tāpēc a r s k a i d r u s i r d s a p z iM
mēs varam ne t i k a i noraidīt uz m u m s
tēmētos a p v a i n o j u m u s , ! b e t g a n p r o t e stēt
p r e t t i e m , k a s p a s a u l e s sabiedrības
priekM mēģitiājuH mūs morāliski
diskreditēt.
Mēs n e g r i b a m n o l i e g t , k a l i e l i e pār-
' dzīvojami nebūtu s a v u i e t e k m i atstā-juU
arī uz m u m s . Pārāk s k a u d r a s ir
MjuSas tās k a r a vētras, k a s gājuSas
pāri mūsu l a u k i e m . ' Līdz p a t U m brīdim
mēs jūtamies^ kā v^ajāti meža zvēri,
līdz p a t Sai d i e n a i m u m s n a v i z d e vies
atrast c i e t u p a i n k t u z e m kājām.
Kā skaidas mēs mētājamies b a n g o j o -
'Sūjā sadzīves jūfā, k a s k a r a m b e i d z o ties
vēl n a v nomierinājusēs. Mēs n e varam
un arī n e g r i b a m n o l i e g t , k a k a -
fd demoralizējošais i e s p a i d s būtu p a gājis
m u m s s e c e n ; mēs n e n o l i e g s i m,
ka mušu s i m t s tūkstoSu lielajā pulkā
ir tautieSi, k u f i a r s a v u izturēSanos
,kāi^ē mūsu l a b a j a i slava^, k a ir d a u d z i ,
kaih nepieciešams morālisks a t b a l s t s,
k a ir arī tādi, k u f u rīcība p r a s a , lai
p t e i t i e m vērstos a r v i s i e i n m u m s p i e -
iiBtatņiem līdzekļiem, neizslēdzot p at
izstumSanu no latvOeSu sabiedrības.
TieSi tagad, k a d uz m u m s k r i t u S i t i k
^Jnagi pārmetumi u n a p v a i n o j u m i,
esam spiesti stingrāk kā j e b k a d pārbaudīt
paSi s a v u u n s a v u līdztautieSu
morālo stāju un rīcību. I '
, Pēcsvētku laikā, kā zināms, visās
nometnēs izdarīta k o n t r o l e . L a i g a n
^ūsa tautieSi to visumā g o d a m i z t u rējusi,
taču atsevišķās nometnēs d a -
J^as p e r s o n a s aizturētaSŗ Līdz Sim
gandrīz nevienā nometnē n e b i j a n o t e i -
kumiu paŗ pārtikas u n spiēkējamo krāj
u m i e m , k u f u s pārvietotās p e r s o n as
drīkst turēt p i e s e v i s ; tomēr l i e k a s , k a
^ i v i m a m n e b i j a nezināms, k a p a r n e -
Belgu laikraksta zina un foto attēli ar izdošanas ainā;
Atklāta Apvienoto Nācijņ
Organizācijas pilnsapulce
10. janvāri pīkst. 17. Londonā Apvienoto
Nāciju Organizācijas pilnsapulci,
kufā piedalās 51 nācijas pārstāvji,
atklāja Eduardo Culveta Angels (Ko-lumbija;.
Par konferences priekšsēdētāju
ievēlēja Beļģijas ārlietu ministru
Spāku ar 28 pret 23 balsīm.
Par nepastāvīgiem Drošības Padomes
locekļiem ievēlēja Brazīlijas, Ēģiptes,
Meksikas, Polijas, Austrālijas un
Holandes pārstāvjus. PSRS pārstāVja
Gromiko priekšlikums šīs vēlēšanas atlikt
— noraidīts, ar 34 pret 9 balsīm.
Pilnasapulce izvēlēja arī prezidenta
vietniekus: Wang-či-či (Ķīna), Bido
(Francija). Mikelu (Dienvidafrika), L t -
lijii (Anglija), Višinski (Padomju Savienība)
un Laresu (Venecuēla).
Bez citiem jsvarīgiem jautājumiem,
ko apspriedīs pilnasapulce, angtu delegācija,
pēc Londonas radio ziAām,
ierosināšot ari pārvietoto personu un
bēglu jautājuma izšķiršanu.
Apvienoto Nāciju Organizācijas pilnsapulce
nav parastā diplomātu sanāksme,
bet tai, ar ministra Noela Bekera
vārdiem runājot, ir visas dotības pārvērsties
par pasaules valdības dalu, jo
pilnsapulcē kopā ir visu .apvienoto nāciju
vadītāji vīri, kas cīnījās par demokrātiskajām
brīvībām. Visas pasaules
skati un cerības tagad ir vērsti
uz vi6iem, gaidot, ka tiem izdosies
tautu likteņus nokārtot taisnīgi un sa-darbīgi,
tādā kārtā nodrošinot cilvēces
augstākās mantas —• mieru un brīvību.
Hanavas latviešu laikraksts „Tēvze-me"
sniedz šādu zinu par mūsu karavīru
traģēdiju Zviedrijā:
„Nupat saņemtas pārbaudītas zifias,
ka latviešu resp. baltiešu kafaviru izdošana
Zviedrijā notikusi. Beigu mēnešraksta
„Europe Amerique" 1945. 20.
dec. numura rakstā, kufa autors izsaka
pārmetuniius zviedriem par šo rīcību,
plašāk apskatīts šīs traģēdijas noslēgums
Zviedrijā. Rakstam pievienoti
10 foto attēli, kas starp citu rāda
Svētā vakarēdiena izdalīšanu mūsu zēniem
pirms (iļošanās ceļā, kā arī ainij,,
kur spēcīgi l^hl kopti zviedru policisti
velk aiz rokāin bada streikā novārgušos
latviešus uz krievu kuģi."
Lasot šīs rļndas,' nebūs neviena latvieša
Vācijā, ļkufa sirds nenodrebēs
skaudrās sāpēs, bet mūsu lūpām ir
jāklusē. Taisni pēdējās dienās mēs'
esam piedzīvdjuši daudz nepamatotu
sarūktinājumu. Traģiskā vēsts atkal
skarbi atgādina mūsu nelaimi. Mēs
visi slāvam barga liktens ēnā un vienīgā
mūsu cerība ir lielās rietumu demokrātijas
un atzina, ka pasaules taisnības
sajūta iiepielaus sevi degradēt.
.A.r savām ciiešanām mūsu kafaviri
Zviedrijā vēl pēdējo reizi ir veikuši
vislielāko pakalpojumu savai nielaimī-gajai
tautai. Vinu ^puri apelē pie cilvēces
sirdsapziņas. Tas lai arī munis
ir algādinājunis izraisīt visus savus
dvēseles spēkus, turēties kopā tā, kā
to ir darījuši Itie pusotra simts vīru,
kufu liktenis liek asiAot mūsu sirdīm^
un iet nesatausti cauri ari vislielākā!
nelaimei, ja tā vēl nebūtu aiz mums.
a t t a i s n o j a m i e m d a u d z u m i e m , k a u t ari
tie būtu visai niecīgi, v a r draudēt ievēr
o j a m s s o d s . Mēs n e v a r a m p i e l
a i s t , k a kāds mūsu t a u t i e t i s , s a v a s rīcības
dēl aptraipītu mūsu līdz Sim n e v
a i n o j a m o nostāju. M u m s jāsaprot,
i k v i e n a s a d u r s m e ar pastāvoSiem n o t
e i k u m i e m m e t ēnu n e t i k a i uz atse-viSku
p e r s o n u , b e t uz visu n o m e t n i , uz
v i s u mūsu kopību. Tāpēc s t i n g r i n o rādījumi
un n o t e i k t a rīcība n o mušu
n o m e t r i u vadības p u s e s Se ir p a t i e si
nepieciešami un īstā vietā. Nometņu
vadība, k u f u vēlējuSi paSi tautieSi, ir
n e t i k a i palīdzētāja administratīvu un
s a i m n i e c i s k u jautājumu izkārtoSanā,
b e t / g a n vēl vairāk — mūsu l a b o t i k u m
u , mūsu morāles un g o d a k o d e ka
sargs un g a r a n t s .
Šāda stingrība paSiem pret sevi
m u m s kā kopībai n e k a d nenāks p a r
ļaunu, i t seviSki vēl apstākļos, kādos
paSreiz dzīvojam. Gluži otrādi — tā
d a u d z cieSāk saliedēs mūs kopējā
vienībā, tā c e l s mūsu morāli un s p o d rinās
mūsu , g o d a p r i n c i p u s . Jauna
g a d a n e s t i e nepatīkamie un nepelnītie
sarūktinājumi lai ir m u m s j a u n s p a mudinājums
vienprātībai un saderībai,
t i e lai palīdz m u m s paSiem stiprināties
l a t v i s k o s t i k u m o s un a u g t mūsu tautai
g o d a izjūtas garā. A. R .
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 19, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-01-19 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460119 |
Description
| Title | 1946-01-19-01 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | Stājas nozīme iVu/c pagājuSās dienās mēs esam visas p a s a u l e s priekSā s m a g i diskredir tēti gan p o l i t i s k i , g a n morāli. Un v i e nīgais gandarījums m u m s ir t a s , k a Sl diskreditācija nau. panākusi t o l i e lo naciļtt u z s k a t u mainu^ pār m u m s , k u ļu aizsardzību mēs baudām savās trimdinieku gaitās. Katrs, k a m b i j u s i izdevība tuvāk iepazīties ar l a t v i e U e m , vhrēs liecināt, ka mēs e s a m t a u t a a r a u g s t u morāli un goda prātu. Mēs Sai brīdī izjātam seviiku pateicību p r e t t i e m , k a s t o steigiiUes j a u p u b l i s k i apliecināt,' p a - sakot, k a „Baltijas iedzīvotāji ir a u g - itōķā mērā kārtīgi, a r t a b u uzvešanos un viMem pienākas visa cieūa un gods". Mēs e s a m g a n v i s u pazaudēj u s i s a v u d z i m t e n i , s a v u s piederīgos, savu mani,u, bet s a v u g o d u g a n vēl nē. Tāpēc a r s k a i d r u s i r d s a p z iM mēs varam ne t i k a i noraidīt uz m u m s tēmētos a p v a i n o j u m u s , ! b e t g a n p r o t e stēt p r e t t i e m , k a s p a s a u l e s sabiedrības priekM mēģitiājuH mūs morāliski diskreditēt. Mēs n e g r i b a m n o l i e g t , k a l i e l i e pār- ' dzīvojami nebūtu s a v u i e t e k m i atstā-juU arī uz m u m s . Pārāk s k a u d r a s ir MjuSas tās k a r a vētras, k a s gājuSas pāri mūsu l a u k i e m . ' Līdz p a t U m brīdim mēs jūtamies^ kā v^ajāti meža zvēri, līdz p a t Sai d i e n a i m u m s n a v i z d e vies atrast c i e t u p a i n k t u z e m kājām. Kā skaidas mēs mētājamies b a n g o j o - 'Sūjā sadzīves jūfā, k a s k a r a m b e i d z o ties vēl n a v nomierinājusēs. Mēs n e varam un arī n e g r i b a m n o l i e g t , k a k a - fd demoralizējošais i e s p a i d s būtu p a gājis m u m s s e c e n ; mēs n e n o l i e g s i m, ka mušu s i m t s tūkstoSu lielajā pulkā ir tautieSi, k u f i a r s a v u izturēSanos ,kāi^ē mūsu l a b a j a i slava^, k a ir d a u d z i , kaih nepieciešams morālisks a t b a l s t s, k a ir arī tādi, k u f u rīcība p r a s a , lai p t e i t i e m vērstos a r v i s i e i n m u m s p i e - iiBtatņiem līdzekļiem, neizslēdzot p at izstumSanu no latvOeSu sabiedrības. TieSi tagad, k a d uz m u m s k r i t u S i t i k ^Jnagi pārmetumi u n a p v a i n o j u m i, esam spiesti stingrāk kā j e b k a d pārbaudīt paSi s a v u u n s a v u līdztautieSu morālo stāju un rīcību. I ' , Pēcsvētku laikā, kā zināms, visās nometnēs izdarīta k o n t r o l e . L a i g a n ^ūsa tautieSi to visumā g o d a m i z t u rējusi, taču atsevišķās nometnēs d a - J^as p e r s o n a s aizturētaSŗ Līdz Sim gandrīz nevienā nometnē n e b i j a n o t e i - kumiu paŗ pārtikas u n spiēkējamo krāj u m i e m , k u f u s pārvietotās p e r s o n as drīkst turēt p i e s e v i s ; tomēr l i e k a s , k a ^ i v i m a m n e b i j a nezināms, k a p a r n e - Belgu laikraksta zina un foto attēli ar izdošanas ainā; Atklāta Apvienoto Nācijņ Organizācijas pilnsapulce 10. janvāri pīkst. 17. Londonā Apvienoto Nāciju Organizācijas pilnsapulci, kufā piedalās 51 nācijas pārstāvji, atklāja Eduardo Culveta Angels (Ko-lumbija;. Par konferences priekšsēdētāju ievēlēja Beļģijas ārlietu ministru Spāku ar 28 pret 23 balsīm. Par nepastāvīgiem Drošības Padomes locekļiem ievēlēja Brazīlijas, Ēģiptes, Meksikas, Polijas, Austrālijas un Holandes pārstāvjus. PSRS pārstāVja Gromiko priekšlikums šīs vēlēšanas atlikt — noraidīts, ar 34 pret 9 balsīm. Pilnasapulce izvēlēja arī prezidenta vietniekus: Wang-či-či (Ķīna), Bido (Francija). Mikelu (Dienvidafrika), L t - lijii (Anglija), Višinski (Padomju Savienība) un Laresu (Venecuēla). Bez citiem jsvarīgiem jautājumiem, ko apspriedīs pilnasapulce, angtu delegācija, pēc Londonas radio ziAām, ierosināšot ari pārvietoto personu un bēglu jautājuma izšķiršanu. Apvienoto Nāciju Organizācijas pilnsapulce nav parastā diplomātu sanāksme, bet tai, ar ministra Noela Bekera vārdiem runājot, ir visas dotības pārvērsties par pasaules valdības dalu, jo pilnsapulcē kopā ir visu .apvienoto nāciju vadītāji vīri, kas cīnījās par demokrātiskajām brīvībām. Visas pasaules skati un cerības tagad ir vērsti uz vi6iem, gaidot, ka tiem izdosies tautu likteņus nokārtot taisnīgi un sa-darbīgi, tādā kārtā nodrošinot cilvēces augstākās mantas —• mieru un brīvību. Hanavas latviešu laikraksts „Tēvze-me" sniedz šādu zinu par mūsu karavīru traģēdiju Zviedrijā: „Nupat saņemtas pārbaudītas zifias, ka latviešu resp. baltiešu kafaviru izdošana Zviedrijā notikusi. Beigu mēnešraksta „Europe Amerique" 1945. 20. dec. numura rakstā, kufa autors izsaka pārmetuniius zviedriem par šo rīcību, plašāk apskatīts šīs traģēdijas noslēgums Zviedrijā. Rakstam pievienoti 10 foto attēli, kas starp citu rāda Svētā vakarēdiena izdalīšanu mūsu zēniem pirms (iļošanās ceļā, kā arī ainij,, kur spēcīgi l^hl kopti zviedru policisti velk aiz rokāin bada streikā novārgušos latviešus uz krievu kuģi." Lasot šīs rļndas,' nebūs neviena latvieša Vācijā, ļkufa sirds nenodrebēs skaudrās sāpēs, bet mūsu lūpām ir jāklusē. Taisni pēdējās dienās mēs' esam piedzīvdjuši daudz nepamatotu sarūktinājumu. Traģiskā vēsts atkal skarbi atgādina mūsu nelaimi. Mēs visi slāvam barga liktens ēnā un vienīgā mūsu cerība ir lielās rietumu demokrātijas un atzina, ka pasaules taisnības sajūta iiepielaus sevi degradēt. .A.r savām ciiešanām mūsu kafaviri Zviedrijā vēl pēdējo reizi ir veikuši vislielāko pakalpojumu savai nielaimī-gajai tautai. Vinu ^puri apelē pie cilvēces sirdsapziņas. Tas lai arī munis ir algādinājunis izraisīt visus savus dvēseles spēkus, turēties kopā tā, kā to ir darījuši Itie pusotra simts vīru, kufu liktenis liek asiAot mūsu sirdīm^ un iet nesatausti cauri ari vislielākā! nelaimei, ja tā vēl nebūtu aiz mums. a t t a i s n o j a m i e m d a u d z u m i e m , k a u t ari tie būtu visai niecīgi, v a r draudēt ievēr o j a m s s o d s . Mēs n e v a r a m p i e l a i s t , k a kāds mūsu t a u t i e t i s , s a v a s rīcības dēl aptraipītu mūsu līdz Sim n e v a i n o j a m o nostāju. M u m s jāsaprot, i k v i e n a s a d u r s m e ar pastāvoSiem n o t e i k u m i e m m e t ēnu n e t i k a i uz atse-viSku p e r s o n u , b e t uz visu n o m e t n i , uz v i s u mūsu kopību. Tāpēc s t i n g r i n o rādījumi un n o t e i k t a rīcība n o mušu n o m e t r i u vadības p u s e s Se ir p a t i e si nepieciešami un īstā vietā. Nometņu vadība, k u f u vēlējuSi paSi tautieSi, ir n e t i k a i palīdzētāja administratīvu un s a i m n i e c i s k u jautājumu izkārtoSanā, b e t / g a n vēl vairāk — mūsu l a b o t i k u m u , mūsu morāles un g o d a k o d e ka sargs un g a r a n t s . Šāda stingrība paSiem pret sevi m u m s kā kopībai n e k a d nenāks p a r ļaunu, i t seviSki vēl apstākļos, kādos paSreiz dzīvojam. Gluži otrādi — tā d a u d z cieSāk saliedēs mūs kopējā vienībā, tā c e l s mūsu morāli un s p o d rinās mūsu , g o d a p r i n c i p u s . Jauna g a d a n e s t i e nepatīkamie un nepelnītie sarūktinājumi lai ir m u m s j a u n s p a mudinājums vienprātībai un saderībai, t i e lai palīdz m u m s paSiem stiprināties l a t v i s k o s t i k u m o s un a u g t mūsu tautai g o d a izjūtas garā. A. R . |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-01-19-01
