Bavarijas Latviesu vestnesis, January 19, 1946

              Pāvesta misiļa Vācijā, kas rūpējas
par pārvietoto katolticīgo garīgu ap­kopšanu,
saziņā ar Latvijas Romas
katoili baznieaš bīskapiem ir Iečēldsi
profesoru Dr. Pē t e ri La u r 1 n o -
V i CII par savu pilnvaroto garī#s
aprūpes lietās no Latvijas un Igaunijas
pārvietotiem pilsoņiem.
Prof. Dr. P. Laurinoviča dzīves
vļ(?tā: Aufiiauseii'Bergham 14, Post
Erding, Oberbāyern (13b). Visās lie­tās,
kas attiecas uz katoļticīgo gatiigo
sānu, jāsazinās ar vinu:
Sekojoši Romas katolu baznīcas' ga^
rīdznieki vada no Latvijas uz Vāciju
pārvietoto latvieSu — katoļu garīgo
aprūpi:
bīskaps Jāzeps R a n c ā n s : Kapu-zinergasse
235, Burghausen, Ober-bāyern
(13b); bīskaps Antonijs
U r b š s : Nr. 265, Lohr a'M.; bīskaps
Boleslavs S1 os k ā n s ; Krumbad b.
ĶrUmbacli, Sch\vabcn, Bavcrn; pre-lāts
Eduards S t u k e 1 s :, Sebaštian-str.
24, Augsburg, Bavern; prelāts
Vincents S t r e 1 c v i e s : Kapiiziner-gasse
235, Burghausch, Oberbayern
(13b); prelāts Aleksandrs N o v i c -
k i s :• Nr. 265,. Lohr a-M.; profesors
Dr. Pēteris L a u r i n ov i č s : Auf-hāusen-
Bergham 14* Post Erding,
lBayern; profesors Broņislavs K o -
k i n s : Pfarrhof, Strasskirchen bei
Passau, Bayern; profesors Juris P u -
d ā n s : DP Gamp (Latvian Camp),
Fischbach b. Niirnberg, Bayern; mon-sinjors
Jānis V e 1 k m e : Obermart-str.
2, Mitten\valdi Bayerh; dekāns
Donats M ū r n i e ķ s : Latvian. Cnm-tnittec,
Diivckenstr. 21. Lubcck; Dr.
Leons V ā r n a : Grosshauseņ b. Ŗa-dcrsdorf,
ub. Schrobcnhausen; prie­steris
Aleksandrs G o 1 d i k 0 vs k i s:
St, Mai«dalena Kloster, Altottlng,
Oberbavcrņ (I3b};pr. Ādolfs G r 0s-b
e r g s ; Friihlingstr. 6, b. Saradeth,
,'Kempten, Allgiiu, Bavcrn; pr. AIoi'zs
P a n t a ļ e o n s : \Veilstr. 26, Essļin^
gen, Wlirttemberg (14); pr. Alek­ša
ndrsP c k^ s : Latvian Camp No. 2,
,Miihldorf, Oberbavern (13b); pr.
• Aleksandrs V a n a g s : Vestfālč; pr;
tons Č a in a n i s : Kapuzineiklo
Virtembergas dārzu pilsētas fltut-gartas
nomalē — Slllenbuchā 1945.
g. novembri daži simti latviešu sev
atrada jaunu patvērumu. Lielākā
vinu dala šurp pārnāca no baltļi no­metnes
pašā Stutgartas pilsētā, kur
telpas nebija piemērotas apdzlvoša-nai
ziemā. Nāca klāt arī jauni iemīt­nieki,
un pašlaik nometnē jau tuvu
pie 60O tautiešu. Vairāk gan neuz­ņem,
jo nav vairs vietu.
Visi šie 600 latvieši mīt 50 div- un
trīsstāvu savrupmājii^ās. Telpas vi­sumā
loti labas. Tanīs palikušas vi­sas
vajadzīgās mēbeles. Kvadratūra
apra. 5 kv. m uz cilvēka. Uzturs —
zināmo 2000 kaloriju devas dienā.
Tās parasti pat lielākas par oficiālo
normu. Bērniem līdz 6 g. v. un sko­lēniem
līdz 14 g. V. papilddevas. Nav
toties Sarkanā krusta sainīšu.
Kluso un jauko nometni vada vē­lēta
valde ar skolotāju A. Atvaru
priekši^alā. Darbojas latviešu taut­skola
un bērnudārzs. Skolā 11 skolo­tāju
māca 85 skolēr)us, bet skol. E.
Purgailes vadāmā ' bērnudārzā 36
audzēkni. Bērniem ir kopēdinaFana
— lielajā starpbrīdī visi saņem siltas
brokastis.
Nometnes vadītājs A. Atvars ļ ir
arī angļu valodas kursu lektors. No-cļibinājies
jaukts koris, diriģenta A.
Grikmafia vadībā. Nupat E. Purgaile
noorganizēja tautisko dejiī kopu.
Loti labi atrisināts medicīniskās
aprūpes jautājums: 2 ārsti, 2 zobārstes,
2 žēlsirdīgās masas un sava slimnīca,
ko vada Dr. Kazaine. Nometnei
netrūkst arī paBu latviešu ugunsdzē­sēju
komandas. Ugunsdzēsības piede­rumus
devusi >)tutgārtas pilsētas
valde.
Tautiešu kulturālā aprūpe saistās
ap skolu, jo sabiedriskai dzīvei nav
citu piemērotu sanāksmju telpu.
Skolā jau sarīkots Skalbes piemi-ster,
\Vemding; pr. Jāzeps S a v i c k i s
—- karavīru kapcilāns; pr. Jānis K ra­st
i i'iš: Ostcnstr. F. 25, Eicbstātt;
pr. Hcnriks B c \ l s : Kapuzinerkloster,
Karlstadt a M . ; pr, Richards M u t u -
1 i s : DP Camp (Latvian Camp),
Hanau: pr. Jānis G r a u d s ; DP
Camp (Latvian (Jamp), Omstede b.
Oldenburg: pr. Eduards P u t n i s :
Ķolpingstr. 7, Greven b. Miinster.
lias rīts, latviskās mākslas Izstrā­dājumu
izstāde un Ziemsvētku eg­līte.
18. novembris iekrita pārvieto-,
šanās laikā un tas atzīmēts vienīgi
ar svinīgu dievkalpojumu. Tautieši
tad saziedo ja 455 markas, kas nodotas
latviešu kafavīriera — gūstekņiem.
Nometnes latvieši viņiem ziedojuši
ari sainīšus.
Ārpus nometnes latvieši varējuši
atrast darbu vienīgi UNRRA's die­nestā.
Tie, kas vēl vasarā bija strā­dājuši
dažādos, vācu uzņēmumos, ta­gad
visi no darba atlaisti. Čakls ir
meža darba strādnieku — latviešu ar­telis,
kain jāsagatavo malka UN-RAA*
s vajadzībām.
Gandrīz visi ,,sillenbuchieši" no
UNRRA s dabūjuši apģērbu ūn apa­vus;
Daudziem tie izrādījušies par
piemērotiem darbam, dažiem tie bija
arī loti labi. A. Purgailis
Konstantīna Čakstes fonds
Prof. Konstantīna Čakstes piemi6as
fonds nodibināts Stokholmā* Fonda
goda priekšsēde ir nelaiķa atraitne
Anastasija Čakste, valdes sekrcļtārs
proL Leo Āboliņi
vija Sprole
Bez dsimtetieš
Sāpju takas izstaigātas,
Nav nfeviens, kas līdzi^letu;
Tikai nebeidzamās virknēs
Ilgu putni pāri skrien.
Pat neviena ceļa puķe ( ^
Nesmaida, bet galvu l i e c \ /'
Jo no manām-sāpju asarām,
Rasa nava viegla tai.
Nava drauga, — tikai aukstums»
Ledainajās skavās tur,
V Sāpju taka tāla, tāla;
Dzimteni tā njeredz vēl.
Latviešu teātra publikas mīlulē L i-
11 j a Št en g e 1 e no Marktredvicas
pārcēlusies uz E s l i n g e n u . „Dzi-ves
straumē esam kā skaidas", viiia
saka, „ļes nu palikšu pagaidām še'*.
Māksliniece visu bēgļu laiku tomēr
nav pavadījusi bezdarbībā, bet cen­tīgi
turpinājusi iestudēt jaunu reper­tuāru,
uzņemot tanī ar! franču un
angļu dzejas. Klāt nākušas jaunas^
melodeklamācijas, kuras iestudē kopā
ar komponistu V. Dārzi/iu. Pirmie
vakari Eslingenā paredzēti .27. jan­vārī
un 15. februārī, i
Komponists V o i f g a n g s D ā r ­z
i ņ š pēc Berlīnes lielām bombardē­šanām
un eitām gaitām beidzot arī
nokļuvis Eslingenā, kur iekārtojies
un sācis komponēt dažus klaviefdar-bus.
Viņš jau piedalījies koncertos
par solistu un arī par pavadītāju dažos
Amandas R e b ā n e s - L i b e r t es
koncertos. Pašreiz- kopā ar Liliju
Ātengeli gatavojas jauniem vakfiriem.
Baletmeistars 0 s V a l d s L ē m a -
n i s, kas skatītājus ielīgsmoja nevien
ar savu dejas mākslu, bet pārsteidza
āri ar bagātu izdomu un fantāzijas
kuplumu savu baletu iestudējumos,
tagad nokļuvis Freiburgā, franču oku­pācijas
joslā, kur aizvadījis daudz pe­lēku
dienu. Nu viss nokārtojies, un,
Lēmanis atkal uzsācis dejotāja gaitas
kopā ar savu dzīves biedri — dejo­tāju
M i r d z u T i i l a k u un ar L i -
e h a Č 0 v u. Vii\š lolo cerības sa­saistīt
kopā izirušo latviešu baletu,
kas bija Anēns no labākiem visā pa­saulē.
Visām likstām par spīti Lēma-nim
arī ta^ad izdevies iestudēt daud^
jaunu deju. Rāvensburgas teātrī
v iM guvis lielus panākumus. t
Komponistu, diriģentu un koncert-l
meistaru E d u a r d u E i c h i bēgļa
gaitas novedušas Haunštetenas no­metnē
pie Augsburgas, kur viņš np^
dibinājis simfonisko orķestri un trio.
Tie rīko daudz koncertu. Daudz
laika prasa orķestra mēģinājumi.
Kārtīgu darbu lielā mērā kavējot
nošu trūkums. Notis bieži jārakstot
pašam, jāharmonizējot uii viss jā-meklējot,
lai rastos tiešām laba pro­gramma,
.^ad un tad jāpaslaukot pa­galms
nometnē un jāveicot citi no­metnes
pienākumi. Bet citādi ar pi|š-reizējo
dzīvi viAš apmierināts, jo ir
siltumā un savās istabiņās^ ViAa dzī­ves
biedre — Nacionālās operas htt-letsoliste
M e l ā n i j a L e n c e kļu­vusi
par - saimniecības vadītāju, kas
neatsakās arī no veļas mazgāšanas
pienākumiem. Vina priecājas, ka ir
kopā ar savu mazo milo meitiņu^
māsu un māti. Pārdzīvojumi dego­šajā
Drēzdenē bijuši ārkārtīgi smagi.
Tur vini zaudējuši gandrīz visu līdz­paņemto.
Sevišķi vļnai žēl kostīmu,
īpaši latviešu skaistā tautas tērpa. Un
tomēr Lence nebūtu Lence: vina aiz­vien
turpina iestudēt dejas un izbrauc
deju turnejās pa latviešu bēgļu no­metnēm.
Repertuārs loti kupls, fect
trūkst kostīmu (pat drēbe koslīmieni
nav dabūjama). Lence visur ir mīļš
ciemiņš, kas valdzina skatītājus , aŗ
dejas vieglumu, šarmu un grāciju.
Tautas teātra solists V a l d e ­m
ā r s K r ū m i D š pēc ešelona trakā
brauciena no Gdii'ias cauri visai Vā^-
cijai un daudz pārmaii^ām tagad ap­meties
Memmingenas nometnē, kur
vada kultūras dalu, pārraksta notis^
kur vien tādas var dabūt savam re--
peiļtuāram, un centīgi mācās jau­nas
dziesmas koncertiem. Dziedājis
vairāk koncertos Memmingenā un ci­tur.
Vina dzīves biedre arī sūrojas
par literatūras trūkumu. Nav\^ lugu,
nav dzeju, nav latvieSu grāmatu. Ar
skumjām un tomēr ar prieku ar! viiia
atceras savas aktrises lor^as, no ku­rām
mīļākā bijusi Gundegii^' Griba
darbam ir liela, un vii^a čakli lasa
vismaz tās dzejas; kas atrodamas lat­viešu
trimdas laikrakstos un kaut^kur
sadabūtajās grāmatās. / ;
Latviešu mākslinieks nevar\klusēt,
nevar nestrādāt. ViAš allaž jmācās,
allaž strādā, lai no saviem garīgajiem
apcirkņiem dotu arī citiem skaistumu
un spēcinātu garu. Oto KroUs
„Latviešu Vēstnesi" pļfesuta tikai
abonentiem, kas maksājumus ar pasta
naudas pārvedumu nokātojuši „L|ii-viešu
Vēstnesim" (Latvian—News
13ulletin) pēc adreses: Hotet; Convikt,
Dillingen/Donauj Bayern (I.3b).
Abonementa maksājumus var no­kārtot
arī sekojošiem laikraksta pār*'
stāvj|iem tieši: . .
Augsburg: Kadilis, Bureauof Lat­vian
Committee,MaximiIianstr.8L
Augsburg, Bavern (13b).
MUnchen: J. Grīnvalds, Herzog
Rudolf Strasse 49 — 20, Miinchen 22,
Bayern (13b).'
V Latvijas Sarkanais krusts laika
^ifi ā i r V i c n a no V i $ V e c ā k ā m, p ē C d a r^
blbas apjoma viena no • visplašākam
un pē(i tā mērķiem viena rio vissvēti-gākā
m 0rganizāc ijām Latvijas den\o-
Jkratiska valstī. Tās: nodibināt
pāris dienas vēlāk pēc pašas Latvijas
patitāvīgās : valsts • pro'klanijušanas.
: 1918. gada 20; novenibrī jaunās L
; jas re pu b 1 i kas va ļ dī ba • āp s ti p r i n ā j a tā
pirrnos^ statūtus. Drīz pēc Latvijļas
atzīšanās de jure Latvijas Sarkano
krustu uzņēma Starptautiskā Sarkans
krusta komitejā J^encvā pār* pilntie­sīgu
aktīvu locekl i.
Vislielākie nopelni Latvij
lā krusta: nodibināšanā ir profeso­ram
Dr. med, J. J a n k o v s k i m ,
kas arī bijā pirmais ESK: galvenās
'VValdcs priekšnieks, palikdams ^^;aī
amatā nepārtraukti līdz savai nāvei
1925. gadā. Savu darbību Latvijas
•Sarkanā ^krusta vadība iesāka ar nie
ļcigicm materiāliem lukckliein,.bet ar
ļieUi prasmi un varenu gribas spēku.^
Vaļdiba izrādīja Sarkanā krusta va-d
ib ai| I i cl u pret i m n ā ks n ņ u, .p i es k i ro t
•Sarkanam : ķriislam tiesības ^ sarīkot
naudas loterijas, dodot spčlu; knrhi
^koncesiju un v:iuanui pietmvķsu. pie
di^clzcclu- blietēm;;un arī nododot tā
ticībā bij. ;KTievijas Sarkanā "krustā
; mantu ; Latvijā, ieskaitot ; :sHmnīai
/; R-īgu. Drīzā laikā visā Latvijā k
.sētās, tā arī uz laukiem, izveidojās
••plašs. Sarkanā •krusta; vnocfāfu-'tīkls,
kurā •iesaistījās; ;tautas labākie speķi.
Galvenās valdes un nodalu lo­cekļus
vēlēja Sarkanā krusta Ki:.dru
"pilnsapulcēs: " ; \ n a u ,a
-goda amati; viinī- darbs : b i j b r 1 v p r ā .
tīi^s,: bez ;atluk ^^]s;pr;n':"ps' pa.
likii spēkā visA:; Latvijas' S
: krusta • darbības, laikā;;.
: ; No paša sāku m a p i e Lat vi jas Sar­kanā
J.krusta nodibinājās .Žēlsirdī^lo
masu savienība, kas darbojās :pecsc<
viškiem noteikumim, bet pilnvfja sā-s;
kai\ā ar;LSK galveno; valdi, /^ōlsirdl^io
māsu priekšniece t a C e 1 m i n a
nOī Sarkana krusta dibināšanas līdz
savai nāvei biia ar!; LSK galvenās
taide^ Ipcek 1 e. LatVijas Sarkanā kru-sta
un 'Zēlsirdīt^o māsu savienības sa-dar1)
ība arvien bijusi visciešākā un
nenoliedzami nesusi svētību kopējam
darbam, kā to piedzīvojām palīdzības
snie^Jv^anā cietušiem no ūdenspļīīdiem
1922. gadā Dauļjļavpilī un 1928. gadā
Lubānā un arī daudz eitos gadījumos.
Latvijas Sarkanais krusts atbalstīja
jaunatnes organizācijas, dodot pa-
Spārni un izma ksā jot ik gadus budžeta
kārtībā zināmas summas Latvijas
skautu orgānizācijai un nodibinot pie
sevis Jaunatnes Sarkano krustu, kā
pulcini izveidojās visā Latvijas ter-ritorijā.
Lat vijas Sarkanā krusta pla?^ā un
sekmīgā darbība pievērsa arī ārzemju
nacionālo Sarkano krustu uzmanību.
Iepazīties ar • to Rīgā katru gadu
iebrauca pārstāvji ne tikai" no kai­miņvalstu
Sarkaniem kruvstiem, bet
arī. no Anglijas, Amerikas • Savicno-tān^
i Valstīnr un pat no Ķīnas. Vā­cijas
Sarkanā krusta pārstāve, apska­tījusi
Latvijas Sarkanā krusta iestā­des,
sajūsmā izteicās, ka Latvijā re­dzētais
es.ot viīins tēvijai vēl tikai
skaists ,sapnis. Polijas sūtnis, apstai-gāji's.
1'ōr\'etes sanatoi-iju.. va 1 sirdīgi
atzina, ka ne Polijā, nedz arī tās:
k-aiminvalstīs vinŠ neesot redzējis ne­vienas
• tik,. skaistas, lietderīgi un ba­gātīgi
apgādātas sanatorijas. , Augsti
v ē r t ē j o t Latvijas sasniegumus prcvcn-
;tīvā medicīna. Lielbritānijas Sarka­nais
krusts deva Latvijas Sarkanā
krusta zē.lsirdīgi-m . māsām iesp^^ju
.tāIāk .izgIī 101ics bez maksas Bedfor-das
kollcdzā Ariiglijā. šo iespēju iz­m
a n t o j u š a s ' v a i r ā k a s latviešu žēlsir-algās
māsas un ar tb palīdzējušas stip­rināt
draudzībās saites starp' latviešu
un . britu nacionāliem . Sarkaniem:
krustiem.
V Profesoram Jankovskim aizejot aiz-
;saulē, Latvijas Sarkanais krusts-bija
jau tiktāl nostiprinājis savu stāvokli,
ka varēja savn darbību droši turpin.U.
• Pēc profes(^ra Jankovska LSK
priekšnieka .ammtā ievēlēja Dr. K.
K a s p R r s o n u . bet pēc virta aizie­šanas
slimības del — pro'fesoru Dr.
med. IC. B a r o n u , kas Šai amatā
skaitās līdz Šai dienai.
Pēdējā priekšnieka laikā Latvijas:
Sarkanai^ krusts sasniedza savas dar­bības
kalngalus, bet arī piedzīvoja
liktenīgu katastīrofu. Gadu pēc gada
darbība vērtās plašumā, atvēra jau­nas
nodaļas, sanatorijas, slimnicas,
veselības kopšanas punktus, žēlsirdīgo
māsu skolas, aptiekas, rīkoja kursus
sanitārierņ, paplašināja mākslīgo lo­cekļu
darbnīcu un ārstniecības līdzek­ļu
noliktavu. Sarkanā krusta augo­šām
vajadzībām cēla vai pārbūvēja
piemērotas ēkas* krāši^ii lin lietderīgi
ierīkotas, moderniem aparātiem ap­gādātas.
Ārstu palīdzību un sociālo
aprūpi iedzīvotājiem sniedza vispla­šāko
iespējamību robežās. Nodibi-n
ā j a p c n s i j u f 0 n d u S a r k a n ā k r u s t a a 1-
goto darbinieku nodrosinā.sanai ve­cuma
un slimības gadījumos, pie
<am iemaksu smagumu Sarkanais
krusts īiēma ;uz sava "konta. Pensio-nēi^
nnas noteikumi. Sarkanā krusta
darbiniekiem bija izdevīgāki nekā
vaIsts un pašvaidību da rbin iekiem.
Latvijas Sarkanā kru.sta izgatavo­tās,
spētu kārtis izcēlās ar savu glītu
i z s k a t u. . m fi k s 1 i n i c c i sk u i z p i I d ī j ii m u
krāsās un figūrās un arī ar izturīgu
paniru.,
(lūstot līdzekļus no saviem' -racio­nāli
nostādītiem pasākumiem un uz-;
i\ē 1 n\\mi cm. La tvijas Sarkanais krust.s
s p ē j ā i c g ā d; i t m o d c r n u s n^ c d i c ī n i s k u s
a a r ā.t u s. u z t u r ē t a u g s ti k v a 1 i i i c ē t u
ārstniecības personālu un pabalstīt
speciālistus, komandējot tos uz ārze­mēm
paplašināt zināšanas. .
Vadot plašu saimniecību un izda-i
rot prāvas būves, Sarkanais krusts
i arvien turējās valdības apstiprinātā
budžeta robežās. Valsts ikontrole, re­vidējot
Sarkanā krusta saimnieciskās
i darbības norisi, nevienā gadījumā nav
: ta isī jusi uzrēkinu LSK gaI vēnai vaidei.
ļ Pēc pirmiem statūtiem, uzkuru pa-
) mata La'.vijas Sarkanais krusts sāka
ļsāvu darbību, tā pārvaldes orgāni sa­stāvēja
no galvenās valdes, priekšnie­cības
un priekšnieka. Galveno • valdi
ievēlēja biedru pilnā sapulce 25 lo­cekļu
sastāi^fi uz 3 gadiem^ bet katru
gadu trešdaļa locekļu bija pārvēlama,
pirmos divi gados pēc lozps. Galvenā
valde ik 'gadu no sava vidus ievēlēja
priekšnieku, vicepriekšnieku, sekre­tāru
un kasieri. Pēc vēlākiem grozī­jumiem
statūtos, galvenā valde ievē­lēja
no saviem locekļiem uz vienu
gadu priekšniecību — nriekšni
2 vicepriekšniekus un 5 locekļus. Gal­venās
valdes pārzinai un vadībai pie­krita
visas Sarkanā krusta lietas,
priekšniecībai šo Ijetu sagatavošana
galvenās valdes izleiļrišanai, bet priekš­niekam
galvenās valdes lēmumu izpil­dīšana
un Sarkanā, krusta pārstāvība!,
Ar 1938. gada 30. augusta likumu ]bar
Sarkano krustu valdība jūtami gro­zīja
Sarkanā krusta iekārtu un stā­vokli,
ievērojami pastiprinot savas
uzraudzības tiesības. Galvenās valdes
locekļu skaitu noteica uz 30, no ku­riem
5 iecel valdība, pie kam vienam
no valdības ieceltiem jābūt par otru
vicepriekšnieku. Priekšnieku un pirmos
vicepriekšnieku apstiprina ievēlētos
amatos va 1 dība. Ar' galvenās valdes
vSastāva palielināšanu, paaugstināja
arī tās kvorumu no 13 uz 15. Sēdes
uzskatīja par pilntiesīgām tikai tad,
ja tajās piedalījās ne n\azāk kā puse
no locekļiem. Sarkanā krusta budžetā
bija jāparedz noteikta summa valdī­bas
uzturamo iestāžu pabalstam un
ienākumos jādzēš, dzelzceļu biļešu
piemaksas. 1938. gada likums gan at­stāja
spēkā vēlēšanu kārtību Salr-kanā
krusta pārvaldē, bet, pastipri­not
valdības uzraudzību par to, lielā
mērā apgrūtināja arī tā budžetu..
1940. gjida vasara atnesa katastrofu
vatvijai un līdz ar to Latvijas Sarka­nam
krustam. Padomju varas iebru­kums
apturēja LSK patstāvīgo dar­bību.
Arī vācu okupācijas vara, kas
1941. g. vasarā iei'īēma Latviju, Lat­vijas
Sarkanā krusta darbību neat­ļāva,
^āds stāvoklis turpinās arī pēc
vācu okupācijas varas likvidēšanas.
Ne pati Latvija, kā demokrātiska
valsts, nedz arī tās likumi legālā
kārtā nav likvidēti. Pēc šiem spēkā
esošiem Latvijas valsts likumiem, Lat­vijas
Sarkanais krusts līdz šai dienai
pastāv kā oficiāli atzīta juridiska
persona un pēc starptautiskām tiesī­bām
skaitās par Starptautiskā Sar­kanā
krusta locekli. Pēc Starptautis-
,kā Sarkanā krusta koŗnitcja.s /slatīī-tiem,
katrā suverenā valstī var būt
tikai viena oficiāli atzīta ^lin Starptau­tiskā
Sarkanā krusta komitejā regi-strētaļ
nacionāla Sarkanāikrusta orga­nizācija.
Tā pastāv tik ilgiv;kamēr pav
stāv pati attiecīgā valsts un^-kamēr
nacionālais Sarkanais krusts pilHa"^sa-vus
pienākumus iepretim Starptautis­kai
Sarkanā krusta komitejai vai arī
pa^ts likvidējas. ' ?
Latvijas demokrātiskās valsts un-^
arī Latvijas Sark. kr. eksistenc^ juri­disko
bazi ir griiti apstrīdēt ^ 0 sa­viem
pienākumiem iepretim Starptau­tiskā
Sarkanā krusta'komitejai Lat­vijas'
Sarkanais krusts nekad nav at- •
teicļes. Kara gados tas gan nav varē­jis
izdarīt gadskārtējās biedru iemak­sas
Starptautiskā Sarkanā krusta ;ko-niitejai,
bet tas noticis /fo r c e m a -
j e u r dēl, un to var nokārtot ar sav-starp^
ēju norēkināšanos/ kādu veidu
Latvijas Sarkanā krusta\priekšniecīliA .
jau ir piedāvājusi Starptautiskā Sar?
kahā krusta komitejai. '
Latvijas Sarkanā krusta pārvaldes
orgāni — priekšnieks, priekšniecība
un galvenā valde, kas savā laikā bija
ievēlēti Latvijā, saskaņā ar likuma no-ttcikumiem,
pa visu pārtraukuma lai-k
u gain n eb i j a p i cl ai s ti p i e sa vu p i ena-kumu
izpildīšanas, bet no saviem
amatiem vini nav legāli atlaisti un tā­dēļ
ir tiesīgi paturēt tos līdz nāko­šām
vēlēšanām. Daudzi no| galvenās
valdes locekļiem ~ Jaunatnes-Sar-kanā
krusta vadītājs mācītājs Pauls.
Gailītis, Senāta bij. virspr9kuror5
Fricis Zilbers, bij. iekš/lietu minjstrs
AIfrēds Birznieks, geperālis" K/išj'^-
nis Rerkis un Dr. nied. Brambats
1940. 41. g. okupācijas \ļaikā aizvesti
trimdā uz Krievijas austrumu apgaba­liem,
bet skautisma vadītājs ģenerā­lis
Kārlis Gopers, ģenerālis Prauls un
bij. sūtnis Llugo Celmiņš no komu­nistu
varas noslepkavoti. Profesors
Dr. mcd. Brants nomira. Dzīvi pali­kušie
galvenās valdes locekli — inže­nieris
Spricis Pacgle. senators Jānis
Kalacs, profesors Dr.pbarm. Eduards
Zariņš, Rīgas pilsētas lielvecākais Ro­berts
LiepiAš, paidogoge Elfrīda
Lauva, docents Stiprais, profesors.
Dr. ing. Mārtiņš Bīmanis, profesorg
ir: