Bavarijas Latviesu vestnesis, January 19, 1946

              ^ Ģenerālis Ntak-^arnijs paziņojis,
ka amerikāņu armijas spēkus Eiropā
lidz 1. aprilim samazinās no 616.000
vīriem uz 300.000. Franču vienību
spēkus, pēc fratiču apsardzības m-ini-strijas
zinām, samazinās no 200.000
uz 120.000 vīriem, no kuriem 105.000
ii^atradīsies franču joslā Vācijā, bet
15.000 — Austrijā.
— Drīzumā amerikāņu okupācijas
joslu apmeklēs pieci padomju laik­raksta
korespondenci. Padomju žur­nālisti
apmeklēs Frankfurti, Nīrnber-gu,
Mincheni, Heidelbergu un Bad-
Teicu. Delegācijas vadītāja ir kaptei­nis
Lidija F. DeAnisova.
Minējumi par atombumbu ražo­šanu
Padomju Savienībā
Prezidents Trumens kādā preses
konferencē runājis par atomu enerģi­jas
kontroli. Vi6š izteicis pilnīgu ap­mierinājumu
ar Maskavas nokārtoju­mu
atomu bumbas jautājumā un ap­stiprinājis
ārlietu ministra Birnesa pa­skaidrojumu,
ka Maskavas vienošanās
atomu bumbas noslēpumu neapdraud.
Tieši šajās dienās atomu bumbas
jautājums Amerikā |tiekot diskutēts se­višķi
dzīvi. Doktors Rafaels Armatto,
Londonderijas zinātņu akadēitiijas di­rektors
Ziemeļīrijā, paskaidrojis, ka
Krievija veikusi tādus atklājumus par
atomu bumbu, kas Amerikas atklāju­mus
tālu pārspējot., Doktors Armatto
pasvītro, ka šo informāciju saņēmis
no saviem līdzstrādniekiem, kas atro­doties
kontaktā ar krievu zinātnie­kiem.
Krievu atomu bumba esot teni­sa
bumbiņas lielumā. To krievu zi­nātnieki
jau izmēģinājuši. Tās hori-contālā
sprāgstiedarbība es6t 85 kilo­metri,
bet vertikālā pāri 10 kilomet­riem.
Tālāk doktors Armatto norāda,
ka šīs atomu bumbas problēma atrisi­nāta
ar vācu zinātnieku palīdzību, kas
atradušies krievu; gūstā.
Prezidents Trumens pieminētajā
preses konferencē attiecībā tiz šīm ne­pārbaudītām
zinām paskaidrojis, ka
viAam, neesot nekādas informācijas,
kas lautu secināt, ka Padomju Savie-niM
ražotu atomu bumbas. ,
Angļu prese atzīniē, ka no Maskavas
ziņojot par krievu zinātnieku sekmīgu
darbu gar kosmisko staru problēmu.
Kosmiskie stari konkurējot ar atomu
enerģiju. Galvenā pētniecības vieta
atrodoties Armēnijā 11.000 pēdu aug­stumā
un Pamira kalnos.
Vajadzēja skriet no jauna, tad iet
kopsolī un dziedāt. Dziedājām: „Ja
man būtu tā naudiiia!.." Dziesma ska­nēja
braši, jo nāca no sirds.
Spīss, laikam beidzot saprata, ka tā
musu spītu nesalauzīsi un atlaida mus
iftājās, bet lika Urtānam vienam pa-
, šām skriet ar smagu akmeni plecos.
Kad vi6š noguris paki'ita, vācieši vinu
sāka spārdīt kājām. Domājām, ka vi-
^ Au nobendēs... Bet vakarā stāvoklis
krasi mainījās. Špīss lika izdalīt pāri
palikušos papirosus vairāk cietušajiem
«li paskaidroja, ka pusi saziedotās
naudas iztērējuši „dolmičeri". Pavē­lēja
apcietināt dažus tulkus.
Es aizgāju uz mūsu bēgtu nometni
, ttii izstāstīju notikušo. Ieteicu neuzti-miruša
pilsētā
Vines-Neištates cīna ar trūkumu un sUmībām. — 48.000
iedzīvotāju vietā tikai 25.000
30 jūdzes no Vīnes, kur četras oku­pācijas
varas ir sagādājušas krājumus
lai uzturētu un rūpētos par iedzīvotā­jiem,
bads un dzimuma slimības aiz­sniedz
epidēmijas apmērus un valda
par šo bumbu izpostīto pulsētu, kas
kādreiz bija pastāvīgs amerikāņu li­dotāju
mērķis.
Bumbu sagrautai ielai, kas iet pāri
galvenam ceiam uz Lejasaustriju uz
krievu okupācijas zonu, abās pusēs
rēgojās izpostītas mājas un celtnes.
Viri, sievas un bērni meklē drupās
kurināmo. Nopostītas ēkas, apkvēpu­ši
pamati — tas ir viss, kas palicis no
kādreizējās lidmašīnu rūpniecības,
kas reiz ražoja lidmašīnas Austrijas
republikai, bet pēc Austrijas pievieno­šanas
Vācijai paātrināja Junkersa lid-hia^
īnu ražošanu vācu gaisa spēkiem
Tur ir maz kustības. Kāda gadījuma
angiu mašīna brauc cauri uz angļu
zonu. Daži krievu ešeloni virzās uz
priekšu pa bojātām ielām.
Neciešams klusums, kas nomāc ar
savu intensitāti, ietin pilsētu, kurā
reiz mita 48.000 cilvēku, bet kas ar
bēgtu kustību un izceļošanu tagad sa­rucis
uz 25.000. Ja nebūtu dažu ga­dījumu
gājēju, tad Vīnes-Neištati va­rētu
saukt par rietumu spoku pilsētu.
Pa daļai bojātā rātsnamā pilsētas
vecākais Rūdolfs Vēŗls, kuru Sarkanā
armija 3. aprīlī, pilsētas atbrīvošanas
dienā, kā rūdītu sociālistu bija izrau­dzījusi
par pilsētas galvu, sēdēdams
aukstā birojā, vienkāršos vārdos pa­skaidro,
kā cilvēki Vīnes-Neištatē dzī­vo
un mirst. Viņam blakus stāv pil­sētas
ārsts Dr. Meierhofers, kas pie­metina,
ka pilsētā trūkst jebkādu me­dikamentu
un ka neviens Neištates
iedzīvotājs praktiski nevar sagaidīt
vairāk par paviršu apgādi. Dr. Mei­erhofers
spiests savus slimniekus ap­meklēt
braucot ar divriteni, ja viham
izdodas to aizņemties, bet lielāko da­lu
viņam jāiet kājām.
Pilsētas vecākais Vēris, viens no
tiem nedaudziem austriešiem, kas sa­vas
tautas nelaimē lin liktenī vaino
pašus austriešus, paskaidro, ka pilsē­ta
nav saņēmusi ne mazāko palīdzību
no krieviem. Vina' balsī nav rūgtuma
par šis palīdzības izpalikšanu, jo pēc
viiia domām krieviem, varbūt, nav
iespēju un līdzekļu, neištatiešiem palī­dzēt.
Viņš saka, ka Neištate ir rūp­niecības
centrs krievu zonā un līdz ar
to neištatiešiem nav tās izdevības, kas
ir citām pilsētām Lejasaustrijā, kas
saņem pārtikas līdzekļus no lauksaim­nieciski
attīstītas un bagātas apkārt­nes.
Pārtikas līdzekli jāsahem no Vī­nes
valdības noliktavām, bet NeiStŖtes
rīcībā ir tikai vecmodīgas smagās au­to
mašīnas, kuru celtspēja ir 24 ton­nas.
Neištate cieš trūkumu un viņas
iedzīvotāji līdz ar to, tāpēc, ka nav
pārtikas līdzekļu, medikamentu, ziep­ju
u. t. t. Gandrīz visi dzīvo pagra-i
bos un praktiski neviens nestrādā, jo
nav izejvielu. Caurmērā neištalieši
sariem 600^800 kaloriju dienā uri ne­dēļas
rācija tiek izdota ceturtdienās.
Nedēlā sanera 1500 g. maizes, 200 g
gaļas, 120 g mannā, 100 g elias, 1 kg
kartupeļu. Bērni saņem vienu ajStot-dalu
l piena nedēlā.
Dr. Meierhofers izteicas, ka treSai
datai nāves gadījumu šai pilsētā p'ar
cēloni bija uztura trūkums. Šie nā­ves
gadījumi pa lielākai daļai attie­cas
uz iedzīvotājiem vecuma zem 10
gadiem vai pāri 60 gadiem. Ļaudis
pārējā vecumā mirst no infekcijas: sli­mībām
un nav līdzekļu, lai tās apka­rotu.
Tifs plosās pilnā sparā un 30
Jūdžu attālumā no Vīnes tā ir nopiet­na
lieta. Šinī 25.000 iedzīvotāju pil-*
sētā ir vismaz 2000 cilvēku, kas slimo
ar venēriskām slimībām. Dr. Meier­hofers
saka, ka nav nekādu medika­mentu
šo slimību apkarošanai. Ķirur­gu
rīcībā ir tikai vihu, pašu darba
rīki.
Visi mēs esam novājējuši. Ja nekā
nedarīs izpostītās kanalizācijas atjau­nošanai,
tad plūdu laikā februārī no­tiks
neiedomājamas lietas. Vīnes Nei­štate
ir mirusi un arī viņas iedzīvotā­jiem
draud tas pats. ,
„New Y o r k H a r a l d Trihune"^
Atjaunota telefona satiksme i
Kopš 8. janvāra ierobežotos apmē­ros
uzsākta telefona un telegrāfa sa«
tiksme starp amerikāņu, angļu Un
franču okupācijas joslām. To izman­tot
var tikai valdībiis iestādes.
cēties vāciešiem un neziedot mums ne­ko,
jo tik un tā šie ziedojumi nenonāk
mūsu rokās! Nometnes vadība solījās
sūdzēties. Vai to izdarīja un kādi tam
bija panākumi nezinu, jo mus jau nā­košā
dienā aizsūtīja projām uz rietu­mu
fronti darbos.' '
Atkal mūs cieši kā silkes sablīvēja
šoreiz jau no gaisa uzbrukumiem
krietni iedragātos vagonos. Pievieno­ja
vācu sardzi, pa trīs — četriem ap­bruņotiem
karavīriem katrā vagonā
un veda tālāk. Uz, kurieni — arī šo­reiz
neteica. No pavādoūiem tomēr
dabūjām zināt, ka brauksim uz Vē-
Caur vagonu aizrestotiem logiem un
bumbu šķembu izsistiem caurumiem
vagonu sienās, ziņkārīgi vērojām vāc-zemi
un redzējām jau pavisam citādu
ainu. Hamburgā mums kļuva baigi,
jo jutām, ka esam ievesti nāves val­stībā.
Lielā pilsēta bija kā izmirusi.i
Gruvešiem aizbērtās ielās reti kur va­rēja
ieraudzīt kādu cilvēku. Izdeguši
tramvaji sa-stinguši pusceļā. Namu
korpusi kā milzu skeleti slēja savu at­segto
jumtu režģus augstu gaisā un to
apkvēpušajos logu caurumos reti kur
varēja ieraudzīt! kādu stiklu. No
Hamburgas braucām vairākas dienas
un naktis. Naktis bija apmākušās un
dienas miglainas Kad laiks noskaid­rojās,
piedzīvojām arī gaisa uzbruku­mus.
(Turpinājumi ««kos)