Bavarijas Latviesu vestnesis, February 24, 1949

              4
11
tu
m
5 t
I •
i
i
i
lir. 22 (248) 1940. g. 21 februāsf
Ar AMtra faraksto vai taidāUcts pani-tiauļm
nOum iitclktas lomas oa? Istrā
dņi rsMal^ iaaiaa.
SRANiGAIS
AKLUMS
No pēdējā laikā lasītām izceļotāju
irēstulēm prātā iespiedušās trīs —
divas no Kanādas, viena no Austrā­lijas.
Ne Jau ar to, ka tās attēlotu
svešo zenUu savādības, tirgus cenas
vai darba elgas, ko arī ir svarīgi z i -
nift;, bet gan ar to, ka šajās vēstu­lēs
atklājas neapstrīdamā patiesība,
ka mums vajadzīgs ne vien tas pa­jumts,
kas pasarga no sala un ne­gaisa,
bet ir nepieciešams arī pa­jumts
mūsu garam.^pajumts dvēse­l
e i Bez pirmā mums draud fiziska
bojā eja, tāpēc palaikam šī pajimita
trūkumu sajūtam vispirms, bet otrā
trūkums nav mazāk bīstams mūsu
garam, un tad, kad pirmais jau ie­gūts,
otrā iztrūkimis nereti nomāc
Bdz izmisimiam.
Pirmās vēstules rakstītājs tēlo sa­vas
sajūtas, Ksmādas ainavu vēro­jot
Tā viņu jūsmina, un rakstītājs
gata^ apgalvot, ka tālajā otrpus-okeana
zemē esot uz mata tādi paši
pakalni, birztalas un ezeri kā Pie-balgfi.
Un kad nu viņam šķiet, ka
af! saimnieciskā ziņā viņš būs no­drošināts,
tad rakstītājs izsaucas:
„Jūtu. ka dzīve še sitis augstu
vilni!"
Otrā vēstulē, arī no Kanādas, tā­pat
tēlotas ieceļotāja pirmās izjūtas.
Pretēji pirmajai; otras rakstītājai
ešos gados savs nams
,XATOJAr UDZSTESDNIIKA SABTOAilE IGAUŅ1U €K LOCEKLI
PKOP. DR. ADO PERANDI
24 februārī ^ e t 31 gads, koļS
mū^ kaimiņi igauņi sāka paši vadīt
savas tautas un valsts gaitas un sar­gāt
robežas no Pleskav^s līdz Nar-vai
Sais 31 gad(^ Igaunijas zili
melni baltais karogs gan prieka
dienās gavilēdams ^edes debesīs,
gan liecies sērās par
tālās vergu gaitās dzī­tiem
un mirušiem
tautiešiem. Aizliegts
dzimtenē, tas vēl plī­vo
Rietumvācijā, kur
jau piekto trimdas
gadu vada igauņu
bēgļi.
Daudzās nometnēs
viņi mīt kopā ar lat­viešiem.
Daudz sāpju
mums kopējas, un t i ­cam,
ka reizē brīvības
ceļš vedīs atpakaļ uz
mājām Šādas domas izteica arī
igauņu CK amerikāņu joslas kopās
vicepriekšsēdis profesors Dr. ^do Pe-randi,
kad to Aigsburgā apmeklēja
„LatviJas" līdzstrādnieks un vēlējās
iegūt atbildes jautājumiem par igau­ņu
trimdinieku dzīvi im nākotnes
nodomiem.
„Lieki teikt, ka par visu vairāk
vēlamfes atgrieztie brīvā Igaunijā
un sākt atjaunot sagrautās mājas un
pilsētas. Mūsu darbus im nodomus
iespaido gatavošanās šai atgriešanās
dienai, pie kam ar gatavošanos iāsa-prot
cenšanās saglabāt mūsu trim­dinieku
salmi, igauņu valodui un
grāmatu un mūsu Jaunatnes mīlestī-mu
pagaidām Jāatstāj nākotnei, Pār^
LATVUAI NO KANSpAS
Kanāda ir angliski runJJoSa zeme, ļ bērniem. Dažām maksā 5a-.eo ^
wx ikvienam, 1 ^ domā uz Šejieni laru mēnesī, bet ir ari tādas kassT
doties, būtu nepieciešamas kaut ne- ņem tikai likumā paredzēto minims!
Uelas angļu valodas zināšanas, — tā- lo algu — 35 dolārus. Ir labi laudu
dās domās biju ari es, Vācijā no- un ir ari tādi. kas uz savām kaloai
runāta iespēja dibināt organizāciju, r^®^^ valodu mācoties. Bet h ēm kliedz, ir daudz un maz biivl
Kanādā jau vairākus gadu desmitus bu pret tēvzemi m tautu," uzsver
dzīvo tēvs; ierazdamās Kanādā, viņa profesors, atbildēdams uz jautājiunu,
tātad it kā atrod „tēva mājas", bet ko igauņu CK pašreiz uzskata par
zīmīgi ir tas, ka viņu nav skārusi ne savu svarīgāko uzdevumu,
turienes pilsētu pārpilnība, ne ze- „Tieši tādēļ jau 1947. g. atzinām,
mes plašums, bet līdz sirds dziļu- ka būtu ieteicams tautiešiem no Vā-miem
aizkustina kāds it kā nenozi- cijas iespējami ātri izceļot, par pie-mlgs
sīkums: pie tēva mājas viņa mērotākām zemēm uzskatot ASV,
ierauga Latvijas pīlādžus, ko tēvs Kanādu un pārējās Lielbritānijas
tur iedēstījis par zīmi savai dzlm- dominijas. Sākumā, kamēr ASV ne-tenei,
bija pieņemts likums par DP ieceļo-
Trešajā. vēstulē latvietis, kas Sanu, daudzi igauņi no britu joslas
Austrālijā nodzīvojis jau vairāk par devās uz Anglija kur to pašreiz Ir
gadu, atzīstas, ka nespēj iejusties ap 5000. Vācijas rietumjoslās 1945.
turieniešu sabiedriskajā klimatā, g. bija apm. 40.000. igauņu. Tagad
Viņš saka: „Li6kas, ka klusās robe- Ir ap 25.000, jo mūsu ļaudis devu-žas
būtu atraidījušas pirmo svešuma šies arī ua Austrāliju, Kanādu, ne-vilnl
un arī pats vienaldzīgākais daudzi uz Dienvidamerikas valstīm
mūsu vidū šķiet sakām: par angli, un pēdējā laikā uz ASV. Te gan Jā-austrālieti
man vienmēr būs diezgan piemin, ka pēdēiā CK sēdē par pie-lalka
kļūt — tieši tāpēc gribētos vēl mērotākām valstīm izceļošanai ktzl-palikt
latvietim." jtas galvenokārt tikai ASV un Ka-
Vlsas šīs vēstules lieku reizi at- nāda. Iemesls šādai uztverei ir uz­klāj
kādas lielas briesmas, kas skats, ka no Austrālijas atgriezties
mums \ttglūn ne kā cilvēkiem, bet būs daudz grūtāk nekā no Amerikas
kā latviešiem. Pirmā vēstule rāda, kontinenta. Nevienu gan nemēg-ka
mūsu vidū ir tiklab tādi, kas šīs ņām vn nevēlamies aizturēt, ne arī
briesmas pat nedomā atvairīt, kam atrunāt."
«dzīves augstākais vilnis" ir viss, Profesors pieceļas un sameklē grā-kam
ar to pietiek, tiklab tādi,^ kas, matu plauktā kādu brošūru, kurā
pat ar visu dzīvi ieauguši sveša ze- daudz skaitļu un piezīmju. „Vienu
mē, tomēr nevar dzīvot bez dzlm- otru skaitli atmiņai vien nevar uz-tenes
zīmēm, tiklab arī tādi, kas ticēt,'* viņS saka un turpina stāstīt
vismaz pagaidām svešas dzīves vel- par igauņu izceļošanas Itetām. ,J)auT
du svešo mentalitāti apzinīgi at- U z i aizbrauc, bet dažiem jāpaliek -
vaira. Cik ilgi viņi izturēs? vai tie vēlas vai nē. Par šiem pa-
Jau pirms otrā pasaules kara §r- licgjiem un ko tiem iesākt esam
pus Latvijas- dzīvoja vairāki simti Ljaudz sprieduši un runājuši, līdz at-tūkstoši
latviešu, Ta ka viņu at- ^inām, ka kaut kādi noteikti plāni
tieksmes ar dzimteni visumā nebija hm nemainīga rīcība pašreiz vēl nav
ciešas, tad toreiz nereti viņus paš- iespējama. Sī jautājuma atrisināju-taisni
dēVējām par ,^tlflgiižipm ra-riem",
pavisam aizmirsdami pajautāt, ^
ko esam darījuši \m ko darām, lai S^m^m^ftlA^ ifSctlilp^
viņi tādi nebūtu. Tagad, pēc ga- ^dn^mamas vesiuics
diem, starp citu, ir izrādījies, ka šie LCK latviešu centrālajā kartotēkā, (16)
«atlauztie zari" nebūt mūs nav aiz-ļ^anau B. M. . Lettenlager. saņemamas Sfidas
^ ^^T^- Se ^IjlSlJ-oo Lv,iairi±f"l)zelz7te, ^'Z
citēto vēstuļu izraisīto pārdomu re- no Latvijas; J. Anderionam - LatvIJaā; EUal
ZUltātā turpretim ir vietā jautāt: gfmanei - no M. Zirnes, Zviedrijā; Jānim
Tfn POflm Hnr?iii« nn Irn rfo^ Birilņam - no LatvI «8; Eduardam Brlvl-
„ K 0 esani UariJUSl un KO aa- K ^ , _ Latvijas: janlm Callm - divas no
Tām, lai latviešu izceļotāji visā plaša Latvi as; Tomam Diiedonim - no Latvijas;
pasaulē nejustos, lai jiafijiuūitaass kKfBi aatulaaui mztiieemm vizzņaairneiememm *n?. ebūL^tHauim rNanatlaVml j al- .F rnlod rlLdVastoevnsie ealla s,;- AImnuoas ntLrtaaijmtāv; i jKaAosn;r sēiVmm. O-K amunfo--
Viņiem visur i e ^ līdzi, lai tiem vi- Latvllas; Elgai Korei - oo Latvijas; Alf re-
SUT būtu sasniedzama latviskā gara Nam Kranbergam no Latvijas; A. Kuģim ~
^^u^^^*>u |no Latvi as; V. Lalmlņam — no Latvijas;
pajiņnier Aleksandrai Lconaltel - na Z. Kumpts, Zvied-
Agronoms, kas Sākumā Piēbalgas nia; V. Malatkovskal - no Utvljas; Sta-npaannoorrāāmmuu
vViiAefgflliui iadirrcdui gffaattaavvss iizzmmaaii -PL"v*ia^lo*r*e^l " - ^n^o^ ^LaPt vTij asn; oALnan^ain aMse;r tlInreml g-a rdneoi
nit pret Kanādas aiaavu, reiz attap- kādas gūstekņu nometnes Krievija; Imantam
sies ja Piebalga tam atkal un atkal Meieram - no Latvijas; nezināmam adresfi-nnro>
januimnaa nnrovsittaācsiieefis aamcui pnnr ieeKkslaa , llaati -TU^;e"u*n ,aEnslalmng e-n asn on oLmatevtinjēa s;- jaņnlpm LPautvriiijSum; St-.
vieši Austrālija ar! pec desmit ga- no Latvijas; J. Robiņam no Latvijas; Vol-diem
domās vēl tāpat kā šodien, Hemāram Sevellm - no Latvijas; Antonam
bet M tas tfi notiktu^ tad kaut kas
tomēr arī mums pašiem jāgrib un _ no V. Stlkmanes, Dānijā; Valdlm Zaķim
jādara. Svešā vidē, lielos attālu- no Latvijas; A. zvirbulim no Utvljas un
mos izkaisītiem, latviskumā s a j ū t a , »A. Vaičei - no Latvijas,
tuvības saites ar dtiem latviešiem
bu tā saņemtu no aizjūras zemēm un nu kalpoju savu māikaipotāias Ari šeit ir nabadzīgi ļaudis. K(K)5
tur aizbraukušajiemr^^^ Pirmās cļienās mēmā nesaora- kāda laika Kanādā ir atļauta mar*
tautiešiem Šādas o r - ^ ^ ^ sausumā, bet ta- gariņa tirdzniecība, un avīzes rak»
ganizācijas dibināša-P^^ saprasties ar sa4em sta^dk tas bijis vajadzīgs sv^iestu
na ir tikai pārrunāta P^^^ devējiem kādā briesmīgā va- tak katrs nevarot atļauties. Pilsētas
jo juridiski tas j^lodu mistrojumā. nomalēs redz diezgan daudz ļaužu,
komplicēts pasā- pilsētiņā, kur citu lat- kas izskatās tik noplukuši un sali.
kums, profesors pie-P^^^ ^ ne^^fi^as sa- pīti, ka tie laikam tiešām sviestu
metina. Jautāts cikP^^^^^^^ šeit ir vie- var nopirkt Avīzēs aprakstīta ak»,
liels būtu igauņu kultūras iestādījums, un ari dja par labu tiem bērniem, kas ne*
skaits kas nevarētu 1^^^^^^ vairāk par mežonīgo var apmeklēt skolu apavu un siltu
izceļot, vinS atbUd kaP®^"^ filmām neredz. Dzīve paiet drēbju trūkuma dēļ. Gandrīz grūtt
Sāddi reģistrācija nav vientulīgi, un es ar n^acletību ticēt, ka tādas Uetas noUek ari ftN
izdarita jo skaitu ne- dienas, kas vēl atlikušas līdz pus DP nometnēm,
maz nebūtu iespē- līguma beigām. Savā jaunajā Tiem tautiešiem, kas domā datica
janvj precīzi noteikt vietā Ierados lepnā automobl- uz šejieni, var tikai yēbeiz ieteikt
«Piemēram minēšu divus gadījumus: M^» dzīvoklī tftetri radio aparāti un mācīties valodu, un labāk gan angļu,
nesen uz ASV aizbrauca kāda 82 ga- r^'^s skapji, tepiķi un ultrfimo- ne franču. Jo ar angļu valodu m
dus veca igauņu vieniniece, pie tam P®"^®^ mēbeles. Pie sienām karājas iztikt visā Ziemeļamerikas koatl»
viņai Amerikā nav radu, un kfida ^^^^^^J^» ^^^^^^^^ aizstāj mazs nentā. bet franču valodu visvairlk
50-gadniece ar kroipļotu kāju. Mēs P ^ ^ ^ ^ ar pāris grāmatām, salons runā Kvebekas province,
šos cilvēkus būtu uz^atījuši par pa- izpušķots ģlpsa tēliem un papīra pu-1 St 2anfi, februāri,
ļjjoejlem." ķēm Virs bufetes dažās mājās ka-
Igauņu palīdzīt^as organizādja r^^J^ »»^^^°"^^" ^^^» "^^^
ASV Estonian Relief Committee vi- saimnieki to aizstāj ar vaska bum-siem
spēkiem cenšas sagādāt iespē- P^^rlem un banāniem Par Utviju
jami vairāk dzīvokļa un darba gal- Baltijas valstīm mani darba de-
VDjumu. Udz šim gan aizbraucis vēji nekā nav dzirdējuši, un ļoti bri-visai
niecīgs igauņu skaits. Iemesli h^s. rādu tiem uz kartes Vai
tam esot dažādi, un latvieši tos itin ^^emē patlaban plosoties ka||,
labi zināšot Toties Jo svarīgi esotJ^» esmu bēgle? Vai to okupēJuM
ka sagādā1x) galvojumu skaits pašreiz Stokholmā
esot tikpat Uelskāuzcitām zemēmJ^ot un .^^^^^^^^ ieradušies bēglis
atskaitot Angliju, alzbraukušbigauņu SeJ Jau i^^^^ «"^«"^tfl/Sf^^ steidzīgu militāru gatt-kopsumma.
Cik veiksmīgi darbs ri- P^l^ kalpones, tā šis vārds viņiem L ^ ^ ^ ^ Galvenā kārtā kritvl ij.
sināšoties tālāk, par to griltl spriest svešs. ^ veidojot mllitārbazes, būvējot
Līdz ar izceļošajnu samazinoties Sākumā brinījos par šo nezlnāSa- ja^j^i^g^ jaunas dzelzceļa līnijas m
kultūras darbinleloi un skolotāju nu, bet tagad, pēc triju mēnešu no- degvielu noliktavas. Igaunijas dl«h
skaits Vācijas nometnēs. „Mums ir strādāšanas, kundze man kādā vai-ļ vidu apgabalu iedzīvotāji piespiedu
8 ģinmazljas amerikāņu joslā," saka sirdlbas brīdi izstāstīja, ka viņa un U^rtā iesaistīti V-2 bažu ceUtenl
profesors, vaicāts par it kā jauniz- ari kungs pats Ir gājuši skolā katrshļotuvas austrumdaļa, Vlļijias tm
strādātu plānu igauņu Izglītības lietu j tikai trīs gadus Vēl pinrn sešiem ļ Lidas apkārtnē iekārtoti svJīrfgāki»
kārtošanai. „Sls mācības gads beig- gadiem viņi mituši vienistabas dzi- no jaunajiem lidlaukiem, bet pie
sies maijā. Jaunajā mācības gadā voklltl ar vlrtitvi un tiki! kara laikā Kaunas pazemē izveidoti d^elu
amerikāņu joslā būs tika! 2 ģimna- sākuši Iet uz augšu. Tagad SI lepnā depo.
zljas — viena Gelslingenā, otra māja ir viņu īpašums, augšējā stāvā
Augsburgā. Iztrūkstošos skolotājiis Ir dzīvoklis, apakšējā veikals. To
aizstāsim no 6 lllcvldēto ģimnāziju dzirdot, jācer, ka ari daudzi latviešu
spēkiem. Skolniekiem būs krietni emigranti pēc kāda laika varēs izsl-grūtumi,
bet cita ceļa nav. Ja aiz- stles uz augšu,
brauks vēl vairāk skolotāju un au- Ceturtdienu pēcpusdienas DP kal-dzēlcņu
vai apstākļi spiedīs, paliksim ponēm laikam visā Kanādā ir bri-tikai
ar 1 ģimnajiju. Katrā ziņā ļ Sastopoties un savas dzīves gal-igauņu
skola tomēr būs." tas pārrunājot, atklājas, dk dažādi
Lai pārspriestu tālāko rīcību un nj^gu ukteņl Ir kalpones, kurām
Atkal zino par
lilitāru gatavošanos
Baltija
Pūlas atvieglinit
latviešu iecelošanu
Spānijā
^ „ , , ^ Daļa latviešu, kas Jau Ilgāku laiku
izstrādātu vadlīnijas, nolemts sa- paJam sava vannas istaba, un ir tā- dzīvo Spānijā, neatlaidīgi pūlas st«
saukt^ visa pasaule izkaisīto igauņu Ujas, kurām nav pat atsevišķas gul- vlegllnāt dtiem tautiešiem leceļdte-pārstāvju
sanāksmi vel šai gada. Tu-ļtas, bet jāguļ kopā ar mazākiem |nas, iespējas lai zemē. Līdz šim
lakās grūtības DP uzņemšanai Spft*
nijā radījusi katoļu baznīcas preto­šanās
tam, ka Spānijā ielaistu pro*
testantus. Esot tomēr cerības, ka §o
pretestību izdosies pārvarēt v^
mīkstināt Pēc latviešu Informfici-
Likvidē Arolsenas
IRO arodskolu
, , I j ^ Spānijas, esot konstatējama
Vecāko un plaš^co IRO /rodai>- parg^Iba, ka visi tautieši, kas /Hdi
vāks laika un vietas apzīmējums nav
izšķirts un nav arī skaidrības, vai
šo nodomu izdosies īstenot tā, kā tas
iecerēts. Par nākotnes darbības
centru cerams izveidosies ASV. Trīs
svarīgākie nākotmis uzdevumi esot:
lai igauņu grāmata nepārtrauktu ap­ciemot
tautiešus, lai jaunatne mā- ^ _ _ ^
cītos un neaizmirstu Igaimljas vēs- ļ mācību skolu, kas darbojas Arolsenā ļ 5im ^ceļojuši Spānijā un tur ledri
turi un igauņu valodu un lai jo ļ kopš 1947. g. ajirīļa un vairākos Sj^^j^ļ^^ pārgājuši katoļu ticibl
sekmīgi varētu darboties korespon- mēnešu ilgos kursos praktiskam dar-ļ * ^ .
dences kurai, tā radot tautiešiem ie- bam pārskolojusi vairāk nekā 2000 £g|jjj0£i^^g gKAUTIEM JAUNA
spēju paplašināt Izglītību. dažādu tautību DP, to vidū ap- MTTNE
„Mēs nedrīkstam pazaudēt sirds četri simti latviešu, pēc pašreizējā skautisma nedēļu Esllngenas 8ka\i-degsmi,
dzimtenes mīlestību un cīņas kiusa beigšanās marta vidū pare- Uļ ievadīja ar Jauniekārtotfis mītnes
sparu, jo tikai tā spēsim sagaidīt at-| dzēts likvidēt Skolu <op5 1. Janvā- atklāšanu un darbu skatL Igaunijai
griešanās dienu un nepazudisim sve- ŗa vada latvietis ini Jānis Kal- valsts svētku dienā skautu delegāti
šatnē un pasaules plašumā. Mēs ne- nlņš, un tās vadībā un personālā krauks dcmos uz Geislingenu, pa*
drīkstam aizmirst, ka Dieva palīgs, vairākumts Ir latvieši Bez mūmie- g^iedzot mūsu ziemeļu kaimiņiem
vienotība un cenšjmās mūs atgriezīs ku, auto mechanlķu, radio tedmiķu Ueltea Šonedēļ skauti Eslingenl
brīvā Igaunijā.'' un mašīnrakstīšanas nodaļām, kas i^iatrvē pie visu latviešu durvīm, vl-
No sirds sveicam kaimiņus valsts- U^^^J^ ^^^^^ dlblnāSa- Uot grāmatas Draudzīgā alcinlļuma
svētku dienā un vēlam Jo driz sa- pēdējā laikā varēja mācīties niērķlenu Svētdien nometnes sporta
gaidīt brīdi kad Igaunijas karogs arī šūāanu, galdniecību, kalšanu, laukumā skauti demonstrējumos rft-brivl
plīvos no Tallinas līdz Latvi- r ^ ^ ^ skārdnlecību un technis- savu māku skautisma un prak-ias
robežām un no Narvas Hdz Bal- H^o zīmēšanu. Arolsenas arodskolas tiskās nozarēs. Pēcpusdienā ncrtikJ
tijas jūras plašumam. Ē. Ae. Iekārtu mašīnas un to^^^^ piemiņas dievkalpo-
' sūtīs līdzīgai arodskolai Ludvlgsbur- jums. Svētdien flkau+u dievkalpoju-gā
un daļu arī uz dtfim IRO arod-ļ mi notiks visā pasaulē,
skolām, uz kurieni pēc pašu vēlē­šanās
varāi doties ari skolotāji un
instruktori, bet administratīvajam
personālam būs jāpāriet uz savām
par savu algu
spej nopirkt igauņu
strādnieks
pamatnometnēm.
,.Christian Sdence Monitor** spe­ciālkorespondents
salīdzinājis dzīves
dārdzību dažādos laIk(M Igaimijā.
1939. g. strādnieks par mēneša algu
Nometņu
dzīve
VE31ULSr
REDAKCIJAI
J. G o l d m a n i s , VircburgS
OŖIB IESTREIPUĻOT JAUNA
DZIVE
Nekādi nevaram būt apmlerinSU
varējis iegidStles 398^k_g rupjmaizes latvleSu baptUtu mficitajs ff. r^^^^^J^Ji::^^'^^^
irs, to vietā lespiedīsies jaunā ap- pat tāds priekšnoteikums 5al kopl-kārtne.
un, lai pēdējā nenomāktu bai, kā tās apzinālana? JāSaubās,
pirmo, tā būs apzinīgi, mērķtiecīgi ļ vai aicinājumi vien — aizbiļaiicot
jākopj. īpaši tas sakāms par jaunat- paziņot savas jaunas adreses, dos
ni, visvairāk par bērniem, kuru lie- cerētos rezultātus. Ko līdz runāt
lai daļai Latvij£.s vārds jau tagad par turēšanos tautas kopībā, ja mū-ir
vairāk tikai ģeogrāfisks jēdziens, su bērniem svešatnē nav nodrošināts
Īsi un vaļsirdīgi — ja, izpulverizē- vissvarigākais ierocis cīņai par savu
tiem vairākos kontinentos, mums tautību — ābecfe? Mēs darām .pa-būs
jāpavada ilgāks laiks un ja arī reizi, ja pirms tālākas izceļošanas
turpmāk latviskās dvēseles glābša- cenšaimes iemācīties attiecīgās ze-nai
neko dtu par labi domātu rezo- mes valodu: tā mums tur noļderēs ne
lūciju pieņemšanu nedarīsim, tad vien savas eksistences nodrošināSa-latviešu
vispār šajos kontinentos nai, bet pēc nedaudz gadiem varbūt
vairs daudz neatradīsim. Labi, ja būs ari vienīgā iespēja sarunāties ar
tūkstošu vietā atradīsies simti. tiem saviem miesīgajiem bērniem^
Laiks gāžas mums pāri ar lielu kas tagad vēl mācās mātes valodas
troksni un straujumu, \m nereti ari pirmās skaņas,
mēs paši šo troksni vēl palielinām ļ Sis nav vienīgais jautājums, par
gan ar patētiku, gan ar vairaanāša- kuru domājot liekas, ka mēs esam
nu» bet par vienu lietu mēs klusē- sisti ar ārkārtīgi ļaunu slimību —
jam. Ko līdz runāt par tautas ko- ar skanīgo aklumu,
pību, ja vēl arvien nav nodrošināts | K. R a b ā c s
vai 84 Cūkas g«l^;,vai^33 k g l ^ - ^ ^ ™ ^ ^
sviesta, 170 kg cultura, 1592 kg k a r - L , - , - . . nntSm hP lietās un n a r e - ^ " ^ ^ pudeļu tukšošanas SKaura
U^peļu, 7 Pārus apavu vai 1,5 uzval-L^^^^SS ?eL"S^ "ādjā?"^^
piedalītos DP izraudzīšanā emigrā- a^^kaS^
1941. g., pēc pirmās padomju oku- cijai uz ASV. ^1»^Smlffis kan^
pādjas strādnieks varējis nopiikt HNEBERGAS universitātes llkvl-n
TR'^^'L^.fi ^^^^^ termiņš galīgi noteikts S^miVēT'^^^^
^ ^ 1 ^ ^ ' f^^"^ cukuraJOO, kārtu- \ ^ septembri, un nometnēm paU-Lribētāju, bet met ēftu ari uz visiem
pēļus .1562 kg, apavu 2 pārus, uzval- ^^^s. ka Jaunu studentu uzņemšana fāi^jiem tautiešiem Sls laiks ir 0-
^ nav iespējama. nooietns, lai atļautos tik ncapn*
1944. g„ pēc otrās padomju oku- KANADA no 12. lidz 28. febru- nīgu rīcību, sperot izšķirīgo «oi»
pācijas, stāvoklis vēl vairāk pashk- j^o^i^k velšanas Kanādas Lat- turpmākā dzīvē. ...
tinājies: Nopērkamie daudzumi bi- ^j^u nadonālās apvienības prezi- Ļoti Jauki būtu, Ja aizbrauceiui
juši: maize 260, cūkas gaļa 20, sviests ^g^ta amatam Vēlēšanās piedalās izvadot spēcinātu dziesmu «kapam,
10, cukurs 52, kartupeļi 620, apavi tikai visas KLNA ietupstošās or- kas jau dzimtenē visos laikos pļc^
2 pāri. uzvalki 0,5. ganizādjas, bet ari Latviešu palīdzi- dljuSas savu vareno spēku.
1948. g., pēc devalvācijas, sasniegts bas vienība, no kuras kā pagaidu va- skan Dievs Kungs ir mūsu 8ttF*
zemākais līmenis: miize 109, cūkas dības pārstāvis kandidē Mariss pils, ar kuru gājām cīņās, un l ^ ^ '
gaļa 10, s\iests 5, cukurs 21, kārtu- Vētra. svētī Latviju. Sls skaņas sadzirae»
peļi 350 kg, apavil,3 pāri. uzvalki 0,4. ANGĻU JOSLA DPACS aicina ne tikai ausis, bet ari sirds. _
Aplēse izdarita pēc valsts noteik- reģistrēties vieniniekus vīriešus im - — — " J " .^
tām cenām, bet īs^tenība esot vēl bē- sievietes, kā ari bezbērnu pārus iz- «rvedot moma naodo ^oS
dīkāka, jo preces nevarot dabūt un braukšanai lauksaimniecības un oeiUzmirstiet at pārveduma laŗ
pat pēc maizes jāstāvot rindās. |mājsaimniecības darbā uz Luksam-|oM pusē atilmiti paf
tK Ibuīgu. maks&Jat
•TlStaiJas valdi
-ļSm m§J
vel
oemim
Alleo - vlm
^48
n^Bte tikai '
HBU, kas
55.laitu
zuani
notai]
atsti
'.tauta
'anag centi