Bavarijas Latviesu vestnesis, February 24, 1949

              i-St
at zinai savu
hATVUA, im. g, februāri
Alda Niedra
nākotni? Es vēsā im sārtā ābolā
Kodu khisā vagara ēnā,
Sapņu puķe maiga atvērās
Mēneša gaitā lēiaā.
So puķi glaudīju laimīga,
Ilgās plaukušo y.iedu;
Tā smaržā dv^ele atpūtās,
Aizmirsa nāvi m t^e$L
Bet ābols nokrita zraē mn^^
No tāles atšalca dziamm:
,^ūp karstās asinis Latvija,
Deg Vidzemes mala kā li^maP
,,Vakfira laikā tu saņemsi ziņu parlkļūstat ^alrnā — stāvā un Šaurā
Udu laimi Tevi dikti mllē viena I kā aka. No šejienes ved kāpnes uz
Bttlna, bet tu ņem^ to gaišo. Tuļotro stāvu, un te jums j^ārkāpj
piedzīvosi Heltt bagātību un staigSsi ļ aizmigušam kaķim un jāpieliecas
100 gadu pa pasaudi, un tavi bēraulzem v e ^ virves, kurā paUaban ka-'
bērni tevi picndn&,*« — tā runāja rājas daāi nāktskrekl un viens tāds
veca čigāniete meža celfi no A15van-ļ apģērba gabals, ko vēl nēsāja 19. g.
gas uz Papes d ^ u . Viņa uzradās I simteņa beigās un sauca par „pan-ŗi^
Ssiļl kā spoks pašā dienvidus tvei-1 talon". Tas ir balts, ar diviem ga-cē,
kad, ar dunduriem kaudamies, riem stilbiem un mežjļnēmi galos,
biju atlaidies ēnā zem egles, un par un, dk var spriest, ir sieviešu ap-to
saņēma 20 niķeļa santīmu. Vairāk I ģērba gabals, un par to nemaz ne-
^dņai nevarēja maksāt — tā melnā būtu jārunā, Ja tas n^edorētu Fri-man
Jau bija, bet bagātības nav vēl I dēles tuvākai ai^Lfirtnel nerak-šodien.
^ Isturotu viņu pašu. i
Bez tam Latvijā vēl bija F i i ^ , Fridele Ir ļoti denījiuna, bet ne­ko
esot vajājtsši boļševiki par to, ka h ^ a l ^ ^ vecuma dāma kc acu
viņš ļaudīm stāstījis par daudz pa- Plakstiem, ndaisUem kā pūcei Vi-tiesības.
Un tad vēl bija Dravnieka p a pīpē amerikāņu cigaretes un īz-ldu^^ēc^roSSi 'SSitJnSi^^f*'!J^
kungs. Kad boļševiki lādēja un šā- ri^ m ielaist pēc ilgas klauvēšanas. idejr^ot^SLK
va Jau Pie JuglL, Dravnieka kungs Un kad jūsjeejat dz«āk, var n«mīt.ffisS^^^
aizklāja seju rokām un teica savām ka te smaržo pēc labas kafijas un Uvudā 8 ^ ^ t A ^ ^ r ^ i ^ ^ i ^
klientēm: ,Jls redzu ap Rīgu viss nafta^
gaišs." Dravmdca kungu boļševiki di kā fgaga, un Jums kļūst neWL ^āTarl^Untrr^^ S
neesot vajāJuSL Toties datidz ne.K^..Sķiet, ka viņa atioba Jūsi^Ues par v^^^t^^m>S^
Ingrīda Bergmāķe
tēlos DP
Jau Carlijam Caidinam, kādu ga-patikšanu
padomju Latvijā pašreiz [dvēseli kārtu pa kār^ kā 1
piedzīvojot tās ticīgās dvēseles, kas Un tad viņa runā. ma^ ļoa vjs-igad jjj ^ Xatv1u ^^rd»" 4mi.
gaišumu ap Rīgu gribēja redzēt pa. Parfeasjm _ti^as frāzes,^ J^. naifi a n S S ^ X a ^ i J ^
šaa savām acīm
K a r l s RistJKivi BI
Godalgoti tomina Uguns un dzelzs fragments
Bet tas bija vecos laikos kad|SSSti^t^e«Xr*nSh^
grib kaut ko K t si- ^kSlS ^ u^r ^ ^ ' . ^ ^ ^ ' ^ f ^ V >
vu nākotni tagad tm te, V§dJ§; vi- SaL^SLsS^a^i h P i t a ā vM «dt ko-ņam
n t oa tdliaerka . vtote nmlgasl dvaisrii dzntoāāt mt.i sBltelt. J frMS' ^s iTf SS^ IrsUM^SelTalnteS J^S^ ^l JS^ r ^
ļaudis, kas dancina tasīti, patiesība ^gS"' ' ^ Amerikāņu korespasdeņts, plnns pt-vate
nepieder tiem, kas tic brīnu- ^ ' ? pasaules kara izcelfianBs lerodo-mlem.
Tie sveras JSru vairāk U2 Viņa nav vainīga — jfls neesat 5f® Londona, iepazīstina abus šS-
«kultlsmu, un okultisms ir ztoatne viņas tips. Kaut kur Jflsu atlobitās f^m vārdiem: ..Mūsu latviešu
pat nezināmam lietam. Tad atliek dvēseles dibena viņa pamanījusi 2""g8 Int^esejas par etnogrāfiju."
v«l pie kSrlu llcējas; Un karSu mazu skepses kripatu. Bet kāršu Sarunā Latvijas un latviešu vārds
Hicijas Ir visas llelākĒls Vacijas pfl- likšanas māksla prasa pilnīgu uzti- .""sārtojoties ap desmit reiiu^ un
am. cēšanos, ja - pat dtstatisku alzrau- ^<»espondents belgSs piebUstot, ka
I Sanoa Tart arī svī/)»!»! īrnv^k 4o. I šajos lalkos esot ari iespējama
^^elbergā tā ir „tante MariJa*^ P^^^^ ^ ^^^^ ,.latvieša« nokļūšana Latvijā Citā
Bretstatā citām asrmta māsām, vi- vietā korespondents sakot, ka neesot
)>ai ir sava sistēma — vtņa pareģo ļ Ko nu? Atliek doties uz Manhel- nekāds bēglis un tād^ nevarot pa-tļkidi
to, kas notiks turpmākās divās mu. Tur ir astrologs, kas kļuva sla- sīvi sēdēt, rokas klēpi salicis,
nadflfia Sal Mtā viņa ir «pstaigā-ļ vēris ar Rīgas farmaceitu MāKti Ar interesi gaidāma cita jauna fil-jual
visas savas abonentes un at- astrologs iegalvoja farmaceitam, ka ma, kurā galveno lomu — kādu bal-igrieiEUSles
izejas punktā, pienā vi- viņš 2. februārī nekur neaizbrauks, tieti DP nometnē Neapoles tuvumā,
ļtti apciemo 3 līdz 6 ģimene%,uņ vi- kaut Austrālijas kuģis jau gaidīja, tēlos ievērojamā zviedru filmaktri-aur
dabū pusdienas vai tasi kafijas I Un Mālītis t februārī nekur neaiz- se Ingrīda Bergmiane. Nometnes
ar kJksu un 6 markas par vizīti. Ga- brauca — bija pazaudējis kādu do- smagajos apstākļos vķu māc Ilgas
du gadā vienās im tais pašās mājās | kunnentu. Kas lai tagad pasaka, vai pēc dzimtenes im vienmuļība, no
nākotni āzēdama» viņa amalki iepa-idoktanents nebija nožu^s Jau pirms kuras tā paglābjas, apprecēdamās
zlnusies ar ikvienas ģimenes notik-iierašanās astrologa kabineta? —Iar kādu ncmietnes sargu. JaUnais
fenām un būšraām un tādēļ pareģo Kad jūs Ieejat ^e zvaigžņu vīra, vīrs aizved savu baltiešu sievu nz
I gandrīz nemaldīgi. Bet ja kādam I viņš pablenž ttz jūsu pusIOEdlo galvu, I dzimto vietu — StromboH, kur attīs-
•nav cienības pret tādu nākotnes Ievēro zelta zobus jūsu smaidā-un tās dramatisks konflficts, Jo turle-
! {^ienešanu mājās, viņš var aiziet tai pamana kruhkda pie ausīm. Un uz- nes sievietes pret baltiešu bēgli iz-
; pakaļ — pie Frīdeles. Tad jāiet reiz viņš šauj vaļā: vai esat dzlmi's turas naidīgi. Par situācijas atrisi-
' pa Galveno ielu līdz Kleine Mantel- 1900. vai 1901. gadā? — Ak, tas Jūs nājumu nekas neesot zināma, un
I gasse, netālu no Svētā Gara baznī- drusku satriec ^ viņš netrāpīja. Ne- ,jiitvju Vārds"* izslaca cerību, ka tā
I cas, kur 5. nunčoīrā, izlienot caur^ trāpīja pa to jūsu nervu, kas rosina nebūs „laimīga atgriešanās dsdmte^
vlduslaictgu vārtu v^vēm, jūs no-1 uzticības rašanos — kara l a l ^ jūs I nē", ko, diemžēl, vēl joprojām mē-sagandējls,
un jūs izskatāties par 10 dzot propagandēt dažu rietumu llel-
A i f f A l f A Pnicrof^fi igadiem vecāks, nekā patiesībā esatlvalstu zināmas aprindas.
^'UT^^ roigars Nu, bet lai Iet. Tātad - dzimšanas
^ . a % I i lūdzu, un precīzi — līdz stun-tEtšnmšwl
I dai un minūtei, un ja tos nezināt, tad I lūdzu dttis svarīgus, pēc Iespējas
* j dzīvību apdraudējušiis brīžus no jū-
JKp gan nozīmē atsevišķa kara- ®^ "^^^ gaišreģis iziet otrā i Gandrīz visi ievērojamākie paam-vīra
d^ībal" iesaucās kapteinis, ļ ^ ^ ā un atgriežas tikai pēc ļptl jes notikumi, kas norisinājušies pe-
«Kaut tikai rota godam aizstāvētu p^^a brīža. Viņam ir Udzi gatavs Ljejos 25 gados, ir pārraidīti pa ra-pulka
karoga godu! formulārs ar saulgriežu zīmēm, saules dlo, bet Hkai trisdesmito gadu sa­rāda
gan nozīme atsevišķa pul- ^r^T'i^^H^^lu^»^^"P^^ reportāžas sāka ari
fea Hktoilm, ja tikai Izdodas ieņemt sKatas sal scnemā un iemūžināt. Amerikā nupat viens no
BiMtu un pads^ Ienaidnieku!** sa- f"?^' retumis palū- pazīstamidcajiem radio runātājiem
«Ut ģenerāfis kojas, kādu vaigu rādāt. Esiet Edvards R. Marovs Izdevis skaņu
naf«4Af« f ^ A o . Tiw i r m ^ w « n , « « ^ nemāJlct un nepuriniet galvu piaSu sakopojumu, kurā uzņemti
^^il^^Č^^r^^^ noraidīdams, nenododiet sevi un neJ ^ g jo gadu nozīmīgākie pSkules
J ^ J 2 f i S f i ^ X f S ^ ^ J ! : ^ ^ ^ P^^^ gaialKund, skaitā 46 kurus katrā ttto^^mēs tomēr elnfsiinies par tēv- hj^ aizejot samaksājiet savas 5 mar- h^a, «ijas sKot W noklausīties
A / ; . s ^ t ^ . 1 ™ paturiet paši savā ziņā, vai trisc^turtdaļstundās. izdevējam va-
- . i S ? ^ ^ ^.^^^^'^J^^ laipnajam ielūgumam pie- jadzējls nddausītles vairāk nekā 500
ļttatOās wu n&oteē im tel»: „Pat nākt vēlreiz, ,Ja kas gadās". gtundu radio pārraldtļumus, lai va-tbff'gJ^'^
ja'ISi^l B f l ^ a * i i t i - jas ^ t i-^J"^ - ^
mm beidzot «ttaptos un. asinspirti ^^^^^ R vS varu dzird»" saucas i l
Hrt fs k^iJf^fm >^;1 Villa RodScrea intervlu,
Otkirato iMem slaidiem pirkstdem 2? JLrita^^ ^""1"'»» ^ " ^ ^^
glSatlla simo birdu un runāja: .^a. Su A ^ & s ^ i ^ S ē . T^^ ^ refel uzņemoties
gadilund. vec» Eiropa nonāktu ga-lT^ fr^^ ^2 . ^ ?T 22' ASV nrezidenta amatu, ģenerāla
S f f i S ^ £ SSS SS. BaStadiJiSr^ Vil ļf<^ f»fj«^% J!f J S T o
sauleL Katram, kas nojauž dzBļākās ^ . flamnāla^ \mti^ tsda M^^^Ž* atsakās no
«Bkarības, būs ^aldrs, ka Eiropas troņa „tās sievietes
bojS eja nestu mūsu i^anētal vislie-^^^^ v ^ ^ i f ' ^ ! ^ SL^S'.^OI labā, ko es mflu", NevUa. Cember-pMēfor
gados izp^SoTJles jstmais riks^
meks Karu Rhrikivi» ko ne i paotta
K. RIstikivi drlmls 1912. ndi Uon
apriņķi Hg. vccomfi iiāretnes u Tah
Untt. Mfidiits tārt«tM ttnivcrtitite
dalttinfitņa HkoMlfi «a «icb rS«SS
5J« ar plnno pMk A/S Uodts t»'
<^ljēl«^stlniW dflm ctoiU > viņa
WiA fiiBi romāal «VUt, kas kid>
tmtikS BgOra ^ i MM iBteUi^
Jaunos izdevttflMs inOknli ari iM vini
agrākie romfioi. Bes tam Histikivi sa-rakstlils
vairflkas no?«lc$ tm rosīgi dar-bojies
periodikā.
Divas nedēļas p r i ^ Jāņiem,
gadā Juris Zēvele v^ am Indriķu
papuvi, un viņam nebija nekā ļaum^
padnonā. Bija piektdiena, rīta cē­liena
pirmajā pusē, un kaut gan U-rums
bija akmeņains un jaunais
zirgs mazUet niķīgs, kalpa nebija
sliktā omā. Viņš pat «vUpoJa, putni
tuvējā pļavas birztalā trieca Hdz. bet
velds^ā vēsma alzptUa no kamie­šiem
saules \m darba tvdcl Vējš
pūta no Jaunindriķu, tātad no ār^
pasaules puses, un bija manāms, ķa
kaimiņam šodien mēslu talka. No
Indriķiem neviens nebija aicināta,
Jo Indriķu Tenis dzīvoja naidā ar
pus demu.
Juris Zēvele bija Pacei^u Mārča
un Tijas dēls m Alaveriem. V ^
bija būdini^ atvase, kam vecSkl
sen miruši un aavās telpa gaitās
bija nonāds Meždemā. Neba Jau tā­pēc
viņš bija kāds skralduUs — pie
Veckalēju Jāzejm nostrādāja sešus
gadus no vietaa Bet divdeamltga*
dīgs Ja\meklls grib redzēt ari pa­sauli
un meklēt labāku vietu, kd ar!
laba Jau rokl B«E tam Bfežciema
pusē maksāja labākas algas. ^It
vispār bija laba Imlpošana, visi bija
Ilggadīgi kalpa ļaudis pie tiem pa­šiem
saimniekiem, vienīgi tndriķu
Tenis mainīja kalpotājus katru ga­du.
Viņš ari bija tāds, ka pie tā
net\irējās T)agāns, par krMlgu
cUvScu nerunājot. Tad i^epeši no
māju puses nāca aaJītmleks, galvu
kā aizvien nodūris, līdzīgi īgnam lo­pam,
kas laužas labībā, pienāca lē-nītiņām
Jurim klāt un uzsffiia:
„Val tev baU akmeņu, ka taisi tik
lielus kikusr Pats viņš stāvēja vagu
starpā, saslietu svārku apkakli, tuk'
šu, izdzisušu kaļķīti mutē, kfi aU%l
„Es gan šos lidos lokus neredzu,**
teica Juris. JPar manu arumu Ildi
šim neviens vēl nav sūdzējies.**
„Tur Alaverii pusē neviens jau erī
ngttot pareizi strādāt,^» iedrtls
^Manuprāt esmu līdz šim visui
SSTpiS^"
J^u tu, atelsts, ett tā strādājis,
viss būtu padarits,- tuitJMk
•taiU Kaut viņš tlefc tā nedoSSS
IMulkt noteicējant
^ u , ja es saimni^a malil vM
Mo, tad jau labāk vam iet,** sMte
Juril Bet ne ^ viņš tSdfi MSI
nKas gan tev litdds m m&mmi
nekur aizšuvis pasauM mahi,. «
Un tad Juris arī aizgāja. Salai,
niece gan .mājās sāka vaimanit ko
viņt uzsāka, kad pienāks sīvais daibi
siena laikā un no vtrieia dvIaeBte
mājās būs vienīgi pmOlmals s i ^
nieics un sešpadanitgadlgala Ifikuti
Bet Tenis domāja, kur (pm ttti
aizies, gan s to lūgties iļlpakaL vaL
ja nu paUed būtu ^ st&i^iairdiL
ka pats nderunātos, ted Jau var Ukl
noprast, lai aprok savi nepatiku m
strādā tik tālāk. Jo, ja aalmnl^
vaim iMts nevarēs gājējus Izrfkol^
kālab tad vIņS vlsr^ atrodas m|»
jās? Bet Juris šai bridi nejauši ga«
dījās īdz malkas grēdai, bija io
nu noklausījies un tad v^, pt^
tams, nepalika. Sazin mi, no kā vl»
rmi n l e p ^ , kas brīžiem losilea»
un tad viņš bija stingrs un neto»
cfims kā osis. ^Hņš vain negal^
ēdiena reld un nei^eņēma no salm*
nieka arī algu. Algu viņš gan
tādi vēl būtu ņēmis, ja Tenis art
pie tās neņurdētu un nmratu ui aa*
vu pusi Tad Juris iesvMa viņam
naudu sejā un, patdcts nelaipmai
vārdus, Izgāja pa pagalma vārtiem.
Seit bija oeļš, kas cauri slUun nāea
no Alaveriem un stiepās Jaunlndri*
ķu un ārpasaule vMenĪL Jauna
cUvScs neiet labprāt atpakaļ U
trokļflttt vecajā vietā viņi drītfik a|h
met vienu līkumu* Juris nemaz
omāja Iet uz Alaveru pusi, viņi ito»
^ ciešāk ndni un devās uz Jaw»
Indriķiem. Tur bija alus un ēdamila^
tur vajadzēja darba roku, tur vi>»
nemaz nelaida gaŗtai, kaut ari
pats būtu gi^jls.
Pasaules vēsture skaņu plates
laukā un stāstīja par kāda lidaparā­ta
nolaišanos, nepārraldot reportāžu
nevienai stadjaL Tā, jauno raidītā­ju
pārbaudot, radās Ievērojams pār-raldījums:
bija 1937. g. 7. maijs un
lidaparāts bija vācu cepelīns „Hin-denburg**,
kas nolaižoties sadega.
Uztrauktā Morisona balss, ziņojot
par vienu no traģiskākajām pēdējo
gadu desmitu katas^foOm, ir sof
kiUJuma „Es to vd varu dzirdēt"
kuknlnādjas puitos. *
SIZ
mm svētība Ja Eiropu upurStu cl- U^^^Kreiz toMalito ^ r f b ^ atgrieSanfis no
tu kontinentu kultOras ttzitoukumaļ;^".^^ ki ari radio reportāža
tavo vienu tasi, izdzer to un spēja Taiu visuztra-nošālcais notilnmis,
ttolversuma saimidcbs sadjaM fcustiba apsviež* porcelāna nieku uz ^ '^•^f'^"^^^
Maatd XXVn saules sistēmai 12. Uutes ite kas PSM oari - brū- P****^®*' m^ra neJauSL
g S n o d ^ r gropi pattesMS^ga,^KufSes«S- W3J,„g.^<to.«kagu radio stedg
Mtu lott 8 ^ Ja^PMJBtu planēta na un malāti» - tas ir Jūsu liktenis. PMattoā^^. ^ " ^ ^ ^ ^ L i J iS
te. VatbOt pat b&tu labi, ja es Tur ir satecējumi, punkti, graudi unN^^S?^*!?^
fcoBtt» kolbas ^Iflcvidēttt biezāk Hert»^ Morisonu to rio^^ m
«tanlnlto saules sistēmu . . L n Sķidŗa - uz mata kfi pati' Lai aparātu izmēģinātu,
„Lel viss l ^ t , kad tikai mansļdzīve.
E S ^ J ^ ^ TJS« «Sargieties no neīstiem drau-
S 1 S i f S S ^ ^ ^ ^ T ^ glem . . . Neuzticieties ierēdņiem un
- — i t e n n"dfa*s!it*u^ b,l a"ku s pusizdz^er"-s aLrgka^nmga tainām' s^iev^ietēm^. Marta
Morisons pieturēja Lnikherstas ^lld-
Chronikō
m kafijas tasei
īi trini bkkii
no politiskām galējībām Jūsu ku- Karola Dale aUcārto-
^ galda . . - T^s Jau kaut kas Pec ^ t a savu trešo dzejoļ-fr,
tas pēc kaut kā skaa Sī ir īstā paf laika rasa.
māksla, un tai jūs ticat Jo Jūs re- Sporta žurnālists, agronoms un
dzat, ka paU zīlniece tic - viņas sportists Vilis Cika, kas dzīvoja Es-jantttraaelH,
mīļa, par sUmoIc&s rēķinu; I acis iedegas, un viņa pārliecas pār izbraucis uz ASV, kur vi-
^^••ftJ2S.IS**^"* " I ^^^^ tasi kā pār avotu, Vašingtonas Statā piedāvāts
^ « no kura verd pati mūžīgā patiesība, darbs lauk^imniecībā.
KBto «nākas jūs ittskatst pr ^MA Bet ia nu jūs neaomierina ari tas .5^^^^!?. ^""č^^ noditoatājs
llm? kāSTiiņkāiis n\z Aimfohm LH nt f^^^ ^l' Alberts Emšidn? kļuvis par HoUvu-
^ I^LS ^??^fl\J^?^^^^^ H J ?U uzņem<uu>L- fUmaf ,3ākums vai
mncamE, SSKS ULraAvujļTD
PROGEAMfifAS RAmnANU
otrā pasaules kara laiki radto
attīstība gājusi V>tl ua priekio, lai
gan lielais vainuns radioklausttSJtt
no tā nekā nemana. lietojot tt gkU*»
camo frekvences moduUelJu un ļott
īsus viļņus, Iespējama uztverhna
pilnīgi bez traucējmnlem. To Jau
kopš dažiem gadiem praktizē ASV.
Tagad Mincfaenea raidītājs pazlņd-jis,
ka nākamā mēnesī Bavārijas
galvaspilsētas tuvumā sāka darbo­ties
uitrāisu viļņu, frekvences mo­dulēts,
itddītājs, kas noraidīs visu
parasto programmu Viļņa garums
būs tikai 3.33 m un ar parastajiem
aparātiem to uztvert nebūs iMpē-
Jams. Vēl nebijis Jaunums Ir tas, ka
vācu Inženieri paredzējuši jauna­jam
raidītājam „stereoSkopUko mi­krofonu"
— iericl, kas padarīs at­skaņojumu
«telpisku*. Cer, ka ar
uhrālso raidītāju panto ideālu pro­grammas
atskaņojumu. Vienīgais
trūkums šim viļņu garumam Ir īpat­nība
izplatīties tficai taisnā virzie­nā,
līdzīgi gaismas stariem. Raidī­tājs
nebūs dzirdams tālāk par hori­zontu,
t U līdz 80 km.
Bavārijas radiofikādjas plāns pa­redz
vesela īsviļņu raidītāju tīkla
būvi uz augstākajiem Alpu kalniem,
lai izgaismotu" visu Bavāriju līdz
pat Donavai. Ar to būtu panākta
ideāla klausīšanās iespēja bez trau­cējumiem
un citu staciju Jaukšanas
kas pašreizējā pārblīvētajā ,4radio-galsā"
kļuvusi neciešama. Vācu ra-diorūpnieclba
Jau sāk ražot jaunos
ultraīsviļņu aparātus. Tie būs lētā­ki
nekā līdzšinējie. Bez tam pa­redzēts
paplldaparāts normālajiem
uztvērējiem par 60—60 DM.
—eata.
Sl&umā bija tā mazliet Mērtt la»i
griezties — tur bija ved nopīetāi
saimnieki, aazinvnu, ko tie l āM
Bt;t ifldmnite pats nāca pretf ar idui
M rokā. Un kāds maltletta, kal
brauca ratos, pSciņl neprata mm
zirgu iegrib kūtī, bet neatialdlgl
lūrēja uz Jura pusi kā i^nnāts. Tad
Juris paņēma aekumus un ķērās pla
darba^ jo kad cilv€ai atrfldā, tas aa»
var sev pats, ne arf d t l tam kaul
ko pārmeat
1^ kā aribūtu, iejlenlakvieniirlU
tīgi iu»tā}ās Jura pusi. Salmni^
kārtas ļaudis bija savā atarpi laiilp
dušle^ kalpi un kalpones, kas Mja
ēduši Indriķu maizi, zināja, dk t|
sūra. Un AlkšņsUu Jānis, kas taStt
bija atturip un prātīgs dlvOci, sa-dtja,
ka Indriķu veods neesot ne­kāds
vīrs.
Juris no tā sasparojas, meta nisluSi
ka kūts pakšķi līgojās, lai tāda
visi — Um pulidm netrūkst ne apl*
ka, na pasfikiaaas. Kaun gan vēl Ud
būtu apSoi un spara, ja ne divdit*
mitgadīgam jauneklim, kaa sešas pē­das
gari un pit tam aava pledguna
dēļ nemaz tik litiis naiz^Mtia. Viņa
rokas bija kļuvušas apēdgi» Jau pis
Vedcalēju J ā z ^ kalves veMrl €l«
Ifijot, kaut gan viens otra vfrs na*
gribēja to spacam ticēt, Jo dtlatt
bija arf šķietami resnāki dUbL Darbs
blJa tiešām lepnībai un pritiram, Ja
tikai no t l redzams, vai dlvGtt Jau
sasniedzis vīra gadus. Tfl k i Jtirla
jutās va aizvainots, viņi dUJa krOit
biežāk nekā parāati, kļuva seji aia»
vien sirttks, bet augumi un vatodi
bkeniks. Beidzot mazaji kOtl
daudz vairs nedzirdēja dtua, JtM
balss skanēja pāri visam. Bet tā ka
viņš nebija ne ķUdl», im Uaiīgs, tad
to i^ēma ļaunā. Pats saimnieka
uzsita viņam ua pleca un ttkal pia-solīja
d^enu. Vn kad Juris tu­rēja
krūzes oau n ^ i . viņš daftāit
atrada tādus jocīgus vārdus, kas S9^
dlnāja visus. Slm puisim Ir spfts
un ari prāts. Vlanīgl AlkšņsUu Ieva
noteica pie nvis: J^o gan viņš UL.."
Paraug meiteņu! Kāda yiņai dali
gar Hidrflķu puid, kas kopš iknilenas
vairs ndcalpoja Indriķos, bet bija
vairs tikai klaldonīgais darlķa m ^
letājs uz lielceļiem? Tl Jau bija vi­ņa,
kuras zirgs vairs neprata pareia
Iet, Jo groži draudēja sapīties. w
Ievai ar Juri nebija nekādas darīša­nas,
līdz šodlenJii noteikt! nē, I ^
bija pieklājīga Jaunava. Bet kaut kā
dēļ viņai šī lieta ķērās pie sirds, viņa
negribēja, ka puisis tik daudz dzef
un tik skaļi runā. Jo tad katrs var
teikt: redziet pa^il, kāds āksts ir šis
2^velu Juris . . .
Kad viņa atkal savu zirgu iebrauca
kūti un Juris palīdzēja pagriezt ra­tus,
ieva pavisam klusi sacīja:
„Tu nedzer vairs, tu Jau esi pie­dzēris!"
(TuipināJums aekoa 2 i 11 • M 1 1 » . * 0
m
Klej
ka tur
3<
Mm
tad
NO
*p«aivot
t8
181% 1 ? i