1946-02-09-05 |
Previous | 5 of 12 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1946. g. 9. februāri
Baivvāā rijas Latviešu Vēstnesis 5
Latviešu pavalstis.
Minchenes ziemas ainas
var sastapt visur:
ļuz ielas, tramvajā, sarīkojumu
vietāk. Gluži negaidot auss uztver pazīstamas
valodas skanas un skats tīi-'
Un steidzas meklēt runātājus. Iegājis
Loengrīna vai Freimanes nometņu
latviešu nodalījumos, cilvēks jūtas it-kā
mazā latviešu pavalstī. Bet nevien
valoda ir tā, kas vieno un saista, dažādie!
paradumi, kustības, pat seja un
acis liek pazīt tautieti.
Dzejnieks un praktiskie kungi. - M i m i u n
m i e r a k r i k u ilūzijas.
Ziema Mincbenē līdz šim nav rādījusi
pārlieku niknu vaigu. Gan vienu
otru reizi saltums iekniebis vārīgākiem
ausu; lipinās, vai licis vieglāk lērplam
dāniietim palaisti riksīti, taču šejienieši
apgalvo, ka ' ap februāra vidu jau
sniegs un aukstums biīšot galīgi pro-,
jam. Ja, sals šeit nav las bargais (un'
tomēr savā zinā mīlā atmiņā palikušais)
iLauska tēvs, kas Latvijas lauku
māju! pakšos ziemā allaž cirta ar savu
sudraba cirvīti.
I^ils'ēta, īpaši ja lā dzīvas, pulsējošas'
kustības pilna kā Mincbenc, izstaro
zināmu siltuma; daudzunui. Kamēr
ārpusi pilsētas, piemēram Grīnvaldes
apkaiinē, sniegs vizuļo balts un puikas
urjavodami to gludina slēpēs āvušies,
tikmēr centra laukumos un ielās tas
.ktiivis netīrs, čagans un dubļains. .Netīrā
?niegā nogāzies, augšpēdus ^gul
arī dzejnieka' Fridricha Šillera milzīgais
pieminekli^ Maksimiliāna laukumā.
ITā viņš tur gul kopš pavasara un
neviens nedom'ā vinu pacelt. Gan šejienieši
kādā savā izdevumā raksla un
brīnās: „Vai' Šillers arī esol polīliski
apvainotais?" Garām ejot, dažkārt apstājas
viens otrs vecāks kungs, domīgi
pakrata galvu un nosaka: „Ja, ja, so
geht ^s!.
Kurināmai jautājums radījis pilsēlā
dzīvo jbšiem akūtas problēnuis. Saltajās
idienās ielās dažkārl var redzēt
solīdi ģērbtu kungu aļ)mierinātā izskatā
ar malkas pagali padusē. Neviens
neapgalvos, ka viņš, varbūt, to bOtu
ieguvis kaut kur izbumboto māju drupās
vai nopircis melnajā tirgū.
Ja runā par aukstumu un salšanu,
gribot negribot jāatceras iepriekšējā
ziema, kādā citā Vācijas pilsētā. No
fabrikas apdullinošā divpadsmit stundu
darba trokšņa' un ļ)uleklicm savā
fabrikās istabelē pārnākot, parasti arvien
uznāca vēlēšanās just kautcik siltuma
lun mājīguma. Bet atbildēja tikai
četras aukstas sienas un nabadzīga
gultiņa: parastā „ārzemju darba
spēka" dala, Tā- tas gāja dienu no
dienai. Tomēr Izturēju, nezaudēju aŗī
savu humorāi normu un dažkārt vakaros
pat nodziedāju Rūdolfa āriju ļno
Pučini „Bohemas". Mazajai francūzietei,
ļ kam arī 'vārds Mimi — darba
bieži sala rokas. Vina bija jau trešo
gadu projām no savas dzimtenes —
saulainās Francijas — un bieži stāstīja
parīto. Gribētos ticēt, ka Mjmi a t l
ir to aitkal Ieraudzījusi — savu Franciju..
Un ja daudzina vārdu „bohema", nevar
neminēt Minchenes vīnu. Gan šis
• ^ • • • ^. • • ' : * . • • . • , . • : . ;•• •:
vms ir parasti skābais,! vienkāršais, un
ikai „teku zinātāji- prot atrast kautro
„stiprāku", taču arī skābais var dot
zmamu illūziju, itkā kautrīgu mēģinājumu
ieslīdēt „miera laika" dzīves apstākļos.
Tie paši- kautrīgie mēģinājumi
vērojami šejienes tirdzniecības un
rūpniecības dzīvē.
Lai nu kā, mūs, trimdas gājputnus,
visvairāk saista domas par mūsu pašu
lautas nākotni. Un blakus vārdam - -
nākotne slāv vārds — Latvija. Visumā
kaulcik esam apraduši ar tagadējiem
apstākļiem, esam pašreiz apgādāti
ār dienišķo maizi. Daudzi atraduši
mierinājumu darbā. Mēs, īpaši jaunākā^'
audze, aizpildām laiku mācīdamies
svešvalodas un dažādus amatus, l'n
tomēr imisu skati arvien atkal un atkal
griežas uz vienu pusi un viena doma
dedzina kvēlāk i)ar dienvidzemju
sauli. Tā ir Latvija.
Jānis P d i i i i i j c ns
LATVIEŠI MINCHENĒ
BALK steidzīgi vajadzīgs rem()ntsļ)ē-jīgs
šofers, vācu valodas i)ratējs, gāzu
ģeneratora smagās automašīnas apkalpošanai.
Alga 170 markas mēnesī.
Pieteikties līdz 15. februārim Latviešu
aprūpes birojā Mincbenē, Herzoga Rūdolfa
ielā 49.
Tēvija" Buireiln
Koncertu turnejā pa Bavārijas latviešu
nometnēm, vīru diibutlkvartets
,,Tēvija" apmeklēja arī Raireitas latviešus.
Pirmais koncerts notika H>.
janvārī un guva lieliskus panākumus.
Pēc vietējās ļ)ārstāvīl)as un kaimiņtautu
lūguma, 20. janvārī koncertu atkārtoja.
Zāle i)ārblīvēta vēl vairāk kā pirmo
reizi un sajūsma ļ)ar ļ)riekšnesii-miem
klausītājos vēl lielāka. — Apmeklējuma
laikā dziedoni ar i)rii>kšnesu-micm
ļ)iedalījās arī amerikāņu virsnieku
klubā, iegūstot arī šeit klausītāju
atzinību. -L V c n i e rs
Krievu okupācijas josla
No Clieninicas (krievu okupācijas
joslā) šinīs dienās Bavārijā ieradās
kāds tautietis, kas tur visu laiku atradies
slimnīcā. Viņš stāsta, ka ^pašreiz
Chemnicā atrodas vairs tikai paris latviešu
ģimenes — nometnē kop^a ar vācu
nacistiem. Vēl pag. vasarā Chemnicā
un tās apkārtnē mituši vairāki
latvieši, bet tie pakāpeniski savākti nometnē
un no turienes aiztransportēti
kaut kur tālāk. Pirms ievietošanas nometnē,
atņemtas visas mantas un pal
apģērbi, kuru vietā nometnē izdoti īpaši
"vienveidīgi pelēki tērpi. Nometne
stingri apsargāta, sievietes un vīrieši
ievietoti katrs savā nodalījuma, no
pīkst, fi rītā līdz vakarā v|siem jāiet
darbā. Uzturs zem normāla. — Paj;.
pavasarī Chenjuicā bijuši ari daži latviešu
gaisa izpalīgi, bet tie aizvākti jau
drīz pēc krievu ienākšanas.
Vai kontakts ar Mēnesi un Sauli
ASV kara ministrija /ino. ka Kvansa
signalstacijā Nudžersijā ar ,,Radar*
aparāta palidzibu, pielietojot isvih'iu
i>laru raidījumus, U). jauvari izdevies
panākt kontraktu starp Zemi \ \ n Mēnesi.
,J!{adar* aparātus kara laikā sabiedrotie
lietoja attālumu un lidina.^!- ^
nu atrašanās vietu noteikšanai. — Paziņojums
i)asaules presē radījis plašu
atbalsi, pārspriedunuis un minējumus.
Pieminēlais atklājums, ja to tā var apzīmēt,
ir pirmās skiras zinātniska sensācija.
Austrāliešu zinātniekiem, ar to pašu
,.Kadar** ai)aralu, ka zino, izdevies panākt
kontaktu arī ar Sauli.
Vai jūs lo ziniet ?
- 12l)(). lībju sacelšanās kustības
vadoņiem pie Ogres uļ)es bijusi
slepena sai)ulce ar polockiešiem j>ar
vācu ļ)adzišanu no zemes. Sazvērestību
nodeva libju vecākie Krijāns un l . i -
jāns. kas saņēma nodevēju alpu: ^ ap
kājām tiem ai)meta auklas un tos
pārrāva vidu pušu. Abi apglabāti
Ikšķiles baznīcā blakus bīskaļ)am
Meinbardam un liertoldam. \
— I7(!i(). g. Katrīna Lielā izdeVa ļ>a-vēli
dibināt Iršos vācu koloniju, lai
Inr radilii „paraugsaimniecibas'\ Turienes
latviešu zemniekus pārcēla uz
tuvējām valsts muižām. Pirmais ko-lonisls
ieradās no Lībekas, tam sekoja
vairāki simti citu, kas te bija brīvi no
nodokļiem un kara dienesta. 4au H)
gadus vēlāk krievu valdība atzina, ka
kolonisti ir nederīgi, tie izrādījušies
par pabalstāmiem nabagiem un iecerēto
paraugsainmiecību raža zemāka
par latvju zemnieku māju ražām. Kolonisti,
neskatoties uz lielam privilēģijām,
sāka bēgt, bet krievu valdība
tos ķēra un lika spaidu darbosļ lai
tie atļ)elnītu i)arādu, kas cēlies par
vinu pārvešanu un nometināšanu.
— Gustavs Ādolfs Valmieru atdi]vā-ja
savam valsts kancleram Akselim
Uksenšeriiam, kura uzvārds tulkojumā
nozīmē vērša pieri. Vērša, piere
vēl šodien redzama Valmieras ii>il.sctas
irērbonī.
— Daugavpilī, psīcbiatriskā slimnīcā
alrodus dziļākā aka Latvijā (570
m ) . Tā izvird sālūdeni: 1 litjļs ūdens
satur 81 g sāls. Iztvaicējot akas iz-virdamo
ūdeni, var iegūt vāramo sali
tādā daudzumā, ka tas apmierinātu
visu sāls patēriņu Latvijā. . >
Dziļākais ezers Latvijā ir Rai-pala
ezers (33 m) Veclaicenē, pie Kor-neta
pilskalna, starp 7 citiem ezeriem.
— Latvju kuģniecības šūpulis i ir Ainaži
(lībju valodā: vientulšL Tu,r celti
inrmie latvju burinieki. 1864. g. KT\.
Valdemāra ierosmē, kapt. Dāls n()dil)i-
.nāja pirmo latvju jūrskolu, kas savā*
laikā bija ļ lielākā un labākā jūrskola
cariskajā Krievijā. ^
— Gēsu Sv. Jāna baznīcas slieksnis
ir vienā līmenī ar Rīgas Pētera baznīcas
torņa gaili, kas atradās 136 m. virs
j . 1. Pētera baznīcas tornis bija augstākā
koka konstrukcijas celtnei Eiropā.
Tas bija 00 cm nosvēries sānis.
— Drustu PērUipitē līdz 1720. g.
zvejotas pērles, kad to zveju jrenērāl-^
gubernators aizliedzis, jo i)ērles valdības
uzdevumā drīkstēja zvejot: tikai
speciālisti. \
K. Vanags
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, February 9, 1946 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1946-02-09 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari460209 |
Description
| Title | 1946-02-09-05 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text | 1946. g. 9. februāri Baivvāā rijas Latviešu Vēstnesis 5 Latviešu pavalstis. Minchenes ziemas ainas var sastapt visur: ļuz ielas, tramvajā, sarīkojumu vietāk. Gluži negaidot auss uztver pazīstamas valodas skanas un skats tīi-' Un steidzas meklēt runātājus. Iegājis Loengrīna vai Freimanes nometņu latviešu nodalījumos, cilvēks jūtas it-kā mazā latviešu pavalstī. Bet nevien valoda ir tā, kas vieno un saista, dažādie! paradumi, kustības, pat seja un acis liek pazīt tautieti. Dzejnieks un praktiskie kungi. - M i m i u n m i e r a k r i k u ilūzijas. Ziema Mincbenē līdz šim nav rādījusi pārlieku niknu vaigu. Gan vienu otru reizi saltums iekniebis vārīgākiem ausu; lipinās, vai licis vieglāk lērplam dāniietim palaisti riksīti, taču šejienieši apgalvo, ka ' ap februāra vidu jau sniegs un aukstums biīšot galīgi pro-, jam. Ja, sals šeit nav las bargais (un' tomēr savā zinā mīlā atmiņā palikušais) iLauska tēvs, kas Latvijas lauku māju! pakšos ziemā allaž cirta ar savu sudraba cirvīti. I^ils'ēta, īpaši ja lā dzīvas, pulsējošas' kustības pilna kā Mincbenc, izstaro zināmu siltuma; daudzunui. Kamēr ārpusi pilsētas, piemēram Grīnvaldes apkaiinē, sniegs vizuļo balts un puikas urjavodami to gludina slēpēs āvušies, tikmēr centra laukumos un ielās tas .ktiivis netīrs, čagans un dubļains. .Netīrā ?niegā nogāzies, augšpēdus ^gul arī dzejnieka' Fridricha Šillera milzīgais pieminekli^ Maksimiliāna laukumā. ITā viņš tur gul kopš pavasara un neviens nedom'ā vinu pacelt. Gan šejienieši kādā savā izdevumā raksla un brīnās: „Vai' Šillers arī esol polīliski apvainotais?" Garām ejot, dažkārt apstājas viens otrs vecāks kungs, domīgi pakrata galvu un nosaka: „Ja, ja, so geht ^s!. Kurināmai jautājums radījis pilsēlā dzīvo jbšiem akūtas problēnuis. Saltajās idienās ielās dažkārl var redzēt solīdi ģērbtu kungu aļ)mierinātā izskatā ar malkas pagali padusē. Neviens neapgalvos, ka viņš, varbūt, to bOtu ieguvis kaut kur izbumboto māju drupās vai nopircis melnajā tirgū. Ja runā par aukstumu un salšanu, gribot negribot jāatceras iepriekšējā ziema, kādā citā Vācijas pilsētā. No fabrikas apdullinošā divpadsmit stundu darba trokšņa' un ļ)uleklicm savā fabrikās istabelē pārnākot, parasti arvien uznāca vēlēšanās just kautcik siltuma lun mājīguma. Bet atbildēja tikai četras aukstas sienas un nabadzīga gultiņa: parastā „ārzemju darba spēka" dala, Tā- tas gāja dienu no dienai. Tomēr Izturēju, nezaudēju aŗī savu humorāi normu un dažkārt vakaros pat nodziedāju Rūdolfa āriju ļno Pučini „Bohemas". Mazajai francūzietei, ļ kam arī 'vārds Mimi — darba bieži sala rokas. Vina bija jau trešo gadu projām no savas dzimtenes — saulainās Francijas — un bieži stāstīja parīto. Gribētos ticēt, ka Mjmi a t l ir to aitkal Ieraudzījusi — savu Franciju.. Un ja daudzina vārdu „bohema", nevar neminēt Minchenes vīnu. Gan šis • ^ • • • ^. • • ' : * . • • . • , . • : . ;•• •: vms ir parasti skābais,! vienkāršais, un ikai „teku zinātāji- prot atrast kautro „stiprāku", taču arī skābais var dot zmamu illūziju, itkā kautrīgu mēģinājumu ieslīdēt „miera laika" dzīves apstākļos. Tie paši- kautrīgie mēģinājumi vērojami šejienes tirdzniecības un rūpniecības dzīvē. Lai nu kā, mūs, trimdas gājputnus, visvairāk saista domas par mūsu pašu lautas nākotni. Un blakus vārdam - - nākotne slāv vārds — Latvija. Visumā kaulcik esam apraduši ar tagadējiem apstākļiem, esam pašreiz apgādāti ār dienišķo maizi. Daudzi atraduši mierinājumu darbā. Mēs, īpaši jaunākā^' audze, aizpildām laiku mācīdamies svešvalodas un dažādus amatus, l'n tomēr imisu skati arvien atkal un atkal griežas uz vienu pusi un viena doma dedzina kvēlāk i)ar dienvidzemju sauli. Tā ir Latvija. Jānis P d i i i i i j c ns LATVIEŠI MINCHENĒ BALK steidzīgi vajadzīgs rem()ntsļ)ē-jīgs šofers, vācu valodas i)ratējs, gāzu ģeneratora smagās automašīnas apkalpošanai. Alga 170 markas mēnesī. Pieteikties līdz 15. februārim Latviešu aprūpes birojā Mincbenē, Herzoga Rūdolfa ielā 49. Tēvija" Buireiln Koncertu turnejā pa Bavārijas latviešu nometnēm, vīru diibutlkvartets ,,Tēvija" apmeklēja arī Raireitas latviešus. Pirmais koncerts notika H>. janvārī un guva lieliskus panākumus. Pēc vietējās ļ)ārstāvīl)as un kaimiņtautu lūguma, 20. janvārī koncertu atkārtoja. Zāle i)ārblīvēta vēl vairāk kā pirmo reizi un sajūsma ļ)ar ļ)riekšnesii-miem klausītājos vēl lielāka. — Apmeklējuma laikā dziedoni ar i)rii>kšnesu-micm ļ)iedalījās arī amerikāņu virsnieku klubā, iegūstot arī šeit klausītāju atzinību. -L V c n i e rs Krievu okupācijas josla No Clieninicas (krievu okupācijas joslā) šinīs dienās Bavārijā ieradās kāds tautietis, kas tur visu laiku atradies slimnīcā. Viņš stāsta, ka ^pašreiz Chemnicā atrodas vairs tikai paris latviešu ģimenes — nometnē kop^a ar vācu nacistiem. Vēl pag. vasarā Chemnicā un tās apkārtnē mituši vairāki latvieši, bet tie pakāpeniski savākti nometnē un no turienes aiztransportēti kaut kur tālāk. Pirms ievietošanas nometnē, atņemtas visas mantas un pal apģērbi, kuru vietā nometnē izdoti īpaši "vienveidīgi pelēki tērpi. Nometne stingri apsargāta, sievietes un vīrieši ievietoti katrs savā nodalījuma, no pīkst, fi rītā līdz vakarā v|siem jāiet darbā. Uzturs zem normāla. — Paj;. pavasarī Chenjuicā bijuši ari daži latviešu gaisa izpalīgi, bet tie aizvākti jau drīz pēc krievu ienākšanas. Vai kontakts ar Mēnesi un Sauli ASV kara ministrija /ino. ka Kvansa signalstacijā Nudžersijā ar ,,Radar* aparāta palidzibu, pielietojot isvih'iu i>laru raidījumus, U). jauvari izdevies panākt kontraktu starp Zemi \ \ n Mēnesi. ,J!{adar* aparātus kara laikā sabiedrotie lietoja attālumu un lidina.^!- ^ nu atrašanās vietu noteikšanai. — Paziņojums i)asaules presē radījis plašu atbalsi, pārspriedunuis un minējumus. Pieminēlais atklājums, ja to tā var apzīmēt, ir pirmās skiras zinātniska sensācija. Austrāliešu zinātniekiem, ar to pašu ,.Kadar** ai)aralu, ka zino, izdevies panākt kontaktu arī ar Sauli. Vai jūs lo ziniet ? - 12l)(). lībju sacelšanās kustības vadoņiem pie Ogres uļ)es bijusi slepena sai)ulce ar polockiešiem j>ar vācu ļ)adzišanu no zemes. Sazvērestību nodeva libju vecākie Krijāns un l . i - jāns. kas saņēma nodevēju alpu: ^ ap kājām tiem ai)meta auklas un tos pārrāva vidu pušu. Abi apglabāti Ikšķiles baznīcā blakus bīskaļ)am Meinbardam un liertoldam. \ — I7(!i(). g. Katrīna Lielā izdeVa ļ>a-vēli dibināt Iršos vācu koloniju, lai Inr radilii „paraugsaimniecibas'\ Turienes latviešu zemniekus pārcēla uz tuvējām valsts muižām. Pirmais ko-lonisls ieradās no Lībekas, tam sekoja vairāki simti citu, kas te bija brīvi no nodokļiem un kara dienesta. 4au H) gadus vēlāk krievu valdība atzina, ka kolonisti ir nederīgi, tie izrādījušies par pabalstāmiem nabagiem un iecerēto paraugsainmiecību raža zemāka par latvju zemnieku māju ražām. Kolonisti, neskatoties uz lielam privilēģijām, sāka bēgt, bet krievu valdība tos ķēra un lika spaidu darbosļ lai tie atļ)elnītu i)arādu, kas cēlies par vinu pārvešanu un nometināšanu. — Gustavs Ādolfs Valmieru atdi]vā-ja savam valsts kancleram Akselim Uksenšeriiam, kura uzvārds tulkojumā nozīmē vērša pieri. Vērša, piere vēl šodien redzama Valmieras ii>il.sctas irērbonī. — Daugavpilī, psīcbiatriskā slimnīcā alrodus dziļākā aka Latvijā (570 m ) . Tā izvird sālūdeni: 1 litjļs ūdens satur 81 g sāls. Iztvaicējot akas iz-virdamo ūdeni, var iegūt vāramo sali tādā daudzumā, ka tas apmierinātu visu sāls patēriņu Latvijā. . > Dziļākais ezers Latvijā ir Rai-pala ezers (33 m) Veclaicenē, pie Kor-neta pilskalna, starp 7 citiem ezeriem. — Latvju kuģniecības šūpulis i ir Ainaži (lībju valodā: vientulšL Tu,r celti inrmie latvju burinieki. 1864. g. KT\. Valdemāra ierosmē, kapt. Dāls n()dil)i- .nāja pirmo latvju jūrskolu, kas savā* laikā bija ļ lielākā un labākā jūrskola cariskajā Krievijā. ^ — Gēsu Sv. Jāna baznīcas slieksnis ir vienā līmenī ar Rīgas Pētera baznīcas torņa gaili, kas atradās 136 m. virs j . 1. Pētera baznīcas tornis bija augstākā koka konstrukcijas celtnei Eiropā. Tas bija 00 cm nosvēries sānis. — Drustu PērUipitē līdz 1720. g. zvejotas pērles, kad to zveju jrenērāl-^ gubernators aizliedzis, jo i)ērles valdības uzdevumā drīkstēja zvejot: tikai speciālisti. \ K. Vanags |
Tags
Comments
Post a Comment for 1946-02-09-05
