Bavarijas Latviesu vestnesis, July 27, 1946

              LATVIAN NEWS BULLETIN
The poUer of this Newfp8^fer is provide onr Latviso people in esUe with aU avaOaUe ttews of haportaaee eoneerning the world^ happeninm ef poUtteal eeonoate emtnral or
aocial slgnificance. And oiir special alm is to present the himianitarian ideāls imd achlevements ctf the sreat Democraelds — th® United Siatea of Ameriea and the BtiUah
Empire. This aim, wo toow. wtlll help maintahi the spUritnai and onltural unity of the Latvian people and - of aU thhīggi - wm y!eld hopes t&t a safer enā happier fntai^
Rcdakdļa-Edltorial Office: Hotel Convikt, Dillingen/Donau, Bayern (18b) Iznāk divi reizei nedēļi — Publiahed twioe a week
Hr. 58 (60) Aathorized bj Mllitair Government and UNERA Dlllhigeni, sestdien. 1946. f . 27. mi»
Andr. Leiše ^
Izturību un pacietību
Vācijā saņemta sūtņa Londonā K!
Zariņa vēstule," kas rakstīta jūnija
mēnesi un kuŗā iztirzāta stSvoklis
pēc ārlietu ministiļu maija konferen­ces
Parīzē. Stāvokli sūtnis raksturo
ar ārpolitiskām debatēm AJīglijas
parlamentā 4. un 5. jūnijā, kuļ-las Be-vins
teica lielu runu, no jauna pie­dāvājot
Padomju Savienībai saifiarbl-b.
as līgumu uz 50 gadiem, piemetinā­dams,
ka, ja „notiks lūzums, tad tā
nebūs angļu un amerikāņu vaina."
Sajā gadījumā sūtnis Zariņš par
zīmīgu uzskata ari opozicijas līdera
Ceŗčila runu, kas stingri iestājies, ka
miera līgumi ar bij. ienaidnieku val-
' stīm jāslēdz visā drīzumā, bet, ja
Padomju Savienība tam nepielo-istu,
tad šis jautājums kārtojams bez pē­dējās,
nododot miera līgumuji} UN.
Cerčils ieteicis savam „kaŗa laika
biedram maršalam Staļinam" nekai­tināt
Amerikas ērgli, kas gan pašlaik
Sēdot mierīgi un nekustoties, bet. tas
aenozlmējot, ka krūtīs tam nekas
nenotiekot. Cerčils runājis arī par
Poliju un teicis: „Polijas liktenis ir
nebeidzama traģēdija, un mēs, kas
tās dēļ nesagatavoti uzsākām cīņu,
tagad ar skumjām vērojam mūsu
pūļu savādo iznākumu/' | Laiks dar­bojoties
par labu Padomju Savienī-modežaneirā,
21. jūlijā (UP). ^ Na­cionālās
imigrācijas padomes prezi­dentu
Joao' Debaross (de Barros)
paziņojis, ka 25. jūlijā no ASV uz
Brazīliju izbrauks amerikāņu un
angļu techniķu komisija, lai noskai­drotu
iespējas Eiropas pārvietoto
personu plašu apmēru novietošanai
uz dzīvi.
Viņš sacīja, ka BraziUja plāno
uzņemt,līdz 100.000 imigrantu, bet
tai vajadzīga Vienoto Nāciju palī­dzība
viņu pārvešanā uz Brazīliju.
Debaross deklarēja, ka viņS kopā
ar Vašingtonas pārstāvjiem pētījis
„emigrācijas straumes" novirzīšanu
uz Dienvidameriku kā līdzekli
800.000 Eiropas 1)P un ģen. Ahdersa
armijas IIO.OOO poļu karavīru pro­blēmas
atrisināšanai
Viņš teica, ka Brazīlija nav sevišķi
ieinteresēta poļu karavīros tāpēc, ka
tie pa lielākai daļai i r bez ģimenēm
un tāpēc nav vēlami kolonizācijas
nolOkiem. Debaro^ tomēr piebilda»
ka poļu kara un aviācijas techniķi
līdz ar citiem spe^HāliiJtiem būtu vē­lami
privātā rūpnia:Ibā, ,»bet ne
Brazīlijas anffijfi, kfi to ierosināja
poļu novērotāju komi^iij a, kas prieki
kāda laika ieradās Brazīlijā.**
The Staro and Stripes
as 3 vadītāju pārvietošana izraisa valodas
3 augstu krievu vadošo darbinieku
— vēstnieka AS Valstīs un divi
augstu karavīru — nupat notikušās
pārvietošanas iemesli izraisījuši mi­nējumus
diplomātu, aprindās visā
pasaulē.
Pēc „Associated Press" ziņojuma,
padomju vēstnieks Novikovs negai­dīti
aizbraucis uz Maskavu. Tai paSā
laikā Londonas „Exchange Tele-graph"
atsaucās uz ziņojumu ameri­kāņu
radiofona sabiedrībai „Colum-bia"
no Maskavas, ka sarkanās armi­jas
sauszemes spēku komandieris
maršals Georgijs Zukovs atbrīvots
bai. Jo vairāk ieilgstot feiropas miera ļ no šī posteņa un iecelts par Odesas
un brīvības nokārtojums, jo vairāk garnizona komandieri.
iznīcinot visus elementus, kas komū- Starplaikā „Unlted Press" kore-niStu
nolūkiem varētu eventuāli pre- „^>,„^^^., ^rr^, : ^ ,
tr>tios.Iļoi11ā joprojām notiekot kr.e- ^^^.^".^^"'^ ziņoja, ka pieaug
Viskošaik un boļlevizēšana. i ^^^^^^J^r... p.r pv^om^n . ^ - k - k o -
S:wa vērtējumā sūtnis pasvītro j ^^^^^«^^^^^ Austrijā maršala Koņeva
anglosakšu pūles panākt pasauli īstu ļ atrašanās vietu." Aprīļa beigās vai
mieru un norāda uz ārlietu ministra j maija sākumā viņš esot devies it kā
Bevina frāzi: „Mēs nevēlamies totā-ļ atvaļinājumā un, acīm redzot, kopš
lu kaŗū, mēs vēlamies totālu mieru." ļ tā laika nav atgriezies,
Sīs valternātīvas priekšā rietumu
valstsvīri savos centienos pēc miera
tomēr liekot saprast, ka tālāka pie-lemesli
nav minēti
Nav minēti iemesli Novikova ala^
kāpība uz principu rēķina tomēr nav i braukšanai. „AP" apjautāšanās krie-vairs
iespējama. vu vēstniecībā rādīja, ka. darbinieki
Sūtnis Zariņš norāda arī uz UN
bēgļu komisijas maija sēdi Londonā,
kurā izveidojušies it kā divi bloki:
slavu bloks un rietumu bloks, pie
kam ASY delegācija kopā ar Dien- ^
vidamerikas pārstāvjiem lieļlāko tie­su
atbalstījusi nevis Britānijas hu­manitātes
principu pārstāvēto rie­tumnieku
bloku, bet g'an slayu bloku,
kas arī guvis vairākumu, komisijas
atzinums radīt īpašu organizāciju,
kas rūpētos par bēgļu tālāki) likteni,
tomēr neesot galīgs, jo atzinums vēl
apspriežams ekonomisko un sociālo
lietu padomē un UN pilnsapulcē, kur
labas izredzes rietumnieku blo­kam.
Novērotāji apgalvojot, ka ASV
delegācijas nostāja bijusi taktiska.
Tā kā bēgļu un DP problēmas esot
piesātinātas ar politiski eksplozīvām
vielām, bet Amerika visādā ziņā cen­šoties
nostiprināt UN, tad, lai glābtu
UN principus^ tā šobrīd bijusi piekā­pīga,
paļaudaibās uz bēgļu lietas ko­misijas
atzinuma revīziju augstākā
•Instancē. īstenībā amerikāņus iedves­mojot
humanitārā stāja tikpat lielā
mērā, kS angļuSi Sūtnis Zariņš secina,
•ka anglosakšu un visām mazajām
valstīm esot kopīgs m'ērķis — miers^
bet šos miera centienus traucējot
viena lielvalsts. Izeja, no šī stāvokļa
jāradot „lielajiem",' kas līdz ar to
Izšķiršot arī mūsu nākotni. Sūtnis
-.a|cina tautiešus būt izturīgiem un
-pacietīgiem un atrod, ka tās ir īpašī­bas,
kas mums var palīdzēt atvērt
Vārtus uz laimīgāku nākotni.
nezina, cik^ilgl viņš būs prom un
kādi ir viņa ceļojuma nolūki. Vēst­nieks
bija akreditējies pie preziden-
,ta Trumena apmēram pirms 6 nedē­ļām.
„UP" ziņo . no Ņujorkas, ka
ASV politiskie un nulitārie novēro­tāji
sagaida, ka Maskava kaut ko
norādīs par nozīmi, kāda būtu pieš­ķirama
rīkojumam par. Zukova no­sūtīšanu
uz Odesu par turienes mili^
tarā apgabala komandieri.
Divi uzskati par pārvietošanu
Sajā ziņojumā teikts, ka novēro­tājiem
ir divēji uzskati par Zukova
pārvietošanu: austrumfrontes varo­nis
pazemināts kāda vēl nezināma
iemesla dēl vai ari pārvietošana ir
zīmīga ar to, ka Odesai tfis stratē­ģiskās
nozīmes dēļ, kā Padomijas
apgabalam, kas vistuvāk nemierīga­jiem
Balkāniem un Dardaneļicm,
bOa Itela t^^^i^'^r^iKā paaonjju
diplomātijā.
Ziņojumā -par Koņeva „pazušanu";
uzsvērts, ka 10. maijā kārtējā Sabie­droto
padomes sēdē ģenerālpulkvedis
Kurosovs skaitījies par Koņeva pa­līgu,
betj dodot neseno rīkojumu par
vācu īpašumu pārņemšanu Austrijas
austrumdaļā, parakstījies jau t)ar
„Padomlja8 spēku komandieri Au­strijā"
un nevis par palīgu vai vie­btas
Izpildītāju.
The Stars and Stripes
Koņevs — Jaunais šefs?
Ņujorkā, 21. jūlijā (UP). — Mar­šals
Ivans Koņevs, domājams, atvie­tojis
maršalu Georgiju 2ukovu sar­kanās
armijas ļsauszemēs spēku ko-mandleira
posteni tādos apstākļos,
kas liek domāt, ka sarkanās armijas
komandierus, kas vairāk vai mazāk
cieši sadarbojušies ar rietumu sa­biedrotiem,
pārvieto uz nenozīmīgiem
posteņiem.
Maskavā par šo pārmaiņu nekas
nav, ziņots. „United Press" tomēr no
ticamiem avotiem luzzinājusl, ka Ko­ņevs
stājies Zukova vietā. Otrs pār­maiņu
upuris, domājams, Ir mar­šals
Novikovs, ka» vadīja sarkanos
gaisaspēkus kara lisdkā. Tā pašreizē­jais
postenis nav zināms, bet viņu
atvietojis ģenerālptilkvedis Veršiņins,
i>uŗ5 ,biļa:;gaisai»pēku virspavēlnieki»
un aviācijas viceministrs bruņoto
spēku ministrijā, ko varla Staļins.
Iespēju, ka pārmaiņu iemesls bi­jusi
vēlēšanās mazināt to koman-diepi
iespaidu, kas samērā cieši sa­darbojušies
ar rietumu sabiedrotiem,
secina no fakta, ka Zukovam un No-vlkovam
bija daudiE intimu darīšanu
ar rietumu komandieriem. Ir zināms,
ka sarkanā armijā notikusi .virkne
vēl citu pārkārtojumu, bet nav zi­nāmi
Šo pārkārtojumu skarto vārdi,
The Stars and Stripes
„Tass" pārmet DP
jautājuma kavēšanu
\īnl 21. JūUjā (UP), - Ziņu aģen-'
tūra ,jTas8", nei&-protaml ļstei'šotles
pret ASV, šodien Izteica pārmetu­mus,
ka vienas sabiedrotās valsts
«nesamierināmā nostāja" kavējot
pārvietoto personu piroblēmas atrisi­nāšanu
Austrijā. '
„Tass** ziņoja, ka ifo pavisam
437.000 DP Austrijā i233.000 dzīvo
amerikāņu okupācijas joslā un ,,par
spīti dažādām Austrijas valdības
notām, kurās lūgts atbrīvot valsti no
Sīs sērgas, Sabiedroto padome līdz
šim šajā jautājumā nekā nav darī­jusi."
Aģentūra piebilda, ka isabiedroto
padome 14. msiljā saņēmusi Austri^
jas valdības oficiālu i^otu par DP
pārvietošanu. Bet „viena sabiedroti
nepiekāpīgās nostājas dēļ šajā jau­tājumā
vēl nav ddta atbilde." Ziņo­jumā
teikts, ka „tas pats' sabiedro­tais
pastāvīgi atsakās samazināt DP
pārtikas devas līdz austriešu devu
līmenim." The Stars and Stripes
okupācijas joslas Vācijā
Berlīnē, 2L jūlijā. — Amerikāņu
Militārās valdības šefs Vācijā ģen.
Maknarnijs šodien paskaidroja, ka
vēl ir „pārāk agri" gaidīt atbildes uz
viņa iepriekšējā dienā paziņoto
priekšlikumu saimnieciski apvie­not
amerikāņu joslu ar kādu vai ar
visām pārējām okupācijas joslām
Vācijā. ViņŽ paskaidroja, ka angļu
Militārās valdības šefs ģen. Robert-^
sons devies uz Londonu pārrunāt šo
priekšlikumu. Maknarnijs piebilda,
ka ASV piekristu saimnieciskai ap­vienošanai
ar franču joslu arī tanī
gadījumā, ja Sāras apgabals būtu no
šīs saimnieciskās vienības izslēgts.
Iepriekšējā dienā ģen. Maknarnijs,
rīkodamies saskaņā, ar instrukcijām
no Vašingtonas, paziņoja 4 valstu Sa­biedroto
kontroles padomei, ka. ASV
apvienotu savu okupācijas joslu Vā­cijā
ar jebkuru citu vai ar visām
joslām, lai Izveidotu salnmiecisku
vienību. Ģen. Maknarnijs Sabiedro­to
kontroles padomes sēdē trīsreiz
uzsvēra, ka Potsdamas nolīgumā
skaidri paredzēts, ka Vācija pārval­dāma
kā saimnieciska vienība un ka
ASV grib, lai Potsdamas nolīgumu
pilda. Neatkāpdamies no prasības —
Simtiem DP vēlas emigrēt uz ASV
Vinē, 17. jūlijā (AP). Vairāki
simti cilvēku Šodien drūzmējās UN-RRA's
DP imigrācijas šejienes bi­rojā,
lai iesniegtu lūgumus izceļoša­nai
uz-ASV.
ASV joslā'Vīnē apmēram 1600 per-iionu
būtu ieskaitāmas pirmajās čet­rās
varbūtējo emigrantu kattigori-jās,
kurās Ietilpst bijušie koncentrā­cijas
nometnēs ieslodzītie, bijušie
piespiedu strādnieki, žīdi, kas nēsā­juši
Dāvida zvaigzni, un žīdi, kas
nacistu režīma laikā slapstījušies.
The Stars and Stripes
apvienot visas četras joslas un no­jaukt
joslu robežas, MaJmarnijs pazi­ņoja,
ka Jebkuru divi joslu sainmle-ciskā
apvienošana būtu labāka par
pašreizējo nenoteikto stāvokli un
neskaidrību, kas sagādā vlsllelālcās
nastas angļu un amerikāņu joslām
tāpēc, ka tām grūtāk pašām sevi
apgādāt salīdzinājumā ar padomju
^joslu. ~ Amerikāņu Militārā valdība
"^Izšķīrusies par neparasto soli:
Maknarnija ziņojumu publicēja
tūlīt pēc tā nolasīšanas padomes sē­dē,
kas presei bija slēgta un vēl
turpinājās. — Krievija garā notā
Austrijas valdībai noraidījusi ame­rikāņu
un angļu iebildumus pret
A u s t r i j a s ī p a.S u m u a p ķ 11 ā -
š a n u reparācijām un oficiāli pazi­ņojusi,
ka paliks pie sava viedokļa,
— Prezidenta Trumena personīgais
pārstāvis reparāciju jautājumos Po­li
js, kas ieradies Vīnē, izteicies, ka
Austrijas rūpniecībai, atskaitot kara
rūpniecību, vajadzētu palikt neskar­tai.
— Amerikāņu virspavēlniecības
saimniecības daļas vadītājs paziņo­jis,
ka brīvā tirgū pārdos 30—35 ma­zāko
„I. G. Earbenindustrie" rūpnie­cības
uzņēmumu visās V ā c i j a s
joslās, kas var darboties neatkarīgi
no koncerna un ražot ķīmiskus pre­parātus
miera laika vajadzībām.
Amerikāņi aizstāv domu, ka šie uz­ņēmumi
nav pārdodami vācu valdi-:
bai, bet gan privātpersonām, lai aiz­kavētu
jebkāāa veida vācu rūpnie­cības
kapitāla koncentrēšanu. — Ber­līnē
paziņots, ka ASV joslā civilie­dzīvotājiem
nodos 675.000 pudeļu
vīna un 540 to apīņu, kas nav pie­mēroti
eksportam. Puse no visiem
pi/jejamiem dzērieniem joprojām no­dodami
amerikāņu personālam ASV
joslā. Brīvam tirgum atbrīvotais
apīņu daudzums ir 15 proo. no Vā­cijas
1945. g. ražas. — Pēc senāta mi­litāro
lietu komisijas slēgtās sēdes
ASV kongresam nodoti plāni par
1.000.000 kareivju un virsnieku miera
laika regulārās ajrmljas radīšanu.
Pirms 1939. g, ASV armijā bija
188.000 vīru. Jaunajos plānos 400.000
vīru paredzēti gaisa spēkiem, 300.000
sauszemes kaŗaspē!^:am, 175.000 spe­ciālam
dienestam un 1-^.000 apmā­cībām.
Armijas vadība paskaidrojusi,
ka tai vajadzīgi vismaz 100.000 virs­nieku.
^ Ģen, Malaiamijs ar rīko­jumu
noteicis, ka pāri par 70.000
vāciešu, kas i n t e r n ā t i ASV
j o s l a s n o m e t n ē s , nav vairs
pakļaujami armijai, bet nododami
vācu Iestāžu rīcībā. Armija aizturēs
tikai 5-^6000 personu, kam kāds sa­kars
ar kara noziegumiem vai kas
vēl pratināmas drošības nolūkā, -
Anglijas vēstnieks Oslo paziņojis, ka
norvēģu karaspēkam, kas dosies uz
Vāci j u, uzdos okupēt Harcenasapgaba-lu
Magdeburgas tuvumā. - ASV joslā
iznīcināti 60 proc. vācu nocietināju­mu
un militārās aizsardzības ierīču,
to vidū arī zemūdeņu bāzes un „V 1":
un „V 2" izšaušanas ierīces. No ,,V-ieroču"
izšaušanas 18 lencēm jau 15
iznīcinātas. •—- Klzelheimā pēc kara
izgatavots pirmais „Opel Blitz" tipa
smagais automobilis. — Ja Nlrhber-gas
tribunāla darbs turpināsies tik­pat
sekmīgi, kā pēdējās dienās, tad
sagaidāms, ka jau pēc nedaudz die­nām
varēs pabeigt visu individuāli
(Beigas 4, lappusē)
Nozīmīgs rīkojums
- Igauņu laikraksts Aiigsburgā „Eesti
Rada" ziņo: «Amerikāņu joslas virs­pavēlnieks
Maknarnijs publicējis rī­kojumu,
kurā nosaka, ka Padomju
Savienības prasība i^arBailtljas tautu
kara vaininieku Izdošanu nav jāpil­da.
Rīkojums pamatots ar to, ka pēo
Sabiedroto savstarpējas vienošanās
kara vaininiekus konstatē attiecīgās
zemes ^ valdība. Bet tā kā Baltijai
.^aliVT.t? patlalnn nāv īikun^Igu val­dību
— ASV nav atzlftiiSas šo valstu
aneksiju — tad nevar arī noteikt ka­ra
vaininiekus attiecībā uz šo valstu
pilsoņiem un līdz ar to nevar šos
vaininiekus Izprasīt, ļ ASV Ieskata,
ka šādu tiesību nav ne Padomju Sa­vienībai,
nedz Baltijas Padomju re*
publikām."
„Latviešu Ziņas'* EsUngenā
Sarkanā krusta līga
pārvletostes uz Parīzi
Oksfordā, 19. jūUjft (UP). Sar­kanā
krusta organizāciju līgas vadi»
tāju prezidijs šodien pieņēma Fran­cijas
Sarkanā krusta aicinājumu at­jaunot
līgas galven^ štābu ParīzĀ.
Kara sākumā to pārvietoja uz Ze-nevu,
Tiie Stars and Stripes
Ādolfs Kaktiņš pārceļas
uzEsliugenu
LSK pārstāvis Vīnē aļrch. P. Atrens
ziņo, ka Vīnē pašreiz vēl ,dzīvo ap
100 latviešu, vairums amerikāņu un
angļu joslā. DP nometņu tur nav un
jāiztiek ar paraiJto austriešu civilie^
dzīvotāju uzturu — 800 kaloriju die­nā.
Par tiem latviešiem, kas pali­kuši
Austrljā^ krievu joslā, i r ziņas,
ka viņi sapulcināti kādā lielā no­metnē
NelStatē im no turienes cauri
Rumānijai pārvietoti austrumu vir­zienā.
Baltijas tautu piederīgie pē-dējā
laikā izceļojot uz Austrijas ame­rikāņu
joslu. P(§c. arch. Atrena in-formācijas,
vairākas latvietes, lai no­drošinātu
savu palikšanu Austrijā;
apprecējušās ar austriešiem un iegu-vušas^
Austrijas pavalstniecību; Lī­dzīgas
ziņas Vīnē saņemtas ari no
Prāgas, kur vairākas latvietes appre­cējušās
ar čeehienļ, ļ lai i tādā kārti
iegūtu Cechoslovakijas pavalstnie­cību.
Tēvzemes balvas Iļaureāts dziedo­nis
Ādolfs Kaktiņš, kā zināms, dzī­voja
latviešu nometnē Glāzenbachi
pie Zalcburgas. Nesen Kaktiņš bija
ieradies Vācijā un izteicis vēlēšanos
pārcelties uz šejieni. So dziedoņa
vēlēšanos arī izdevies īstenot un'viņi;
uzņemts latviešu kolonijā Eslingenā.
'Dziedonis vēl paredzējis vienu kon­certu
savā līdzšinējā mītnē Glāzen-baehā,
pēc kara pārvietosies uz Es-lingenu,
—^