Bavarijas Latviesu vestnesis, July 27, 1946

              LCK mksl3B aģeatitūra pārbauda
kopēju sastādīt r e p r e s e n t i t ī -
v u l a t v i e š u k o ŗ l un lūdz at­saukties
Nacionālās «operas, radiofo­na,
Reitera, Dziesmuvaras, Prezidiju
konventa a c. koristus. Paziņojumos
bez personāliju datiem vēlams atzī­mēt,
kādu balsi pieteicējs dzied, no
kāda un līdz kuram laikam darbo­jies
kādā agrākā kņr! un cik piederī­go
pie viņa p ^ e i z dmvo. Paziņo­jumi
adresējami LCK Mākslas aģen­tūrai:
DP Camp, „Msche Quelle';,
Hiddesen bed Detmoid, lippe (21). —
Cik kritisks ir bērnu veselības stā­voklis
nometnēs, to rāda DrJ Lauka
lon Dr. Tidriksi izmeklēšanas rezul­tāti
Baltijas taiitu nometnē Osnabrī-
!ka. No nometnē esošiem 85 bērniem
56 ir zem normālā svara, 5 ar rachī-tiskām
pazīmēm, 4 slimo ar plaušu
dziedzeru iekaisuniu, 2 ar kaulu tu­berkulozi,
23 ar miazasinību (visiem
B5 bērniem asinsaina nav pārbaudī­ta),
2 slimo ar chroniškū bronchītu,
1 ^ r bērnu krampjiem, bet 8 ir lē­zenās
pēdas. Aŗsti norāda, ka bērnu
veselības stāyoklis pakāpeniski pji-sliktinās.
Nometnē saņemts pazi­ņojums,
ka vsfr pieteikties darbam
Anglijā. Tuvāki norādījumi un dar­ba
noteikumi UNRRA'i pagaidām
.nav zināmi. Darbam meklē pavārus,
dārzniekus, istabenes, mājkalpotājas,
slimo kopējas un žēlsirdīgās māsas,
sava aroda pratējžis. —Pianiste.H.
Bēra sava ķlavieŗvakara tīru atliku­mu
623,16 inārkas nodevusi karavīru
protēžu iegādai („!nformEcUas Biļe­tens"
Osnabrikā). --r Oberkaseles no­metnes
227 latvieti un ^iti baltieši
pārvietoti uz GrevenL Melles lielā­kā
nometne nodēvēta par „Daugavu"
bet Kriizes baraku nometnf paredzēts
nosaukt par „Gauju" („LCK IB**
Detmoldā). — Ar angļu augstāku ie­stāžu
rīkojuiKiu Blomberfi^ nodibi­nāts
DP mūzikas un mākslas centrs.
Galvenais diriģents un mākslinie­ciskais
vadītājs prof. Jānis Mediņš,
kormeistars komp. Jānis Norvilis.
Ansambļa augstākie vadītāji ir UN-HRA's
darbinieki, bet tā iekšējā or­ganizācija
, uzticēta latviešiem. An­sambļa
rīcībā Blomberga solīts no­dot
dzīvokļus privātās mājās un gā­dāt
arī par trahspoŗta iespējām. Ko­ristiem
un solistiem solīta iespēja
darboties arī par dublantiera. Ar
ansambļa nodibināšanu Ģloniber-ģas
iaiviešu nomt^ pāircē&es prof.
J._Mediņš, prof. A, Norttis, doc, E.
"N^nerts, A, Ruševics un A. Teich-manis
(stīgu' kvartets)^ Hugo Strauss,
Ludmila Sepe, Mirdza Stūreim Ana-
FranSu josljas dienvidu daļā vecfi
vācu universitātes un ierēdņu pilsē­tiņā
Tlbing^ā šobrīd mācās 130 lat­viešu
studenta llbingehas univer­sitātei,
kas dibināta 1477. gadā, ve­cās
ēkas, no kurām dažas ari' tagad
vēl izmanto, celtas 15. g. s., bet jau­nā
^ 1845. g. Pēc pārbūves 1928.
g. tfi izveidota par skaistu, modemu
un sava vārda cienīgu celtni Dažā­do
fakultāšu vajadzībām kalpo
daudz institūtu, klīniku un citu spe-ciālēku,
kas kara darbībā nav cie­tušas.
Universitātes bibliotēkas ēka,
kas celta 1912. g., glabā sevī ap
800.000 sējumu visdažādākās pasau­les
valodās. Te viu: atrast arī krietnu
skaitu darbu par jautājumiem, kas
skar Latviju un latviešus.
Tibingenas universitāte pēc kara
darbību atjaunoja 1945. g. oktobrī.
Studentu pieplūdums līdzīgi citām
Vācijas augstskolām Uels — ap 3200,
no kuriem 521 ir ārzemju students.
Ārzemju studentu vidū ir ap 20 nā­ciju
pārstāvji, no kuriem skaitliski
visvairāk baltieSr— lietuviešu 250,
latviešu 130 un igauņu 50. Ārzemju
studentu intereses pie universitātes,
franču okupācijas iestādēm, UN-RRA*
s un internacionālām studentu
organizācijām pārstāv ārzemju stu­dentu
apvienība, kurā saskaņoti dar­bojas
visu nāciju pārstāvji.
Daudz pūļu latviešu studentu dzī­ves
apstākļu kārtošanai veltījis T i ­bingenas
latviešu komitejas priekš­sēdis
Dr. med. T. V ī t o l s , kas ir
arī Tibingenas universitātes mācī­bas
spēks un iecienīts chirurgs uni­versitātes
klīnikās. Pagājušā seme­strī
izdevās panākt 18Ō latviešu
Studentu uzņemšanu, no kuriem gan
40 jau priekšlaicīgi zaudēja interesi
un studijas nemaz neuzsāka. Vasa­ras
^ semestri universitātes vadība
centās latviešu studentu skaitu stipri
samazināt, taču pēc garākām disku­sijām
izdevās to nostabilizēt uz 130.
Pašreiz atviešu studentu skaits pa
fakultātēm sadalās šādi: visvairāk
medicīnas fakultātē — 77, filozofi­jas
18, tiesību un tautsaimniecības
17, dabas zinātņu 17 un teoloģijas
3. Latviešu' stļudentu vairums stu­dijas
uzsākuši jau Latvijas imiver-sitātē,
Vpie kam 4 no tiem jau iegu­vuši
Tibingenas universitātes dip­lomu.
'
Latviešu studenti apvienojušies T i ­bingenas
latviešu studentu apvie­nībā,
kas. pārstāv studentu intereses
pie universitātes un UNRRA's un
vada studentu sadzīvi. Nodibināti
sakari ar Vispasaules studentu pa­līdzības
organizāciju Šveicē, kas ār­zemju
studentiem solījusi sdnāmu
skaitu vietu Šveices augstskolās nā­košā
semestrī. Uz šo izdevību cer 3
latviešu studenti vecākos semestros.
Tā pati organizācija solījusi atbalstu
ari literatūras un mācības līdzekļu
sagādē. Pirmās grāmatas jau saņem­tas.
25.000 grāmatu solīts arī no
Francijas. No lekciju naudas šajā
sēmesftī atbrīvoja 77 latviešu stu­dentus.
Lai palīdzētu ari pārējiem;
pie latviešu studentu apvienības
projektē studiju fondu, kas sastādās
no biedru-un labvēļu ziedojumiem.
Tā savstarpēji izpalldzoties, apvie­nība
cenšas mazināt studentu mate­riālās
grūtības.
Latviešu studentiem izveidojušās
sirsMgas attiecības ar abu kaimiņ­tautu
studentiem. Lai popularizētu
latviešu kultūras sasniegumus, pagā­jušā
semestrī sarīkoja etnogrāfisko
skati, kas guva ievērību šejienes
franču sabiedrībā, un aicināja pie
sevis viesoties pazīstamus latviešu
māksliniekus. Bez tam pie apvi^ī^
bas darbojas pašdarbības kopas, kur
studenti laša referātus un rīko pār­runu
viikai'us. Literārā kopa iecerē­jusi
sarīkot rakstnieku vjīkaru cijdu.
Padomā arī sava žurnāla izdošana.
Latviešu nometnes Tībingenā nav
un studentiem apmešanās iespējas
jāmeklē privāti, sedzot arī ar to sai­stītos
izdevumus. Daļa dzīvo arī ār­pus
Tibingenas Stutgartā, Eslin-genā,
Reitlingenā u. c. un blakus
darbam universitātē cītīgi izstudē
arī Vācijas dzelzceļu labās un sliktās
īpašības. Maizes rieciens Tībingenā
drusku plānāks kā citur, kas reizēm
iespaido ari studentu darba spējas
un enerģiju. Taču students jau ne­būtu
cienīgs SI vārda, ja, kādreiz
siksnu ap vēderu ciešāk savelkot vai
pārvarot neērtības, par to gaustos
un zūdītos. Tai vietā valda žirgts,
dzīvespriecīgs, reizēm tīri nesaudzīgs
humprs un visam pāri doma, kas tilc
labi izteikta dziesmā: „Lai bēdāja
velns par bēdUj es par bēdu nebēdā­ju:
Liku bēdu zem akmeņa, spēr^ ar
kāju Daugavā!"
Tibingenas latviešu studentos val­da
možs darba gars im ticība nā­kotnei.
Vadlīnija viņu gaitās ir —
emigrācijā pavadāmo laiku izman­tot
pēc iespējas intensīvi im derīgi,
gūstot zināšanas un pieredzi savās
izvēlētajās specialitātēs. A. Spr&džs
tolijs Bērzkalns (Nometnes ^RigA"
Ziņas Lībekā). — Antverpenes no­metnē
Flensburgā jūnija beigās no­tika
lietiskās mākslas skate, kurā
bija ap 700 eksponātu, visvairāk se­gu,
sakšu, prievīšu, cimdu \ m ari
griezumi un virpojumi kokā un et­nogrāfiskās
rotas lietas. Skate no­tika
nometnē, tomēr šejienes dāņu
laikraksts ,;Flensborg Avis" par to
bija ievietojis novērtējumu, kurā
teikts, ka etnogrāfijas un mitoloģi­jas
pētnieki skatē varējuši atrast da­žu
labu senatnīgu priekšmetu ar'
īpatnēju rakstu, veidu un krāsu pie­lietojumu.
Daļa izstādīto eksponātu
bijuši tādi, kurus ikviens.mūzejsuz-skatītu
par savu dārgumu. Paredzēts
tuvākā laikā skates priekšmetus ii-^
stādīt kādā Flensburgas veikalā, lai
ar tiem varētu iepazīties arī šejienes
plašākā publika (x)* — Erlangenas
universitātē ziemas semestri, kas
sāksies ar 15. oktobri, visās fakultā­tēs
būs iespēja uzņemt J&unus lat­viešu
studentu^, tomēr ierobežotā
skaitā, tā kā abiturienti, kas tikai
tagad^vēlas sākt studijas, uz šim vie­tām
nevar reflektēt Plašākas uz­ņemšanas
iespējas būs vienīgi medi­cīnas
fakultātē un labas ari tiesību
zinātņu f^ultātē< Visierpi latviešu
studentienv k|is pieminētās iespējas
grib izmantoti līdz 1. augustam jā­iesniedz
Erlangenas latviešu studen­tu
pārstāvībai (DP StudentsV Center,
Langemarkplatz 4) šādi dokumenti:
UNRRA*s vienības labklājības vir­snieka
un CIC virsnielia parakstīta
studenta apliecība. Militārās valdī­bas
aptaujas lapa (Fragebogen), kas
saņemama policijā vai Militārā val­dībā,
im studiju grāmattiļ^as vai ma­trikulas
noraksta apstiinināts tulko­jums
vācu valodā (JvEitenIs, Erlan­genas
latviešu studentu pārstāvības
priekšsēdis).— Jūlija sākumā auto­katastrofā
cietis vīru d u b u 11 -
k v a r t e t s „Kuršu vīri". At­griežoties
no koncerta Hamelnā, ma­šīna
apsviedusies, pie kam ievainoti
visi dubultkv^teta dalībnieki. Cie­tušie
ievietoti Mērbekas DP slimnī­cā.
Nelaimes gadījuma dēļ dubult-kvarteta
darbība būs pārtraukta vis­maz
uz 6 nedēļām («Auseklis** Braun-šveigā).
— No A S V saņemtas zi-
Latviešu piemiņlietas AS¥
IfNRRA's vienība Eslingenā šejie­nes
latviešu'^^kolonijai liieprasījusi
400 strādnieku, kurus paredz&te no-^^
darbināt kādā fabrikā Metingenā/
Stūtgartas tuvumā. ~ Mēģinot izrai­sīt
pašu ļ iautiešu lielāku aktivitāti
darba jautājuma atrisināšanā, Es-lingenps
latviešiem radusies doma
par kooperātīvasļ organizācijas izvei­došanu
rokdarbu un piemlņlietu ra­žošanai
amerikāņu tirgum. Par ierb-sinājumuļ
informēts šejienes UN-'
RRA's yienības direktors, kas apso­lījis
jautājumu pāmmāt ar ASV kon­sulu
Stutgarlā.; Maksu par latviešu
ražotām un amerikāņu tirgū novie-togm
piemiņlietām ierosināts, depo­nēt
kādā lASV bankā varbūtējām
vajadzībām; ja mums hākoti\ē uz tu­rieni
būtu jāpārvietojas. s
ņas, ka V. Zāgars, kas izceļoja uz
ASV jūnija sākumā, apmeties kādā
amerikāņu ^ģimenē Filadelfijā. Kādu
pretimnākšanu latviešu ieceļotāji var
sagaicHt no tautiešiem Amerikā, rak­sturo
fakts, ļ^a no visām latviešu ģi­menēm,
kas ļdzīvo Ņujorkā, tikai 10
ģimeņu bija ar mieru uz dažām die­nām
pieņemt kādu ieceļotāju (— s).
— A n g l i j ā maija beigās notiku­šajā
starptautiskā sociālistu konfe­rence
Latvijas sociāldemokrātu ār­zemju
pābtāvji iesnieguši memoran­du,
kurā raksturota Padomju Bavie-nlbas
agresīva un imperiālistiskā po^
Utika, kas' apdraud mieru\un demo-kratijiļi
un līdz ar to sociālistisko ku-;
stibu visā Eiropā. Baltijas valstu
problēma tādēļ ir starptautiski nozī-naiga
un visu zemju sociālistiem ir
jāiestājas par Baltijas tautu prasī­bām
pēc demokrātijas un neatkarī­bas
atjaunošanas. ^ Vienīgais kon­ferencei
'lēmums ir dibināt Londonā
informācijas centrāli, kas apgādās
atsevišķu valstu sociālistu partijas ar
politisku informāciju G>Latviešii
Balss AustrUā'O.
Tautiešii kas 44. 30. 9. izbrauca no
Bolderājas, 2. 10. leradsļs^Goten-hafenā,
brauca ar vilc. nz Spelle-nu.,.
tad nz Berilni^ knr^ daļa izŗ
kapiisi! Kāds bUa vilciena tālā­kais
maršruts? Vai kgd&jcai-ceras
Intu ĶikānUļ, 19 g. v.,
kas turējās kopS ar kādu Jaonu
sievieti? Ziņas 1. vet. ārsts Au­gusts
Ķ i k ā n s : DP Camp, H.
68, Meerbeck, Kr. Stadthagen (21).
' 2855
Andras Egiitis
Biis gara nakts ^
Būs gaŗa^ i^akts un šausmas ilgs,
Kā putns asiņainu spārnu vilks,
Uz svešām mājām klīstot, tauta.
Pēc brāļa galvas brālis brēks
Un pūlis satumsīs un rēks:
Dod mums, dod mums no līķu auta!
Bet lielā ciņa tālāk Salks.
Pēc uguns garšos ūdens malks,
LMz nāvei izēdtsies cauri.
NākS/ milzīgs klusums tīrs un balss,
Un mūsu! valsts un viņas gaiss, —
Vīs tautas' galvu zelta lauri. ,
Jānis Sarma
Dzejnieka gals
s t ā s t s
Jau trīs dienas saimnieks Klāvs
Btaigāja apkāri; vienās bažās un ne*
mi^ā. Tas bija tāpēc, ka viņa mSjāis
pašlaik šuva skroderis Mizu Piēs. Pa­tiesībā
tomēr ne pats Plēs bija Pai­palu
Kļlāva nemiera radītājs, bet gan
jautājums, vai viņš laikā pašus svār^
kus, kas Klāvam bija nepieciešami,
(ai brauktu precībās pie Upmaču
Maijes.
Paipažu Klāva precību lietai bija
sava vēsture. Jau agrā pavasarī, tū«»
liņ pec Māras dienas, sastapis pie
ba2aiīcas Maijes pamāti Upmaču
saļmnieci, Klāvs ar to norunāja, ka
pēc divi nedēļām brauks uz Upma-»
6iem precībās, lai līdz Juriļjiem pa­gūtu
nodzēri kāzas un pārvest mā­jās
saimnieci, jo bija vecpuisis un
viņa ijftāte, Paipažu Ala, bija mirusi
pagājušos Miķeļoš.
—/Taisnība, taisnība, Klāv, — Up­maču
māte vēlīgi runāja, — bez
saimnieces tu nevari dzivotv un mana
Maije tev īsti noderēs, jo ir saprā­tīga
un arī darbā nadzīga. Bet tu
zini, viņa nav mana īstā meita, jo
ar nelaiķi Upmaci bērnus nei^edti-vpju,
tāpēc ar varu negribu viņu pie
tevis spiest, tur tev pašam jātiek ar
Maiji galā.
— Tā nieka lieta! — Klāvs lielīgi
atcirta, — vai tad es neesmu bagā­tais
Paipaža? Maije būtu pēdējā muļ-ķe,
ja negribētu nākt pie manis.
Ko nu par to! Katrs zina, ka
tev norakts pods ar dālderiem un
apcirkņi labības pilni. Tā mana cie­šākā
vēlēšanās, lai tu Maiji dabūtu.
Pēc divi n^ēļi gaidīšu tevi Upma-čfis.
Tā arī palika. Klāvs nebija ne­kāds
tukšā runātājs un godam rīko­jās
precībām: lika pašūt jaunus svār­kus,
pagādāt precību brandvinu un
sarunāja CumalU saimnieka brāU
Bērtuli, kam bija veikla mēle, par
precinieka Norunātās dienas rītā v i ­ņi
abi ar Bērtuli devās ceļā. Bet
tilcko abi iebrauca Paipažu birzī, pār
ceļu neveikli pārcilpoja zaķis.
— Vai, vai, Bērtuli, nu nebūs la­bi!
— Klāvs novaidējās.
Ko tu vaidi? Vai tici vecu bābu
pasakām? — Bērtulis viņu pārsauca,
— palaidies tik uz mani, gan redzēsi,
ka būs labi.
Bet labi nebija. Braucot gar Iku-žām,
no palubes izskrēja suns un tā
sabiedēja Klāva jauno melni, ka tas
sāka aulekšot kā negudrs un beidzot
izmeta no .rftiem kā Bērtuli, tā ari
pašu Klāvu. Bērtulis gan,tika cauri
ar pāri nekaitīgu belzienu, bet Klāvs
mantoja^ zilu aci un galīgi nodubļo-jās
im saplēsa jaunos svārkus. Ari
rati cieta tik smagi, ka tālāk braukt
ar tiem nebija iespējams.
—^ Redzi nu, Bērtuli» — Klāvs īgni
sūrojās, >— vai neteicu, ka nebūs
labi?
Bērtulis tikai pūta un vaidēja, jo
nekā cita nezināja darīt
Sastapis pie baznīcas atkal Up­maču
saimnieci, Klāvs viņai izstā­stīja
par savu nelaimīgo braucienu.
—^Kolīdz salabošu ratus un skro­deris
man pašus jaunus svārkus,
braukšu atkal uz Upmačām, — viņš
stiogri nosolījās.
— Nu jfi, nu Jā, kā nu dtfidi, —
Uimiačiaie noteica, kas solīts, pie
tfi Jāturas. Taču sevī viņa no­dusmojās:
— Kā nemožģis, taisās kā
vārna uz silto zeihil
Maije zobgalīgi smējās:
r - kas zina, vai maz ir tā, kā
Klāvs stāsta? Kaš tad tas man būs
par viru. Ja neprot zirgu novaldīt?
Es nemaz neticu, ka Klāvs nopietni
mani uzdomājis, tik^ tāpat gvelž uņ
tīšām mānās!
Pamātei Maijes runa ļoti^^^
jo, lai gan bija solījusies Maiji pie
Klāva nespiest, tomēr aplinkus viņu
mēģināja pierunāt. »
— Gan Klāvs atbrauks! - - v i ņa
Maijei no tā bijā maz i)rieka, jo
Klāvs viņai nepavisam nepatika; v i ­ņa
bija iecerējusi kādu citu, un tas
bija skroderis Mizu Pičs.
Bet Pičs bija savādnieks — vairāk
bāza degunu avīzēs un grāmatās, ne­kā
vēroja adatu un lenca jaunās mei­tas.
Bieži vien viņš meta darbu pie
malas, izvilka savu kabatas grāma­tiņu
un tur kaut k(j^ rakstīja. Visi
zināja, ka tas bija kāds rīmes pan­tiņš,
ko viņš nupat sadomājis. Tur
viņš runāja par bāliņļem, tautu mei­tām,
dažādiem dieviem un dievēm,
kādus te neviens nepazina,
Pičs par šīm dievībām bija uz­zinājis
no Sīpolu Krogzemja dēla
Mika, kas Izgājis skolmeistaru skolu
un patlaban strādāja Lielvārdes
draudzes skolā. Vasarās, kad Sīpolu
Miks uz kādu laiciņu pārbrauca tēvff
mājās, Pičs pilnīgi meta darbu pie
malas un tikai taisīja rīmes, pie tam
gandrīz vai ik pārvakarus ciemoda­mies
Sīpolos, kur teicās kopā ar Mi^
ku dārza klētiņā svinam „muciņu
vakarus**. Pičs dievināja Mku, un
noklausīties viņa dzejas un runas
bija Pica svētlaime.
Tautieši Austrijā! F^r R e i n -
h 0 Ida Mi te 1 h of u no Rigas
lōdz Si sieva OIga Miieihof a:
Latvian Camp, Fischbaeh b, Nilrn-berg
» Ba^mi (iZ&). 3119
Sai apstākli nu slēpās Paipažu
Klāva bažas. Viņš bija uzzinājis, ka
pirms divi pār-radies
Slpotos, Pičs to nezināja, bet
Klāvs bija pārliecināts, ķa tikHdz §1
ziņa sasniegs viņa ausi, skroderis no­metīs
darbu un dosies turp. Tad,
protams, Klāva svārki līdz zināmai
dienaij nebūtu pašūti un precības at­kal
izjuktu.
Tāpēc^Klāvs uzmanīgi vēroja, vai
sētā neienāk kādiš svešs cilvēks, kas
tīši vai netīši izpļāpātu, ka Sīpolu
Miks pārradies. Saimnieks staigāja
pa pagalmu, izlikdaniies, ka kaut ko
darītu, vai arī sēdēja lielajā istabā,
klausīdamies Pičk runas par senču
dieviem, kas viņu bezgalīgi 'garlai­koja,
un uzmanīja un skubināja Picu
pie darba.
Pičs, laimīgs, ka viņā kāds klau­sās,
runāja jūsmodams im priecā­damies:
— Pavasarī, •— viņš teica, — visla­bāk
redzama mūsu seno dievu dar­bība.
Pērgrūbis tad raisa pumpurus
kokiem un piiķēm, bet Puškaitis tos
pušķo krāšņiem jo krāšņiem ziediem.
Mežu māte un Lauku māte pulcina
putnus un māca tiem Jaunas dzies-nMis,
kas ielīksmo sirdis tautu mei­tām
un bāliņiem. — Viņš nometa šu­vekli
un adatu un izvilka savu ka­batas
grāmatiņu.
— Te man kāds pantiņš par to
sarīmēts. Paklausies, Klāv! Liekas,
ka ir izdevies diezgan labi, skan
gandrīz tāpat kā Sīpolu Mikam:
Mežu māte, Lauku māte
Mazputniņus pulcināja; ^
Jodu māte raganiņa...
— J ā . . . te man vēl trūkst vienas
peršiņas... — Pič^ sagrumboja pie­ri,
pūlēdamies sagudrot pēdējo rin­diņu.
Saimnieks vai svīda no nepatikas,
bet baidījās teikt ko ļaunu, lai nesa­kaitinātu
skroderi.
Pič, mīļais draugs, gan sa­gudrosi
peršiņu vēlāk pievakarē, kad
sāks pogāt lakstīgalas vis, tagad gan
varēji Sūt«.«
— Jā, — Pičs nopūtās un noglabāŗ
ja grāmatiņu kabatā, tā ir ;jrisu
dziesminieku nelaime, ka prastais
darbs viņlemneļauj pēc patikas kaut
kurā laikā nodoties rlmēšanai.. .Bet
vai tu, klāv, neesi dzirdējis, ka
Kroģzemju Miks Jau pārradies? Lūk,
Baltijas Vēstnesi" stāv rakstīts, ka
viņS sarakstījis dzeju grāma^ņa
Virsraksts tai „Dzejas no Ausekļa^
Auseklis, tas ir Mika dziesminieka
vārds. So grāmatiņu nu gribu no
viņa dabūt, tiklīdz būs pārbraucis
Sīpolos. - '
— Neesmu vis par Miku nekā dzir­dējis,
— saimnieks meloja, —\ tak
laikam vēl nav pārbraucis tm, do­mājams,
pirms Jāņa ari nepārbrau
Pičs bridi šuva klusēdams, bet
saimnieks pie sevis klusi lūdzās:
kaut vēl tikai šo un rītdienu Dievs
atsargātu aplamnieka skroderi no
Sīpolu Mika, tad mans precinieka
svārks! būtu pašūts, tad lai skrien
uz saviem muciņu vakariem
Pičs pacēla no šuvekļa galvu:
— Ak, jauki ir rakstīt rimes, —
viņš iesaucās, — tad tu, cilvēks, vari
aizmirst visas zemības bažas un
aiziet dievīgajā gaismas pasaulē, kur
valda mūžīgais^ Pramšans un kur
Pērkons dzer kāzas ar da^ajām Sau­les
meitām... ^
' — Mīļais Pičlņ! — saimnieks Izmi­sis
lūdzās, — ja tu godam un laikā
pašūsi manus precību svārkus, aici­nāšu
tevi kāzās!
I— Kāzās, jā! Tas ir brinišķīgi, ja.^
divi sirdis iedegas nuHbā, ko viņās
iešķiļ pats Ligonls, visu siržu vieno­tā
js! Pag, man nupat ienāca prātā
kāda peršiņa, ta jāpieraksta, lai ne­piemirstas.
— Pičs izvilka kabatas
grāmatiņu, drusku ^pagrauza j u n u ļ a
galu un tad rakstīja.
— Paklausies, Klāv, — viņš jūsmi»
gi sauca un paceltā^ balsī lasījia:"?
Puškaitis kad ziedus raisa»
Atmost katra sirsniņav
ļ Ļīgonis tur vietu taisa, —
Rodas sirdi mllība..
(Turpinājums sekos)