Bavarijas Latviesu vestnesis, November 11, 1950

              11. novčmbr!
ia ittbrucU
|iu?'l»atļn8inl
vattjlt pa.
Am \m āft
ima. b«t
m vairt*
bitdl bija
aaudkumi
uiiaukuml
[mm _
wtn\ u
Ml i i t ^
im «tituini
iitui te'.
. divi ml»
[ttttttītfli»
«191 t*i
kiOMM,
•liinUoti
Vlilk A
IT. k i *
noti»
ua i M d*
PMIM
atpOMĻ
ita tttad
lem ua
tu maŗ>
ItiirSi un
Pie
viņi no-
Itn. j .
la, neaia-iti^
bik
Iji m i
9«t if
ir )umi
labi ii^
inu, par
aarkan«
ibiuial-riku*
i n bUH
ml ^*
sSbUi tti
iiiaņi*
ioUaai
mii
ii»Vl»i
itaano-galttt,
iBa ainu
ms» kā-
Klvo]ii
tku un
slatmili
lumi
L M U M
art
itak»
loU
uti
t i
ma*
lam»
tus titt
dodu
Jums,
vairi
m. tfti
kd iŗ<
ibl it-»
JVo sērdieņu dziesmas
Daugava
m jMttai balsta «laji avaituiUL
lllall iviiitmi.
ra^fiilfibiiiimlril
IlU^edlii Vlititlii katlft IH!
flMf ttēi iiaiHbMta iimi
m iHbam iiVll latvju dvSsli,
HH Urbāni savu latvja mēli,
Mis gribam aaftt latvju zemit
UH gtihm brffi!
irlvē m<a gribam aavn ddvi!
Itilggrta gtUlmt
Cildināsim savus varoņus 1
Šogad šia Ir vi^ipadimitaSa
vtmbrli Viaopadsmito leiai, kapi lat*
vlail vairs nav tvinljuli lāiblēiu.
vitoņu m invalidu tvētkua savā bri-
^ j t valstt un t i i brivajoi gamiao-noj
Un nav Vēl gala aarediams tāra
gadimjim, kuram paejot to atkal va-r
t i toli Jo latviaiu varonība ir
apsmiata, apkmmtiti un aiimirBtibi
pamesta visā pasaulē. Dtili retig
Nidaudt i ^ d U i vēlāk latviaiu bat«
kājainia varoņi sakāva un a i i t r im
maijā.)
veiUja tiem l is rindas:
Un mēs pie Verdenaa,
izeras klausimits el|m pat klui,
kā Latvijas ož61l sasaucas —
tie lociUes neprot, bet iUit
i*
aKiLimiJJf^'^S? ^^'^^^ " v u s lemaa Ienaidniekus» d n i -
aiceresimies tos Uetoa un svētos brl- dami^ ar iMt^%m, ko iitŗaim tim
bijaatņdmum. MOtu karavīru varo»
nlbu cildināja militāro mUlJu vam*
āji angļu jtn» Berta, frantu pikv.
^ p a t t l un Eiropu tautu delagātl un
korespondenti, kai kaut Īsu laiku ia«
Ja iegrietušies Latvijā,
Daugāvās Ultu larfi olctoait«ttdVembrt Uil. f. cl^tt lilkt pret Btnnonia.
„Tie karavīri un kara Invalidi Ur|
mūsu nelaime..." (Eslm^f^i, ¥ēl
im. gadā).
t i e Ir patiesi dzirdēt! vārdi Tie
bija teikti latviski, t^tad jāpieņem —
aH runātāji bija lat\iai Divkārt
skumji... bet der toe atcerēties Uīi»
ni vai-oņu dienā!
Ko latvju tautas viwelā da)a i r da*»
rfjuid tavu varoņu labāt Kā mate*
nm t i . gaHgl atbalsta ilņl ^ vēl
darāms ļoti daudt. Vlentgi dart»
mMamt D*«i«««ati SIM VL 9mmk^
eatvilf, aari a»aMm«iiia latvtfSa aiia*
tltn vAMlIia UUm aiaffv«lft*i taiSke^
vabis preadenta v a d i b l Plm\(a
.itT^ T^ ^ ^ M * ^ kums un^kof^o'ciņu atceres." Varo.
yalw daudj. Trimdā apainfiU ap 10 .anri^t t i ^ i immf^r t^it^^
rotu v i r i labprīiMji un pritcigi i4«do ^j,^, nesameklēsim trim-ap
90 pfoc. no Visiem Daugavaa Va- ^^^^^ ^^^^.^^
nagu organizācijas lenikumlem ^Bet ^^ius no otri asptlņa bOs
taa i r Uņtoum», ko spārno Medrls- .uaicmit, |o viņi l ad tad «e-
LāēplāSa kāra ordeņa kavalitrUi kas
tagad izklldull ēetroa kontinentos.
Veco strēlnieku skaita bOa v ^ tna-aāks.
Dximt«^ palikuioa. lieka«, va«
ram ierakstīt muiibaa grāmatā, no*
dot tautas piemiņai» kā takra stiil»
nieku pulku Udzdibinātājs nelaiķis
JānU Zālitis.
Bet taisni iajā vienpadsmitajā gad*
mijā atcerēsimies aH \m, tatvielu va«
rc^us, kas vēl gadoe Jaum bOdaml,
ilaigā ua kruķiem tepat mūsu vidū
VlclJā. Nekur projim viņi netiek -
mūsu varcmfbas Jēga svdiās aets ne*
notlmē neko. Varonības ldeāll«na
vairs nav^un nebOs l!dt nākoSam
karam, kad varoņu tautas atkal pa*
celsies no nievām. Vai ari mēs pali
ņus saprot tikai varoņi* teica pirmais
preaidenta Jānii Cakate. Bet pārē*
Jle — matertāll labt situētie ierēdņi ^
iidevējl, tirgotāji, uiņēmēji un dU?
Ko dara tief Kur Ir tāda laivittis ar
40(MS00 martai mēnela algas, kas
biltu 10 proc iladojls varoņitmi vai
kādam fondam? NoMuciet kaut dea-mit
labi lituētu latvidhi ģun^eņu, kas
batu plecēmulaa kritušu varoņu bēr*
nus... Un padomā varciņu piemiņas
dienS. vai tu mat esi kaut UEsmai(U*
Jla gafāmšļUediam invalidam* paru­nājies
ar to!
Sal Uelis realgnādjas gadmijā lai
atļauts Iekustināt kādu sastingiilu
akmeni, tai vismai pusa ik im^aguma
nova)as no mōiu varoņu tirdimt
Vecie ordeņa brāli lēnām cita pēc
turpināsim no tiem novftrstieat cita piepuicāiāes aiasauiei iioUjaiļ i«ie«mims ar i i i . «ii*ku parakiītiem^
Tādu otrā pasaules kara latvicSu' Ivucidai. kā aaka pulkvedis Kriptns Uai a i t l c c l p bildi butu pie rokas ga
Imnillllmsli Ult ^ius kādi mums reta blJa un kādus'^^^^ invaUdu mte skaitam ap ^ ^ « ^ dzimtenes posti turpinos Jauitavi dokuiav ita. Sls dokumimta var nrOf allUnii W ceram atkal niedJvot ^^^^ Oondrii tik pat dauda ir
krltuio varoņu atraitņu ar matiem
bērniem, un vārgu vecliu, k u kau-
Jla lauMJuH Mvua apgādnlekua. Ap-domUM
flodleiilkviiiii *» klda dvi-eelea
siA» Vijidri|i» Isd mm^ ea-
Via InvsdMlIMia i i k i i l BeTvtt lie­lāka
^pika v a j i i t o i tel piMitu ga­rīgo
paaemoJiiiBtt» ndam Ir piklāuti
Minini
ai IlMM MrMn MII
latvleitt (^ērdiledone Vācijā
iUil atbildi ui sevu vēstuli
kaueram« kas biji adttti a a l^
Latvijaa okupieljaa 10. gadi dli-
II Hpi datētā atbUdl ģen. Bl*
iāuera raksta;
iui.fMk.man nav Muil^ ladivtei
loi^JiUu iemĻ eamu aatlda
li^eiu, sevUķt adua» kas
tril pasaules kapa gOstdoji Ka
ji^eetnu» ka mina Itdijitlba
liktenim bija ttķpit Uela ki ip«
ii viņu atlj^kldi tie biji
ririjuii gūttnleeibaa barguma
nelēUbu, aalUibldiml iivii lip-m
ua minAli^^ < ^ vēstule mini
akumdtna. tamu pirlle^t%
i itvni tipat ki kitril <«M
matbaa t» brlvtbu« uai ledomijo»
aevt klda Jflsu valsta pilsoņi
vletS, es varu saprast dzijo rfigtumut
ko Jūs jūtat, šai brīvībai trūkstot
Kaut art es vairs neesmu otlelfilā
amatā mūsu valdībā un neesmu ari
pladiilvot.
Tādās pārdomās kavējas aizgājušo
dienu varonis, mīdams kājceliņus
Bavārijas vai andu Joelaa veco iau»
iu mltnēi r^dgnācliā kavējas latvle*
iu i r o ^ ^meriUa, veMama aēl*
n l ^ dilbu kiutttto Amerikit mu>-
kli viUgUua piwt icAma letvleitt
feņua Kaaadaa iUnpleit ua bridi no* *• ir eltu Uu«t W i d ^
|»im vled(dt{le4; mmm
^ulea doma a t ī t ^ M ^taa^
kārt iHttledanltidem tāpēc vien.
^ kivtiUes Uda kroplumim pret
fo i^u ItttaldnMtu, pret ki^u ta-gid
Mitijualea visa brīvā pasaule.
V i i vUtraģidKākala moments - bO-dwl
mobīltalll svešā karaapttd, vfa^i
klMia par iivu dalm^, t& aavas
dalmtāi Mmea» ealņoji par t^ krita
ēal «HAl. ttki MJu^oU. Vil Irl
Uda inglla, tranda» vai ameriMnli,!
kas Ifdilgos apstākļos nebOtu dartjls
to paAu? Un Ja tžds atrastos, tad
viņš būtu Jāapaimā par atkritēju,
Māitt kifavtn iaiirama fraatei aoafcars kas nopulgojis cilvēka elementārās
kopl savu uiUcamo ierod. brivlbag principus, kufU ideologu vi-1 ^. ^ . . , ,
iumi diskutēti, to8 apsvtr ar tSdfiiņļ.., ttftSVi^^^ Tfidfil Jau t vM Jlierotiiu If"^«i2fl^"' * ^ lueplēSa kara ordcņapIrfķUna ot­r
i pataules kara varoņiem — i i dll-ļUu
tanjMn «iMlkM toravtn krtih kMMnltM Ma«H|i • M M M
rīVBlI 6ltt pauulti k«rl nlAt Ishi ktrut <a .^«Do** ItnkumUm.
„ . ... "2 bridi atmiņa» nogrtnirt totvlelu
gnutSm kādas esmu^mlnSJU ^ M<»S Holsteina» barakl.
H^MČ^I^^A^J^ M.mnK«« P " vaira dortS. kam viņi
Irtt, vai vlani globfili konfllkU. PWLMI1I aaval iimtanrtt
«Itt lejpejMnam labvClIgam mUlta-iliB
bnakumam, padarītu paaauU tik T " "«"«".«J «I
iirarifu. ka brSvlba. ko m«8 mflara. P«<«»s f»» ^^l^^fu^J.
• i « • brtvia leitadijuml, kādos « a » «^.Pf» *S•SSIS? S
IMtU džlvot, varbūt, nevarttu vairs *«™ • " " ' J "
par notledtiKul
un mflsu palu vldōT trkiķu « » • ļ rtitTnSrnot I^ii8u"^''pagais7
loņlam Itdilgi duraa sirdi latVlelu tas skatam,
nomatnis dilrdlUa vardi pie atgrte- «,j„ n . M.tnn„... ^ u-i.,.
lanas no gOita un v « l k ; Lf^n.^^ ^ ! " r
" I Ordeņa dome. kas saslnv no sepU-
„Val, Dieviņ, karavīri tagad nāk ņiem vecākiem ordeņa kavaUeriam
tik daudzi no malu malam« apMlsļun septiņiem Saeimas deputātiem.
Is atļaušos parādīt ]Qsu vēstuli da*
a Sivlem draugiem Vašingtonā/
dotu viņiem Šo eksakto papildus
tliftu» kā Jūtas kāda latviete.'*
I A. Aa
.1. Piemineklis kritu-lajiem
karavīriem
es kapsētas karavīru nodall-
>toā kopā ar 129 citu tautu kaŗa-
Mriem atdusas ari pleci latvieši:
teplļ^ Bogomazovs, Džirkalis, Pl»
WB» un Vespers» kuriem 1146. g.
«igustS Fisenes nometnes iemītnieki
^ a kapa akmfeņus pēc pilsētas
^Ides noteiktā parauga ar užŗak-latviešu
valodā. UiplUā kara
?*ma zlml urt devīzi .,Tēvtemēl un
teviM". Vēlākos gados citu še ap-ijfito
karavīru piederīgie uzcēla vēl
P kapa akmeņus, bet 97 kapi palika
7« piemiņas zimem, Jo pllBētai vai*
S J^ebija vajadzīgo lidzeklu. Lai
sagbhltu visu nodalījumā
MfltO karavīru piemiņu» pilsētas
^ holēma celt kopplemlnekll, Iz-
« ^ J o t Jau uzstādītos kapa akme-
8o kopplemlnekll, k u r i iekalti visu
«tšvfhi Vārdi, kā ar! v'nu d7.im§a-un
ml S:>ms dati, nov. iesvē-
^ katoļu un luterāņu garīdznieki.
vi atradina, nipedamitŗi par „Latvie-
%\x innvvlituiku d a M o noell^iutnu
cieiiHu :^ii(iarbtba*^ (rit Uitvija Nr.
Art pHeMeēla muti*
juin^ ir atiiilnāma Dome U ^ p l ^
ordeni pieiķir ar divl trešdaļu balsu
VHiraku!nu, pamala liidama IpāSu
iesfUi'gumu, ko Ieroilna apbalvojamā
varoņu t k ^ l i prMkM». P^c U-kunnt
obloiūti vajidalvi vlamat divu
acui vimcku liecība oar ladtfitu va-roņdurbo,
T ^ Ir gaiveiiida.
ivHDiēr Lā(^lēla kara mdeņa dome
trimdā varētu rekonstruēHea, paies
gadi Bet v i i i Ifkllīt, klOil veciHi,
notiKumi ai»niglo)a», varoi,\dat^u pē«
da$ patUd laika puteni Tāpēc ^ u
UiRad neutlk^ml jāveic vatadjiigle
prlekMarbi. Katras vienības koman*
dleris jau taijad var jmgiitavot ie*
gl^bfitics kaut gadittn *- vislabāk
ādā aiajuras d t c b j skapi — Jo savu
uridlako spēku tai nesaudi
K o b e l ^ šo leroaliaUtKmi, kura
uzdevums cUdinfit mūsu karavīru va-ronibu,
Jāpiebilst, ka iespējami visā­di
iebildumi un uzbrukumi tam, kā
tas mēda b i t neparastos gadījumos.
Tāpēc te būs jau iepriekš gatava at­bilde:
Tos 419 vīrus, kas b i ^ Orittra
Kalpaka vienības pirmsastāvā« r e i l*
politiķi nosat^ par fantastiem, ' n d i
{»iši fantasti daudii mēe eaam art
M i e n . Bet Kie fanUstl lūk, utiSJ»
ciņu, uivarēja un nodibināja valftl
$ek<^m Viņu piemēram, ]o pasaulē
un vēsturē vienmēr uivarē)li varo*
nlbas gam, ne brutālali un aklais
spēki.
Bet vareniem im w<mrbai kultt
neviena tauta nedsivo.
tMViiia veee s i t W i k a pesitilti S ^ e t i l a toW ms-m». ssdoi.
No mūžības Kdz
mūžībai
II. novembris mūsu vēsturē nav
kāda lida notikuma atcere vien, nav
kād^ %mtu kaujdi piemiņa v l ^
bet daudz kas vairāk.
Sajā dien.5 latviaiu tauu atmiņā
piritaigā tūkstošgadīgās tekas savā
dzimtais zemē, kuru tai v i s ^ l a l k^
kāds centiem atņemt Ijītviell sirdi
un dvēielC^ piemin pilikkalnus un p i ­lis,
kur zemes slāņi piesūkušies va­roņu
asinīm. Jo latviešu dlUm viiN»
tukitnigadu posmos bijis Jādnas pret
U2br\iceju pārspēku.
Ddvi palikiOo varoņu pēdt^ Šo­dien
piemin savaa tautas ciņu tm
posta gaiitis lāloi v ^ u r e s daiļumos
un v'ēiākoi laikos. Mēs atceramies
Jcrfikas vaitts varoņus un temgalu
cinitājus Saules kaujii. Met pa^am
(Tuit^Aājmas s. t^)
i
#8
i .
ir
mm