Bavarijas Latviesu vestnesis, March 1, 1950

              W^^^^^m Dānijas
to panākt." Tie bija
p VārcSL Otrā d i^
;Hi;MStoā no Koksa
3ii&lrtala F-^^ Pārogļo-
Sķivļlem** ASV
atrodamas
inovērojušl im mēģināju-.
^aJir^ desmit pīiotu,
i ; Jldnf^ gan vis^
jķmēgbiājimja ļldapa^
i^ltla jraķeSu cbdzi^ii^
i i nevienu Sķīvl nav
llg^ttfelcā^ filēŖdaniiies
|ii:^Jfe^;h^ nevieni
tt$aparāts, un no*
ir ;ari adņojumfi pai
^i^»iL 1948. g. 22. jfc lasīto
dežūrējošai!
• §5bis!s ieraudzīja
m iiastāvigt
gaisma tia
ļttvaš virsmas deva ļoti
" S K U - a s i
ip'as pz<et nakts d ^
vēlāk 6o
p^mai^ kādas
l i l i i l i N d i ^ Kle.
Džons Vitets sā-piislipka
satikuSi kādu
Ičtniāšīim^ vairākas
i^m^s^i^i^^ strauji
kad pilots mēģināja pie*
^tet^^^^H^^ „Apmē*
ļ^c satikšsmās mēs pie«
laivainajam lidaparātam līdz
umciin. GMskuģis Ildzina-gam^
ilgstam. Tar bija
m garš. Astes galā tas iz-ļ$
Iii gaŗaa t>ranžaa krā«
is^ ^īkdL kuģa virspus iz-išgtt
idlgaim^^^^^g to»
iļ)ēGlga, ka žilbināja muim
nebija plākšņu, bet
:iii#l varējām redzēt divas
i t i ' n d i ^ mastu,' Ķdzi^
kāds ir lidmašīnām ar ra?-
' mēs vēl tuvojS»
§^ tfiķete pēkšņi ar apdul-sprādzienu
pacēlās $tāvu8
tNazudfti**
I
mi
i'
JiiiēSmia i2^siud^
P i i i i i t K Ļ Ņujorkai
^ g i t ; vl^ai nedēļai
bi^ darba palikuši
.23.000 strād-
, „ līdz šim ieceļojuši Sa­vīstīs.
Pag. svētdien Ņu-
I i317r l)^ pirmdieii
etoto personu. Trešajā
kas Ņujorku sasniedza
dofi^es tālāk uz Jaunor-flMgi^
M kā-
Itaļu tekstilfabriku Berga-
Imē; liesmas plosījās 12
" "jī6 zaudējumi sasniedz
SpSnijas sGtnls .Mdķsi-
Galostra. Vainīgais, kādi
ļfpuMikSnis, kas'raidīja pret
revolvera, šāvienus, ap«
ikreAiēto ASV diplomāta
56 sāksies pirmdien portu-iteumāfr&
ā Markvē. Darba
Izēts apmest prezl-m
programmu par
palīdzību aipalikuša-
209.000 bedlirbnieka paS«
Austrijā. Februārī viņU:
eiinājles par 12.670.
liis atomenerģijas Jaata*
sagatavot ASV marta»
,ž;ēti nevis atombumbu ra-et
gan atomenerģijas prak-etošanai
lidmašīnām, ku-fia>
rikās.
miris 49 g. vecais padomju
,tnants Ivans Fedjukins,
mijas oficiozs Sarkans
Nāires iemesli nav minēti,
^sevišķi izcēUes" ciņas
1 Berlmē.
^ turp- un atpakaļbrau-uz
Riētumvācijas dzelz-
^ , ar I. martu, derīgas iw
v|l 12 Hdz pirmdienai
&lWz pirmdienai pLļ?''
Tui S,2T kg smagu ber-
, dzemdējusi 4,15 m lielā
vSciete Marianne Fromn^
tēvs, kas kopā ar sf^
varietē, ir tikai 1,38
kā obUgāts mācīt^
Upsa^
Sķolni^l uz pilsētas re^
S dejot tango, rumbu ^
miris angļu g^^l
i i ^ kas savā mūža W^
fetievis uz kanceles,
iidlākajiem un r a ž^
w^;j40da^trau
^n^feriem»
LATVIA
Latvian Newspaper
Publlshed cmder EUCOM CivU
AffalTB Dlviaion Authortsation
Number UNDP lae. Publisher
and Edltorj Valdemārs Lam-toergs.
EBUngen/N.. Breite Str.
W . Printer: Ungeheuer &
ulmer. Ludwlg8bur3. KOmer-rtr.
18.PubU8hedtwiceweekly.
Clrculatlon U.O0O.
Nr. 17 (S61)
TrdkUen, 1950. g. L marti.
tintt traldleoit «o <wtdttola
Udevtja: Mtvlelo Oeatrfii Ko*
mtttja. Oalvcoatt Ndaktoctt V.
Umbergi; galveni i«daklofa
vietosi: M CuUtit. B«lak«
kori: A B^Utelnt. J. Jikab*
sons» a Ķ I s ^ e. Raliten,
L. Svarcs. AustriUjM rtdals
cUu vad. A. Smits (Uwley
Rouse. Canberra, A. C.
AustnOii). Redakdjaa adifte:
Esallngra/N.. Bmtte Str. i-l»
ttitfoos in».
ais kabinets
Anglijā pēdējos 100
Snl^^T^^/ STRSDNJEKI AR 19 VIETU STARPĪBU - NEVIENA
JAUNAJĀ PARLAMENTA--MORISONS PIETHC J^^^
NAS VELĒŠANAS - ETLIJS TOMĒR SASTtoA KABlK^ VAL
DIBA GAN AMATS, B E T NE PIE VARAS,^SA BBC
«aiĀ!**^*^:"? pēdējiem rezultātiem otrdien sti^eku
valdības vairākums jamia ā Anglijas parlamentā samazinājies vēl par
3 vietām. Joprojām nav ziņu par-1 vēlēšanu iecirkni Pašreizējais stā-voklis
ir: sociaUstl 315, konservatīvie - 296, Uberali - 9, Iru nacio­nālisti
- 2, neatkarīgie liberāļi-l, apakšnama priekšsēdis - 1.
No vēlēšanām Lielbritānija izgājusi stipri vājināta. Neraugoties uz
mecigo 19 balsu vairākumu, strādnieku premjers EtUjs tomēr sestdien
paziņoja, ka sastādīs jaunu valdību.
Vispārējais noskaņojums ir drūmsun Londonā paredz, ka jaunais par­laments
dzīvos tikai dažus mēnešus.Kopš 100 gadiem nevienai britu vali-dībai
nav bijis tik niecīga vairāku-ma parlamentā. BBC komeatātors
iesakās: „Viena vienīga gripasepidēmija var katru brīdi gāzt jau­no^
valdību."
Daily Mail politiskais korespon­dents
Brod'beds publicējis sensacio­nālu
ziņu, ka strādnieku valdībā ra­dusies
bīstama plaisa. Kamēr Etlijs
un viceprainjērs Morisons esot ar
mieru sodalizācijas politiku mlksti-
. nāt, partijas trešais stiprais — Anai-rins
Bevans pirmdien paziņojis, ka
viņš esot pret katru partijas prog­rammas
mīkstināšanu un savu līniju
izturēšot pat tad, ja vajadzēšot dibi­nāt
atsevišķu radikālsociālistu par­tiju.
Pirmdien Londonā runāja strād­nieku
partijas vicepremjers Mori­sons.
Viņš sagatavoja angļu tautu
Uz to, ka jau ļoti drīz notiks jau­nas
vēlēšanas. So paziņojumu Lon­donā
uzskata par oficiālu strādnieku
partijas deklarāciju.
Ar tikpat lielu saspīlējumu un ne­pacietīgām
gaidām kā pašā .Liel­britānijā,
arī visā pārējā pasaulē
pagājušo piektdi^ miljoni klausī­tāju
pie radio aparātiem un daudzi
tūkstoši i>ie lielo avīžu redakcijām
.sekoja dramatiskai vēlēšanu cīņai.
.Piedalīšanās vēlēšanās šoreiz bija
augstāka nekā jebkad līdzšinējā
britu tūkstošgadu vēsturē. Piedalī-jUļšies
vairāk nekā 84% no visiem
balstiesīgajieb vēlētājiem, kamēr
1945. gadā bija tikai 73%.
Pēc pirmajiem vēlēšanu rezultātu
ziņojumiem strādnieku partija kon­servatīvajiem
bija priekšā ar vaiUrāk
nekā 60 balsīm. Tad stundu pa
stundai konservatīvo kandidātu
skaits auga, un pl. 5 pēc pusdienas
Cerčila partijai pat bija jau 1 kan­didāts
vairāk nekā Etlijam. Sest-
>^ dienas rīta agrajās stundās tomēr
kļuva redzams, ka vismaz ar dažu
balsu vairākumu sociālistiem no­drošināta
techniska uzvara. Tā ari
izrādījās. Sestdienas rīta prese
Londonā jau ziņoja, ka vēlēšanās
negrozāmi uzvarējuši strādnieki, bet
ka konservatīvajiem katrā ziņā pie­šķirama
morāliska uzvara, jo so­ciālistiem
trūkst parlamentā nepie­ciešamā
50—60 balsu vairākuma.
Vissmagāko zaudējumu tomēr vēlē­šanās
bija cietuši liberāļi un komu­nisti.
Liberāļi šoreiz vēlēšanās gāja
ar ļoti lielām cerībām un vairākiem
simtiem kandidātu. Tāpat arī ko­munisti
vēlēšanās piedalījās ar 100
kandidātiem, bet abas šīs partijas
449 vēlēšanu iecirkņos zaudēja tik
smagi, ka tām nebija pat 1/8 no
pretinieka kandidāta balsīm, un
bija jāzaudē iemaksātā kandidāta
drošības nauda 150 mārc. Par l i ­berāļiem
laikam samaksās Lloids,
kur tie bija apdrošinājušies. Ko­munisti
zaudēja arī savus abus
apakšnama locekļus, ko tiem deva
1945. gada vēlēšanas.
«• 0 0 Latviešu pārslavj
kātoju preses starp­tautiskajā
kongresā
Roma (E). — Romā pag. mēnesī
notika trešais katoļu preses starp­tautiskais
kongress, kurā piedalījās
ap 300 delegātu no 25 valstīm. Lat­viešu
katoļu presi pārstāvēja māc.
P. Bečs un J. Škutāns. Trīs dienu
laikā notika apspriedes gan par
preses techniskajiem jautājumiem,
gan par starptautisku katoļu preses
orgānu izveidošanu. Diskusijās kon­gresa
dalībnieki vairākkārt piemi­nēja
arī boļševiku verdzināto tautu
likteni, Baltijas_ valstu stāvokli. Pie­ņemtajās
rezolūcijās katoļu preses
darbinieki aicina uz cīņu par cilvē­ka
personiskajām brīvībām, cieņu
un taisnību.
Pati vēlēšanu gaita Lielbritānijā
bija ļoti mierīga un nosvērta. Ne­kur
nebija sadursmju vai nekārtību.
Ar lielākām ovācijām nekā tas pa­rasts
tauta ielās apsveica konserva­tīvo
kandidātus, kas ar lielu balsu
vairākumu bija izcīnījuši no jauna
sev vietu apakšnamā. Visumā var
teikt, kā no abu pretinieku parti­jām
ievēlēti visi līdzšinējie svarī­gākie
līderi. Izkritis tomēr tāds
pazīstams politiķis kā strādnieku
populārais ārlietu viceministrs Mei­ju.
Visumā Cerčila ģimene var at­zīmēt
3:1 uzvaru, jo ievēlēts pats
vecais Vinstons un abi viņa znoti,
no kuriem vecākais Denkans Sen-dijs
ir viens no Eiropas ūnijas re­dzamākajiem
cīnītājiem. ,
Vēlēšanu rezultāts visā pasaulē iz­raisījis
jūtamu vilšanos. Neapmie­rināti
tiklab paši angļi, kā arī viņu
sabiedrotie — Francija un ASV.
Nevienam nepatīk, ka Lielbritānijā
nodibinājusies tagad valdība, km
nav nekādu izredžu nedz ilgstoši
pastāvēt, nedz pieņemt izšķirīgus
un svarīgus lēmumus, kādus prasa
tiklab pašu angļu iekšpolitika, kā
arī starptautiskais stāvoklis. Līdz-
(Turplnājums s! Ipp.).
ASV propaganda
pastiprināsies visā
pasaulē
Vašingtona (C), — Newsweek 27.
2. ziņo, ka ASV nacionālās drošības
padome drīz sākšot realizēt pagāju­šajā
rudenī pieņer^tos plānus par
pr9pagandas pastiprināšanu Eiropp
un citās aizjūras zemēs. Sajā pro­pagandas
darbā izmantošot ārlietu
ministrijas, armijas, Maršala plāna
un citu ASV institūciju organizāci­jas.
Informētais žurnāls piebilst,
ka nacionālās drošības padome esot
izstrādājusi ari plānus, pēc kuriem
rīkoties kara gadījumā.
Amerikas Balss pirmdien paziņo­ja,
ka tās raidītāji Klusajā okeānā
gar Āzijas cietzemes krastu tā pa­stiprināti,
ka varēs ar saviem raidī­jumiem
sasniegt „katru radioaparā­tu
Āzijas kontinentā". Jaunus rai-dītājiis
ierīkos ari Eiropā.
ASV diplomāti jau
atstājuši Bulgāriju
Belgrade (D). — Sestdien Belgra-dē
ieradās Savienoto valstu sūtnis
Sofijā Donalds Hīts ar 47 diplomā­tiskās
misijas darbiniekiem. Stacijā
amerikāņu diplomātus aj^vj^ica ASV
sūtnis Juogslavijā Džordžs Elens un
Lielbritānijas sūtnis sērs Caris Pīks.
Pēc tam, kad Savienotās valstis pa­ziņoja,
ka tās pārtrauc diplomātis­kās
attieksmes ar Bulgāriju, Sofiju
tagad atstājuši visi amerikāņi. Kā
zināms, ASV pilsoņu interešu aiz­sardzību
Bulgārijā uzņēmusies
Šveice.
UP ziņo no Vašingtonas, ka tie^-
Uetu ministrija apķīlājusi visus bul­gāru,
rumāņu un ungāru pavalstnie­ku
īpašumus Savienotajās valstis.
Kāds valdības pārstāvis šai sakarībā
paskaidroja: tas darīts tāpēc, ka Un­gārija,
Rumānija un Bulgārija «pā­rāk
lēni" kārto savus maksājumus.
Kāds žumāUsts jautāja, vai šī īpa­šuma
apķīlāšana nav skaidrojama
ar politisko saspīlējumu, kas valda
ASV un minēto trīs Balkānu valstu
starpā. Uz šo jautājumu valdības
pārstāvis neatbildēja.
mm
Vācu tautas
policistus apmacis
Padomju savienībā
BerUne (D). — Die Neue Zeitung
Berlīnes izdevums ziņo, ka krievi
nolēmuši vācu tautas policistus
turpm^ apmācīt Padomju savienī­bā.
Visās Austrumvācijas policijas
skolās pašreiz notiekot kandidātu
reģistirēSana. Padomju militārā pār­valde
vēloties noorganizēt īpašas
tautas policijas vienības, kam jau
tuvākajā nākotnē būs jādodas uz
Padomju savienību, lai „iegūtu tur
militārās un politiskās zināšanas". Lai
izraudzītu aspirantus, policijas sko­las
pašreiz apmeklē padomju virs­nieki.
Die Neue Zeitung sakās zi­nām,
ka pirmās policijas vienības uz
Padomju savienību dosies no Prenc-lavas.
Nesen Maskavu apmeklēja
vairāki augsti vācu policijas virsnie­ki,
kuru vidfi atiradās ari agrākais
Brandenburgas iekšlietii ministrs
Bechlers, blj. Austrumberllnes poli­cijas
prezidents Markgrāfs un līdz­šinējais
Brandenburgas policijas
šefs Steimers. Die Neue Zeitung
piebilst, ka šis apmeklējums noticis
tāpēc, lai vienotos par tautas poli-cijas
apmācībām Padomju savie­nībā.
7 senāta juridiskās
komisijas locekli
p M Mekkeranu
Gatavojoties brīdim, kad senatora
Mekkerana vadītās juridiskās ko­misijas
lēmumus par DP likuma pa­pildinājumu
sāks apspriest senāta
kopļŖpulce, komisijas vairākums —
7 Idčekļi iesnieguši senātam atse­višķus
paziņojumus, ka aizstāvēs
DP likuma liberālizēšanu; viņi ne­pievienojoties
lēmumam, ko pieņē­musi
viņu pašu komisija. Trīs no
šiem septiņiem parakstijuši paziņo­jumu,
ka atzīst komisijas vairāku­ma
izstrādāto projektu par netaisnu
un praksē nepielietojamu, un tāpēc
vēlas pilnīgi jauna DP likuma pa­pildinājuma
izstrādāšanu. Divi citi
senatori visumā pievienojas komi­sijas
izstrādātajiem noteikumiem,
bet vēlas tos papildināt, un pēdējie
divi paziņojuši, ka pēc viņu domām
likumu vajadzētu „vēl vairāk libe­ralizēt".
So 7 locekļu rīcību kvali­ficē
kā „dumpošanos pret komisijas
priekšsēdi".
Latviešu raidījumi
Bostonas radiofonā
Harvards Džonsons, kam ASV
pieder ap 200 restorānu, sākot no
Meinas štata ziemeļaustrumos līdz
Kalifomijai dienvidos, dāvinājis
1000 dolāru samaksai par 20 pus­stundu
gariem latviešu radioraidī­jumiem
Bostonas Kvinijas raidītā­jā,
So staciju pieteic kāWJDA, un
tā atrodas starp 130—135 m. Rai­dījumi
jau iesākti un notiek katru
svētdienu no pl. 1.30—2 p. p. Rai­dījumos
piedalās dubultkvartets
Tēvija, tenors Rūd. Valdmanis,
kontrabasists Ludvigs Juchts un v i ­jolnieks
G. Bērzs; r^ida ari Reitera
kora iedziedātas skaņu plates. Rai­dījuma
muzikālais vadītājs ir J.
Ansbergs, bet pieteicējs māc. Osv.
Blūmītis, kas klausītājus iepazīstina
ar mūsu tautas likteņgaitām un cie­šanām
padomju režīmā.
Laiks spiež
IzsķiHies
IRO bridina;
Vairs tikai 17 nedēļas
palikušas līdz 30. jūnijam» kad
izbeidzas aprūpe DP nometnēs.
Tāpēc lai ikviens jau šodien,
kad IRO ierēdņiem vēl Iespē­jams
palīdzēt, izšķiras un sāk
gatavoties
tālākai emigrācijai
vai
palikšanai oz dzīvi Vācijā
Abos gadījumos nekavējoties
jāsāk kārtot vajadzīgās forma­litātes,
jo vilcināšanās un gai­dīšana
uz pēdējo kuģi vai mi­nūti
var beigties ļoti kļūmigi
ASV atašeja miklainā nāve
dzelzceļa tunelī
Vīne pārliecināta par politisku'
slepkavību. Vogelera kundzes
svarīgā liecība
Vīne (F). — Pagfijošo ceturtdien Paslifas dielicela tuneli, kat
atrodas apmēram 80 km no Zalcburgas, atrada pilnīgi sakropļota 8a?le«
noto valsta flotes atafieja Bokareati kapteiņa Eiieiia Ķirpa Iftl. Taa no­tika
drld pēe lam, kad oaarl tonelim bija iibraudi Arlbergai ortait»
ekspresis, kas oitor satiksmi starp Vīni un Parld. Ofiellliiii Ieatidem
saiinoties ar Bakaresta, noskaidrojii, ka Kērps atradis oelojomi oi
Parisi. Austrieia policija koiA ar amerikiņa kriminlIpoUciJa CID ne*
kavējoties sāka ismeklēiana. Dīvains ir tas apstāklis, ka KSrpa kabalil
neatrada viņa diplomātisko pasi Informētas aprindas Vīnē lasaUi, ka
Mnerikāņu flotes ataSeJs nogalināti poUtiskni motīva d€L Kārpa liki pir«
veda as Mindieni, kor notika medicīniska obdakdja. Nekādai vardar^
bibas pazīmes tomēr nav konstatetaa.
Ceļā uz Parīzi kapteinis Kērps
brauca franču sabiedrības Compag-nie
des Wagons Lits guļamvāģi, kas
nekavējoties nodots CID rīcībā, lai
varētu turpināt izmeklēšanu. Gu­ļamvagona
durvis taisās uz iekšu,
kāpēc pa tām Izkrist liekas gluži
neiespējami. Ari logi ir pārāk
šauri, lai pa tiem izsprauktos ārā.
Bez tam austriešu policija konstatē­jusi
vēl kādu interesantu parādību,
kas aizvien vairāk apstiprina aizdo­mas
par slepkavību: netālu no tu­neļa
ir kāds liels līkums, ķo ekspre­sis
parasti pārbrauc ar nesamazinātu
ātrumu. Dīvainā kārtā kapteiņa-
Kērpa līķis atirasts pilnīgi pretējā
pusē nekā pēc inerces spēka tam
vajadzēja būt. Franēu guļamvago­nu
sabiedrība paskaidro, ka pēdējo
50 gadu laikā neviens pasažieris nav
izkritis no tās vagoniem.
Mīklainā nāvē mirušais amerikāņu
flotes atašejs bija tuvs draugs Voge-leram,
kam ungāru tiesa nesen pie­sprieda
15 gadu ilgu cietuma sodu.
Ceļā uz Parīzi kapteinis Kērps Vīnē
apmeklēja Vogelera kundzi. Viņai
un vairākiem paziņām flotes atašejs
pirms Vīnes atstāšanas Izteicies, ka
„viņam ir bailes par savu drošību".
„Man ir tāda sajūta," teicis Kērps,
„ka man kāds pastāvīgi seko." Ame­rikāņu
kriminālpolicija vienu laiku
pielaida varbūtību, ka flotes ata­šejs
izdarījis pašnāvību. So pieņē­mumu
kategoriski noraida Vogelera
kimdze. „Kad mēs satikāmies, kap­teinis
Kērps bija dzīvot priecīgs un
viņam nebija nekādu rūpju, atskai­tot
nelāga sajūtu par izsekošanu,"
paskaidroja viņa preses pārstāv­jiem.
Amerikāņu kriminālpolicijai
Vogelera kundze izteicās, ka tanī
dienā, kad mīklainā nāvē mira
Kērps, viņai kāda nepazīstama sie­viete
piezvanījusi pa telefonu un
perfektā angļu valodā jautājusi:
„Val jūs esat kaut ko dzirdējusi par
savu draugu?" Domādama, ka zva­nītāja
ir kāda kapteiņa Kērpa pa­ziņa,
viņa atbildējusi Jā. Tad mis­tiskā
balss pateikusi: „DomāJiet par
viņu" un nolikusi telefpna klausuli.
Informētas aprindis* Vīnē izsakās,
ka Kērps kā diplomātiskais kurjers
vedis uz Parizi ļoti svarīgus slepe­nus
dokumentus. Jau Vīnē viņam
sekojušas vairākas nepazTstamaa
personas. Kapteinis'Kērps bes tam
bijis labi Informēts par Rumānijai
miUtāro stāvokli un par krievu Mali­ņās
iflras floti. CID pašreiz noprati­nājusi
vairākus pasažierus» kas Itif^
ar flotes atašeju atradās ceļā ua Pa­rīzi.
Lielu neskaidrību šai kompli-cētajā
gadījumā rada ari tas stā-vokUs
» ka kapteiņa Kērpa kabati
atrasta biļete, kas nebija izdota us
viņa vārdu.
Ņujorkas advokāts Emsts, kat
vēlējās aizstāvēt Vogeleru \m lidma­šīnā
bija Q)eciāU ieradies Vtiiē,
Daily Mail pārstāvim Izteicās, ka
Vogelera kundzi pastāvīgi i^gft
divi amerikāņu kriminālpoHcisti,
tērpušies civildrēbēs. ASV mUltāri
pārvalde Vīnē tikai nesen atjēgu­sies,
kādā ceļā krievi nolaiņa cilvē­kus.
Padomju aģenti pa kanāUiācl*
Jas šachtām slepeni ienākot rietimm
sektoros un tādā ar ndSāuj^^
Jiem atkal dodoties projām, im
Emsta informācijas šādā veidā aiz­vesti
vairāk nekā 500 dlvlkit tt
metode burtiski līdzinājās tiem no­tikumiem,
kas at^lotf paaIstāmaJI
angļu filmā Trešais virs.
Pad. savienībai jauna
flotes ministrija
Londona (E). — BBC ziņo, kā pēe
augstākās padomes prezidija lēmumā
Padomju savienībā nodibināta tto-tes
ministilja. Par tās vadītāju ie­celts
admirālis Jumaševs. Līdz Utfi
flote bija iekļauta padomju bruņoto
spēku ministrijā. Tagad ari tā piN
dēvēta par kapa ministiriju. M a ^ -
vas radio ziņo, ka Jaimās pārmaiņai
Padomju savienībā notikušas tāpēc,
lai ari ,41oti izveidotu par tikpat
spēcīgu, kāda ir varenā sarkanā ar­mija."
Britu admiralitāte saņēmusi
ziņas, ka krievi pašreiz būvē WM
modemus kaujas kuģus un 1000
zemūdenes. Informētas aprindas
Londonā pārilecinfitas, ka tuvāki
nākotnē Padomju savienība dibloāi
ari aviācijas ministriju.
Tilo baidīs, ka ASV un Lielbritānija
vienosies ar Padomju savienību
Belgrade (C). «— Svē&en faarSals
Tito atkal atgādināja rietumu liela­jiem,
ka viņš gaida uz Jauniem aiz­ņēmumiem,
bet ka an tālāka vilci­nāšanās
nespēs mainīt Jugoslavijas
«sociālistiskā komunisma kursu". Kā
vērojams no iepriekšējās reakcijas
Vašingtonā un Londonā, ari Sl otra
runa lielu iespaidu nav radījusi, un
rietumnieki uz to reaģē tikpat maz
kā uz pagājušajā nedēļā notikušo
Hočimina valdības atzīšanu. Va­šingtonā
norāda, ka ASV vēstnieks
Elens esot bijis iepriekš informēts
par to, ka Tito atzīs Vletnamas ko­munistu
vadoni. Ņujorkas Ekspor-ta-
Importa banka paziņojusi, ka
tuvākajās dienās Jugoslavijai pie­šķirs
9,5 miljonus dolāru, uzsverot,
ka tas izlemts jau pirms dažām ne­dēļām
Vašingtonas informētas aprindas
norāda, ka ASV ir vairākas iespējas
Tito politik i regulēt un ietekmēt.
Viens galvenajiem esot Triestas jau­tājums.
Amerikāņi Tito ieteikuši
tiešās sarunās ar Itāliju vienoties
par Triestas ostas turpmāko likteni,
apsolot, ka no savas puses palīdzēs
Itālijai labprātigi atteikties no sa­mērā
nesvarigās, bet Jugoslavijai
ļoti nepieciešamās izejas uz Vidtis-
Jūru. Tito sarunas šāds nekavēda­mies,
Jo baidoties, ka Jau vistuvāka­jā
laikā varētu notikt tieša sapra­šanās
Padomju savienības, ASV un
Lielbritānijas starpā, kas viņa stā-vokU
ļoti pasUktinfitu.
Newsweek 27. 2, šai Jautājumā no­rāda,
ka ASV ārlietu ministirija at­teikusies
būt par starpnieku Tito ua
Itālijas sarunās par Triestu. Eče-sons
nevēloties „vēl vairāk uzkuri­nāt
Tito prasības pēc pieejas Vidus­jūrai".
8INI VASARA PAREDZ ASV
6 MIU. BEZDARBNIEKU
Vašingtona (C). — Prezidenta
Trūmena padomdevēji pārsteigti, ka
viņu optimisms nav piepildījies m
bezdarbnieku skaits Savienotajās
valstīs turpina strauji augt. Janvā­ra,
mēnesī ASV bijis 4.500.000 bez­darbnieku,
un, kā Vashinžton Trends
pirmdien ziņoja, valdības aprindās
paredz, ka šis vasaras vidū, neraugo­ties
uz sezonas darbiem, kopējais
bezdarbnieku skaits sasniegs 6 mil­jonu
robežu. Caurmērā bezdarbnie­ku
skaits ASV ir 7 proc. no visiem
strādātājiem, bet dažos štatos šis
skaitlis sasniedz 12 proc. m vairāk.
ii
1
m
i
ii
mi